DARBA DROŠĪBA

2018. gadā veiktais pētījums “Darba apstākļi un riski Latvijā” atklājis, ka Latvijā darba vides riska grupā lielākoties ir uzņēmumi, kuri nodarbina līdz 100 darbiniekiem. Mazo un vidējo uzņēmumu vidū valda stereotipi, ka darba vides risku novērtēšana ir pārlieku sarežģīta, pieprasa specializētas zināšanas un papildu resursus. Lai darba devēji darba vides risku novērtēšanu varētu veikt vienkāršāk, efektīvāk un bez priekšzināšanām, Valsts darba inspekcija (VDI) sadarbībā ar Eiropas darba drošības un veselības aizsardzības aģentūru izstrādājusi bezmaksas interaktīvo rīku OiRA (Online Interactive Risk Assessment). Tas pieejams tiešsaistē: www.vdi.gov.lv/lv/oira/. Eiropas Savienības (ES) direktīva un Darba aizsardzības likums noteic, ka darba vides risku novērtēšana katram darba devējam ir jāveic ne retāk kā reizi gadā, norāda Renārs Lūsis, VDI direktors. Viņaprāt, daļai darba devēju šķiet, ka risku novērtēšana pārlieku sarežģīta un resursu ietilpīga un uz tiem nemaz neattiecas. Savukārt citi atzīst, ka trūkst atbalsta un metodikas darba vides risku novērtējuma veikšanai. OiRA rīks ir veids, kā atbalstīt mazos...

Darba vides risku novērtēšana katram darba devējam ir jāveic ne retāk kā reizi gadā. Taču uzņēmēju attieksme nav viennozīmīga - daļai šī prasība joprojām šķiet birokrātiski smagnēja, dārga un sarežģīta. Lai darba devēji darba vides risku novērtēšanu varētu veikt vienkāršāk, efektīvāk, bez priekšzināšanām un papildu resursiem, Valsts darba inspekcija sadarbībā ar Eiropas darba drošības un veselības aizsardzības aģentūru izstrādājusi interneta vietnē bāzētu interaktīvu rīku OiRA (Online Interactive Risk Assessment). Valsts darba inspekcijas direktors Renārs Lūsis uzsver, ka OiRA rīks ļauj darba devējiem ietaupīt laiku un līdzekļus, jo rīks vienuviet satur visas normatīvo aktu prasības darba aizsardzībā, kas konkrētai nozarei ir svarīgas. Tieši tāpēc ir izveidoti dažādi rīki - darba devējiem viesnīcās ir jānovērš citi riska faktori nekā autoservisā vai būvlaukumā. Valsts darba inspekcija rūpējas par rīka saturu - regulāri atjauno to atbilstoši normatīvo aktu prasībām, papildina ar jauniem skaidrojušiem materiāliem, filmām, plakātiem. OiRA rīks ir pieejams bez maksas tiešsaistē, jebkurā laikā un...

Pēdējos gados aizvien biežāk darba devēji un nodarbinātie vienojas par darba veikšanu attālināti – ārpus uzņēmuma telpām, izmantojot informācijas un komunikāciju tehnoloģijas. Paredzot darba aizsardzības pasākumus uzņēmumā, ir jāņem vērā darbi, kas tiek veikti attālināti, un nodarbinātie, kuri šādu darbu veic. Šīs prasības ir noteiktas likumprojektā “Grozījumi Darba aizsardzības likumā”, kas ceturtdien, 5. jūlijā, tika izsludināti Valsts sekretāru sanāksmē. Tie vēl jāsaskaņo ar ministrijām, jāapstiprina valdībā un jāpieņem Saeimā, vēstī Labklājības ministrija. Likumprojektā tiek ietverti arī vairāki grozījumi, lai pilnveidotu pašnodarbināto drošību un veselības aizsardzību, īpaši gadījumos, ja viņi veic darbu kāda uzņēmuma darba vidē un var ietekmēt citu nodarbināto drošību un veselību. Pašnodarbinātie šobrīd nav pakļauti sociālajai apdrošināšanai pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām, un līdz ar to nesaņem nekādu atlīdzību gadījumā, ja notiek nelaimes gadījums, vai persona iegūst arodslimību. Tāpēc likumprojektā paredzēts pienākums pašnodarbinātajiem apdrošināt savu veselību un dzīvību pret nelaimes gadījumiem privātajās apdrošināšanas kompānijās, ja viņi veic darbu nozarēs,...

