BJP RAKSTI

Senāta Administratīvo lietu departaments ir izskatījis četras līdzīgas lietas,1 kurās ar Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (turpmāk – dienests) rīkojumu vairākiem pieteicējiem piemēroti disciplinārsodi – rājieni. Disciplinārsodi piemēroti par to, ka pieteicēji 2021. gada 14. oktobrī pie Latvijas Republikas Saeimas ēkas, esot dienesta aizsargtērpā, piedalījās protesta akcijā pret obligāto vakcināciju. Protesta akcijā dienesta darbinieki aicināja Saeimu neatbalstīt Ministru kabineta rīkojumu, kas paredzēja atstādināt no pienākumu pildīšanas iekšlietu sistēmas darbiniekus bez vakcinācijas sertifikāta. Dienesta ieskatā pieteicēji tādējādi radījuši iespaidu, ka tiek pausts oficiāls dienesta viedoklis. Vienā no lietām pieteicējs bija arī arodbiedrības valdes loceklis.2 1 Senāta Administratīvo lietu departamenta 2024. gada 28. jūnija spriedums lietā Nr. A420231522, SKA–174/2024; 2024. gada 20. jūnija spriedums lietā Nr. A420155022, SKA–194/2024; 2024. gada 21. maija spriedums lietā Nr. A420200222, SKA–195/2024; 2024. gada 25. jūnija spriedums lietā Nr. A420165122, SKA–167/2024. 2 Senāta Administratīvo lietu departamenta 2024. gada 25. jūnija spriedums lietā Nr. A420165122, SKA–167/2024. Saistībā ar minētajām lietām...

Raksts ir turpinājums aktuālās tiesu prakses apskatam par 2023. un 2024. gadā pieņemtajiem Latvijas Republikas Senāta nolēmumiem publisko iepirkumu lietās. Sākumu skat. žurnāla 2024. gada jūnija numurā, turpinājumi – jūlija, augusta, septembra un oktobra numuros. Nodokļu parāds kā pretendenta izslēgšanas iemesls Senāta 2024. gada 26. aprīļa lēmums lietā SKA–572/2024 Publisko iepirkumu likuma 42. panta otrās daļas 2. punkts paredz, ka pretendenta izslēgšanas iemesls cita starpā ir tas, ka pretendentam piedāvājumu iesniegšanas termiņa pēdējā dienā ir neizpildītas saistības nodokļu jomā saskaņā ar likumu „Par nodokļiem un nodevām”. Lietā ir skatīts strīds saistībā ar pretendenta izslēgšanu no dalības iepirkuma procedūrā nenokārtotu nodokļu saistību dēļ. Ar pasūtītāja iepirkuma komisijas lēmumu pieteicēja tika izslēgta no dalības konkursā, pamatojoties uz to, ka pieteicējai piedāvājumu iesniegšanas termiņā pēdējā dienā – 2023. gada 12. septembrī – bija nenokārtotas nodokļu saistības. Pieteicēja norādīja, ka tai faktiski bija iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) pārmaksa, kas izveidojās, 2023. gada 27. septembrī iesniedzot darba...

Saeimā 2024. gada 19. septembrī tika pieņemti Finanšu ministrijas sagatavotie grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā (NILLTPFN likumā), kas stājās spēkā 22. oktobrī. Rakstā apskatītas būtiskākās izmaiņas, kuras šie grozījumi ievieš. Izņēmumi attiecībā uz grupas sabiedrībām sniegtiem pakalpojumiem Grozījumi precizē, ka par NILLTPFN likuma subjektiem netiks uzskatīti ārpakalpojumu grāmatveži, kad tie veic savas profesionālās darbības, darbojoties vienas grupas ietvaros. Savukārt grozījumi Grāmatvedības likumā, kas pieņemti 26. septembrī, paredz, ka šādiem uzņēmumiem turpmāk arī nebūs pienākuma saņemt ārpakalpojuma grāmatveža licenci Valsts ieņēmumu dienestā (VID). Šīs izmaiņas samazinās atbilstības slogu uzņēmumu grupām, kuras organizē savu grāmatvedību tādējādi, ka viena grupas sabiedrība sniedz grāmatvedības pakalpojumus citām grupas sabiedrībām, neiesaistot ārējus profesionālus grāmatvedības uzņēmumus. Papildus tam, ir paplašināta norma, saskaņā ar kuru par NILLTPFN likuma subjektiem netiek uzskatītas personas, kad tās sniedz finanšu pakalpojumus (kreditēšanu, finanšu līzingu, galvojumu izsniegšanu) grupas ietvaros. Līdz šim pastāvēja vairāki ierobežojumi norādītā izņēmuma piemērošanai, piemēram,...

