JURIDISKIE PADOMI

Dažādība darba vidē, lai sasniegtu izvirzītos ilgtspējas mērķus, tuvākajos gados kļūs par juridiski saistošu pienākumu daudziem uzņēmumiem. Tāpēc būtu vēlams jau laikus sākt pilnvērtīgu darbu pie dažādības procesu ieviešanas, lai tajā brīdī, kad būs jāsāk ievērot normas, uzņēmumi tām būtu gatavi. Dažādības ieviešanas kontekstā svarīgi ir arī diskriminācijas jautājumi. Kas ir dažādība darbavietā Vārds „dažādība” uzņēmumu terminoloģijā ir parādījies samērā nesen, un tā izpratne un jēga laika gaitā mainās un kļūst arvien plašāka, vebinārā „Dažādība darbavietā – juridiskie un praktiskie aspekti” skaidroja Gatis Flinters, ZAB COBALT partneris un zvērināts advokāts. Attiecībā uz darbaspēku dažādība var tikt skaidrota kā cilvēku atšķirību veidi, kas var ietekmēt attiecības organizācijā. Starptautisks konsultāciju uzņēmums McKinsey&Company iesaka dažādības izpausmes dalīt vairākās grupās: pēc vecuma, dzimuma, etniskās piederības un fizisko spēju u.tml. daudzveidības. Daži darbavietu dažādības piemēri: Dzimumu dažādība: kāds ir vīriešu, sieviešu un nebināro cilvēku sastāvs noteiktā populācijā? Vecuma dažādība: vai cilvēki grupā ir no vienas paaudzes, vai...

Kaut arī šis nav darba strīds, bet gan strīds par lūgumu izmaksāt atlīdzību no Ārstniecības riska fonda par veselībai nodarīto kaitējumu, Senāts lietā izteica nozīmīgas atziņas saistībā ar tiesas pienākumu novērst neskaidrības un pretrunas par apstākļiem, kas lietā ir būtiski, kā arī tiesību uz taisnīgu tiesu efektīvu izmantošanu. Senāta Administratīvo lietu departamenta 2023. gada 25. jūlija spriedums lietā Nr. SKA–546/2023 (A420186620) Izcelšu atziņas par tiesību uz taisnīgu tiesu efektīvu izmantošanu apstākļos, kur tiesa konstatēja, ka gan noskaidrojamā jautājuma sarežģītība, gan vienlaikus pieteicējas iespējas efektīvi piedalīties tiesas procesā radīja bažas par taisnīgu un objektīvu tiesas procesa norisi. Senāts norādīja, ka pieteicēja acīmredzami neorientējas juridiskajos un medicīniskajos jautājumos un ir norādījusi uz savām fiziskajām grūtībām un ievērojamo vecumu. Tostarp tiesā iesniegtajā vēstulē norāda: „ūdzu izskatīt šo lietu bez kādas manas piedalīšanās, jo man nav bijusi pieejama finanšu dēļ kāda aizstāvība, jo es esmu fiziski sakropļots cilvēks (..), es tikai protu raudāt, tāpēc vēlreiz lūdzu,...

Eiropas Savienības Tiesā (turpmāk – EST) 2024. gada aprīļa beigās un maija sākumā ir pieņemti tiesību normu piemērotājiem noderīgi spriedumi avio pārvadājumu kompensācijas lietās un patērētāju tiesību aizsardzības lietās attiecībā uz noilguma termiņu sākumu restitūcijas prasībām. Rakstā aplūkotās lietas EST tika skatītas, atbilstoši Līguma par Eiropas Savienības darbību (turpmāk – LESD) 267. pantam, t.i., sniedzot prejudiciālo nolēmumu. LESD 267. pants (bijušais EKL 234. pants) paredz, ka tikai EST kompetencē ir sniegt prejudiciālus nolēmumus. EST ir atzinusi: „Stingra šā pienākuma ievērošana ir obligāts nosacījums, lai visā Kopienā vienlaicīgi un vienveidīgi piemērotu Kopienas noteikumus. Konkrētāk, dalībvalstīm ir pienākums neieviest nekādus pasākumus, kas varētu ietekmēt tiesas jurisdikciju attiecībā uz jebkuru jautājumu, kas saistīts ar: 1) Kopienas tiesību aktu interpretāciju 2) vai kopienas institūciju izdotu aktu spēkā esamību.”1 Lieta par kompensāciju aviopasažieriem reisa ilgas kavēšanās dēļ 2024. gada 16. maija spriedums lietās C405/23 Touristic Aviation Services Ltd pret Flightright GmbH2 1 EST spriedums lietā 34-73, Fratelli...

