JURIDISKIE PADOMI

Vertikālos līgumus slēdz teju vai ikviens uzņēmums un tie visbiežāk ir piegādes un izplatīšanas līgumi, ko uzņēmumi izmanto, lai vienotos par īpašiem noteikumiem un nosacījumiem saistībā ar preču vai pakalpojumu pirkšanu, pārdošanu vai tālākpārdošanu. Eiropas Savienībā 2023. gadā spēkā stājies jauns regulējums, kas noteic, kādas uzņēmumu starpā slēgtas vertikālas vienošanās ir atbrīvojamas no konkurences tiesībās paredzētā vienošanās aizlieguma. Vertikālie līgumi ir vienošanās, kuru ir noslēguši divi vai vairāki tirgus dalībnieki jeb uzņēmumi, un tie katrs veic saimniecisko darbību atšķirīgā ražošanas vai izplatīšanas līmenī (piemēram, ražotāja līgums ar vairumtirgotāju, mazumtirgotāja līgums ar vairumtirgotāju u.c.). Šie uzņēmumi nekonkurē savā starpā un katrs dara ko citu. Ar to tie atšķiras no horizontālajiem līgumiem starp tiešajiem konkurentiem, kas darbojas vienā un tajā pašā tirgus līmenī, skaidroja Ieva Andersone, zvērinātu advokātu biroja Sorainen Latvijas biroja vadošā partnere, zvērināta advokāte, konkurences tiesībām veltītajā vebinārā. Lielākā daļa noslēgto komerciālo jeb biznesa līgumu, visticamāk, būs vertikālie līgumi. Tie ir visa...

Senāta Administratīvo lietu departamenta 2023. gada 28. aprīļa spriedums lietā Nr. A420231320, SKA–234/2023 Vai kapitālsabiedrības valdes loceklis, kurš faktiski nesaņem ienākumus, ir tiesīgs saņemt slimības pabalstu? Lietas faktiskie apstākļi Pieteicējs ilgstoši līdz 2019. gada decembrim kā darba ņēmējs bija pakļauts visiem sociālās apdrošināšanas veidiem, bet, sākot no 2019. gada decembra, pieteicēja darba ņēmēja statuss reģistrēts kā kapitālsabiedrības valdes loceklim atbilstoši likuma „Par valsts sociālo apdrošināšanu” 1. panta 2. punkta „m” apakšpunktam. Pieteicējs vērsās Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā (VSAA) ar lūgumu piešķirt slimības pabalstu par darbnespējas periodu no 2020. gada 27. marta līdz 29. jūnijam, un 2020. gada 22. jūlijā pieteicējs vērsās ar lūgumu piešķirt slimības pabalstu par darbnespējas periodu no 2020. gada 30. jūnija līdz 17. jūlijam. Ar VSAA lēmumu nolemts atteikt piešķirt slimības pabalstu, jo pieteicējs nebija pakļauts slimības apdrošināšanai. Pirmās un apelācijas instances tiesas pieteicēja pieteikumu noraidīja. Apgabaltiesa secināja, ka pieteicējs neatbilst kritērijam par ienākumu zaudējumu darbnespējas dēļ (kas pats...

Senāta Administratīvo lietu departamenta 2023. gada 28. aprīļa spriedums lietā Nr. A420305218, SKA–68/2023 Darba likuma 69. panta piektajā daļā ir noteikts, ka darba samaksa un ar to saistītās valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas ir pirmās kārtas maksājumi, ko veic darba devējs. Bet, kas notiek, ja darba devējs ir maksājis „aplokšņu algas” un obligātās iemaksas nav veicis? Lietas faktiskie apstākļi Valsts ieņēmumu dienests (turpmāk – dienests) uzlika pieteicējai SIA pienākumu samaksāt budžetā valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (turpmāk – obligātās iemaksas), soda naudu, nokavējuma naudu un iedzīvotāju ienākuma nodokļa soda naudu. Lēmumā dienests konstatēja, ka pieteicēja grāmatvedības uzskaitē nav pilnībā uzrādījusi saviem darbiniekiem izmaksāto darba algu un nav aprēķinājusi un samaksājusi budžetā obligātās iemaksas un iedzīvotāju ienākuma nodokli pilnā apmērā. Nepiekrītot lēmumam, pieteicēja vērsās tiesā. Gan pirmās, gan apelācijas instances tiesas SIA pieteikumu noraidīja. Spriedumā norādīts, ka dienests ieguva pierādījumus tam, ka SIA saviem darbiniekiem maksā „aplokšņu algas”. Lietā ir pierādīts...

