TIESĪBAS

Satversmes tiesas (ST) kolēģija ir pieņēmusi lēmumu atteikties ierosināt lietu par Krimināllikuma normu, kas paredz atbildību par izvairīšanos no nodokļu nomaksas, uzsverot, ka nodokļu prioritāte pār citiem kreditoriem izriet no spēkā esošā tiesiskā regulējuma.Vai sods par nodokļu parādu bija paredzams?Pieteikumu tiesā iesniedza kādas komercsabiedrības dalībnieks un bijušais valdes loceklis, kurš tika atzīts par vainīgu par izvairīšanos no nodokļu nomaksas, nodarot valstij zaudējumus lielā apmērā. Iesniedzējs apstrīdēja Krimināllikuma 218. panta otro daļu (redakcijā, kas bija spēkā līdz 2021. gada beigām), uzskatot, ka tā nav pietiekami skaidra un paredzama.Pieteikuma iesniedzējs argumentēja, ka noziedzīgā nodarījuma laikā viņam neesot bijis paredzams "nodokļu nomaksas prioritātes princips". Viņa ieskatā nebija skaidrs, ka saistību segšana pret citiem kreditoriem pirms nodokļu samaksas var tikt kvalificēta kā izvairīšanās no nodokļiem, jo īpaši situācijā, kad uzņēmuma rīcībā esošie līdzekļi nesasniedza pat pusi no nodokļu parāda.Par nodokļu prioritātiST kolēģija pieteikumu noraidīja, norādot uz vairākiem būtiskiem aspektiem, kas jāņem vērā ikvienam uzņēmējam un grāmatvedim:Ikvienai...

Eiropas Parlaments (EP) 7. jūlijā apstiprināja izmaiņas aviopasažieru tiesību noteikumos. Vienošanās par izmaiņām ar Eiropas Savienības (ES) Padomi tika panākta Samierināšanas komitejā. EP vispirms ir jāapstiprina Samierināšanas komitejā panāktā provizoriskā vienošanās, un pēc tam Padomei tā būs jāapstiprina līdz 2026. gada augusta sākumam. Atjauninātie noteikumi stāsies spēkā 20 dienas pēc to publicēšanas ES Oficiālajā Vēstnesī. No tā brīža ES valstīm un uzņēmumiem būs dots viens gads, lai sagatavotos to īstenošanai.Pienākums rūpēties par atcelto reisu pasažieriemArī turpmāk reisa atcelšanas gadījumā pasažieriem būs tiesības saņemt izdevumu atlīdzību vai mainīt maršrutu. Pasažieri varēs pieprasīt kompensāciju, ja reiss kavēsies ilgāk par trim stundām, ja reiss tiks atcelts mazāk nekā 14 dienas pirms izlidošanas vai ja viņiem būs atteikta iekāpšana. Kompensācijas apmērs par novēlotiem vai atceltiem lidojumiem nemainīsies un būs atkarīgs no lidojuma attāluma:250 eiro par lidojumiem, kuru attālums ir līdz 1500 km, 400 eiro par lidojumiem ESs robežās, kuru attālums pārsniedz 1500 km, un citiem lidojumiem,...

Satversmes tiesā 6. jūlijā ierosināta lieta “Par Kriminālprocesā un administratīvā pārkāpuma procesā nodarītā kaitējuma atlīdzināšanas likuma 4. panta otrās daļas (redakcijā līdz 2026. gada 31. maijam) atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 92. panta trešajam teikumam un 105. panta pirmajiem trim teikumiem”.Apstrīdētā norma noteica, ka privāto tiesību juridiskajai personai tiesības uz kaitējuma atlīdzinājumu rodas, ja spēkā stājies nolēmums par procesa izbeigšanu pilnībā vai daļā par piespiedu ietekmēšanas līdzekļu piemērošanu šai personai, nekonstatējot Krimināllikumā noteikto pamatu piespiedu ietekmēšanas līdzekļa piemērošanai attiecīgajai personai.Kriminālprocesā pieteikuma iesniedzējas mantai tika uzlikts arests, bet vēlāk no kriminālprocesa tika izdalīts process par noziedzīgi iegūtu mantu, kurā tiesa vērtēja, vai šī manta ir noziedzīgi iegūta. Tiesa procesu izbeidza, jo mantas noziedzīgā izcelsme netika pierādīta, un līdz ar to tika atcelts arī mantai uzliktais arests. Pieteikuma iesniedzēja lūdza atlīdzināt kaitējumu, kas tai radīts ar nepamatoti piemēroto mantas arestu. Šis lūgums tika noraidīts, jo likums neparedz personas tiesības saņemt atlīdzinājumu, pirms ir noslēdzies kriminālprocess.Pieteikuma...

