JURIDISKIE PADOMI

Sagaidīts vasaras karstākais mēnesis, kad daudzi strādājošie dodas atvaļinājumā. Tomēr ne mazums ir arī darbaholiķu, kuri no brīvdienām un atvaļinājumiem mēģina izvairīties. Darba devējam tad attiecīgi jāmudina censoņus tomēr izmantot Darba likumā noteiktās tiesības – pilnvērtīgi atpūsties un uzkrāt enerģiju jaunajam darba cēlienam. Ja tomēr neizdodas pierunāt doties atpūtā, tad jābrīdina, ka var neatgriezeniski zaudēt arī atvaļinājuma kompensāciju. Tiesu praksē, kas aplūkota šī žurnāla numura lappusēs, izskatīts strīds, vai par gadiem ilgi neizmantoto atvaļinājumu kompensācija pienākas darbiniekam, kurš vienlaikus ir arī kapitālsabiedrības valdes loceklis un dalībnieks. Saprotams, ka šie dubultie pienākumi – darba devēja un darba ņēmēja statusa apvienošana – neļauj atslābt, jo arī vasarā kādam jāvada uzņēmumu. Tomēr tiesa norādījusi, ka tieši uzņēmuma vadības pienākums ir gādāt, lai darbinieki izmantotu atvaļinājumu. Tātad valdes loceklim, kurš vienlaikus ir arī darba attiecībās ar pašam piederošo uzņēmumu, tas bija jāievēro. Attiecīgi viņam bija jāņem vērā, ka, apzināti neizmantojot atvaļinājumu, nevarēs cerēt uz kompensāciju, izbeidzot...

Lai nodrošinātu lietu dalībnieku labāku tiesību aizsardzību, Augstākā tiesa ir izstrādājusi ieteikumus kasācijas sūdzības sagatavošanā. Tiesvedība Senātā notiek, pārbaudot kasācijas sūdzībā izklāstītos argumentus, tādēļ svarīgi, lai tā būtu kvalitatīva. Lietu izskatīšanas statistika uzrāda, ka atteikts ierosināt kasācijas tiesvedību tiek vidēji 70% gadījumu. Tātad salīdzinoši lielā skaitā lietu senatoru kolēģija secinājusi, ka vai nu kasācijas sūdzība vispār neatbilst likumā izvirzītajām prasībām, vai sūdzībā vai protestā norādītajos tiesību normu piemērošanas jautājumos ir izveidojusies Senāta judikatūra un pārsūdzētais nolēmums tai atbilst, vai arī, izvērtējot kasācijas sūdzībā minētos argumentus, nerodas šaubas par pārsūdzētā nolēmuma tiesiskumu un izskatāmajai lietai nav būtiskas nozīmes judikatūras veidošanā. Lielais atteikumu skaits apgrūtina Senāta darbu, taču galvenais – nekvalitatīva kasācijas sūdzība apdraud personu tiesību aizsardzību. “Tāpēc ir tapušas vadlīnijas, lai galvenokārt lietas dalībnieki, bet arī to juridiskās palīdzības sniedzēji varētu iepazīties ar to, no kā sastāv kasācijas sūdzība, kam tur obligāti jābūt, kā to strukturēt, kā formulēt lūgumus. Ja kasācijas sūdzība būs...

