MAKSĀTNESPĒJA

Pagājušajā gadā, mainoties normatīvajam regulējumam un Maksātnespējas administrācijas (MNA) funkcijām, ievērojami uzlabota maksātnespējas procesu uzraudzība - tā šodien, 2018.gada 12.februārī, notikušajā Maksātnespējas jautājumu konsultatīvās padomes sēdē informēja MNA direktore Inese Šteina, iepazīstinot ar ziņojumu par MNA 2017.gadā paveikto. MNA direktore Inese Šteina informēja, ka nozarei 2017.gads bijis zīmīgs ar normatīvā regulējuma maiņu, pirmkārt, grozījumiem Maksātnespējas likumā, kā rezultātā ir sekmēta efektīvāka maksātnespējas procesa norise un nodrošināta stabilāka komercdarbības vide. Izmaiņas normatīvajā regulējumā paredz stingrākas prasības administratoru kvalifikācijai, reputācijai un profesionalitātei, kā arī ieviesta regulāra administratoru eksaminācija. Liels izaicinājums bija Maksātnespējas administrācijas jaunās funkcijas saistībā ar administratoru kvalifikācijas kontroli un jauniem pārbaužu veidiem. 2017.gadā MNA izbeigusi 51 administratora sertifikāta darbību. Vairumā gadījumu administrators iesniedzis iesniegumu par sertifikāta darbības izbeigšanu (19) vai saņēmis negatīvu vērtējumu kvalifikācijas eksāmenā (16), kā arī nav pieteicies kvalifikācijas eksāmena kārtošanai (8). Astoņu administratoru sertifikātu darbība apturēta, savukārt seši administratori atstādināti no amata darbības veikšanas. 2017.gada sākumā maksātnespējas reģistrā bija...

Saeima ceturtdien, 1.februārī, konceptuāli atbalstīja grozījumus Maksātnespējas likumā un saistīto likumprojektu "Grozījumi Civilprocesa likumā". Grozījumi paredz efektivizēt esošo kārtību, lai nodrošinātu ātrāku un vienkāršāku strīda izskatīšanu maksātnespējas procesā. Paredzēts, ka likumu grozījumi galvenokārt paātrinās to gadījumu atrisināšanu, kad nevienai no pusēm nav šaubu par strīda esamību, taču tā atrisināšanai ir nepieciešama tiesas iesaiste. Vienlaikus tiesai būs saglabātas tiesības konstatēt, ka pastāv strīds. Likumprojekts paredz administratoram tiesības jau sākotnēji lēmumā par kreditora prasījuma neatzīšanu vai daļēju atzīšanu norādīt, vai ir konstatējams iespējamais strīds par tiesībām. Papildus noteikts, kādām prasībām jāatbilst administratora lēmumam, ja tas tiek sastādīts rakstveidā. Tādējādi kreditori būs skaidrāk informēti par lēmuma būtību, un administratora lēmumā tiks ietverta visaptveroša informācija, atzīmē likumprojekta autori. Ar saistīto likumprojektu "Grozījumi Civilprocesa likumā" paredzēts ieviest pagaidu aizsardzības piemērošanu noteiktos gadījumos juridiskās personas un fiziskās personas maksātnespējas procesa lietās. Saistītajā likumprojektā noteikts, ka prasības pieteikumu un pieteikumu par pagaidu aizsardzības piemērošanu izskatīs tiesa, kurā iesniegta sūdzība...

