JURIDISKIE PADOMI

Slēdzot darījumu par nekustamā īpašuma iegādi, papildus pirkuma summai jārēķinās vēl ar citiem lielākiem vai mazākiem finansiāliem izdevumiem. Lai nezaudētu ne tikai laiku, bet arī naudu, ir svarīgi pirms darījuma veikšanas pārliecināties par dažādiem drošības apstākļiem. DNB bankas eksperte, Eversheds Sutherland Bitāns juriste Zanda Zaļuma piedāvā 7 ieteikumus, kas palīdzēs pārliecināties par drošību, pirms slēgt darījumu par nekustamo īpašumu. Noskaidro, vai pārdevējam patiešām pieder nekustamais īpašums Brīdī, kad izlem par labu nekustamā īpašuma iegādei, pārliecinies, vai pārdevējam īpašums patiešām pieder. Tas ir viens no būtiskākajiem aspektiem, kas jānoskaidro jau pašā sākumā. Personas īpašumtiesības iespējams pārbaudīt Valsts vienotās datorizētās zemesgrāmatas mājaslapā. Tāpat vēlams noskaidrot, vai īpašuma atsavināšanai pārdevējam nepieciešams saņemt kādas trešās personas piekrišanu, piemēram, laulātā (ja pārdevējs ir precējies), bankas (ja īpašums ir apgrūtināts) u.tml., jo bez šo personu piekrišanas nekustamā īpašuma pārdošanai īpašumtiesības zemesgrāmatā reģistrēt nevarēs. Pārbaudi nekustamā īpašuma apgrūtinājumus Slēdzot darījumu, tu noteikti negribēsi pirkt kaķi maisā. Zanda Zaļuma iesaka...

Pieaugot terorisma draudiem pasaulē, Ārlietu ministrija aicina Latvijas iedzīvotājus ceļojumu laikā ievērot maksimālu piesardzību, īpaši izvairīties no tādu objektu apmeklējuma, kuros vienlaikus uzturas liels skaits cilvēku, kas tieši šī iemesla dēļ bieži kļūst par teroristu uzbrukuma mērķi. Terorisma uzbrukumu draudu līmenis daudzviet pasaulē, tostarp dažādās Eiropas valstīs, var būt mainīgs, svārstoties no zema līdz ļoti augstam, īpaši lielākajās pilsētās, tādēļ ministrija aicina ceļotājus būt piesardzīgiem, izmantojot sabiedrisko transportu un apmeklējot tūristu iecienītas vietas. Ārlietu ministrija stingri iesaka jebkurai personai, kura dodas ceļojumā uz ārvalstīm, iegādāties dzīvības un veselības apdrošināšanas polisi, kas paredz arī personas repatriāciju slimības vai nāves gadījumā, kā arī aicina reģistrēties Konsulārajā reģistrā. Ministrija aicina ceļotājus savlaicīgi noformēt ieceļošanas vīzu vai ieceļošanas atļauju, ja tāda nepieciešama, kā arī ceļojuma galamērķa valsts un tranzītvalstu diplomātiskajā un konsulārajā pārstāvniecībā, izvēlētajā aviokompānijā vai tūrisma kompānijā precizēt papildu ceļošanas nosacījumus. Papildus ieceļošanas nosacījumi var atteikties arī uz valstīm, ieceļošanai kurā nav nepieciešama vīza....

