JURIDISKIE PADOMI

Turpinām apskatīt 2023. gada nozīmīgākos tiesu nolēmumus darba tiesisko attiecību strīdos. Šai reizē Senāta Civillietu departaments izskatījis strīdu par darbinieka negodprātīgo rīcību ārpus tiešā darba laika – vai tā var ietekmēt darba attiecību turpināšanu. Senāta Civillietu departamenta 2023. gada 6. jūlija spriedums lietā Nr. SKC–138/2023 (C29336821) Senātam šajā lietā jādod atbilde, vai Darba likuma 101. panta pirmās daļas 1. punkts piemērojams gadījumiem, kad darbinieks zaudējis darba devēja uzticību ārpus darba laika un pienākumiem veiktu darbību dēļ. Lietas faktiskie apstākļi Darba devējs, pamatojoties uz Darba likuma 101. panta pirmās daļas 1. punktu, uzteica darba līgumu. Uzteikums bija pamatots ar trīs dažādiem apstākļiem. Pirmkārt, darbinieks ir pārkāpis darba līgumu, darba laikā privātām vajadzībām izmantojot atbildētājas transportlīdzekli un risinot privātas dabas jautājumus. Otrkārt, darbinieks pretēji Darba likuma 92. panta noteikumiem pārkāpis līgumiski noteikto blakus darba veikšanas aizliegumu bez saskaņošanas ar darba devēju. Treškārt, darbinieks ir ļaunprātīgi izmantojis savas amata zināšanas, lai ārpus darba tiesiskajām attiecībām...

Iepirkumu uzraudzības birojs sadarbībā ar Konkurences padomi šovasar noslēdza semināru ciklu „Publiskie iepirkumi: Ko ņemt vērā to rīkotājiem?”. Ieskatu gan biežāk sastopamajos iepirkumu konkurences pārkāpumu gadījumos, gan tipiskākajās pazīmēs, kas var liecināt par aizliegtu vienošanos un kuras pasūtītājam būtu jāpamana, seminārā sniedza Ieva Šmite, Konkurences padomes Aizliegtu vienošanos departamenta direktore. Aizliegtas vienošanās ir smagākais konkurences tiesību pārkāpums. Tās mēdz būt divu veidu – horizontālas un vertikālas. Horizontālas vienošanās savstarpēji noslēdz konkurenti, veidojot karteļus. Vertikālas vienošanās tiek slēgtas starp tirgus dalībniekiem, kas darbojas dažādos tirgus līmeņos (tāda var būt, piemēram, tālākpārdošanas cenas noteikšana). Taču publisko iepirkumu kontekstā pamatā jārunā par horizontālajām vienošanām, uzsvēra I. Šmite. Piesakoties iepirkumam, pretendenti nedrīkst vienoties par visiem tiem pieteikumu parametriem, ar kuriem normālos apstākļos tiem būtu jākonkurē – par cenu un tās veidošanas nosacījumiem; ražošanas apjomiem un realizāciju; tirgus sadali (var dalīt teritoriju, klientus); iepirkumiem (piedalīšanās/nepiedalīšanās, informācijas apmaiņa par iepirkumu noteikumiem utt.). Par šāda veida pārkāpumiem maksimālais sods...