Pakomāti un kurjerpiegādes kļuvušas par neatņemamu ikdienas daļu, īpaši iepērkoties internetā. Vienlaikus patērētāji arvien biežāk saskaras ar situācijām, kad sūtījums kavējas, tiek bojāts, pārvirzīts uz citu saņemšanas vietu vai rada aizdomas par iespējamu krāpniecību.Lai palīdzētu patērētājiem rīkoties droši un pārliecinoši, Patērētāju tiesīu aizsardzības centrs (PTAC) apkopojis praktiskus padomus, kas jāņem vērā pirms sūtījuma nosūtīšanas vai pasūtījuma veikšanas, gaidot sūtījumu un to saņemot.Pirms sūtījuma nosūtīšanas vai pasūtījuma veikšanas:pārbaudi piegādes termiņus un pakalpojuma nosacījumus;pārliecinies, ka norādīts pareizs tālruņa numurs un e-pasta adrese;iepako sūtījumu atbilstoši prasībām, īpaši, ja tas ir trausls;saglabā kvītis, sūtījuma numuru, kodus un saraksti.Gaidot sūtījumu:seko līdzi sūtījuma statusam, izmantojot izsekošanas numuru;saglabā ekrānattēlus, ja redzama kavēšanās vai izmaiņas piegādē;ja sūtījums kavējas vai tiek pārvirzīts, sazinies ar pakalpojuma sniedzēju un noskaidro iemeslu.Saņemot sūtījumu:pārbaudi iepakojuma stāvokli;ja sūtījums ir bojāts, nekavējoties nofotografē gan iepakojumu, gan saturu;saglabā iepakojumu, jo tas var noderēt kā pierādījums;ja sūtījums nav saņemts, ir bojāts vai nozaudēts, sazinies ar pārdevēju un/vai pakalpojuma sniedzēju;nesekmīgas...

Latvijas Republikas Senāts 2026. gada 27. maijā ir pieņēmis vēsturisku nolēmumu, kas iezīmē būtiskas izmaiņas līdzšinējā tiesu praksē attiecībā uz trešo personu mantisko interešu aizsardzību. Ar šo spriedumu paplašinātā sastāvā Senāts ir atzinis, ka ieķīlātājs, ar kura mantu nodrošināta citas personas saistība, pēc ieķīlātās lietas pārdošanas iegūst automātisku regresa prasības tiesību pret galveno parādnieku. Šis lēmums atceļ iepriekšējo, 2017. gadā nostiprināto atziņu, ka Civillikums šādas tiesības ieķīlātājam tieši neparedz.Izmaiņas judikatūrā izriet no lietas, kurā bijusī laulātā vērsās tiesā pret savu bijušo vīru pēc tam, kad viņas nekustamais īpašums tika pārdots izsolē vīra neizpildīto kredītsaistību dēļ. Lietas apstākļi liecināja, ka vīrs apzināti pārtrauca maksājumus drīz pēc laulības šķiršanas, kaut arī viņa mantiskais stāvoklis bija pietiekams saistību kārtošanai. Lai gan zemāko instanču tiesas sākotnēji saskārās ar pretrunām tiesību normu piemērošanā, Senāts secināja, ka līdzšinējais regulējums radīja netaisnīgu un nepamatoti atšķirīgu situāciju, salīdzinot ieķīlātājus ar galviniekiem.Senāts savā argumentācijā norādīja uz "atklātu likuma robu" un uzsvēra,...