Saeimas Juridiskā komisija 20. jūnijā konceptuāli atbalstīja Tieslietu ministrijas sagatavotos un 15. jūnijā Valsts sekretāru sanāksmē izskatītos grozījumus Notariāta likumā. Ar tiem iecerēts efektivizēt kārtību, kādā zvērināts notārs noskaidro miršanas un radniecības faktu mantojuma lietās, un atvieglot potenciālajiem mantiniekiem pienākumu iesniegt noteikta veida dokumentus. Tāpat likumprojektā tiek precizēta kreditoru pretenziju pieteikšanas kārtība un regulējums attiecībā uz mantojuma dalīšanu. Lai nodrošinātu mantojuma lietā tiesīgo kreditoru tiesības noskaidrot mantojuma atstājēja saistību un tiesību pārņēmējus, ja tie neizņem mantojuma apliecības, paredzēts noteikt tiesīgajiem kreditoriem tādas pašas tiesības iegūt ziņas par mantiniekiem, kādas jau likumā ir noteiktas nodokļus administrējošajām iestādēm. Kreditoriem, piesakot kreditora pretenziju, būs jānorāda plašāks ziņu apjoms. Savukārt par mantojuma atstājēja kreditoru prasījumiem, kas ir nodrošināti ar hipotēku vai komercķīlu, mantiniekus informēs notārs. Paredzēts, ka mantojuma apliecībā turpmāk iekļaus arī ziņas par kreditoru prasījumiem. Bet gadījumos, ja mantinieki pirms mantojuma apliecības izņemšanas nebūs vienojušies citādi, mantojuma apliecība kalpos par pamatu, lai sadalītu mantojumā ietilpstošas...

Ar šo sāksim rakstu sēriju, kurā apskatīsim Latvijas Republikas Senāta un apgabaltiesu 2023. gada nolēmumus, kas saistīti ar Darba likuma un citu likumu normu piemērošanu, kas var noderēt darba tiesisko vai dienesta attiecību strīdu risināšanā. Disciplinārsoda piemērošana arodbiedrības pilnvarotajai amatpersonai Senāta Administratīvo lietu departamenta 2023. gada 10. februāra spriedums lietā Nr. SKA–309/2023 (A420216321) Arodbiedrību likuma 13. panta sestā daļa nosaka: ja darba devējs par noteiktās darba kārtības vai darba līguma pārkāpšanu ir paredzējis izteikt rakstveida piezīmi vai rājienu arodbiedrības pilnvarotajai amatpersonai, kura līdztekus nolīgtajam darbam pilda pārstāvja pienākumus, tas savlaicīgi konsultējas ar attiecīgo arodbiedrību. Vai minētā likuma norma attiecas arī uz specializētajā dienestā esošu personu, ja tā ir arodbiedrības pilnvarotā amatpersona un tai piemērots disciplinārsods (piezīme vai rājiens) par noteiktās darba kārtības pārkāpšanu? Lietas faktiskie apstākļi Ieslodzījuma vietu pārvalde Rīgas Centrālcietuma priekšnieka dežurējošajam palīgam, kas vienlaikus ir arī arodbiedrības pilnvarota amatpersona, piemēroja disciplinārsodu – rājienu. Sods piemērots tāpēc, ka pieteicējs neievēroja tiesību...

Viens no fundamentāliem jaunumiem Autortiesību likuma grozījumos ir pienācīga un samērīga atlīdzība autortiesību līgumos. Līdz 2023. gada 5. aprīlim, kad stājās spēkā apjomīgas likuma izmaiņas, ne Latvijas, ne Eiropas Savienības (ES) tiesībās nav bijuši speciāli noteikumi tieši autortiesību līgumos pielīgstamajam atlīdzības apmēram. Jaunās prasības, kas izriet no taisnīgas atlīdzības, ir jāņem vērā līgumos ar autoriem un izpildītājiem, lai varētu izmantot viņu radītos darbus. Līdz šim pastāvēja vispārējais noteikums, ka autoriem ir tiesības saņemt atlīdzību par atļauju izmantot savu darbu, kā arī par tiesību nodošanu (mantisko tiesību atsavināšanu). Tas, kādai ir jābūt atlīdzībai, tika atstāts līgumslēdzēju pušu ziņā, vebinārā „Autortiesību aktualitātes autoriem un uzņēmumiem, kas izmanto autoru darbus” norādīja Lūcija Strauta, Zvērinātu advokātu biroja Sorainen zvērināta advokāta palīdze. Grozījumi Autortiesību likumā nosaka, ka līgumā, ar kuru autors atsavina savas mantiskās tiesības, vai licences līgumā nosakāma taisnīga atlīdzība autoram par mantisko tiesību atsavināšanu vai atļauju darbu izmantot. Šādu taisnīgas atlīdzības jēdzienu nacionālajā likumdošanā ievieš...

