BJP RAKSTI

Latvijas Republikas Senātā 2023. gada nogalē izskatītas vairākas nozīmīgas ar darba strīdiem saistītas lietas. Senātam nācies skaidrot Darba likuma normas attiecībā uz prettiesiski atlaista darbinieka atjaunošanu darbā, norādot, ka darbiniekam izmaksājama vidējā izpeļņa par visu darba piespiedu kavējuma laiku. Savukārt civildienesta tiesiskajās attiecībās dažkārt ierēdņiem rodas šaubas, vai Darba likuma normas attiecināmas arī uz darbu valsts iestādē, jo uz valsts civildienestā nodarbinātajiem attiecas Valsts civildienesta likums. Senāta Administratīvo lietu departamenta 27.12.2023. rīcības sēdes lēmums lietā Nr. SKA–999/2023 (A420116323) Lietā meklējama atbilde uz jautājumu, vai civildienesta tiesiskajās attiecības piemēro Darba likuma normas, kas noteic darba samaksu un termiņus. Lietas faktiskie apstākļi Senātā tika saņemta pieteicējas blakus sūdzība par Administratīvās rajona tiesas tiesneša lēmumu daļā, ar kuru atteikts pieņemt 27.09.2023. tiesā saņemtos pieteikuma papildinājumus par labvēlīga administratīvā akta izdošanu par atlīdzības izmaksāšanu par nostrādātām virsstundām no 01.05.2019. līdz 09.03.2020. Senāts atzina, ka pieteicējas blakussūdzība ir acīmredzami nepamatota un atteica to izskatīt. Senāts norādīja, ka...

Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis var brīvi lemt par to, kāda ekonomikas politika tām šķiet vispiemērotākā, tostarp var pēc saviem ieskatiem sadalīt nodokļu slogu starp visiem ražošanas faktoriem. Tomēr dalībvalstīm šī kompetence ir jāizmanto atbilstoši ES tiesībām. 1 Eiropas Komisija. DG Competition – Internal Working Paper – Background to the High–Level Forum on State Aid of 3 June 2016. Pieejams: https://competition-policy.ec.europa.eu/system/files/2021-04/specific_aid_instruments_working_paper_tax_rulings.pdf. Eiropas Komisija (EK) jau kopš 2001. gada ir veikusi vairākas izmeklēšanas saistībā ar ES dalībvalstu fiskālajām shēmām, no kurām labumu guva tikai atsevišķi uzņēmumi. Tā 2013. gada vasarā izveidoja īpašu darba grupu, kas sekoja līdzi publiskiem apgalvojumiem par labvēlīgiem nodokļu režīmiem atsevišķiem uzņēmumiem ES dalībvalstīs, jo īpašu nodokļu nolēmumu (Latvijas izpratnē – uzziņu un transfertcenu vienošanos) veidā. EK 2014. gada decembrī paplašināja šīs aktivitātes ar informācijas aptauju visās ES dalībvalstīs, tostarp ievācot informāciju par 2010.–2012. gadā, daļēji arī 2013. gadā izdoto nodokļu nolēmumu sarakstu un īpašu uzmanību pievēršot individuāliem nodokļu nolēmumiem, kopumā...

Žurnāla janvāra numurā informējām par to, kā atpazīt negodīgas tirdzniecības praksi. Temata turpinājumā pievērsīsimies jautājumam, kā ievērot godīgas tirdzniecības principus. Šai ziņā ir jāņem vērā ne tikai Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likumā (NTPAL) uzskaitītās aizliegtās tirdzniecības prakses, bet arī likuma ģenerālklauzulā noteiktais, t.i., pircējam ir aizliegtas darbības, kas ir pretrunā ar godīgu tirdzniecības praksi un neatbilst prasībām par labticību un godprātību darījumos. NTPAL prasības ir piemērojamas lauksaimniecības un pārtikas preču piegādei visos preču piegādes ķēdes posmos un attiecas uz plašu pircēju loku – ne vien mazumtirgotājiem, bet arī ražotājiem, piegādātājiem, citiem starpniekiem un pircējiem, tostarp, fiziskajām personām un publiskajām iestādēm. Konkurences padomes (KP) Negodīgas tirdzniecības prakses novēršanas nodaļas vecākā eksperte Sintija Nagle skaidro, ka ne vienmēr visus gadījumos likumdevējs var paredzēt, iekļaut un nostiprināt likumā, lai noregulētu tiesiskās attiecības un tirgus dalībnieki saprastu, kas ir un kas nav atļauts. Tāpēc likumā ir ietverta ģenerālklauzula, kas ir nostiprināta NTPAL 5. panta pirmajā daļā....

