BJP RAKSTI

Žurnāla BILANCES JURIDISKIE PADOMI arhīva raksts Konkurences tiesību pārkāpumi ietekmē godīgu konkurenci, tādējādi kaitējot gan ekonomikai, gan tirgus dalībniekiem un patērētājiem kopumā. Katrs šāds pārkāpums potenciāli rada zaudējumus arī konkrētām juridiskām un fiziskām personām. Valsts kopējās ekonomiskās intereses konkurences tiesību pārkāpumu gadījumā aizstāv Konkurences padome, taču zaudējumu atlīdzināšana privāttiesiskā ceļā ir katra cietušā rokās. Nesenie likumu grozījumi varētu motivēt privātpersonas aktīvāk realizēt savas tiesības uz zaudējumu atlīdzību. Grozījumi Konkurences likumā un Civilprocesa likumā, kas spēkā stājušies 2017. gada 1. novembrī, paredz skaidru kārtību, kādā ikviena persona, kas cietusi no Eiropas Savienības vai nacionālo konkurences tiesību pārkāpuma, var prasīt zaudējumu atlīdzināšanu no tirgus dalībnieka, kas attiecīgo pārkāpumu aktīvi veicis un/vai pieļāvis. Līdz ar minētajiem grozījumiem ir pabeigta Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 26. novembra direktīvas 2014/104/ES par atsevišķiem noteikumiem, kuri valstu tiesībās reglamentē zaudējumu atlīdzināšanas prasības par dalībvalstu un Eiropas savienības konkurences tiesību pārkāpumiem (turpmāk - direktīva) ieviešana....

Kā skaļš brīdinājums uzņēmumiem, kas nepievērš pietiekamu uzmanību datu aizsardzības jomai un it īpaši privātuma politikas izstrādei, pagājušā gada septembrī nāca Īrijas datu aizsardzības iestādes piemērotais 225 miljonu eiro sods saziņas lietotnes Whatsapp īpašniekam Whatsapp Ireland par noteikumiem neatbilstošu privātuma politiku un lietošanas noteikumiem. Kas šajā vairāk nekā 200 lappušu garajā lēmumā konstatēts, ko Whatsapp pārkāpis, un ko no šīs pieredzes būtu vērts secināt Latvijas uzņēmumiem? Šis temats tika apskatīts sabiedriskās organizācijas Legal Hackers Riga* organizētajā diskusijā “Kādas kļūdas nepieļaut, izstrādājot privātuma politiku? Atskats uz Īrijas Datu aizsardzības komisāra lēmumu Whatsapp lietā”. Whatsapp pārkāpumi Īrijas datu aizsardzības uzrauga piespriestais soda apmērs bijis tik iespaidīgs tāpēc, ka Whatsapp pārkāpumi skāruši Vispārīgās datu aizsardzības regulas 5. pantā minētos datu apstrādes pamatprincipus, diskusijā skaidroja Anna Vladimirova-Krjukova, zvērinātu advokātu biroja COBALT juriste un sertificēta datu aizsardzības speciāliste, Eiropas datu aizsardzības speciāliste (CIPP/E). Pārkāpti arī panti, kas...

Saistībā ar Krievijas Federācijas uzsākto karadarbību Ukrainā 2022. gada 24. februārī Saeima 2022. gada 3. martā pieņēma Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumu, kas stājās spēkā 5. martā. Likums noteic, kādu atbalstu Latvijā var saņemt tie Ukrainas civiliedzīvotāji, kuri meklē patvērumu no kara Latvijā. Viens no šādiem atbalsta veidiem ir arī tiesības uz nodarbinātību. Nepieciešama ilgtermiņa vīza Vispirms jāņem vērā – ja persona, kura no Ukrainas ieceļo Latvijā, uz robežas var uzrādīt biometrisko pasi, tad viņai arī bez vīzas ir iespējams uzturēties 90 dienas pusgada laikā. Ar biometrisko pasi ir tiesības pieteikties bēgļa statusam un pastāvīgās uzturēšanās atļaujai Latvijā. Ja personas rīcībā nav biometriskās pases, Latvijā iespējams uzturēties tikai vīzas derīguma laikā. Savukārt, ja personai nav ceļošanas dokumentu, sadarbībā ar Ukrainas kompetentajām iestādēm tiek veikta personas identitātes noteikšana un pēc tam var pieprasīt izsniegt ilgtermiņa vīzu uz vienu gadu. Iekšlietu ministrija aicina Ukrainas civiliedzīvotājus, dodoties ceļā uz Latviju, nodrošināt jebkādus...