Uzsākam rakstu sēriju par aktualitātēm starptautiskajās un Eiropas Savienības (ES) nodokļu tiesībās, kurā informēsim par būtiskāko starptautiskajā un ES nodokļu tiesību jomā, kam ir un varētu būt ietekme uz Latvijas nodokļu tiesību sistēmu nākotnē. Aplūkosim Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (Organisation for Economic Co–operation and Development, ESAO), ES un citu institūciju virzītos projektus nodokļu jomā, Eiropas Savienības Tiesas aktuālākos nolēmumus, starptautisko nodokļu tiesību pētniecisko institūtu aktualitātes, prominentu konferenču apskatus un citu valstu pieredzi nodokļu piemērošanas jautājumos. Latvijas un Vācijas nodokļu konvencija – grozījumi Saeima 2023. gada 22. jūnijā 2. steidzamajā lasījumā pieņēma likumu „Par Protokolu, ar kuru groza Latvijas Republikas un Vācijas Federatīvās Republikas 1997. gada 21. februāra līgumu par nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma un kapitāla nodokļiem” (likumprojekts Nr. 233/Lp14). Likums stājās spēkā 2023. gada 19. jūlijā. 1 Likumprojekta (Nr.: 233/Lp14) „Par Protokolu, ar kuru groza Latvijas Republikas un Vācijas Federatīvās Republikas 1997. gada 21. februāra līgumu par nodokļu...

2023. gada 1. jūlijā ir stājušās spēkā Eiropas Komisijas (EK) pieņemtās Horizontālo nolīgumu grupu atbrīvojuma regula par pētniecības un izstrādes nolīgumiem1 (Block Exemption Regulation on Research and Development) (R&D BER) un regula par specializācijas nolīgumiem2 (Block Exemption Regulation on Specialisation Agreements) (kopā Horizontal Block Exemption Regulations jeb HBERs), kā arī to skaidrojošās vadlīnijas jeb pamatnostādnes3, kas nosaka, kādas uzņēmumu starpā slēgtas horizontālas vienošanās ir atbrīvojamas no konkurences tiesībās paredzētā vienošanās aizlieguma. 1 EK Regula (ES) 2023/1066 (2023. gada 1. jūnijs) par Līguma par Eiropas Savienības darbību 101. panta 3. punkta piemērošanu dažām pētniecības un izstrādes nolīgumu kategorijām. 2 EK Regula (ES) 2023/1067 (2023. gada 1. jūnijs) par Līguma par Eiropas Savienības darbību 101. panta 3. punkta piemērošanu dažām specializācijas nolīgumu kategorijām (Dokuments attiecas uz EEZ). 3 Skat.: https://competition-policy.ec.europa.eu/document/fd641c1e-7415-4e60-ac21-7ab3e72045d2_en. Vienošanās ir horizontāla, ja to slēdz tirgus dalībnieki, kas darbojas vienā ražošanas vai izplatīšanas līmenī. Pretstats ir vertikālās vienošanās, kuru slēdz tirgus dalībnieki, kas...

Mākslīgais intelekts kļuvis par ikdienas dzīves sastāvdaļu un ietekmē mūsu izvēles pat tad, ja to neapzināmies. Pagaidām vēl lielākoties spējam atšķirt, kad ar mums sarunājas cilvēks, kad – virtuālie asistenti jeb čatboti, ko valodnieki iesaka dēvēt par tērzēšanas robotiem. Nereti, balstoties uz to ieteikumiem, izdarām noteiktas darbības, kas var gan novest pie risinājuma, gan arī kļūdaina lēmuma. Arī nodokļu iekasēšanas jomā arvien vairāk esam sākuši paļauties uz automatizētu sistēmu darbības rezultātā pieņemtu lēmumu. No kā prasīt atbildību un pat zaudējumu piedziņu robotizētās sistēmas kļūdas gadījumā? Vai mākslīgo intelektu var uzskatīt par autonomu tiesību subjektu? Par šiem aktuālajiem jautājumiem saruna ar Stellu Kaprāni, SIA ZAB NJORD juristi un vairāku augstskolu vieslektori. Kas īsti ir mākslīgais intelekts, ko ar to saprot? Daudziem aizvien tas asociējas ar robotiem, kādus rāda zinātniskās fantastikas filmās. Digitalizācijas uzplaukuma laikā sākam iepazīt Chat GPT, rodas priekšstats, ka tā iespējas ir ne tikai ātri atrast nepieciešamo informāciju, bet arī ģenerēt...