Otrdien, 5. decembrī, Ministru kabinets atbalstīja Tieslietu ministrijas un Maksātnespējas administrācijas izstrādātos grozījumus Maksātnespējas likumā, kas paredz efektivizēt esošo kārtību maksātnespējas procesā saistībā ar kreditoru prasījumu atzīšanu. Likumprojektā ietverti grozījumi kārtībā, kādā izskata strīdus par tiesībām kreditoru prasījumu atzīšanas procesā. Turpmāk paredzēts tiesvedību, kurā izskata strīdu par tiesībām un ir izskatāma civilprocesuālā kārtībā, integrēt juridiskās personas maksātnespējas procesa lietā, tādējādi padarot jautājuma izlemšanu efektīvāku. Pašlaik strīdu izšķiršana notiek paralēlās tiesvedībās un praksē ne vienmēr tiek ņemta vērā maksātnespējas procesa lietas ietvaros. Rezultātā varēja rasties situācija, ka potenciālajam kreditoram praktiski nebija izredžu ietekmēt maksātnespējas procesa norisi un paralēlā tiesvedība varēja kļūt tikai formāla. Likumprojektā iekļautas redakcionāli precizējošas izmaiņas saistībā ar Maksātnespējas administrācijas nosaukuma maiņu (Maksātnespējas kontroles dienests), kā arī ir precizētas normas, kuru piemērošana praksē pašlaik ir nevienveidīga vai arī neatbilda procesa mērķim - turpmāk tiks noteiktas tiesības maksātnespējas procesa administratoram bez maksas saņemt informāciju no tiesas, skaidrāk noteikta pievienotās vērtības nodokļa piemērošana...

Ceturtā daļa Latvijas kredītņēmēju jeb 149,2 tūkstoši iedzīvotāju vairāk nekā 60 dienas kavējuši bankās izsniegto kredītu maksājumus. Vēl ir apmēram 100 tūkstoši iedzīvotāju, kas vairāk nekā divus mēnešus kavējuši maksājumus nebanku sektora kreditētājiem - visbiežāk tā saucamo ātro kredītu izsniedzējiem. Oktobrī Latvijas kredītņēmēju asociācija ar situāciju valstī iepazīstināja Starptautiskā Valūtas Fonda pārstāvjus, kas pēc dzirdētā izskatījušies šokēti. Oktobrī Tiesu administrācijas projekta "Justīcija attīstībai" ietvaros Latvijā risinājās Starptautiskā Valūtas Fonda (SVF) novērtēšanas vizīte. Tiekoties ar Latvijas Tieslietu ministrijas, tiesu, advokātu, komercbanku, darba devēju un kredītņēmēju pārstāvjiem, SVF mērķis bija izzināt esošo situāciju Latvijas maksātnespējas jomā, uzklausīt ekspertu priekšlikumus par nepieciešamiem uzlabojumiem maksātnespējas tiesiskajā regulējumā un noskaidrotu viedokli, kā SVF var palīdzēt atbalstīt Latvijas finanšu stabilitāti un ekonomisko izaugsmi. Pēc tikšanās Latvijas Kredītņēmēju asociācijas valdes loceklis Aivars Rudi neslēpj - sarunas laikā radies iespaids, ka SVF pārstāvji tikai tagad apjautuši Latvijas iedzīvotāju patiesās finanšu situācijas dramatiskumu. "Saskaņā ar Latvijas Bankas datiem, šobrīd 721, 3...

Ministru kabinets 31. oktobrī skatīs likumprojektu "Grozījumi Civilprocesa likumā", kas paredz veikt būtiskas izmaiņas kārtībā, kādā turpmāk tiesa izskatīs strīdus par tiesībām kreditoru prasījumu atzīšanas procesā. Paredzams, ka likuma grozījumi nodrošinās efektīvāku kreditoru tiesību aizsardzību maksātnespējas procesā, konstatējot strīdu par tiesībām, vienlaikus samērojot maksātnespējas procesa ietekmi uz tautsaimniecību ar tiesībām uz taisnīgu tiesu. Plānotie grozījumi ļautu ne vien ātrākā un efektīvākā procesā izskatīt strīdus par kreditoru tiesībām, tādējādi veicinot visa maksātnespējas procesa efektivitāti, bet arī stiprinātu tiesisko paļāvību uz efektīvu tiesas aizsardzību kreditora tiesību aizskāruma gadījumā, ko nodrošinātu jaunais normatīvais regulējums komerciālo strīdu risināšanā maksātnespējas procesā, vienlaikus līdzsvarojot visu kreditoru intereses. Likumprojekts nosaka likumu papildināt ar jaunu nodaļu, tādējādi paredzot strīdiem par tiesībām kreditoru prasījumu atzīšanas procesā atsevišķu regulējumu. Plānots, ka turpmāk tiesa lietas izskatīs prasības kārtībā pēc vispārējiem noteikumiem, ievērojot jaunajā nodaļā paredzētos izņēmumus, kas balstīti uz vienkāršotu, ātru procesu, kas samērots ar tiesībām uz taisnu tiesu. Likumprojekts paredz ieviest pagaidu...

