JURIDISKIE PADOMI

Interešu pārstāvība ir viens no instrumentiem, ar kura palīdzību var nodrošināt sekmīgu demokrātiskas un tiesiskas valsts darbību, piemēram, ļaujot pilsoņiem līdzdarboties normatīvo aktu pieņemšanā. Tas ir arī instruments, lai padarītu pārskatāmu politisko lēmumu pieņemšanas procesu, norāda Viktorija Soņeca, Latvijas Republikas Senāta Civillietu departamenta padomniece. Pirms jūnijā paredzētajām Eiropas Parlamenta vēlēšanām sarunā ar juristi skaidrojam, kā ir iespējams līdzdarboties Eiropas Savienības (ES) normatīvo aktu pilnveidošanā un kā turpmāk tiks uzraudzīti lobētāji no trešajām valstīm. Viktorija Soņeca Tieslietu ministrijā ir vadījusi Eiropas Savienības Tiesas departamentu, bijusi OECD nacionālā eksperte digitālos jautājumos, kā arī zvērinātu advokātu biroja Sorainen juriste. Patlaban viņa izglīto studentus Rīgas Juridiskajā augstskolā, docējot studiju kursu „Eiropas Savienības tiesības”. Vienlaikus viņa ir Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes doktorante. Līdz šim vairāk bijāt pazīstama kā ES tiesību speciāliste. Kāpēc pievērsāties arī interešu pārstāvības jautājumiem? ES tiesības mani interesējušas kopš laika, kad studēju Rīgas Juridiskajā augstskolā, kur ieguvu maģistra grādu. Savukārt praktiska saskarsme ar ES...

Šajā rakstā pabeigsim apskatīt Senāta Civillietu departamenta 2023. gada nolēmumus, kas saistīti ar Darba likuma piemērošanu, valdes locekļa nodarbinātības jautājumiem, Civillikuma un Civilprocesa likuma normu piemērošanu, kas var noderēt arī darba strīdu risināšanā. Ņemot vērā žurnāla ierobežoto apjomu, atsevišķiem nolēmumiem norādīsim tikai galvenās tēzes. 2023. gada 20. jūnija lēmums lietā Nr. SKC–887/2023 Finansiālas grūtībās var nonākt ne tikai fiziskā, bet arī juridiskā persona. Vai Civilprocesa likums paredz iespēju pilnīgi vai daļēji atbrīvot no pienākuma samaksāt drošības naudu par kasācijas sūdzības vai citu Civilprocesa likuma 43.1 panta pirmajā daļā paredzēto sūdzību vai pieteikumu iesniegšanu juridisko personu? Drošības naudas mērķis Drošības nauda ir ar Civilprocesa likumu noteikts obligāts maksājums par tiesas spriešanu civillietās, un tās maksāšanas pienākums noteikts ar mērķi atturēt personas no nepamatotu sūdzību iesniegšanas, jo sūdzības noraidīšanas gadījumā drošības nauda netiek atmaksāta. Savukārt drošības nauda tiek atmaksāta pilnā apjomā tad, ja tiesa sūdzību apmierina vai apmierina kādā tās daļā (sk. Civilprocesa likuma...

