BJP RAKSTI

Zvērināts notārs ir cilvēkam tuvākais jurists, tāds kā priekšpostenis, pirms sanāk saskarsme ar citiem juridisko profesiju pārstāvjiem vai pat tiesu. Tāpēc notāru profesionālajās darbībās kā prioritātei jābūt cilvēcībai – varbūt pat vairāk nekā jebkurā citā tiesību sistēmai piederošajā institūcijā, uzskata Aigars Kaupe, Latvijas Zvērinātu notāru padomes (LZNP) priekšsēdētājs, zvērināts notārs. Viņa vadībā LZNP jaunā sastāvā darbu uzsāka 2023. gada 11. decembrī. Sarunā skaidrojām, kā digitālajā laikmetā mainās notariāta pakalpojumi, kas būtu jāņem vērā notāru klientiem un ko darījumu lielākai drošībai vajadzētu risināt jau valsts līmenī. LZNP kā tās loceklis darbojaties jau kopš 2008. gada. 2019. gadā saņēmāt Latvijas notariāta ikgadējo balvu „Gada notārs”. Kā ir būt par šīs profesionālās organizācijas vadītāju? Gatavojoties šādam izaicinājumam – vadīt organizāciju, kaut kādā mērā ir jābūt morāli gatavam un zinošam visos jautājumos, kas saistīti ar profesijas attīstību un pārvaldību. Diezgan loģiski, ka par vadītāju tiek ievēlēts kāds no padomes locekļiem, kas jau ir darbojies šajā jomā....

„Vairāk nekā 80% Latvijas iedzīvotāju atzīst, ka viņu zināšanas juridiska rakstura jautājumos ir vājas vai pat ļoti vājas, tomēr gadījumos, kad nepieciešama juridiska rakstura palīdzība, katrs sestais iedzīvotājs cenšas tikt galā paša spēkiem, liecina pētījumu centra SKDS veiktā aptauja.” Šādu tekstu varēja lasīt preses paziņojumā, ko Latvijas Zvērinātu notāru padome sagatavoja pēc martā rīkotajām ikgadējām Notāru dienām. Tajā arī minēts, ka pērn visbiežāk iedzīvotāji notāriem lūguši apliecināt nostiprinājuma lūgumu, ko var uzskatīt par tādu kā darījuma ar nekustamo īpašumu „pavadrakstu”, bet pašu pirkuma vai dāvinājuma līgumu notāriem lūgts sastādīt vien desmit procentos gadījumu. Attiecīgi jāsecina, ka liela daļa tomēr paļaujas, ka pašdarbība juridisko jautājumu risināšanā būs veiksmīga. Diemžēl tas tā ne vienmēr izdodas, jo praksē novērotais nereti liecina gan par darījumā iesaistītās kādas no pusēm apzinātu krāpniecība, gan tiek pieļautas kļūdas neuzmanības vai nezināšanas dēļ, kas var maksā dārgi, bet kuras varēja novērst, ja vien darījuma dalībnieki konsultētos ar juristiem. Tāpēc pavasara...

Eiropas Savienības Tiesā (turpmāk – EST) 2024. gada janvārī ir pieņemti tiesību normu piemērotājiem noderīgi spriedumi lietās, kas saistītas ar pievienotās vērtības nodokļa (PVN) izkrāpšanas darījumiem, kā arī patērētāju tiesību aizsardzību – lidsabiedrības pārvadājumu kompensāciju. 1 EST spriedums lietā 34–73, Fratelli Variola S.p.A. v Amministrazione italiana delle Finanze, 10., 11. punkts). Rakstā aplūkotās lietas EST tika skatītas, atbilstoši Līguma par Eiropas Savienības darbību (turpmāk – LESD) 267. pantam, t.i., sniedzot prejudiciālo nolēmumu. LESD 267. pants (bijušais EKL 234. pants) paredz, ka tikai EST kompetencē ir sniegt prejudiciālus nolēmumus. EST ir atzinusi: „Stingra šā pienākuma ievērošana ir obligāts nosacījums, lai visā Kopienā vienlaicīgi un vienveidīgi piemērotu Kopienas noteikumus. Konkrētāk, dalībvalstīm ir pienākums neieviest nekādus pasākumus, kas varētu ietekmēt tiesas jurisdikciju attiecībā uz jebkuru jautājumu, kas saistīts ar: 1) Kopienas tiesību aktu interpretāciju 2) vai kopienas institūciju izdotu aktu spēkā esamību.”1 Kompensācija aviopasažieriem reisa ilgas kavēšanās dēļ 2024. gada 25. janvāra spriedums lietās C54/23...