Turpmāk apķīlāto kustamo mantu tirgos izsolē elektroniskajā vidē. To paredz izmaiņas Civilprocesa likumā, kas otrdien, 24.oktobrī, konceptuāli atbalstītas Saeimas Juridiskās komisijas sēdē. Likumprojekts paredz parādniekam piederošu kustamu mantu turpmāk pārdot elektronisko izsoļu vietnē. 2015.gadā Civilprocesa likumā jau pieņemti grozījumi, pilnībā atsakoties no nekustamā īpašuma izsoļu organizēšanas klātienē, mainot to norises formu uz izsoli elektroniskā vidē. Šāda pāreja ir radījusi iespēju nodrošināt ērtāku un ekonomiskāku izsoles norisi un novērsusi līdz tam sastopamās problēmas. Elektroniskā vide palielinājusi izsoles dalībnieku skaitu un būtiski palīdzējusi sasniegt tās rīkošanas mērķi – pārdot par iespējami augstāko cenu nekustamo īpašumu un norēķināties ar kreditoriem, atzīmē likumprojekta autori. Tāpēc būtu lietderīgi arī parādniekam piederošu kustamu mantu turpmāk pārdot elektronisko izsoļu vietnē. Ņemot vērā, ka iespējamas kustamās mantas sākumcenas atšķirības, likuma grozījumi noteiks atšķirīgu izsoles norises laiku atkarībā no mantas vērtības. Proti, ja pārdodamā priekšmeta novērtējums ir zem 10 000 eiro, nodrošinājuma samaksas un pieteikšanās termiņš būs 10 dienas, laiks personas...

Otrdien, 10. oktobrī, Ministru kabinets atbalstīja Tieslietu ministrijas izstrādāto likumprojektu “Grozījumi Civilprocesa likumā”, kas paredz būtiskas izmaiņas kārtībā, kādā īstenojams piespiedu izpildes līdzeklis – piedziņas vēršana uz parādnieka kustamo mantu, piedziņas vēršana uz apbūves tiesību, kā arī grozījumus saistībā ar zvērinātu tiesu izpildītāju veikto dokumentu piegādi. Par likuma grozījumiem vēl būs jālemj Saeimai. Izmaiņas paredzētas attiecībā uz parādniekam piederošas kustamas mantas izsoļu organizēšanu elektroniskajā vidē. Elektroniskas formas izsoļu plašāka ieviešana spriedumu izpildē, tās attiecinot arī uz kustamas mantas izsolēm, veicinās godīgas konkurences veidošanos izsoles dalībnieku vidū, kā arī ļaus izsoles procesu vienkāršot, padarīt to pieejamāku un ekonomiskāku. Kustamas mantas izsoles notiks elektronisko izsoļu vietnē: https://izsoles.ta.gov.lv. Ar likumprojektu vienlaikus iecerēts atteikties no kustamas mantas pārdošanas otrajā izsolē ar lejupejošu soli, aizstājot to ar otro izsoli ar augšupejošu soli, bet sākot solīšanu no 75% no pirmās izsoles sākumcenas. Tādējādi samazinot iespēju personām apzināti veicināt mantas pārdošanu par pazeminātu cenu. Izņēmuma gadījumos tiks ieviesta mantas...

