TIESĪBAS

Nodokļu strīdu risināšanā būtiska nozīme ir ne tikai normatīvo aktu prasību pārzināšanai, bet arī tiesu prakses izpratnei. Lai iepazīstinātu ar aktuālajām atziņām un to nozīmi nodokļu strīdu risināšanā, RMS Forum 23. oktobrī no plkst. 10.00 līdz 13.00 rīkos tiešsaistes semināru “Nodokļu strīdi un tiesvedības 2026”.Seminārā eksperti analizēs jaunākās tiesu atziņas nodokļu lietās, cilvēktiesību tiesas praksi un valdes locekļu atbildību par uzņēmumu nodokļu parādiem. Seminārs būs noderīgs nodokļu konsultantiem, grāmatvežiem, juristiem, uzņēmumu vadītājiem un citiem speciālistiem, kuru darbā jārisina nodokļu tiesību jautājumi.Semināra orogrammā paredzēts aplūkot trīs tēmas.Par būtiskākajām 2025. un 2026. gada tiesu atziņām nodokļu jomā stāstīs zvērināta advokāte Natalja Puriņa, TEGOS vadošā speciāliste. Viņa arī vadīs semināra plenārsēdi.Cilvēktiesību tiesas atziņas nodokļu lietās analizēs zvērināta advokāte Iveta Zelča no ZAB PricewaterhouseCoopers Legal.Par valdes locekļu atbildību par komercsabiedrību nodokļu parādiem un jaunāko tiesu praksi informēs zvērināta advokāte Alisa Leškoviča, RockBridge Legal ZAB partnere.Tēmu loks aptver gan nodokļu tiesību piemērošanas praksi, gan cilvēktiesību aspektus, gan...

Lai informētu iedzīvotājus par viņu tiesībām, kā arī situācijām, kad pienākas valsts kompensācijas, ja noticis noziedzīgs nodarījums, Tiesu administrācija informē, ka valsts kompensāciju ir tiesības saņemt personai, kura atzīta par cietušo kriminālprocesā, ja noziedzīgā nodarījuma rezultātā iestājas likumā “Par valsts kompensāciju cietušajiem” noteiktās sekas – personas nāve, cietušajam nodarīti smagi vai vidēja smaguma miesas bojājumi, aizskarta cietušā tikumība vai dzimumneaizskaramība, cietušais ir cilvēku tirdzniecības upuris vai cietušais ir inficēts ar imūndeficīta vīrusu, B vai C hepatītu.Šā gada pirmajos sešos mēnešos kopumā saņemti 392 iesniegumi valsts kompensācijas pieprasījumam, kas ir nedaudz mazāk nekā 2025. gadā šādā laika posmā, kad kopumā tika saņemti 405 iesniegumi. Šā gada sešos mēnešos kompensācijas izmaksātas 302 cietušajiem par kopējo summu 1,18 miljoni eiro.Svarīgi zināt savas tiesības brīdī, kad noticis noziegums, tāpēc informāciju par to, vai pienākas valsts kompensācija, var iegūt dažādās vietās.Valsts policijaValsts policija bieži vien ir pirmā iestāde, ko informē par noziedzīgu nodarījumu un kurā vēršas cietušie....

Tieslietu ministrija izstrādājusi apjomīgus grozījumus Administratīvā procesa likumā, kas paredz pārskatīt valsts nodevu un drošības naudu apmēru administratīvajā procesā tiesā. Izmaiņu mērķis ir atturēt no nepārdomātu un nepamatotu pieteikumu un sūdzību iesniegšanas, kā arī nodrošināt adekvātāku maksājumu apmēru lietās, kurās strīda priekšmets mērāms simtos tūkstošu vai pat miljonos eiro. Jauno regulējumu plānots piemērot no 2027. gada 1. aprīļa.Likumprojekts un tā anotācija līdz 23. oktobrim nodoti publiskajai apspriešanai Tiesību aktu portālā, kurā ikvienam sabiedrības pārstāvim un organizācijai ir iespēja iesniegt savus iebildumus un priekšlikumus.Pašreizējais valsts nodevu un drošības naudu regulējums Administratīvā procesa likumā (APL) pēc būtības nav pārskatīts jau aptuveni 15 gadus (spēkā esošās likmes noteiktas 2012. un 2017. gadā, pārsvarā tikai noapaļojot summas). Šobrīd valsts nodeva par pieteikumu pirmajā instancē ir 30 eiro, par apelācijas sūdzību – 60 eiro, bet drošības nauda par kasācijas sūdzību – 70 eiro.Kā norādīts likumprojekta anotācijā, pašreizējās likmes vairs nekalpo kā efektīvs mehānisms nepamatotu sūdzību atturēšanai. Tieslietu...