Baltijas uzņēmumu iegādes un apvienošanās (M&A) tirgū 2023. gadā reģistrēti 134 darījumi ar kopējo vērtību 1,1 miljards eiro1, kas ir trešais lielākais darījumu apjoms kopš 2008. gada, – liecina zvērinātu advokātu biroja Ellex2 veidotais pārskats „Baltic M&A Monitor”3, kas tapis sadarbībā ar Mergermarket4. 1 Publiski zināmie darījumi, kuru vērtība pārsniedz 5 milj. eiro. 2 Ellex apvieno trīs reģiona zvērinātu advokātu birojus katrā no Baltijas valstīm – Ellex Raidla Igaunijā, Ellex Kļaviņš Latvijā un Ellex Valiunas Lietuvā. 3 Ziņojums pieejams: https://ellex.legal/wp-content/uploads/2024/02/ellex_monitor-2024_report.pdf. 4 Mergermarket.com ir platforma ar apjomīgāko uzņēmumu iegādes un apvienošanās jomā specializēto žurnālistu un analītiķu tīklu, kas piedāvā informāciju par uzņēmumu iegādi un apvienošanos. Lai gan darījumu skaits pērn ir samazinājies par 12% (2022. gadā notika 152 darījumi), un to kopējā vērtība ir par 54% mazāka (2,4 miljardi eiro 2022. gadā), kopumā investoru interese par Baltijas valstu uzņēmumiem ir bijusi augsta. Darījumu skaits Eiropā pērn samazinājies par 11% (kopumā reģistrēti 14 642...

Šī nav gluži darba strīda lieta, bet lieta, kurā Latvijas Republikas Senāts sniedz Darba likumā lietoto jēdzienu nozīmi. Šo spriedumu būtiski izlasīt ikvienam, kuram ir auto, kas tiek novietots maksas autostāvvietās. Tātad, arī darbiniekiem, kuri, veicot darba pienākumus, pārvietojas ar auto. Senāta Civillietu departamenta 2023. gada 23. novembra spriedums lietā Nr. SKC–77/2023 (C68291820) Lietas faktiskie apstākļi Prasītājs bija novietojis auto Rīgā vietā, kur bija izvietotas šādas ceļa zīmes: Nr. 537 (stāvvieta) un papildzīme Nr. 851 (maksas stāvvietas darbības laiks), kas noteic maksas stāvvietu: darbdienās no plkst. 8.00–20.00 un sestdienās no plkst. 9.00–17.00. Prasītājam 2019. gada 6. maijā, plkst. 13.40, SIA Rīgas satiksme maksas autostāvvietā bija izrakstīts paziņojums par nesamaksāto autostāvvietas lietošanu – 17 eiro. Prasītājs uzskatīja, ka atbildētāja nebija tiesīga prasīt un saņemt no prasītāja maksu par autostāvvietas lietošanu dienā, kura valstī ar likumu bija noteikta par brīvdienu (proti, tā kā svētku diena 4. maijs 2019. gadā iekrita sestdienā, tad nākamā darbdiena...

