BJP RAKSTI

EK ģenerāldirektorātu 2024. gada pārvaldības plāni 1 EC. Management Plan 2024. DG Taxation and Customs Union. Nr. Ares(2024)877829, 06/02/2024. Pieejams: https://commission.europa.eu/document/download/ e7ae3208-f97c-406f-8031-9bb57881a605_en?filename=comm_mp_2024.pdf. 2 T.i., BEFIT, HOT, TP, UNSHELL, FASTER, ViDA. Eiropas Komisijas (EK) ģenerāldirektorāti šā gada 8. maijā publicēja savus pārvaldības plānus 2024. gadam1, kas sniedz labu pārskatu par turpmāko mēnešu darba jomām. Nodokļu un muitas savienības ģenerāldirektorāta (TAXUD) plāns liecina, ka 2024. gadā tas koncentrēsies uz atbalstu sarunām par izskatāmajiem priekšlikumiem.2 TAXUD jo īpaši ierosinās pasākumus, kas atspoguļotu Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (ESAO) darbu, lai standartizētu informāciju un nodokļu administrācijai veiktu atbilstošu riska novērtējumu (DAC9). Paredzēts, ka tiks iesniegts pieņemšanai arī priekšlikums grozīt pievienotās vērtības nodokļa (PVN) administratīvās sadarbības sistēmu, lai vēl vairāk pilnvarotu dalībvalstu daudzpusējo brīdinājuma sistēmu PVN krāpšanas apkarošanai (Eurofisc) cīņā pret krāpšanu PVN jomā un pārvarētu šķēršļus PVN informācijas apmaiņā ar citām iestādēm (t.i., Eiropolu, Eiropas biroju krāpšanas apkarošanai (OLAF) un Eiropas Prokuratūrai jeb EPPO). Tāpat paredzams,...

Neviena komersanta pašmērķis nav tiesāšanās. Vismaz tā tam vajadzētu būt. Tomēr komercdarbības vide, tāpat kā dzīve, ir pilna negaidītu pavērsienu un dažādu pārsteigumu – gan patīkamu, gan nepatīkamu. Jebkurš – gan cilvēks, gan uzņēmums – var nonākt strīda situācijā ar kādu savu kaimiņu, sadarbības partneri vai konkurentu, un – var sākties tiesvedības process. Protams, ir ieteicams strīdus to sākumposmā censties atrisināt sarunu ceļā, tomēr var pienākt brīdis, kad sarunas nonāk strupceļā. Un tad, kā ierasts dzirdēt Holivudas filmās, viena no strīda pusēm paziņo: „Tiksimies tiesā! Ar Jums sazināsies mani advokāti.” Tiesvedības procesa uzsākšana civillietā 1 „Izrādei ir jāturpinās!” – angļu val. Kā sākas tiesvedības process civillietā? Tā strīda puse, kas uzskata, ka tās tiesības vai intereses ir kaut kādā veidā aizskartas vai apdraudētas, sagatavo prasības pieteikumu, pievieno tam pierādījumus, samaksā valsts nodevu un iesniedz pieteikumu pilsētas vai rajona tiesā. Tiesa desmit dienu laikā pieņem lēmumu – ierosināt civillietu vai nē. Ja prasības...

Šajā un turpmākajos rakstos tiks apskatīti aktuālie Latvijas Republikas Senāta nolēmumi publisko iepirkumu lietās. Apskats veidots par 2023. un 2024. gadā pieņemtajiem Senāta nolēmumiem. Procesuālie jautājumi – sūdzības atstāšana bez izskatīšanas un termiņš kasācijas sūdzības iesniegšanai Senāta 2023. gada 14. februāra rīcības sēdes lēmumā lietā SKA–519/2023 ir skatīts jautājums par Publisko iepirkumu likuma 69. panta pirmās daļas 2. punktu, kas paredz, ka Iepirkumu uzraudzības birojs (turpmāk – IUB) ir tiesīgs iesniegumu atstāt bez izskatīšanas, ja attiecībā uz iepirkuma procedūru par to pašu priekšmetu un uz tā paša pamata jau bija iesniegts un izskatīts iesniegums. Pieteicēja vērsās tiesā un pārsūdzēja IUB 2021. gada 13. decembra lēmumu, ar kuru atstāts bez izskatīšanas pieteicējas apstrīdēšanas iesniegums, jo izteiktie iebildumi pēc būtības jau tika izvērtēti biroja iepriekšējā (2021. gada 23. novembra) lēmumā. Jānorāda, ka konkrētajā gadījumā pieteicēja sākotnēji konkursā tika atzīta par vienu no uzvarējušajiem pretendentiem, bet, izskatot citu pretendentu iesniegtās sūdzības par konkursa rezultātiem, IUB...

