JURIDISKIE PADOMI

Izmantojot tehnoloģiju piedāvātās iespējas, mēs varam fiksēt kādu notikumu, lai to pēc tam to noklausītos vai noskatītos. Piemēram, cilvēks var ierakstīt lekciju vai sanāksmi, lai vēlāk to noklausītos un labāk saprastu teikto, atkārtotu zināšanas vai izmantotu ierakstu kāda uzdevuma veikšanai. Šādu ierakstu parasti veic, par to neinformējot citus cilvēkus. Gadījumos, kamēr ierakstu plānots izmantot tikai savām vajadzībām, nenododot tos citiem, nav piemērojama Vispārīgā datu aizsardzības regula (Datu regula). Tomēr pirms ierakstu veikšanas būtu jāapsver, vai to neierobežo kādi citi noteikumi. Piemēram, ja ieraksts tiek veikts kādas skolas pasākumā, jāpārliecinās, vai iestādes iekšējās kārtības noteikumos nav noteikti ierobežojumi tehnisko ierīču izmantošanai un ierakstu veikšanai, atgādina Datu Valsts inspekcija (DVI). Tomēr ar laiku cilvēkam, kura rīcībā ir personiskām vajadzībām veikts ieraksts, var rasties vēlme šo informāciju izmantot arī citām vajadzībām. Piemēram, tas var kalpot kā pierādījums kādu savstarpēju strīdu risināšanā vai kādu nodarījumu atklāšanā. Šādos gadījumos cilvēki uzdod jautājumus DVI, vai šādus ierakstus tie...

Grozījumi Imigrācijas likumā un ar tiem saistītie Ministru kabineta 2025. gada 19. augusta noteikumi Nr. 515 “Valsts apdraudējuma novēršanas informācijas sistēmas noteikumi”, kas stāsies spēkā 2025. gada 1. septembrī, paredz, ka trešo valstu pilsoņiem, kuriem nav Latvijā izsniegtas vīzas vai uzturēšanās atļaujas, būs pienākums 48 stundas pirms ieceļošanas Latvijā iesniegt ziņas par sevi. Šis pienākums attieksies arī uz tādu valstu pilsoņiem, ar kurām Latvijai ir bezvīzu režīms (piemēram, uz Ukrainas pilsoņiem). Trešo valstu pilsoņiem pirms ieceļošanas Latvijā būs pienākums elektroniski aizpildīt deklarāciju tīmekļvietnē eta.gov.lv, norādot savu personu identificējošo informāciju (t.sk.,vārdu, uzvārdu, dzimšanas datumu, valstspiederību, pases numuru, tās izdevējvalsti, izdošanas datumu un derīguma termiņu), ziņas par ceļojuma (ieceļošanas) mērķi, plānoto uzturēšanās laiku un vietu, ceļošanas maršrutu (t.sk., ieceļošanas un izceļošanas vietu un veidu (sauszeme, lidosta, osta, dzelzceļš, cits)), savu kontaktinformāciju, kā arī informāciju par personas vai tās tuvinieka ieņemtiem vēlētiem amatiem, kandidēšanu vēlēšanās, esošo vai bijušo valsts vai...