Lietā tiek noskaidrots, kurš likums ir jāpiemēro, lai administratīvi teritoriālās reformas gaitā pareizi izbeigtu darba tiesiskās attiecības ar jaunizveidotajā pašvaldībā iekļautās pašvaldības domes izpilddirektoru? Senāta Civillietu departamenta 2023. gada 27. decembra spriedums lietā Nr. SKC–733/2023 (C73536622) Lietas faktiskie apstākļi 2020. gada 23. jūnijā stājās spēkā Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums, saskaņā ar kuru, apvienojot pilsētas un vairāku novadu pašvaldības, tika izveidota jauna pašvaldība. Saskaņā ar Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma Pārejas noteikumu 6. punkta nosacījumiem par pašvaldības iestāžu un pašvaldības kapitālsabiedrību darba nepārtrauktības nodrošināšanu līdz dienai, kad 2021. gada pašvaldību vēlēšanās ievēlētās pašvaldību domes lemj par izpilddirektora iecelšanu amatā, ir atbildīgs tās pašvaldības izpilddirektors, kurā līdz vēlēšanām bija lielākais iedzīvotāju skaits atbilstoši aktuālajiem Iedzīvotāju reģistra datiem 2021. gada 1. janvārī. Pēc 2021. gada 21. jūnija notikušajām pašvaldību vēlēšanām prasītājs bija atbildīgs par jaunizveidotās pašvaldības iestāžu un pašvaldības kapitālsabiedrību darba nepārtrauktības nodrošināšanu. 2022. gada 13. maijā prasītājs saņēmis pašvaldības uzteikumu, kas...

Norādes, ko apdomāt pirms pilnvaras izdošanas, un rīcības plāns, kā rīkoties, kad pilnvarnieks ir zaudējis pilnvarotāja uzticību vai pilnvarojuma līgums izbeigts citu iemeslu dēļ, sniegtas šajā rakstā. Kas ir pilnvarojums? Nereti savu lietu un uzdevumu vešanu ir nepieciešams uzticēt kādai citai personai. Piemēram, persona A dzīvo ārzemēs, bet vēlas iegādāties īpašumu Latvijā. Attiecīgi persona A (pilnvarotājs) to uztic izdarīt savā vietā personai B (pilnvarniekam), kura dzīvo Latvijā un kurai ir pieredze šādu darījumu kārtošanā. Šādās situācijās pilnvarotājs izdod pilnvaru, proti, trešajām personām saistošu dokumentu, kas dod tiesības pilnvarniekam vest pilnvarotāja lietas vai izpildīt uzdevumus tā vārdā. Ar šīm darbībām starp personu A un personu B ir nodibinātas pilnvarojuma tiesiskās attiecības. Precīza pilnvarojuma definīcija atrodama Civillikuma 2289. pantā: Ar pilnvarojuma līgumu viena puse (pilnvarnieks, uzdevuma ņēmējs) uzņemas izpildīt otrai (pilnvaras devējam, pilnvarotājam, uzdevuma devējam) – zināmu uzdevumu, bet pilnvaras devējs apņemas pilnvarnieka rīcību atzīt sev par saistošu. Taču dažkārt pilnvarnieks zaudē pilnvarotāja uzticību,...

Darba devējs uzskata, ka darbinieks izdarījis būtiskus pārkāpumus, darba devējs darbinieku atstādina no darba, arodbiedrība nedod piekrišanu uzteikumam, darba devējs ceļ prasību tiesā. Cik ilgu laiku darba devējs var atstādināt darbinieku? Senāta Civillietu departamenta 2023. gada 27. jūlija spriedums lietā Nr. SKC–134/2023 (C30544621) Lietas faktiskie apstākļi Prasītāja (turpmāk arī pašvaldība) kā darba devēja, konstatējot darbinieka rīcībā tik būtiskus pārkāpumus, kas nepieļauj darba tiesisko attiecību turpināšanu (darbinieks, veicot darbu, rīkojies prettiesiski un tādēļ zaudējis darba devējas uzticību), cēlusi tiesā prasību par darba līguma izbeigšanu, pamatojoties uz Darba likuma 101. panta pirmās daļas 2. punktu, jo arodbiedrība darba tiesisko attiecību izbeigšanu nesaskaņoja. Darbinieks tika atstādināts no darba saskaņā ar Darba likuma 58. panta trešo daļu. Pēc prasības celšanas tiesā, bet pirms trīs mēnešu termiņa, kas noteikts Darba likuma 58. panta piektajā daļā un ierobežo darba devēju noteikt ilgāku atstādināšanas laiku, darba devēja izdeva jaunu rīkojumu ar izvērstu faktisko apstākļu vērtējumu un juridisko pamatojumu par...

