JURIDISKIE PADOMI

Gan Latvijas, gan ārvalstu tiesībās sabiedrība ar ierobežotu atbildību (SIA) tiek definēta kā sabiedrība, kuras darbības pamats ir dalībnieku savstarpēja lojalitāte. Tomēr bieži laika gaitā dalībnieku starpā šī lojalitāte izzūd un rodas konflikti, kam par iemeslu mēdz būt viena vai vairāku SIA dalībnieku negodprātīga rīcība, kas nav savienojama ar tiem mērķiem, kurus dalībnieki bija nosprauduši, sabiedrību dibinot un veicot tajā investīcijas. Šādas problēmsituācijas bieži tiek risinātas, ceļot prasību tiesā par dalībnieka izslēgšanu no SIA saskaņā ar Komerclikuma 195. pantu. Kā trāpīgi uzsvērusi Augstākā tiesa, “ne sabiedrībai, ne citiem tās dalībniekiem nav jāpiecieš savā sastāvā dalībnieks, kurš ne vien lojalitātes pienākumu nepilda, bet ar savu rīcību nodarījis sabiedrībai būtisku kaitējumu, turklāt pastāv iespēja, ka viņš varētu kaitējumu nodarīt arī turpmāk” (skat. Augstākās tiesas Civillietu departamenta 2018. gada 31. janvāra sprieduma lietā Nr. SKC-34/2018 7. punktu). Praksē dalībnieka izslēgšana no sabiedrības un tai sekojošā daļu pāreja sabiedrībai izrādījies pietiekami efektīvs konfliktsituācijas starp dalībniekiem risināšanas...

2017.gada 18. janvārī visās Eiropas Savienības dalībvalstīs, izņemot Apvienoto Karalisti un Dāniju, kļuva piemērojama Eiropas parlamenta un Padomes 2014. gada 15. maija regula Nr. 655/2014, ar ko izveido Eiropas kontu apķīlāšanas procedūru, lai atvieglotu pārrobežu parādu piedziņu civillietās un komerclietās (turpmāk – regula). Ar regulu radīts jauns pārrobežu prasības nodrošināšanas instruments – Eiropas kontu apķīlāšanas rīkojums, kas ļauj kreditoriem apķīlāt parādnieka naudas līdzekļus (kontus) kredītiestādēs un tādējādi efektīvāk piedzīt parādu pārrobežu procesā. Jaunais instruments tieši saistīts ar parādu atgūšanas jautājumiem pārrobežu procesā, kas ikdienā skar lielu daļu uzņēmēju. Kādos gadījumos jaunais pārrobežu prasības nodrošināšanas instruments ir noderīgs? 2015. gadā ar Latvijas tiesas spriedumu piedzīts parāds no fiziskas personas par namu apsaimniekošanas un komunālajiem parādiem. Pēc tiesvedības uzsākšanas parādnieks vairākkārtīgi mainījis dzīvesvietu, šobrīd viņa dzīvesvieta un ienākumu gūšanas vieta ir Vācijā. Piedziņa Latvijā nav iespējama, jo nav aktīvu vai mantas. No publiskajiem reģistriem konstatēts, ka parādnieks Latvijā izvairās arī no uzturlīdzekļu maksājumiem. Neliels...