Jau iepriekšējā žurnāla numurā vērsām uzmanību, ka 2023. gada 1. jūnijā stājās spēkā grozījumi Komerclikumā, kas nodrošina nacionālā reorganizācijas procesa efektivitāti. Arī zvērinātu advokātu biroja COBALT rīkotajā vebinārā „Svarīgākās izmaiņas komercsabiedrību reorganizācijas procesā” skaidroja, ka jaunie reorganizācijas sadaļas grozījumi paredz to, ka nacionālais reorganizācijas process ir vienkāršots un laika ziņā būtiski saīsināts. Galvenais iemesls, kāpēc ir saīsināts reorganizācijas process – kreditoru aizsardzības pasākumi ir pārcelti uz brīdi, kad stājas spēkā reorganizācija, skaidroja Diāna Zepa, ZAB COBALT zvērināta advokāte. Otrs iemesls, kas ļauj samazināt nacionālo reorganizācijas procesa garumu, ir tas, ka lēmumu par reorganizāciju var apstrīdēt mēneša laikā pēc tā pieņemšanas iepriekšējo trīs mēnešu vietā. Nacionālā reorganizācijas procesa ietvaros būtiskas izmaiņas attiecas uz pārveidošanas procesu. Pārrobežu reorganizācija Pārrobežu reorganizācijas procesā būtiskas izmaiņas ir skārušas reorganizācijas dokumentu saturu. „Ir ļoti laicīgi jāsāk domāt un plānot pārrobežu reorganizācija,” uzsvēra D. Zepa. „Tas ir saistīts ar to, ka vajadzētu izlemt, vai dalībnieki piekritīs, ka tiek veikts...

Kā ikdienas darījumu attiecībās ir ierasts, puses abpusēju vienošanos nostiprina rakstiskā formā, noslēdzot līgumu. Līgumi var tikt slēgti gan terminēti, gan bez termiņa un tajos ietvertie nosacījumi var tikt papildināti ar papildus vienošanām vai grozījumiem, kas pievienojumi pie sākotnējā līguma un ir tā neatņemama sastāvdaļa. Taču reizēm gadās nestandarta situācijas un rodas jautājumi, vai pietiek ar līguma grozījumu noslēgšanu, vai tomēr nepieciešama līguma pārslēgšana vai pārjaunošana. Līguma pārslēgšana Līguma pārslēgšana nozīmē esošā līguma izbeigšanu un jauna līguma noslēgšanu. Līguma pārslēgšana parasti tiek veikta gadījumos, kad beidzas esošā līguma termiņš, mainās būtiski līguma nosacījumi vai kādi nosacījumi tiek izslēgti. Protams, ir iespējams vienkārši noslēgt jaunu līgumu, atstājot spēkā arī iepriekšējo, un turpināt darījuma attiecības ar abiem līgumiem. Tomēr, lai lietvedībā nerastos pārpratumi, uz kuru līgumu katrs darījuma posms attiecas, ir ieteicams pārslēgt līgumu, iekļaujot pamatvienošanos no iepriekšējā līguma un pievienojot visus jaunos papildinājumus, bet veco līgumu lauzt (izbeigt). Piemēram, ir situācijas, kad partneri...