Dīvainā laikā patlaban dzīvojam – konfliktu risināšanā nereti aizmirstam par tiesiskumu, tā vietā izmantojam spēka paņēmienus, rīkojam linča tiesas sociālajos medijos u.tml. Kas īsti ir tiesiskums? Eiropas Savienības Pamattiesību hartā atradīsim norādes, ka ar tiesiskumu jāsaprot tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību un taisnīgu tiesu, nevainīguma prezumpciju un tiesības uz aizstāvību, noziedzīgu nodarījumu un sodu likumības un samērīguma principus, tiesības netikt divreiz tiesātam vai sodītam krimināllietā par to pašu noziedzīgo nodarījumu. Tiesiskumu grūti saskatīt militāro konfliktu, karadarbības laikā, lai gan arī šādos notikumos tiek ievēroti zināmi tiesiskuma principi, kaut attiecībā uz karagūstekņiem u.tml. Taču arī miera laikos nereti pazaudējam tiesiskuma izpratni. Par to liecina kaut vai sabiedrībā skaļi izskanējušais strīds starp valsts kapitālsabiedrību un būvniecības uzņēmumu, kur konfliktā iesaistītās puses labu laiku nespēja atrisināt ar līguma laušanu un objekta pārņemšanu saistītos problēmjautājumus. Civiltiesiskā strīdā bija jāiesaista policija, lai pasūtītājs varētu iekļūt objektā, savukārt pasūtījuma izpildītājs atteicās nodot ar būvniecības procesu saistītos dokumentus, jo...

Rakstā apskatīti atsevišķi interesantākie un jaunākie Eiropas Savienības Tiesas (turpmāk – EST) spriedumi netiešo nodokļu jomā, kā arī par kapitālsabiedrības valdes locekļa atbildības aspektiem un ārvalstu kredītiestāžu filiāļu iespējamu diskrimināciju. PVN direktīvas izpratne samazinātās PVN likmes piemērošanai viesnīcu pakalpojumiem EST 2024. gada 8. februārī pieņēma spriedumu lietā C–733/22 Valentina Heights lietā par samazinātās pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmes piemērošanu komercsabiedrības Valentina Heights darbībām laikposmā, kurā tai nebija klasifikācijas sertifikāta attiecībā uz tās pārvaldīto viesnīcu. Padomes 2006. gada 28. novembra Direktīvas 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu (turpmāk – PVN direktīva) 96. pantā ir noteikts, ka dalībvalstis piemēro PVN pamatlikmi, ko katra dalībvalsts nosaka procentos no summas, kurai uzliek nodokli; preču piegādei un pakalpojumu sniegšanai pamatlikme ir vienāda. Šīs direktīvas 98. panta 1. un 2. punktā ir paredzēts, ka (1.) dalībvalstis var piemērot vienu vai divas samazinātas likmes, (2.) samazinātas likmes piemēro tikai tādu kategoriju pakalpojumu sniegšanai, kas minēti III pielikumā. Minētās...

