JURIDISKIE PADOMI

Galīgajam lasījumam sagatavoti un Saeimas Juridiskā komisijā atbalstīti grozījumi Civillikumā, ar kuriem paredzēts noteikt jaunus tiesiskos mehānismus kopīpašnieku starpā radušos strīdu risināšanai, tajā skaitā arī kopīpašuma dalīšanas gadījumā. Iecerētās izmaiņas paredz ierobežojumu prasīt kopīpašuma dalīšanu bez īpaša pamata agrāk nekā piecus gadus no īpašuma tiesību nostiprināšanas zemesgrāmatā. Tādējādi iecerēts mazināt tendenci izmantot kopīpašumu domājamās daļas peļņas gūšanai, ja tas aizskar citu personu tiesības uz īpašumu un mājokļa neaizskaramību. Patlaban likums paredz, ka nevienu kopīpašnieku nevar piespiest palikt kopīpašumā, turpretim katrs kopīpašnieks var katrā laikā prasīt dalīšanu. Ar grozījumiem likumu plānots papildināt, nosakot, ka kopīpašnieks, kurš ieguvis domājamās daļas nekustamajā īpašumā, kurā ietilpst ēka ar dzīvojamām telpām, pamatojoties uz darījumu vai uz tiesas lēmumu par nekustamā īpašuma nostiprināšanu uz ieguvēja vārda, var prasīt tiesā kopīpašuma dalīšanu agrāk nekā piecus gadus no īpašuma tiesību nostiprināšanas zemesgrāmatā tikai tad, ja tam ir svarīgs iemesls. Par svarīgu iemeslu, piemēram, būtu uzskatāmi gadījumi, kad vienam kopīpašniekam...

Biznesa videi ir neliela izpratne par pienākumiem attiecībā uz vides aizsardzību un atbildības riskiem, kas izriet no normatīvajiem aktiem. Jau 30 gadus Latvijā ir spēkā normas par vides aizsardzību. Šajā skaidrojumā par to, kādi ir svarīgākie juridiskie aspekti vides tiesību atbildības un atbilstības jomā, kā arī praktiski ieteikumi vides tiesību strīdu risināšanā. Vides aizsardzības likums definē, ka vides aizsardzība ir pasākumu kopums vides kvalitātes saglabāšanai un dabas resursu ilgtspējīgas izmantošanas nodrošināšanai. Jautājumus, kā uzņēmums var juridiski sakārtot savu darbību atbilstoši vides prasībām un kas ir galvenie riski, kas ir jāņem vērā, skaidro Zvērinātu advokātu biroja Sorainen advokāte Zane Akermane. Kas ir galvenie šīs atbildības subjekti? Tie ir piesārņojošās darbības veicēji, kuriem ir speciālās atļaujas piesārņojošo darbību veikšanai, piemēram, ražošanas uzņēmumi, autoservisi u.c., kuriem ir izsniegtas A vai B kategorijas piesārņojošās darbības atļaujas vai C kategorijas piesārņojošu darbību apliecinājums. Uzņēmumiem ir jāņem vērā īpašais pienākumu loks, ko nosaka Vides aizsardzības likums un izdotā...

Saeima 25. novembrī galīgajā lasījumā pieņēma Tieslietu ministrijas izstrādāto Piespiedu dalītā īpašuma privatizētajās daudzdzīvokļu mājās izbeigšanas likumu. Tas noteic kārtību, kādā uzsākams un īstenojams vienota īpašuma izveidošanas process piespiedu dalītā īpašuma gadījumā, ja uz citai personai piederoša zemes īpašuma atrodas daudzdzīvokļu māja ar privatizētu dzīvokļu īpašumiem. Regulējums paredz iespēju izbeigt piespiedu dalīto īpašumu starp daudzdzīvokļu mājas dzīvokļu īpašnieku un zemes īpašnieku, dodot iespēju dzīvokļu īpašnieku kopībai izpirkt tiesības uz zemes īpašniekam piederošo zemi. Likums nodrošinās iespēju izbeigt piespiedu dalīto īpašumu un izveidotu vienotu nekustamo īpašumu Civillikuma 968. panta izpratnē (uz zemes uzcelta un cieši ar to savienota ēka atzīstama par tās daļu). Izbeidzot dalīto īpašumu, ne tikai tiks izbeigtas piespiedu nomas attiecības, bet arī ievērojami palielināsies apvienotā nekustamā īpašuma vērtība, kas veicinās stabilitāti un civiltiesisko apgrozību nekustamo īpašumu jomā. Ko likums paredz? izbeigt dalīto īpašumu visos tajos gadījumos, kuros ēkas īpašnieku kopums to vēlas; ēkas īpašniekiem zemes atsavināšanas tiesības, kā arī drošu...