Šajā rakstā pabeigsim apskatīt Senāta Civillietu departamenta 2023. gada nolēmumus, kas saistīti ar Darba likuma piemērošanu, valdes locekļa nodarbinātības jautājumiem, Civillikuma un Civilprocesa likuma normu piemērošanu, kas var noderēt arī darba strīdu risināšanā. Ņemot vērā žurnāla ierobežoto apjomu, atsevišķiem nolēmumiem norādīsim tikai galvenās tēzes. 2023. gada 6. septembra spriedums lietā Nr. SKC–565/2023 Vai prasītājs tiesvedībā kā pierādījumus drīkst izmantot izdrukas no atbildētājas profila Facebook, kā arī ekrānšāviņus un izdrukas no atbildētājas tīmekļvietnes? Vai ar šādiem pierādījumiem var fiksēt brīdi, kad izdarīts kāds pārkāpums? Vai pietiek ar to, ka uz tiem redzams laiks un datums, kad tie izdarīti, vai tomēr šim faktam jābūt zvērināta tiesu izpildītāja fiksētam? Pirmās instances tiesa norādījusi, ka prasītājas iesniegtās izdrukas un ekrānšāviņi neatbilst Civilprocesa likuma 95. panta pirmajai daļai un nav uzskatāmi par fakta fiksēšanu. Apgabaltiesa papildus uzsvērusi Civilprocesa likuma 95. panta otrās daļas normu un turpmāk atzinusi, ka pārkāpuma faktu var pierādīt ar Tiesu izpildītāju likuma 74....

Šajā rakstā pabeigsim apskatīt Senāta Civillietu departamenta 2023. gada nolēmumus, kas saistīti ar Darba likuma piemērošanu, valdes locekļa nodarbinātības jautājumiem, Civillikuma un Civilprocesa likuma normu piemērošanu, kas var noderēt arī darba strīdu risināšanā. Ņemot vērā žurnāla ierobežoto apjomu, atsevišķiem nolēmumiem norādīsim tikai galvenās tēzes. 2023. gada 20. decembra lēmums lietā Nr. SKC–1203/2023 Vai atbildētājam ir pienākums atlīdzināt prasītājam tiesāšanās izdevumus, ja tiesvedība lietā izbeigta sakarā ar prasītāja atteikšanos no prasības? Senāts skaidro, ka Civil­procesa likuma 33. pantā dots pilnīgs tiesāšanās izdevumu veidu uzskaitījums un to iedalījums. Risinot jautājumus par maksājamām nodevām, citiem izdevumiem un to vēlāku atprasīšanu no lietā zaudējušās puses, svarīgi ir ievērot minētajā pantā doto tiesāšanās izdevumu iedalījumu: tiesas izdevumi un ar lietas vešanu saistītie izdevumi. Tiesāšanās izdevumu maksāšanas mērķis ir: daļēji kompensēt valstij izdevumus, kas nepieciešami tiesu darbības finansēšanai; atlīdzināt tai pusei tiesāšanās izdevumus, kuras labā taisīts tiesas nolēmums; mudināt parādniekus labprātīgi izpildīt saistības; atturēt personas vērsties tiesā ar...

Šajā rakstā pabeigsim apskatīt Senāta Civillietu departamenta 2023. gada nolēmumus, kas saistīti ar Darba likuma piemērošanu, valdes locekļa nodarbinātības jautājumiem, Civillikuma un Civilprocesa likuma normu piemērošanu, kas var noderēt arī darba strīdu risināšanā. Ņemot vērā žurnāla ierobežoto apjomu, atsevišķiem nolēmumiem norādīsim tikai galvenās tēzes. 2023. gada 20. septembra lēmums lietā Nr. SKC–626/2023 Prasītājs ceļ prasību tiesā par parāda piedziņu, bet atbildētājs ceļ pretprasību, lūdzot atzīt līgumu par spēkā neesošu, jo tas esot parakstīts spaidu ietekmē. Papildus pēc atbildētāja iesnieguma Valsts policijā uzsākts kriminālprocess par izspiešanu. Senāts spriedumā skaidro, vai tiesai ir pamats apturēt tiesvedību. Tiesvedības apturēšanas jēdziens Tiesību doktrīnā, komentējot Civilprocesa likuma 214. pantu, norādīts, ka „[..] tiesvedības apturēšana ir procesuālo darbību pārtraukšana sakarā ar tādu apstākļu iestāšanos, kuri izslēdz iespēju izspriest lietu pēc būtības, kamēr tie pastāv. [..] šiem apstākļiem ir objektīvs raksturs, tie nav atkarīgi no tiesas un lietas dalībnieku brīvas gribas”.1 1 Sk. Civilprocesa likuma komentāri. I daļa (1.–28....