Parasti, izdzirdot vārdu „tiesa” vai „šķīrējtiesa”, jebkurai no darījuma pusēm tie asociējas ar iestādi, ar kuras palīdzību netiek risināti patīkami jautājumi. Tādēļ nereti ne tikai juridiskās, bet arī fiziskās personas cenšas izvairīties no tiesvedības, bet strīdu risināšanu atliek uz nenoteiktu laiku vai mēģina tikt galā pašu spēkiem. Ja darījumu puses spētu jebkurā situācijā ievērot noslēgto vienošanos nosacījumus, patstāvīgi risināt strīdus, tad nebūtu nepieciešamas tādas instances, kas tos izšķir. Taču, vadoties no tiesu un šķīrējtiesu prakses, ir gadījumi, kuros bez trešās puses, proti, tiesas vai šķīrējtiesas, atrisināt divu vai vairāku pušu samilzušos konfliktus nav iespējams. Tieši ar tiesu vai šķīrējtiesu palīdzību ir iespējams rast izlīgumus, un gadījumos, kad izlīgumi nav iespējami, objektīvi izšķirt strīdus. Tiesu un šķīrējtiesu pamatmērķis nav kādu sodīt. Tās ir iestādes, kuru galvenie uzdevumi ir uzraudzīt, lai personas ievērotu likumus un izšķirt strīdus starp pusēm. Šī izšķiršana nenozīmē kāda sodīšanu, bet gan iespējas rašanu, kurā puses var izlīgt, atrisināt strīdu...

Eiropas Centrālās bankas stratēģija cīņai ar inflāciju – starpbanku aizdevumu likmes celšana – pēdējā gada laikā sadārdzinājusi kredītu izmaksas, kā dēļ strauji pieauguši kredītu maksājumi gan privātpersonu, gan uzņēmumu sektorā. Kādi ir tiesiskie aspekti un kredītņēmēju iespējas šajā situācijā? Kā ir regulētas juridiskās attiecības starp kredītdevējiem un kredītņēmējiem, cik tās ir līdzsvarotas? Saruna par šiem jautājumiem ar Edgaru Lodziņu, Zvērinātu advokātu biroja Cobalt partneri, zvērinātu advokātu. Kādas ir kredītņēmēju tiesības situācijā, kad strauji un neparedzēti pieaug kredītu ikmēneša maksājumi gan privātpersonu, gan korporatīvajā sektorā? Vai tiesiskās paļāvības princips nespēlē nekādu lomu? Vai kredītņēmējs ir pilnībā neaizsargāts pret strauju kredītmaksājumu pieaugumu gadījumā, ja kredītam ir mainīgā procentu likme? Jāņem vērā, ka ilgus gadus pastāvējusī situācija, kad Euribor (starpbanku aizņemšanās likme Eiropas Savienības tirgū) bija negatīva, arī nebija īsti normāla. Dažiem hipotekārie kredīti bija pavisam lēti – kopējā procentu likme veidoja tikai pāris desmitdaļas aiz komata. Tiesiskā ziņā īpašu manevru iespēju nav, jo likums...

Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrs (turpmāk – Reģistrs) savā tīmekļvietnē regulāri publicē galvenās valsts notāres lēmumus, kuros izvērtēta valsts notāru pieņemto lēmumu atbilstība normatīvajam regulējumam. Galvenā valsts notāre izvērtē komercsabiedrību apstrīdētos Reģistra lēmumus, bieži tiek izteikti lūgumi tos atcelt. Pēdējos gados aktuāli ir kļuvuši iebildumi par kapitālsabiedrību nesasniedzamību juridiskajā adresē. Komerclikuma 139. panta pirmajā daļā noteikts, ka kapitālsabiedrības (turpmāk – sabiedrības) juridiskā adrese ir adrese, kura ierakstīta komercreģistrā. Juridiskās adreses maiņas gadījumā valde iesniedz pieteikumu komercreģistra iestādei attiecīga ieraksta izdarīšanai. Atbilstoši Komerclikuma 12. panta ceturtajai daļai, ja sabiedrībai tiek nosūtītas ziņas, dokumenti vai cita korespondence uz tās juridisko adresi, uzskatāms, ka sabiedrība šos dokumentus, ziņas vai citu korespondenci ir saņēmusi, ja nosūtītājs dokumentāri pierādījis, ka šāda nosūtīšana ir veikta. Savukārt saskaņā ar Komerclikuma 314.1 panta pirmās daļas 2. punktu sabiedrības darbību var izbeigt, pamatojoties uz Reģistra lēmumu, ja sabiedrība atbilstoši šā likuma 12. panta ceturtajai daļai nav sasniedzama tās juridiskajā adresē un divu...

Jūnijā klajā laists 120. žurnāla numurs, kas nozīmē, ka kopā ar jums, lasītāji, esam jau desmito gadu! Pārrēķinot citā atskaites sistēmā, var teikt, ka šo gadu laikā ir iegūti vismaz divi maģistra grādi tiesībās. Protams, tas ir joks, jo, spriežot pēc tā, cik grūti topošajiem juristiem sokas ar valsts vienotā kvalifikācijas eksāmena kārtošanu, studēt jurisprudenci ir ļoti atbildīgs pasākums. Tomēr juridiskās tematikas pamatzināšanas ir nepieciešamas ikvienam, kurš nolēmis pievērsties uzņēmējdarbībai vai jau vada kapitālsabiedrības darbu. Tāpēc žurnāla jūnija numura lappusēs (un žurnāla elektroniskajā vietnē www.plz.lv/zurnals-bilances-juridiskie-padomi) atradīsit noderīgu informāciju par jaunāko tiesisko regulējumu jomās, kas cieši saistītas ar komercdarbību. Uzņēmējiem ir svarīgi ietekmēt publiskus lēmumus, ne tikai sniegt par tiem viedokli, tāpēc noderīgas būs zināšanas par jauno Interešu pārstāvības atklātības likumu, ko mēdz dēvēt arī par lobēšanas likumu. Spēkā stājušās arī jaunas normas Autortiesību likumā, ar kurām tiek pielāgoti autortiesību ierobežojumi digitālajai videi, risināts vai precizēts regulējums tādos jautājumos kā, piemēram, par darba...

Lai veicinātu kreditēšanas aktivitātes un apjomu kāpumu, atjaunojoties ekonomikas izaugsmei, Finanšu nozares asociācija ir sagatavojusi pasākumu plānu kreditēšanas veicināšanai. Nozare definējusi trīs prioritāros virzienus, kuros saredz lielāko kreditēšanas potenciālu – tie ir daudzdzīvokļu māju siltināšanas pasākumi, zaļā kreditēšana, kā arī privātās un publiskās partnerības projektu finansēšana. Pēc nozares aprēķiniem finanšu sektorā šo virzienu kreditēšanai 2023. gadā pieejami 3,3 miljardi eiro. Viens no prioritārajiem virzieniem ir pieprasījuma kāpināšana pēc daudzdzīvokļu ēku energoefektivitātes programmā pieejamā finansējuma – pro­grammai ir liels kreditēšanas potenciāls, taču ir nepieciešams veikt vairākus mājasdarbus. Lai atslogotu iedzīvotājus no birokrātiskā sloga un motivētu viņus iesaistīties sava īpašuma uzlabošanā, vajadzīgs konstruktīva sadarbība ar pašvaldību, tai uzņemoties projektu vadīšanas kompetenci. Bankas, savukārt, ir gatavas meklēt labākos risinājumus ilgtspējīgu projektu finansēšanai, vienkāršojot procesus, kādā tiek iesniegta un noformēta dokumentācija finansējuma piešķiršanai, kā arī izsniedzot atbalstu potenciālajiem kredīta ņēmējiem kvalitatīvu energoefektivitātes projektu sagatavošanā. Vienlaikus no citu institūciju puses būtu nepieciešams izstrādāt daudzdzīvokļu ēku energoefektivitāti veicinošu...