Sākot ar 2017. gada 1. jūliju, īstenojot maksātnespējas procesa administratoru uzraudzību atbilstoši jaunajam regulējumam, Maksātnespējas administrācija papildu esošajiem administratoru uzraudzības līdzekļiem veiks pārbaudes maksātnespējas procesa administratoru prakses vietās vai parādnieka – juridiskās personas – atrašanās vietā, lai pārliecinātos par maksātnespējas procesa norises atbilstību normatīvo aktu prasībām. Maksātnespējas administrācijas direktore Inese Šteina norāda, ka Maksātnespējas administrācija īstenos gan plānotas, gan neplānotas pārbaudes atbilstoši iestādes izstrādātajam uzraudzības pasākumu plānam. Vienlaikus uzraudzības pasākumu efektivitātes paaugstināšanai Maksātnespējas administrācija ir veikusi visu maksātnespējas procesa administratoru un procesu riska līmeņa izvērtējumu, kas tiks ņemts vērā uzraudzības pasākumu plānošanā un īstenošanā. Jāatzīmē, ka Maksātnespējas administrācijai ir tiesības ierasties arī tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošās personas prakses vietā vai parādnieka – juridiskās personas – atrašanās vietā. Maksātnespējas administrācijai īstenojot piešķirtās tiesības ierasties uzraugošās personas vai administratora prakses vietā pārbaužu veikšanai, vidējā termiņā un ilgtermiņā tiks sasniegts Pamatnostādnēs ietvertais politikas virziens – administratora profesijā strādā augsti kvalificēti profesionāļi ar amatam atbilstošām zināšanām,...

Otrdien, 30. maijā, Ministru kabinets atbalstīja Tieslietu ministrijas un Maksātnespējas administrācijas izstrādātos noteikumus, kas nosaka jaunu maksātnespējas procesa administratoru amatā iecelšanas, atbrīvošanas un eksāmenu organizēšanas kārtību. Noteikumu projekta mērķis ir veicināt to, lai maksātnespējas administratoru amata pienākumus godprātīgi un atbildīgi pildītu kompetenti speciālisti ar labu reputāciju un augstu profesionālo kvalifikāciju. Papildus tiek paredzēts ieviest neitrālu vērtēšanas institūciju – eksaminācijas komisiju, kura nodrošinās procesa pārskatāmību un stingrāku uzraudzību maksātnespējas administratoru vērtēšanā. Valsts ir pārņēmusi administratoru kvalifikācijas kontroles funkciju. Turpmāk visus administratorus pēc eksāmena nokārtošanas ar rīkojumu amatā iecels viņu darbību uzraugošās institūcijas – Maksātnespējas administrācijas – direktors. Turpmākie kvalifikācijas eksāmeni administratoriem būs jākārto reizi divos gados. Eksaminācijas un disciplināratbildības ieviešana, kā arī Maksātnespējas administrācijas pilnvaru paplašināšana uzraudzības funkciju veikšanā un administratoru profesionālās kvalifikācijas celšanā nodrošinās viņu profesijas reputācijas atjaunošanu un prestiža celšanu, akcentē tieslietu ministrs. Administratoru profesijas reforma ir daļa no pērn septembrī Ministru kabinetā atbalstītajām Maksātnespējas politikas attīstības pamatnostādnēm turpmākajiem pieciem...

Piektdien, 2017.gada 6.janvārī, stājās spēkā Saeimas pieņemtie Maksātnespējas likuma grozījumi, kas nodrošinās stingru maksātnespējas procesa uzraudzību un administratoru profesijas reformas īstenošanu. Jaunais regulējums paredz palielināt kreditoru lomu tiesiskās aizsardzības procesu uzraugošās personas izvēlē. Tas veicinās finanšu grūtībās nonākušo komersantu izvēli par labāko risinājumu izraudzīties uzņēmuma restrukturizāciju ar mērķi atgriezties ekonomiskajā apritē, domā tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs. Īstenojot administratoru profesijas reformu, tiek palielināta valsts loma administratora amata pretendentu atlasē un viņu darbības uzraudzībā - administratoru kvalifikācijai ir noteiktas stingrākas prasības un to pārbaudes funkcija tiek nodota valstij. Ar likuma grozījumiem tiek ieviesta regulāra administratoru eksaminācija un disciplināratbildība. Lai nodrošinātu tiesiskās aizsardzības procesa un maksātnespējas procesa likumīgu un efektīvu norisi, tiek paplašināta uzraugošās iestādes - Maksātnespējas administrācijas kompetence, tostarp, tai tiek piešķirtas tiesības piekļūt administratoru lietvedībai un veikt pārbaudes administratora prakses vietā un parādnieka atrašanās vietā. Tas ļaus savlaicīgi atklāt un novērst prettiesisku rīcību jau procesa gaitā. Vienlaikus tieslietu ministrs norāda, ka nepieciešama uzraugošo...