Valsts darba inspekcija (VDI) uzsāk tematisko pārbaudi būvniecības uzņēmumos par darba aizsardzības normatīvo aktu prasību ievērošanu, kuras galvenais mērķis ir nelaimes gadījumu darbā skaita mazināšana. Pārbaude norisināsies visā Latvijā un ilgs līdz pat aktīvās būvniecības sezonas beigām. VDI rīcībā esošie statistikas dati rāda, ka pēdējo divu gadu laikā būvniecībā ir bijis nemainīgi liels letālo nelaimes gadījumu darbā skaits (gadā notikuši 44 smagie un letālie nelaimes gadījumi darbā). Pagājušajā gadā katrs piektais smagais nelaimes gadījums darbā un katrs ceturtais letālais nelaimes gadījums darbā notika tieši būvniecībā. Visbiežāk darbinieki traumas guvuši krītot vai pakrītot no ļoti liela augstuma, tāpēc būvobjektos darbam augstumā obligāti jābūt nodrošinātam ar atbilstošiem kolektīvajiem un individuālajiem aizsardzības līdzekļiem. Būtiski ir pievērst uzmanību nodarbināto apmācībai un instruktāžai, kā arī kontrolēt, lai nodarbinātie ievērotu darba aizsardzības prasības, piemēram, lietotu izsniegtos individuālos aizsardzības līdzekļus. „Lai arī būvniecības nozares uzņēmumi katru gadu tiek pastiprināti pārbaudīti, tomēr joprojām tiek konstatēti pārkāpumi, piemēram, darbinieki strādā uz...

Latvijā aptuveni 39% uzņēmumu ikdienā izmanto dažādas bīstamas vielas un maisījumus, kas nevērīgas darbības rezultātā var apdraudēt darbinieku drošību un veselību. Lai uzlabotu darba devēju un darbinieku izpratni par bīstamo vielu ietekmi un tās novēršanu darba vietās gan Eiropas Savienībā, gan Latvijā uzsāk kampaņu „Turi grožos bīstamās vielas”. Lai gan daudzu bīstamo vielu lietošana ir aizliegta, ierobežota vai pakļauta stingrai normatīvajai kontrolei, aptuveni 38% uzņēmumu Eiropā ikdienā izmanto bīstamās vielas, kas var ietekmēt darbinieku veselību – izraisīt plaušu slimības, alerģiskās slimības, saindēšanos vai pat ļaundabīgos audzējus. Lieli uzņēmumi bieži izmanto vairāk nekā 1000 dažādu ķīmisko vielu un maisījumu, piemēram, krāsas, lakas, līmes, tīrīšanas līdzekļus u.c. Līdz ar to nodarbinātie atkarībā̄ no veicamajiem darba pienākumiem var nonākt saskarē ar vairākiem simtiem dažādu bīstamu vielu. Kā norāda Valsts darba inspekcijas (VDI) direktors Renārs Lūsis, šobrīd izpratne Latvijā ir tikai daļai uzņēmumu: „Vēl joprojām uzņēmumos, it īpaši mikro un mazajos, novērojamas elementāras darba kultūras problēmas...

Augstākās tiesas Administratīvo lietu departaments 25.aprīlī atstāja negrozītu Administratīvās apgabaltiesas spriedumu, ar kuru noraidīts pieteicējas – SIA "Maxima Latvija" pieteikums par Valsts darba inspekcijas lēmumu atcelšanu. Ņemot vērā, ka pieteicējas kasācijas sūdzības argumenti attiecas tikai uz iestādes izdoto aktu pamatojuma daļu, nevis rezolutīvo daļu, proti, nevis to daļu, ar kuru atzīts, ka konkrētajā gadījumā nelaimes gadījums, kas notika 2013.gada 21.novembrī, ir atzīstams par darba vides faktoru iedarbības rezultātu, Augstākās tiesas ieskatā, nav pamata atcelt apgabaltiesas spriedumu. Augstākās tiesas spriedums nav pārsūdzams. Augstākā tiesa spriedumā norāda, ka SIA "Maxima Latvija" kasācijas sūdzībā nepārsūdz tiesas spriedumu daļā, kas attiecas uz inspekcijas lēmumiem par aktu rezolutīvās daļas secinājumu pareizību, bet pārsūdz daļā par secinājumiem par aktu atsevišķos punktos (6.3.2., 6.3.3. un 6.3.4.) norādīto apstākļu cēlonisko sakaru ar nelaimes gadījumu. Tātad kasācija sūdzība attiecas nevis uz administratīvo aktu rezolutīvajām daļām, bet atsevišķiem to pamatojumu punktiem. Augstākā tiesa spriedumā norāda, ka būtībā pieteicēja iebilst pret to, ka...

