JURIDISKIE PADOMI

Dīvainā laikā patlaban dzīvojam – konfliktu risināšanā nereti aizmirstam par tiesiskumu, tā vietā izmantojam spēka paņēmienus, rīkojam linča tiesas sociālajos medijos u.tml. Kas īsti ir tiesiskums? Eiropas Savienības Pamattiesību hartā atradīsim norādes, ka ar tiesiskumu jāsaprot tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību un taisnīgu tiesu, nevainīguma prezumpciju un tiesības uz aizstāvību, noziedzīgu nodarījumu un sodu likumības un samērīguma principus, tiesības netikt divreiz tiesātam vai sodītam krimināllietā par to pašu noziedzīgo nodarījumu. Tiesiskumu grūti saskatīt militāro konfliktu, karadarbības laikā, lai gan arī šādos notikumos tiek ievēroti zināmi tiesiskuma principi, kaut attiecībā uz karagūstekņiem u.tml. Taču arī miera laikos nereti pazaudējam tiesiskuma izpratni. Par to liecina kaut vai sabiedrībā skaļi izskanējušais strīds starp valsts kapitālsabiedrību un būvniecības uzņēmumu, kur konfliktā iesaistītās puses labu laiku nespēja atrisināt ar līguma laušanu un objekta pārņemšanu saistītos problēmjautājumus. Civiltiesiskā strīdā bija jāiesaista policija, lai pasūtītājs varētu iekļūt objektā, savukārt pasūtījuma izpildītājs atteicās nodot ar būvniecības procesu saistītos dokumentus, jo...

Rakstā apskatīti atsevišķi interesantākie un jaunākie Eiropas Savienības Tiesas (turpmāk – EST) spriedumi netiešo nodokļu jomā, kā arī par kapitālsabiedrības valdes locekļa atbildības aspektiem un ārvalstu kredītiestāžu filiāļu iespējamu diskrimināciju. PVN direktīvas izpratne samazinātās PVN likmes piemērošanai viesnīcu pakalpojumiem EST 2024. gada 8. februārī pieņēma spriedumu lietā C–733/22 Valentina Heights lietā par samazinātās pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmes piemērošanu komercsabiedrības Valentina Heights darbībām laikposmā, kurā tai nebija klasifikācijas sertifikāta attiecībā uz tās pārvaldīto viesnīcu. Padomes 2006. gada 28. novembra Direktīvas 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu (turpmāk – PVN direktīva) 96. pantā ir noteikts, ka dalībvalstis piemēro PVN pamatlikmi, ko katra dalībvalsts nosaka procentos no summas, kurai uzliek nodokli; preču piegādei un pakalpojumu sniegšanai pamatlikme ir vienāda. Šīs direktīvas 98. panta 1. un 2. punktā ir paredzēts, ka (1.) dalībvalstis var piemērot vienu vai divas samazinātas likmes, (2.) samazinātas likmes piemēro tikai tādu kategoriju pakalpojumu sniegšanai, kas minēti III pielikumā. Minētās...

Ar grozījumiem Patērētāju tiesību aizsardzības likumā jau piekto gadu ir ierobežota patērētāju kredītu reklamēšana. Tomēr normatīvie akti paredz vairākus izņēmumus. Šāds izņēmums turpmāk attiekties arī uz hipotekāro kredītu reklāmām. 2018. gada 4. oktobrī Saeimā tika pieņemti grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, kas ieviesa jaunu 8.3 pantu. Tas noteica vispārīgu aizliegumu reklamēt patērētāju kreditēšanas pakalpojumus, izņemot atsevišķus gadījumus. 8.3 pants stājās spēkā 2019. gada 1. jūlijā, vebinārā „Patērētāju kredītu reklamēšanas ierobežojumi” skaidroja Ivo Cimdiņš, ZAB COBALT vecākais speciālists. Jau līdz šī likuma panta pieņemšanai bija spēkā ierobežojumi, kas skar patērētāju kredītu reklamēšanu. Tomēr ar 2018. gada grozījumiem Patērētāju tiesību aizsardzības likumā likumdevēja mērķis bija vēl vairāk cīnīties pret nepārdomātu aizņemšanos, ierobežot reklāmu medijos, vides reklāmās, lai novērstu situācijas, kad patērētājs saskaras ar šo reklāmu nejauši vai bez izteiktas gribas. Šī likuma panta izņēmuma gadījumi paredz iespējas paša pakalpojuma sniedzēja kontrolētajos kanālos sniegt informāciju par piedāvātajiem pakalpojumiem gadījumos, ja pats klients to vēlas. Aizliegums...