Darba tiesiskajās attiecībās pārbaudes laiks vienmēr ticis uzskatīts par periodu, kurā abas puses "pielaiko" viena otru. Tomēr nesenais Senāta spriedums lietā Nr. SKC-35/2026 ir ieviesis nozīmīgu judikatūras maiņu, kas būtiski ietekmēs to, kā turpmāk risināmi strīdi par darba attiecību izbeigšanu šajā posmā.Beigas tiesībām prasīt atjaunošanu darbāLīdz šim tiesu praksē pastāvēja uzskats, ka darbinieks var prasīt atjaunošanu darbā, ja uzteikums pārbaudes laikā atzīts par spēkā neesošu. Tagad Senāts ir lēmis citādi - darbiniekam vairs nav prasības tiesību pret darba devēju par pārbaudes laikā izdarīta uzteikuma atzīšanu par spēkā neesošu un atjaunošanu darbā. Tāpat darbinieks vairs nevar prasīt atlīdzību par darba piespiedu kavējumu, kas būtu pakārtota šādai prasībai.Senāts skaidro, ka pārbaudes laiks ir specifisks "iepazīšanās laiks", kura mērķis ir noskaidrot savstarpējo piemērotību un uzticēšanās potenciālu. Ja šī uzticēšanās nav radusies, to nav iespējams atjaunot ar tiesas spriedumu un piespiedu kārtā.Uzticēšanās un subjektīvie faktoriViens no sprieduma stūrakmeņiem ir atziņa, ka pārbaudes rezultāts var būt balstīts...

Latvijas Republikas Senāta Civillietu departaments 27. maijā paplašinātā sastāvā ir pieņēmis lēmumu lietā Nr. SKC-73/2026, veicot judikatūras maiņu jautājumā par to, kā aprēķināms trīs mēnešu termiņš prasības celšanai par akcionāru sapulces lēmuma atzīšanu par spēkā neesošu. Šis nolēmums tieši ietekmē Komerclikuma 288. panta pirmās daļas piemērošanu un precizē vispārīgos materiāltiesisko termiņu skaitīšanas principus Latvijas civiltiesībās.Jaunā kārtība termiņa aprēķināšanaiLīdz šim tiesu praksē valdīja uzskats, ka Komerclikumā noteiktais trīs mēnešu prekluzīvais termiņš beidzas termiņa pēdējā mēneša iepriekšējās dienas datumā. Tomēr ar jauno lēmumu Senāts ir atzinis, ka šāda pieeja nav pareiza, un noteicis jaunu formulu: trīs mēnešu termiņa tecējums sākas nākamajā kalendāra dienā pēc tās dienas, kurā persona uzzināja vai kad tai vajadzēja uzzināt par akcionāru sapulces lēmumu. Pašu notikuma dienu (sapulces dienu) termiņā neieskaita;termiņa pēdējā diena ir akcionāru sapulces norises dienai atbilstošais datums pēc trīs mēnešiem. Prasība ir ceļama līdz šīs dienas pulksten 24.00.Piemēram, ja akcionāru sapulce notika 2024. gada 31. jūlijā, tad...

Saeimā 18. jūnijā steidzamības kārtā otrajā — gala — lasījumā pieņemtie grozījumi Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likumā ļaus kompensēt militāru incidentu rezultātā radītus zaudējumus. Likums stāsies spēkā 10. jūlijā un paredz pilnvarojumu Ministru kabinetam noteikt kārtību, termiņus un kompensāciju apmēru militāru incidentu rezultātā radīto zaudējumu atlīdzināšanai.Nepieciešamība pēc šāda regulējuma aktualizējās pēc vairākiem incidentiem Latvijas teritorijā, tostarp militāro bezpilota lidaparātu (dronu) ielidošanas un notriekšanas gadījumiem Latgalē. Līdz šim normatīvie akti neparedzēja skaidru mehānismu, kā atlīdzināt zaudējumus situācijās, kad kaitējumu nodarījis ārvalsts militārs objekts vai cita militāra rakstura darbība.Grozījumi paredz, ka valdība noteiks kārtību, kādā kompensējami tiešie zaudējumi iedzīvotājiem, uzņēmumiem un publiskās infrastruktūras īpašniekiem, ja kaitējumu radījis militārs incidents miera laikā.Valdība 27. jūnijā aizvadīja ārkārtas izbraukuma sēdi Latgalē, Nacionālo bruņoto spēku militārajā bāzē “Lūznava”. Slēgtajā sēdē ministri vērtēja turpmāko rīcību valsts austrumu pierobežas drošības stiprināšanai, kā arī izskatīja vairākus aktuālus jautājumus dažādās nozarēs, kas būtiski Latgales reģiona attīstībai. Sēdes laikā tika pieņemti grozījumi...