Šajā rakstā pabeigsim apskatīt Senāta Civillietu departamenta 2023. gada nolēmumus, kas saistīti ar Darba likuma piemērošanu, valdes locekļa nodarbinātības jautājumiem, Civillikuma un Civilprocesa likuma normu piemērošanu, kas var noderēt arī darba strīdu risināšanā. Ņemot vērā žurnāla ierobežoto apjomu, atsevišķiem nolēmumiem norādīsim tikai galvenās tēzes. 2023. gada 20. jūnija spriedums lietā Nr. SKC–555/2023 Vai pienākumu atdot no prasītājas saņemtos naudas līdzekļus var pamatot arī ar izvilkumiem no sarakstes Telegram lietotnē, kur atbildētājs apņēmās atdot visus no prasītājas saņemtos naudas līdzekļus? Sarakstē lietoto vārdu „aizdevums”, „pabalsts”, „mazais bezprocentu kredīts”, „visu Tev atdošu”, ko lietojis atbildētājs, nozīme nav dažādi saprotama nedz kā juridiski termini, nedz kā sarunvalodā lietoti vārdi (piemēram, sarunvalodā ar vārdu „aizdevums” tiek apzīmēta „nauda vai cita vērtība, ko kādam aizdod” vai „darījums, ko noslēdz aizdevējs un aizņēmējs”, sk. https://tezaurs.lv/aizdevums). Tad kāpēc tiesa nav noskaidrojusi līdzēju faktisko kopīgo nodomu un patieso gribu, ņemot vērā visus apstākļus? 1 Sk. Civillikuma komentāri. Saistību tiesības (1401.–2400.p.)....

Ar grozījumiem likumā „Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” un grozījumiem Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā (NILLTPFNL), kas stājās spēkā 2024. gada 1. janvārī, precizēta juridisko veidojumu patieso labuma guvēju definīcija, kā arī noteikts dalībvalstij pienākumu glabāt informāciju par tieši izveidotu trastu un līdzīgu juridisku veidojumu faktiskajiem īpašniekiem tās dalībvalsts izveidotā faktisko īpašnieku centrālajā reģistrā, kurā trasta pilnvarotā persona vai persona, kam ir līdzvērtīgs amats līdzīgā juridiskā veidojumā, veic uzņēmējdarbību vai dzīvo. Juridisko veidojumu patieso labuma guvēju definīcija Juridisks veidojums ir veidojums, kurš nav juridiskā persona, bet kuram ir patstāvīga tiesībspēja un rīcībspēja un kura struktūrā var ietilpt dibinātājs, pilnvarotais, pārraudzītājs (pārvaldnieks) vai tiem līdzvērtīgi statusi. Kā norādīts likumprojektu anotācijā, Latvijas Republikas tiesību sistēma neatzīst trastus vai tiem pielīdzināmus juridiskos veidojumus, līdz ar to Latvijā līdz šim nebija specifiska reģistra, kas saturētu informāciju par Latvijā izveidotajiem trastiem. Ārvalstu trasti un līdzīgi juridiskie veidojumi Latvijā darbojas (eksistē) caur...