Ņemot vērā vasaras brīvlaiku un aktīvu atvaļinājumu periodu, Tieslietu ministrija atgādina - bērnam ceļojot, abiem vecākiem jābūt informētiem par kopīgā bērna atrašanās vietu. Rīcību, kad viens no vecākiem pieņēmis vienpersonisku lēmumu kopā ar bērnu ilgstoši uzturēties citā valstī, būtiski ierobežojot otra vecāka aizgādības un saskarsmes tiesības, juridiski dēvē arī par bērna civiltiesisko nolaupīšanu. Gadījumus, kad viens vecāks aizved vai aiztur bērnu citā valstī bez otra vecāka piekrišanas, pārkāpjot otra vecāka aizgādības tiesības, regulē Hāgas 1980. gada 25. oktobra Konvencija par starptautiskās bērnu nolaupīšanas civiltiesiskajiem aspektiem (Konvencija), kas Latvijā ir spēkā no 2002. gada 1. februāra. Konvencijas izpratnē bērna nolaupīšana notiek tad, ja ir pārkāptas personas tiesības uz aizgādību, kas nodibinātas ar likumu, tiesas lēmumu vai vienošanos, kurai ir juridisks spēks. Katrā valstī, kura ratificējusi Konvenciju, ir atbildīgā centrālā iestāde, kas palīdz risināt šādus jautājumus. Latvijā centrālās iestādes funkcijas pilda Tieslietu ministrija. Tieslietu ministrija, pildot Hāgas konvencijā paredzētās...

Ja tiek konstatēts atšķirīgas attieksmes, vienlīdzīgu tiesību, aizlieguma radīt negatīvas sekas pārkāpums, tad saskaņā ar Darba likumu tiek prezumēts, ka darbiniekam ir nodarīts morālais kaitējums. Savukārt strīda gadījumā atlīdzības par morālo kaitējumu apmēru nosaka tiesa pēc sava ieskata. Senāta Civillietu departamenta rīcības sēdes 2024. gada 30. maija lēmums lietā Nr. C30551420, SKC–520/2024 Arī citos gadījumos darbiniekam ir tiesības uz morālā kaitējuma atlīdzināšanu, tomēr tad darbiniekam būs morālais kaitējums un tā apmērs jāpierāda. Savukārt, rakstot kasācijas sūdzību, tajā ir jāargumentē, ka tiesas pārkāpums ir būtisks un kā tas ir ietekmējis lietas iznākumu. Lietas faktiskie apstākļi Darbinieks cēla prasību pret darba devēju, norādot, ka pretēji Darba likuma 40. un 41. panta regulējumam nodarbinājis viņu bez rakstveida darba līguma noslēgšanas, Covid–19 infekcijas izplatības apstākļos pieļāvis dažādus pārkāpumus, apdraudot darbinieka veselību, izvērsis bosingu un mobingu, kā arī nav pilnībā norēķinājies par veikto darbu. Darbinieka ieskatā minētā prettiesiskā darba devēja rīcība ir nodarījusi viņam morālo kaitējumu, par...