Maksātnespējas procesa ietvaros kapitālsabiedrības valdes locekļu atbildība par komercsabiedrībai nodarītajiem zaudējumiem ir būtisks instruments kreditoru interešu aizsardzībai. Latvijas Republikas Senāta judikatūrā tiek uzsvērts, ka valdes locekļiem savi pienākumi ir jāpilda kā krietnam un rūpīgam saimniekam, kā to paredz Komerclikuma 169. pants. Ja valdes locekļu rīcības dēļ tiek samazināta uzņēmuma manta un liegta iespēja segt kreditoru prasījumus, rodas pamats prasībai par zaudējumu atlīdzības piedziņu. Senāts savā spriedumā skatīja jautājumus par valdes locekļu atbildību apstākļos, kad darījumi slēgti ar saistītajām personām un vienlaikus konstatēta uzņēmuma pāreja.Lietas faktiskajos apstākļos parādnieces valdes locekļi laikā, kad uzņēmumam jau pastāvēja nodokļu parāds valsts budžetam, noslēdza cesijas līgumus par prasījuma tiesību nodošanu pret saistīto sabiedrību par labu trešajai personai. Vēlāk izrādījās, ka cesionārs ir uzņēmums bez saimnieciskās darbības un reāliem aktīviem, kura pamatkapitāls ir tikai viens eiro. Turklāt valdes locekļi parakstīja vienošanos, ar kuru cesionārs atbrīvoja saistīto parādnieku no pilnas saistību izpildes pret simbolisku samaksu, tādējādi liedzot maksātnespējīgajai sabiedrībai...

Rīgas pilsētas tiesa 6. oktobrī turpinās skatīt krimināllietu, kurā ēdināšanas uzņēmuma grāmatvede apsūdzēta par palīdzību izvairīties no nodokļu nomaksas. Saskaņā ar prokuratūras apsūdzību grāmatvede uzņēmumā uzskaitījusi darbiniekiem izmaksāto, grāmatvedībā neuzrādīto darba samaksu un sagatavojusi vai organizējusi darba devēja ziņojumu iesniegšanu Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS).Krimināllietā apsūdzēts arī uzņēmuma valdes loceklis. Abi apsūdzētie savu vainu neatzīst.Grāmatvede uzskaitījusi neuzrādīto darba samaksuProkuratūra uzskata, ka no 2017. gada janvāra līdz 2018. gada jūnijam uzņēmuma amatpersona ar grāmatvedes atbalstu slēpusi ar nodokli apliekamo objektu, darba ņēmēju ienākumus darba dokumentācijā norādot mazākā apmērā.Saskaņā ar apsūdzību grāmatvede ik mēnesi veikusi uzņēmuma darbiniekiem grāmatvedībā neuzrādītās darba samaksas aprēķinu un uzskaiti. Tāpat viņa pati uzņēmuma amatpersonas vārdā sagatavojusi darba devēja ziņojumus VID EDS vai devusi norādījumus citām personām tos sagatavot.Prokuratūra uzskata, ka šādā veidā aptuveni pusotra gada laikā valsts budžetā nav samaksāti 114 364 eiro nodokļos, tostarp valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI) un iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN)....