Juridiskās palīdzības administrācija informē, ka ikvienam interesentam līdz 12. novembrim būs pieejamas juridiskās konsultācijas. Zvanot darba dienās no plkst. 12.00 līdz 16.00 uz tālruņa numuriem 67 514 237 un 67 514 224, klienti neatkarīgi no materiālā vai sociālā statusa var saņemt konsultācijas ģimenes tiesībās, aizsardzībā no vardarbības, saistību izpildē, zaudējumu piedziņā, maksātnespējas procesā u.tml. Kopš 15. septembra jau ir sniegta 361 konsultācija, lielākais pieprasījums saistīts ar ģimenes tiesību, saistību un mantojumu tiesību jautājumiem. Konsultāciju sniegšanā ir iesaistījušies 24 juridiskās palīdzības sniedzēji. Daumants Krasts, zvērināts advokāts, juridiskās palīdzības sniedzējs: “Ar Juridiskās palīdzības administrāciju bezmaksas juridisko konsultāciju nodrošināšanā esmu sadarbojies jau agrāk. Salīdzinot ar iepriekšējo periodu akcijām, šoreiz ir palielinājies telefonisko konsultāciju garums – ir sarunas, kas ilgst pat 40 minūtes. Šajā akcijā vēl viena atzīmējama atšķirība – klienti zvanot, ir vairāk sagatavojušies sarunai un spēj precīzāk raksturot situāciju un uzdot attiecīgus jautājumus. Akcijas dalībniekus, ko nācies konsultēt līdz šim, visbiežāk interesējuši ar mantojuma...

Ikgadējā konference "JURIDISKIE ASPEKTI BIZNESĀ", ko tradicionāli rīko RMS-Forum sadarbībā ar juridisko profesiju pārstāvjiem, šogad paredzēta attālināta vebināra formātā un notiks 28. oktobrī no plkst. 10.00 līdz 12.30. Šī būs jau XII profesionālā konference, un tās tematika saistīta arī ar sabiedrībā patlaban aktuālo Covid-19 pandēmijas laikā risināmo jautājumu loku. Tā, piemēram, konferences darba kārtībā pieteikti tādi temati kā "Darbinieku personas datu apstrāde attālinātā darba gadījumā, t.sk. saistībā ar Covid 19", "Darba tiesības ”Covid-19” ēnā", Korporatīvās pārvaldības principu ieviešana Latvijā un ar to saistīto procesu aktualitātes pamatojums krīzes laikā. Tāpat konferencē paredzēts pievērsties citām aktualitātēm, kuras nav aizēnojusi atkārtotā ārkārtējā situācija valstī un kas daudziem uzņēmumiem ir risināmi dienas kārtībā, kā, piemēram, temati "Kā noskaidrot, vai konkurences pārkāpumi ir reāls drauds Jūsu uzņēmumam?", "Strīdu risināšanas mehānismu efektivitāte strīdos ar valsti", "Centieni regulēt tādas platformas kā Google, Facebook un Amazon". Konferences "JURIDISKIE ASPEKTI BIZNESĀ 2021" moderatore būs Elīna Putniņa, sertificēta nodokļu konsultante,...

Saeima 30. septembrī galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus likumā "Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību", ar kuriem radīts vienots regulējums līdz šim dažādi regulētiem dalītā īpašuma gadījumiem. Ar likuma grozījumiem nomas regulējums aizstāts ar likumiskām zemes lietošanas tiesībām par maksu, tādējādi padarot skaidrākas pušu starpā esošās tiesiskās attiecības, kā arī novēršot virkni problēmu, kuras ir radījusi nomas institūta izmantošana dalītā īpašuma stāvokļa risināšanai, norāda likumprojekta autori Tieslietu ministrijā. Līdz šim dalītā īpašumā kopumā atrodas vairāk nekā 200 000 būvju, kas atrodas uz aptuveni 70 000 zemju. No tām 3677 ir privatizētas daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas, kurās atrodas 110 970 dzīvokļu. Līdz ar to dalītā īpašuma problemātika skar ievērojamu skaitu nekustamo īpašumu īpašnieku valstī, teikts likumprojekta anotācijā. Līdz šim jautājumi par dalīto īpašumu tika regulēti vairākos normatīvajos aktos. Ar likuma izmaiņām visas dalītā īpašuma attiecības paredzēts regulēt vienā likumā, vienkāršojot pušu...