Viena no tiesību jomām, kurā zvērinātu advokātu biroja Sorainen advokāti un juristi sniedz palīdzību un konsultē klientus, ir krimināltiesības. Taču dažādu ikdienas notikumu ietekmē klienti mēdz saskarties arī ar cita veida noziegumu izpausmēm. Tās, lai arī šķiet kā privātuma aizskārumi, tomēr galvenokārt saistītas ar notikumiem Latvijas biznesā. Atskatoties uz aizvadīto gadu, esam apkopojuši aktuālāko jautājumu topu, ar kuriem klienti visbiežāk pie mūsu biroja speciālistiem vērsās 2023. gada laikā un kurus esam risinājuši. Tie aptvēra: iespējamu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, iespējamu izvairīšanos no nodokļu nomaksas, iespējamus sankciju pārkāpumus, palīdzību klientiem, kuri kļuvuši par vajāšanas, goda un cieņas aizskāruma upuriem, palīdzību negodīgas konkurences upuriem. Krimināltiesību jomā liela nozīme ir ne tikai reaģēšanai uz iespējamu likuma pārkāpumu. Vienlīdz liela nozīme jāpiešķir prevencijai – izglītošanai un atbilstības nodrošināšanai. Lai to panāktu, uzņēmumiem jāsagatavo un jāievieš iekšējie normatīvie akti, jāizglītojas gan uzņēmumu vadītājiem pašiem, gan jānodrošina darbinieku apmācība. Nereti šai ziņā noder juridiskā palīdzība gan dažādu dokumentu...

Latvijas Republikas Senātā 2023. gada nogalē izskatītas vairākas nozīmīgas ar darba strīdiem saistītas lietas. Senātam nācies skaidrot Darba likuma normas attiecībā uz prettiesiski atlaista darbinieka atjaunošanu darbā, norādot, ka darbiniekam izmaksājama vidējā izpeļņa par visu darba piespiedu kavējuma laiku. Savukārt civildienesta tiesiskajās attiecībās dažkārt ierēdņiem rodas šaubas, vai Darba likuma normas attiecināmas arī uz darbu valsts iestādē, jo uz valsts civildienestā nodarbinātajiem attiecas Valsts civildienesta likums. Senāta Civillietu departamenta 20.12.2023. spriedums lietā Nr. SKC–1032/2023 (C69169023) Vai darbinieka atteikšanās no tiesas procesā piedāvāta jauna darba līguma noslēgšanas nozīmē, ka tiek zaudētas tiesības uz atlīdzību par darba piespiedu kavējuma laiku? Vai darbiniekam ir pienākums akceptēt sev neizdevīgu tiesisko situāciju, ja tās cēlonis ir darba devēja prettiesiskā rīcība? Lietas faktiskie apstākļi Darbinieks ar darba devēju 28.12.2022. parakstīja vienošanos par darba tiesisko attiecību izbeigšanu, bet jau pēc pāris dienām – 05.01.2023. – darbinieks cēla prasību tiesā, lūdzot atzīt vienošanos par spēkā neesošu, atjaunot viņu darbā un...

Viena no cerībām, kā Latvijā attīstīt augstas produktivitātes ekonomiku, ir jaunuzņēmumi. Kāda ir tā dēvēto startapu biznesa vide un juridiskais regulējums Latvijā un vai tos nesmacē ierēdniecības birokrātiskās prasības, par kurām nereti dzird sūkstāmies pieredzējušus uzņēmējus, saruna ar Jāni Gavaru, zvērinātu advokātu biroja Lazdiņš Gavars partneri, jaunuzņēmumu darījumu jomā specializējušos zvērinātu advokātu. Ko no juridiskā aspekta saprot ar jaunuzņēmumu? Vai tas ir jebkurš „jauns uzņēmums”, vai arī tas nav īstais kritērijs? Piemērs pārdomām no manis paša prakses – ar partneri, zvērinātu advokātu Andri Lazdiņu, nesen esam izveidojuši jaunu advokātu biroju. Vai tas ir jaunuzņēmums? Manuprāt, nē. Jaunuzņēmums ir uzņēmums ar inovatīvām idejām, kam ir potenciāls izaugt pasaules līmenī, sasniegt lielu mērogu, tā sauktā „vienradža” statusu. Tātad jaunuzņēmumam vienmēr jābūt saistītam ar inovācijām un augstu izaugsmes potenciālu? Kādi vēl ir kritēriji, kurus vērtē, piešķirot šāda uzņēmuma statusu un iespējas piekļūt īpaši jaunuzņēmumiem paredzētajam valsts atbalstam? 1 Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likums stājās spēkā 2017....