Jautājumā par kopības tiesībām noteikt tās biedriem pienākumu maksāt nokavējuma procentu vai līgumsodu bija izveidojusies stabila judikatūra. Augstākās tiesas Senāts (turpmāk – Senāts) 2023. gada 28. decembra spriedumā lietā Nr. C33554719, SKC–53/2023 paplašinātā sastāvā mainīja judikatūru. Ar šo rakstu autors vēlas sniegt atskatu uz iepriekšējo judikatūru un pievērst dzīvokļu īpašnieku, pārvaldnieku un tiesnešu uzmanību jaunākajām tiesu prakses atziņām, jo iepriekš jautājumā par nokavējuma procentiem un līgumsodu pastāvēja atšķirīga tiesu prakse. Jānorāda, ka Senāts atkāpās no judikatūras, jo „kopš šo spriedumu taisīšanas ir gan grozīti normatīvie akti, gan būtiski attīstījusies un mainījusies Senāta judikatūra dzīvokļu īpašnieku kopības un tās kompetences jautājumos. Tādēļ minētajos spriedumos ietvertās kādreizējās atziņas par kopības kompetences neesību līgumisko procentu un līgumsoda noteikšanā vairs nav uzturamas un Senāts no tām atkāpjas” (sk. Senāta 2023. gada 28. decembra sprieduma lietā Nr. C33554719, SKC –53/2023 9.2.2. punktu). Kā norādīts Senāta 2019. gada 12. decembra spriedumā lietā Nr. C31346614, SKC–109/2019 „dzīvokļu īpašnieku kopība...

Lai spētu efektīvāk aizstāvēt nodokļu maksātāja tiesības un izvēlēties pareizāko stratēģiju domstarpībās ar Valsts ieņēmumu dienestu (VID), jāņem vērā vairāki aspekti. Ir gadījumi, kad vērts atzīt kļūdu un vienoties, bet, ja uzņēmums pārliecināts par savu taisnību, tad svarīgi to aizstāvēt, ievērojot precizitāti un arī atvērtību sadarbībai ar VID auditoriem. Tāpat vērts iepazīties ar tiesu prakses jaunākajām atziņām, kas pasaka priekšā, kādas normatīvo aktu interpretācijas ir atzītas, bet kādas – labāk nemaz nemēģināt īstenot. Lai neiedzīvotos nepatikšanās ar nodokļu administrāciju, pirms jebkādu darījumu slēgšanas un atspoguļošanas uzņēmuma grāmatvedībā nodokļu vajadzībām, nodokļu maksātājam jāspēj atbildēt uz dažiem salīdzinoši vienkāršiem jautājumiem, norādīja Sandija Novicka, ZAB COBALT partnere, zvērināta advokāte, sertificēta nodokļu konsultante, vebinārā „Nodokļu tiesvedības: Kā no tām izvairīties un kā tajās uzvarēt?” n Kas tas ir par darījumu nodokļu izpratnē? Preces, pakalpojumi, darījums ar nekustamo īpašumu, darba līgums vai pakalpojumu līgums u.c. n Vai darījuma ekonomiskā būtība atbilst darījuma juridiskajam veidam un formai? Likumā...