Katrā dzīvokļa pārdošanas gadījumā pircējs ir ieinteresēts pasargāt sevi, izslēdzot maldināšanas iespēju, bet pārdevējs vēlās saņemt līgumā norunāto summu, lai nepaliktu uz ielas bez nekustamā īpašuma un naudas. Tāpēc svarīgi naudu uzticēt trešajai pusei, piemēram, notāram. Runa ir par glabājumu kontu pie zvērināta notāra, kuru pagājušajā gadā izmantoja 1480 darījumu slēdzēji, kamēr 2010.gadā - tikai 128, informē Latvijas Zvērinātu notāru padome. "Naudas glabājumu pie notāra visbiežāk izmanto, slēdzot, nekustamā īpašuma pirkuma līgumus. Šajā gadījumā pircējs pirkuma maksu nodod notāram glabāšanā līdz brīdim, kamēr iestāsies nosacījumi, pie kuriem pārdevējs būs tiesīgs maksu saņemt. Kārtojot ar īpašumtiesībām saistītu darījumu, galvenais ir nodrošināt, lai pirkuma maksa patiešām tiktu veikta. Īpašuma pirkšana vai pārdošana nav tāds pats darījums kā tirgū vai veikalā, kad, samaksājot par preci, to saņemam pretī tai pašā brīdī. Tas ir darījums ar laika nobīdi, un šis starplaiks rada potenciālus riskus - piemēram, var atklāties, ka īpašums ir iesaistīts tiesvedībā. Notāra iesaiste, nododot...

Rīgas dzīvokļu īpašniekiem 1. janvārī spēkā stājušies grozījumi Dzīvokļa īpašuma likumā paredz vairākus jaunievedumus. "Rīgas namu pārvaldnieks" stāsta, kas jāzina rīdziniekiem, kas dzīvo daudzdzīvokļu mājās. Nopērc dzīvokli - ziņo namu apsaimniekotājam Dzīvokļa īpašniekam ir pienākums rakstveidā informēt mājas pārvaldnieku par īpašuma tiesību maiņu (piemēram, ja dzīvoklis tiek pārdots, dāvināts, mantots u.tml.) un jaunajam dzīvokļa īpašniekam pārvaldniekam ir jāiesniedz īpašuma tiesības apliecinošs dokuments. Tas nozīme, ka uzreiz pēc dzīvokļa iegādes, īpašniekam jāvēršas pie sava nama apsaimniekotāja un jānoslēdz apsaimniekošanas līgums. Ar šādu risinājumu plānots novērst gadījumus, kad jaunais dzīvokļa īpašnieks nereģistrē iegādāto dzīvokli zemesgrāmatā un visus maksājumus par dzīvokli ir spiests maksāt bijušais īpašnieks. Šādu gadījumu praksē ir daudz, kad pārvaldniekam/apsaimniekotājam netiek savlaicīgi paziņots par īpašuma atsavināšanu, tāpēc rēķini tiek izrakstīti un nosūtīti apmaksai pēdējam pārvaldniekam zināmajam dzīvokļa īpašniekam, kurš ierakstīts Zemesgrāmatā vai ar kuru noslēgts dzīvojamās mājas pārvaldīšanas līgums. Likumā nav paredzētās sankcijas, gadījumā, ja īpašnieks nepaziņo par atsavināšanas faktu vai par...

Latvijas Zvērinātu notāru padomes rīkotājdirektore Vija Piziča sagatavojusi padomus, kas noder, izsniedzot juridiskas pilnvaras savu interešu pārstāvībai. Kā nekļūt par paša izsniegtas pilnvaras ķīlnieku? Pēdējā desmitgadē Latvijā vidēji tiek izsniegtas gandrīz 40 000 pilnvaras gadā - tā liecina Latvijas Zvērinātu notāru padomes (LZNP) dati. Pilnvaru izsniegšanas iemesli mēdz būt dažādi, piemēram, ja plānotā darījuma laikā cilvēks nav Latvijā vai ja viņam ir pārliecība, ka kāds cits konkrēto darījumu spēs izdarīt labāk, kļūstot par uzticības personu. Notāri pilnvaru izsniedz arī gadījumos, ja cilvēka interešu pārstāvība jāuztic profesionālim, piemēram, valsts iestādēs vai tiesas procesā. Kam uzticēt savus darījumus? Pieņemot lēmumu pilnvarot citu personu darboties savā vārdā, rūpīgi jāizvērtē, kam to uzticēt. Jāatceras, ka pēc pilnvaras izsniegšanas pilnvarotā persona pārzinās un varēs, piemēram, rīkoties ar pilnvaras izsniedzēja darījumiem vai bankas kontiem. Turklāt pilnvarnieka veiktās darbības būs jāatzīst un jāpieņem par pareizām. LZNP priekšsēdētaja Sandra Stīpniece vērš uzmanību: "Izsniedzot pilnvaru, ir svarīgi ņemt vērā, ka cilvēkam,...

