JURIDISKIE PADOMI

Uzņēmēji bieži vien darījumu starp sevi kā fizisku personu un savu uzņēmumu vai darījumiem starp radniecīgiem uzņēmumiem uzskata par tādu, kam nav nepieciešama speciāla dokumentācija. Kā žurnāla Bilances Juridiskie Padomi norāda zvērināts advokāts Jānis Miltuzis, sadarbībā ar SIA Grant Thornton Rimess, uzņēmēji pret darījumiem ar saistītajām personām attiecas ar nepietiekamu vērību vai pat pavirši. Uzņēmējs šādu darījumu uzskata par pašsaprotamu biznesa vajadzībām – savstarpēji aizdevumi, pakalpojumu sniegšana u.c. Tomēr jāatceras, ka no likuma viedokļa, un arī no VID prakses tieši šiem darījumiem tiek pievērsta īpaša uzmanība. Advokāts norāda, ka uzņēmējs un viņa viens vai vairāki uzņēmumi nav „viena kabata”. Katrs uzņēmums tomēr jāuzskata kā atsevišķa persona ar savu budžetu, savu grāmatvedības uzskaiti un saviem nodokļu aprēķiniem. Tātad jebkuram šādam darījumam ir jāpievērš vismaz tāda pati uzmanība, kā darījumam ar citu darījuma partneri – jāizvērtē un jāspēj pierādīt abu pušu spēju izpildīt saistības, jāspēj pamatot darījuma izdevīgums. Saistītu personu definīcija noteikta gan Komerclikumā,...

Jautājums: Ar ko slēgt transportlīdzekļa patapinājumu līgumu, ja SIA darbinieks izmanto savu vieglo automašīnu, pildot dienesta pienākumus, bet transportlīdzeklis neatrodas darbinieka īpašumā vai turējumā? Transportlīdzeklis ir reģistrēts uz darbinieka radinieku vai citu personu, bet to pastāvīgi lieto pats SIA darbinieks. Atbildi sagatavojusi Viola Erte, juriste. Civillikums noteic, ka patapinājums jeb lietošanas aizdevums ir līgums, ar kuru kādam nodod lietu bez atlīdzības, bet noteiktai lietošanai, ar nosacījumu atdot to pašu lietu. Patapināšana ir lietas bezatlīdzības lietošanas tiesību piešķiršana, kuru patapinātājs piešķir patapinājuma ņēmējam, un tādējādi patapināto transportlīdzekli var uzskatīt par lietošanā esošu personīgu transportlīdzekli. Ar patapinājumu lietas īpašnieks nezaudē īpašuma tiesību uz lietu un paliek tās valdītājs; patapinājuma ņēmējs ir tikai tās turētājs. Patapinājums ir saistību tiesība, bet turējums ir liettiesiskā attiecība, kura var rasties ne tikai patapinājuma, bet arī citu darījumu rezultātā, piemēram, noslēdzot nomas vai glabājuma līgumu. Pēc būtības patapinājuma līgums stājas spēkā tikai ar lietas nodošanu, līdz ar to...

Lai arī dāvināšana visbiežāk saistās ar pozitīvām emocijām, lēmums kādam atdot savu īpašumu, kas sūri grūti nopelnīts un lolots visa mūža garumā, ir ļoti atbildīgs un saistās ar virkni jautājumu. Līgumi, kurus iesniedz zvērinātiem notāriem nostiprinājuma lūguma sagatavošanai, bieži ir vienas puses interesēs. Tajos ir neskaidra līguma būtība, piemēram, maldīgi domājot, ka par īpašnieku dāvinājuma saņēmējs kļūs tikai pēc dāvinātāja nāves. Tāpat plaši tiek izmantoti internetā lejuplādēti standartizēti līgumi, kas nav pielāgoti konkrētai situācijai. Tādējādi arvien biežāk rodas dažādas konfliktsituācijas, kuras nākas risināt tiesā. Kas jāņem vērā īpašuma dāvinājuma līgumā, skaidro Latvijas Zvērinātu notāru padomes (LZNP) priekšsēdētaja Sandra Stīpniece. Kam uzticēt līguma sagatavošanu? Dāvinājuma līgumu, protams, var sagatavot pašu spēkiem un pie zvērināta notāra vērsties tikai pēc nostiprinājuma lūguma zemesgrāmatai. Taču jāņem vērā, ka šādā gadījumā visa atbildība par līguma saturu un tā izpildi ir tikai pašu līdzēju ziņā. LZNP priekšsēdētāja Sandra Stīpniece vērš uzmanību, kāpēc ir vērts būt kritiskiem pret mājas...