Kopš 2023. gada 1. janvāra visiem Latvijas uzņēmumiem ir obligāta oficiālā elektroniskā adrese (e-adrese), nodrošinot modernu un drošu saziņu ar valsts un pašvaldību iestādēm. Tomēr, neraugoties uz šo digitālo progresu, Komerclikums joprojām stingri pieturas pie prasības par fiziskas juridiskās adreses esamību. Tas rada pamatotu jautājumu – vai, esot pilnvērtīgai digitālajai alternatīvai, fiziskās adreses obligātums nav zaudējis savu pamatojumu un kļuvis par apgrūtinājumu, īpaši mazajiem uzņēmējiem, kuri bieži vien savu biznesu reģistrē savā dzīvesvietā, tādējādi pakļaujot riskam savu privātumu. Saskaņā ar Oficiālās elektroniskās adreses likumu, e-adrese ir kļuvusi par primāro kanālu oficiālajai korespondencei starp uzņēmēju un publisko sektoru. Tā nodrošina tūlītēju un juridiski saistošu dokumentu apmaiņu, aizstājot ierakstītas vēstules un klātienes apmeklējumus. Tomēr Komerclikums paliek nemainīgs – katram komersantam ir pienākums reģistrēt un uzturēt juridisko adresi, kurai jābūt konkrētai ēkai vai telpu grupai un kurā uzņēmumam ir jānodrošina sasniedzamība. Mazā biznesa privātuma dilemma Daudziem, kas sper pirmos soļus uzņēmējdarbībā – individuālajiem komersantiem, maza...

No 2025. gada 1. novembra stājas spēkā būtiski grozījumi Ministru kabineta noteikumos Nr. 529 "Ēku būvnoteikumi", kas tieši ietekmēs ikvienu fizisku personu, kura plāno uzsākt būvniecību. Jaunā prasība paredz pienākumu Būvniecības informācijas sistēmā (BIS) norādīt plānoto būvdarbu finansējuma izcelsmi. Šis regulējums, kas ieviests ar mērķi mazināt ēnu ekonomiku būvniecības nozarē, var radīt nopietnas sekas tiem būvniecības ierosinātājiem, kuri nevarēs pamatot savu līdzekļu legālo izcelsmi, īpaši, ja darījumos izmantota skaidra nauda. Zvērināta advokāta Laura Klagiša birojs skaidro, ko šīs izmaiņas nozīmē privātpersonām un kādiem riskiem ir vērts laikus sagatavoties. Kas mainās būvniecības ierosinātājam? Līdz ar grozījumiem "Ēku būvnoteikumu" 93.² punktā, katrai fiziskai personai, kura vēlēsies uzsākt, piemēram, privātmājas būvniecību vai lielākus pārbūves darbus, pirms būvdarbu uzsākšanas BIS būs jādeklarē, no kādiem līdzekļiem būvniecība tiks finansēta. Iespējamie finansējuma avoti varētu būt: uzkrājumi no algota darba ienākumiem; kredītiestādes aizdevums; dāvinājumi; ienākumi no saimnieciskās darbības; citi legāli iegūti līdzekļi. Šī informācija kļūs pieejama...

Iedzīvotāji arvien biežāk ceļo un, lai izvairītos no neparedzētiem izdevumiem, iegādājas ceļojuma apdrošināšanu. Tomēr ir reizes, kad apdrošinātājs atsaka atlīdzības izmaksu. Latvijas Apdrošinātāju asociācijas (LAA) prezidents Jānis Abāšins skaidro, kādi ir galvenie atteikuma iemesli. "Ceļojumu apdrošināšana ir liels atbalsts un miera avots dodoties privātā vai darba braucienā ārpus Latvijas. Tā sedz neparedzētus izdevumus ceļojuma laikā, piemēram, saslimšanu vai nelaimes gadījumu, bagāžas nozaudēšanu vai ceļojuma plānu maiņu. Tomēr ir gadījumi, kad iedzīvotāji nav pietiekami rūpīgi iepazinušies ar noteikumiem un atlīdzība netiek izmaksāta, tāpēc pirms tās iegādes ir svarīgi izlasīt visus nosacījumus, lai nebūtu jāpiedzīvo vilšanās," stāsta J. Abāšins. Iepriekš plānotas vai atliekamas medicīniskās procedūras Lai gan ceļojumu apdrošināšanā parasti ir iekļauti medicīniskie pakalpojumi, tomēr tas attiecas tikai uz akūtām saslimšanām vai hroniskām kaitēm, kas ceļojuma laikā ir pēkšņi saasinājušas. Medicīniskas procedūras, kas nav neatliekamas, netiek segtas. "Tāpat apdrošinātāji nesegs izdevumus, ja tiks konstatēts, ka ceļojums jau sākotnēji ir plānots, lai saņemtu medicīniskus pakalpojumus,"...