Saeima 10. oktobrī pieņēma grozījumus Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā. Tos izstrādājusi Ārlietu ministrija sadarbībā ar Saeimas Juridisko biroju, grozījumi stājās spēkā 2024. gada 1. novembrī. Likumā bija nepieciešams precizēt un novērst nepilnības, lai efektīvāk varētu piemērot un izpildīt Latvijas Republikas nacionālās un starptautiskās sankcijas, kā arī, lai pilnvērtīgi ievērotu ANO stratēģiju cīņā pret terorismu un terorisma finansēšanu, kā arī Finanšu darījumu darba grupas (FATF – Financial acton task force) izdotos starptautiskos standartus un rekomendācijas noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanai. Likumā precizēti konkrēti termini un jēdzieni, lai tie atbilstu ANO terminoloģijai, ieviešot ANO sankcijas. Ar likuma grozījumiem papildinātas Finanšu izlūkošanas dienesta (FID) kā kompetentās institūcijas starptautisko un nacionālo sankciju izpildes jautājumos pilnvaras ar tiesībām izdot vispārīgo administratīvo aktu attiecībā uz izņēmumu piemērošanu sankciju izpildē. Ar likuma grozījumiem FID iegūst tiesības pieprasīt un saņemt tā funkciju izpildei nepieciešamo informāciju no ikvienas personas, kurai ir pienākums ievērot un izpildīt starptautiskās un nacionālās...

Grozījumi Darba likumā, ko Saeima pieņēma 19. septembrī un kas stājās spēkā 22. oktobrī, veikti, lai stiprinātu valsts valodas lietojumu darba tirgū, kā arī aizstāvētu darbinieku tiesības darba pienākumu veikšanas laikā izmantot valsts valodu un netikt diskriminētiem ar nepamatotām svešvalodas zināšanu prasībām. Valsts darba inspekcija norāda, ka darba sludinājumā, ja ir izvirzītas svešvalodas prasības, jānorāda svešvalodas prasmes nepieciešamības pamatojums (Darba likuma 32. panta trešā daļa). Svešvalodas prasme nav uzskatāma par pamatoti nepieciešamu darba pienākumu veikšanai, ja darbs saistīts ar preču ražošanu, pakalpojumu sniegšanu vai citām darbībām Latvijas iekšējā tirgū. Šo noteikumu var neattiecināt uz tādiem darbiem Latvijas iekšējā tirgū, kur svešvalodas prasme ir attiecīgā darba veikšanas vai attiecīgās nodarbošanās objektīvs un pamatots priekšnoteikums, tai skaitā, ja darba izpilde ir saistīta ar ārvalstīm (Darba likuma 32. panta 2.1 daļa un 40. panta devītā daļa). Savukārt darba intervijā ir aizliegts uzdot jautājumus par svešvalodu zināšanām, ja tām nav būtiskas nozīmes darba pienākumu veikšanā (Darba...

Eiropas Savienības Tiesā (turpmāk – EST) 2024. gada oktobra sākumā ir pieņemti vairāki tiesību normu piemērotājiem noderīgi spriedumi lietās par datu apstrādi, no kuriem viens ir izdots Latvijas lietā saistībā ar Patērētāju tiesību aizsardzības centra veiktu personas datu apstrādes pārkāpumu. 1 EST spriedums lietā 34–73, Fratelli Variola S.p.A. v Amministrazione italiana delle Finanze, 10., 11. punkts. Rakstā aplūkotās lietas EST tika skatītas atbilstoši Līguma par Eiropas Savienības darbību (turpmāk – LESD) 267. pantam, t.i., sniedzot prejudiciālo nolēmumu. LESD 267. pants (bijušais EKL 234. pants) paredz, ka tikai EST kompetencē ir sniegt prejudiciālus nolēmumus. EST ir atzinusi: „Stingra šā pienākuma ievērošana ir obligāts nosacījums, lai visā Kopienā vienlaikus un vienveidīgi piemērotu Kopienas noteikumus. Konkrētāk, dalībvalstīm ir pienākums neieviest nekādus pasākumus, kas varētu ietekmēt tiesas jurisdikciju attiecībā uz jebkuru jautājumu, kas saistīts ar: Kopienas tiesību aktu interpretāciju vai kopienas institūciju izdotu aktu spēkā esamību.”1 Par tiesībām uz kompensāciju un atbildība par datu nelikumīgu apstrādi...