Satversmes tiesa 30. septembrī pieņēma spriedumu lietā Nr. 2025-23-01, ar kuru par neatbilstošām Satversmes 105. panta pirmajiem trim teikumiem atzina Fiziskās personas atbrīvošanas no parādsaistībām likuma atsevišķas normas. Tiesa secināja, ka regulējums nenodrošina, lai no parādsaistībām tiktu atbrīvotas vienīgi tādas personas, kam nav iespēju nokārtot parādsaistības, kurām iestājies izpildes pienākums.Apstrīdētās normas nosaka personas ienākumu līmeņa un statusa kritērijus, kā arī maksimālo parādsaistību apmēru, kuru nepārsniedzot personai var piemērot atbrīvošanu no parādsaistībām. Atgādinām, ka šis likums piemērojams, ja parādniekam visu parādsaistību pamatparāda un blakus saistību kopējais apmērs nepārsniedz 5000 eiro.Lieta ierosināta pēc licencētas parādu atgūšanas pakalpojuma sniedzējas pieteikuma. Pieteikuma iesniedzēja uzskatīja, ka apstrīdētās normas būtiski paplašina to personu un gadījumu loku, kad iespējama atbrīvošana no parādsaistībām, tādējādi samazinot pieteikuma iesniedzējas parādu portfeļa vērtību.Tiesa secināja, ka apstrīdētās normas ierobežo kreditoru tiesības uz īpašumu, jo, atbrīvojot parādnieku no parādsaistībām, kreditors zaudē savas prasījuma tiesības. Vienlaikus šāds ierobežojums ir vērsts uz mērķi palīdzēt personām, kurām to...

Saeima 24. septembrī galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Krimināllikumā, kas paredz kriminālatbildību par aizliegtu vienošanos publiskajos iepirkumos jeb karteļu veidošanu.Patlaban par aizliegtu vienošanos iepirkumos administratīvo sodu var piemērot tikai juridiskām personām. Grozījumi ļaus sodīt cilvēkus, kuri praktiski organizē vai īsteno šādas vienošanās, piemēram, vienojas par cenām vai saskaņo piedāvājumus publiskajos iepirkumos. Kriminālatbildība paredzēta gadījumos, kad aizliegtās vienošanās veiktas liela apmēra iepirkumos.Par aizliegtu vienošanos publiskajos iepirkumos fiziskām personām varēs piemērot brīvības atņemšanu uz laiku līdz trim gadiem, ja nodarījums izdarīts lielā apmērā. Savukārt gadījumos, kad aizliegta vienošanās veikta publiskā iepirkumā, paredzēta brīvības atņemšana uz laiku līdz pieciem gadiem. Kā alternatīvi sodi paredzēta probācijas uzraudzība, sabiedriskais darbs vai naudas sods, tāpat paredzēta papildsoda iespēja - aizliegums uz noteiktu laiku ieņemt amatus vai veikt noteikta veida uzņēmējdarbību.Grozījumos paredzēta iespēja atbrīvot personu no kriminālatbildības, ja tā pēc aizliegtās vienošanās noslēgšanas pirmā labprātīgi ziņo par pārkāpumu un aktīvi palīdz tā atklāšanā un izmeklēšanā.Saeima galīgajā lasījumā atbalstīja arī saistītos...

Eiropas Savienības Tiesā (EST) norit precedenta līmeņa pārskatīšanas lieta C-167/26 RX (Dyrektor Krajowej Informacji Skarbowej), kurā tiek vērtēta ES Vispārējās tiesas pieņemtā sprieduma atbilstība ES tiesību aktiem un iepriekšējai judikatūrai attiecībā uz pievienotās vērtības nodokļa (PVN) priekšnodokļa atskaitīšanas brīdi.Ģenerāladvokāte Jūliāna Kokote (Juliane Kokott) savos secinājumos norādījusi, ka Vispārējās tiesas sniegtais tulkojums apdraud ES tiesību vienotību un konsekvenci.Vispārējās tiesas lēmums un atskaitīšanas termiņiLieta izriet no Polijas uzņēmuma un nodokļu administrācijas strīda (Vispārējās tiesas lietas numurs T-689/24). Polijas nodokļu dienests uzskatīja, ka nodokļu maksātājs var atskaitīt priekšnodokli tikai tajā taksācijas periodā, kurā fiziski saņemts rēķins. Savukārt Vispārējā tiesa 2026. gada 11. februāra spriedumā lēma par labu nodokļu maksātājam, secinot:tiesības uz PVN atskaitīšanu rodas brīdī, kad nodoklis kļūst aprēķināms (preču vai pakalpojumu piegādes brīdī);rēķina saņemšana ir formāls nosacījums tiesību īstenošanai, nevis pašu tiesību rašanās priekšnoteikums;ja nodokļu maksātājs rēķinu saņem nākamajā periodā, bet pirms nodokļu deklarācijas iesniegšanas termiņa, PVN priekšnodokli drīkst atskaitīt par sākotnējo darījuma periodu.ES...

Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas deputāti 9. septembrī atbalstīja grozījumus Uzturlīdzekļu garantiju fonda likumā, kas paredz, ka Uzturlīdzekļu garantiju fonds (UGF) no kredītinformācijas birojiem saņems informāciju arī par kreditora nosaukumu un numuru.Minētie grozījumi bija jāskata komisijā otrajā lasījumā, tomēr pēc Saeimas Juridiskā biroja ieteikuma tika sagatavots atsevišķs komisijas likumprojekts, kuru nākamajā parlamenta sēdē komisija lūgs apstiprināt steidzamības kārtā gan pirmajā, gan otrajā lasījumā.Tas saistīts ar vairākiem iepriekš izteiktiem deputātu priekšlikumiem, kuru galvenā būtība bija paredzēt, ka UGF bērnam izmaksā tādu pašu minimālo summu mēnesī, kāda ir noteikta bērna vecākam. Proti, šobrīd UGF bērnam, par kuru uzturlīdzekļus nemaksā kāds no vecākiem, var izmaksāt minimālo summu, kas ir mazāka, nekā būtu jāmaksā tam vecākam, kas pilda savas saistības. Taču komisijas vadītāja Inese Lībiņa-Egnere norādīja, ka, lai arī patlaban nav izdomāts, kur tam ņemt līdzekļus. Pēc Tieslietu ministrijas aplēsēm tie būtu aptuveni 20 miljoni eiro gadā.Grozījumi, ar kuriem komisijas deputāti nolēma virzīties tālāk, tiek...

Latvijas Republikas Senāts atcēlis Administratīvās apgabaltiesas lēmumu un piemērojis pagaidu aizsardzību SIA “SS”, apturot Konkurences padomes (KP) noteikto pienākumu trīs mēnešu laikā pārstrādāt tiešsaistes sludinājumu platformas ss.lv lietošanas noteikumus. Senāts atzina, ka uzņēmumam noteiktā pienākuma tūlītēja izpilde var radīt būtisku kaitējumu, turklāt KP lēmumā nav pietiekami pamatots, kāpēc tieši šādi pasākumi konkrētajā gadījumā ir nepieciešami un samērīgi.Senāta lēmums ir būtisks ne tikai konkrētajam strīdam, bet arī konkurences tiesību piemērošanai. No tā izriet, ka, uzliekot uzņēmumam tiesisku pienākumu pēc konkurences tiesību pārkāpuma konstatēšanas, iestādei jāspēj pamatot ne tikai ko uzņēmumam jādara, bet arī kāpēc tieši šāds pienākums ir nepieciešams konkrētajā situācijā.Īpaši nozīmīgi tas ir gadījumos, kad pienākuma izpilde prasa būtiskas izmaiņas uzņēmuma iekšējos procesos, informācijas sistēmās vai darbības modelī. Šādās situācijās jāvērtē ne tikai izpildes izmaksas, bet arī iespējamās ilgtermiņa un grūti atgriezeniskās sekas.Strīds par platformas lietošanas noteikumiemKP 2026. gada 5. martā konstatēja SIA “SS” dominējošā stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, kas izpaudās kā sludinājumu...