Turpinoties atvaļinājuma sezonai, ļoti daudzi, siltumu meklējot, izvēlas ceļot ārpus Latvijas. Vecākiem būtu jābūt informētiem par to, kādi dokumenti ir nepieciešami bērnam, šķērsojot robežu. Informāciju ir iespējams uzzināt pie tūrisma operatora vai arī citos avotos. Bērna dzimšanas apliecība nav personu apliecinošs dokuments un ar to nevar šķērsot valstu robežas. Lai izbrauktu no Latvijas uz citu Eiropas Savienības (ES) vai Šengenas līguma valsti, bērnam ir nepieciešams vienīgi ceļošanai derīgs dokuments - pase vai personas apliecība. Latvijas nepilsoņa personas apliecība nav izmantojama kā ceļošanas dokuments. Ja bērns dodas ceļojumā bez vecākiem, ieteicams noformēt notariāli apliecinātu pilnvaru bērna pārstāvībai ārkārtas situācijās. Vecāku pienākums ir nodrošināt bērnam pilnvaroto pārstāvi, kurš par bērnu rūpēsies un pārstāvēs viņa intereses, piemēram, medicīnas iestādēs (ja bērnam būs nepieciešama medicīniskā palīdzība, ārsts to nedrīkstēs sniegt bez pilnvarotās personas vai vecāku piekrišanas). Ja bērns ceļo viens pats, bērnam papildus derīgai pasei būtu ieteicams līdzi ņemt vismaz viena vecāka (Latvijas pilsoņa, Latvijas nepilsoņa,...

Gadījumos, kad vēlaties atrast vai sazināties ar radu, senu draugu, paziņu vai citu personu, kura adresi esat pazaudējis, aizmirsis vai nezināt, Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP) piedāvā izmantot maksas pakalpojumu - vēstules vai ziņas pārsūtīšanu meklējamai personai. Taču jāņem vērā, ka normatīvo aktu regulējums fizisko personu datu aizsardzības jomā aizliedz PMLP izpaust ziņas no Fizisko personu reģistra par citu personu, ja meklējamā persona tam nav devusi savu piekrišanu. Pakalpojuma ietvaros PMLP nosūtīs jūsu sagatavotu vēstuli meklējamam adresātam ierakstīta pasta sūtījuma veidā uz personas deklarēto, reģistrēto vai ārvalstī norādīto dzīvesvietas adresi, par kuru ziņas ir iekļautas Fizisko personu reģistrā. PMLP rakstveidā informēs par vēstules nosūtīšanas datumu, kā arī par to, ja gadījumā vēstule PMLP tiks atgriezta kā nesaņemts sūtījums. Gadījumā, ja meklējamai personai būs aktivizēts oficiālās elektroniskās adreses konts, tad pārsūtāmo vēstuli būs iespēja pārsūtīt elektroniski, uz personas oficiālo elektronisko adresi. Kā iespējams pieprasīt pakalpojumu? Lai pieteiktu pakalpojumu...