Šā gada pavasarī tika pieņemta un spēkā stājās Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 27. aprīļa regula (ES) 2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula), kura paredz būtiskas izmaiņas personas datu aizsardzības regulējumā. Tādējādi līdz tās piemērošanas uzsākšanai 2018. gada 25. maijā daudziem personas datu apstrādes veicējiem ir jāīsteno vairākas aktivitātes. Una Petrauska, zvērināta advokāte, KPMG Zvērinātu advokātu biroja vadītāja, žurnāla BILANCES JURIDISKIE PADOMI augusta numurā apskata būtiskākās izmaiņas un ieteikumus to ieviešanai. Publicējam svarīgākos raksta izvilkumus.Jauns, nozīmīgs princips “pārskatatbildība”Ar regulu tiek ieviests jauns, visaptverošs un nozīmīgs pārziņa pienākums - pārzinis īsteno atbilstošus tehniskus un organizatoriskus pasākumus, lai, ņemot vērā apstrādes raksturu, apmēru, kontekstu un nolūkus, kā arī dažādas iespējamības un nopietnības pakāpes riskus attiecībā uz fizisku personu tiesībām un brīvībām, nodrošinātu un spētu uzskatāmi parādīt, ka apstrāde notiek saskaņā ar regulu. Ja nepieciešams,...

Pēdējo nedēļu laikā izskanējusī informācija par dividenžu izmaksu un tālākām darbībām ar tām, saasinājusi sabiedrības uzmanību uz šo ienākumu gūšanas veidu. Tāpēc vērts atgādināt par dividenžu izmaksas regulējumu.Žurnāla BILANCES JURIDISKIE PADOMI februāra numurā zvērināta advokāte Ieva Tillere-Tilnere, KPMG Zvērinātu advokātu biroja vadītājas vietniece, atgādina, ka būtu jāņem vērā tiesiskais regulējums attiecībā uz peļņas sadali. Rakstā viņa akcentē tos likuma noteikumus, kas valdei un dalībniekiem ir jāievēro, lemjot par dividenžu izmaksu.Sabiedrības dalībniekam (akcionāram) piederošā daļa dod dalībniekam (akcionāram) tiesības piedalīties sabiedrības pārvaldē, peļņas sadalē un sabiedrības mantas sadalē sabiedrības likvidācijas gadījumā (Komerclikuma 186. panta 3. punkts). Dividendes nosaka ar dalībnieku sapulces lēmumu, un tās tiek izmaksātas naudā proporcionāli dalībniekam piederošo daļu nominālvērtībai. Līdz ar to ir ļoti būtiski, lai dalībnieku reģistrā tiktu laikus atspoguļots aktuālais daļu īpašumtiesību statuss un, gadījumā ja daļas tiek pārdotas vai citādi atsavinātas (piemēram, uzdāvinātas), par to tiek izdarīts attiecīgs ieraksts. Kamēr jaunais daļu īpašnieks nav ierakstīts dalībnieku reģistrā,...

Jaunākie grozījumi Darba likumā (DL), kas stājās spēkā 2016. gada 9. jūnijā, tika izstrādāti, lai ieviestu 2014. gada 15. maija Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvas 2014/67/ES, kā arī Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 15. maija direktīvas 2014/66/ES prasības. Šo direktīvu un attiecīgi grozījumu DL pieņemšana bija saistīta ar identificētām problēmām iepriekš pieņemtajā regulējumā, jo īpaši attiecībā uz nosūtīšanas jēdzienu, darbinieku aizsardzību, sadarbību administratīvo sodu izpildē, informācijas apmaiņu starp Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm. Darbinieku nosūtīšana joprojām rada daudz jautājumu, tāpēc žurnāla BILANCES JURIDISKIE PADOMI 2016. gada jūlija numurā Irina Kostina, zvērināta advokāte, zvērinātu advokātu birojs Kļaviņš Ellex, apskata apskatīti gan ar grozījumiem ieviestos jauninājumus, gan atsevišķus neskaidros jautājumus.Kā norādīts rakstā "Vai jaunākie grozījumi Darba likumā atrisina neskaidros jautājumus par darbinieku nosūtīšanu?", Darba likuma atsevišķā pantā ir regulēta darbinieku nosūtīšana veikt darbu ārpus Latvijas. Uz šādiem darbiniekiem tiek attiecināts jau iepriekšējais regulējums, ka darba devējam ir pienākums nosūtītajam darbiniekam nodrošināt nodarbinātības noteikumu izpildi...