Attīstoties dažādām tehnoloģijām, augusi arī krāpnieku aktivitāte un to centieni gūt labumu no Latvijas iedzīvotāju zemās izpratnes par juridiska rakstura jautājumiem. Aicinot iedzīvotājus būt uzmanīgiem un kritiski izvērtēt savas zināšanas juridiskajos jautājumos, kā arī pirms nozīmīgu juridisku lēmumu pieņemšanas konsultēties ar jomas speciālistiem, Latvijas Zvērinātu notāru padomes (LZNP) rīkotajās ikgadējās Notāru dienās 6. martā tiks aktualizēta darījumu drošība digitālajā laikmetā un juridiskās pratības pamatlietas, kas jāzina ikvienam iedzīvotājam. "Latvijas iedzīvotāju juridiskā pratība un arī izpratne par darījumu juridiskajiem riskiem ir kritiski zema. To apliecina, piemēram, fakts, ka daudzi cilvēki paraksta tik būtiskus dokumentus kā dažāda veida līgumi, tajos neiedziļinoties un pat neizlasot. Ir svarīgi, lai cilvēki saprastu, ka šāda rīcība nav pieļaujama, un dzīves situācijās, kad jāpieņem ar juridiskām lietām saistīti lēmumi, kuru pieņemšanai ar pašu zināšanām nepietiek, ir jādodas pie speciālista. Tikai juridisko lietu uzticēšana profesionālim var palīdzēt izvairīties no dažādiem krāpšanas riskiem, kā arī citām nepatīkamām blaknēm. Šobrīd – digitālajā...

Ja vēl pirms desmit gadiem viens no galvenajiem iekšzemes tematiem bija korupcija, tad patlaban par to runājam krietni mazāk. Vai Latvijā korupcija vairs nav aktuāla, vai to aizsegušas citas, vēl akūtākas problēmas? Ko liecina Transparency International publicētie „Korupcijas uztveres indekss 2023” Latvijas rezultāti? Kur mūsdienās meklējamas galvenās korupcijas izpausmes jomas un kas būtu darāms normatīvā regulējuma sakārtošanā un piemērošanā, lai korupciju būtu iespējams apkarot vēl efektīvāk? Par šiem jautājumiem sarunājamies ar Inesi Tauriņu, Sabiedrības par atklātību – Delna direktori. Kā laika gaitā mainījusies korupcija Latvijā? Ko ļauj secināt ilggadējie novērojumi, kādas ir tendences? Jaunākais pretkorupcijas indekss, šķiet, rāda visai cienījamu ainu – esam apmēram Eiropas Savienības (ES) vidusdaļā, punktu skaita ziņā arī gandrīz Eiropas vidējais rādītājs. Daudz labāks sniegums nekā ekonomikas rādītājos! Ilgtermiņā vērtējot, redzam, ka progress ir lēns un stabils. No vienas puses, tā ir labā ziņa, ka progress vispār ir. Maz ir valstu, kurām rezultāti uzlabojas, un ir gana daudz...

