JURIDISKIE PADOMI

Eiropas Savienības Tiesā (EST) 2023. gada novembrī un oktobrī ir izskatītas tiesību normu piemērotājiem noderīgas lietas personas datu apstrādes un patērētāju aizsardzības lietās. Rakstā aplūkotās lietas EST tika skatītas, atbilstoši Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 267. pantam, t.i., sniedzot prejudiciālo nolēmumu. Nacionālajām tiesām katru reizi, kad lietas izskatīšana skar Eiropas Savienības (ES) tiesības, jāvērtē, vai lietā nav nepieciešama ES tiesību normas interpretācija, kuru ir tiesīga veikt tikai EST. Ja nacionālā tiesa nonāk pie secinājuma, ka šāda interpretācija ir nepieciešama, tad nacionālajai tiesai ir jāvēršas ar lūgumu pie EST, lai saņemtu prejudiciālo nolēmumu. LESD 267. pants (bijušais EKL 234. pants) paredz, ka tikai EST kompetencē ir sniegt prejudiciālus nolēmumus. EST ir atzinusi: 1 EST spriedums lietā 34–73, Fratelli Variola S.p.A. v Amministrazione italiana delle Finanze, 10., 11. punkts. „Stingra šā pienākuma ievērošana ir obligāts nosacījums, lai visā Kopienā vienlaicīgi un vienveidīgi piemērotu Kopienas noteikumus. Konkrētāk, dalībvalstīm ir pienākums neieviest nekādus pasākumus, kas...

Veicot uzņēmējdarbību, neatkarīgi no darbības jomas, nereti darījuma slēdzēji līgumos saskaras ar norādēm uz dažādiem normatīvajiem aktiem. Visbiežāk mulsumu rada līgumos iekļautie normatīvie akti, kuri ir saistīti ar starptautiskajiem darījumiem. Rodas neziņa, kuru normatīvo aktu kurā situācijā pielietot. Viens no šādiem normatīvajiem aktiem, ar kuru sastopas darījuma slēdzēji, ir Ņujorkas Konvencija par ārvalstu šķīrējtiesu nolēmumu atzīšanu un izpildīšanu (turpmāk – Ņujorkas konvencija), kura pamatā ir pielietojama saistībā ar šķīrējtiesu, starptautiskajiem sadarbības līgumiem un parāda piedziņu ārvalstīs. Kas ir Ņujorkas konvencija? Ņujorkas konvenciju Latvijas Republika ratificēja 1992. gadā (ratificēt nozīmē apstiprināt starptautisku līgumu valsts augstākajā varas institūcijā – autora piezīme). Konvencija regulē ārvalstu šķīrējtiesu nolēmumu atzīšanu un izpildīšanu un ir saistoša vairāk nekā 160 pasaules valstīm, nosakot vienādu tiesisko ietvaru šķīrējtiesu spriedumu atzīšanai un izpildīšanai. Ņujorkas konvencija piemērojama, atzīstot un izpildot tos šķīrējtiesas nolēmumus, kas nav pieņemti tās valsts teritorijā, kurā prasa šādu nolēmumu atzīšanu un izpildīšanu, strīdos, kuros puses var būt gan...