Zvērināts notārs ir cilvēkam tuvākais jurists, tāds kā priekšpostenis, pirms sanāk saskarsme ar citiem juridisko profesiju pārstāvjiem vai pat tiesu. Tāpēc notāru profesionālajās darbībās kā prioritātei jābūt cilvēcībai – varbūt pat vairāk nekā jebkurā citā tiesību sistēmai piederošajā institūcijā, uzskata Aigars Kaupe, Latvijas Zvērinātu notāru padomes (LZNP) priekšsēdētājs, zvērināts notārs. Viņa vadībā LZNP jaunā sastāvā darbu uzsāka 2023. gada 11. decembrī. Sarunā skaidrojām, kā digitālajā laikmetā mainās notariāta pakalpojumi, kas būtu jāņem vērā notāru klientiem un ko darījumu lielākai drošībai vajadzētu risināt jau valsts līmenī. LZNP kā tās loceklis darbojaties jau kopš 2008. gada. 2019. gadā saņēmāt Latvijas notariāta ikgadējo balvu „Gada notārs”. Kā ir būt par šīs profesionālās organizācijas vadītāju? Gatavojoties šādam izaicinājumam – vadīt organizāciju, kaut kādā mērā ir jābūt morāli gatavam un zinošam visos jautājumos, kas saistīti ar profesijas attīstību un pārvaldību. Diezgan loģiski, ka par vadītāju tiek ievēlēts kāds no padomes locekļiem, kas jau ir darbojies šajā jomā....

„Vairāk nekā 80% Latvijas iedzīvotāju atzīst, ka viņu zināšanas juridiska rakstura jautājumos ir vājas vai pat ļoti vājas, tomēr gadījumos, kad nepieciešama juridiska rakstura palīdzība, katrs sestais iedzīvotājs cenšas tikt galā paša spēkiem, liecina pētījumu centra SKDS veiktā aptauja.” Šādu tekstu varēja lasīt preses paziņojumā, ko Latvijas Zvērinātu notāru padome sagatavoja pēc martā rīkotajām ikgadējām Notāru dienām. Tajā arī minēts, ka pērn visbiežāk iedzīvotāji notāriem lūguši apliecināt nostiprinājuma lūgumu, ko var uzskatīt par tādu kā darījuma ar nekustamo īpašumu „pavadrakstu”, bet pašu pirkuma vai dāvinājuma līgumu notāriem lūgts sastādīt vien desmit procentos gadījumu. Attiecīgi jāsecina, ka liela daļa tomēr paļaujas, ka pašdarbība juridisko jautājumu risināšanā būs veiksmīga. Diemžēl tas tā ne vienmēr izdodas, jo praksē novērotais nereti liecina gan par darījumā iesaistītās kādas no pusēm apzinātu krāpniecība, gan tiek pieļautas kļūdas neuzmanības vai nezināšanas dēļ, kas var maksā dārgi, bet kuras varēja novērst, ja vien darījuma dalībnieki konsultētos ar juristiem. Tāpēc pavasara...

Ikgadējā Tiesu izpildītāju diena, ko tradicionāli rīko Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju (LZTI) padome, šogad norisināsies 27. martā un būs veltīta tādam aktuālam jautājumam kā piespiedu dalītā īpašuma izbeigšana privatizētajās daudzdzīvokļu mājās. Aizvadītajā gadā tika veiktas likumu izmaiņas, kas vienkāršoja dalītā īpašuma izbeigšanu, un tas ir palielinājis iedzīvotāju interesi par zemes izpirkšanas iespējām zem savu privatizēto dzīvokļu mājām. Zemes atsavināšanas process katrai mājai notiek tiesu izpildītāja vadībā, un tā izmaksas pilnībā sedz valsts. Saskaņā ar Valsts zemes dienesta datiem Latvijā piespiedu dalītā īpašumā joprojām ir vairāk nekā 3,6 tūkstoši daudzdzīvokļu māju, kas atrodas uz 7354 citām personām piederošām zemes vienībām. Šajās daudzdzīvokļu mājās kopumā ir gandrīz 111 000 dzīvokļu. LZTI padomes priekšsēdētāja Iveta Kruka: “Līdz 2024. gada februāra beigām zvērināti tiesu izpildītāji uzsākuši 33 lietas par piespiedu dalītā īpašuma izbeigšanu: 13 lietas – Zemgalē, 9 lietas – Vidzemē, 6 – Rīgā un Pierīgā, Latgalē – 4, bet Kurzemē uzsākta 1 lieta....

