JURIDISKIE PADOMI

Pasūtītājiem varētu šķist, ka autortiesības ir nenozīmīgs blakus aspekts būvniecībā, jo parasti vairāk koncentrējas uz būvniecības tehnisko pusi, proti, ēkas celšanu. Slēdzot projektēšanas līgumu, visupirms tajos paredz izstrādājamo projektēšanas apjomu, termiņus un samaksu. Taču ļoti svarīgs aspekts ir arī autortiesības. „Tas, ko vērojam savā praksē – autortiesības bieži paliek fonā un tiek aizmirstas. Ik gadus redzam vairākas situācijas, kurās saduras pasūtītāju un projektētāju intereses tieši autortiesību aspektā,” vebinārā „Aktuālais būvniecībā” uzsvēra Dace Silava–Tomsone, zvērinātu advokātu biroja COBALT vadošā partnere, nekustamo īpašumu un būvniecības prakses grupas vadītāja. Kas ir autortiesību objekti? Tie ir celtņu, būvju, arhitektūras darbu skices, meti, projekti, celtņu un būvju risinājumi, citi arhitektūras darinājumi, pilsētbūvniecības darbi, dārzu un parku projekti un risinājumi, kā arī pilnīgi vai daļēji uzceltas būves un realizētie pilsētbūvniecības vai ainavu objekti. Autortiesību veidi Vebinārā zvērināta advokāte atgādināja, ka pastāv divi autortiesību veidi: mantiskās autortiesības – tās projekta autors var atsavināt vai atļaut darbu izmantot kādai trešajai...

Latvijas uzņēmējiem un tiesām saistoši ir arī tie spriedumi, kurus Eiropas Savienības Tiesa (EST) ir pieņēmusi, izskatot citu Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu komersantu savstarpējos strīdus. Visbiežāk EST vēršas dalībvalstu tiesas, lai saņemtu atbildes, kā konkrētās lietas atrisināšanai interpretējami ES tiesību akti un to normas. Vai Eiropas izpildes rīkojumu apstiprināta nolēmuma izpildes apturēšana var būt „ārkārtēji apstākļi”? EST 2023. gada 16. februāra spriedums lietā C–393/21 Lufthansa Technik AERO Alzey Hīnfeldes pirmās instances tiesa (Vācija) 2019. gada 14. jūnijā izsniedza Arik Air Limited brīdinājumu par Lufthansa Technik AERO Alzey GmbH (turpmāk tekstā – Lufthansa) prasījuma 2 292 993,32 EUR apmērā piespiedu izpildīšanu, pēc tam 2019. gada 24. oktobrī – Eiropas izpildes rīkojumu un 2019. gada 2. decembrī – Eiropas izpildes rīkojuma apstiprinājumu. 1 Pieteikums tika iesniegts, pamatojoties uz Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 805/2004 (2004. gada 21. aprīlis), ar ko izveido Eiropas izpildes rīkojumu neapstrīdētiem prasījumiem 10. pantu. Lufthansa tiesu izpildītājam, kas...

Gan finanšu pakalpojumu, gan jebkuru citu pakalpojumu sniedzēju un darījumu veicēju pienākums ir ievērot starptautiskās sankcijas, ko, reaģējot uz Krievijas sākto karu Ukrainā, Eiropas Savienība (ES) un ASV noteikušas pret Krievijas juridiskajām un fiziskajām personām, kā arī sektorālā līmenī darījumiem ar Krieviju. Ja darījumos tiek izmantoti virtuālie aktīvi, iesaistītajām pusēm jāpārliecinās, ka starptautiskās sankcijas netiek pārkāptas. Rakstā aplūkots, kādas patlaban ir iespējas nodrošināt un kontrolēt, lai darījumos ar virtuālajiem aktīviem netiktu pārkāptas starptautiskās sankcijas, un kādus risinājumus kontroles pilnveidošanai apsvērusi Eiropas Komisija (EK). Riskos balstīta pieeja 1 Finanšu darījumu darba grupas rekomendācijas. 1. rekomendācija. 32. lpp. Pieejamas: https://www.fatf-gafi.org/content/dam/fatfgafi/recommendations/FATF%20Recommendations%202012.pdf.coredownload.inline.pdf. Atbilstoši Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumam un Finanšu darījumu darba grupas (FATF) rekomendācijām1 sankciju pārvaldībā nevar piemērot šauru riskos balstītu pieeju. Tas ir, sankciju apiešanas riska gadījumā nevar vienkārši noteikt darījumu slieksni, virs kura jāsāk piemērot uzraudzības pasākumi, bet jānodrošina pilnvērtīga riska pārvaldība, lai pēc iespējas izslēgtu sankciju pārkāpšanas iespējamību. Riskos bāzēta...