Vienradzis esot blāvs Piena Ceļā meklējams zvaigznājs, kurā neesot nevienas spožas zvaigznes un kuru ir grūti atrast pie debesīm. Savulaik to uzskatīja pat par Zemei tuvāko melno caurumu. Taču par vienradzi tiek dēvēta arī kāda mītiska radība – zirgam līdzīga, bet ar vienu ragu pierē. Kāpēc mūsdienās par vienradžiem dēvē jaunuzņēmumus, kas spējuši ieviest un attīstīt dažādus inovatīvus produktus un pakalpojumus un iegūt atpazīstamību ārpus valsts robežām? Iespējams, tam kāds sakars ar nostāstu, ka mītiskā vienradža rags esot bijis zelta vērtībā, kas turklāt daudzkārt pārsniedzis paša raga svaru. Arī jaunuzņēmumi spēj ātrā tempā radīt pievienoto vērtību, kas tik būtiska valsts ekonomikas uzplaukumam. Tieši tāpēc Latvijā ir pieņemts Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likums, izveidotas vairākas valsts atbalsta programmas, lai veicinātu jaunuzņēmumu veidošanos, sekmētu to pētniecības darbību, kā arī palīdzētu inovatīvu ideju, produktu vai procesu ieviešanu. Atbalsta programmas paredzētas augsti kvalificētu darba ņēmēju piesaistei (programma gan noslēgusies 2023. gadā), fiksētā maksājuma veikšanai, iedzīvotāju ienākuma nodokļa...

Turpinām apskatīt 2023. gada nozīmīgākos tiesu nolēmumus darba tiesisko attiecību strīdos. Šai reizē piedāvājam ieskatu administratīvajā lietā, kurā risināti jautājumi, kas saistīti ar sociālo apdrošināšanu. Senāta Administratīvo lietu departamenta 13.07.2023. rīcības sēdes lēmums lietā Nr. SKA–738/2023 (A420166222) Vai tiesības uz slimības pabalstu ietekmē apstāklis, ka darbnespēja iestājās laikā, kad pieteicējs ir atstādināts no darba? Lietas faktiskie apstākļi Pieteicējs Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai (turpmāk – VSAA) lūdza piešķirt slimības pabalstu. Ar VSAA direktora lēmumiem atteikts piešķirt slimības pabalstu. Lēmumos cita starp norādīts, ka atbilstoši likuma „Par maternitātes un slimības apdrošināšanu” 11. panta otrajai daļai un 16. panta otrajai daļai slimības pabalstu piešķir, ja persona neierodas darbā un tādējādi zaudē algotā darbā gūstamos ienākumus. Ja darba nespēja iestājusies laikā, kad persona bijusi atvaļinājumā bez darba samaksas saglabāšanas, slimības pabalstu piešķir ne ātrāk par dienu, kad personai bija jāierodas darbā pēc šā atvaļinājuma beigām. Saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta sniegto un no pieteicēja darba devēja...

Eiropas Savienības Tiesā (EST) 2023. gada novembrī un decembrī ir pieņemti tiesību normu piemērotājiem noderīgi spriedumi personas datu apstrādes un darba lietās. Rakstā aplūkotās lietas EST tika skatītas atbilstoši Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 267. pantam, t.i., sniedzot prejudiciālo nolēmumu. Personas datu apstrāde, kopīga atbildība par apstrādi un administratīvo naudas sodu piemērošana1 Lietā skatīts jautājums par nacionālās datu aizsardzības uzraudzības iestādes (Lietuvas) tiesībām uzlikt administratīvo sodu. Covid–19 vīrusa pandēmijas laikā Lietuvas Republikas veselības ministrs uzdeva Nacionālās sabiedrības veselības centram (NSVC), organizēt tūlītēju informātikas sistēmas iegādi, lai reģistrētu un uzraudzītu datus par personām, kas saskārušās ar šo vīrusu. NSVC ar privātas sabiedrības UAB IT Sprendimai sėkmei (turpmāk – sabiedrība ITSS) palīdzību izveidoja mobilo lietotni. Mobilās lietotnes tapšanas gaitā tika izstrādāti privātuma aizsardzības noteikumi, kuros sabiedrība ITSS un NSVC tika noteikti par pārziņiem. Attiecīgā mobilā lietotne, kurā minēta sabiedrība ITSS un NSVC, no 2020. gada 4. aprīļa līdz 26. maijam bija pieejama lejupielādei...

