JURIDISKIE PADOMI

Viena no cerībām, kā Latvijā attīstīt augstas produktivitātes ekonomiku, ir jaunuzņēmumi. Kāda ir tā dēvēto startapu biznesa vide un juridiskais regulējums Latvijā un vai tos nesmacē ierēdniecības birokrātiskās prasības, par kurām nereti dzird sūkstāmies pieredzējušus uzņēmējus, saruna ar Jāni Gavaru, zvērinātu advokātu biroja Lazdiņš Gavars partneri, jaunuzņēmumu darījumu jomā specializējušos zvērinātu advokātu. Ko no juridiskā aspekta saprot ar jaunuzņēmumu? Vai tas ir jebkurš „jauns uzņēmums”, vai arī tas nav īstais kritērijs? Piemērs pārdomām no manis paša prakses – ar partneri, zvērinātu advokātu Andri Lazdiņu, nesen esam izveidojuši jaunu advokātu biroju. Vai tas ir jaunuzņēmums? Manuprāt, nē. Jaunuzņēmums ir uzņēmums ar inovatīvām idejām, kam ir potenciāls izaugt pasaules līmenī, sasniegt lielu mērogu, tā sauktā „vienradža” statusu. Tātad jaunuzņēmumam vienmēr jābūt saistītam ar inovācijām un augstu izaugsmes potenciālu? Kādi vēl ir kritēriji, kurus vērtē, piešķirot šāda uzņēmuma statusu un iespējas piekļūt īpaši jaunuzņēmumiem paredzētajam valsts atbalstam? 1 Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likums stājās spēkā 2017....

Vienradzis esot blāvs Piena Ceļā meklējams zvaigznājs, kurā neesot nevienas spožas zvaigznes un kuru ir grūti atrast pie debesīm. Savulaik to uzskatīja pat par Zemei tuvāko melno caurumu. Taču par vienradzi tiek dēvēta arī kāda mītiska radība – zirgam līdzīga, bet ar vienu ragu pierē. Kāpēc mūsdienās par vienradžiem dēvē jaunuzņēmumus, kas spējuši ieviest un attīstīt dažādus inovatīvus produktus un pakalpojumus un iegūt atpazīstamību ārpus valsts robežām? Iespējams, tam kāds sakars ar nostāstu, ka mītiskā vienradža rags esot bijis zelta vērtībā, kas turklāt daudzkārt pārsniedzis paša raga svaru. Arī jaunuzņēmumi spēj ātrā tempā radīt pievienoto vērtību, kas tik būtiska valsts ekonomikas uzplaukumam. Tieši tāpēc Latvijā ir pieņemts Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likums, izveidotas vairākas valsts atbalsta programmas, lai veicinātu jaunuzņēmumu veidošanos, sekmētu to pētniecības darbību, kā arī palīdzētu inovatīvu ideju, produktu vai procesu ieviešanu. Atbalsta programmas paredzētas augsti kvalificētu darba ņēmēju piesaistei (programma gan noslēgusies 2023. gadā), fiksētā maksājuma veikšanai, iedzīvotāju ienākuma nodokļa...

Turpinām apskatīt 2023. gada nozīmīgākos tiesu nolēmumus darba tiesisko attiecību strīdos. Šai reizē piedāvājam ieskatu administratīvajā lietā, kurā risināti jautājumi, kas saistīti ar sociālo apdrošināšanu. Senāta Administratīvo lietu departamenta 13.07.2023. rīcības sēdes lēmums lietā Nr. SKA–738/2023 (A420166222) Vai tiesības uz slimības pabalstu ietekmē apstāklis, ka darbnespēja iestājās laikā, kad pieteicējs ir atstādināts no darba? Lietas faktiskie apstākļi Pieteicējs Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai (turpmāk – VSAA) lūdza piešķirt slimības pabalstu. Ar VSAA direktora lēmumiem atteikts piešķirt slimības pabalstu. Lēmumos cita starp norādīts, ka atbilstoši likuma „Par maternitātes un slimības apdrošināšanu” 11. panta otrajai daļai un 16. panta otrajai daļai slimības pabalstu piešķir, ja persona neierodas darbā un tādējādi zaudē algotā darbā gūstamos ienākumus. Ja darba nespēja iestājusies laikā, kad persona bijusi atvaļinājumā bez darba samaksas saglabāšanas, slimības pabalstu piešķir ne ātrāk par dienu, kad personai bija jāierodas darbā pēc šā atvaļinājuma beigām. Saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta sniegto un no pieteicēja darba devēja...