Viena no obligātajām ziņām, ko Uzņēmumu reģistrs uzkrāj par visiem uzņēmumiem, ir juridiskā adrese. Kā žurnālā BILANCES JURIDISKIE PADOMI aprīļa numurā norāda INDRA AUŽELE, Uzņēmumu reģistra Juridiskās nodaļas vadītāja, atbilstoši Komerclikuma noteikumiem juridiskā adrese ir vieta, kurā atrodas sabiedrības vadība (sabiedrības sēdeklis).Komerclikums paredz īpašu nosacījumu, ar kuru var rēķināties visa sabiedrība un kura noteikti jāņem vērā uzņēmējam, proti, ja uz juridisko adresi komersantam tiek nosūtītas ziņas, dokumenti vai cita korespondence, uzskatāms, ka komersants šos dokumentus, ziņas vai citu korespondenci ir saņēmis, ja nosūtītājs dokumentāri pierādījis, ka šāda nosūtīšana ir veikta. Līdz ar to komersantam ir jārūpējas par to, lai viņš būtu sastopams juridiskajā adresē un saņemtu uz to sūtīto korespondenci. Komersants nevar atsaukties uz to, ka tā faktiskā adrese nesakrīt ar juridisko un šī iemesla dēļ viņš nav saņēmis tam sūtīto korespondenci.Sabiedrības juridiskās adreses mērķis ir padarīt sabiedrības valdi sasniedzamu un panākt, lai ieraksti komercreģistrā atbilstu faktiskajai situācijai. Bieži vien, nosūtot korespondenci...

Darba devējam aizliegts atsaukt darbinieku no atvaļinājuma, respektīvi, Darba likums neparedz šādas darba devēja tiesības, žurnāla BILANCES JURIDISKIE PADOMI jūnija numurā norāda GITA OŠKĀJA, zvērinātu advokātu biroja A. Kazačkovs un partneri zvērināta advokāte. Tāpat arī darbinieks nav tiesīgs vienpersoniski pieņemt lēmumu par atvaļinājuma pārtraukšanu. Darbiniekam ir gan tiesības izmantot (lūgt piešķirt) atvaļinājumu, gan pienākums izmantot atvaļinājumu (ja tāds piešķirts). Izņēmumu gadījumos, ārkārtas situācijā (piemēram, avārija) vai pie apstākļu sakritības (daudziem darbiniekiem iestājusies darbnespēja), puses var labprātīgi vienoties par to, ka atvaļinājums tiek pārtraukts vai pārcelts, tomēr šādam situācijas risinājumam ir jābūt kā izņēmumam nevis ikdienas normai. Jebkurā gadījumā darba devējs nav tiesīgs piespiest darbinieku pārtraukt atvaļinājuma izmantošanu un sodīt par šāda prettiesiska rīkojuma no darba devēja puses (par atsaukšanu no atvaļinājuma vai atvaļinājuma pārtraukšanu) nepildīšanu. Atvaļinājuma mērķis ir nodrošināt darbiniekam pienācīgu atpūtu, līdz ar to nav pieļaujams, ka tiek aizskartas darbinieka tiesības uz atpūtu. Zvērināta advokāte G.Oškāja arī atbild uz jautājumiem, vai...

Atgādinām, ka saskaņā ar Komerclikuma pārejas noteikumiem visām sabiedrībām ar ierobežotu atbildību, kuras nav vēl iesniegušas Uzņēmumu reģistrā dalībnieku reģistra nodalījumu, ir jāsastāda dalībnieku reģistra nodalījums atbilstoši Komerclikuma 187.panta prasībām un ne vēlāk kā 2015.gada 30.jūnijā jāiesniedz Uzņēmumu reģistram aktuālo sabiedrības dalībnieku reģistru. Publicējam atbildes uz lasītāju biežāk uzdotajiem jautājumiem.* Atbildes sagatavoja Indra Aužele, Mg.iur., Uzņēmumu reģistra Juridiskās nodaļas vadītāja Kādām ziņām obligāti ir jābūt norādītām dalībnieku reģistra nodalījumā? Katrā dalībnieku reģistra nodalījumā jānorāda sabiedrības firmu, reģistrācijas numuru, juridisko adresi un — attiecīgos gadījumos — ziņas par to, ka sabiedrība ir likvidācijas vai maksātnespējas procesā, kā arī dokumenta nosaukumu „Dalībnieku reģistra nodalījums”. Dalībnieku reģistrā jāieraksta turpmāk norādītās ziņas. Nodalījuma kārtas numuru un datumu. Jāatceras, ka dalībnieku reģistra nodalījumu numuriem ir jābūt secīgiem, proti, dibinot sabiedrību ar ierobežotu atbildību, tiks sastādīts dalībnieku reģistra nodalījums Nr.1, par nākamajām izmaiņām dalībnieku reģistrā attiecīgi tiks sagatavots dalībnieku reģistra nodalījums Nr.2 utt. Ieraksta...