Šajā rakstā pabeigsim apskatīt noderīgus Senāta Administratīvo lietu departamenta 2023. gada nolēmumus, kas būtiski uzņēmuma valdēm, skaidro tiesību uz taisnīgu tiesu un administratīvā procesa norisi. Ņemot vērā žurnāla ierobežoto apjomu, atsevišķiem nolēmumiem norādīsim tikai galvenās tēzes. Senāta Administratīvo lietu departamenta 2023. gada 19. jūlija rīcības sēdes lēmums lietā Nr. SKA662/2023 (A420148222) Šajā lietā radās strīds par to, vai ir uzskatāms, ka lēmums par nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu ir paziņots juridiskajai personai, ja brīdī, kad lēmums par nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu tiek ievietots Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS), juridiskajai personai vairs nav valdes. Saskaņā ar likuma „Par nodokļiem un nodevām” 60. pantu VID ir tiesības uzsākt procesu par juridiskās personas nokavēto nodokļu maksājumu atlīdzināšanu budžetam no personas, kura ir bijusi šīs juridiskās personas valdes loceklis vai kura faktiski īsteno valdes funkcijas un uzdevumus laikā, kad attiecīgie nokavētie nodokļu maksājumi ir izveidojušies (turpmāk — valdes loceklis), ja tiek izpildīti visi turpmāk...

Kādi Uzņēmumu reģistra informācijas sistēmu pakalpojumi var būt noderīgi arī grāmatvedībā un laikus sniegt būtisku informāciju, piemēram, par biznesa partneriem? Vai neaktualizēta juridiskā adrese var kļūt par iemeslu uzņēmuma izslēgšanai no Komercreģistra? Kā digitalizācija un procesu automatizācija maina un mainīs klientu pieredzi? Atbildes uz šiem jautājumiem skaidrojām sarunā ar Laimu Letiņu, Uzņēmumu reģistra galveno valsts notāri. Viņa pēc uzvaras konkursā šai amatā stājās salīdzinoši nesen – šā gada 2. aprīlī. Pārnākot no iepriekšējās darbavietas Latvijas Finanšu nozares asociācijā, L. Letiņai Uzņēmumu reģistra vide nav sveša, jo iepriekš viņa bijusi Juridiskās nodaļas vadītāja vietniece. L. Letiņa savulaik strādājusi arī Tieslietu ministrijas Komerctiesību nodaļā. Stājoties amatā, minējāt, ka nozīmīgi ir uzlabot UR informācijas sistēmas darbību un attīstību, to funkciju ietvaros „veicamo uzdevumu juridisko kvalitāti, draudzīgumu, ērtību lietotājiem, kā arī sadarbspēju ar citiem kā publiskā, tā privātā sektora pakalpojumiem”. Kādas attīstības ieceres slēpjas zem šiem vārdiem – ko plānots mainīt, uzlabot un kā tas ietekmēs...

Jēdziens „procesu digitalizācija” jau kļuvis par mūsu ikdienas dzīves neatņemamu sastāvdaļu. Uzņēmēji var digitalizēt dažādus komercdarbībā izmantotos procesus – biznesa vadības, grāmatvedības, personālvadības, IKT un citus, kas paaugstina to konkurētspēju un produktivitāti. Pat grūti iedomāties, kā varētu atgriezties tai laikā, kad iztikām bez interneta un ar to saistītajām tehnoloģijām. Taču, lai kaut ko digitalizētu, nepieciešama informācija jeb dati, ko no analogā formāta pārnest uz digitālo un vēl panāktu, ka procesi kļūst automatizēti. Uzņēmējdarbībā šādu datu kopu kļūst arvien vairāk. Par digitalizāciju šai žurnāla numurā runājam ar Uzņēmuma reģistra jauno vadītāju Laimu Letiņu, jo viņas vadībā turpināsies aizsāktais iestādes modernizācijas process. Ko tas nozīmēs reģistra klientiem? Noteikti palīdzēs monitorēt būtisku informāciju par partneriem, atvieglos izmaiņu veikšanu reģistra datos un nodrošinās, ka valsts iestādes pašas iegūs datus no sistēmām un tādējādi tiks minimizēti birokrātiskie procesi. Arī grāmatvežiem būs ieguvumi, jo visbiežāk no viņiem tiek prasīts uzmanīt, lai klienti vai sadarbības partneri nenāktu no ekonomikas...