Tas, ka uzņēmuma izslēgšana no komercreģistra apgrūtina kreditora iespējas piedzīt parādu, pats par sevi nedod tiesības apstrīdēt Uzņēmumu reģistra (UR) lēmumu administratīvajā tiesā. Kreditoram savas intereses jāaizsargā ar Komerclikumā paredzētajiem līdzekļiem, norādījis Latvijas Republikas Senāts.Senāta Administratīvo lietu departaments 2026. gada 27. jūlijā atteicās izskatīt SIA "AZK" blakus sūdzību par Administratīvās rajona tiesas lēmumu (SKA-744/2026). Kreditors bija apstrīdējis UR lēmumu par SIA “GLEAR” izslēgšanu no komercreģistra, jo uzskatīja, ka tādējādi tiek apgrūtināta civillietā atzīta prasījuma piedziņa.Kreditoram jāizmanto iespēja iecelt likvidatoruSenāts skaidroja, ka Komerclikums kreditoram kā ieinteresētajai personai paredz konkrētu iespēju aizsargāt savas intereses – iesniegt pieteikumu par likvidatora iecelšanu (Komerclikuma 317.panta otrā daļa, 318.1pants).Tāpēc kreditora tiesības administratīvajā procesā ir saistītas ar šo Komerclikumā paredzēto iespēju. Ja kreditors to nav izmantojis un nav objektīvu iemeslu, kas tam to būtu liedzis, uzņēmuma vēlākā izslēgšana no komercreģistra pati par sevi nenozīmē, ka ir aizskartas kreditora publiskās tiesības.Parāda piedziņas grūtības nav pietiekams pamatsKonkrētajā gadījumā SIA “GLEAR” tika...

Eiropas Savienības (ES) tiesības neprasa publiskot informāciju par visiem akciju sabiedrību akcionāriem, tostarp mazākuma akcionāriem, atzinusi Eiropas Savienības Tiesa (EST). Tā arī secinājusi, ka Latvijas regulējums nenodrošina pietiekamas garantijas akcionāru personas datu aizsardzībai pret ļaunprātīgu izmantošanu.EST prejudiciālais nolēmums pieņemts pēc tam, kad tiesai ar jautājumiem vērsās Satversmes tiesa (ST), kurai tagad būs jāizlemj, vai Latvijas tiesiskais regulējums par akciju sabiedrību akcionāru datu publiskošanu atbilst Satversmei.Akcionāru datu publiskošana nav obligātaEST, vērtējot attiecīgās Eiropas Parlamenta un Eiropas Padomes direktīvas formulējumu, kontekstu un mērķus, secinājusi, ka tā neparedz pienākumu publiskot informāciju par visiem akciju sabiedrību akcionāriem. Tas attiecas arī uz mazākuma akcionāriem.Vienlaikus tiesa uzsvērusi, ka ES Pamattiesību hartā garantētās tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību un personas datu aizsardzību nav absolūtas. Atsevišķos gadījumos tās var ierobežot, taču šādam ierobežojumam jābūt noteiktam tiesību aktos, jārespektē pamattiesību būtība un jāatbilst samērīguma principam.Konkrēto akcionāru datu publiskošanu paredz tiesību akti, un pati par sevi tā neapdraud pamattiesību būtību. Tomēr EST...

Satversmes tiesā (ST) tiek vērtēts, vai par dabas resursu izmantošanu bez nepieciešamās atļaujas piemērotais desmitkāršais dabas resursu nodoklis ir samērīgs. Kamēr ST lieta vēl tiek izskatīta, Rīgas rajona tiesa apturējusi tiesvedību krimināllietā par nelikumīgu atkritumu apsaimniekošanu, kurā valstij radītais kaitējums lēsts 1,85 miljonu eiro apmērā.Dabas resursu nodokļa likuma 21. panta otrā daļa paredz – ja persona dabas resursus iegūst vai izmanto vai veic piesārņojošas darbības bez nepieciešamās atļaujas, licences vai C kategorijas piesārņojošas darbības reģistrācijas, nodokli aprēķina desmitkāršā apmērā. Tieši šīs normas atbilstību Latvijas Republikas Satversmei patlaban vērtē Satversmes tiesa.Lietas pamatā ir jautājums, vai desmitkārša nodokļa likme ir samērīga visos pārkāpumu gadījumos, tostarp situācijās, kad nav konstatējama personas ļaunprātīga rīcība. Administratīvā apgabaltiesa, kas vērsusies Satversmes tiesā, norāda, ka šāda nodokļa likme pēc būtības var būt pielīdzināma kriminālsodam, turklāt regulējums neparedz iespēju samazināt aprēķināto nodokli netipiskos gadījumos.ST lieta ierosināta par Dabas resursu nodokļa likuma 21. panta otrās daļas atbilstību Satversmes 105. panta pirmajiem...