Latvijā Trauksmes celšanas likums pēc garām diskusijām pirmoreiz tika pieņemts 2018. gada 11. oktobrī un stājās spēkā 2019. gada 1. maijā. Taču 2019. gada 23. oktobrī tika pieņemta Eiropas Parlamenta un Padomes direktīva (ES) 2019/1937 par to personu aizsardzību, kuras ziņo par Savienības tiesību aktu pārkāpumiem, līdz ar to vajadzēja direktīvas prasības ieviest nacionālajā regulējumā. Grozījumu apjoms bija tik ievērojams, ka tika nolemts sagatavot likumu no jauna. Tāpēc no 2022. gada 4. februāra spēkā ir jauns Trauksmes celšanas likums, ko Saeima gala lasījumā pieņēma 20. janvārī. Pieņemot jauno regulējumu, Trauksmes celšanas likuma mērķis nav mainījies – tam ir jāaizsargā trauksmes cēlējs, kurš ziņo par iespējamiem pārkāpumiem, kas novēroti, pildot darba pienākumus, un kas varētu kaitēt sabiedrības interesēm. Taču, pārņemot minēto direktīvu, likumā precizētas jomas un pārkāpumi, par kuriem īpaši ir jāceļ trauksme, tāpat precizēti gadījumi, kad iespējams celt trauksmi publiski. Direktīvas 2019/1937 mērķis ir stiprināt Savienības tiesību aktu un politiku...

Eiropas Savienības tiesa (EST) 2021. gada 21. oktobrī, pieņemot spriedums apvienotajās lietās C-845/19 un C-863/19 Okrazhna prokuratura – Varna, norādījusi, ka Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/42/ES (2014. gada 3. aprīlis) par nozieguma rīku un noziedzīgi iegūtu līdzekļu iesaldēšanu un konfiskāciju Eiropas Savienībā nepieļauj tādu valsts tiesisko regulējumu, ar ko tiek pieļauta tāda īpašuma konfiskācija par labu valstij, par kuru tiek apgalvots, ka tas pieder citai personai, nevis attiecīgā noziedzīgā nodarījuma izdarītājam, ja šai citai personai nav iespējas piedalīties konfiskācijas procedūrā. Kā norādīts spriedumā, divi Bulgārijas valstspiederīgie tika notiesāti par to, ka bez atļaujas realizācijas nolūkā glabāja sevišķi bīstamas narkotiskās vielas. Pēc notiesāšanas Varnas apgabala prokuratūra lūdza Varnas apgabaltiesu konfiscēt naudas summas, kas tika atrastas šo personu mājokļos kratīšanas laikā. Tiesas sēdē apsūdzētās personas paziņoja, ka konfiscētās naudas summas pieder viņu ģimenes locekļiem. Tiesa atteicās atļaut konfiscēt minētās naudas summas. Varnas apgabala prokuratūra apstrīdēja šo spriedumu, apgalvojot, ka, piemērojot...

Latvijas kapitāla tirgus attīstība veicinātu vietējo un ārvalstu investīciju ieplūšanu Latvijā, pavērtu plašākas iespējas komersantiem piesaistīt finanšu resursus, secināja eksperti Latvijas kapitāla tirgus 2022. gada forumā "Ambīcijas. Izaugsme. Ilgtspēja". Kas ir darīts Latvijas kapitāla tirgus attīstībai? Kādi ir vislielākie izaicinājumi, un kādi būs turpmākie soļi? Eiropas Komisijas (EK) priekšsēdētājas izpildvietnieks Valdis Dombrovskis, iepazīstinot foruma dalībniekus ar Eiropas Savienības stratēģiju vietējo un reģionālo kapitāla tirgu attīstībai un integrācijai, uzsvēra, ka kapitāla tirgiem ir liela un pieaugoša nozīme ekonomikas finansēšanā. Covid-19 krīze ir aktualizējusi nepieciešamību dažādot uzņēmuma finansējuma avotus, tai skaitā maziem un vidējiem uzņēmumiem. Dziļi, integrēti un labi funkcionējoši kapitāla tirgi veicinās uzņēmējdarbības finansēšanu, kas ir būtiski ilgtspējīgai ekonomikas atveseļošanai. Kapitāla tirgi palīdzēs veidot spēcīgu ekonomiku, radīt jaunas darba vietas, kā arī finansēt tehnoloģiskās inovācijas un stiprināt Eiropas uzņēmumu konkurētspēju pasaulē. Jāpaātrina kapitāla tirgus savienības izveide Eiropas Savienības (ES) kapitāla tirgus savienības izveide palīdzētu jaunuzņēmumiem, veicinātu straujāku uzņēmumu attīstību...