Eiropas Savienības Tiesā (EST) 2023. gada novembrī un decembrī ir pieņemti tiesību normu piemērotājiem noderīgi spriedumi personas datu apstrādes un darba lietās. Rakstā aplūkotās lietas EST tika skatītas atbilstoši Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 267. pantam, t.i., sniedzot prejudiciālo nolēmumu. Personas datu apstrāde, kopīga atbildība par apstrādi un administratīvo naudas sodu piemērošana1 Lietā skatīts jautājums par nacionālās datu aizsardzības uzraudzības iestādes (Lietuvas) tiesībām uzlikt administratīvo sodu. Covid–19 vīrusa pandēmijas laikā Lietuvas Republikas veselības ministrs uzdeva Nacionālās sabiedrības veselības centram (NSVC), organizēt tūlītēju informātikas sistēmas iegādi, lai reģistrētu un uzraudzītu datus par personām, kas saskārušās ar šo vīrusu. NSVC ar privātas sabiedrības UAB IT Sprendimai sėkmei (turpmāk – sabiedrība ITSS) palīdzību izveidoja mobilo lietotni. Mobilās lietotnes tapšanas gaitā tika izstrādāti privātuma aizsardzības noteikumi, kuros sabiedrība ITSS un NSVC tika noteikti par pārziņiem. Attiecīgā mobilā lietotne, kurā minēta sabiedrība ITSS un NSVC, no 2020. gada 4. aprīļa līdz 26. maijam bija pieejama lejupielādei...

Turpinām apskatīt 2023. gada nozīmīgākos tiesu nolēmumus darba tiesisko attiecību strīdos. Šai reizē piedāvājam ieskatu civillietā, kurā izšķirts strīds par darba līguma uzteikumu un tā atsaukšanu no darba devēja puses. Senāta Civillietu departamenta 22.11.2023. spriedums lietā Nr. SKC–103/2023 (C30381721) Vai darba devējs drīkst vienpusēji atsaukt darba līguma uzteikumu situācijā, kad tas ir pārkāpis darba līguma uzteikuma procedūru un darbinieks ceļ prasību tiesā, lai uzteikumu atzītu par spēkā neesošu? Vai darba līguma uzteikuma atsaukumam piemēro tādu pašu Darba likuma 112.1 pantā noteikto kārtību kā darba līguma uzteikuma paziņošanai? Lietas faktiskie apstākļi Darbinieks 2020. gada decembrī cēla prasību tiesā, lūdzot atzīt par spēkā neesošu darba līguma uzteikumu, atjaunot darbā, piedzīt atlīdzību par darba piespiedu kavējuma laiku no 2020. gada 5. decembra un morālā kaitējuma atlīdzību 4750 eiro, atzīt par spēkā neesošu darba līguma punktu un atzīt darba līgumu par noslēgtu uz nenoteiktu laiku. Darbinieks norādīja, ka uzteikums atzīstams par spēkā neesošu, jo ir pārkāpta...

Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likuma prasības ir piemērojamas lauksaimniecības un pārtikas preču piegādei visā šo preču piegādes ķēdes posmā un attiecas uz plašu pircēju loku – ne vien mazumtirgotājiem, bet arī citiem starpniekiem un pircējiem, tostarp, fiziskajām personām un publiskajām iestādēm. „Līdz 2016. gadam negodīgās tirdzniecības prakses netieši tika apzīmētas ar terminu „dominējošā stāvokļa ļaunprātīga izmantošana” un norādītas Konkurences likuma 13. panta otrajā daļā,” norāda Sanita Uljane, Konkurences padomes Negodīgas tirdzniecības prakses novēršanas nodaļas vadītāja. Laika gaitā saprotot, ka starp piegādātājiem un mazumtirgotājiem ir vērojama sadarbības plaisa, tika nolemts, ka ir nepieciešams izstrādāt atsevišķu speciālu regulējumu. Lai līdzsvarotu piegādātāju un mazumtirgotāju intereses preču sagādē mazumtirdzniecībā, 2016. gada 1. janvārī stājās spēkā Negodīgas mazumtirdzniecības prakses aizlieguma likums. Likums ierobežoja mazumtirgotāju iepirkuma varas izmantošanu pret piegādātājiem, paredzot negodīgu mazumtirdzniecības prakšu uzskaitījumu, kas ir aizliegtas gan pārtikas, gan nepārtikas mazumtirdzniecībā, un aizstāja Konkurences likuma 13. panta otrās daļas regulējumu, kas bija spēkā no 2008. gada...