Lai sniegtu atbalstu uzņēmumiem, kas ir saskārušies ar finanšu grūtībām un tās vēlas risināt tiesiskās aizsardzības procesa ietvaros, Tieslietu ministrija sadarbībā ar nozares ekspertiem ir izstrādājusi „Tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna sagatavošanas vadlīnijas”. Situācijās, kad uzņēmums saskaras ar finansiālām grūtībām, kas kavē saistību kārtošanu, ir jāizvēlas piemērotāko risinājumu to novēršanai vai atrisināšanai. Kopumā pastāv dažādi finansiālo grūtību risināšanas ceļi. Viens no šādiem risinājumiem ir tiesiskās aizsardzības process (TAP). Tā īstenošanai ir jāizstrādā TAP pasākumu plāns, kura mērķis ir sniegt kreditoriem skaidru redzējumu par to, kā parādnieks plāno atjaunot vai saglabāt spēju nokārtot savas saistības. Vadlīnijas ir vispārīgi praktiski ieteikumi, bet ne izsmeļoši norādījumi. Vadlīnijām ir ieteikuma raksturs un to ievērošana negarantē pozitīvu TAP iznākumu, tāpat tās nevar aizstāt konsultācijas ar ekspertiem finanšu, juridiskajā vai citā profesionālajā jomā, kas var būt nepieciešamas atsevišķos gadījumos. Pasākumu plāna sagatavošanu var uzņemties arī TAP uzraugošā persona, ja par to panākta vienošanās. Vadlīnijas var tikt izmantotas ne...

Latvijas Republikas Senātā 2023. gada nogalē izskatītas vairākas nozīmīgas ar darba strīdiem saistītas lietas. Senātam nācies skaidrot Darba likuma normas attiecībā uz prettiesiski atlaista darbinieka atjaunošanu darbā, norādot, ka darbiniekam izmaksājama vidējā izpeļņa par visu darba piespiedu kavējuma laiku. Savukārt civildienesta tiesiskajās attiecībās dažkārt ierēdņiem rodas šaubas, vai Darba likuma normas attiecināmas arī uz darbu valsts iestādē, jo uz valsts civildienestā nodarbinātajiem attiecas Valsts civildienesta likums. Senāta administratīvo lietu departamenta 28.12.2023. spriedums lietā Nr. SKA-230/2023 (A420151620) Vai ilgstoša darbnespēja var būt pamats valsts civildienesta attiecību izbeigšanai? Vai zemākas instances tiesa pieļāvusi procesuālo tiesību normas pārkāpumu, atsakoties lietā noteikt ekspertīzi atbilstoši Administratīvā procesa likuma 178. panta pirmajai daļai, lai noskaidrotu, vai pieteicēja darbnespēja, kas bija pamatā civildienesta attiecību izbeigšanai ar viņu, ir saistīta ar pieteicēja invaliditāti? Lietas faktiskie apstākļi Ar 2020. gada 11. februāra lēmumu Nr. 12–7/9 kā galīgo administratīvo aktu ar pieteicēju /pers. A/ izbeigtas valsts civildienesta attiecības un pieteicējs atbrīvots no...

Ar šo rakstu autors vēlas pievērst uzmanību problēmai, kas saistīta ar atšķirīgo tiesu praksi atbildības zonu noteikšanai un nepilnībām tiesiskajā regulējumā, kas saistītas ar apdrošinātāju regresa prasībām pret dzīvokļa īpašniekiem un pārvaldniekiem. 1 Sk. https://www.at.gov.lv/lv/tiesu-prakse/judikaturas-nolemumu-arhivs/civillietu-departaments/hronologiska-seciba?lawfilter=0&year=2023. 2 Ministru kabineta 2015. gada 30. jūnija noteikumu Nr. 332 „Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 221–15 „Ēku iekšējais ūdensvads un kanalizācija””. Latvijas Republikas Senāts 2023. gada 21. septembra spriedumā lietā Nr. C29378421, SKC–535/20231, atzīst, ka būvnormatīvā2 noteiktā pienākuma katra dzīvokļa ievadā ierīkot iekšējā ūdensvada tīkla noslēgarmatūru (ievadventili) mērķis ir nodrošināt iespēju atslēgt ūdens padevi gadījumā, kad dzīvoklī (atsevišķajā īpašumā) esošajā ūdensvadā rodas bojājums vai ir nepieciešams veikt tā pārbūves darbus. Vienlaikus ievadventilis nodrošina iespēju šādos gadījumos turpināt ekspluatēt mājas kopējo ūdensapgādes sistēmu, tostarp nodrošināt ūdens padevi citos dzīvokļos. Līdz ar to ievad­ventilis ir nedalāmi saistīts ar dzīvokļu īpašnieku kopīpašumā esošajām inženierkomunikācijām, proti, veido daļu no dzīvojamās mājas kopējās ūdens apgādes sistēmas. Vienlaikus tas neatrodas dzīvokļa īpašnieka varā...