Tieslietu ministrija atgādina, ka 2020. gada 6. jūlijā stājās spēkā grozījums Kriminālprocesa likuma (KPL) 439. pantā ar mērķi uzlabot tiesisko regulējumu procesa par piespiedu ietekmēšanas līdzekļa piemērošanai juridiskajai personai un veicināt tā efektīvāku piemērošanu pārrobežu noziegumos. Grozījums tika izstrādāts, ņemot vērā praksē konstatētās problēmas saistībā ar procesa uzsākšanu pret juridisku personu gadījumos, kad fizisko personu ārvalstī tiesā par izdarītu noziedzīgo nodarījumu, kas izdarīts juridiskas personas interesēs, labā vai tās nepienācīgas pārraudzības vai kontroles rezultātā. Krimināllikuma (KL) 12. un 70.1 pants paredz juridiskas personas atbildību par noziedzīgu nodarījumu, ko tās interesēs, labā vai tās nepienācīgas pārraudzības vai kontroles rezultātā ir izdarījusi fiziskā persona. Atbilstoši KL 20. panta nosacījumiem par līdzdalību uzskatāma apzināta darbība vai bezdarbība, ar kuru persona (līdzdalībnieks) kopīgi ar citu personu (izdarītāju) piedalījusies tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, bet pati nav bijusi tā tiešā izdarītāja. Noziedzīga nodarījuma līdzdalībnieki ir organizētāji, uzkūdītāji, atbalstītāji, savukārt par atbalstītāju uzskatāma persona, kas apzināti veicinājusi noziedzīga nodarījuma...

Datu valsts inspekcija informē par to, kā personai rīkoties gadījumos, ja sociālajā tīklā vai citā interneta vietnē bez saskaņošanas (vai cita likumīga pamata) publicētas tās fotogrāfijas, videoieraksti vai cita identificējoša informācija. Par šādiem gadījumiem šāgada pirmajos 4 mēnešos inspekcija saņēmusi jau gandrīz 100 sūdzības. Padarot publikāciju pieejamu nenoteiktam personu skaitam sociālās tīklošanas vietnē vai citā interneta vietnē (turpmāk-platformas), jāuzņemas atbildība par šādu personas datu apstrādi, jo uz šādu personas datu apstrādi attiecas Vispārīgās datu aizsardzības regulas (Regula) prasības, bet persona, kas informāciju publicē atbilstoši Regulai uzskatāma par pārzini. Savukārt informācijas glabāšanai Pārzinis būs platforma, kurā publikācija ievietota. Neatkarīgi no tā, vai fotogrāfiju publicējis draugs vai svešinieks, pastāv iespēja, ka šādi ir pārkāpts attēlā redzamā cilvēka privātums, un viņam ir tiesības pieprasīt attēla dzēšanu (Regulas 17.pants). Dzēšanu datu subjektam iespējams pieprasīt no profila turētāja (lietotājs) un arī no platformas, kurā informācija tiek glabāta. Praktiski apsvērumi (piemēram, iespēja nepārprotami identificēt personu, pie kā...

Gan sociālā distancēšanās, gan saimnieciskās darbības ierobežojumi, kas lielai daļai uzņēmumu ir radījuši smagas finansiālas un ekonomiskas sekas, faktiski ir piespieduši uzņēmumus kļūt ne vien elastīgiem attiecībā uz savas darbības un pakalpojumu sniegšanas veidu un darba apstākļiem, bet arī piespieduši pieņemt nepopulārus lēmumus, kas skar uzņēmumā nodarbinātos. Viens no tādiem ir darba procesa un līdz ar to arī darbaspēka pārstrukturizēšana, kas pozitīvākajā scenārijā nozīmē mainīt darbinieka/-u pozīciju komandā, sliktākajā – izbeigt darba tiesiskās attiecības. Gadījumos, kad runa ir par neatliekamu saimniecisku, organizatorisku, tehnoloģisku vai līdzīga rakstura pasākumu veikšanu uzņēmumā, kuru iemesls var būt gan uzņēmuma darbības restrukturizācija un finanšu līdzekļu optimizācija, gan uzņēmuma reorganizācija, ir divi ceļi, pa kuriem var aizvest darba devēja un darba ņēmēja attiecības. Proti, sadarbības turpināšana, vienojoties par darba līguma grozījumiem (grozot atsevišķus noteikumus vai līgumu izsakot jaunā redakcijā) vai izbeidzot darba tiesiskās attiecības (apbusēji vienojoties vai ar darba līguma uzteikumu). Tāpat kā darba tiesisko attiecību nodibināšana, arī...