Būvniecība ietver vairākus apdrošināšanas veidus gan attiecībā uz projektēšanu un būvniecību, gan ekspluatācijas un garantijas laiku. Svarīgi ir zināt, kādiem jautājumiem ir vērts pievērst uzmanību jau līguma slēgšanas sarunu laikā un kādas prasības izvirzīt būvniekiem saistībā ar būvspeciālistu un būvdarbu veicēju obligāto civiltiesisko apdrošināšanu. Pirmie jautājumi, kas ir jānoskaidro ar civiltiesisko apdrošināšanu un attiecīgi atlīdzības izmaksām saistītos gadījumos: kam ir iestājusies civiltiesiskā atbildība, uz kāda pamata tā ir iestājusies un vai pastāv atbildību izslēdzošie vai mazinošie apstākļi, tā civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas jautājumu risināšanas pamatprincipus vebinārā „Būvniecības obligātā apdrošināšana – reāla aizsardzība vai ilūzija?” akcentēja Santa Rubīna, Zvērinātu advokātu biroja Sorainen vadošā speciāliste, zvērināta advokāte. Piemēram, ja tiek secināts, ka vainīgs ir arhitekts, tad tas, ka ir noslēgts būvnieku civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas līgums, pasūtītājam diezin vai palīdzēs, jo būs nepieciešams sniegt pretenziju saskaņā ar arhitekta civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas līgumu. Vai pastāv atbildību izslēdzošie vai mazinošie apstākļi? Kā piemēru S. Rubīna minēja gadījumu, ko...

2023. gada 1. jūnijā stājas spēkā 2023. gada 11. maijā gala lasījumā Saeimā pieņemtie Tieslietu ministrijas sagatavotie grozījumi Komerclikumā, kas paredz būtiskas izmaiņas reorganizācijas procesā, proti, tika pārskatīta komercsabiedrības pārrobežu apvienošanas kārtība, ieviesta komercsabiedrību pārrobežu sadalīšana un pārrobežu pārveidošana. Vienlaikus izstrādāti arī grozījumi likumā „Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” un grozījumi likumā „Par darbinieku iesaistīšanu lēmumu pieņemšanā Eiropas komercsabiedrībā, Eiropas kooperatīvajā sabiedrībā un kapitālsabiedrību pārrobežu apvienošanas gadījumā”. Reorganizācija ir iedalīta divos veidos – nacionālā reorganizācija un pārrobežu reorganizācija. Komerclikuma „C” daļa „Komerc­sabiedrību reorganizācija” ir izteikta jaunā redakcijā, tomēr, grozījumi tika veikti tikai atsevišķos reorganizācijas posmos. No būtiskiem grozījumiem var minēt sabiedrības ar ierobežotu atbildību (SIA) un akciju sabiedrības (AS) kā reorganizācijā iesaistīto sabiedrību nodaļu apvienošanu. Šai rakstā tiks izskatīta nacionālā reorganizācija – ar tiem būtiskiem likuma grozījumiem, kas tika pieņemti. No 2023. 1. jūnija Komerclikuma panti par sabiedrību apvienošanu, sadalīšanu un pārveidošanu ir izteikti jaunā redakcijā. Sabiedrību apvienošana (KL 335. p.) var...

Turpinām apskatīt 2023. gada nozīmīgākos tiesu nolēmumus darba tiesisko attiecību strīdos. Piedāvājam iepazīties ar Senāta Civillietu departamenta divu spriedumu apskatu – vienā no tiem risināts strīds par darba samaksu piespiedu kavējuma laikā, bet otrā skaidrots, vai valdes loceklim ir tiesībām saņemt kompensāciju par gadiem ilgi neizmantotu atvaļinājumu. Senāta Civillietu departamenta 2023. gada 30. marta spriedums lietā Nr. SKC–64/2023 (C30345120) Darba likuma 126. panta pirmā daļā paredzēts, ka darbiniekam, kas prettiesiski atlaists no darba un atjaunots iepriekšējā darbā, saskaņā ar tiesas spriedumu izmaksājama vidējā izpeļņa par visu darba piespiedu kavējuma laiku. Vai darba devējam ir pienākums maksāt atlīdzību, ja darba piespiedu kavējuma laikā darbiniekam ir bijusi pārejoša darbnespēja vai noteikta invaliditāte? Vai saņemtā invaliditātes pensija ir jāizskaita no atlīdzības par darba piespiedu kavējuma laiku? Lietas faktiskie apstākļi Darbinieks cēla tiesā prasību un lūdza atzīt par spēkā neesošu darba līguma uzteikumu, atjaunot darbā, piedzīt atlīdzību par darba piespiedu kavējuma laiku, zaudējumu un morālā kaitējuma...