Civillikumā tiesību aizsardzība pašpalīdzības ceļā ir noteikta vairākos veidos, tajā skaitā, kā aizturējuma tiesību īstenošana. Kā vispārīgs noteikums, aizturējuma tiesības pastāv uz likuma pamata konkrētos gadījumos (piemēram, attiecībā uz nomu, īri u.c. gadījumos) un tās ir tiesības realizēt, ja izpildās visi likumā noteiktie priekšnoteikumi. Šī raksta ietvaros lielākoties tiks analizētas aizturējuma tiesības komercdarījumos. Aizturējuma tiesību institūtu galvenokārt regulē Civillikums, kas paredz vispārīgu regulējumu un būs attiecināms uz dažāda veida tiesiskajām attiecībām, gan juridisku, gan fizisku personu starpā, savukārt, Komerclikums satur speciālās normas un būs attiecināms uz komercdarījumiem komersantu starpā. Aizturējuma tiesības attiecībā uz pārvadājamo kravu paredzētas arī Jūras kodeksa 131. un 212. pantā. Jāievēro, ka, ja likums to tieši neparedz, aizturējuma tiesība nebūs piemērojama. Piemēram, citu starpā, svešas lietas aizturējuma tiesību kā tiesiskās aizsardzības līdzekli gadījumā, ja kāda no pusēm nav izpildījusi saistības, nenoteic arī Konvencija par starptautisko preču pirkuma-pārdevuma līgumiem, kas reglamentē pirkuma-pārdevuma līgumu slēgšanu, pircēja un pārdevēja tiesības un...

Latvijā tradicionāli par zvērināta tiesu izpildītāja galveno uzdevumu tiek uzskatīta nolēmumu izpilde, proti – zvērināts tiesu izpildītājs ir vidutājs, kuram valsts ir deleģējusi piespiedu varu panākt tiesas nolēmuma izpildi un atjaunot aizskartās puses tiesības. Tomēr nolēmumu izpilde nav vienīgā funkcija, ko veic zvērināti tiesu izpildītāji. Papildus nolēmumu izpildei zvērināti tiesu izpildītāji, līdzīgi kā kolēģi citās Eiropas valstīs, arvien biežāk veic arī citus uzdevumus, piemēram, dokumentu piegādi, faktu fiksēšanu un citas darbības, kas plašāk ir uzskaitītas Tiesu izpildītāju likuma 74. panta pirmajā daļā. Faktu fiksēšana, kas var kalpot kā rakstveida pierādījums tiesā vai citā strīdu izšķiršanas institūcijā, ir populārs un pieprasīts pakalpojums daudzās Eiropas valstīs, kurās tiesu izpildītāji veic šo uzdevumu. Piemēram, Lietuvā kopš tiesu izpildītāja institūta reformas 2003. gadā, faktu fiksēšanas gadījumu skaits pieaudzis vairāk nekā 12 reizes. Jāatzīst, ka Latvijā faktu fiksēšana salīdzinājumā ar citām valstīm, piemēram, Franciju, Nīderlandi, Luksemburgu, vēl netiek tik plaši izmantota. 2018. gadā zvērināti tiesu izpildītāji veikuši...

Vismaz daļai darba devēju varētu būt paslīdējis garām fakts, ka 1. maijā stājies spēkā jaunais Trauksmes celšanas likums, kas uzņēmumiem ar vismaz 51 nodarbināto uzliek pienākumu izveidot iekšējo trauksmes celšanas sistēmu, dodot iespēju darbiniekam ziņot par uzņēmumā konstatētu pārkāpumu īpašas procedūras ietvaros. Lai gan valsts pagaidām nedraud ne ar īpašām pārbaudēm, ne arī sankcijām gadījumā, ja šī likuma prasība tomēr netiks pildīta, tomēr iekšējās trauksmes sistēmas izveidē varētu būt ieinteresēti paši darba devēji, uzsver Inese Kušķe, Valsts kancelejas Valsts pārvaldes politikas departamenta eksperte. Kāda ir pašreizējā situācija Latvijā ar trauksmes celšanas sistēmu ieviešanu vidējos un lielos uzņēmumos? Apmēram cik daudz uzņēmumos šāda sistēma jau ir izveidota un sekmīgi darbojas? Iekšējā trauksmes celšanas sistēma biežāk ir izveidota starptautiskos uzņēmumos vai uzņēmumos, kas darbojas finanšu un kapitāla tirgus sektorā. Protams, ir arī tādi uzņēmumi, kam šādas sistēmas izveides nepieciešamība būs pilnīgs jaunums. Kā jaunais likums mainīs dzīvi šiem uzņēmējiem? Uz kuriem uzņēmumiem šī prasība...