Eiropas Savienības Tiesa (EST) 2024. gada 18. aprīlī lietā C605/21 Heureka Group a.s. pret Google LLC1 pieņēma tiesību normu piemērotājiem noderīgu spriedumu konkurences tiesībās, kurā ir izskatīts jautājums par noilguma termiņa sākumu un efektivitātes principu zaudējumu piedziņas lietās. 1 Sk. arī EST 2022. gada 22. jūnija spriedumu lietā Volvo un DAF Trucks (C267/20, EU:C:2022:494). Lietas ietvaros tika skatīts jautājums par to, kā interpretēt Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2014/104/ES (2014. gada 26. novembris) par atsevišķiem noteikumiem, kuri valstu tiesībās reglamentē zaudējumu atlīdzināšanas prasības par dalībvalstu un Eiropas Savienības konkurences tiesību pārkāpumiem 10. pantu, 22. panta 1. punktu, kā arī par šīs tiesību normas piemērojamību laikā. Direktīvas 2014/104/ES 10. pantā „Noilguma termiņi” ir noteikts, ka dalībvalstis saskaņā ar šo pantu paredz noteikumus, kas piemērojami noilguma termiņiem zaudējumu atlīdzināšanas prasību celšanai. Tajos paredz, kad sāk skaitīt noilguma termiņu, kāds ir tā ilgums un kādos apstākļos tas tiek pārtraukts vai apturēts. Noilguma termiņus nesāk skaitīt,...

Šajā rakstā pabeigsim apskatīt Senāta Civillietu departamenta 2023. gada nolēmumus, kas saistīti ar Darba likuma piemērošanu, valdes locekļa nodarbinātības jautājumiem, Civillikuma un Civilprocesa likuma normu piemērošanu, kas var noderēt arī darba strīdu risināšanā. Ņemot vērā žurnāla ierobežoto apjomu, atsevišķiem nolēmumiem norādīsim tikai galvenās tēzes. 2023. gada 28. septembra spriedums lietā Nr. SKC–390/2023 Pirmās instances tiesas spriedums stājas spēkā daļā, ar kuru apmierināta prasība par parāda 50,82 eiro piedziņu un noraidīta prasība par zaudējumu atlīdzības 39,93 eiro piedziņu. Savukārt ar apgabaltiesas spriedumu apmierināta prasību par zaudējumu atlīdzības 200,20 eiro piedziņu, bet noraida daļā par 11 996,88 eiro piedziņu. Senāts saskaņā ar Civilprocesa likuma 44. panta pirmās daļas 1. punkta „a” apakšpunktu un ceturto daļu noteica, ka izdevumi advokāta palīdzības samaksai ir atlīdzināmi 67,69 eiro (30% no 50,82 eiro / 2 + 30% no 200,20 eiro). Senāta sprieduma motivācija apskatīta turpmāk. Senāts norādījis, ka Civilprocesa likuma 44. panta otrā daļa ietver sevī principu, ka...

Jau pavisam drīz gandrīz visus darba devējus ietekmēs jaunas Eiropas Savienības direktīvas1 ieviešana nacionālajos tiesību aktos. Minētā direktīva paredz novērst nevienlīdzīgu darba samaksu starp vīriešiem un sievietēm, kuri veic vienādu vai vienādas vērtības darbu. 1 Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2023/970 (2023. gada 10. maijs) par to, lai ar darba samaksas pārredzamības un izpildes mehānismu stiprinātu to, kā tiek piemērots princips par vienādu darba samaksu vīriešiem un sievietēm par vienādu vai vienādi vērtīgu darbu Ar direktīvas pamatprincipiem un darba devējiem ieteicamo rīcību personālvadības speciālistus iepazīstināja Viktorija Lavrova, PwC nodokļu nodaļas vadītāja, un Edgars Riņķis, PwC Legal jurists. Nevienlīdzīgas attieksmes problēmu darba tirgū raksturo Pasaules Bankas pētījumā „Sievietes, bizness un likums 2024” konstatētie dati. Tie liecina, ka vidēji uz katru vīrieša nopelnīto vienu ASV dolāru sievietes saņem tikai 77 centus. Samaksas plaisas novēršanai starp dzimumiem līdz šim tikai 35 pasaules valstīs izstrādāts normatīvais regulējums. Pētījums atklāj, ka kopumā sievietēm esot nodrošinātas tikai...