Turpinām apskatīt 2023. gada nozīmīgākos tiesu nolēmumus darba tiesisko attiecību strīdos. Šai reizē piedāvājam ieskatu civillietā, kurā izšķirts strīds par darba līguma uzteikumu un tā atsaukšanu no darba devēja puses. Senāta Civillietu departamenta 22.11.2023. spriedums lietā Nr. SKC–103/2023 (C30381721) Vai darba devējs drīkst vienpusēji atsaukt darba līguma uzteikumu situācijā, kad tas ir pārkāpis darba līguma uzteikuma procedūru un darbinieks ceļ prasību tiesā, lai uzteikumu atzītu par spēkā neesošu? Vai darba līguma uzteikuma atsaukumam piemēro tādu pašu Darba likuma 112.1 pantā noteikto kārtību kā darba līguma uzteikuma paziņošanai? Lietas faktiskie apstākļi Darbinieks 2020. gada decembrī cēla prasību tiesā, lūdzot atzīt par spēkā neesošu darba līguma uzteikumu, atjaunot darbā, piedzīt atlīdzību par darba piespiedu kavējuma laiku no 2020. gada 5. decembra un morālā kaitējuma atlīdzību 4750 eiro, atzīt par spēkā neesošu darba līguma punktu un atzīt darba līgumu par noslēgtu uz nenoteiktu laiku. Darbinieks norādīja, ka uzteikums atzīstams par spēkā neesošu, jo ir pārkāpta...

Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likuma prasības ir piemērojamas lauksaimniecības un pārtikas preču piegādei visā šo preču piegādes ķēdes posmā un attiecas uz plašu pircēju loku – ne vien mazumtirgotājiem, bet arī citiem starpniekiem un pircējiem, tostarp, fiziskajām personām un publiskajām iestādēm. „Līdz 2016. gadam negodīgās tirdzniecības prakses netieši tika apzīmētas ar terminu „dominējošā stāvokļa ļaunprātīga izmantošana” un norādītas Konkurences likuma 13. panta otrajā daļā,” norāda Sanita Uljane, Konkurences padomes Negodīgas tirdzniecības prakses novēršanas nodaļas vadītāja. Laika gaitā saprotot, ka starp piegādātājiem un mazumtirgotājiem ir vērojama sadarbības plaisa, tika nolemts, ka ir nepieciešams izstrādāt atsevišķu speciālu regulējumu. Lai līdzsvarotu piegādātāju un mazumtirgotāju intereses preču sagādē mazumtirdzniecībā, 2016. gada 1. janvārī stājās spēkā Negodīgas mazumtirdzniecības prakses aizlieguma likums. Likums ierobežoja mazumtirgotāju iepirkuma varas izmantošanu pret piegādātājiem, paredzot negodīgu mazumtirdzniecības prakšu uzskaitījumu, kas ir aizliegtas gan pārtikas, gan nepārtikas mazumtirdzniecībā, un aizstāja Konkurences likuma 13. panta otrās daļas regulējumu, kas bija spēkā no 2008. gada...

Līdz šim kriptoaktīvu pakalpojumu joma netika regulēta – vienīgās prasības, ko likumdevējs bija noteicis, attiecās uz virtuālo valūtu pakalpojumu sniedzējiem. Jaunais kriptoaktīvu regulējums (Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2023/1114 (2023. gada 31. maijs) par kriptoaktīvu tirgiem un ar ko groza Regulas (ES) Nr. 1093/2010 un (ES) Nr. 1095/2010 un Direktīvas 2013/36/ES un (ES) 2019/1937) ieviests, lai mazinātu riskus, kas skar kriptoaktīvu turētājus, ierobežotu kriptoaktīvu ļaunprātīgu izmantošanu, novērstu finanšu noziedzību, kā arī piemērotu patērētāju tiesību aizsardzības noteikumus kriptoaktīviem un to pakalpojumiem. Regula (ES) 2023/1114 uzliek pienākumus arī uzņēmumiem, nosakot, kad un kā tiem būs jāsaņem atļauja, kura būs pārraugošā nozares iestāde un kādas organizatoriskās un darbības prasības tiem tiks piemērotas. Daļa kriptoaktīvu, proti, tie, kas kvalificējās kā finanšu instrumenti, jau bija pakļauti regulējumam, kas izrietēja no Finanšu instrumentu tirgus likuma. Bet turpmāk finanšu tirgus pakalpojumu sniedzēji – kredītiestādes, brokeru sabiedrības, fondu pārvaldnieki u.c. –, kuri vēlēsies darboties MiCA (Regulation on crypto–assets markets...