Gandrīz ikvienam Latvijas iedzīvotājam, kā arī uzņēmumam vai organizācijai, ir juridiskās attiecības ar kādu finanšu pakalpojumu sniedzēju – konts bankā, kredīts, noguldījums vecumdienām u.tml. Cik šīs attiecības ir godīgas, taisnīgas un līdzsvarotas? Taisnīgums un līdzsvars ir ne tikai morāli, bet arī juridiski jēdzieni. Vai praksē bankas drīzāk neatgādina ziloni, kamēr klients – skudru, kurai daudzās situācijās tiek piemēroti ne visai taisnīgi un vienlīdzīgi nosacījumi? Par šiem jautājumiem saruna ar Lindu Purenkovu, BDO Law Juridiskās nodaļas vadītāju, zvērinātu advokāti. Latvijā asas diskusijas izvērtušās par banku hipotekāro kredītu procentu likmēm. No vienas puses, banku pozīcija ir pamatota ar to, ka līgumos ar patērētāju ierakstīts – ja kāpj Euribor, kāps procentu likme. Juridiski un formāli it kā viss ir pareizi. Bet, no otras puses, – Euribor likmes pieaugums vismaz hipotekāro kredītu gadījumā bankām reālās kredītu izmaksas neietekmē, jo saskaņā ar Latvijas Bankas paustajiem datiem pārsvarā kredīti ir finansēti nevis ar aizņēmumiem starpbanku tirgū, bet iedzīvotāju...

Klāt gada tumšākais un drūmākais periods, taču vienlaikus arī mūsu valstij tik nozīmīgais mēnesis, kad svinam Lāčplēša dienu un Latvijas kā neatkarīgas valsts nu jau 105. proklamēšanas gadadienu. Ģeopolitisko satricinājumu apstākļos aizvien varam būt gandarīti, ka mums ir pašiem sava valsts, ka varam runāt latviešu valodā, kas ar likumu atzīta par valsts valodu. Lai kā arī reizēm gribas paust negācijas par ekonomiskajiem procesiem, kas varētu ritēt gludāk un raitāk, tomēr šajā svētku mēnesī varam novērtēt to, ko jau esam sasnieguši! Šomēnes lasītājiem piedāvājam iedziļināties banku un to klientu attiecībās, kuras pēdējā laikā izvērtušās diskutablas jau valdības rosināto priekšlikumu līmenī. Inflācija skārusi daudzas dzīves jomas, tostarp tā ietekmējusi arī hipotekāros kredītus. Ja esam spiesti samierināties, ka par esošo atalgojumu varam nopirkt krietni mazāk nekā pirms gada vai diviem, tad grūti pieņemt, ka par aizņemto naudu arī bankas prasa maksāt vairāk. Kā saduras komersantu un patērētāju tiesības, par to skatījums no jurista viedokļa. Mūsu...

Turpinām apskatīt 2023. gada nozīmīgākos tiesu nolēmumus darba tiesisko attiecību strīdos. Šai reizē piedāvājam ieskatu Senāta Administratīvo lietu departamenta rīcības sēdes lēmumā. Senāta Administratīvo lietu departamenta 2023. gada 16. maija rīcības sēdes lēmums lietā Nr. SKA–691/2023 (A420201722) Pieteicēja tika atbrīvota no dienesta darbnespējas dēļ, taču primāri pieteicēja amata pienākumus neveica atstādināšanas dēļ (sakarā ar drošības līdzekļa piemērošanu). Administratīvā apgabaltiesa pievienojās Administratīvās rajona tiesas sprieduma motivācijai un atzina, ka iestāde, izbeidzot valsts civildienesta attiecības ar pieteicēju saskaņā ar Valsts civildienesta likuma 41. panta pirmās daļas 1. punkta „h” apakšpunktu (valsts civildienesta attiecības izbeidzas sakarā ar to, ka pārejošas darbnespējas dēļ nav pildīti amata pienākumi ilgāk par četriem mēnešiem pēc kārtas), nav pareizi izmantojusi savu rīcības brīvību, veicot lietderības apsvērumus. Pieteicējas atgriešanās pie amata pienākumu izpildes bija atkarīga no drošības līdzekļa atcelšanas un administratīvā soda termiņa notecējuma. Līdz ar to darbnespēja nav tā, kas ir ietekmējusi iestādes funkciju izpildes nepārtrauktību, jo pieteicēja amata pienākumus...