Ceļotāji no Latvijas šī gada Ziemassvētkus un gadumiju plāno pavadīt Tenerifē (Kanāriju salās Spānijā), Hurgadā (Ēģiptē), Taizemē, Vjetnamā, Malaizijā, Singapūrā, Austrālijā, Jaunzēlandē, Omānā, Apvienotajos Arābu Emirātos, Šrilankā, Maldīvu salās, Maurīcijā, Izraēlas Valstī, Amerikas Savienotajās Valstīs, Argentīnā, Čīlē, Kubā, Dominikānā (Karību salās), kā arī Eiropas valstu kalnu slēpošanas kūrortos un NVS valstīs. Tā Ārlietu ministriju informē Latvijas Tūrisma aģentu asociācija. Tuvojoties svētku brīvdienām, Ārlietu ministrija vēlas ceļotājiem atgādināt svarīgāko, kas jāatceras, lai tuvi un tāli ceļojumi izdotos bez raizēm! Pirms pieņem lēmumu par ceļojuma galamērķi, Ārlietu ministrijas mājaslapā noskaidro, vai uz konkrēto valsti ceļot ir droši, vai ir nepieciešama vīza, kā arī, kur to var noformēt. Iepazīsties ar valstu sarakstu, kuras apmeklējot jāievēro piesardzība vai arī jāņem vērā specifiski ieceļošanas un uzturēšanās nosacījumi. Seko līdzi aktuālajai informācijai par drošības situāciju izvēlētajā ceļojuma galamērķī un ievēro vietējo drošības iestāžu norādījumus, sevišķi apmeklējot vietas, kur pulcējas liels cilvēku skaits (piemēram, populāri tūrisma apskates objekti,...

Valsts policija jau atkārtoti uzņēmējdarbības vidē novēro krāpnieciskus gadījumus, kad krāpnieki pārtver uzņēmēju sūtītos e-pastus, kuros norādīts rēķins un maksājuma rekvizīti, tostarp konta numurs. Krāpnieki, pārtverot šādu e-pastu, izmaina uzņēmēju norādīto konta numuru uz savu konta numuru. Kā rezultātā, uzņēmēja sūtītā nauda sadarbības partnerim, nonāk krāpnieku rokās. Nesen par šādu krāpniecības upuri kļuva vēl divi Latvijā strādājoši uzņēmēji, kuri katrs zaudēja ap 20 tūkstošiem eiro. Jau pirms mēneša Valsts policija ziņoja par Latvijas uzņēmumu, kurš zaudēja 78 tūkstošus eiro. Nupat par tāda veida krāpniecības upuriem kļuva vēl divi Latvijā strādājoši uzņēmēji, kuriem ir sadarbības partneri dažādās valstīs. Uzņēmumu komercsarakstes laikā krāpnieki pārtvēra uzņēmumu sūtītos e-pastus ar pavadzīmēm un rēķiniem, izmainīja rēķinos norādītos maksājuma rekvizītus pret savu bankas kontu, atstājot sadarbības partneru firmas nosaukumu. Tā rezultātā cietušie, nepārliecinoties par rekvizītu precizitāti, pārskaitīja konkrēto naudas summu uz krāpnieku bankas kontu, tādējādi radot zaudējumus saviem uzņēmumiem - katrs zaudēja ap 20 tūkstošiem eiro. Par minētajiem...