Turpinām apskatīt 2023. gada nozīmīgākos tiesu nolēmumus darba tiesisko attiecību strīdos. Šai reizē piedāvājam ieskatu divās civillietās, kuras tika pārsūdzētas trešajā instancē, taču, ņemot vērā, ka Senāts šajā lietā atteica ierosināt kasācijas tiesvedību, plašāk tiks apskatīti apelācijas instances tiesu argumenti. Vai pašvaldības izpilddirektors var vienlaikus arī pildīt iestādes vadītāja pienākumus? Vai par šo pienākumu izpildi var prasīt papildu atlīdzību? Prasīt jau var, bet vai pašvaldībai būtu pienākums maksāt piemaksu par papildu darbu? Atbildes uz šiem jautājumiem tika meklētas civillietā Nr. C69312621. Lietas faktiskie apstākļi Vienā mazā pašvaldībā prasītāja tika pieņemta darbā par izpilddirektori, līgumā paredzot, ka amatu apvienošanas kārtībā bez papildu samaksas pildīs arī pašvaldības iestādes vadītāja pienākumus. Pusotru gadu bez iebildumiem viņa arī pildījusi savus ar Darba līgumu uzņemtos pienākumus, parakstījusi vairākus Darba līguma grozījumus, neiebilstot pret līguma saturu un viņai uzdotajiem darba pienākumiem. Varēja jau šādi stāsts arī beigties, bet prasītāja uzskatīja, ka veikusi papildu darbu, par ko nav saņēmusi...

Elektronisko dokumentu regulējumu Latvijā nosaka Elektronisko dokumentu likums un Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 23. jūlija regula (ES) Nr. 910/2014 par elektronisko identifikāciju un uzticamības pakalpojumiem elektronisko darījumu veikšanai iekšējā tirgū un ar ko atceļ direktīvu 1999/93/EK. Elektroniskais dokuments ir jebkāds saturs, kas tiek glabāts elektroniskā formātā – teksta, skaņas, vizuāls vai audiovizuāls ieraksts. Šī gada novembrī rīkotajā tiešsaistes konferencē „Justīcija 2023. Uzņēmuma digitalizācijas juridiskie aspekti” Māris Liguts, zvērinātu advokātu biroja Fort partneris, zvērināts advokāts skaidroja, ka elektronisks dokuments, kas ir parakstīts ar elektronisko parakstu, arī ir rakstveida dokuments. Ar drošu elektronisko parakstu parakstītam dokumentam ir tāds pats juridiskais spēks kā ar roku parakstītam dokumentam. Elektroniskā dokumenta juridiskais spēks Elektroniskā dokumenta oriģināla juridiskais spēks ir tikai elektroniskajā vidē. Pārsūtot vai pārkopējot elektronisko dokumentu, rodas vairāki elektroniskā dokumenta eksemplāri, un tie visi ir pielīdzināmi oriģinālam, jo satur visus oriģinālos rekvizītus. Neapliecināta elektroniskā dokumenta izdrukai ir informatīvs raksturs. Dokumentā svarīgs ir ne tikai...

Sabiedrībā bieži tiek diskutēts par darbaspēka pieejamību, par tā pielāgošanos nākotnes darba tirgus vajadzībām. Latvijā pēdējos gados daudzās nozarēs izjūtams darbaroku deficīts, vienlaikus turpinās vietējā darbaspēka migrācija uz citām Eiropas Savienības valstīm, kur tiek maksāts ievērojami lielāks atalgojums. Kas ietekmē darba devēju lēmumu audzēt darba samaksu, kādas ir atalgojuma tendences pieaugošās inflācijas un dzīves dārdzības apstākļos – šos jautājumus regulāri apskata Baltijas vadošā darba tirgus pētījumu un konsultāciju kompānija Figure Baltic Advisory, ko iepriekš pazinām kā Fontes. Kā mainījusies darba devēju atalgojumu politika, uz ko koncentrēties un ko tajā aktualizēt darba devējiem, par to Latvijas Personāla vadīšanas asociācijas rīkotajā seminārā informēja Kristiāna Boša, Figure Baltic Advisory konsultante, personālvadības praktiķe ar vairāk nekā 15 gadu darba pieredzi. Aspekti, kas jāņem vērā, analizējot pētījuma datus Vispārējais atalgojuma pētījums tiek veikts kā Latvijā, tā arī Baltijā kopumā. 2023. gada pētījums Latvijā nosedza aptuveni 10% no darba tirgus, tajā piedalījās 395 organizācijas un kopumā tika pētīti...

Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) sadarbībā ar Fridriha Eberta fonda pārstāvniecību Baltijas valstīs novembrī rīkoja ikgadējo Darba tiesību forumu. Šogad viens no foruma centrālajiem tematiem bija iespējamās izmaiņas Darba likumā. Gan arodbiedrības, gan darba devēji, gan Labklājības ministrija konferencē pauda savu skatījumu par vairāku likuma normu grozījumu nepieciešamību. Tie skartu virsstundu, dīkstāves apmaksu, darbinieku atlaišanas kārtību, koplīgumu slēgšanu, nepilna summētā darba laika regulējumu un citus aktuālus jautājumus. Daļā no tiem bija vērojam liela pretstāve starp uzņēmējiem un arodbiedrībām, tomēr citi raisa karstas diskusijas. Darba tiesību forumā tā dalībnieki pievērsās vēl arī tādiem jautājumiem kā attālinātais darbs, darbinieku lojalitāte un dažādi specifiski darba tiesību jautājumi, piemēram, komercnoslēpums un informācijas konfidencialitāte, mākslīgā intelekta ietekme uz darba attiecībām, kā arī pierādīšanas līdzekļi darba strīdos. Arodbiedrību priekšlikumi Par izmaiņām, ko Darba likumā par vēlamām redz arodbiedrības, forumā informēja Kaspars Rācenājs, LBAS jurists, darba tiesību konsultants. Viena no risināmajām problēmām saistīta ar situāciju, kad uzņēmumā ir vairākas...

Korporatīvās atbildības un vides ziņošana drīzumā piedzīvos izšķirošu brīdi, jo Eiropas Komisija gatavojās ieviest uzņēmuma vides, sociālās atbildības un pārvaldības (angliski – Environment, Social and Governance, ESG) prakses normatīvo regulējumu ziņošanas paraugu, kas ietekmēs un pārveidos korporatīvo un finanšu sektoru. Uzņēmumiem būs jāņem vērā ne tikai ilgtspējība, bet arī jāatklāj savas vides un sociālās saistības, izmantojot obligātus ilgtspējības pārskatus. Šajā rakstā uzsvērta jaunās regulas nozīme un aprakstīts, kā uzņēmumi var ātri pielāgoties šai ilgtspējības revolūcijai. 1 Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/95/ES (2014. gada 22. oktobris), ar ko groza Direktīvu 2013/34/ES attiecībā uz noteiktu lielu uzņēmumu un grupu nefinanšu un daudzveidības informācijas atklāšanu Ilgtspējības ziņošanā gaidāmās pārmaiņās būtiski ietekmēs organizācijas un to ieinteresētās personas, tostarp investorus. Šīs pārveides pamatā ir pāreja no Nefinanšu pārskatu direktīvas1 (NPD) uz jaunu, visaptverošu sistēmu. NPD ir bijis ilgtspējas pārskatu noteikumu stūrakmens Eiropas Savienībā (ES), uzliekot pienākumu aptuveni 11 700 uzņēmumiem izstrādāt nefinanšu pārskatus. Sagaidāmās regulējošās pārmaiņas...

Viens no Uzņēmumu reģistra (UR) uzdevumiem ir sniegt informāciju Valsts ieņēmumu dienestam (VID) par saņemtajiem pieteikumiem ierakstu izdarīšanai vai dokumentu reģistrācijai (pievienošanai lietai) UR vestajos reģistros. Gadījumi, kuros UR ir pienākums pārsūtīt VID informāciju par saņemtajiem pieteikumiem, ir minēti likuma „Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” 4.16 panta pirmajā daļā. Atbilstoši minētajai normai UR nosūta VID informāciju par saņemtajiem pieteikumiem ierakstu izdarīšanai vai dokumentu reģistrācijai (pievienošanai lietai) UR žurnālā, komercreģistrā, Eiropas ekonomisko interešu grupu reģistrā, pārstāvniecību reģistrā un biedrību un nodibinājumu reģistrā, ja: pieteikumā norādītajā ierakstīšanai pieteiktajā juridiskajā adresē jau ir reģistrēti vairāki šajos reģistros reģistrētie tiesību subjekti, filiāles, ārvalstu komersantu vai organizāciju pārstāvniecības; pieteikumā norādītais valdes loceklis, pārstāvēttiesīgais biedrs, cita pārstāvēttiesīgā amatpersona vai prokūrists ir valdes loceklis, pārstāvēttiesīgais biedrs, cita pārstāvēttiesīgā amatpersona vai prokūrists vairākos šajos reģistros reģistrētos tiesību subjektos; viens no kapitālsabiedrības dibinātājiem jau ir viens no dalībniekiem vairākās kapitālsabiedrībās, izņemot gadījumu, kad viens no kapitālsabiedrības dibinātājiem ir publiska persona Valsts...