Līdz šim kriptoaktīvu pakalpojumu joma netika regulēta – vienīgās prasības, ko likumdevējs bija noteicis, attiecās uz virtuālo valūtu pakalpojumu sniedzējiem. Jaunais kriptoaktīvu regulējums (Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2023/1114 (2023. gada 31. maijs) par kriptoaktīvu tirgiem un ar ko groza Regulas (ES) Nr. 1093/2010 un (ES) Nr. 1095/2010 un Direktīvas 2013/36/ES un (ES) 2019/1937) ieviests, lai mazinātu riskus, kas skar kriptoaktīvu turētājus, ierobežotu kriptoaktīvu ļaunprātīgu izmantošanu, novērstu finanšu noziedzību, kā arī piemērotu patērētāju tiesību aizsardzības noteikumus kriptoaktīviem un to pakalpojumiem. Regula (ES) 2023/1114 uzliek pienākumus arī uzņēmumiem, nosakot, kad un kā tiem būs jāsaņem atļauja, kura būs pārraugošā nozares iestāde un kādas organizatoriskās un darbības prasības tiem tiks piemērotas. Daļa kriptoaktīvu, proti, tie, kas kvalificējās kā finanšu instrumenti, jau bija pakļauti regulējumam, kas izrietēja no Finanšu instrumentu tirgus likuma. Bet turpmāk finanšu tirgus pakalpojumu sniedzēji – kredītiestādes, brokeru sabiedrības, fondu pārvaldnieki u.c. –, kuri vēlēsies darboties MiCA (Regulation on crypto–assets markets...

Rakstā apskatītas aktualitātes Eiropas Savienības (ES) nodokļu tiesībās izlases kārtībā, kurām varētu būt ietekme uz Latvijas nodokļu maksātājiem un sistēmu kopumā, kā arī tās aktualitātes, kuras, autoresprāt, varētu būt svarīgas nodokļu jomā pasaulē kopumā. Aizvadītā gada nogalē The Kyiv Independent ziņoja, ka Ukrainas militārā kibervienība ir uzlauzusi tūkstošiem Krievijas nodokļu sistēmas serveru, iegūstot sensitīvu informāciju pirms nodokļu datu bāzes dzēšanas. Savukārt Eiropas Savienības Tiesas (ES Tiesa) 2023. gada 14. decembra spriedumā lietā C–340/21 VB pret Natsionalna agentsia za prihodite jeb Bulgārijas nodokļu administrāciju, tiesa situācijā, kad ir notikusi neatļauta piekļuve (kiberuzbrukums) nodokļu administrācijas informācijas sistēmai un skāra vairāk nekā sešus miljonus fizisku personu, kā arī tīmeklī ir publicēti sistēmā ietvertie personas dati, ir noteikusi, ka trešo personu nelikumīga piekļuve personas datiem pie atbilstošiem apstākļiem varētu radīt pārziņa – nodokļu administrācijas – atbildību un novest pie secīgas nodokļu administrācijas kompensācijas. Šī lieta kļūst vēl interesantāka, ja atceramies, ka Latvijas gadījumā ES Tiesa 2022....

Turpinām apskatīt 2023. gada nozīmīgākos tiesu nolēmumus darba tiesisko attiecību strīdos. Administratīvajā lietā risināti jautājumi, kas saistīti ar sociālo apdrošināšanu. Senāta Administratīvo lietu departamenta 03.10.2023. spriedums lietā Nr. SKA–155/2023 (A420270619) Ja darbinieka prasība par uzteikuma atzīšanu par spēkā neesošu tiek apmierināta, darbiniekam ir tiesības izvēlēties, vai turpināt darbu pie darba devēja vai nē. Vai gadījumā, ja darbinieks izvēlas neatjaunoties darbā, viņam veidojas darba stāžs (darba periods) un viņa apdrošināšanas stāžā ieskaitāms strīdus periods, par kuru saskaņā ar spriedumu no darba devēja ir piedzīta samaksa par darba piespiedu kavējumu? Lietas faktiskie apstākļi Pieteicējs apstrīdēja Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (turpmāk – aģentūra) sākotnējo lēmumu un norādīja, ka apdrošināšanas stāžā nav ietverts darba periods no 1993. gada 14. janvāra līdz 1993. gada 6. maijam (turpmāk – strīdus periods), par kuru viņš ir saņēmis no Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas (turpmāk – akadēmija) kompensāciju par piespiedu darba kavējumu. Pieteicējs nepiekrita aģentūras lēmumam un vērsās tiesā ar pieteikumu...