Tiek prognozēts, ka Ziemassvētku sezonā, kas neoficiāli sākas tā dēvētajā Melnajā piektdienā (25. novembrī - mēnesi pirms Ziemassvētkiem) un turpinās līdz pat Ziemassvētkiem, pieaugs finanšu pikšķerēšanas uzbrukumu skaits.Par pikšķerēšanu dēvē nelikumīgu finanšu datu izkrāpšanu digitālajā vidē. Pārdošanas kulminācijas sezona acīmredzami ir medību sezonas kulminācija noziedzniekiem: mazumtirgotāji sola daudz vilinošu piedāvājumu un iedzīvotāji plāno tērēt naudu par dāvanām sev, draugiem un radiem. Tādējādi, kamēr e-komercijas klienti veido vēlmju sarakstus gaidāmajām izpārdošanām, mazumtirgotāji sagatavo veikalus ievērojamam apmeklētāju pieplūdumam un finanšu infrastruktūru īpašnieki — bankas un maksājumu sistēmas — gatavojas milzīgam darījumu skaita un vērtības palielinājumam, gatavojas arī kibernoziedznieki. Vismaz tā tas bija iepriekšējos gados. Kaspersky Lab apdraudējumu statistika liecina, ka 2014. un 2015. gada 4. ceturksnī (kas ietver Ziemassvētku periodu) uzņēmuma konstatēto pikšķerēšanas lapu, kas medī finanšu datus (kredītkaršu informāciju), īpatsvars bija par aptuveni deviņiem procentpunktiem lielāks nekā vidēji gadā. Ziemassvētki ietekmē to, kādus finansiālos mērķus izvēlas noziedznieki. Gan 2014., gan 2015. gadā...

Uzņēmēji bieži vien darījumu starp sevi kā fizisku personu un savu uzņēmumu vai darījumiem starp radniecīgiem uzņēmumiem uzskata par tādu, kam nav nepieciešama speciāla dokumentācija. Kā žurnāla Bilances Juridiskie Padomi norāda zvērināts advokāts Jānis Miltuzis, sadarbībā ar SIA Grant Thornton Rimess, uzņēmēji pret darījumiem ar saistītajām personām attiecas ar nepietiekamu vērību vai pat pavirši. Uzņēmējs šādu darījumu uzskata par pašsaprotamu biznesa vajadzībām – savstarpēji aizdevumi, pakalpojumu sniegšana u.c. Tomēr jāatceras, ka no likuma viedokļa, un arī no VID prakses tieši šiem darījumiem tiek pievērsta īpaša uzmanība. Advokāts norāda, ka uzņēmējs un viņa viens vai vairāki uzņēmumi nav „viena kabata”. Katrs uzņēmums tomēr jāuzskata kā atsevišķa persona ar savu budžetu, savu grāmatvedības uzskaiti un saviem nodokļu aprēķiniem. Tātad jebkuram šādam darījumam ir jāpievērš vismaz tāda pati uzmanība, kā darījumam ar citu darījuma partneri – jāizvērtē un jāspēj pierādīt abu pušu spēju izpildīt saistības, jāspēj pamatot darījuma izdevīgums. Saistītu personu definīcija noteikta gan Komerclikumā,...

Jautājums: Ar ko slēgt transportlīdzekļa patapinājumu līgumu, ja SIA darbinieks izmanto savu vieglo automašīnu, pildot dienesta pienākumus, bet transportlīdzeklis neatrodas darbinieka īpašumā vai turējumā? Transportlīdzeklis ir reģistrēts uz darbinieka radinieku vai citu personu, bet to pastāvīgi lieto pats SIA darbinieks. Atbildi sagatavojusi Viola Erte, juriste. Civillikums noteic, ka patapinājums jeb lietošanas aizdevums ir līgums, ar kuru kādam nodod lietu bez atlīdzības, bet noteiktai lietošanai, ar nosacījumu atdot to pašu lietu. Patapināšana ir lietas bezatlīdzības lietošanas tiesību piešķiršana, kuru patapinātājs piešķir patapinājuma ņēmējam, un tādējādi patapināto transportlīdzekli var uzskatīt par lietošanā esošu personīgu transportlīdzekli. Ar patapinājumu lietas īpašnieks nezaudē īpašuma tiesību uz lietu un paliek tās valdītājs; patapinājuma ņēmējs ir tikai tās turētājs. Patapinājums ir saistību tiesība, bet turējums ir liettiesiskā attiecība, kura var rasties ne tikai patapinājuma, bet arī citu darījumu rezultātā, piemēram, noslēdzot nomas vai glabājuma līgumu. Pēc būtības patapinājuma līgums stājas spēkā tikai ar lietas nodošanu, līdz ar to...