Vienlīdzīgas konkurences apsvērumi ir jebkuru brīvo tirgu regulējošu vai ietekmējošo normatīvo noteikumu, lēmumu pamatā. Nav pieļaujamas situācijas, kad iestādes nepamatoti nosaka ekskluzīvas tiesības vai rezervē tirgu publisku personu uzņēmumiem, diskriminē tirgus dalībniekus, rada nevienlīdzīgus konkurences apstākļus, izņemot, ja šāda rīcība izriet no likuma vai to attaisno sabiedrības intereses un tirgus patstāvīgi nevar nodrošināt pakalpojumus vai preces. „Konkurences neitralitāte ir princips, kas paredz, ka visiem tirgus dalībniekiem – gan publiskajiem, gan privātajiem – ir jādarbojas vienlīdzīgos konkurences apstākļos. Publiskas personas kapitālsabiedrība nedrīkstētu baudīt priekšrocības tāpēc, ka tā pilnībā vai daļēji pieder publiskai personai,„ skaidroja Anete Vitjazeva, Konkurences padomes Konkurences veicināšanas departamenta galvenā juriste vebinārā „Konkurences neitralitāte: ko ņemt vērā?” Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD) norādījusi, ka konkurences neitralitāte ir princips, saskaņā ar kuru kapitālsabiedrības piederība publiskai personai vai publiskas personas iesaiste nedrīkst sniegt publiskai personai vai publiskas personas kapitālsabiedrībai nepamatotas konkurences priekšrocības, salīdzinot ar privātajiem tirgus dalībniekiem. Konkurences neitralitātes mērķis ir nodrošināt,...

Latvijā 21. jūnijā stājās spēkā 23. maijā Saeimā galīgajā lasījumā pieņemtie Ekonomikas ministrijas rosinātie grozījumi Informācijas sabiedrības pakalpojumu likumā. Ar grozījumiem tiek ieviestas Digitālo pakalpojumu akta1 (DPA) prasības, kuru mērķis ir padarīt tiešsaistes (interneta) vidi drošāku, paredzamāku un uzticamāku visiem tās lietotājiem. 1 Eiropas Parlamenta un Padomes 2022. gada 19. oktobra Regula (ES) 2022/2065 par digitālo pakalpojumu vienoto tirgu un ar ko groza Direktīvu 2000/31/EK. Likuma grozījumi noteic jaunus pienākumus starpniecības pakalpojumu sniedzējiem digitālajā sektorā. Paredzams, ka tie mazinās nelikumīga satura izplatību tiešsaistē, kā arī dažādus sociālos riskus, ko rada tiešsaistes platformas, jo īpaši ļoti lielas tiešsaistes platformas un meklētājprogrammas, piemēram, Amazon, Meta, AliExpress, Google u.c. Ar nelikumīgu saturu DPA tiek saprasta jebkura informācija, kas neatbilst Eiropas Savienības (ES) vai dalībvalstu tiesību aktiem. Digitālo pakalpojumu koordinators Latvijā būs Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC), kas kopā ar citām kompetentajām iestādēm Latvijā pildīs visus DPA kompetentajām iestādēm noteiktos uzdevumus, tostarp, uzraudzīs, kā starpniecības pakalpojumu...