Personai nomirstot, atklājas tās mantojums. Līdz brīdim, kad tas netiks sadalīts starp mantiniekiem, mantojums jeb kā to apzīmē Civillikumā – mantojuma masa – pastāv kā juridiskā persona, kura līdzīgi kā citi tiesību subjekti var iegūt tiesības un uzņemties pienākumus. Lai mantojuma vārdā būtu iespējams veidot jaunas tiesiskās attiecības, mantojuma masai ir nepieciešams aizgādnis, kuru ieceļ bāriņtiesa. Saeima 2024. gada 21. martā pieņēma vērienīgus grozījumus Civillikuma mantojuma tiesību sadaļā. Tie tostarp ievieš būtiskas izmaiņas mantinieku un mantojuma masas aizgādņa savstarpējās attiecībās ar mantojuma atstājēja kreditoriem. Minētie Civillikuma grozījumi stāsies spēkā 2025. gada 1. janvārī, un tie aizgādnim paredzēs pilnu civiltiesisku atbildību par savu rīcību un tās rezultātā radītajiem zaudējumiem mantojuma masai. Aizgādņa civiltiesiskās atbildības paplašināšana Pieņemtie grozījumi mantojuma masas aizgādņa civiltiesisko atbildību pielīdzinās valdes locekļu atbildības regulējumam, t.i., Civillikums tiks papildināts ar 665.1 pantu, kurš noteiks, ka mantojuma masas aizgādnis neatbild par mantojumam nodarītajiem zaudējumiem tikai tādā gadījumā, ja tas spēj pierādīt, ka...

Interešu pārstāvība ir viens no instrumentiem, ar kura palīdzību var nodrošināt sekmīgu demokrātiskas un tiesiskas valsts darbību, piemēram, ļaujot pilsoņiem līdzdarboties normatīvo aktu pieņemšanā. Tas ir arī instruments, lai padarītu pārskatāmu politisko lēmumu pieņemšanas procesu, norāda Viktorija Soņeca, Latvijas Republikas Senāta Civillietu departamenta padomniece. Pirms jūnijā paredzētajām Eiropas Parlamenta vēlēšanām sarunā ar juristi skaidrojam, kā ir iespējams līdzdarboties Eiropas Savienības (ES) normatīvo aktu pilnveidošanā un kā turpmāk tiks uzraudzīti lobētāji no trešajām valstīm. Viktorija Soņeca Tieslietu ministrijā ir vadījusi Eiropas Savienības Tiesas departamentu, bijusi OECD nacionālā eksperte digitālos jautājumos, kā arī zvērinātu advokātu biroja Sorainen juriste. Patlaban viņa izglīto studentus Rīgas Juridiskajā augstskolā, docējot studiju kursu „Eiropas Savienības tiesības”. Vienlaikus viņa ir Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes doktorante. Līdz šim vairāk bijāt pazīstama kā ES tiesību speciāliste. Kāpēc pievērsāties arī interešu pārstāvības jautājumiem? ES tiesības mani interesējušas kopš laika, kad studēju Rīgas Juridiskajā augstskolā, kur ieguvu maģistra grādu. Savukārt praktiska saskarsme ar ES...

Šajā rakstā pabeigsim apskatīt Senāta Civillietu departamenta 2023. gada nolēmumus, kas saistīti ar Darba likuma piemērošanu, valdes locekļa nodarbinātības jautājumiem, Civillikuma un Civilprocesa likuma normu piemērošanu, kas var noderēt arī darba strīdu risināšanā. Ņemot vērā žurnāla ierobežoto apjomu, atsevišķiem nolēmumiem norādīsim tikai galvenās tēzes. 2023. gada 20. jūnija lēmums lietā Nr. SKC–887/2023 Finansiālas grūtībās var nonākt ne tikai fiziskā, bet arī juridiskā persona. Vai Civilprocesa likums paredz iespēju pilnīgi vai daļēji atbrīvot no pienākuma samaksāt drošības naudu par kasācijas sūdzības vai citu Civilprocesa likuma 43.1 panta pirmajā daļā paredzēto sūdzību vai pieteikumu iesniegšanu juridisko personu? Drošības naudas mērķis Drošības nauda ir ar Civilprocesa likumu noteikts obligāts maksājums par tiesas spriešanu civillietās, un tās maksāšanas pienākums noteikts ar mērķi atturēt personas no nepamatotu sūdzību iesniegšanas, jo sūdzības noraidīšanas gadījumā drošības nauda netiek atmaksāta. Savukārt drošības nauda tiek atmaksāta pilnā apjomā tad, ja tiesa sūdzību apmierina vai apmierina kādā tās daļā (sk. Civilprocesa likuma...