Šajā rakstā ir apskatītas aktualitātes publisko iepirkumu jomā saistībā ar regulējumu kandidātu un pretendentu izslēgšanas noteikumu piemērošanā, kā arī Krievijas un Baltkrievijas izcelsmes preču piegādi publisku iepirkuma līgumu ietvaros. Rakstā jautājumi apskatīti tieši Publisko iepirkumu likuma regulējuma kontekstā. Izslēgšanas noteikumu regulējums un piemērošana Izslēgšanas noteikumi ir definēti Publisko iepirkumu likuma 42. pantā. Izslēgšanas noteikumi likumā ir ietverti, pārņemot Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvas 2014/24/ES (2014. gada 26. februāris) par publisko iepirkumu un ar ko atceļ Direktīvu 2004/18/EK (turpmāk tekstā – Direktīva 2014/24/ES), normas. Direktīvas 2014/24/ES 57. pants iedala izslēgšanas noteikumus tā sauktajos obligātajos izslēgšanas noteikumos un neobligātajos jeb fakultatīvajos. Obligātie izslēgšanas noteikumi ir saistīti, pirmkārt, ar noteiktiem noziedzīgiem nodarījumiem, par ko ir stājies spēkā notiesājošs tiesas spriedums un kas attiecas arī uz piegādātāju administratīvās, pārvaldības vai pārraudzības struktūras locekļiem vai personām ar pārstāvības, lemšanas vai kontroles pilnvarām, un, otrkārt, ar nodokļu saistību neizpildi. Attiecībā uz obligātajiem izslēgšanas noteikumiem dalībvalstīm nav rīcības brīvības...

Mums ir izdevies pieredzēt un piedzīvot laikmetu, kurā cilvēkus arvien biežāk sāk aizstāt roboti, bet mūsu domāšanas procesus pārņem mākslīgais intelekts. Arvien grūtāk kļūst atšķirt, kad tekstu un attēlus veidojis cilvēks kā dzīva bioloģiska būtne un kad – speciāli apmācīta datorprogramma. Pakalpojumu jomā esam jau pieraduši, ka ar mums sazinās virtuālie asistenti jeb tērzēšanas boti un līdz sarunai ar cilvēkiem nemaz netiekam. Varētu pat teikt, ka esam nonākuši jaunā, iepriekš nepieredzētā digitālo tehnoloģiju straujas attīstības posmā. Taču vienlaikus arvien biežāk pieminam tādus jēdzienus kā dažādība darba vidē, vienlīdzīga darba samaksa, dzimumu līdztiesība, iekļaujoša sabiedrība, ilgtspējīgs bizness u.tml. Tehnoloģiju attīstība vēl nenozīmē, ka sabiedrībā ir nostiprinājušās tādas morāli ētiskas vērtības, par kurām 21. gadsimtā pat nevajadzētu šaubīties. Taču atklājas, ka Latvijā aizvien pastāv izteikta diskriminācija pēc vecuma, algu atšķirības starp vīriešiem un sievietēm, nevaram arī apgalvot, ka kopumā esam iekļaujoša sabiedrība. Par to arvien biežāk runā arī tiesību speciālisti, nacionālajā līmenī tiek pieņemtas...

Rakstā uzmanība pievērsta problēmai, kas saistīta ar materiāla stāvokļa vērtējumu un nepilnībām tiesiskajā regulējumā. Civilprocesa likums neparedz kritērijus atbrīvošanai no tiesas izdevumu samaksas, kādi tiesai būtu jāvērtē. Civilprocesa likuma 43. panta ceturtā daļa noteic, ka tiesa vai tiesnesis, ievērojot fiziskās personas mantisko stāvokli, pilnīgi vai daļēji atbrīvo to no tiesas izdevumu samaksas valsts ienākumos, kā arī atliek valsts ienākumos piespriesto tiesas izdevumu samaksu vai sadala to termiņos. Civilprocesa likuma 43.1 panta otrajā daļā paredzēts, ka drošības nauda nav jāmaksā personām, kuras ar likumu ir atbrīvotas no valsts nodevas, turklāt tiesa vai tiesnesis, ievērojot personas mantisko stāvokli, var pilnīgi vai daļēji atbrīvot to no drošības naudas samaksas. Saskaņā ar Civilprocesa likuma 93. panta otro daļu personai, kura lūdz atbrīvot no tiesas izdevumu samaksas, jāsniedz pierādījumi par tās mantisko stāvokli, tajā skaitā par saviem ienākumiem un mantas piederību. Tiesa vai tiesnesis pārbauda puses mantisko stāvokli pēc tiem pierādījumiem, kas pievienoti lietas materiāliem. 1 Augstākās...