Testaments ir labākais formāts mantojuma jautājumu sakārtošanai - tā uzskata 59% Latvijas iedzīvotāju, atklāj Swedbank Finanšu institūta veiktās aptaujas rezultāti. Savukārt 41% iedzīvotāju vērtējumā par tādu uzskatāma savlaicīga īpašumu “pārrakstīšana” izvēlētajai personai. Līdzīgu tendenci rāda arī Latvijas zvērinātu notāru pieredze. Testamentu sastāda vidēji 3 000 cilvēku katru gadu. “Tā kā mūsu valstī testaments joprojām var tikt sastādīts un glabāts arī mājās, reālais cilvēku skaits, kas rakstiski atstāj informāciju par savu pēdējo gribu, visdrīzāk ir lielāks,” uzsver Jānis Skrastiņš, zvērināts notārs un Latvijas Zvērinātu notāru padomes priekšsēdētājs. Daudzi cilvēki dažādu iemeslu dēļ nekustamo īpašumu izvēlas atdot bērniem vēl savas dzīves laikā. Viens no izplatītākajiem veidiem, ko šādās situācijās cilvēki izvēlas, ir nekustamā īpašuma dāvināšana. Vidēji gadā pie zvērinātiem notāriem Latvijā tiek taisīti aptuveni 2 500 dāvinājuma līgumi. “Populārs tas ir tāpēc, ka ar dāvinājumu nekustamo īpašumu var atdot bez atlīdzības. Taču vienlaikus jāņem vērā, ka dāvinājuma līgumu var apstrīdēt neatņemamās daļas tiesīgie. Piemēram,...

Saeimas Juridiskā komisija 28.martā 1. lasījumam virzīja Personas datu apstrādes likuma projektu, kas precizēs jaunās Vispārīgās datu aizsardzības regulas (GDPR*) piemērošanu Latvijā. To ir vērts zināt, kā uzņēmējiem, tā iedzīvotājiem. Lai gan sods par jaunās regulas neievērošu fiziskām personām nedraud, tomēr katra spēkos ir rīkoties, lai pasargātu savus personas datus un kontrolētu, kam tie tiek nodoti. Atgādinām, 2018.gada 25.maijā Eirops Savienībā stāsies spēka jaunie personas datu apstrādes noteikumi - Vispārīgā personas datu aizsardzības regula. Jaunie noteikumi attieksies uz katru personu, kuras dati tiek vākti un apstrādāti, kā arī iepriekš savāktiem datiem. Kas ir personas dati? Atgādinām, ka personas dati ir jebkura informācija, kas attiecas uz identificētu vai identificējamu fizisku personu. Šāda informācija ir vārds, uzvārds, telefona numurs, e-pasta adrese, dzīvesvietas adrese, automašīnas reģistrācijas numurs, etniskā izcelsme, politiskie uzskati, reliģiskā pārliecība, bankas konta numurs, informācija par veselības stāvokli, biometriskie dati, informācija par ģimenes locekļiem, personas kods, attēls, paraksts un cita tamlīdzīga informācija. Kāpēc...