Saeima 17. februārī galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, ar kuriem tiek ieviestas jaunas prasības digitālā satura un pakalpojuma atbilstībai līguma noteikumiem, to piegādei, pareizai integrēšanai un modificēšanai. Tāpat likums ietver noteikumus par atteikuma tiesībām, iegādājoties šādu saturu vai pakalpojumu. Grozījumi likumā bija nepieciešami, lai pārņemtu 2019. gada 20. maija Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu 2019/770 un 2019/771 prasības, kā arī atsevišķas normas no 2019. gada 27. novembra direktīvas 2019/2161. Tās dalībvalstīm bija jāsāk piemērot no 2022. gada 1. janvāra. Direktīvas paredz veicināt ātrāku digitālā vienotā tirgus izaugsmi, stiprināt patērētāju tiesības un atvieglot pārrobežu tirdzniecību uzņēmumiem. Grozot likumu, precizētas patērētāja prasījuma tiesības un termiņš, kā arī noteikti tiesiskās aizsardzības līdzekļi digitālā satura vai pakalpojuma neatbilstības vai piegādes neesamības gadījumā. Grozījumi nostiprina patērētāja tiesības lūgt pārdevējam novērst digitālā satura vai pakalpojuma neatbilstību. Likumā tiek precizēts, ka digitālais saturs kopā ar materiālo datu nesēju un jebkādi materiāli...

Parādu piedziņas procesos viens no noslēdzošajiem posmiem, kas palīdz atgūt parādu no parādnieka, ir tiesas vai šķīrējtiesas spriedums. Taču spriedums ne vienmēr ir apliecinājums, ka parādnieks labprātīgi veiks tā izpildi un samaksās parādu kreditoram. Gadījumos, kad parādnieks to nedara, kreditors tiesā var saņemt izpildu rakstu, ko iesniegt tiesu izpildītājam, kurš uzsāks piespiedu parādu piedziņu. Atbilstoši Civilprocesa likumam tiesas vai šķīrējtiesas spriedumam par naudas piedziņu tiek noteikts labprātīgas izpildes termiņš. Likums nosaka, ka labprātīgas izpildes termiņš nedrīkst būt garāks par 10 dienām no sprieduma spēkā stāšanās dienas. Tātad, ja tiesas vai šķīrējtiesas sprieduma izpildei ir noteikts labprātīgas izpildes termiņš un spriedums netiek pildīts, kreditors var vērsties valsts tiesā, lai saņemtu izpildu rakstu pēc labprātīgas izpildes termiņa notecējuma. Kā rīkoties, lai saņemtu izpildu rakstu? Izpildu rakstu valsts tiesai lūdz atsevišķi pēc sprieduma stāšanās spēkā. Ja spriedumu izsniegusi valsts tiesa, tad izpildu rakstu sagatavo un izsniedz tiesa,...

Latvijā no 1. februāra sākusi darboties depozīta sistēma dzērienu iepakojumam. Izmaiņas, ko paredz depozīta sistēmas ieviešana, skar visas dzērienu apritē iesaistītās puses – ražotājus, importētājus, tirgotājus un dzērienu patērētājus. Lai nodrošinātu depozīta sistēmas ieviešanu pilnībā, papildus noteikts pārejas periods līdz 2022. gada 31. jūlijam. Tas nozīmē, ka sistēmas darbam simtprocentīgi jābūt nodrošinātam, sākot ar šā gada 1. augustu. Valsts vides dienesta speciālisti sadarbībā ar Valsts ieņēmumu dienesta pārstāvjiem janvārī tiešsaistes informatīvajā pasākumā “Aktuālie jautājumi tirgotājiem depozīta sistēmas ieviešanā”1 skaidroja un sniedza atbildes uz jautājumiem, kas saistoši depozīta iepakojuma tirgotājiem, kā arī brīdināja par iespējamām sankcijām. Laura Anteina, Valsts vides dienesta ģenerāldirektora vietniece, atgādināja, ka sagatavošanās darbi saistībā ar depozīta sistēmas ieviešanu Latvijā aizsākās jau 2019. gada 24. oktobrī, kad Saeima pieņēma grozījumus Iepakojuma likumā, kas noteica obligātu depozīta sistēmas izveidošanu un piemērošanu (ar grozījumiem likumā tika ieviesta III1 nodaļa “Depozīta sistēmas piemērošana”). Jau 2020. gada septembra beigās Valsts vides...