Raksts ir turpinājums žurnāla 2024. gada jūnija numurā iesāktajam apskatam par 2023. un 2024. gadā pieņemtajiem Latvijas Republikas Senāta nolēmumiem publisko iepirkumu lietās. Samaksas noteikumi publiskā iepirkuma līgumā Senāta 2023. gada 5. septembra rīcības sēdes lēmumā lietā SKA–490/2023 ir apskatīti jautājumi par nolikuma prasībām attiecībā uz finanšu piedāvājuma formu un paredzēto samaksas kārtību. Šajā lietā strīds bija par pasūtītāja noteikto samaksas kārtību attiecībā uz kokmateriālu kravu pārvadāšanu. Saskaņā ar konkursa nolikumā noteikto finanšu piedāvājumu vērtēšanas formulu samaksa par kokmateriālu pārvadājumiem tiek aprēķināta, ņemot vērā krautuvju, no kurām tiek nokomplektēta pilna krava, skaitu, un atbilstoši formulai maksimālais krautuvju skaits, kas ir ietverams finanšu piedāvājuma un samaksas aprēķinā, ir piecas krautuves. Pieteicējas ieskatā minētā samaksas aprēķina formula un kārtība ir prettiesiska, jo gadījumā, ja pilna krava tiek nokomplektēta no vairāk nekā piecām krautuvēm, samaksa par šādas kravas pārvadāšanu ir tāda pati kā samaksa par kravas, kura ir nokomplektēta no piecām krautuvēm, pārvadāšanu. Pieteicējas ieskatā...

Eiropas Savienības Tiesā (EST) 2024. gada maija beigās un jūnija sākumā ir pieņemti tiesību normu piemērotājiem noderīgi spriedumi par zaudējumu atlīdzināšanu pretendentam, kas prettiesiski izslēgts no publiskā iepirkuma procedūras, kā arī patērētāju aizsardzībā par tirgotāja pienākumu, noslēdzot distances līgumu, sniegt informāciju, ja pasūtījums ietver pienākumu maksāt. Par zaudējumu atlīdzināšanu iepirkumu pretendentam EST 2024. gada 6. jūnija spriedums lietā C–547/22 INGSTEEL spol. s r. o. pret Úrad pre verejné obstarávanie 1 Padomes direktīva 89/665/EEK (1989. gada 21. decembris) par to normatīvo un administratīvo aktu koordinēšanu, kuri attiecas uz izskatīšanas procedūru piemērošanu, piešķirot piegādes un uzņēmuma līgumus valsts vajadzībām. Vēršoties EST, Slovākijas nacionālā tiesa vēlējās noskaidrot, vai Direktīvas 89/665/EEK1 2. panta 1. punkta c) apakšpunkts jāinterpretē tādējādi, ka tam ir pretrunā tāds valsts tiesiskais regulējums vai prakse, ar kuru tiek liegta iespēja pretendentam, kas izslēgts no publiskā iepirkuma procedūras līgumslēdzējas iestādes prettiesiska lēmuma dēļ, saņemt atlīdzību par zaudējumiem, kuri radušies, zaudējot iespēju piedalīties šajā...

Rakstā turpinām skatīt aktuālos spriedumus darba tiesībās. Līdzīgi iepriekšējos gados ieviestai tradīcijai aplūkot Latvijas Republikas Senāta spriedumu un rīcības sēdes lēmumos izteiktās atziņas, šajā gadā turpmākajos numuros apskatīsim arī spēkā stājušos apgabaltiesu spriedumus, kuros var atrast ne mazums noderīgas darba tiesību „pērles”. Senāta Civillietu departamenta 2024. gada 25. janvāra spriedums lietā Nr. C68452520, SKC–20/2024. Vai, nosaucot ābolu par kartupeli, tas kļūst par kartupeli? Vai Darba likuma 96. pantā regulētā vienošanās par apmācību var tikt „apieta”, ja to nosauc par aizdevuma līgumu? Vai Darba likuma 96. panta otrās un turpmāko daļu noteikumi ir piemērojami tādai vienošanās par apmācību, kurā norādītās profesionālās apmācības pasākumu rezultātā darbinieks apgūst zināšanas un prasmes, kas nepieciešamas citai profesijai (amatam), nevis darbinieka esošajai profesijai (amatam)? Lietas faktiskie apstākļi Darbiniece ar darba devēju noslēdza aizdevuma līgumu par aizdevuma 4000 eiro piešķiršanu darbiniecei maģistra studiju programmas apguvei. Kā procentus par aizdevumu noteica izpildījumu, kas izpaužas kā pienākums būt darba attiecībās laika...