Valsts darba inspekcija (VDI) informē, ka turpinās pieteikumu saņemšana bezmaksas atbalstam darba vides sakārtošanai ESF projekta “Darba drošības normatīvo aktu praktiskās ieviešanas un uzraudzības pilnveidošana” Nr. 7.3.1.0/16/I/001 ietvaros. Atbalsta saņemšanai var pieteikties tie uzņēmumi: - kas darbojas Ministru kabineta 08.02.2005. noteikumu Nr. 99 “Noteikumi par komercdarbības veidiem, kuros darba devējs iesaista kompetentu institūciju” 1.pielikumā minētajos komercdarbības veidos; - kuriem saskaņā ar Regulu Nr.651/2014 ir piemērojams sīkā (mikro), mazā vai vidējā uzņēmuma statuss; - kas nodarbina vismaz vienu nodarbināto. Pašlaik atbalstam var pieteikties tie uzņēmumi, kuri nodarbina līdz 50 nodarbinātajiem; - kuri neatbilst Maksātnespējas likuma 57.pantā vai 129.pantā noteiktiem maksātnespējas kritērijiem, lai tam pēc kreditoru pieprasījuma piemērotu maksātnespējas procedūru; - iepriekš nav saņēmuši atbalstu programmas „Cilvēkresursi un nodarbinātība” papildinājuma 1.3.1.3.2.apakšaktivitātes „Darba attiecību un darba drošības normatīvo aktu praktiska piemērošana nozarēs un uzņēmumos” projekta, kas tika realizēts ESF projektu plānošanas periodā no 2007. līdz 2013. gadam, aktivitātē „Darba vides risku novērtēšana darba vietās, darba...

Ņemot vērā, ka šogad ir gaidāms būvniecības apjoma pieaugums un līdz ar to arī lielāks nodarbināto skaits būvlaukumos, ir nepieciešami preventīvi izglītojoši pasākumi par darba aizsardzību nozarē. To tikšanās laikā ar Valsts darba inspekcijas (VDI) direktoru Renāru Lūsi uzsvēra Latvijas Būvuzņēmēju partnerības vadītāja Baiba Fromane. Puses vienojās, ka ir nepieciešama ciešāka sadarbība darba kultūras celšanā, lai efektīvāk vērstu būvnieku uzmanību uz veselībai un dzīvībai svarīgiem jautājumiem. “Latvijas Būvuzņēmēju partnerība ir iecerējusi vēl pirms aktīvās būvdarbu sezonas sākuma īpašu uzmanību pievērst darba aizsardzības jautājumiem būvniecībā, vienlaikus jādomā par efektīvākiem veidiem, kā šos jautājumus skaidrot uz vietas būvlaukumos,” sacīja Baiba Fromane. Savukārt VDI direktors Renārs Lūsis norāda: „Būvniecības nozare vēsturiski ir bijusi VDI pastiprinātas uzmanības fokusā, jo nozarē kopumā ir augsts nereģistrētās nodarbinātības un nelaimes gadījumu risks. Tāpēc ar cerību raugāmies uz potenciālo sadarbības stiprināšanu ar nozari pārstāvošajām organizācijām, jo īpaši ar Latvijas Būvuzņēmēju partnerību, kas ļautu mums vēl sekmīgāk risināt sarežģītos nozares jautājumus.”...

Valsts darba inspekcija (turpmāk – VDI) š.g. 5.februārī uzsāks tematisko pārbaudi kokapstrādes un mēbeļu ražošanas uzņēmumos. Aizvadītajā gadā situācija kokapstrādē darba aizsardzības jomā ir būtiski pasliktinājusies. Par to liecina gan smago nelaimes gadījumu darbā skaita pieaugums, gan to gadījumu skaits, kad apturēts nedrošs darba aprīkojums. Lai pārbaudītu darba aprīkojuma atbilstību normatīvo aktu prasībām, nodarbināto instruēšanu un apmācību par drošiem darba paņēmieniem, VDI īstenos tematisko pārbaudi kokapstrādē ar mērķi mazināt nelaimes gadījumos darbā cietušo skaitu. 2017. gadā nelaimes gadījumu skaita ziņā kokapstrāde ieņem pirmo vietu. Kokapstrādē notika 252 nelaimes gadījumi darbā, turklāt gandrīz divas reizes palielinājās smago nelaimes gadījumu darbā skaits, salīdzinot ar 2016. gadu. Arī 2018. gada janvārī kokapstrādē darba laikā jau ir noticis viens letāls nelaimes gadījums. Nelaimes gadījumu cēloņi galvenokārt ir saistīti ar darbinieku nepilnīgu apmācību un neatbilstoša aprīkojuma lietošanu, piemēram, darba aprīkojumam nav norobežotas kustīgās daļas, kas nodarbinātajam rada vislielāko risku gūt dažādas traumas. Pērnā gada laikā VDI ir...