Turpinām apskatīt 2023. gada nozīmīgākos tiesu nolēmumus darba tiesisko attiecību strīdos. Šai reizē piedāvājam divus Senāta Civillietu departamenta spriedumus un divus Senāta Administratīvo lietu departamenta rīcības sēdes lēmumus. Trijās lietās risināti jautājumi par atlīdzības noteikšanu, tostarp divās no tām – strīds par darbiniekam izmaksāto summu atmaksu. Senāta Civillietu departamenta 2023. gada 12. jūnija spriedums lietā Nr. SKC–93/2023 (C69189618) Lietas faktiskie apstākļi Darbiniece tika atlaista, pamatojoties uz Darba likuma (DL) 101. panta 1. daļas 11. punktu, izmaksājot atlaišanas pabalstu četru vidējo izpeļņu (5194.06 EUR) apmērā. Darbiniece uzteikumu apstrīdēja tiesā. Ar Kurzemes apgabaltiesas spriedumu uzteikums atcelts, darbiniece atjaunota. Pēc divām dienām darbiniece vienojās par darba attiecību izbeigšanu. Vienošanās paredzēja, ka darbiniecei izmaksā 4473,04 eiro saskaņā ar Kurzemes apgabaltiesas spriedumu. Pēc trīs mēnešiem darba devēja cēla tiesā prasību pret darbinieci, lai atzītu vienošanos par spēkā neesošu daļā un dotā izpildījuma atprasījumu. Pirmās un apelācijas instances tiesa darba devējas prasību apmierināja daļēji. Atzina vienošanās punktu par...

2023. gada 1. jūlijā stājās spēkā Eiropas Komisijas (turpmāk – Komisija) pieņemtā Horizontālo nolīgumu grupu atbrīvojuma regula par pētniecības un izstrādes nolīgumiem, regula par specializācijas nolīgumiem (turpmāk – regulas) un to skaidrojošās pamatnostādnes jeb vadlīnijas. Regulas atbrīvo pētniecības un izstrādes un specializācijas nolīgumus no Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 101. panta, kas aizliedz konkurenci ierobežojošus nolīgumus starp uzņēmumiem, piemērošanas. Savukārt vadlīnijas sniedz izvērstāku regulu piemērošanas skaidrojumu, kura mērķis ir palīdzēt uzņēmumiem pašiem novērtēt savas sadarbības atbilstību konkurences tiesībām. Taču liela uzmanība vadlīnijās tiek pievērsta arī ilgtspējībai, līdz ar to turpmāk tiks konspektīvi apskatīts vadlīnijās sniegtais skaidrojums par ilgtspējības nolīgumu atbilstības novērtējumu Eiropas Savienības (ES) konkurences tiesību aktiem. Kādi ir būtiskākie jaunumi regulējumā? Vadlīnijās akcentēta pieaugošā nozīme, kāda ilgtspējības nolīgumiem var būt Eiropas zaļā kursa mērķu sasniegšanai. Vienlaikus Komisija uzsver, ka konkurences tiesību regulējums neliedz konkurentiem slēgt vienošanās, kas vērstas uz ilgtspējības mērķu sasniegšanu. Komisija ilgtspējības jēdzienu interpretē plaši, atsaucoties uz Apvienoto...

Par galvojumu un noilgumu ir pietiekami daudz rakstīts, bet šajā rakstā izskatīta noilguma termiņa iestāšanās kopsakarā ar valdes locekļa atbildību par uzņēmuma saistībām galvojuma sniegšanas gadījumā. Galvojums Kā norādīts Civillikumā, galvojums ir saistību pastiprinošs līdzeklis. Galvojums ir ar līgumu uzņemts pienākums atbildēt kreditoram par trešās personas parādu, neatsvabinot tomēr pēdējo no viņas parāda. Galvojumā ir nepieciešams spēkā esošs galvenais parāds (galvojuma akcesoritātes princips expressis verbis), un to var dot par visādām saistībām, to starpā arī par saistībām no neatļautas darbības, par pastāvošām un nākamām, noteiktām un nenoteiktām, nosacītām un nenosacītām, un kā par visu galveno parādu, tā arī par tā daļu. 1 Senāta Civillietu departamenta 2019. gada 6. marta spriedums lietā Nr. C15173316, SKC–128/2019. Civillikuma tiesību normas, kas regulē galvojuma tiesisko institūtu (1692.–1715. pants), paredz divu veidu galvojumus: neekspromisoriskais galvojums, kad kreditoram ar prasību vispirms ir jāvēršas pie galvenā parādnieka un tikai pēc tam pie galvinieka; ekspromisoriskais galvojums, kad galvinieks uzņēmies saistību...