No 12. līdz 16. martam Advokatūras dienās iedzīvotāji varēs saņemt advokātu bezmaksas juridiskās konsultācijas visā Latvijā. Advokatūras dienas notiek jau devīto gadu, un šogad īpaši uzmanība veltīta cietušo tiesību skaidrošanai, bet konsultācijas būs iespējams saņemt arī citās jomās. Latvijas Zvērinātu advokātu kolēģija mājaslapā www.advokatura.lv ir publiskojusi sarakstu ar Advokatūras dienu konsultāciju sniedzējiem un aicina iedzīvotājus pieteikties jau tagad. “Pērn Advokatūras dienu laikā tika sniegtas aptuveni 3000 bezmaksas konsultācijas, un ik gadu arvien vairāk iedzīvotāju izmanto šo iespēju. Šogad vairāk uzmanības pievērsīsim tieši cietušo tiesībām. Ne vienmēr pati persona apzinās, ka patiesībā varētu tikt atzīta par cietušo, un šāda konsultācija varētu būt pirmais solis sāpīgu jautājumu risināšanā. Turklāt cietušais valsts atbalstam var pretendēt brīdī, kad ir saņēmis šādu statusu, tādēļ īpaši būtiska ir iespēja saņemt bezmaksas konsultāciju, pirms vēl statuss ir piešķirts,” uzsver Latvijas Zvērinātu advokātu padomes priekšsēdētājs Jānis Rozenbergs. Šogad bezmaksas konsultācijas sniegs vairāk nekā 100 zvērināti advokāti un viņu palīgi. Visvairāk...

Lai sekmētu sabiedrības izpratni par intelektuālo īpašumu un tā aizsardzības rezultātā iegūstamajām priekšrocībām, Patentu valde ir izveidojusi skaidrojošus video par intelektuālo īpašumu un tā objektiem, tādējādi vēršot uzmanību, ka intelektuālais īpašums ir mums visapkārt, tas attiecas uz cilvēku prāta radītiem darbiem – izgudrojumiem, literatūras un mākslas darbiem, kā arī uz uzņēmējdarbībā izmantotiem vārdiem, simboliem un dizainu. Mūsdienu strauji mainīgajā un dinamiskajā ekonomikā inovāciju loma konkurētspējas nodrošināšanā ir neatsverama, arvien vairāk tiek īstenotas inovatīvas un radošas idejas. Ir svarīgi apzināties, ka visus cilvēka prāta radītos darbus ir iespējams aizsargāt ar intelektuālā īpašuma tiesībām, bet vispirms cilvēkam ir jāsaprot, kas ir intelektuālais īpašums un kā tas var strādāt viņa labā, tādēļ Patentu valde vienkāršā un saprotamā veidā skaidro, kas ir intelektuālais īpašums, t.sk. preču zīme, patents, dizainparaugi, autortiesības, ģeogrāfiskās izcelsmes norādes un augu šķirnes. Papildus video par intelektuālo īpašumu kopumā, ir izveidoti atsevišķi video par preču zīmēm, dizainparaugiem un izgudrojumiem. Gan uzņēmējiem, kas rada...

Uzņēmumu reģistrs (UR) atgādina, ka arodbiedrībām, kuru struktūrvienībām ir noteikts juridiskās personas statuss, līdz 2017.gada 31.decembrim UR biedrību un nodibinājumu reģistrā jāreģistrē attiecīgās struktūrvienības kā patstāvīgās vienības, jāpārveido tās par struktūrvienībām bez juridiskās personas statusa vai jālikvidē. Iepriekš norādītā prasība izriet no Arodbiedrību likuma, kas stājās spēkā 2014.gada 1.novembrī. Papildus UR informē, ka pašreizējais normatīvo aktu regulējums paredz visām arodbiedrībām līdz 2019.gada 1.novembrim Uzņēmumu reģistrā iesniegt aktuālajam Arodbiedrību likumam un citiem normatīvajiem aktiem atbilstošus statūtus un informāciju par personām, kuras ir tiesīgas pārstāvēt arodbiedrību. Šai sakarā atgādinām Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LABS) konsultanta darba tiesisko attiecību jautājumos Kaspara Rācenāja un LBAS Eiropas tiesību un politikas dokumentu ekspertes Nataļjas Mickevičas rakstīto žurnālā BILANCES JURIDISKIE PADOMI ( 2014. gada aprīļa numurā, abonentiem lasāms arī e-versijā). Arodbiedrības tiek nosacīti dalītas divās kategorijās – arodbiedrības, kas izveidotas uzņēmumā, un ārpus uzņēmuma arodbiedrības. Ar uzņēmumu tiek saprasta Darba likuma 5. pantā lietotā definīcija - jebkura organizatoriska...