Eiropas Savienības Tiesā (turpmāk – EST) 2024. gada janvārī ir pieņemti tiesību normu piemērotājiem noderīgi spriedumi lietās, kas saistītas ar pievienotās vērtības nodokļa (PVN) izkrāpšanas darījumiem, kā arī patērētāju tiesību aizsardzību – lidsabiedrības pārvadājumu kompensāciju. 1 EST spriedums lietā 34–73, Fratelli Variola S.p.A. v Amministrazione italiana delle Finanze, 10., 11. punkts). Rakstā aplūkotās lietas EST tika skatītas, atbilstoši Līguma par Eiropas Savienības darbību (turpmāk – LESD) 267. pantam, t.i., sniedzot prejudiciālo nolēmumu. LESD 267. pants (bijušais EKL 234. pants) paredz, ka tikai EST kompetencē ir sniegt prejudiciālus nolēmumus. EST ir atzinusi: „Stingra šā pienākuma ievērošana ir obligāts nosacījums, lai visā Kopienā vienlaicīgi un vienveidīgi piemērotu Kopienas noteikumus. Konkrētāk, dalībvalstīm ir pienākums neieviest nekādus pasākumus, kas varētu ietekmēt tiesas jurisdikciju attiecībā uz jebkuru jautājumu, kas saistīts ar: 1) Kopienas tiesību aktu interpretāciju 2) vai kopienas institūciju izdotu aktu spēkā esamību.”1 Kompensācija aviopasažieriem reisa ilgas kavēšanās dēļ 2024. gada 25. janvāra spriedums lietās C54/23...

Baltijas uzņēmumu iegādes un apvienošanās (M&A) tirgū 2023. gadā reģistrēti 134 darījumi ar kopējo vērtību 1,1 miljards eiro1, kas ir trešais lielākais darījumu apjoms kopš 2008. gada, – liecina zvērinātu advokātu biroja Ellex2 veidotais pārskats „Baltic M&A Monitor”3, kas tapis sadarbībā ar Mergermarket4. 1 Publiski zināmie darījumi, kuru vērtība pārsniedz 5 milj. eiro. 2 Ellex apvieno trīs reģiona zvērinātu advokātu birojus katrā no Baltijas valstīm – Ellex Raidla Igaunijā, Ellex Kļaviņš Latvijā un Ellex Valiunas Lietuvā. 3 Ziņojums pieejams: https://ellex.legal/wp-content/uploads/2024/02/ellex_monitor-2024_report.pdf. 4 Mergermarket.com ir platforma ar apjomīgāko uzņēmumu iegādes un apvienošanās jomā specializēto žurnālistu un analītiķu tīklu, kas piedāvā informāciju par uzņēmumu iegādi un apvienošanos. Lai gan darījumu skaits pērn ir samazinājies par 12% (2022. gadā notika 152 darījumi), un to kopējā vērtība ir par 54% mazāka (2,4 miljardi eiro 2022. gadā), kopumā investoru interese par Baltijas valstu uzņēmumiem ir bijusi augsta. Darījumu skaits Eiropā pērn samazinājies par 11% (kopumā reģistrēti 14 642...