Šajā rakstā pabeigsim apskatīt Senāta Civillietu departamenta 2023. gada nolēmumus, kas saistīti ar Darba likuma piemērošanu, valdes locekļa nodarbinātības jautājumiem, Civillikuma un Civilprocesa likuma normu piemērošanu, kas var noderēt arī darba strīdu risināšanā. Ņemot vērā žurnāla ierobežoto apjomu, atsevišķiem nolēmumiem norādīsim tikai galvenās tēzes. 2023. gada 6. septembra spriedums lietā Nr. SKC–565/2023 Vai prasītājs tiesvedībā kā pierādījumus drīkst izmantot izdrukas no atbildētājas profila Facebook, kā arī ekrānšāviņus un izdrukas no atbildētājas tīmekļvietnes? Vai ar šādiem pierādījumiem var fiksēt brīdi, kad izdarīts kāds pārkāpums? Vai pietiek ar to, ka uz tiem redzams laiks un datums, kad tie izdarīti, vai tomēr šim faktam jābūt zvērināta tiesu izpildītāja fiksētam? Pirmās instances tiesa norādījusi, ka prasītājas iesniegtās izdrukas un ekrānšāviņi neatbilst Civilprocesa likuma 95. panta pirmajai daļai un nav uzskatāmi par fakta fiksēšanu. Apgabaltiesa papildus uzsvērusi Civilprocesa likuma 95. panta otrās daļas normu un turpmāk atzinusi, ka pārkāpuma faktu var pierādīt ar Tiesu izpildītāju likuma 74....

Šajā rakstā pabeigsim apskatīt Senāta Civillietu departamenta 2023. gada nolēmumus, kas saistīti ar Darba likuma piemērošanu, valdes locekļa nodarbinātības jautājumiem, Civillikuma un Civilprocesa likuma normu piemērošanu, kas var noderēt arī darba strīdu risināšanā. Ņemot vērā žurnāla ierobežoto apjomu, atsevišķiem nolēmumiem norādīsim tikai galvenās tēzes. 2023. gada 20. decembra lēmums lietā Nr. SKC–1203/2023 Vai atbildētājam ir pienākums atlīdzināt prasītājam tiesāšanās izdevumus, ja tiesvedība lietā izbeigta sakarā ar prasītāja atteikšanos no prasības? Senāts skaidro, ka Civil­procesa likuma 33. pantā dots pilnīgs tiesāšanās izdevumu veidu uzskaitījums un to iedalījums. Risinot jautājumus par maksājamām nodevām, citiem izdevumiem un to vēlāku atprasīšanu no lietā zaudējušās puses, svarīgi ir ievērot minētajā pantā doto tiesāšanās izdevumu iedalījumu: tiesas izdevumi un ar lietas vešanu saistītie izdevumi. Tiesāšanās izdevumu maksāšanas mērķis ir: daļēji kompensēt valstij izdevumus, kas nepieciešami tiesu darbības finansēšanai; atlīdzināt tai pusei tiesāšanās izdevumus, kuras labā taisīts tiesas nolēmums; mudināt parādniekus labprātīgi izpildīt saistības; atturēt personas vērsties tiesā ar...

Šajā rakstā pabeigsim apskatīt Senāta Civillietu departamenta 2023. gada nolēmumus, kas saistīti ar Darba likuma piemērošanu, valdes locekļa nodarbinātības jautājumiem, Civillikuma un Civilprocesa likuma normu piemērošanu, kas var noderēt arī darba strīdu risināšanā. Ņemot vērā žurnāla ierobežoto apjomu, atsevišķiem nolēmumiem norādīsim tikai galvenās tēzes. 2023. gada 20. septembra lēmums lietā Nr. SKC–626/2023 Prasītājs ceļ prasību tiesā par parāda piedziņu, bet atbildētājs ceļ pretprasību, lūdzot atzīt līgumu par spēkā neesošu, jo tas esot parakstīts spaidu ietekmē. Papildus pēc atbildētāja iesnieguma Valsts policijā uzsākts kriminālprocess par izspiešanu. Senāts spriedumā skaidro, vai tiesai ir pamats apturēt tiesvedību. Tiesvedības apturēšanas jēdziens Tiesību doktrīnā, komentējot Civilprocesa likuma 214. pantu, norādīts, ka „[..] tiesvedības apturēšana ir procesuālo darbību pārtraukšana sakarā ar tādu apstākļu iestāšanos, kuri izslēdz iespēju izspriest lietu pēc būtības, kamēr tie pastāv. [..] šiem apstākļiem ir objektīvs raksturs, tie nav atkarīgi no tiesas un lietas dalībnieku brīvas gribas”.1 1 Sk. Civilprocesa likuma komentāri. I daļa (1.–28....