Saeima 2022. gada 14. oktobrī pieņēma ilgi gaidīto Interešu pārstāvības atklātības likumu jeb tā dēvēto lobēšanas likumu, kura nepieciešamība bija apspriesta jau ievērojamu laiku. Jaunais likums paredz nodrošināt interešu pārstāvības procesa atklātību, tādējādi veicinot lielāku sabiedrības uzticību interešu un publiskās varas pārstāvjiem, vienlaikus garantējot godīgas un vienlīdzīgas iespējas iesaistīties lobēšanā. Pats likums daļēji stājās spēkā jau šī gada 1. janvārī, tomēr tuvā nākotnē vēl ir gaidāmi uzlabojumi tā praktiskai ieviešanai. Tādēļ rodas jautājums, kādus pienākumus interešu pārstāvjiem jaunais lobēšanas likums nosaka jau šobrīd? Likuma ieviešana pagaidām ir sadalīta divos posmos – pirmajā pārejas posmā lobēšanu regulēs likuma 5. un 6. pants, kas nosaka interešu pārstāvju pienākumus un publiskās varas pārstāvju darbības ierobežojumus. Savukārt otrajā posmā savu darbību uzsāks vienotā interešu pārstāvības deklarēšanas sistēma, kurā paredzēts reģistrēt sistemātiskos interešu pārstāvjus – pārstāvjus, kas īsteno lobēšanu vismaz trīs reizes 12 mēnešu laikā. Tāpat darbību uzsāks arī interešu pārstāvības deklarēšanas sistēma, kurā publiskās varas pārstāvji...

Kopš 5. aprīļa stājušies spēkā apjomīgi un sarežģīti grozījumi Autortiesību likumā, kas Saeimā pieņemti šā gada 23. martā. Grozījumi izstrādāti, lai pārņemtu divas Eiropas Savienības (ES) direktīvas, un ietver pielāgošanos digitālajai videi, papildu tiesības autoriem, kā arī rada lielākus izaicinājumus autordarbu izmantotājiem. Grozījumi Autortiesību likumā un ar to saistītie grozījumi Autortiesību kolektīvā pārvaldījuma likumā tika izstrādāti, lai pārņemtu divas ES direktīvas, norādīts likumprojektu anotācijās. Viena no tām ir Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 17. aprīļa direktīva (ES) 2019/789, ar ko paredz noteikumus par to, kā īstenojamas autortiesības un blakustiesības, kuras piemēro noteiktām raidorganizāciju tiešsaistes pārraidēm un televīzijas un radio programmu retranslācijām, un ar ko groza Padomes direktīvu 93/83/EEK. Otra ir Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 17. aprīļa direktīva (ES) 2019/790 par autortiesībām un blakustiesībām digitālajā vienotajā tirgū un ar ko groza direktīvas 96/9/EK un 2001/29/EK. Diskusijas bija ilgas Diskusijas par grozījumiem Autortiesību likumā bija garas, turklāt abas direktīvas bija jāievieš...