Satversmes tiesa (ST) par atbilstošu Satversmei atzinusi Valsts fondēto pensiju likuma pārejas noteikumu normu, ar kuru uz četriem gadiem samazināta obligāto iemaksu likme pensiju otrajā līmenī no sešiem līdz pieciem procentiem, vienu procentpunktu novirzot pensiju pirmajam līmenim, aģentūru LETA informēja ST.Tiesa secināja, ka minētā norma ir vērsta gan uz personas tiesību aizsardzību, gan visas sabiedrības labklājības nodrošināšanu, līdzsvarojot pašreizējo un nākamo pensiju saņēmēju intereses.Vērtējot apstrīdētās normas satversmību, tiesa secināja, ka apstrīdētā norma pieņemta sociāli nozīmīgu mērķu sasniegšanai - lai kompensētu darbaspēka nodokļu izmaiņu radīto samazinājumu valsts budžeta ieņēmumos.Pārdalot vienu procentpunktu no pensiju otrā līmeņa uz pensiju pirmo līmeni, palielinās sociālās apdrošināšanas iemaksas valsts pensiju speciālajā budžetā un attiecīgi arī šā budžeta ieņēmumi. Vienlaikus tiesa pārliecinājās, ka netiek mainīta pensiju sistēmas uzbūve, vecuma pensijas aprēķināšanas kārtība vai tiesības saņemt pensiju. Izmaiņas paredz tikai terminētu sociālās apdrošināšanas iemaksu pārdali starp pirmo un otro pensiju līmeni.Izmaiņas darbaspēka nodokļos palielināja ienākumus aptuveni 95% strādājošo. Savukārt gandrīz...

Latvijas Republikas Senāta Civillietu departaments paplašinātā sastāvā izskatīja civillietu (SKC-35/2026) darbinieka prasībā pret darba devēju par darba līguma uzteikuma atzīšanu par spēkā neesošu, atjaunošanu darbā, atlīdzības par darba piespiedu kavējuma laiku un morālā kaitējuma atlīdzības piedziņu sakarā ar darba devēja kasācijas sūdzību par Rīgas apgabaltiesas spriedumu. Senāts atcēla Rīgas apgabaltiesas spriedumu daļā, ar kuru apmierināta prasība par uzteikuma atzīšanu par spēkā neesošu, atjaunošanu darbā un atlīdzības par darba piespiedu kavējuma laiku piedziņu, un izbeidza tiesvedību lietā minētajā prasības daļā.No lietas apstākļiem izriet, ka prasītājs ar atbildētāju noslēdza darba līgumu, kurā bija paredzēts pārbaudes laiks, taču pirmās darba dienas rītā vēl pirms darba sākšanas atbildētājs prasītāju informēja, ka darbā nav jāierodas un darba līgums tiks uzteikts. Prasītājs cēla prasību tiesā, norādot, ka atbildētāja uzteikums ir formāls un prettiesisks, jo atbildētājs viņam vispār nedeva iespēju pierādīt savas spējas veikt attiecīgo darbu, proti, netika noskaidrota prasītāja atbilstība veicamajam darbam.Rīgas rajona tiesa prasību noraidīja, savukārt Rīgas...