Ar grozījumiem Patērētāju tiesību aizsardzības likumā jau piekto gadu ir ierobežota patērētāju kredītu reklamēšana. Tomēr normatīvie akti paredz vairākus izņēmumus. Šāds izņēmums turpmāk attiekties arī uz hipotekāro kredītu reklāmām. 2018. gada 4. oktobrī Saeimā tika pieņemti grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, kas ieviesa jaunu 8.3 pantu. Tas noteica vispārīgu aizliegumu reklamēt patērētāju kreditēšanas pakalpojumus, izņemot atsevišķus gadījumus. 8.3 pants stājās spēkā 2019. gada 1. jūlijā, vebinārā „Patērētāju kredītu reklamēšanas ierobežojumi” skaidroja Ivo Cimdiņš, ZAB COBALT vecākais speciālists. Jau līdz šī likuma panta pieņemšanai bija spēkā ierobežojumi, kas skar patērētāju kredītu reklamēšanu. Tomēr ar 2018. gada grozījumiem Patērētāju tiesību aizsardzības likumā likumdevēja mērķis bija vēl vairāk cīnīties pret nepārdomātu aizņemšanos, ierobežot reklāmu medijos, vides reklāmās, lai novērstu situācijas, kad patērētājs saskaras ar šo reklāmu nejauši vai bez izteiktas gribas. Šī likuma panta izņēmuma gadījumi paredz iespējas paša pakalpojuma sniedzēja kontrolētajos kanālos sniegt informāciju par piedāvātajiem pakalpojumiem gadījumos, ja pats klients to vēlas. Aizliegums...

Ja vēl pirms desmit gadiem viens no galvenajiem iekšzemes tematiem bija korupcija, tad patlaban par to runājam krietni mazāk. Vai Latvijā korupcija vairs nav aktuāla, vai to aizsegušas citas, vēl akūtākas problēmas? Ko liecina Transparency International publicētie „Korupcijas uztveres indekss 2023” Latvijas rezultāti? Kur mūsdienās meklējamas galvenās korupcijas izpausmes jomas un kas būtu darāms normatīvā regulējuma sakārtošanā un piemērošanā, lai korupciju būtu iespējams apkarot vēl efektīvāk? Par šiem jautājumiem sarunājamies ar Inesi Tauriņu, Sabiedrības par atklātību – Delna direktori. Kā laika gaitā mainījusies korupcija Latvijā? Ko ļauj secināt ilggadējie novērojumi, kādas ir tendences? Jaunākais pretkorupcijas indekss, šķiet, rāda visai cienījamu ainu – esam apmēram Eiropas Savienības (ES) vidusdaļā, punktu skaita ziņā arī gandrīz Eiropas vidējais rādītājs. Daudz labāks sniegums nekā ekonomikas rādītājos! Ilgtermiņā vērtējot, redzam, ka progress ir lēns un stabils. No vienas puses, tā ir labā ziņa, ka progress vispār ir. Maz ir valstu, kurām rezultāti uzlabojas, un ir gana daudz...

Lai sniegtu atbalstu uzņēmumiem, kas ir saskārušies ar finanšu grūtībām un tās vēlas risināt tiesiskās aizsardzības procesa ietvaros, Tieslietu ministrija sadarbībā ar nozares ekspertiem ir izstrādājusi „Tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna sagatavošanas vadlīnijas”. Situācijās, kad uzņēmums saskaras ar finansiālām grūtībām, kas kavē saistību kārtošanu, ir jāizvēlas piemērotāko risinājumu to novēršanai vai atrisināšanai. Kopumā pastāv dažādi finansiālo grūtību risināšanas ceļi. Viens no šādiem risinājumiem ir tiesiskās aizsardzības process (TAP). Tā īstenošanai ir jāizstrādā TAP pasākumu plāns, kura mērķis ir sniegt kreditoriem skaidru redzējumu par to, kā parādnieks plāno atjaunot vai saglabāt spēju nokārtot savas saistības. Vadlīnijas ir vispārīgi praktiski ieteikumi, bet ne izsmeļoši norādījumi. Vadlīnijām ir ieteikuma raksturs un to ievērošana negarantē pozitīvu TAP iznākumu, tāpat tās nevar aizstāt konsultācijas ar ekspertiem finanšu, juridiskajā vai citā profesionālajā jomā, kas var būt nepieciešamas atsevišķos gadījumos. Pasākumu plāna sagatavošanu var uzņemties arī TAP uzraugošā persona, ja par to panākta vienošanās. Vadlīnijas var tikt izmantotas ne...