Iemesli, kāpēc būtu jāuzsāk sabiedrības ar ierobežotu atbildību (SIA) likvidāciju, var būt dažādi. Likvidējamais uzņēmums var būt maksātnespējīgs, taču ar valdes lēmumu likvidēt var arī maksātspējīgu uzņēmumu. SIA, kura nespēj pildīt savas saistības, par maksātnespējīgu uzņēmumu pasludina tiesa. Lai gan maksātnespējas procesa iznākums ir uzņēmuma likvidācija, tomēr tas nenozīmē, ka likvidācija iespējama tikai un vienīgi uzņēmuma maksātnespējas dēļ. Ja uzņēmums spēj apmierināt visu kreditoru prasījumus, uzņēmums tiek likvidēts bez maksātnespējas procesa. Likvidācija atšķiras no maksātnespējas ar to, ka SIA likvidācijas mērķis ir izmantojot uzņēmumā esošus aktīvus, apmierināt visu kreditoru prasījumus, savukārt maksātnespējas gadījumā bieži tiek apmierināti tikai nodrošināto kreditoru prasījumi. Atsevišķas situācijas, kad SIA likvidācija varētu būt nepieciešama: SIA darbība ar zaudējumiem – ja sabiedrība strādā ar zaudējumiem, pastāv finanšu rakstura problēmas, kas var novest līdz maksātnespējai. Juridiskas problēmas – ja SIA ir, piemēram, tiesvedības sakarā ar neizpildītām saistībām, SIA likvidācija var būt viens no veidiem, kā novērst situācijas vēl lielāku saasināšanos...

Aizvadītajā gadā Latvijas Republikas Senāta Civillietu departamentā skatītas vairākas lietas saistībā ar valdes locekļa atbildību, tostarp arī par valdes locekļa tiesībām uz atlīdzību un atbildību, kāda var iestāties, ja radies interešu konflikts – valdes loceklis gūst personisku labumu no amata pienākumu pildīšanas. Tiesības uz atlīdzību, ja sabiedrība nav lēmusi par atlīdzības apmēru 2022. gada 14. septembra spriedums lietā Nr. SKC–71/2022 (C33594518) Valdes loceklis ir sabiedrības dalībnieku uzticības persona, kuras pienākums ir sekmēt sabiedrības mērķu sasniegšanu – dalībnieku ekonomiskās intereses (gūt peļņu) realizāciju. Valdes locekļa statuss parasti rodas ar ievēlēšanas brīdi, respektīvi, ar brīdi, kad dalībnieku sapulce pieņēmusi lēmumu par viņa ievēlēšanu. Tādējādi līdz ar valdes locekļa (priekšsēdētāja) iecelšanu amatā rodas gan viņa atbildības pienākums Komerclikuma (turpmāk – KL) 169. panta pirmās daļas izpratnē, gan tiesības uz atlīdzību. Valdes loceklim savi pienākumi nav jāveic bez maksas, jo saskaņā ar KL 221. panta astotās daļas pirmo teikumu viņam ir tiesības uz atlīdzību, kas atbilst...

Šajā rakstā pabeigsim apskatīt Senāta Civillietu departamenta 2022. gada nolēmumus, kas saistīti ar Darba likuma, Civillikuma un Civilprocesa likuma normu piemērošanu. Senāta atziņas var noderēt darba strīdu risināšanā. Ņemot vērā žurnāla ierobežoto apjomu, norādīsim tikai nolēmumu galvenās tēzes. Priekšnoteikumi atbildībai par iestādes darbinieka goda un cieņas aizskārumu ar iesniegumu, kurā ietvertas nepatiesas ziņas 2022. gada 25. maija spriedums lietā Nr. SKC–206/2022 (C73434119) Satversmes 95. pantā ietverta klauzula, ka valsts aizsargā cilvēka godu un cieņu. Savukārt civiltiesiskā atbildība par personisko kaitējumu, kas nodarīts, pārkāpjot personas godu un cieņu, reglamentēta Civillikuma (turpmāk – CL) 2352.1 pantā. 1 Sk. Augstākās tiesas 2017. gada 28. novembra sprieduma lietā Nr. SKC–184/2017 (C28330013) 8.2.4. punktu. 2 Sk. Senāta 2020. gada 25. novembra sprieduma lietā Nr. SKC–41/2020 (C28330013) 10.5. punktu. Kā atzīts judikatūrā, personas goda un cieņas prettiesisks aizskārums nevar tikt attaisnots tikai tādēļ, ka tas izteikts, vēršoties valsts iestādē, jo šādā gadījumā personām tiktu liegta iespēja panākt tiesā...