Ārpustiesas parāda atgūšanai no jauna nodoto lietu parādu kopsumma 2025. gadā veidoja 230,507 miljonus eiro, kas ir par 17,6% vairāk nekā 2024. gadā. Parāda apmēra pieaugumu galvenokārt ietekmēja kredītiestāžu no jauna nodotie parādi, jo salīdzinājumā ar 2024. gadu nodoto lietu skaits pieauga 3,4 reizes, bet kopējā summa - 5,4 reizes. Vienlaikus no jauna nodoto lietu skaits pagājušajā gadā samazinājās par 13,6% - līdz 269 251 lietai, informē Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) Patērētāju tiesību uzraudzības departamenta direktora vietnieks Andis Priedītis. Citās nozarēs, tostarp patērētāju kreditēšanā, elektronisko sakaru, komunālo maksājumu, medicīnas pakalpojumu un autostāvvietu pakalpojumu jomā, no jauna nodoto lietu skaits samazinājās.Ārpustiesas parādu atgūšanas nozarē 2025. gadā patērētāju parādu portfeļa kopsumma samazinājās par 0,8% - līdz 1,759 miljardiem eiro. Savukārt kopējais patērētāju lietu skaits parādu portfelī samazinājās par 2,3% - līdz 1,334 miljoniem.Tostarp kopējā patērētāju parādu portfelī 33,7% lietu pērn bija patērētāju kreditēšanas (nebanku) nozarē, 21,8% lietu - par elektronisko sakaru pakalpojumiem, 14,7%...

Saeima 11. jūnijā galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Maksātnespējas likumā un ar to saistītajos likumos, ar ko likvidē Maksātnespējas kontroles dienestu un tā funkcijas nodod Tieslietu ministrijai, Tiesu administrācijai un Latvijas Maksātnespējas procesa administratoru asociācijai. Turpmāk Tieslietu ministrijai būs jāuzrauga maksātnespējas procesa administratori. Tieslietu ministrija turpmāk nodrošinās maksātnespējas procesa administratoru un tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošo personu uzraudzību, administratīvo pārkāpumu lietu izskatīšanu, kā arī administratoru iecelšanu, atcelšanu un disciplinārlietu ierosināšanu.Savukārt Tiesu administrācija pārņems ar darbinieku prasījumu garantiju fondu saistītās funkcijas, tostarp iesniegumu izskatīšanu par maksātnespējīgo darba devēju darbinieku prasījumu apmierināšanu, depozītu izmaksu un elektroniskās maksātnespējas uzskaites sistēmas uzturēšanu. Disciplinārprocesā iesaistīs gan Tieslietu ministriju, gan nozares asociāciju, līdzīgi kā tas notiek zvērinātu advokātu un tiesu izpildītāju profesijās. Vienlaikus paredzēts stiprināt sistēmas caurspīdību, tostarp nodrošinot disciplinārsodu publiskošanu.Grozījumi paredz arī administratoru eksaminācijas un disciplinārās atbildības regulējuma pilnveidi. Līdzīgi kā citās tiesību profesijās, šajā jomā stiprināta nozares asociācijas lomu. Likuma normas saskaņotas ar Satversmes tiesas spriedumu, kas skaidro...

Senāta Civillietu departaments paplašinātā sastāvā ir izskatījis atbildētāja kasācijas sūdzību lietā par zaudējumu atlīdzību un atstājis negrozītu Rīgas apgabaltiesas spriedumu, ar kuru prasība apmierināta pilnībā.No lietas apstākļiem izriet, ka prasītāja, būdama laulībā ar atbildētāju, bija devusi vienīgi viņai piederoša nekustamā īpašuma ķīlu, lai nodrošinātu atbildētāja noslēgtajā aizdevuma līgumā paredzēto saistību izpildi. Aizdevuma līgums tika noslēgts atbildētāja uzņēmējdarbības īstenošanai. Pēc pušu laulības šķiršanas atbildētājs pārstāja pildīt no aizdevuma izrietošās saistības, tādēļ aizdevējs atkāpās no aizdevuma līguma, bet ieķīlātais prasītājas nekustamais īpašums tika pārdots atbildētāja parādsaistību segšanai. Prasītāja, uzskatot, ka atbildētājs apzināti nav pildījis saistības, kaut arī viņam bija iespējams to darīt, cēla prasību tiesā, lai panāktu, ka atbildētājs atlīdzina tai nodarītos zaudējumus.Rīgas rajona tiesa prasību noraidīja, savukārt Rīgas apgabaltiesa – apmierināja. Apgabaltiesa atzina, ka atbildētāja rīcība, nepildot tiesīgi noslēgtu aizdevuma līgumu, atzīstama ne tikai par prettiesisku attiecībā pret aizdevēju, bet arī par negodprātīgu attiecībā pret prasītāju. Tā kā zaudējumu nodarīšanā vainojams tieši atbildētājs,...