Lai arī dāvināšana visbiežāk saistās ar pozitīvām emocijām, lēmums kādam atdot savu īpašumu, kas sūri grūti nopelnīts un lolots visa mūža garumā, ir ļoti atbildīgs un saistās ar virkni jautājumu. Līgumi, kurus iesniedz zvērinātiem notāriem nostiprinājuma lūguma sagatavošanai, bieži ir vienas puses interesēs. Tajos ir neskaidra līguma būtība, piemēram, maldīgi domājot, ka par īpašnieku dāvinājuma saņēmējs kļūs tikai pēc dāvinātāja nāves. Tāpat plaši tiek izmantoti internetā lejuplādēti standartizēti līgumi, kas nav pielāgoti konkrētai situācijai. Tādējādi arvien biežāk rodas dažādas konfliktsituācijas, kuras nākas risināt tiesā. Kas jāņem vērā īpašuma dāvinājuma līgumā, skaidro Latvijas Zvērinātu notāru padomes (LZNP) priekšsēdētaja Sandra Stīpniece. Kam uzticēt līguma sagatavošanu? Dāvinājuma līgumu, protams, var sagatavot pašu spēkiem un pie zvērināta notāra vērsties tikai pēc nostiprinājuma lūguma zemesgrāmatai. Taču jāņem vērā, ka šādā gadījumā visa atbildība par līguma saturu un tā izpildi ir tikai pašu līdzēju ziņā. LZNP priekšsēdētāja Sandra Stīpniece vērš uzmanību, kāpēc ir vērts būt kritiskiem pret mājas...

Šā gada pavasarī tika pieņemta un spēkā stājās Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 27. aprīļa regula (ES) 2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula), kura paredz būtiskas izmaiņas personas datu aizsardzības regulējumā. Tādējādi līdz tās piemērošanas uzsākšanai 2018. gada 25. maijā daudziem personas datu apstrādes veicējiem ir jāīsteno vairākas aktivitātes. Una Petrauska, zvērināta advokāte, KPMG Zvērinātu advokātu biroja vadītāja, žurnāla BILANCES JURIDISKIE PADOMI augusta numurā apskata būtiskākās izmaiņas un ieteikumus to ieviešanai. Publicējam svarīgākos raksta izvilkumus.Jauns, nozīmīgs princips “pārskatatbildība”Ar regulu tiek ieviests jauns, visaptverošs un nozīmīgs pārziņa pienākums - pārzinis īsteno atbilstošus tehniskus un organizatoriskus pasākumus, lai, ņemot vērā apstrādes raksturu, apmēru, kontekstu un nolūkus, kā arī dažādas iespējamības un nopietnības pakāpes riskus attiecībā uz fizisku personu tiesībām un brīvībām, nodrošinātu un spētu uzskatāmi parādīt, ka apstrāde notiek saskaņā ar regulu. Ja nepieciešams,...