Senāta Krimināllietu departaments ir atcēlis Vidzemes apgabaltiesas spriedumu un izbeidzis kriminālprocesu lietā par piesavināšanos lielā apmērā, atzīstot, ka apsūdzētās personas darbībās nav noziedzīga nodarījuma sastāva.Preces saņēma, bet par tām pilnībā nesamaksājaNo apsūdzības izriet, ka apsūdzētajam piederēja komercsabiedrība, kuras vārdā viņš kā prokūrists bija noslēdzis līgumu ar Vācijas komercsabiedrību par preču piegādi. Lai gan apsūdzētais preces saņēma un daļu preču realizēja, par tām saņemot samaksu, viņš tikai daļēji apmaksāja pirmo piegādātāja iesniegto rēķinu un turpmāk neveica nekādus maksājumus.Apsūdzētais atteicās veikt atlikušo rēķinu apmaksu, kā arī radīja šķēršļus piegādāto preču atgūšanai, pārvietodams tās uz citu sev piederošu komercsabiedrību. Kā norādīts apsūdzībā, apsūdzētais tādējādi piesavinājās preces un par to realizāciju iegūto naudu.Rīgas pilsētas tiesa bija atzinusi apsūdzēto par vainīgu un sodījusi ar brīvības atņemšanu uz diviem gadiem un probācijas uzraudzību uz vienu gadu. Par spriedumu tika iesniegta aizstāvja apelācijas sūdzība, pēc kuras izskatīšanas Vidzemes apgabaltiesa samazināja apsūdzētajam noteikto brīvības atņemšanas sodu par četriem mēnešiem sakarā...

Saeima 20. augustā otrajā lasījumā atbalstīja Finanšu ministrijas un Tieslietu ministrijas pieteiktos grozījumus Civilprocesa likumā, kas paredz vienkāršāku kārtību tiesas spriedumu izpildē. Izmaiņas palīdzēs izvairīties no liekām darbībām gadījumos, kad uzņēmums ir reorganizēts vai cilvēku nav iespējams sasniegt ierastajā veidā.Viena no izmaiņām attiecas uz uzņēmumu reorganizāciju. Piemēram, ja uzņēmums, kuram kāds ir parādā naudu, tiek pievienots citam uzņēmumam, tā tiesības un saistības pāriet jaunajam uzņēmumam. Pašlaik šādā situācijā var būt nepieciešamas papildu darbības, lai izpildu lietā oficiāli nomainītu vienu uzņēmumu pret otru.Turpmāk noteiktos gadījumos šo jautājumu varēs izlemt zvērināts tiesu izpildītājs, ja informācija par uzņēmuma reorganizāciju jau būs redzama komercreģistrā. Tas nozīmē mazāk lieku darbību un ātrāku tiesas nolēmuma izpildi.Priekšlikums netiek attiecināts uz komercsabiedrības sadalīšanu, jo šādā gadījumā var būt nepieciešams vērtēt, kurai no iegūstošajām sabiedrībām pārgājusi konkrētā tiesība vai saistība, norādīts grozījumu pamatojumā. Tāpat tas netiek attiecināts uz prasījuma cesiju, parāda pārņemšanu un citiem tiesību pārņemšanas pamatiem, kas var būt strīdīgi...