Aizsācies gada pēdējais mēnesis, kurā atskatāmies uz paveikto un vienlaikus cenšamies prognozēt, kas mūs sagaidīs turpmāk. Jāatzīst, ka pasaulē šis nav bijis viegls un līksms gads, lai gan Latvijā lielus satricinājumus neesam piedzīvojuši un, cerams, arī nepiedzīvosim turpmāk. Inflācijas vilnis šķietami sāk pierimt, arī ziemu sagaidām ar cerībām, ka energokrīze jau palikusi pagātnē. Tomēr jārēķinās, ka izjutīsim tās sekas, ko sagādā gan ģeopolitiskie notikumi, gan ekonomiskās norises, ko aizvien ietekmē arī pandēmijas laika atskaņas. Taču nav iemesla slīgt pesimismā! Strādāsim un cerēsim, ka ekonomika, kurai ir ciklisks raksturs, dziļāko punktu būs pārvarējusi un pamazām virzīsies atkal augšup. Eiropa turpina tā dēvēto zaļo kursu, kas nozīmē, ka „zaļākai” jākļūst arī sociālajai un korporatīvajai videi, tostarp darba attiecībām, finanšu sektoram. Uzņēmumiem jādomā par ilgtspējas ziņojumu gatavošanu. Tas var izklausīties sarežģīti un apgrūtinoši, taču praksē būtu jāpalīdz sasniegt biznesā izvirzītos mērķus. Šai numurā pievērsāmies arī interesantam pētījumam par atalgojuma tendencēm Baltijā un jo īpaši Latvijā....

Attīstoties dažāda veida sadarbības iespējām, sevišķi saistībā ar darījumu slēgšanu gan vietējā tirgū, gan ar ārvalstu partneriem, arvien vairāk pieaug interese par ātru un efektīvu strīdu risināšanu. Strīdu risināšana valsts tiesās vienmēr paliek kā stabils strīdu risināšanas instruments, taču, izvērtējot mainīgos ekonomiskos apstākļus, darījumu slēdzēja puses arvien biežāk vēlas ātru un finansiāli izdevīgāku risinājumu. Tas ir panākams, izmantojot alternatīvus strīdu risināšanas veidus. Par alternatīviem strīdu risināšanas veidiem tiek uzskatītas sarunas starp darījuma slēdzēja pusēm, mēģinot panākt labprātīgu savstarpēju vienošanos un izlīgšanu, izvairoties no piespiedu līdzekļu izmantošanas. Protams, katrs no alternatīvo strīdu risināšanas veidiem paredz savu kārtību un iznākumu, taču mērķis visiem ir viens – panākt vislabāko rezultātu. Alternatīvie strīdu risināšanas veidi ir process, kurā puses un piesaistīta profesionāla trešā persona, neitrāli un objektīvi palīdz pusēm viņu strīdā panākt izlīgumu, izmantojot dažādas strīda risināšanas metodes bez piespiedu instrumentu piemērošanas. Izmantojot alternatīvos strīdu risināšanas veidus, tiek pielietotas dažādas pieejas, lai atrisinātu konfliktu un novērstu...