Izvēloties ceļot ar aviotransportu, vienmēr pastāv iespēja, ka kādu iemeslu dēļ, ir iespējama aizķeršanās, visbiežāk, ja aizkavējies vai atcelts lidojums. Kā liecina Eurokonotrol dati, aptuveni puse no visiem lidojumiem savu galamērķi sasniedz ar kavēšanos. Šādas situācijas var radīt papildu izmaksas ne tikai pasažieriem, bet arī lidsabiedrībām. Eksperti uzsver, ka nepatīkamo situāciju rezultātā visbiežāk nākas maksāt pasažieriem, jo iegūt kompensāciju no lidsabiedrībām ir pārāk laikietilpīgi, sarežģīti un bieži vien pat neiespējami. "Tikai aptuveni 5% no visiem pasažieriem, kam nācies mainīt savus plānus lidsabiedrību dēļ, saņem atbilstošu, likumā paredzēto kompensāciju. Eiropas lidsabiedrībām, saskaņā ar likumdošanu, būtu jāizmaksā saviem pasažieriem vismaz 3,2 miljardus eiro - par atceltiem, aizkavētiem lidojumiem vai bagāžas nozaudēšanu, tomēr, vadoties pēc šobrīd aktuālās prakses, no šīs summas tiks izmaksāta, visticamāk, tikai maza daļa," skaidro "Skycop" vadītājs Marius Stonkus. Situācijas, par kurām klientam pienākas kompensācija ir šādas: ja lidojums ticis aizkavēts ilgāk par 3 stundām; ja lidojums atcelts mazāk nekā 14...

Latvijas Apdrošinātāju asociācija aicina pievērst uzmanību gaidāmajām izmaiņām nodokļu regulējumā, jo nodokļu reforma paredz, ka no 2018.gada 1.janvāra minimālais uzkrājošās apdrošināšanas līguma periods iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) atmaksas saņemšanai tiek pagarināts no 5 uz 10 gadiem. Tas nozīmē, ka nodokļu atvieglojumus varēs iegūt tad, ja uzkrātie līdzekļi tiks izņemti ne ātrāk kā pēc 10 gadiem no līguma noslēgšanas brīža. Mainīsies arī iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likme, samazinoties uz 20%. "Būtiski, ka šobrīd spēkā esošajiem un līdz gada beigām noslēgtajiem līgumiem 2018.gadā tiks piemērots 2017.gada regulējums ar IIN atmaksu 23% apmērā no veiktajām iemaksām," uzsver Latvijas Apdrošinātāju asociācijas prezidents Jānis Abāšins. No nākamā gada 1.janvāra mainīsies arī uzkrājošās dzīvības apdrošināšanas iemaksu apmēra ierobežojums IIN atvieglojumu piemērošanai. Iemaksas nevarēs būt lielākas par 10% no gada bruto algas, nepārsniedzot 4000 EUR uzkrājošajā apdrošināšanā un pensiju fondos kopā. "Šobrīd spēkā ir 10% limits no gada bruto algas bez faktiskā iemaksu apjoma ierobežojuma. Tas ļāvis izmantot lielus...