Šī nav gluži darba strīda lieta, bet lieta, kurā Latvijas Republikas Senāts sniedz Darba likumā lietoto jēdzienu nozīmi. Šo spriedumu būtiski izlasīt ikvienam, kuram ir auto, kas tiek novietots maksas autostāvvietās. Tātad, arī darbiniekiem, kuri, veicot darba pienākumus, pārvietojas ar auto. Senāta Civillietu departamenta 2023. gada 23. novembra spriedums lietā Nr. SKC–77/2023 (C68291820) Lietas faktiskie apstākļi Prasītājs bija novietojis auto Rīgā vietā, kur bija izvietotas šādas ceļa zīmes: Nr. 537 (stāvvieta) un papildzīme Nr. 851 (maksas stāvvietas darbības laiks), kas noteic maksas stāvvietu: darbdienās no plkst. 8.00–20.00 un sestdienās no plkst. 9.00–17.00. Prasītājam 2019. gada 6. maijā, plkst. 13.40, SIA Rīgas satiksme maksas autostāvvietā bija izrakstīts paziņojums par nesamaksāto autostāvvietas lietošanu – 17 eiro. Prasītājs uzskatīja, ka atbildētāja nebija tiesīga prasīt un saņemt no prasītāja maksu par autostāvvietas lietošanu dienā, kura valstī ar likumu bija noteikta par brīvdienu (proti, tā kā svētku diena 4. maijs 2019. gadā iekrita sestdienā, tad nākamā darbdiena...

Ikkadējo Advokatūras dienu laikā no 18. līdz 22. martam iedzīvotāji varēs saņemt advokātu bezmaksas juridiskās konsultācijas dažādās tiesību nozarēs visā Latvijā. Advokatūras dienas notiks jau 15. gadu un Latvijas Zvērinātu advokātu kolēģijas vortālā www.advokatura.lv sadaļā "Advokatūras dienas" ir pieejams saraksts ar tiem zvērinātiem advokātiem, kuri šo dienu ietvaros sniegs bezmaksas konsultācijas. Iedzīvotāji tiek aicināti jau iepriekš pieteikties konsultācijām. Persona, kura vēlas saņemt konsultāciju, vortālā www.advokatura.lv var izvēlēties advokātu, kurš konsultē par interesējošo tēmu atbilstošajā tiesību nozarē. Bezmaksas konsultācijām īpaši aicināti pieteikties iedzīvotāji, kuriem ir ierobežotas iespējas saņemt maksas juridisko palīdzību. Kā pieteikties Advokatūras dienu konsultācijai? Vortālā www.advokatura.lv sadaļā "Advokatūras dienas" pieejams saraksts ar tiem advokātiem, kuri Advokatūras dienās sniedz bezmaksas juridiskās konsultācijas. Ar izvēlēto advokātu jāsazinās individuāli, lai vienotos par konsultācijas laiku un tiesību jomu, kurā nepieciešams padoms. Iespējams, vienkāršākos jautājumos pietiek ar telefonsarunu. Ņemot vērā ierobežoto konsultāciju laiku, advokāti iedzīvotājus aicina pieteikties savlaicīgi. Gadījumā, ja nevarat ierasties, lūdzam atteikt konsultācijas rezervāciju,...

Lietā tiek noskaidrots, kurš likums ir jāpiemēro, lai administratīvi teritoriālās reformas gaitā pareizi izbeigtu darba tiesiskās attiecības ar jaunizveidotajā pašvaldībā iekļautās pašvaldības domes izpilddirektoru? Senāta Civillietu departamenta 2023. gada 27. decembra spriedums lietā Nr. SKC–733/2023 (C73536622) Lietas faktiskie apstākļi 2020. gada 23. jūnijā stājās spēkā Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums, saskaņā ar kuru, apvienojot pilsētas un vairāku novadu pašvaldības, tika izveidota jauna pašvaldība. Saskaņā ar Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma Pārejas noteikumu 6. punkta nosacījumiem par pašvaldības iestāžu un pašvaldības kapitālsabiedrību darba nepārtrauktības nodrošināšanu līdz dienai, kad 2021. gada pašvaldību vēlēšanās ievēlētās pašvaldību domes lemj par izpilddirektora iecelšanu amatā, ir atbildīgs tās pašvaldības izpilddirektors, kurā līdz vēlēšanām bija lielākais iedzīvotāju skaits atbilstoši aktuālajiem Iedzīvotāju reģistra datiem 2021. gada 1. janvārī. Pēc 2021. gada 21. jūnija notikušajām pašvaldību vēlēšanām prasītājs bija atbildīgs par jaunizveidotās pašvaldības iestāžu un pašvaldības kapitālsabiedrību darba nepārtrauktības nodrošināšanu. 2022. gada 13. maijā prasītājs saņēmis pašvaldības uzteikumu, kas...