Pēdējo nedēļu laikā izskanējusī informācija par dividenžu izmaksu un tālākām darbībām ar tām, saasinājusi sabiedrības uzmanību uz šo ienākumu gūšanas veidu. Tāpēc vērts atgādināt par dividenžu izmaksas regulējumu.Žurnāla BILANCES JURIDISKIE PADOMI februāra numurā zvērināta advokāte Ieva Tillere-Tilnere, KPMG Zvērinātu advokātu biroja vadītājas vietniece, atgādina, ka būtu jāņem vērā tiesiskais regulējums attiecībā uz peļņas sadali. Rakstā viņa akcentē tos likuma noteikumus, kas valdei un dalībniekiem ir jāievēro, lemjot par dividenžu izmaksu.Sabiedrības dalībniekam (akcionāram) piederošā daļa dod dalībniekam (akcionāram) tiesības piedalīties sabiedrības pārvaldē, peļņas sadalē un sabiedrības mantas sadalē sabiedrības likvidācijas gadījumā (Komerclikuma 186. panta 3. punkts). Dividendes nosaka ar dalībnieku sapulces lēmumu, un tās tiek izmaksātas naudā proporcionāli dalībniekam piederošo daļu nominālvērtībai. Līdz ar to ir ļoti būtiski, lai dalībnieku reģistrā tiktu laikus atspoguļots aktuālais daļu īpašumtiesību statuss un, gadījumā ja daļas tiek pārdotas vai citādi atsavinātas (piemēram, uzdāvinātas), par to tiek izdarīts attiecīgs ieraksts. Kamēr jaunais daļu īpašnieks nav ierakstīts dalībnieku reģistrā,...

Jaunākie grozījumi Darba likumā (DL), kas stājās spēkā 2016. gada 9. jūnijā, tika izstrādāti, lai ieviestu 2014. gada 15. maija Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvas 2014/67/ES, kā arī Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 15. maija direktīvas 2014/66/ES prasības. Šo direktīvu un attiecīgi grozījumu DL pieņemšana bija saistīta ar identificētām problēmām iepriekš pieņemtajā regulējumā, jo īpaši attiecībā uz nosūtīšanas jēdzienu, darbinieku aizsardzību, sadarbību administratīvo sodu izpildē, informācijas apmaiņu starp Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm. Darbinieku nosūtīšana joprojām rada daudz jautājumu, tāpēc žurnāla BILANCES JURIDISKIE PADOMI 2016. gada jūlija numurā Irina Kostina, zvērināta advokāte, zvērinātu advokātu birojs Kļaviņš Ellex, apskata apskatīti gan ar grozījumiem ieviestos jauninājumus, gan atsevišķus neskaidros jautājumus.Kā norādīts rakstā "Vai jaunākie grozījumi Darba likumā atrisina neskaidros jautājumus par darbinieku nosūtīšanu?", Darba likuma atsevišķā pantā ir regulēta darbinieku nosūtīšana veikt darbu ārpus Latvijas. Uz šādiem darbiniekiem tiek attiecināts jau iepriekšējais regulējums, ka darba devējam ir pienākums nosūtītajam darbiniekam nodrošināt nodarbinātības noteikumu izpildi...

Viena no obligātajām ziņām, ko Uzņēmumu reģistrs uzkrāj par visiem uzņēmumiem, ir juridiskā adrese. Kā žurnālā BILANCES JURIDISKIE PADOMI aprīļa numurā norāda INDRA AUŽELE, Uzņēmumu reģistra Juridiskās nodaļas vadītāja, atbilstoši Komerclikuma noteikumiem juridiskā adrese ir vieta, kurā atrodas sabiedrības vadība (sabiedrības sēdeklis).Komerclikums paredz īpašu nosacījumu, ar kuru var rēķināties visa sabiedrība un kura noteikti jāņem vērā uzņēmējam, proti, ja uz juridisko adresi komersantam tiek nosūtītas ziņas, dokumenti vai cita korespondence, uzskatāms, ka komersants šos dokumentus, ziņas vai citu korespondenci ir saņēmis, ja nosūtītājs dokumentāri pierādījis, ka šāda nosūtīšana ir veikta. Līdz ar to komersantam ir jārūpējas par to, lai viņš būtu sastopams juridiskajā adresē un saņemtu uz to sūtīto korespondenci. Komersants nevar atsaukties uz to, ka tā faktiskā adrese nesakrīt ar juridisko un šī iemesla dēļ viņš nav saņēmis tam sūtīto korespondenci.Sabiedrības juridiskās adreses mērķis ir padarīt sabiedrības valdi sasniedzamu un panākt, lai ieraksti komercreģistrā atbilstu faktiskajai situācijai. Bieži vien, nosūtot korespondenci...