Rakstā apskatītas aktualitātes Eiropas Savienības (ES) nodokļu tiesībās izlases kārtībā, kurām varētu būt ietekme uz Latvijas nodokļu maksātājiem un sistēmu kopumā, kā arī tās aktualitātes, kuras, autoresprāt, varētu būt svarīgas nodokļu jomā pasaulē kopumā. Aizvadītā gada nogalē The Kyiv Independent ziņoja, ka Ukrainas militārā kibervienība ir uzlauzusi tūkstošiem Krievijas nodokļu sistēmas serveru, iegūstot sensitīvu informāciju pirms nodokļu datu bāzes dzēšanas. Savukārt Eiropas Savienības Tiesas (ES Tiesa) 2023. gada 14. decembra spriedumā lietā C–340/21 VB pret Natsionalna agentsia za prihodite jeb Bulgārijas nodokļu administrāciju, tiesa situācijā, kad ir notikusi neatļauta piekļuve (kiberuzbrukums) nodokļu administrācijas informācijas sistēmai un skāra vairāk nekā sešus miljonus fizisku personu, kā arī tīmeklī ir publicēti sistēmā ietvertie personas dati, ir noteikusi, ka trešo personu nelikumīga piekļuve personas datiem pie atbilstošiem apstākļiem varētu radīt pārziņa – nodokļu administrācijas – atbildību un novest pie secīgas nodokļu administrācijas kompensācijas. Šī lieta kļūst vēl interesantāka, ja atceramies, ka Latvijas gadījumā ES Tiesa 2022....

Turpinām apskatīt 2023. gada nozīmīgākos tiesu nolēmumus darba tiesisko attiecību strīdos. Administratīvajā lietā risināti jautājumi, kas saistīti ar sociālo apdrošināšanu. Senāta Administratīvo lietu departamenta 03.10.2023. spriedums lietā Nr. SKA–155/2023 (A420270619) Ja darbinieka prasība par uzteikuma atzīšanu par spēkā neesošu tiek apmierināta, darbiniekam ir tiesības izvēlēties, vai turpināt darbu pie darba devēja vai nē. Vai gadījumā, ja darbinieks izvēlas neatjaunoties darbā, viņam veidojas darba stāžs (darba periods) un viņa apdrošināšanas stāžā ieskaitāms strīdus periods, par kuru saskaņā ar spriedumu no darba devēja ir piedzīta samaksa par darba piespiedu kavējumu? Lietas faktiskie apstākļi Pieteicējs apstrīdēja Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (turpmāk – aģentūra) sākotnējo lēmumu un norādīja, ka apdrošināšanas stāžā nav ietverts darba periods no 1993. gada 14. janvāra līdz 1993. gada 6. maijam (turpmāk – strīdus periods), par kuru viņš ir saņēmis no Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas (turpmāk – akadēmija) kompensāciju par piespiedu darba kavējumu. Pieteicējs nepiekrita aģentūras lēmumam un vērsās tiesā ar pieteikumu...

Latvijas Republikas Senāta Krimināllietu departaments apkopojis Senāta atziņas par jautājumiem, kas skar operatīvās darbības jomu. Apkopojumā ietverti Senāta Krimināllietu departamenta 58 lēmumi lietās, kas izskatītas laikā no 2013. gada sākuma līdz 2023. gada maijam un kuros Senāts ir izteicis būtiskas atziņas saistībā ar operatīvās darbības jomu. Saskaņā ar Operatīvās darbības likuma 1. pantu operatīvā darbība ir šajā likumā noteiktajā kārtībā un ar likumu īpaši pilnvarotu valsts institūciju amatpersonu atklātas un slepenas tiesiskas darbības, kuru mērķis ir aizsargāt personu dzīvību un veselību, tiesības un brīvības, godu, cieņu un īpašumu; nodrošināt Satversmi, valsts iekārtu, valstisko neatkarību un teritoriālo neaizskaramību, valsts aizsardzības, ekonomisko, zinātnisko un tehnisko potenciālu un valsts noslēpumus pret ārējiem un iekšējiem apdraudējumiem. Kā norādīts apkopojuma sadaļā par sevišķajā veidā veicamajiem operatīvās darbības pasākumiem, viens no aktuālākajiem jautājumiem Senāta praksē, ir operatīvā sarunu noklausīšanās. Senāta praksē ir atzīts, ka no Kriminālprocesa likuma un Operatīvās darbības likuma normām izriet, ka operatīvā sarunu noklausīšanās nav...