2022. gada 1. februārī Latvijā sāks darboties depozīta sistēma dzērienu iepakojumam. Šajā procesā tiek iesaistīti dažādi tirgus spēlētāji – preču ražotāji vai izplatītāji, dzērienu tirgotāji, iepakojuma apsaimniekotāji, patērētāji, kā arī depozīta sistēmas operators. Sistēmas ieviešana ir liels un nozīmīgs notikums, neskatoties uz to, ka noteikumi par depozīta sistēmas piemērošanu atkārtoti lietojamam iepakojumam bija spēkā jau no 2003. gada. Galvenais mērķis ir pamudināt gala lietotāju nodot iepakojumu un padarīt Latviju zaļāku. Kā tas izdosies, rādīs laiks. Saskaņā ar depozīta sistēmas darbības noteikumiem depozīta sistēmu piemēro vienreiz un atkārtoti lietojamajam dzērienu primārajam iepakojumam. Depozīta maksa attiecas uz stikla un plastmasas pudelēm, kā arī skārdenēm. Depozīta maksa par depozīta iepakojuma vienību ir 0,10 eiro. Kā darbojas depozīta sistēma? Jaunā sistēma nodrošina nepārtrauktu depozīta maksas apriti starp ražotāju vai izplatītāju, kas laiž tirgū dzērienus, dzērienu tirgotāju, patērētāju, iepakojuma apsaimniekotāju un depozīta sistēmas operatoru. Depozīta sistēmas maksas aprite vizualizēta shēmā: ...

Jaunais piespiedu zemes nomas attiecību regulējums var arī nesasniegt iecerēto mērķi – novērst līdz šim nesamērīgi lielo tiesvedības procesu skaitu. Ar cerībām uz jauno piespiedu zemes nomas attiecību regulējumu skatās gan tiesību normu piemērotāji, gan šajās nomas attiecībās iesaistītās puses. Proti, tā mērķis ir vērsts uz strīdu un tiesvedību skaitu samazināšanu dalītā īpašuma gadījumos, jo līdzšinējais regulējums ir sekmējis nesamērīgi daudz tiesvedības procesu. Negribētos būt skeptiskai, taču ir pamats domāt, ka tiesvedības procesi piespiedu zemes nomas attiecību jautājumos nepazudīs no tiesu darba kārtības, tāpat kā, visticamāk, arī no Satversmes tiesas dienaskārtības. Nomas maksa 4% no zemes kadastrālās vērtības gadā jebkuras būves īpašniekam Atzinību pelna likuma “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (turpmāk – likums) 38. panta jaunā redakcija. Tā skaidri un nepārprotami paredz, ka no 2022. gada 1. janvāra piespiedu zemes nomas...

Arī šogad turpināsim ieskatīties Latvijas Republikas Senāta pieņemtajos spriedumos lietās, kurās pastāv strīdi starp darba devēju un darba ņēmēju par darba laika noteikšanu, darba samaksas aprēķinu, darba attiecību pārtraukšanas iemesliem u.tml. Senāta atziņas ir noderīgas Darba likumā noteiktā regulējuma pareizai interpretācijai un piemērošanai atbilstoši katrai tiesiskajai situācijai. Par nolīgtā dienas vai nedēļas darba laika noteikšanu pie summētā darba laika Senāta Administratīvo lietu departamenta 2021. gada 29. oktobra spriedums lietā Nr. SKA-82/2021 (A420204817). Lietā bija radies strīds, vai darba devēja attiecībā uz darbiniekiem, kuriem noteikts summētais darba laiks, ir ievērojusi Darba likuma (turpmāk - DL) 40. panta otrās daļas 7. punkta prasību norādīt darba līgumā nolīgto dienas vai nedēļas darba laiku. Valsts darba inspekcija (VDI) uzlika darba devējai pienākumu norādīt darbinieku, kuriem nolīgta summētā darba laika organizācija, darba līgumos informāciju par nolīgto dienas vai nedēļas darba laiku vai ietvert atsauci uz dokumentu, kurā noteikts nolīgtais dienas vai nedēļas...