Turpinām apskatīt 2023. gada nozīmīgākos tiesu nolēmumus darba tiesisko attiecību strīdos. Šai reizē piedāvājam ieskatu Senāta Civillietu departamenta spriedumā, kas atcēla apelācijas tiesu instances spriedumu. Senāta Civillietu departamenta 2023. gada 16. marta spriedums lietā Nr. SKC–33/2023 (C30397020) Lietas faktiskie apstākļi Darbiniekam tika izteikts rājiens par darba līguma un noteiktās darba kārtības pārkāpšanu. Rīkojuma pamatojumā norādīts, ka darbinieks nav izpildījis darba devējas 2019. gada martā doto uzdevumu saskaņā ar Ministru kabineta 2015. gada 30. jūnija noteikumiem Nr. 337 „Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 405–15 „Būvju tehniskā apsekošana”” (turpmāk – MK noteikumi Nr. 337) līdz 2019. gada 30. septembrim veikt visu darba devējas publisko ēku tehnisko apsekošanu un sagatavot atzinumus; neinformēja, ka apsekošana ir veikta 2015. gadā, un līdz darba devējas noteiktajam termiņam neiesniedza atzinumus; līdz 2019. gada 30. septembrim sniedza maldinošu un pretrunīgu informāciju par apsekošanas gaitu; nav veicis pasākumus, lai novērstu vai mazinātu šķēršļus darba devējai izpildīt Ministru kabineta 2014. gada 2....

Turpinām apskatīt 2023. gada nozīmīgākos tiesu nolēmumus darba tiesisko attiecību strīdos. Šai reizē piedāvājam ieskatu Senāta Administratīvo lietu departamenta spriedumā, kas atcēla apelācijas tiesu instances spriedumu. Senāta Administratīvo lietu departamenta 2023. gada 20. marta spriedums lietā Nr. SKA–86/2023 (A420202917) Lietas faktiskie apstākļi Valsts ieņēmumu dienests (VID) uzlika par pienākumu SIA maksāt darbaspēka nodokļus, līdz ar to strīds faktiski bija par to, vai ir darba tiesiskās attiecības. Apgabaltiesa konstatēja, ka SIA (pieteicēja) darbojas vairāku savstarpēji saistītu uzņēmumu grupā. Ar vienu no grupas uzņēmumiem – SIA „G” – pieteicēja noslēdza sadarbības līgumu par darbinieku nomu. Atbilstoši šim līgumam SIA „G” iznomāja pieteicējai darbiniekus. VID uzskatīja, ka faktiskās darba tiesiskās attiecības pastāvēja starp darbiniekiem un pieteicēju, savukārt sadarbības līgums noslēgts mākslīgi, lai tā aizsegā noslēptu šīs attiecības un atbrīvotu pieteicēju no sociālo iemaksu un iedzīvotāju ienākuma nodokļa samaksas. Līdz ar to bija jānoskaidro, vai pieteicēja, noslēdzot sadarbības līgumu, ir slēpusi reāli pastāvošas darba tiesiskās attiecības....

Pretendenti, kas saņem ārvalstu subsīdijas, iegūstot līguma slēgšanas tiesības publiskajos iepirkumos, var izkropļot iekšējo Eiropas Savienības tirgu un apdraudēt konkurences apstākļu vienlīdzību, jo tiem rodas iespējas iepirkumos iesniegt nepamatoti lētus piedāvājumus. Regula par ārvalstu subsīdijām, kas izkropļo iekšējo tirgu Noteikumi, kas reglamentē valsts atbalstu Eiropas Savienībā (ES), nosaka ierobežojumus un paziņošanas prasības valsts atbalstam, ko ES dalībvalstis plāno piešķirt ES reģistrētiem uzņēmumiem. Tomēr tas neregulē subsīdijas, kuras ES uzņēmumiem piešķir trešās valstis ārpus ES. Līdz ar to šāda asimetrija kaitē ES reģistrētiem uzņēmumiem jo kropļo konkurences vidi. 1 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2022/2560 (2022. gada 14. decembris) par ārvalstu subsīdijām, kas izkropļo iekšējo tirgu. Pieejams: https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/?uri=CELEX:32022R2560. Lai novērstu šos izkropļojumus, Eiropas Parla­ments un Padome pieņēma regulu Nr. 2022/2560 par ārvalstu subsīdijām, kas izkropļo iekšējo tirgu1, kas stājās spēkā 2023. gada 12. janvārī un kļuva piemērojama no 2023. gada 12. jūlija. Saskaņā ar šo regulu, Eiropas Ko­mi­sija būs pilnvarota izmeklēt valsts...