Turpmāk mazkapitāla un viena īpašnieka sabiedrības ar ierobežotu atbildību (SIA) varēs reģistrēt digitāli bez jurista palīdzības, pastāstīja Uzņēmumu reģistra (UR) Galvenā valsts notāre Laima Letiņa. UR mājaslapā izveidots jauns risinājums, kura mērķis ir jaunajiem uzņēmējiem atvieglot uzņēmuma izveides procesu, jo uzņēmuma izveidei līdz šim bija nepieciešams sagatavot dažādus dokumentus, kas bija laikietilpīgi. Turpmāk mazkapitāla un viena īpašnieka uzņēmuma reģistrācijai būs tikai jāievada uzņēmuma nosaukums, pamatkapitāls, uzņēmuma dibinātāja, valdes locekļa un patiesā labuma guvēja informācija, kā arī cita likumā pieprasītā informācija, pēc kuras ievadīšanas nepieciešamie dokumenti tiks sagatavoti automātiski. Pēc tam uzņēmējam būs iespēja dokumentiem pievienot arī papildu informāciju, bet tas nav obligāti. Galvenā valsts notāre atzina, ka šobrīd uzņēmuma reģistrācijai fiziski vēl ir jāiesniedz arī pamatkapitāla izziņas dokuments. Tomēr Tieslietu ministrija (TM) Saeimā ir virzījusi grozījumus, pēc kuru pieņemšanas fiziski nebūs jāiesniedz arī šis dokuments. Viņa minēja, ka sākotnēji šo risinājumu paredzēts piedāvāt tikai mazajiem uzņēmējiem, kas veido 79% no 2024. gadā...

Latvijas Republikas tiesībsargs sagatavojis un Saeimas deputātu vērtējumam iesniedzis 191 lappusi apjomīgo 2024. gada ziņojumu par tā darbību un secinājumiem iepriekšējā pārskata gadā. Lai gan 22. maija Saeimas sēdē ziņojums vēl netika izskatīts tiesībsarga Jura Jansona saslimšanas dēļ, aplūkosim to sadaļu, kas ir nozīmīga arī nodokļu maksātājiem. Kā norāda tiesībsargs, pārskata periodā tika saņemti 370 iesniegumi saistībā ar labu pārvaldību. Iepriekšējos gados par šo tematu saņemts mazliet mazāks skaits iesniegumu, proti, 2023. gadā – 326, savukārt 2022. gadā – 332 iesniegumi. Tiesībsargs par labas pārvaldības jautājumiem sniedzis arī 202 juridiskās konsultācijas. Konsultāciju jomā tas ir ceturtais aktuālākais temats pēc tiesībām uz izglītību, tiesībām uz taisnīgu tiesu un bērnu tiesībām. Ziņojumā secināts, ka 2024. gadā nav bijuši plaši sistēmiski pārkāpumi, vairumā gadījumu tie ir bijuši individuāla rakstura. Pārkāpumi konstatēti dažādās iestādēs, dažādās jomās, un tiem bijušas dažādas smaguma pakāpes. Lielākoties par pārkāpumiem ziņoja iedzīvotāji. Kopumā iestādes vēlas labot kļūdas un tiecas orientēties uz...

Ikgadējā Tiesu izpildītāju diena, kas šogad tiek rīkota 12. martā, būs veltīta tādam aktuālam tematam kā piedziņas vēršana uz darba samaksu. Kā norāda Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padome (LZTIP), aizvadītajā gadā tika veiktas būtiskas tiesību normas izmaiņas, kas skar piedziņas vēršanu uz darba samaksu. Proti, 2024. gada 1. oktobrī stājās spēkā grozījumi Civilprocesa likuma 594. pantā, kas regulē ieturējumu apmēru no parādnieka darba samaksas un tai pielīdzinātajiem maksājumiem. Galvenais veikto izmaiņu mērķis bija veicināt parādnieku nodarbinātību un ilgtermiņā sekmēt parādu atgūšanu. Tostarp, jaunās normas paredz ieturējumu apmēra samazināšanu, to nemainīgumu neatkarīgi no piedziņas kārtas, kā arī minimālās summas saglabāšanu, kas netiek pakļauta piedziņai. LTTIP priekšsēdētāja Iveta Kruka: “Lielākajai daļai iedzīvotāju alga ir primārais ieņēmumu avots, un tāpēc arī parādu gadījumā tieši atskaitījumi no darba samaksas ir galvenais uzkrāto saistību atmaksas veids. Veiktie grozījumi lielākajā daļā parādu piedziņu lietu samazināja ieturējumu apmēru no parādnieku darba samaksas un tai pielīdzinātiem maksājumiem. Nosacījumi parādniekiem kļuva...