Turpinām apskatīt 2023. gada nozīmīgākos tiesu nolēmumus darba tiesisko attiecību strīdos. Šai reizē piedāvājam divus Senāta Civillietu departamenta spriedumus un divus Senāta Administratīvo lietu departamenta rīcības sēdes lēmumus. Trijās lietās risināti jautājumi par atlīdzības noteikšanu, tostarp divās no tām – strīds par darbiniekam izmaksāto summu atmaksu. Senāta Civillietu lietu departamenta 2023. gada 30. marta spriedums lietā Nr. sKC–3/2023 (C24160116) Lietas faktiskie apstākļi SIA un 2016. gada 10. jūnijā, kad atbrīvots no SIA valdes priekšsēdētāja un rīkotājdirektora amata, noslēdza vienošanos par prasītājas komercnoslēpuma neizpaušanu un divus gadus ilgu konkurences ierobežojumu pēc darba tiesisko attiecību izbeigšanas, par ko viņam izmaksāta visa pielīgtā atlīdzība par 24 mēnešiem – 4086 EUR mēnesī, ieskaitot normatīvajos aktos paredzētos nodokļus. 2016. gada 30. septembrī kļuva par SIA konkurentes dzelzceļa kravu pārvadājumu jomā – AS – valdes priekšsēdētāju. SIA lūdza piedzīt no saņemto atlīdzību par konkurences ierobežojuma ievērošanu – tās daļu par laiku no 2016. gada 1. oktobra līdz...

Ikgadējās tiesību jomai veltītās konferences JUSTĪCIJA 2023. gada tematika būs veltīta uzņēmumu digitalizācijas juridiskajiem aspektiem. Kā norāda tās rīkotāji RMS Forum, pēdējo gadu laikā uzņēmējdarbība digitālajā vidē ir attīstījusies straujāk nekā plānots. Tomēr uzņēmumiem ir vēl plašas turpmākās attīstības iespējas. Paredzams, ka digitalizācijas tempi tikai palielināsies. Tostarp paredzēts, ka no 2025. gada uzņēmumiem Latvijā būs jāizmanto e-rēķini. Konference notiks tiešsaistē 2023. gada 27.oktobrī plkst. 10.00 -13.00. Vairāk informācijas par dalību konferencē var iegūt ŠEIT. Konferences laikā paredzēts diskutēt par to, kā digitalizācija maina uzņēmuma vadītāja un grāmatveža lomu; kā digitalizēt grāmatvedības procesus un vai normatīvais regulējums tam ir atbilstošs; kādi ir personāla dokumentu digitalizācijas juridiskie aspekti; vai elektroniskos pierādījumus var izmantot civilprocesā; kas jāievēro, izmantojot saziņā ar partneriem E-dokumentus un e-parakstu; kādi ir galvenie klupšanas akmeņi un risinājumi finanšu procesu uzlabošanai un manuāla darba samazināšanai; mākslīgais intelekts un ar to saistītie juridiskie jautājumi uzņēmējdarbībā u.tml. jautājumi. Konferencē par šiem uzņēmējdarbībā būtiskajiem...

Slēdzot darījumus, esam pieraduši, ka informāciju par juridiskajām personām, to pārstāvjiem noskaidrot ir pavisam vienkārši, jo juridisko personu aktuālie dati un izmaiņas tajos ir brīvi un publiski pieejami. Citādāk ir ar fizisko personu aktuālajiem datiem, jo saskaņā ar Vispārīgo datu aizsardzības regulu, ne visi dati drīkst būt publiski pieejami, kas no vienas puses aizsargā fiziskās personas, bet no otras puses – rada kreditoram sarežģījumus aktuālo datu noskaidrošanā. Pamatinformācija, kuru nepieciešams noskaidrot kreditoram, lai tas varētu uzsākt parāda piedziņu, ir fiziskās personas statuss vienotajā Fizisko personu reģistrā, proti, vai persona ir reģistrēta (pieejama informācija par deklarēto dzīvesvietas adresi), vai tā nav izslēgta no reģistra (sakarā ar personas nāvi) u.tml. Zinot pamatinformāciju, ir iespējams noskaidrot ziņas par fiziskās personas finansiālo stāvokli un parādsaistībām, kas ļauj izvērtēt iespējas parāda piedziņā, kā arī saprast nākamos soļus, kādi kreditoram veicami. Informācija par fiziskās personas nāvi Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP) piedāvā iespēju ikvienam pārbaudīt vai saņemt...