Sadarbība starp pārdevēju un piegādātāju Eiropas Savienības (ES) robežās bieži vien notiek bez līguma. Sadarbība notiek pārdevējam pārdodot preci un izrakstot par to nodokļa rēķinu (Invoice), bet preču piegādi apliecina preču transporta pavaddokuments (CMR). Kādas valsts tiesību normas jāpiemēro pārrobežu darījumos, ja starp pusēm nav noslēgts līgums? Vai līguma neesamība pārrobežu darījumos uzliek par pienākumu pircējam pakļauties pārdevēja pārdošanas nosacījumiem? Pēc aprakstītā ir skaidrs, kā notiek preču piegāde starp dažādu Eiropas valstu partneriem, bet, pieņemsim, ka kādu dienu pircējs saņem no pārdevēja rēķinu ar līgumsodu, kurā ir atsauce uz pārdevēja General sales terms and conditions („Pārdošanas pamattermiņi un noteikumi”), un paziņojumu, ka līgumsods piemērots, ņemot vērā šos pārdevēja noteikumus. Pircējam rodas jautājums: ja līguma nav un nodokļu rēķinā arī nav atrunāts, ka par kavētām dienām tiks piemērots līgumsods, kādā apmērā un kāpēc tiek aprēķināts līgumsods? Lai saprastu, kuras valsts normatīvie akti ir jāpiemēro, šādos gadījumos ir jāvērtē tiesību kolīziju normas. Kas ir...

Komerclikumā personāla opcijas ir definētas kā akciju sabiedrības darbinieku, valdes vai padomes locekļu tiesības nākotnē iegūt sabiedrības akcijas bez maksas vai par maksu, kura ir noteikta personāla opciju piešķiršanas laikā. Akciju piešķiršanu personāla opciju īstenošanas rezultātā neapliek ar algas nodokļiem, ja tiek izpildīti likumā noteikti kritēriji. Vebinārā „Sarunas par un ap personāla opcijām, esot ceļā uz IPO un ne tikai” Sorainen ZAB vadošais speciālists, zvērināts advokāts Māris Liguts skaidroja, kāda ir personāla opciju nozīme uzņēmumu stratēģijā un darbinieku motivācijā; kā personāla opcijas var izmantot, lai veicinātu gan uzņēmuma, gan darbinieku finansiālo izaugsmi. Savukārt Sorainen ZAB nodokļu partnere Aija Lasmane stāstīja par nodokļu piemērošanu personāla opcijām. Nodokļu regulējums personāla opcijām darbojas jau vairāk nekā 10 gadus, bet kopš 2021. gada šajā regulējumā ir būtiski uzlabojumi. Personāla opciju turēšanas laiks ir samazināts no trīs gadiem uz vienu gadu, un regulējums attiecas ne tikai uz akciju sabiedrību akcijām, bet arī uz sabiedrības ar ierobežotu atbildību...

Uzņēmumu reģistrā (turpmāk – UR) akciju sabiedrība (turpmāk – Sabiedrība) iesniedza pieteikumu par statūtu izmaiņu reģistrēšanu un akcionāru reģistra nodalījuma pievienošanu reģistrācijas lietai. Pieteikumam tostarp pievienoti Sabiedrības statūti jaunā redakcijā, kuru 3.3.2. punktā noteikts, ka priekšrocību akcija akcionāram dod tiesības saņemt dividendi, bet priekšrocību akcija nedod akcionāram balsstiesības akcionāru sapulcē, kā arī tā nedod akcionāram tiesības saņemt likvidācijas kvotu. UR valsts notārs pieņēma lēmumu atlikt izmaiņu ierakstīšanu komercreģistrā. Šāds lēmums tostarp pamatots ar argumentu, ka sabiedrības statūtu 3.3.2. punktā noteikts, ka priekšrocību akcija nedod akcionāram balsstiesības akcionāru sapulcē un tiesības saņemt likvidācijas kvotu. Kā norādījis UR valsts notārs, Komerclikuma 226. panta pirmajā daļā noteikts, ka akcija ir vērtspapīrs, kas apliecina akcionāra līdzdalību sabiedrības pamatkapitālā un dod viņam tiesības atbilstoši attiecīgās akcijas kategorijai piedalīties sabiedrības pārvaldē, saņemt dividendi un sabiedrības likvidācijas gadījumā – likvidācijas kvotu. Atbilstoši Komerclikuma 227. panta pirmajai daļai akcijās var nostiprināt dažādas tiesības uz dividendes saņemšanu, likvidācijas kvotas saņemšanu un...