Latvijas Republikas Senāta Krimināllietu departaments apkopojis Senāta atziņas par jautājumiem, kas skar operatīvās darbības jomu. Apkopojumā ietverti Senāta Krimināllietu departamenta 58 lēmumi lietās, kas izskatītas laikā no 2013. gada sākuma līdz 2023. gada maijam un kuros Senāts ir izteicis būtiskas atziņas saistībā ar operatīvās darbības jomu. Saskaņā ar Operatīvās darbības likuma 1. pantu operatīvā darbība ir šajā likumā noteiktajā kārtībā un ar likumu īpaši pilnvarotu valsts institūciju amatpersonu atklātas un slepenas tiesiskas darbības, kuru mērķis ir aizsargāt personu dzīvību un veselību, tiesības un brīvības, godu, cieņu un īpašumu; nodrošināt Satversmi, valsts iekārtu, valstisko neatkarību un teritoriālo neaizskaramību, valsts aizsardzības, ekonomisko, zinātnisko un tehnisko potenciālu un valsts noslēpumus pret ārējiem un iekšējiem apdraudējumiem. Kā norādīts apkopojuma sadaļā par sevišķajā veidā veicamajiem operatīvās darbības pasākumiem, viens no aktuālākajiem jautājumiem Senāta praksē, ir operatīvā sarunu noklausīšanās. Senāta praksē ir atzīts, ka no Kriminālprocesa likuma un Operatīvās darbības likuma normām izriet, ka operatīvā sarunu noklausīšanās nav...

Saeimas komisija 12. decembrī pirms trešā lasījuma atbalstīja grozījumus Valsts pārvaldes iekārtas likumā, paredzot jaunu, Darba likumā un valsts dienesta attiecības regulējošajos tiesību aktos tieši neminētu, nodarbinātības attiecību izbeigšanas pamatu. Šie grozījumi ļautu valstij nelojālus darbiniekus atbrīvot no darba, ja nebūs ievērots lojalitātes Latvijas valstij un Satversmei pienākums. Likumprojektu sagatavojusi Saeimas Nacionālās drošības komisija, ņemot vērā 13 165 pilsoņu parakstīto un Saeimai iesniegto kolektīvo iesniegumu „Aizliegt ieņemt amatus valsts un pašvaldību institūcijās prokremliski noskaņotām personām”. Grozījumu autori rosina noteikt pienākumu valsts pārvaldē nodarbinātajiem būt lojāliem Latvijas Republikai un tās Satversmei. Likumprojekta anotācijā norādīts, ka jau līdz šim lojalitātes prasības ir iekļautas šādos spēkā esošos normatīvajos aktos: Izglītības likumā, kura 30. panta ceturtā daļa un 48. panta piektā daļa expressis verbis paredz, ka par izglītības iestādes vadītāju un pedagogu drīkst strādāt persona, kura ir lojāla Latvijas Republikai un tās Satversmei; Valsts civildienesta likumā, kura 1. pants un 15. pants konceptuāli paredz ierēdņa lojalitāti...

Uzņēmuma sagatavošana pārdošanai ir komplekss un daudzpusīgs process, kurā jāņem vērā dažādi aspekti. Iepriekšēja sagatavošanās palīdz gūt no darījuma maksimālo vērtību, kā arī neiedzīvoties sarežģījumos ar valsts iestādēm saistībā ar nodokļu nomaksu un citiem jautājumiem. Kas jāņem vērā, lai darījums izdotos sekmīgs, to vebinārā skaidroja zvērinātu advokātu biroja ZAB Cobalt eksperti. Darījuma struktūra Uzņēmumu īpašnieki, gatavojoties pārdošanas darījumam, parasti cenšas panākt, lai uzņēmums izskatītos finansiāli pēc iespējas pievilcīgāks, taču nereti otrajā plānā tiek atstāti juridiskie un nodokļu jautājumi, novērojis Guntars Zīle, ZAB Cobalt partneris, zvērināts advokāts. Uzsākot pārdošanas darījumu, jāsaprot, vai uzņēmuma dalībnieku (akcionāru) sastāvs saglabāsies nemainīgs, vai arī tajā tiks veiktas kādas izmaiņas līdz brīdim, kad notiks faktiskais darījums. Viens no gadījumiem, kad izmaiņas varētu būt nepieciešamas – ja noslēgts konsorciju līgums (trešajai personai piešķirtas opcijas tiesības uz uzņēmuma kapitāldaļām vai akcijām). Tad jāpieņem lēmums, vai opcijas tiks realizētas un pārtaps par faktiskām akcijām/kapitāldaļām, kuras tiks pārdotas kopā ar pārējām, vai...