Senāta Administratīvo lietu departamenta 2023. gada 9. oktobra rīcības sēdes lēmums lietā Nr. 670010923, SKA–931/2023 Vai strīdi par darba tiesisko attiecību izbeigšanu ar akadēmisko personālu skatāmi administratīvā procesa kārtībā vai tomēr Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā? Lietas faktiskie apstākļi Pieteicējas ieskatā augstskola nebija ievērojusi Augstskolu likuma 35.1 panta pirmās daļas 3. punktā noteikto kārtību, kādā tiek izbeigtas darba tiesiskās attiecības ar asociēto profesoru, nebija pieņēmusi lēmumu par darba tiesisko attiecību izbeigšanu un nebija informējusi pieteicēju par attiecīgā zinātniskā virziena turpināšanu, līdz ar to starp Ventspils Augstskolu un pieteicēju kā asociēto profesori noslēgtais darba līgums esot nepamatoti izbeigts ar termiņa izbeigšanos. Pirmās instances tiesas tiesnesis atteica pieņemt pieteikumu un lēmumā norādīja, ka administratīvo tiesu kontrolei ir pakļauts iestādes izdots administratīvais akts un faktiskā rīcība, nevis personu starpā radušies civiltiesiskie strīdi. Darba tiesiskās attiecības ir civiltiesiskas attiecības, un visi strīdi, kas izriet no darba tiesiskajām attiecībām, ir izskatāmi Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā. Tā kā starp...

Publisko iepirkumu likums (PIL) esošajā redakcijā ir spēkā no 2017. gada 1. marta. PIL regulējumu nepiemēro iepirkumiem, kuriem līgumcenu robežas ir 9999 eiro piegādēm un pakalpojumiem, un līdz 19 999 eiro būvdarbiem. 1 „Ieteikumi pasūtītājiem, sabiedrisko pakalpojumu sniedzējiem un finansējuma saņēmējiem tirgus izpētes veikšanā”, pieejams: https://www.iub.gov.lv/lv/ieteikumi-pasutitajiem-sabiedrisko-pakalpojumu-sniedzejiem-un-finansejuma-sanemejiem-tirgus-izpetes-veiksana. Dažādos avotos (rakstos) var saskarties ar atšķirīgo PIL neregulēto iepirkumu definīciju – zemsliekšņa iepirkums/cenu aptauja. Izpētot iestāžu vadlīnijas, kas apraksta šādu iepirkumu rīkošanu, lielākā daļa no iestādēm tomēr lieto definīciju „zemsliekšņa iepirkums”, bet Iepirkumu uzraudzības biroja nostāja, ka šāda veida iepirkumi ir „cenu aptaujas”, kuru rezultātā tiek noslēgts iepirkuma līgums un ko pasūtītājs veic iekšējos normatīvajos aktos noteiktā kārtībā, ja paredzamā līgumcena nesasniedz publiskā iepirkuma regulējuma piemērošanas slieksni1. Jāatgādina, ka PIL 11. panta 4. daļa noteic, ka nav atļauts sadalīt daļās būvdarbu projektus, paredzamās piegādes vai pakalpojumus, lai izvairītos no iepirkuma vai attiecīgās iepirkuma procedūras piemērošanas. Paredzamās līgumcenas noteikšanai nav atļauts izmantot tādu metodi, kas vērsta...