Katru pavasari daudziem iedzīvotājiem Valsts ieņēmumu dienests (VID) atgriež pārmaksātos nodokļus, bet parādniekiem ir jāatceras, ka šī nauda pilnībā ir novirzāma parādsaistību segšanai, informē Latvijas zvērināto tiesu izpildītāju padomes (LZTIP) priekšsēdētāja Iveta Kruka. Likums viennozīmīgi paredz: ja personai ir nenokārtotas parādsaistības, kuru piedziņu veic tiesu izpildītājs, šie naudas līdzekļi pilnībā var tikt novirzīti personas parādsaistību dzēšanai. Civilprocesa likuma 599. pants, kurā regulēta piedziņas vēršana uz naudas līdzekļiem, kas parādniekam pienākas no citām personām, paredz piedziņas vēršanu ne tikai uz nodokļu pārmaksām. Piedziņas rīkojums var tik dots arī tām personām, kurām parādnieks ir izsniedzis aizdevumu, izīrējis nekustamo īpašumu vai sniedzis citus pakalpojumus. Pamatojoties uz tiesu izpildītāja rīkojumu, personām ir pienākums šīs summas pilnībā pārskaitīt uz tiesu izpildītāja norādīto kontu. Savukārt tiesu izpildītājs tālāk šos naudas līdzekļus novirzīs parādnieka parādu dzēšanai. “Jāņem vērā, ka šie naudas līdzekļi, kas parādniekam uz līguma vai likuma pamata pienākas no trešajām personām, nav uzskatāmi par parādnieka darba samaksu...

Šā gada 1. maijā stājas spēkā 2021. gada 17. martā Saeimā pieņemtais Dzīvojamo telpu īres likums (turpmāk – jaunais likums), kas cita starpā paredz atvieglotu kārtību īres līguma izbeigšanai un īrnieka izlikšanai no dzīvokļa, ja īrnieks neveic dzīvojamās telpas īres maksas un citus ar dzīvojamās telpas lietošanu saistītos maksājumus, informē Evija Kolberga, zvērinātu advokātu biroja CersJurkāns zvērināta advokāte. Ar jauno likumu noteikts, ka izīrētājs var izbeigt dzīvojamās telpas īres līgumu, ja īrnieks nemaksā īres maksu un kavēto maksājumu apmērs pārsniedz divu mēnešu apmēru vai ja neveic ar dzīvojamās telpas lietošanu saistītos maksājumus un maksājumu kavējums pārsniedz divus mēnešus. Tātad likumdevējs iepretim likuma "Par dzīvojamo telpu īri" (turpmāk - Īres likums) regulējumam ir no trīs uz diviem mēnešiem samazinājis maksājumu kavējumu termiņu, kuram iestājoties, izīrētājs ir tiesīgs ar īrnieku izbeigt dzīvojamās telpas īres līgumu. Jaunajā likumā, tāpat kā Īres likumā (zaudē spēku 1. maijā) par dzīvojamās telpas īres līguma izbeigšanu maksājumu kavējuma dēļ...

Ārlietu ministrijas tīmekļa vietnē ir izveidota iespēja E-reģistrā pārbaudīt gan Latvijā, gan ārvalstīs izsniegtu publisku dokumentu, kas legalizēti Konsulārajā departamentā, legalizācijas autentiskumu. Tādējādi fiziskas un juridiskas personas var labāk izvairīties no dokumentu legalizācijas viltojumiem. E-reģistrā iespējams pārbaudīt dokumentus, kas Konsulārajā departamentā legalizēti kopš 2019. gada 1. jūlija. Tāpat sistēmā ir saglabāta iespēja pārbaudīt publisko dokumentu, kuri Konsulārajā departamentā apliecināti ar apostille līdz 2019. gada 30. jūnijam, īstumu. Lai veiktu pārbaudi, E-reģistrā jāievada Ārlietu ministrijas Konsulārā departamenta legalizācijas spiedoga numuru un datumu. Ja dokuments ir legalizēts, sistēma uzrādīs publiskā dokumenta parakstītāja vārdu, uzvārdu, amatu un konsulārās amatpersonas, kura dokumentu apliecinājusi, vārdu un uzvārdu. Dokumentu legalizācija nozīmē Latvijas vai ārvalsts amatpersonas paraksta un zīmoga īstuma apliecināšanu, ko veic konsulārā amatpersona, lai vienā valstī izsniegti publiski dokumenti iegūtu juridisku spēku citā valstī. Legalizējot tiek apliecināts dokumenta parakstītāja tiesiskais statuss un pilnvaras, kā arī izdevējiestādes zīmogs. Legalizācija neapliecina dokumenta saturu. Vairāk par legalizācijas procesu un tā...