Darba devējiem, kuru darbinieki cietuši nelaimes gadījumā darbā, būs tiesības bez darbinieka piekrišanas saņemt informāciju par viņa veselības stāvokli. To paredz grozījumi Pacientu tiesību likumā, kas ceturtdien, 14.decembrī, trešajā galīgajā lasījumā pieņemti Saeimā. Ja darba vietā noticis negadījums, darba devējam ir pienākums veikt tā izmeklēšanu, un šim nolūkam nepieciešama informācija no ārstniecības iestādes par nodarbinātajam nelaimes gadījumā nodarīto veselības traucējumu veidu un pakāpi. Patlaban šādu informāciju darba devējs var saņemt tikai ar pacienta piekrišanu. Ja persona atsakās dot piekrišanu datu apstrādei vai nespēj to dot smagu veselības traucējumu dēļ, darba devējam ir apgrūtināta nelaimes gadījuma izmeklēšana, taču tās veikšana noteikta normatīvajos aktos. Darba devējam netiks sniegta visa ārstniecības iestādes rīcībā esošā informācija par pacientu, bet tikai tā, kas nepieciešama nelaimes gadījuma izmeklēšanai. Saskaņā ar Valsts darba inspekcijas datiem 2015.gadā nelaimes gadījumos darbā cieta 1727 nodarbinātie. 166 gadījumos gūti smagi veselības traucējumu, bet 26 gadījumi bija letāli.

Darba devējiem, kuru darbinieki cietuši nelaimes gadījumā darbā, būs tiesības bez darbinieka piekrišanas saņemt informāciju par viņa veselības stāvokli. To paredz grozījumi Pacientu tiesību likumā, kas 1.novembrī otrajā lasījumā atbalstīti Saeimas Sociālo un darba lietu komisijā. Ja darba vietā noticis negadījums, darba devējam ir pienākums veikt tā izmeklēšanu, un šim nolūkam nepieciešama informācija no ārstniecības iestādes par nodarbinātajam nelaimes gadījumā nodarīto veselības traucējumu veidu un pakāpi. Patlaban šādu informāciju darba devējs var saņemt tikai ar pacienta piekrišanu. Ja persona atsakās dot piekrišanu datu apstrādei vai nespēj to dot smagu veselības traucējumu dēļ, darba devējam ir apgrūtināta nelaimes gadījuma izmeklēšana, taču tās veikšana noteikta normatīvajos aktos. Darba devējam netiks sniegta visa ārstniecības iestādes rīcībā esošā informācija par pacientu, bet tikai tā, kas nepieciešama nelaimes gadījuma izmeklēšanai. Saskaņā ar Valsts darba inspekcijas (VDI) datiem 2015.gadā nelaimes gadījumos darbā cieta 1727 nodarbinātie. 166 gadījumos gūti smagi veselības traucējumu, bet 26 gadījumi bija letāli. Par izmaiņām...

Valsts darba inspekcija (turpmāk VDI) no š.g. 2.oktobra līdz 31.oktobrim veiks tematisko pārbaudi transporta nozares uzņēmumos gan Rīgā, gan reģionos. Pārbaužu mērķis ir novērtēt darba aizsardzības un darba tiesību normu ievērošanu transporta nozares uzņēmumos, kā arī pastiprināti vērst darba devēju uzmanību šīs nozares darba riskiem, kas var izraisīt arodslimības vai nelaimes gadījumus. Nelaimes gadījumu skaita ziņā transporta nozare ieņem trešo vietu starp visām nozarēm, turklāt pēdējo trīs gadu laikā minētā nozare ir līdere bojā gājušo skaita ziņā. 2015. un 2016.gadā transporta nozares uzņēmumos notikuši 274 nelaimes gadījumi darbā, no kuriem 45 bija ar smagām traumām un 15 gadījumos cilvēki gājuši bojā. Šajā nozarē būtisks letālo gadījumu cēlonis ir nodarbināto pēkšņa veselības stāvokļa pasliktināšanās sirds un asinsvadu sistēmas slimību dēļ, kuras izraisa mazkustīgs darbs, neveselīgs uzturs, stress, smēķēšana, kā arī liekais svars. Savukārt smagi nelaimes gadījumi galvenokārt notiek, savainojoties ar darba aprīkojumu un neievērojot darba aizsardzības instrukciju prasības. Transporta nozarē ir konstatēts arī...