Norādes, ko apdomāt pirms pilnvaras izdošanas, un rīcības plāns, kā rīkoties, kad pilnvarnieks ir zaudējis pilnvarotāja uzticību vai pilnvarojuma līgums izbeigts citu iemeslu dēļ, sniegtas šajā rakstā. Kas ir pilnvarojums? Nereti savu lietu un uzdevumu vešanu ir nepieciešams uzticēt kādai citai personai. Piemēram, persona A dzīvo ārzemēs, bet vēlas iegādāties īpašumu Latvijā. Attiecīgi persona A (pilnvarotājs) to uztic izdarīt savā vietā personai B (pilnvarniekam), kura dzīvo Latvijā un kurai ir pieredze šādu darījumu kārtošanā. Šādās situācijās pilnvarotājs izdod pilnvaru, proti, trešajām personām saistošu dokumentu, kas dod tiesības pilnvarniekam vest pilnvarotāja lietas vai izpildīt uzdevumus tā vārdā. Ar šīm darbībām starp personu A un personu B ir nodibinātas pilnvarojuma tiesiskās attiecības. Precīza pilnvarojuma definīcija atrodama Civillikuma 2289. pantā: Ar pilnvarojuma līgumu viena puse (pilnvarnieks, uzdevuma ņēmējs) uzņemas izpildīt otrai (pilnvaras devējam, pilnvarotājam, uzdevuma devējam) – zināmu uzdevumu, bet pilnvaras devējs apņemas pilnvarnieka rīcību atzīt sev par saistošu. Taču dažkārt pilnvarnieks zaudē pilnvarotāja uzticību,...

Darba devējs uzskata, ka darbinieks izdarījis būtiskus pārkāpumus, darba devējs darbinieku atstādina no darba, arodbiedrība nedod piekrišanu uzteikumam, darba devējs ceļ prasību tiesā. Cik ilgu laiku darba devējs var atstādināt darbinieku? Senāta Civillietu departamenta 2023. gada 27. jūlija spriedums lietā Nr. SKC–134/2023 (C30544621) Lietas faktiskie apstākļi Prasītāja (turpmāk arī pašvaldība) kā darba devēja, konstatējot darbinieka rīcībā tik būtiskus pārkāpumus, kas nepieļauj darba tiesisko attiecību turpināšanu (darbinieks, veicot darbu, rīkojies prettiesiski un tādēļ zaudējis darba devējas uzticību), cēlusi tiesā prasību par darba līguma izbeigšanu, pamatojoties uz Darba likuma 101. panta pirmās daļas 2. punktu, jo arodbiedrība darba tiesisko attiecību izbeigšanu nesaskaņoja. Darbinieks tika atstādināts no darba saskaņā ar Darba likuma 58. panta trešo daļu. Pēc prasības celšanas tiesā, bet pirms trīs mēnešu termiņa, kas noteikts Darba likuma 58. panta piektajā daļā un ierobežo darba devēju noteikt ilgāku atstādināšanas laiku, darba devēja izdeva jaunu rīkojumu ar izvērstu faktisko apstākļu vērtējumu un juridisko pamatojumu par...