Saeima 26. septembrī gala lasījumā pieņēma un 17. oktobrī stājās spēkā grozījumi Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumā, kura regulējumā koriģētas mikrosabiedrību, mazo, vidējo un lielo sabiedrību lielumu kritēriju robežvērtības (bilances kopsumma un neto apgrozījums). Saskaņā ar Grāmatvedības direktīvas 2013/34/ES grozījumu pārņemšanu, tās tiek palielinātas par 25%. Jaunās sabiedrību lieluma kritēriju robežvērtības (atbilst vismaz diviem no trijiem kritērijiem divus gadus pēc kārtas) noteiktas šādas: Mikrosabiedrība – bilances kopsumma no 450 000 EUR; neto apgrozījums – 900 000 EUR; vidējais darbinieku skaits pārskata gadā – 10; Maza sabiedrība – bilances kopsumma no 5 milj. EUR; neto apgrozījums – 10 milj. EUR; vidējais darbinieku skaits pārskata gadā – 50; Vidēja sabiedrība – bilances kopsumma no 25 milj. EUR; neto apgrozījums – 50 milj. EUR; vidējais darbinieku skaits pārskata gadā – 250. Liela sabiedrība – sabiedrība, kura bilances datumā pārsniedz vismaz divas no trim vidējas sabiedrības kritēriju robežvērtībām. Vienlaikus koriģētas un par 25% palielinātas...

Žurnāla oktobra numurā varējāt lasīt apskatu par jaunā Nacionālās kiberdrošības likuma noteikto regulējumu, ar kuru Latvijā ievieš atjaunotās Eiropas Savienības Tīklu un informācijas sistēmu drošības direktīvas 2022/2555 (NIS2)1 prasības. 1 Eiropas Parlamenta un Padomes direktīva (ES) 2022/2555 (2022. gada 14. decembris), ar ko paredz pasākumus nolūkā panākt vienādi augstu kiberdrošības līmeni visā Savienībā un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 910/2014 un Direktīvu (ES) 2018/1972 un atceļ Direktīvu (ES) 2016/1148 (TID 2 direktīva). Šajā rakstā detalizētāk iedziļināmies, kādi saistībā ar kiberdrošību ir uzņēmumu pienākumi. Advokātu biroja TGS Baltic eksperti vebinārā informēja par dokumentāciju, kas saistībā ar kiberdrošību būs jāievieš uzņēmumu (likuma subjektu) lietvedībā un ikdienas praksē, kā arī IT eksperts ieteica konkrētus tehniskus risinājumus kiberdrošības prasību izpildei. Šie praktiskie padomi noderēs ikvienam uzņēmumam, arī tiem, kuri nav likuma subjekti. Uzņēmuma rīcībā esošie dati jāaizsargā vairākos līmeņos, uzsvēra Alīna Lepere, TGS Baltic vecākā juriste, zvērināta advokāta palīdze. Pirmais no tiem – fiziskā drošība...

Novembris daudziem asociējas ar gada tumšāko un drūmāko laiku, taču tas ir arī nozīmīgu valsts svētku mēnesis. Sveču liesmiņu gaismā svinēsim 11. novembri, Lāčplēša dienu, bet 18. novembrī – Latvijas Republikas proklamēšanas 106. gadadienā – godināsim savu valsti. Vēl gaišāku šo laiku varētu padarīt gatavošanās gadumijas svētkiem. Lai dāvanu un dažādu patīkamu pārsteigumu sarūpēšana nesagādātu liekas raizes, ieteicams to darīt jau laikus – novembrī. Šādu dāvanu decembrī vēlamies pasniegt arī saviem lasītājiem – atjaunotu žurnālu BILANCE, kurā tiks iepludināts arī juridiskais saturs. Tāpēc jāpaskaidro, ka šis ir pēdējais drukātā žurnāla BILANCES JURIDISKIE PADOMI numurs, kurš pie lasītājiem novembrī dodas esošajā veidolā – kā atsevišķs izdevums. Kopā esam pavadījuši nepilnus 12 gadus, kopš 2013. gada ir izdoti žurnāla 137 numuri. Uz žurnāla vāka bijuši redzami zinoši un Latvijā cienījami juridisko profesiju pārstāvji, arī nozaru atbildīgās amatpersonas, kas skaidrojušas jaunākos likumus vai esošo likumu izmaiņas. Arī žurnāla lappusēs varējāt iepazīties ar daudzu profesionāļu redzējumu,...