Saeima ceturtdien, 22.decembrī, trešajā galīgajā lasījumā pieņēma likumprojektu, kas paredz noteikt stingrāku maksātnespējas administratoru darba uzraudzību, kā arī ieviest brīvā tirgus principu tiesiskās aizsardzības procesā. Šī ir daļa no plašākās maksātnespējas procesa reformas, ko sadarbībā ar Tieslietu ministriju un citām iesaistītajām pusēm gatavo Saeimas Juridiskā komisija, norāda tās priekšsēdētājs Gaidis Bērziņš. Viņš norāda, ka šajos likuma grozījumos iekļauti ar maksātnespējas administratoru uzraudzību saistīti jautājumi, kas saskaņoti Maksātnespējas jautājumu konsultatīvajā padomē un atbalstu tiem pauduši arī darba devēju konfederācijas, komercbanku asociācijas un ārvalstu investoru padomes pārstāvji. “Komisija turpinās darbu pie citiem jautājumiem, kas gan prasīs plašākas diskusijas, ņemot vērā, ka iesaistītajām pusēm ir diametrāli pretēji viedokļi, piemēram, saistībā ar valdes locekļu atbildību par maksātnespējas procesa pieteikuma savlaicīgu neiesniegšanu,” pauž G.Bērziņš. Juridiskās komisijas virzītie likuma grozījumi paredz maksātnespējas administratoru uzraudzības modeļa maiņu. Administratoru kvalifikācijas pārbaudes funkcija tiek nodota valstij, vienlaikus paredzot stingrākas prasības administratoru kvalifikācijai, reputācijai un profesionalitātei, kā arī ieviešot regulāru...

Saeimas Juridiskā komisija otrdien, 8.novembrī, nolēma virzīt izskatīšanai Saeimā likumprojektu, kas paredz nākamgad noteikt stingrāku maksātnespējas administratoru darba uzraudzību, kā arī ieviest brīvā tirgus principu tiesiskās aizsardzības procesā. “Šis pirmais jautājumu bloks paredz Maksātnespējas administrācijas funkciju paplašināšanu un brīvā tirgus principa ieviešanu tiesiskās aizsardzības procesā. Vairākums deputātu un ekspertu ir vienisprātis par nepieciešamību šīs izmaiņas skatīt paātrinātā kārtā ārpus likumprojekta, kas paredz visaptverošas izmaiņas maksātnespējas regulējumā. Konceptuāli šie priekšlikumi saskaņoti Maksātnespējas jautājumu konsultatīvajā padomē, un atbalstu tiem šodien pauda darba devēju konfederācijas, komercbanku asociācijas un ārvalstu investoru padomes pārstāvji. Ar šo likumprojektu plānojam strādāt tā, lai tas stātos spēkā jau 1.janvārī, bet virkni likuma normu varētu sākt piemērot 2017.gada pirmajā pusē,” norāda Juridiskās komisijas priekšsēdētājs Gaidis Bērziņš. Juridiskās komisijas deputāti nolēma aicināt grozījumus Maksātnespējas likumā skatīt jau 10.novembra Saeimas sēdē un pieņemt tos pirmajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas komisijā. Komisijas piedāvātie likuma grozījumi paredz maksātnespējas administratoru uzraudzības modeļa maiņu. Piedāvātā administratoru profesijas...