Kanādas Augstākā tiesa 2023. gada 8. jūnijā nosprieda, ka piegādātāja prasība par parāda piedziņu no pircēja par linsēklu piegādi ir pamatota, jo pircējs ir piekritis līguma noteikumiem, nosūtot piegādātājam „👍” jeb pacelta īkšķa emocijzīmi (Sk. King’s Bench Division for Saskatchewan, South West Terminal Ltd v Achter Land & Cattle SKKB 116). Lasot spriedumu, rodas jautājums, vai Latvijas tiesību sistēmā ir pieļaujams, ka līgums tiek noslēgts jeb oferte pieņemta, nosūtot emocijzīmi. Lai emocijzīmes nosūtīšanu uzskatītu par ofertes pieņemšanu jeb akceptu, kas tādējādi kādai no līguma pusēm rada pienākumu pildīt jebkādu saistību, kas radusies no šādā veidā noslēgta līguma, ir jākonstatē noteikts apstākļu kopums. Civillikuma 1404. pants noteic, ka katrā tiesiskā darījumā ir jāņem vērā dalībnieki, priekšmets, gribas izteikums, sastāvdaļas un forma. Ņemot vērā, ka konkrētās lietas ietvaros starp pusēm nebija strīda par darījuma dalībniekiem un priekšmetu, tad turpmāk rodama atbilde, kā Latvijas civiltiesībās tiktu vērtēts jautājums par gribas izteikumu „👍” formā. Civillikuma 1427....

Kaut arī žurnāla BILANCES JURIDISKIE PADOMI janvāra numurs tapa vēl nupat aizvadītā gada izskaņā, pie lasītājiem tas dodas janvāra pirmajās dienās, tāpēc gribu lasītājiem – žurnāla abonentiem – pateikties par izrādīto uzticību! Lai mums visiem veiksmīgs, veselīgs, radošs un mierpilns 2024. gads, kas turklāt būs garais gads – ar 366 dienām. Tas nozīmē, ka februārī būs 29 dienas. Interesanti arī, ka gads aizsācies pirmdienā, tātad tas varētu būt darbīgs un, cerams, ražīgs gads, ja ticam maģiskajiem skaitļiem. Kāds būs šis Pūķa zīmē aizvadāmais gads, vēl varam zīlēt, taču Latvijas Bankas ekonomisti prognozējuši, ka spēcīgāka ekonomiskā izaugsme varētu būt no 2024. gada otrā pusgada, ja vien pasauli nesatricinās vēl kādas nelabvēlīgas ģeopolitiskās izmaiņas. Arī inflācija šogad varētu noturēties 2% robežās, kamēr iekšzemes kopprodukta pieaugums joprojām būs vājš – arī ap 2%. Sagaidāms, ka gada otrajā pusē atkal augšupejoši būs eksporta rādītāji, kas aizvadītajā gadā sāka pamazām slīdēt uz leju. Aizvien aktuālāki kļūs jautājumi,...

Lai saņemtu valsts kompensāciju cietušajiem un valsts nodrošināto juridisko palīdzību, no 2024. gada 1. janvāra ir jāvēršas Tiesu administrācijā. Līdz šim minētos pakalpojumus nodrošināja Juridiskās palīdzības administrācija, kas no 2024. gada 1. janvāra tiek pievienota Tiesu administrācijai. Pakalpojumu sniegšanas kārtībā izmaiņu nav. Valsts nodrošinātā juridiskā palīdzība Fiziskām personām, kuras ir iesaistītas juridiskā strīdā un tām trūkst līdzekļu jurista pakalpojumu saņemšanai, Tiesu administrācijā (TA) var vērsties valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības saņemšanai. TA attiecīgu kategoriju lietās norīko juridiskās palīdzības sniedzēju un apmaksā sniegto juridisko palīdzību noteiktajā apjomā. Juridisko palīdzību civillietās (piemēram, ģimenes strīdos, dzīvokļa un apsaimniekošanas jautājumos, lietās sakarā ar saistību nepildīšanu, zaudējumu piedziņu, kopīpašuma sadali vai lietošanas kārtības noteikšanu u. c.), noteikta veida administratīvajās lietās (bāriņtiesas lēmuma pārsūdzībai sakarā ar bērna tiesību un tiesisko interešu aizsardzību) un Satversmes tiesas procesā var saņemt persona, kura: ir ieguvusi maznodrošinātas vai trūcīgas mājsaimniecības statusu (to izvērtē un piešķir pašvaldības sociālais dienests); atrodas pilnā valsts vai pašvaldības...