Visai bieži šķīrējtiesā uzdod jautājumus,, vai uzņēmums šķīrējtiesas līgumu var noslēgt arī ar fizisku personu un vai puses līgumu var parakstīt arī attālināti elektroniski. Kā zināms, strīdu izšķiršana šķīrējtiesā komersantiem daudzos aspektos ir izdevīga, pateicoties šī institūta priekšrocībām, taču, slēdzot līgumus ar fiziskajām personām, ir jāzina nianses, kuras ļauj nepieciešamības gadījumā vērsties šķīrējtiesā un attiecīgi sniedz iespēju biznesam attīstīties. Jāatgādina, ka strīds var tikt izšķirts šķīrējtiesā tikai tad, ja dokumentā (līgumā/vienošanās/pavadzīmē u.c.) ir iekļauts punkts par strīda izšķiršanas kārtību tā rašanās gadījumā starp pusēm. Obligāts nosacījums ir šķīrējtiesas atruna vai parakstīts atsevišķs šķīrējtiesas līgums papildus galvenajam līgumam. Der arī ielāgot, ka saskaņā ar Šķīrējtiesu likuma 12. panta otro daļu šķīrējtiesas līgumu ir iespējams noslēgt, parakstot to ar drošu elektronisko parakstu un izmantojot elektroniskos saziņas līdzekļus, tostarp e-pastu. Darījumos ar fiziskām personām galvenais, kas būtu jānoskaidro, – vai fiziskā persona ir vai nav uzskatāma par patērētāju. Tātad vispirms jānoskaidro, kas...

Turpinājums 2021. gada žurnāla numuros publicētajam aktuālāko Eiropas Savienības Tiesas (EST) un Latvijas Republikas Senāta nolēmumu publisko iepirkumu lietās apskatam. Senāta 2021. gada 24. septembra lēmums SKA-1227/2021 par iepirkuma procedūru izņēmumu pārsūdzību Atbilstoši Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likuma 10. panta pirmās daļas 16. punktam šo likumu nepiemēro, ja sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs slēdz līgumu par kurināmā piegādi enerģijas ražošanai, ievērojot nosacījumu, ka sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs nodrošina vai apsaimnieko siltumenerģijas ražošanas, transportēšanas vai sadales tīklus vai piegādā siltumenerģiju šādiem tīkliem. Atsaucoties uz šo izņēmumu, sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs rīkoja atklātu konkursus par tiesībām piegādāt kurināmo (šķeldu) attiecīgajām siltumcentrālēm. Viens no pretendentiem, kas piedalījās konkursos, tika atzīts par neatbilstošu izvirzītajām kvalifikācijas prasībām un tika izslēgts no dalības konkursos, un attiecīgi pretendents pārsūdzēja sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja lēmumu par konkursu rezultātiem tiesā. Administratīvā rajona tiesa atteica izskatīt pieteikumu un norādīja, ka saistībā ar strīdus konkursiem nav piemērojama Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likumā noteiktā...

Satversmes tiesa 2021. gada 25. novembrī attālināti video konferences režīmā ar lietas dalībnieku piedalīšanos uzsāka lietas Nr. 2021-06-01 “Par likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 11. panta 3.1 daļas un 11.1 panta 6.1 daļas atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 105. pantam” izskatīšanu. Spriedums lietā tiks pasludināts 2022. gada 7. janvārī. Pirms tapis zināms lietas iznākums, pārdomas paudusi viena no nodokļu ekspertēm, kura arī bija uzaicināta piedalīties lietas izskatīšanā. “Es negaidīju, ka valsts var man iedurt ar nazi mugurā ar šādu nodokļu politiku,” tostarp ar šādiem pieaicinātās personas - individuālā komersanta Andra Sirmuļa – ievadvārdiem 2021. gada 7. decembrī sākās Satversmes tiesas otrā sēde lietā Nr. 2021-06-011. Pirmā tiesas sēde ar lietas dalībnieku piedalīšanos tika uzsākta 2021. gada 25. novembrī. Tā ilga vairāk nekā astoņas stundas ar īslaicīgiem pārtraukumiem.2 Tāpat lietas izskatīšana turpinājās arī 2021. gada 8. decembrī.3 Tiesas sēdes bija vērojamas tiešsaistes režīmā ikvienam interesentam. Satversmes tiesā lieta tika ierosināta 2021. gada...