Ieviest maksātnespējas procesu administratoru salīdzinošo vērtējumu – publisku reitingu sarakstu, ko veidos, ņemot vērā administratora rīcības tiesiskumu, atgūto līdzekļu īpatsvaru, maksātnespējas procesa izmaksu īpatsvaru administrētajos procesos, kā arī vidējo procesu ilgumu, paredz Tieslietu ministrijas (TM) izstrādātie Maksātnespējas likuma grozījumi, ko Saeimas Juridiskā komisija 4.oktobrī izskatīja iesniegšanai otrajam lasījumam Saeimas plenārsēdē. Maksātnespējas likuma otrajam lasījumam kopumā iesniegti 187 priekšlikumi. Likumprojekts paredz stiprināt Maksātnespējas administrācijas kompetenci un kapacitāti maksātnespējas administratoru uzraudzībā. Paredzēts, ka tā no nozares asociācijas pārņems administratoru eksaminācijas un sertifikācijas funkciju. Plānots arī, ka tā nodrošinās administratoru disciplinārkolēģijas funkciju ar tiesībām piemērot sankcijas. Būtiski, ka atbalstu šādam risinājumam pauda arī Ārvalstu investoru padomes, Latvijas Darba devēju konfederācijas un Komercbanku asociācijas pārstāvji, norāda Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājs Gaidis Bērziņš. Vienlaikus no vairākām iesaistītajām pusēm izskanēja aicinājums uz maksātnespējas procesa virzību uz brīvo tirgu, proti, dodot tiesības kreditoriem pašiem pēc saviem ieskatiem izvēlēties procesa administratorus. Komisijā atbalstītais piedāvājums paredz, ka par administratoru varēs...

Kredītņēmēju galvotāji pēc parādnieka maksātnespējas procesa pasludināšanas netiks atsvabināti no tālākām galvotāju saistībām. Ja ar tiesas lēmumu tiek izbeigta galvenā parādnieka, kas ir fiziska persona, saistību dzēšanas procedūra un maksātnespējas process, dzēšot šīs personas saistību dzēšanas plānā norādītās neizpildītās saistības, galvojums netiks izbeigts. Vienīgais veids kā galvotajam atbrīvoties no savām saistībām ir uzsākt savu maksātnespējas procesu, situāciju skaidro Kredītņēmēju konsultāciju centra valdes priekšsēdētājs Jānis Āboliņš. Atsaucoties uz Augstākās tiesas Civillietu departamenta spriedumu (20111.gada 27.aprīļa spriedums lietā Nr. SKC –86/2011), uz galvotājiem neattieksies Civillikuma 1710.pants (Galvojums izbeidzas ar katru darbību, kas dzēš galveno saistību, atsvabinot no tās parādnieku) un 1712.pants (Galvojums izbeidzas ar ikvienu notikumu, kas atsvabina galveno parādnieku). Galvenā parādnieka maksātnespēja un viņa atbrīvošana no neizpildītajām saistībām neizbeidz galvojumu, jo atbilstoši Civillikuma 1692.pantam galvojuma mērķis ir atbildēt kreditoram par trešās personas parādu. Galvotāja pienākums atbildēt kreditoram izriet no galvojuma līguma, proti, galvojot par parādnieka saistībām, galvinieks uzņemas risku atbildēt kreditoram par parādnieka...

Valdības sēdē 6. septembrī izskatīts Tieslietu ministrijas sagatavotās Maksātnespējas politikas attīstības pamatnostādnes 2016.-2020.gadam un to īstenošanas plāns. Pamatnostādnes ir izstrādātas, lai noteiktu maksātnespējas politikas vidējā termiņa attīstības virzienus, sniedzot sistēmisku maksātnespējas jomā pastāvošo problēmu izvērtējumu un nosakot sasniedzamās prioritātes un rezultātus. Kā norādīts dokumenta kopsavilkumā, pamatnostādņu un plāna projekti ir precizēti, ņemot vērā 2016. gada 8. un 16. augusta Ministru kabineta komitejas sēdēs nolemto, kā arī ievērojot 2016. gada 11. augusta tieslietu ministra vienošanos ar Latvijas Komercbanku asociācijas, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras un Latvijas Darba devēju konfederācijas vadību par prioritārajiem rīcības virzieniem maksātnespējas jomā. Prioritāri maksātnespējas politikas īstenošanai 2016. gadā paredzēts: Pabeigt maksātnespējas procesa administratoru profesijas reformu, nododot sertificēšanas funkciju valstij, vienlaikus paredzot stingrākas prasības maksātnespējas procesa administratoru kvalifikācijai, reputācijai un profesionalitātei, un ieviešot regulāru administratoru eksamināciju. Plānots noteikt, ka administratoru amatā ieceļ un no tā atceļ Maksātnespējas administrācijas direktors, tiek ieviesta administratoru disciplinārā atbildība. Šo reformu ietvaros arī paredzēts noteikt...