No 2017. gada 13. jūlija, kad stājas spēkā likums Grozījumi Komerclikumā saskaņā ar Komerclikuma 144. panta pirmās daļas 6.1 punktu kapitālsabiedrības statūtos sabiedrības valdes skaitliskais sastāvs ir jānorāda, ja tāds ir paredzēts, norāda Laima Letiņa, Uzņēmumu reģistra Juridiskās nodaļas vadītāja vietniece publikācijā žurnālā BILANCES JURIDISKIE PADOMI augusta numurā. Līdz ar to pašas kapitālsabiedrības ziņā ir, vai vispār norādīt statūtos valdes skaitlisko sastāvu un, ja norādīt, tad kā norādīt statūtos valdes locekļu skaitu. Proti, statūtos var noteikt konkrētu valdes locekļu skaitu, noteikt valdes locekļu skaita “no - līdz” robežu vai valdes locekļu skaitu var arī nenorādīt. Norādāms, ka izmaiņas valdes skaitliskā sastāva norādīšanai statūtos un kvoruma aprēķināšanā neietekmē valdes pārstāvības tiesības. Atbilstoši Komerclikuma 223. panta pirmajai daļai un 303. panta pirmajai daļai valdes locekļi pārstāv sabiedrību kopīgi, ja statūtos nav noteikts citādi. Kapitālsabiedrības izvēlētais valdes locekļu pārstāvības modelis (kopīga pārstāvība vai atsevišķa pārstāvība) darbojas neatkarīgi no valdes locekļu faktiskā skaita un paliek nemainīgs...

Šogad jūlijā aprit trīs gadi, kopš, sastādot testamentu pie notāra, nav vairs nepieciešami liecinieki, un šo gadu laikā divtik pieaudzis pie notāriem taisīto testamentu skaits. Kā norāda Latvijas Zvērinātu notāru padomes priekšsēdētāja Sandra Stīpniece, tas veicinājis to, ka sabiedrība kļūst atbildīgāka un izglītotāka par riskiem, kas var iestāties, ja cilvēks pēdējo gribu ir nolēmis paust mājās rakstītā un glabātā testamentā. Līdz 2014. gada 1. jūlijam testatoram jeb cilvēkam, kurš vēlējās savu mantu novēlēt kādam ar testamentu, to noformējot pie notāra, bija jāpieaicina divi liecinieki, kas nav radinieki vai ģimenes locekļi. Tas bija ne vien sarežģīti, bet arī sadārdzināja testamenta izmaksas, jo valsts reģistros tika veikta liecinieku identitātes pārbaude. Vienlaikus ar atteikšanos no lieciniekiem, taisot publisku testamentu, Latvijā tika izveidots Publisko testamentu reģistrs. Tajā atrodami dokumenti, kas pie notāriem tapuši kopš 1993. gada 1. septembra un satur pēdējās gribas rīkojumus, kā arī dokumentus, kas atsauc, groza, papildina vai atceļ šos rīkojumus. Tā valsts...

Atvaļinājumu sezona rit pilnā sparā, un daudzi to izmanto atpūtai ārzemēs. Šobrīd, kad laikapstākļi mūs nelutina, ceļotāju skaits aug un tāpat arī interese par ceļojumu apdrošināšanu. Latvijas Apdrošinātāju asociācija aicina izvērtēt polisē iekļaujamos riskus atbilstoši ceļojuma mērķim un plānotajām aktivitātēm, lai negaidītas ķibeles gadījumā zaudējumi tiktu segti atbilstošā apmērā. Esam apkopojuši riskus un aspektus, par kuriem ceļotājiem visbiežāk rodas neskaidrības. Aktīvā atpūta Ja zināt, ka ceļojuma laikā kāpsiet kalnos, kaitosiet, nirsiet, brauksiet ar motociklu vai nodarbosieties ar citām sportiskām aktivitātēm, jautājiet apdrošinātājam, vai piedāvātā polise segs izdevumus, kas radušies aktīvās atpūtas laikā. Standarta ceļojumu apdrošināšanas polisē šādi riski var nebūt ietverti un, notiekot negadījumam, medicīniskās palīdzības, ārstēšanās un citus saistītos izdevumus ceļotājam var nākties segt no savas kabatas. Civiltiesiskā atbildība Var gadīties, ka ceļojuma laikā nejauši nodarāt zaudējumus kādam citam. Piemēram, ja iznomājat auto, motorolleri, velosipēdu vai citu transportlīdzekli un izraisāt ceļu satiksmes negadījumu. Nomājot transportlīdzekli Eiropas Savienībā, konkrētās valsts OCTA polise...