Valsts darba inspekcija (turpmāk – Darba inspekcija) informē, ka 2017. gada 4. septembrī uzsāks tematisko pārbaudi augkopības un lopkopības nozares uzņēmumos par darba aizsardzības normatīvo aktu prasību ievērošanu. Tās laikā plānots pārbaudīt vismaz 150 uzņēmumus visā Latvijā. Augkopības un lopkopības nozarē jau kopš 2012. gada vērojams pieaugošs reģistrēto nelaimes gadījumu darbā skaits – ja 2012. gadā nozarē kopā tika reģistrēti 38 nelaimes gadījumi darbā, tad 2016. gadā tika reģistrēts jau 51 nelaimes gadījums darbā. Tāpat satraucošs ir apstāklis, ka nozarē katru gadu notiek letāli nelaimes gadījumi, turklāt 2016. gadā kopumā notika pieci letāli nelaimes gadījumi, kas veidoja 13% no visiem valstī reģistrētajiem letālajiem nelaimes gadījumiem un ierindoja nozari 2. vietā pēc šī statistikas rādītāja. Tāpat augkopības un lopkopības nozarē katru gadu tiek konstatēts ievērojams skaits nereģistrēti nodarbinātu personu, tādējādi nozare ir viena no vadošajām valstī pēc šī statistikas rādītāja. Augkopības un lopkopības nozarē nodarbinātie ir pakļauti dažādiem darba vides riska faktoriem, piemēram,...

Šā gada 1.jūlijā stājas spēkā grozījumi likumā "Par nodokļiem un nodevām" un 10. jūlijā - grozījumi Būvniecības likumā, kas būtiski pilnveidos būvniecības nozares regulējumu, mazinot administratīvo slogu un sekmējot godīgas konkurences nodrošināšanu nozarē. Līdz ar grozījumiem likumā "Par nodokļiem un nodevām" no šā gada 1. jūlija ieviesta obligāta elektroniskā darba laika uzskaite 3. grupas jaunu būvju būvlaukumos un jebkura veida būvdarbiem, ja līguma summa pārsniedz 1 milj. EUR. Elektroniskā darba laika uzskaite jau ilgāku laiku bijis aktuāls un visu pušu atbalstīts jautājums valdības atbildīgo pārstāvju un nozares dienas kārtībā. Tā izstrādē aktīvi sadarbojās Ekonomikas ministrija ar Finanšu ministriju, Latvijas Būvniecības padomi un nozari pārstāvošajām nevalstiskajām organizācijām. Elektroniskā darba laika uzskaite ir efektīvs instruments cīņā ar ēnu ekonomiku un veicinās godīgu konkurenci būvniecības nozarē. Risinājuma izstrādes laikā tika iepazīta arī Skandināvijas valstu pieredze, kurās šis instruments jau ir pierādījis savu efektivitāti. Tāpat likumā noteikts ģenerāluzņēmēja pienākums nodrošināt elektroniskās darba laika uzskaites darbībai nepieciešamos...

Valsts darba inspekcija (VDI) vērš uzmanību uz drošu bērnu un pusaudžu nodarbināšanu vasaras brīvlaikā. Lai pirmā pieredze algotā darbā būtu pozitīva un izvēlētais darbs nekaitētu bērna veselībai un tiesiskajai aizsardzībai, vecāki (aizbildņi) aicināti iepazīties ar būtiskākajiem aspektiem, kas jāņem vērā bērniem un pusaudžiem, uzsākot darba gaitas. No cik gadiem var stāties darba tiesiskajās attiecībās? Nepilngadīgais drīkst stāties darba tiesiskajās attiecības, ja viņš ir sasniedzis 13 gadu vecumu. Jāatceras, ka nodarbināšana nedrīkst kavēt bērna izglītošanos. Ja viens no vecākiem (aizbildnis) devis rakstveida piekrišanu un ir saņemta VDI atļauja, bērnu kā izpildītāju var nodarbināt kultūras, mākslas, sporta un reklāmas pasākumos. Šo atļauju darba devējs var saņemt arī, izmantojot VDI e-pakalpojumu "Darba inspekcijas atļauja bērnu nodarbināšanai" - http://vdi.gov.lv/lv/internetapkalposanas-centrs/internetapkalposanas-centrs/. Vai pirms darba tiesisko attiecību uzsākšanas ir jādodas pie ārsta? Nepilngadīgos drīkst pieņemt darbā tikai pēc iepriekšējas medicīniskās apskates, un tā ir jāveic katru gadu, arī tad, ja darba devējs ir tas pats, kas iepriekšējā gadā. To...