Eiropas Savienības Tiesa (EST) 2024. gada martā pieņēmusi vairākus spriedumus lietās, kas skatītas, atbilstoši Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 267. pantam, t.i., sniedzot prejudiciālo nolēmumu. Viens no pieņemtajiem spriedumiem skar datu aizsardzības un privātuma jautājumus, kā arī uzraudzības iestādes pilnvaras. 1 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/679 (2016. gada 27. aprīlis) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula). EST 2024. gada 14. marta spriedumā lietā C46/23 Budapest Főváros IV. Kerület Újpest Önkormányzat Polgármesteri Hivatala pret Nemzeti Adatvédelmi és Információszabadság Hatóság skatīts jautājums par datu subjekta tiesībām tikt aizmirstam. Prejudiciālais nolēmums tika sagatavots par to, kā interpretēt Regulas 2016/6791 17. panta „Tiesības uz dzēšanu („tiesības tikt aizmirstam”)” 1. punktu, kas noteic: „Datu subjektam ir tiesības panākt, lai pārzinis bez nepamatotas kavēšanās dzēstu datu subjekta personas datus, un pārziņa pienākums ir bez nepamatotas kavēšanās dzēst...

Sabiedrības dibināšanu iespējams salīdzināt ar laulību noslēgšanu, jo to mērķis ir līdzīgs – veidot ilgtermiņa saticīgas attiecības. Tomēr jaunu attiecību sākumā bieži vien ir grūti paredzēt visas situācijas, kurās partneriem varētu rasties domstarpības vai grūtības pieņemt kopējus lēmumus. Līdzīgi kā laulībā, sadarbības partneri jaundibinātā sabiedrībā bieži vien ir pārliecināti, ka viņu attiecības ir pietiekami spēcīgas, lai tie kopā varētu pārvarēt jebkuras grūtības, tāpēc bieži vien tie nevēlas izvērtēt iespējamos pesimistiskos nākotnes scenārijus, lai nemazinātu sajūsmu par kopīgās sadarbības uzsākšanu. 1 Autora piebilde – turpmāk tekstā ar terminu „dalībnieku līgums” tiks apzīmēts gan akcionāru līgums, kas tiek slēgts starp akciju sabiedrības akcionāriem, gan dalībnieku līgums, kas tiek slēgts starp sabiedrības ar ierobežotu atbildību dalībniekiem. Neskatoties uz sadarbības partneru labākajiem nodomiem, laikam ejot, skatījums uz nākotnes perspektīvām var atšķirties, apstākļi var mainīties un aizvainojums var pārvērsties strīdos. Savukārt pēc tam, kad sadarbības partneru attiecības ir pasliktinājušās, panākt kopīgu vienošanos par biznesa lēmumiem ir sarežģīti...

Šajā rakstā tiks apskatīts jautājums, vai prasītājam pietiek atsaukties uz Konkurences padomes lēmumu, lai pamatotu atbildētāja prettiesisku rīcību. Būvnieku karteļa skandāls ir pamatīgi saviļņojis rāmos Latvijas jurisdikcijas ūdeņus, kuros Eiropas Savienības (ES) Zaudējumu atlīdzināšanas direktīva līdz šim stāvēja gandrīz dīkā. Taču kopš pasūtītāji saņem Ģenerālprokuratūras vēstules ar uzstājīgiem aicinājumiem pievērst uzmanību tam vai citam Konkurences padomes karteļa lēmumam, kas stājies spēkā un kļuvis neapstrīdams, un rūpīgi izvērtēt, vai pasūtītājam tiešām nav pamats piedzīt karteļa dēļ pārmaksāto valsts vai pašvaldības naudu, Ekonomisko lietu tiesa saņem arvien jaunas konkurences zaudējumu piedziņas prasības. Rezultātā ir novērojamas tiesu prakses tendences, un galvenie secinājumi ir šādi: labi pamatota konkurences zaudējumu prasība patlaban ir retums. Izskatās, ka pasūtītāji jūtas spiesti izpildīt pienākumu un celt prasību, taču neiegulda pienācīgus resursus prasības pamatošanā. Savukārt pirmās instances tiesas spriedumi ir savstarpēji pretrunīgi. Daži spriedumi signalizē bīstama precedenta veidošanās risku. Ceļot zaudējumu atlīdzināšanas prasību vispārējā kārtībā, prasītājam ir jāpierāda visi Civillikuma 1635....