Latvijas Republikas Senātā 2023. gada nogalē izskatītas vairākas nozīmīgas ar darba strīdiem saistītas lietas. Senātam nācies skaidrot Darba likuma normas attiecībā uz prettiesiski atlaista darbinieka atjaunošanu darbā, norādot, ka darbiniekam izmaksājama vidējā izpeļņa par visu darba piespiedu kavējuma laiku. Savukārt civildienesta tiesiskajās attiecībās dažkārt ierēdņiem rodas šaubas, vai Darba likuma normas attiecināmas arī uz darbu valsts iestādē, jo uz valsts civildienestā nodarbinātajiem attiecas Valsts civildienesta likums. Senāta Administratīvo lietu departamenta 27.12.2023. rīcības sēdes lēmums lietā Nr. SKA–999/2023 (A420116323) Lietā meklējama atbilde uz jautājumu, vai civildienesta tiesiskajās attiecības piemēro Darba likuma normas, kas noteic darba samaksu un termiņus. Lietas faktiskie apstākļi Senātā tika saņemta pieteicējas blakus sūdzība par Administratīvās rajona tiesas tiesneša lēmumu daļā, ar kuru atteikts pieņemt 27.09.2023. tiesā saņemtos pieteikuma papildinājumus par labvēlīga administratīvā akta izdošanu par atlīdzības izmaksāšanu par nostrādātām virsstundām no 01.05.2019. līdz 09.03.2020. Senāts atzina, ka pieteicējas blakussūdzība ir acīmredzami nepamatota un atteica to izskatīt. Senāts norādīja, ka...

Valdībā 13. februārī apstiprināti Satiksmes ministrijas (SM) sagatavotie grozījumi Ministru kabineta 2010. gada 30. novembra noteikumos Nr. 1080 "Transportlīdzekļu reģistrācijas noteikumi", kuros noteikta kārtība un prasības elektroskrejriteņu un velorikšu* reģistrācijai, kas no 2024. gada ir obligāta. Izmaiņas noteikumos ieviestas, lai uzlabotu ceļu satiksmes drošību, jo reģistrētu transportlīdzekli un tā īpašnieku ir iespēja identificēt ceļu satiksmē, tostarp gadījumos, kad izdarīts pārkāpums. 2023. gadā tika pieņemti grozījumi Ceļu satiksmes likumā, kas nosaka, ka no 2024. gada elektroskrejriteņu un velorikšu reģistrācija ir obligāta un ka ceļu satiksmē atļauts piedalīties tikai ar Ceļu satiksmes drošības direkcijā (CSDD) reģistrētiem šī veida transportlīdzekļiem. Jau iegādātiem transportlīdzekļiem reģistrācija jāveic līdz 31. martam. Pēc šī termiņa ar nereģistrētiem elektroskrejriteņiem un velorikšām ceļu satiksmē piedalīties ir aizliegts. Reģistrēt velosipēdu un elektroskrejriteņus var šeit. Atgādinām, ka likums noteic arī to, ka piedalīties ceļu satiksmē ar elektroskrejriteni personai, kura nav sasniegusi 14 gadu vecumu, ir aizliegts. Piedalīties ceļu satiksmē ar elektroskrejriteni...

Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis var brīvi lemt par to, kāda ekonomikas politika tām šķiet vispiemērotākā, tostarp var pēc saviem ieskatiem sadalīt nodokļu slogu starp visiem ražošanas faktoriem. Tomēr dalībvalstīm šī kompetence ir jāizmanto atbilstoši ES tiesībām. 1 Eiropas Komisija. DG Competition – Internal Working Paper – Background to the High–Level Forum on State Aid of 3 June 2016. Pieejams: https://competition-policy.ec.europa.eu/system/files/2021-04/specific_aid_instruments_working_paper_tax_rulings.pdf. Eiropas Komisija (EK) jau kopš 2001. gada ir veikusi vairākas izmeklēšanas saistībā ar ES dalībvalstu fiskālajām shēmām, no kurām labumu guva tikai atsevišķi uzņēmumi. Tā 2013. gada vasarā izveidoja īpašu darba grupu, kas sekoja līdzi publiskiem apgalvojumiem par labvēlīgiem nodokļu režīmiem atsevišķiem uzņēmumiem ES dalībvalstīs, jo īpašu nodokļu nolēmumu (Latvijas izpratnē – uzziņu un transfertcenu vienošanos) veidā. EK 2014. gada decembrī paplašināja šīs aktivitātes ar informācijas aptauju visās ES dalībvalstīs, tostarp ievācot informāciju par 2010.–2012. gadā, daļēji arī 2013. gadā izdoto nodokļu nolēmumu sarakstu un īpašu uzmanību pievēršot individuāliem nodokļu nolēmumiem, kopumā...

Žurnāla janvāra numurā informējām par to, kā atpazīt negodīgas tirdzniecības praksi. Temata turpinājumā pievērsīsimies jautājumam, kā ievērot godīgas tirdzniecības principus. Šai ziņā ir jāņem vērā ne tikai Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likumā (NTPAL) uzskaitītās aizliegtās tirdzniecības prakses, bet arī likuma ģenerālklauzulā noteiktais, t.i., pircējam ir aizliegtas darbības, kas ir pretrunā ar godīgu tirdzniecības praksi un neatbilst prasībām par labticību un godprātību darījumos. NTPAL prasības ir piemērojamas lauksaimniecības un pārtikas preču piegādei visos preču piegādes ķēdes posmos un attiecas uz plašu pircēju loku – ne vien mazumtirgotājiem, bet arī ražotājiem, piegādātājiem, citiem starpniekiem un pircējiem, tostarp, fiziskajām personām un publiskajām iestādēm. Konkurences padomes (KP) Negodīgas tirdzniecības prakses novēršanas nodaļas vecākā eksperte Sintija Nagle skaidro, ka ne vienmēr visus gadījumos likumdevējs var paredzēt, iekļaut un nostiprināt likumā, lai noregulētu tiesiskās attiecības un tirgus dalībnieki saprastu, kas ir un kas nav atļauts. Tāpēc likumā ir ietverta ģenerālklauzula, kas ir nostiprināta NTPAL 5. panta pirmajā daļā....