Nereti, nonākot finansiālās grūtībās, it īpaši valstij nesamaksāto nodokļu parāda dēļ, uzņēmējs pieņem lēmumu pamest līdzšinējo uzņēmumu, tā vietā nodibinot jaunu un sākot biznesu it kā no nulles, taču ar tiem pašiem aktīviem, darbiniekiem un sadarbības partneriem. Ja kādreiz šādu shēmu izdevās veiksmīgi realizēt un negodprātīga komersanta īpašumā skaitījās pat vairāki šādi pamesti „tukši” uzņēmumi, tad patlaban tā rīkoties ir ļoti riskanti. Kā Iepirkumu akadēmijas rīkotajā seminārā informēja Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Nodokļu nomaksas veicināšanas pārvaldes Sarežģīto parādu atgūšanas daļas vadītāja Sanita Sirmā, šāda uzņēmumu pāreja arvien biežāk nonāk VID redzeslokā. Pēdējo gadu laikā normatīvais regulējums nav būtiski mainījies, taču ir mainījusies VID attieksme pret šādiem komersantiem. Tiek aktīvi sekots līdzi uzņēmuma pārejas jautājumiem, īpaši jau uzņēmēju uzvedībai. Pati par sevi uzņēmuma pāreja nav nekas nelikumīgs, ja tā notiek godprātīgi un pārņemošais uzņēmums apzinās, kādas saistības tas no nododošā uzņēmuma pārņem. VID interesēs ir sekot, lai netiktu pamesti uzņēmumi, kuri nav izpildījuši...

Eiropas Savienības (ES) Tiesa 2023. gada 17. maijā pieņemtajā spriedumā lietā DC pret HJ (C97/22, ECLI:EU:C:2023:413) norādījusi, ka, trūkstot informācijai par atteikuma tiesībām, patērētājs ir atbrīvots no jebkāda samaksas pienākuma, ja viņš atsakās no jau izpildīta līguma par pakalpojumu sniegšanu, kas noslēgts ārpus uzņēmuma telpām. Savukārt tirgotājam ir jāsedz izmaksas, kuras tam radušās, izpildot pakalpojumu līgumu, kas noslēgts ārpus uzņēmuma telpām, patērētāja atteikuma termiņā. Situācijas apraksts 2020. gada 6. oktobrī HJ, mutiski vienojoties ar uzņēmumu, noslēdza līgumu par savas mājas elektroiekārtas remontu, bet uzņēmums neinformēja HJ par viņa atteikuma tiesībām, uz kurām tas varēja atsaukties 14 dienu laikā, jo līgums tika noslēgts ārpus uzņēmuma telpām. Pēc līguma izpildes uzņēmums 2020. gada 21. decembrī HJ iesniedza rēķinu, kuru HJ nesamaksāja. HJ norādīja, ka uzņēmumam nepienākoties maksa par pakalpojumu, jo uzņēmums nav patērētāju informējis par tā atteikuma tiesībām un faktu, ka darbi ir veikti pirms atteikuma termiņa beigām (tas šādas neinformēšanas gadījumā ir viens...

Turpinām apskatīt 2023. gada nozīmīgākos tiesu nolēmumus darba tiesisko attiecību strīdos. Šai reizē piedāvājam divus Senāta Civillietu departamenta spriedumus un divus Senāta Administratīvo lietu departamenta rīcības sēdes lēmumus. Trijās lietās risināti jautājumi par atlīdzības noteikšanu, tostarp divās no tām – strīds par darbiniekam izmaksāto summu atmaksu. Senāta Administratīvo lietu departamenta 2023. gada 13. jūnija rīcības sēdes lēmums lietā Nr. SKA–613/2023 (A420210021) Valsts darba inspekcija (VDI) bija uzlikusi par pienākumu darba devējai pārrēķināt darbinieces uzskaitītās virsstundas, izslēdzot no pārskata perioda darbinieces darbnespējas laiku, un izmaksāt piemaksu (vai arī piemaksas starpību) par virsstundu darbu 2019. gada un 2020. gada IV ceturksnī. Lietā bija strīds par virsstundu aprēķināšanas metodi summētā darba laika organizācijas ietvaros, ja darbiniekam pārskata periodā ir bijusi darbnespēja un atvaļinājums. Pirmās un apelācijas instances tiesas spriedumos atzina, ka darba devējas pieteikums ir noraidāms, pamatojoties uz šādiem argumentiem: n summētā darba laika organizācijas gadījumā darba devējam nolīgtā pārskata perioda ietvaros ir jāizlīdzina darba...