Latvijas Republikas Senātā 2023. gada nogalē izskatītas vairākas nozīmīgas ar darba strīdiem saistītas lietas. Senātam nācies skaidrot Darba likuma normas attiecībā uz prettiesiski atlaista darbinieka atjaunošanu darbā, norādot, ka darbiniekam izmaksājama vidējā izpeļņa par visu darba piespiedu kavējuma laiku. Savukārt civildienesta tiesiskajās attiecībās dažkārt ierēdņiem rodas šaubas, vai Darba likuma normas attiecināmas arī uz darbu valsts iestādē, jo uz valsts civildienestā nodarbinātajiem attiecas Valsts civildienesta likums. Senāta administratīvo lietu departamenta 28.12.2023. spriedums lietā Nr. SKA-230/2023 (A420151620) Vai ilgstoša darbnespēja var būt pamats valsts civildienesta attiecību izbeigšanai? Vai zemākas instances tiesa pieļāvusi procesuālo tiesību normas pārkāpumu, atsakoties lietā noteikt ekspertīzi atbilstoši Administratīvā procesa likuma 178. panta pirmajai daļai, lai noskaidrotu, vai pieteicēja darbnespēja, kas bija pamatā civildienesta attiecību izbeigšanai ar viņu, ir saistīta ar pieteicēja invaliditāti? Lietas faktiskie apstākļi Ar 2020. gada 11. februāra lēmumu Nr. 12–7/9 kā galīgo administratīvo aktu ar pieteicēju /pers. A/ izbeigtas valsts civildienesta attiecības un pieteicējs atbrīvots no...

Ar šo rakstu autors vēlas pievērst uzmanību problēmai, kas saistīta ar atšķirīgo tiesu praksi atbildības zonu noteikšanai un nepilnībām tiesiskajā regulējumā, kas saistītas ar apdrošinātāju regresa prasībām pret dzīvokļa īpašniekiem un pārvaldniekiem. 1 Sk. https://www.at.gov.lv/lv/tiesu-prakse/judikaturas-nolemumu-arhivs/civillietu-departaments/hronologiska-seciba?lawfilter=0&year=2023. 2 Ministru kabineta 2015. gada 30. jūnija noteikumu Nr. 332 „Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 221–15 „Ēku iekšējais ūdensvads un kanalizācija””. Latvijas Republikas Senāts 2023. gada 21. septembra spriedumā lietā Nr. C29378421, SKC–535/20231, atzīst, ka būvnormatīvā2 noteiktā pienākuma katra dzīvokļa ievadā ierīkot iekšējā ūdensvada tīkla noslēgarmatūru (ievadventili) mērķis ir nodrošināt iespēju atslēgt ūdens padevi gadījumā, kad dzīvoklī (atsevišķajā īpašumā) esošajā ūdensvadā rodas bojājums vai ir nepieciešams veikt tā pārbūves darbus. Vienlaikus ievadventilis nodrošina iespēju šādos gadījumos turpināt ekspluatēt mājas kopējo ūdensapgādes sistēmu, tostarp nodrošināt ūdens padevi citos dzīvokļos. Līdz ar to ievad­ventilis ir nedalāmi saistīts ar dzīvokļu īpašnieku kopīpašumā esošajām inženierkomunikācijām, proti, veido daļu no dzīvojamās mājas kopējās ūdens apgādes sistēmas. Vienlaikus tas neatrodas dzīvokļa īpašnieka varā...