Tiešsaistes komersantu darbu ietekmē divi būtiski Eiropas Parlamenta un Padomes pieņemtie tiesību akti kas skar digitālo vidi. Platformu un uzņēmumu savstarpējās sadarbības regula paredz izveidot konkurētspējīgu, taisnīgu un pārredzamu uzņēmējdarbības vidi mazākiem uzņēmumiem un tirgotājiem tiešsaistes platformās. Savukārt Digitālo pakalpojumu akta mērķis ir cīnīties ar dezinformāciju un noziegumiem, kas tiek veikti digitālajā vidē, un tas attiecas uz ļoti lielām tiešsaistes platformām un meklētājpakalpojumu sniedzējiem. Par aktuālitātēm digitālās vides regulējumā varēja uzzināt ZAB Cobalt rīkotajā vebinārā „Jauni digitālās vides izaicinājumi”. Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/1150 (2019. gada 20. jūnijs) par taisnīguma un pārredzamības veicināšanu komerciālajiem lietotājiem paredzētos tiešsaistes starpniecības pakalpojumos (Platformu un uzņēmumu savstarpējās sadarbības regula jeb „P2B regula”) ir pirmais noteikumu kopums, lai izveidotu konkurētspējīgu, taisnīgu un pārredzamu uzņēmējdarbības vidi mazākiem uzņēmumiem un tirgotājiem tiešsaistes platformās. Regulu piemēro kopš 2021. gada marta, vebinārā norādīja Gabriela Šantare, ZAB COBALT zvērināta advokāta palīdze, datu aizsardzības speciāliste: „Redzam, ka ne visi starpnieki ir...

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) aicina valsts un pašvaldību institūciju, kā arī privātā sektora pārstāvjus pieteikties mācībām “Korupcijas risku izvērtēšana un pretkorupcijas pasākumu plāna izstrāde”. Mācības notiks tiešsaistē 24. novembrī no plkst. 10.00 līdz 14.00. Mācību mērķis ir pilnveidot izpratni par efektīvas pretkorupcijas iekšējās kontroles sistēmas izveidi un uzturēšanu, lai preventīvi novērstu korupcijas un interešu konflikta riskus. Mācībās skaidrota gan iekšējās pretkorupcijas sistēmas izveidošanas tiesiskā bāze, gan KNAB vadlīniju piemērošana korupcijas risku identificēšanai un pretkorupcijas pasākumu plāna izstrādei. Pretkorupcijas pasākumu plāns ir obligāta prasība publiskas personas institūcijās, tāpēc mācību primārā mērķauditorija ir personas, kas atbildīgas par šo plānu ieviešanu un īstenošanu. Vienlaikus KNAB aicina arī privātā sektora pārstāvjus pievērst uzmanību pretkorupcijas mehānismiem uzņēmuma darbībā, izstrādājot un ieviešot pretkorupcijas pasākumu plānu. Lai veicinātu uzņēmumu informētību par pretkorupcijas plāna izstrādi un ieviešanu, mācību sekundārā mērķauditorija ir privātā sektora pārstāvji. KNAB mācības par korupcijas risku izvērtēšanu un pretkorupcijas...