Viena no tiesību jomām, kurā zvērinātu advokātu biroja Sorainen advokāti un juristi sniedz palīdzību un konsultē klientus, ir krimināltiesības. Taču dažādu ikdienas notikumu ietekmē klienti mēdz saskarties arī ar cita veida noziegumu izpausmēm. Tās, lai arī šķiet kā privātuma aizskārumi, tomēr galvenokārt saistītas ar notikumiem Latvijas biznesā. Atskatoties uz aizvadīto gadu, esam apkopojuši aktuālāko jautājumu topu, ar kuriem klienti visbiežāk pie mūsu biroja speciālistiem vērsās 2023. gada laikā un kurus esam risinājuši. Tie aptvēra: iespējamu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, iespējamu izvairīšanos no nodokļu nomaksas, iespējamus sankciju pārkāpumus, palīdzību klientiem, kuri kļuvuši par vajāšanas, goda un cieņas aizskāruma upuriem, palīdzību negodīgas konkurences upuriem. Krimināltiesību jomā liela nozīme ir ne tikai reaģēšanai uz iespējamu likuma pārkāpumu. Vienlīdz liela nozīme jāpiešķir prevencijai – izglītošanai un atbilstības nodrošināšanai. Lai to panāktu, uzņēmumiem jāsagatavo un jāievieš iekšējie normatīvie akti, jāizglītojas gan uzņēmumu vadītājiem pašiem, gan jānodrošina darbinieku apmācība. Nereti šai ziņā noder juridiskā palīdzība gan dažādu dokumentu...

Latvijas Republikas Senātā 2023. gada nogalē izskatītas vairākas nozīmīgas ar darba strīdiem saistītas lietas. Senātam nācies skaidrot Darba likuma normas attiecībā uz prettiesiski atlaista darbinieka atjaunošanu darbā, norādot, ka darbiniekam izmaksājama vidējā izpeļņa par visu darba piespiedu kavējuma laiku. Savukārt civildienesta tiesiskajās attiecībās dažkārt ierēdņiem rodas šaubas, vai Darba likuma normas attiecināmas arī uz darbu valsts iestādē, jo uz valsts civildienestā nodarbinātajiem attiecas Valsts civildienesta likums. Senāta Civillietu departamenta 20.12.2023. spriedums lietā Nr. SKC–1032/2023 (C69169023) Vai darbinieka atteikšanās no tiesas procesā piedāvāta jauna darba līguma noslēgšanas nozīmē, ka tiek zaudētas tiesības uz atlīdzību par darba piespiedu kavējuma laiku? Vai darbiniekam ir pienākums akceptēt sev neizdevīgu tiesisko situāciju, ja tās cēlonis ir darba devēja prettiesiskā rīcība? Lietas faktiskie apstākļi Darbinieks ar darba devēju 28.12.2022. parakstīja vienošanos par darba tiesisko attiecību izbeigšanu, bet jau pēc pāris dienām – 05.01.2023. – darbinieks cēla prasību tiesā, lūdzot atzīt vienošanos par spēkā neesošu, atjaunot viņu darbā un...

Viena no cerībām, kā Latvijā attīstīt augstas produktivitātes ekonomiku, ir jaunuzņēmumi. Kāda ir tā dēvēto startapu biznesa vide un juridiskais regulējums Latvijā un vai tos nesmacē ierēdniecības birokrātiskās prasības, par kurām nereti dzird sūkstāmies pieredzējušus uzņēmējus, saruna ar Jāni Gavaru, zvērinātu advokātu biroja Lazdiņš Gavars partneri, jaunuzņēmumu darījumu jomā specializējušos zvērinātu advokātu. Ko no juridiskā aspekta saprot ar jaunuzņēmumu? Vai tas ir jebkurš „jauns uzņēmums”, vai arī tas nav īstais kritērijs? Piemērs pārdomām no manis paša prakses – ar partneri, zvērinātu advokātu Andri Lazdiņu, nesen esam izveidojuši jaunu advokātu biroju. Vai tas ir jaunuzņēmums? Manuprāt, nē. Jaunuzņēmums ir uzņēmums ar inovatīvām idejām, kam ir potenciāls izaugt pasaules līmenī, sasniegt lielu mērogu, tā sauktā „vienradža” statusu. Tātad jaunuzņēmumam vienmēr jābūt saistītam ar inovācijām un augstu izaugsmes potenciālu? Kādi vēl ir kritēriji, kurus vērtē, piešķirot šāda uzņēmuma statusu un iespējas piekļūt īpaši jaunuzņēmumiem paredzētajam valsts atbalstam? 1 Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likums stājās spēkā 2017....