Ekonomikas un finanšu padome (ECOFIN), kas ir atbildīga par Eiropas Savienības (ES) ekonomikas politiku, nodokļu jautājumiem un finanšu pakalpojumu regulējumu, šā gada 14. maijā panāca vienošanos attiecībā uz Padomes Direktīvu par ātrāku un drošāku atvieglojumu piemērošanu pārmērīgiem ieturējuma nodokļiem (FASTER). Kā jau minēts iepriekšējā žurnāla numurā, tā ir svarīga direktīva kontekstā ar investoru tiesībām, kas būtiski atvieglotu to darbību un veicinātu brīvu kapitāla kustību ES. Šai sanāksmē ECOFIN tostarp kopīgi ar diskusijā iesaistīto Ukrainas finanšu ministru Sergiju Marčenko (Sergii Marchenko) apsprieda pašreizējo stāvokli saistībā ar ekonomisko un finansiālo ietekmi, ko rada Krievijas agresija pret Ukrainu. ES dalībvalstu ministri secināja, ka Ukraina ir izpildījusi priekšnosacījumus atbalsta saņemšanai, kas principā paver ceļu finansiālam atbalstam Ukrainas atveseļošanai, rekonstrukcijai un modernizācijai. Ukrainas mehānisms laikposmā no 2024. līdz 2027. gadam nodrošinās Ukrainai paredzamu finansiālu atbalstu kopumā 50 miljardu eiro apmērā. Tāpat līdz šī gada beigām pagarināts termiņš atbrīvojuma no muitas maksājumiem piemērošanai precēm, kas paredzētas palīdzības sniegšanai...

Uzņēmumu reģistrs (UR) vērš uzmanību, ka 5. jūnijā stājās spēkā 30. maija grozījumi Komerclikumā. Tie saistīti ar 2022. gada 16. jūnijā pieņemtajiem grozījumiem likumā, kuri stājās spēkā 2023. gada 1. jūlijā. Grozījumi maina sākotnējo grozījumu pārejas noteikumos ietvertās normas par akciju sabiedrību pienākumu atklāt savus akcionārus. Jaunākais likuma regulējums noteic, ka: Komerclikuma (KL) pārejas noteikumu 66. punktā minētie dokumenti – statūtu grozījumi, kas paredz, ka visas akciju sabiedrības (AS) akcijas ir vai nu reģistrētas akcijas, vai dematerializētas akcijas, aktuālais AS akcionāru reģistra nodalījums (nodalījums), pieteikums un apliecinājums par akciju iegrāmatošanu centrālajā vērtspapīru depozitārijā – iesniedzami līdz šā gada 30. septembrim; akcionāru sapulce līdz 30. septembrim lēmumu par statūtu grozījumiem, kas paredz, ka visas AS akcijas ir vai nu reģistrētas akcijas, vai dematerializētas akcijas, ir tiesīga pieņemt ar akcionāru sapulcē klātesošo akcionāru vienkāršu balsu vairākumu; KL 236.3 panta piektajā daļā minētais paziņojums par akcionāra līdzdalības iegūšanu, palielināšanos vai samazināšanos iesniedzams līdz 30. septembrim....