Finanšu izlūkošanas dienests (FID) ir novērojis, ka juridisko pakalpojumu sniedzēji atšķirīgi izprot sankciju ierobežojumus, kas attiecas uz juridisko pakalpojumu sniegšanu. Sankcijas paredz gan ierobežojumus juridisko pakalpojumu sniegšanai sankciju subjektiem1, gan ierobežojumus sniegt juridiskos pakalpojumus Krievijas Federācijas un 1Atbilstoši Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likuma 1. panta ceturtajai daļai. Baltkrievijas Republikas uzņēmumiem un valdībai. Ar mērķi vienādot izpratni FID sniedz skaidrojumu par sankciju regulējuma izpildi attiecībā uz juridisko pakalpojumu sniegšanu. Par juridisko pakalpojumu sniegšanu sankciju subjektam FID vērš uzmanību, ka vispārīgi juridiskie pakalpojumi būtu uzskatāmi par saimnieciskajiem resursiem Eiropas Savienības (ES) sankciju regulējuma izpratnē, ja tos var tieši vai netieši izmantot, lai iegūtu līdzekļus, preces vai pakalpojumus. Tādēļ vispārīgi juridiskos pakalpojumus sniegt sankciju subjektam ir aizliegts. Vienlaikus sankciju piemērošanā tiek ņemtas vērā personu pamattiesības, tostarp tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību un taisnīgu tiesu2. 2Atbilstoši Eiropas Savienības Pamattiesību Hartas 47. pantam. Ņemot vērā minēto, FID norāda, ka juridisko pakalpojumu sniegšana bez kompetentās iestādes...

Mūsdienās uzņēmumos arvien lielāka nozīme tiek piešķirta digitalizācijas procesiem, tostarp arī mākslīgā intelekta ieviešanai gan ražošanas procesos, gan dažādu uzņēmējdarbībā nepieciešamo dokumentu sagatavošanā, datu apstrādē, mārketingā u.tml. Līdz ar to vieni no svarīgākajiem un aktuālākajiem kļūst ar uzņēmējdarbības digitalizāciju saistītie juridiskie jautājumi, jo ​​jaunās tehnoloģijas rada arī jaunus, iepriekš maz novērtētus riskus, nepieciešams ievērot arī jaunas atbilstības prasības. Lai viestu skaidrību šajos sarežģītajos jautājumos, RMS Forum 6. martā no plkst. 10:00 līdz 14:00 rīko tiešsaistes semināru "Uzņēmumu digitalizācijas juridiskie aspekti 2025", kurā juristi, zvērināti advokāti un citi ar digitalizācijas ieviešanu saistītie eksperti pārrunās aktualitātes par digitālās vides ietekmi: uz darba attiecībām un darba tirgu kopumā, rēķinu un citu dokumentu apritē, personas datu vākšanā un apstrādē, vispārējiem juridiskajiem riskiem, kas saistās ar mākslīgā intelekta izmantošanu uzņēmējdarbībā. Tiks skarti arī tādi nozīmīgi temati kā: rīcības plāns kiberincidentu gadījumā, digitālo tehnoloģiju ietekme uz profesionālo pakalpojumu sniegšanu un jo īpaši uz ētikas prasību ievērošanu, ņemot vērā,...