Raksts ir turpinājums 2023. gada žurnāla janvāra, marta, aprīļa un maija numuros publicētajam aktuālāko Eiropas Savienības Tiesas (EST) spriedumu publisko iepirkumu lietās apskatam. Par kvalifikācijas prasībām EST 2023. gada 26. janvāra spriedums lietā C–403/21 Konkrētajā lietā strīds radies saistībā ar Rumānijas līgumslēdzējas iestādes organizētu iepirkumu par tehniski ekonomiskās dokumentācijas izstrādi savienojošā autoceļa posma būvniecības projektam. Pretendents, kura piedāvājums tika novērtēts zemāk nekā citi piedāvājumi, apstrīdēja pārējo pretendentu atbilstību atlases prasībām jeb prasībām, kas nav tieši iekļautas iepirkuma nolikumā, bet izriet no speciālajiem normatīvajiem aktiem, piemēram, vai pretendentus vai to apakšuzņēmējus ir sertificējusi Rumānijas dzelzceļa pārvalde. EST tika uzdots prejudiciālais jautājums, vai Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2014/24/ES (2014. gada 26. februāris) par publisko iepirkumu un ar ko atceļ Direktīvu 2004/18/EK (Direktīva 2014/24/ES) 58. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka līgumslēdzēja iestāde kā atlases kritērijus var noteikt pienākumus, kuri izriet no speciālajiem tiesību aktiem, kas ir piemērojami darbībām, kuras var tikt veiktas saistībā ar...

Šķīrējtiesas praksē ļoti bieži ir gadījumi, kad atbildētājs, saņemot paziņojumu par prasības pieteikuma saņemšanu šķīrējtiesā, sazinās ar konkrēto iestādi ar lūgumu izskaidrot, kāda būtu tā pareizā rīcība, reaģējot uz minēto paziņojumu. Šādas situācijas ir saprotamas, jo ne visām juridiskām vai fiziskām personām ir bijusi saskare ar tiesu vai šķīrējtiesu, un, jo sevišķi, ne katrs ir bijis atbildētāja lomā. Ja šķīrējtiesā iesniegtais prasības pieteikums un tam pievienotie dokumenti atbilst šķīrējtiesas reglamenta prasībām, šķīrēj­tiesas kancelejas vadītājs bez kavēšanās nosūta atbildētājam paziņojumu par prasības pieteikuma saņemšanu un prasības pieteikuma norakstu. Šajā paziņojumā atbildētājam tiek lūgts iesniegt atsauksmi uz konkrēto prasību, norādot iebildumus, ja tādi ir, un pievienojot tiem apstiprinošus dokumentus. Atsauksme Atsauksme, pēc savas būtības, ir brīvā formā sagatavots rakstisks dokuments, kurā atbildētājs iekļauj tikai būtiskākos faktus, kas palīdz pierādīt celtās prasības noraidīšanu. Faktu izklāstam ir jābūt īsam, kas skaidri norāda būtiskos apstākļus, tam ir jābūt vienkāršam un hronoloģiskam. Ja fakta esamību apliecina kāds pierādījums,...