Šai lietā vērtēts, vai disciplinārsods, arī atbrīvošanas no amata, neiegūst krimināltiesisku raksturu un vai disciplināratbildības piemērošana izslēdz kriminālatbildības piemērošanu, un vai fakts, ka ir uzsākts kriminālprocess, pats par sevi veido dubultās sodīšanas aizlieguma principa pārkāpumu. 2024. gada 11. jūnija rīcības sēdes lēmums lietā Nr. SKA–181/2024 (A420286021) Lietas faktiskie apstākļi Ar Valsts ieņēmumu dienesta lēmumu pieteicējai piemērots disciplinārsods – atbrīvošana no amata. Disciplinār­sods piemērots par Valsts civildienesta ierēdņu disciplināratbildības likuma 37. panta otrajā daļā paredzētā disciplinārpārkāpuma (darbības, kas pārsniedz amata pilnvaru robežas, ja to dēļ valsts interesēm nodarīts būtisks kaitējums) izdarīšanu. Lēmumā tika konstatēts, ka pieteicēja: pēc trešās personas lūguma, izmantojot darba datoru, no USB zibatmiņas izdrukāja uz Nelegāli iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas pārvaldes veidlapas dokumenta projektu, kas adresēts Nodokļu un muitas policijas pārvaldei saistībā ar SIA „”, un nodeva to trešajai personai; savā dzīvesvietā glabāja dienesta un komersantu ierobežotas pieejamības dokumentus lielā apjomā, kas sagatavoti laikā no 2011. līdz 2019. gadam; dokumenti...

Mācīties, mācīties un vēlreiz mācīties, bet neaizmirst arī strādāt! Šos vārdus vajadzētu iegaumēt, īpaši, ja esat nolēmuši paaugstināt savu kvalifikāciju kursos, kas nav saskaņoti ar vadību, un mācību apguve ir kavējusi tiešo pienākumu izpildi. 2024. gada 4. septembra rīcības sēdes lēmums lietā Nr. SKA–530/2024 (A420230022) Lietas faktiskie apstākļi Ar Iekšlietu ministrijas (turpmāk – ministrija) 2022. gada 13. aprīļa lēmumu tika ierosināta disciplinārlieta pret pieteicēju. Disciplinārlietas izskatīšanas rezultātā sagatavots atzinums par disciplinārpārkāpuma konstatēšanu un ar ministrijas valsts sekretāra 2022. gada 1. jūnija lēmumu nolemts piemērot pieteicējai disciplinārsodu – rājienu. No lēmuma izriet, ka pieteicēja laika posmā no 2022. gada 20. janvārī dotā uzdevuma uzdošanas līdz brīdim, kad tā no minētā uzdevuma tika atbrīvota, nav veikusi nekādas vērā ņemamas izpildes darbības. Turklāt veselu nedēļu pieteicēja pieļāvusi nepamatotu darba uzdevuma nepildīšanu, jo šajā laika posmā bija aizņemta mācībās grāmatvedības kursos, kuru apmeklēšana darba laikā netika saskaņota. Arī turpmākās novēlotās darba uzdevuma izpildes darbības nav sasniegušas...

Valsts policijas amatpersonas pienākums ir uzvesties tā, lai tiktu saglabāts tās amata gods un netiktu grauta sabiedrības uzticība iestādei un tiesiska nozīme ir arī tam, kā policijas amatpersona rīkojas arī ārpus dienesta pienākumu izpildes. 2024. gada 31. maija rīcības sēdes lēmums lietā Nr. SKA–281/2024 (A420260522) Lietas faktiskie apstākļi Administratīvā tiesa izskatīja policijas amatpersonas (pieteicējs) pieteikumu, kurā pieteicējs apstrīd lēmumu, ar kuru tika atvaļināts no dienesta. Gan pirmās instances, gan apelācijas tiesa pieteikumu noraidīja. Kā norādīts spriedumos, disciplinārlietas izmeklēšanas laikā tika konstatēts, ka sava atvaļinājuma laikā pieteicējs iesaistījās konfliktsituācijā un nodarīja kādai sievietei maznozīmīgus miesas bojājumus. Par notikušo uzzināja ne tikai iesaistītās personas, liecinieki un Valsts policijas amatpersonas, bet arī plašs sabiedrības loks, proti, masu medijos tika publicēti raksti saistībā ar šo notikumu un komentāros tika apspriesta Valsts policijas amatpersonas rīcība, nosodot to. Tiesa atsaucās uz spēkā stājušos Zemgales rajona tiesas 2022. gada 29. novembra spriedumu, kurā tika konstatēta pieteicēja vaina administratīvā pārkāpuma...