Žurnāla oktobra numurā varējāt lasīt apskatu par jaunā Nacionālās kiberdrošības likuma noteikto regulējumu, ar kuru Latvijā ievieš atjaunotās Eiropas Savienības Tīklu un informācijas sistēmu drošības direktīvas 2022/2555 (NIS2)1 prasības. 1 Eiropas Parlamenta un Padomes direktīva (ES) 2022/2555 (2022. gada 14. decembris), ar ko paredz pasākumus nolūkā panākt vienādi augstu kiberdrošības līmeni visā Savienībā un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 910/2014 un Direktīvu (ES) 2018/1972 un atceļ Direktīvu (ES) 2016/1148 (TID 2 direktīva). Šajā rakstā detalizētāk iedziļināmies, kādi saistībā ar kiberdrošību ir uzņēmumu pienākumi. Advokātu biroja TGS Baltic eksperti vebinārā informēja par dokumentāciju, kas saistībā ar kiberdrošību būs jāievieš uzņēmumu (likuma subjektu) lietvedībā un ikdienas praksē, kā arī IT eksperts ieteica konkrētus tehniskus risinājumus kiberdrošības prasību izpildei. Šie praktiskie padomi noderēs ikvienam uzņēmumam, arī tiem, kuri nav likuma subjekti. Uzņēmuma rīcībā esošie dati jāaizsargā vairākos līmeņos, uzsvēra Alīna Lepere, TGS Baltic vecākā juriste, zvērināta advokāta palīdze. Pirmais no tiem – fiziskā drošība...

Tiem, kas plāno un vēlas nostiprināt savu digitālo identitāti ne tikai vietējā, bet arī starptautiskajā tirgū, jāatceras, ka, piesakot domēna vārdu reģistrācijai, jāpārliecinās, ka netiek pārkāptas vai aizskartas trešās puses tiesības, piemēram, preču zīmes īpašnieka tiesības reģistrēt atbilstoša nosaukuma domēna vārdu. Domēna vārdu lietotāju pienākums, ir ievērot domēna vārdu reģistrācijas noteikumus. No 1. oktobra .LV augstākā līmeņa domēnā ārpustiesas strīdu risināšanu nodrošinās Pasaules Intelektuālā īpašuma organizācijas Šķīrējtiesas un mediācijas centrs. Līdz šim visi strīdi par jau reģistrētajiem .LV domēna vārdiem tika risināti starp pusēm pārrunu ceļā, vispārējās jurisdikcijas tiesās vai šķīrējtiesā Latvijas Republikā normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. .LV domēna vārdu ārpustiesas strīdu risināšanas mērķis ir nodrošināt piekļuvi vienkāršai, efektīvai un ātrai iekšzemes un pārrobežu strīdu izšķiršanai, kuri rodas domēna vārda lietošanas tiesību rezultātā starp domēna vārda lietotāju un personu, kura uzskata, ka tās tiesības aizskar domēna vārda lietošana. Tā ir īpaši svarīga, kad kāda no strīdā iesaistītajām pusēm atrodas ārvalstīs. Domēna vārdu...

Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO) ir apkopojis ES valstu praksi saistībā ar piemērojamiem sodiem par nelikumīgām darbībām ar intelektuālo īpašumu, tādējādi radot skaidru priekšstatu par to, kādi maksimālie soda mēri ir noteikti katrā no ES dalībvalstīm attiecībā uz noziegumiem pret intelektuālo īpašumu. Noziegums pret intelektuālo īpašumu - tā neatļautu izplatīšanu, viltošanu un viltojumu izplatīšanu visā Eiropas Savienībā (ES) - ir administratīvi un krimināli sodāms. Tomēr, neskatoties uz šo noziegumu, jo īpaši, viltojumu biznesa plašo izplatību un radīto zaudējumu apmēru, sodi par pārkāpumiem pret intelektuālo īpašumu ir salīdzinoši mazāki, nekā par citām nelikumīgām darbībām. Preču zīmju viltošana ir sodāma darbība un noziegums visās ES dalībvalstīs, un daudzās no tām atbildība par šo noziegumu ir noteikta attiecīgās valsts kriminālkodeksā (Bulgārijā, Igaunijā, Spānijā, Lietuvā, Ungārijā), izdodot speciālus normatīvos aktus (Austrija, Beļģija, Francija, Portugāle), kā arī ir valstis, kas izmanto abus veidus (piemēram, Latvija un Horvātija). Lai sodītu par pārkāpumiem, kas saistīti ar preču zīmju...