Saeimā steidzamības kārtībā šā gada 8. jūnijā otrajā un galīgajā lasījumā pieņemti grozījumi likumā „Par nodokļiem un nodevām” (stājās spēkā 2023. gada 30. jūnijā), ar kuru likums, kas līdz šim grozīts 112 reizes, papildināts ar jaunām izmaiņām, kas paredz nosacīti jaunu nodokļu administrācijas pārbaudi. Tajā integrēti vairāki iepriekš noteiktie pārbaužu veidi, nodokļu samaksas termiņu pagarināšanas regulējuma un esošā vienošanās līguma regulējuma izmaiņas. Grozījumi arī paredz atsevišķu nodokļu revīzijas (audita) regulējuma aspektu pārskatīšanu, kā arī nodokļu parāda piedziņas procesa un nodokļu pārmaksu un nepareizi iemaksāto summu dzēšanas nosacījumu pilnveidi, nodokļu (kontroles) rēķina izsniegšanas kārtību un citus būtiskus pilnveidojumus. No likuma izslēdz strīdīgas normas Finanšu ministrijas sagatavoto likumprojektu Saeimā iesniedza jau 2022. gada 7. novembrī, un bija vairāki iemesli gan tā virzīšanai steidzamības kārtībā, gan arī tā nepieņemšanai līdz šā gada vasarai. Kā likumprojekta izskatīšanas gaitā pirmajā lasījumā šā gada 18. maijā referēja Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs Jānis Reirs: „Nepieņemot šo...

Datu Valsts inspekcija (DVI) skaidro, kādos gadījumos personas (datu subjekta) datu apstrāde sabiedrības interesēs ir tiesiska un iestāde (pārzinis) sev piešķirtās oficiālās pilnvaras īsteno likumīgi. 1 Par sabiedrības interesēm uzskatāma jebkura Eiropas Savienības iedzīvotāja intereses, kas noteiktas normatīvajos aktos. Savukārt piešķirtās oficiālās pilnvaras nozīmē, ka likumdevējs iestādei (pārzinim) dod iespēju pie noteiktiem tiesiskiem apstākļiem izvēles brīvību attiecībā uz personas datu apstrādi. Piemēram, kad iedzīvotājs Valsts ieņēmumu dienestam (VID) iesniedz Gada ienākumu deklarāciju, tad VID (pārzinim) ir tiesības saņemt visu nepieciešamo informāciju, kas noteikta Ministru kabineta noteikumos. Turpretim, ja VID veic nodokļu auditu fiziskai personai, tam ir tiesības pieprasīt informāciju, kas ir nepieciešama, lai šo uzdevumu paveiktu. Šādu datu apstrādi iestāde veic, lai nodrošinātu gan sabiedrības intereses, gan arī izpildītu tai likumīgi piešķirtās pilnvaras. Datus apstrādāt var gan privātas, gan publiskas personas, tomēr jāņem vērā fakts, ka visos gadījumos apstrādei ir jābūt likumīgi pamatotai. Ja iestādei ir oficiālas pilnvaras vai tai ir uzdevums,...

Lai arī kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā spēkā stājušās un arvien pastiprinātas ekonomiskās sankcijas gan pret konkrētām fiziskām un juridiskām personām, gan preču un pakalpojumu grupām, tirdzniecība ar Krieviju un Baltkrieviju joprojām ne tuvu nav aizliegta – turklāt kopējie importa un eksporta apjomu kritumi vismaz pērn nebūt nebija tik dramatiski. Uzņēmējiem, kas ikdienā aizvien sadarbojas kādā no atļautajām biznesa jomām ar Krievijas un Baltkrievijas partneriem, svarīgi zināt, kas jāielāgo, lai nejauši neiesaistītos kādā no sankciju apiešanas shēmām. Par šādu aizdomīgu darījumu pamanīšanu ir atbildīgi arī grāmatveži, juristi, revidenti u.c. Šos aspektus pārrunājam arī ar Pauli Iļjenkovu, Finanšu izlūkošanas dienesta (FID) Stratēģiskās analīzes nodaļas vadītāju. Uzņēmējiem varētu būt grūti saprotams, kuras iestādes šobrīd kontrolē pret Krieviju un Baltkrieviju noteikto sankciju ievērošanu. Kāda ir Finanšu izlūkošanas dienesta loma un pienākumi šajos procesos? Latvijā nav vienas centrālās kompetentās iestādes, kas būtu atbildīga par visiem ar sankciju ievērošanu saistītajiem jautājumiem. Tā vietā ir vairākas iestādes, kur katrai...