Latvijas Republikas Senāts nesenā lēmumā ir sniedzis būtisku skaidrojumu par valdes locekļu pilnvaru apjomu, uzsverot atšķirību starp sabiedrības iekšējo vadīšanu un tās ārējo pārstāvību. Tiesas secinājumi kliedē neskaidrības par to, vai valdes loceklis, kuram komercreģistrā nostiprinātas tiesības pārstāvēt sabiedrību atsevišķi, drīkst patstāvīgi celt prasību tiesā sabiedrības vārdā bez papildu iekšējiem saskaņojumiem.Strīds, kas nonāca Senāta izskatīšanā, aizsākās pēc tam, kad Ekonomisko lietu tiesas tiesnesis atteicās pieņemt prasības pieteikumu, ko SIA vārdā bija parakstījis valdes loceklis ar atsevišķas pārstāvības tiesībām. Zemākās instances tiesnesis savu lēmumu pamatoja ar pieņēmumu, ka otrs uzņēmuma valdes loceklis varētu neatbalstīt prasības celšanu, tādēļ šādā situācijā būtu nepieciešams kopīgs valdes lēmums. Tomēr Senāts šādu pieeju atzinis par kļūdainu, norādot, ka valdes locekļu tiesības pārstāvēt sabiedrību atsevišķi ir ņemamas vērā visās ārējās tiesiskajās attiecībās, tostarp vēršoties tiesā.Senāta ieskatā ir stingri jānošķir Komerclikumā noteiktā sabiedrības vadīšana no tās pārstāvības. Vadīšana ir uzņēmuma iekšējais organizatoriskais process, ko valde veic kopīgi, savukārt pārstāvība ir...

Senāta Civillietu departaments paplašinātā sastāvā ir izskatījis blakus sūdzību par Rīgas apgabaltiesas lēmumu, ar kuru atteikts pieņemt prasības pieteikumu civillietā par akcionāru sapulces lēmumu atzīšanu par spēkā neesošiem un ziņu sniegšanu akcionāram. Senāts ir atcēlis šo lēmumu un nodevis jautājumu jaunai izskatīšanai Ekonomisko lietu tiesai.Ekonomisko lietu tiesas tiesnesis, atsakot pieņemt prasības pieteikumu, bija atzinis, ka ir nokavēts Komerclikumā paredzētais termiņš prasības celšanai par akcionāru sapulces lēmuma atzīšanu par spēkā neesošu. Tā kā sapulce notikusi 31.jūlijā un tajā piedalījusies arī prasītāja, kurai līdz ar to uzreiz kļuvuši zināmi pieņemtie lēmumi, materiāltiesiskais prekluzīvais trīs mēnešu termiņš esot beidzies 30.oktobrī, taču prasības pieteikums tiesā iesniegts dienu vēlāk – 31.oktobrī. Rīgas apgabaltiesa, izskatot blakus sūdzību, atstāja pārsūdzēto lēmumu negrozītu.Lai pārbaudītu, vai tiesa pareizi noteikusi termiņa sākumu un beigas, Senāts piemēroja Latvijas civiltiesisko regulējumu un tam veltītās tiesību doktrīnas atziņas, kā arī izmantoja salīdzinošās tiesību analīzes metodi, ko pieļauj Latvijas un citu Eiropas valstu tiesiskā regulējuma līdzība....