Tieslietu ministrijas sagatavotie grozījumi Šķīrējtiesu likumā, kas vienlaikus ar grozījumiem Civilprocesa likumā pieņemti gala lasījumā Saeimā 6. jūnijā, paredz būtiski mainīt šķīrējtiesu procesa regulējumu un ir saistīti ar Satversmes tiesas sprieduma izpildi.1 Turpmāk šķīrējtiesas spriedumu varēs apstrīdēt Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā. 1 Satversmes tiesas 2023. gada 23. februāra spriedums lietā Nr. 2022–03–01 „Par Civilprocesa likuma 534., 534.1, 535., 536. un 537. panta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 92. panta pirmajam teikumam”. Par šo izmaiņu iespējamajiem ieguvumiem un problemātiskajiem aspektiem gan no šķīrējtiesu, gan to klientu – uzņēmēju – interešu viedokļa vēl pirms likumprojekta pieņemšanas galīgajā lasījumā Saeimā diskusiju bija sarīkojis ZAB Sorainen. Galvenais diskusijas secinājums – kopumā likuma grozījumi virza šķīrējtiesas procesu pareizā, starptautiskajai praksei pietuvinātā virzienā, tomēr sarežģījumus varētu radīt vēl līdz galam nepārdomātas procesuālās nianses. Šķīrējtiesu regulējuma izmaiņu apspriešanā piedalījās Valts Nerets, ZAB Sorainen partneris, zvērināts advokāts, Agita Sprūde, ZAB Sorainen zvērināta advokāte, Agris Repšs, ZAB Dalderis & Repšs partneris, zvērināts...

Biznesā tāpat kā dzīvē ir izvēles un iespējas. Ja dzīvē iespējas un izvēles ir atkarīgas no dažādu apstākļu sakritības un saistāmas ar cilvēka rīcību, tad biznesā iespējas izvēlēties var nostiprināt arī līgumiski, slēdzot opciju līgumus. Opcijas un opciju līgumi biznesa pasaulē jau zināmi sen, tomēr tie tiek izmantoti samērā šaurā lokā; visbiežāk – akcionāru un dalībnieku līgumos, nekustamā īpašumu darījumos un finanšu instrumentu tirdzniecībā. Plašāku popularitāti opcijas guvušas kā darbinieku motivēšanas un atalgošanas rīks. Kopš 2021. gada sākumā, kad spēkā stājās grozījumi Komerclikumā un grozījumi likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”, ir tikusi atvieglota kapitāldaļu opciju jeb akciju opciju (stock options) piešķiršana arī sabiedrību ar ierobežotu atbildību (SIA) darbiniekiem, valdes un padomes locekļiem, paredzot izņēmumus nodokļu samaksā. Ņemot vērā, ka arvien vairāk darbinieki kļūst par uzņēmumu mazākumdalībniekiem, svarīgi atzīmēt, ka opcijas un opciju līgumus var izmantot arī citās situācijās, turklāt, piemērojot finanšu un nekustamo īpašumu nozarēs īstenoto praksi. Iespēju līgums Tā kā opciju...

Līderību mākslīgā intelekta tehnoloģiju attīstībā, cita starpā, var nodrošināt skaidrs un pārskatāms regulējums. Līdz ar to Eiropas Savienība (ES) asā sacensībā ar ASV, Ķīnu un citām lielvarām ir centusies iespējami drīzā laikā veidot regulējumu, kas radītu skaidrus noteikumus tirgus dalībniekiem, vecinātu inovācijas un vienlaikus garantētu cilvēka pamattiesību aizsardzību. Eiropas Padome 2024. gada 21. maijā pieņēma Mākslīgā intelekta aktu (turpmāk – MI Akts) un ir sagaidāms, ka pavisam drīz tas tiks galēji apstiprināts no Eiropas Parlamenta un Eiropas Padomes puses​. MI Akts ir tapis straujas tehnoloģiskas izaugsmes laikā un ES likumdevēji ir bijuši spiesti MI Akta izstrādes procesā vairākas reizes būtiski mainīt un pielāgot MI Akta tekstu, lai sekotu līdzi jaunākajām tendencēm un problemātikai mākslīgā intelekta (MI) regulācijas jautājumos. Tādā veidā pēdējā Akta redakcijā ir iestrādāts ģeneratīvā MI un vispārīgu MI modeļu regulējums. Sagaidāms, ka daudzi jautājumi, piemēram, izpratne par augsta riska sistēmām, vēl tiks atrisināti ar ES īstenošanas regulu un Eiropas Komisijas...