Saeima 8. aprīlī galīgajā lasījumā atbalstīja Tieslietu ministrijas izstrādātos grozījumus Uzturlīdzekļu garantiju fonda likumā, kas paredz uzturlīdzekļu parāda lietas nodošanu ārpustiesas piedziņai un aizliegumu uzturlīdzekļu parādniekiem spēlēt azartspēles. Ministru prezidenta biedrs, tieslietu ministrs Jānis Bordāns: “Nav normāli, ka uzturlīdzekļu nemaksātāji valstij ir parādā vairāk nekā 400 milj. eiro. Tāpēc jādara viss iespējamais, lai darbu ar nemaksātājiem padarītu pēc iespējas efektīvāku. Mēs turpināsim strādāt, lai mainītu to vecāku attieksmi un rīcību, kuri par saviem bērniem nerūpējas un nesniedz viņiem kaut minimālo nepieciešamo sociālo nodrošinājumu, un arī lai izskaustu līdzcilvēku iecietību pret šādām situācijām.” Pilotprojekta ietvaros ārpustiesas piedzinēju piesaiste tiks veikta pirms Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācijas (UGFA) lēmuma par uzturlīdzekļu lietas nodošanu piespiedu izpildei zvērinātam tiesu izpildītājam un tiks attiecināta uz lietām, kurās lēmums pieņemts administratīvā procesa kārtībā. Norādāms, ka parādu ārpustiesas atgūšanas process, ja parādnieks sadarbojas ar ārpustiesas atguvēju un nomaksā parādu, rada parādniekam mazākus papildu izdevumus un ir trīs reizes lētāks nekā...

Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likums ir pieņemts 2008. gada 17. jūlijā un stājies spēkā 2008. gada 13. augustā, tajā līdz šim izdarīti 18 grozījumi. Kopš 2019. gada 29. jūnija likuma nosaukums ir Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likums (turpmāk tekstā – Novēršanas likums). Būtiskākie grozījumi likumā ir notikuši 2018. gadā un 2019. gadā, un šo brīdi varētu arī uzskatīt par pagrieziena punktu noziedzīgi iegūtu līdzekļu apkarošanas jomā Latvijā. Novēršanas likuma subjektu loks ir noteikts ļoti plašs. Saskaņā ar likuma 3. pantu tā subjekti ir, piemēram, gan kredītiestādes un finanšu iestādes, gan ārpakalpojuma grāmatveži un zvērināti revidenti, zvērināti notāri, zvērināti advokāti, parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzēji un pat maksātnespējas procesa administratori. Likuma subjektu pienākums ir novērst noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un terorisma un proliferācijas finansēšanu. Galvenā metode, kā šo mērķi sasniegt, ir ziņot speciālai institūcijai - Finanšu izlūkošanas dienestam (turpmāk – FID), par aizdomīgiem darījumiem...

Brīdī, kad Covid-19 pandēmijai pretī pavīd blāva gaisma tuneļa galā saistībā ar apstiprinātajām vakcīnām un vakcinācijas uzsākšanu arī Latvijā, daļai sabiedrības rodas jautājumi par to, vai valsts vai darba devēji var mūs piespiest vakcinēties pret pašu gribu, vai pat plašāk – iziet noteiktas medicīniskas pārbaudes vai veikt noteikta veida analīzes. Īsā atbilde uz šiem jautājumiem – saistībā ar vakcinēšanos pret SARS-CoV-2 (kas izraisa Covid-19 saslimšanu) – Latvijā tas tiek plānots kā brīvprātīgs pasākums, bet teorētiski personas brīvā izvēlē rūpēties par savu veselību valsts var iejaukties, konkrēti paredzot to normatīvajos aktos. Vakcinēšanās – pienākums ar iespēju atteikties Epidemioloģiskās drošības likuma 30. pants piešķir Ministru kabinetam tiesības noteikt obligātu vakcinēšanos ikvienam sabiedrības loceklim neatkarīgi no pandēmijas apstākļiem. Ministru kabinets minētā deleģējuma ietvaros ir izdevis “Vakcinācijas noteikumus” (noteikumi), kuros paredzēta obligāta rakstura vakcinācija noteiktām personu grupām pret noteiktām infekcijām. Covid-19 šajos noteikumos nav minēts, un, kā tika norādīts iepriekš, vakcinācija pret to būšot brīvprātīga. Taču...