MAKSĀTNESPĒJA

Latvijas iedzīvotāji par efektīvāko parādu atgūšanas piespiedu izpildes līdzekli uzskata konta apķīlāšanu, liecina pētījumu centra SKDS un Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju (LZTI) padomes veiktā iedzīvotāju aptauja. Par mazāk efektīvu piespiedu izpildes līdzekli tiek uzskatīts liegums pārdot transportlīdzekli, kā arī personai piešķirto speciālo tiesību (piemēram, medīšanas tiesību, šaujamieroča nēsāšanas tiesību, makšķernieku licences) atņemšana. “Lai piespiedu izpildes līdzekli varētu uzskatīt par efektīvu, tam ir jābūt ar tūlītēji izjūtamām sekām, lai varētu realizēties tā piemērošanas mērķis – mudināt pildīt savas saistības. To pierāda arī aptaujas rezultāti, kur skaidri redzams, ka vērtējuma augšgalā ir tie piespiedu izpildes līdzekļi, kurus pēc būtības nevar nepamanīt un persona ir spiesta pildīt savas neizpildītās saistības,” LZTI padomes priekšsēdētāja Iveta Kruka. Kopumā 52% respondentu atzīst kontu apķīlāšanu kā, viņuprāt, visefektīvāko piespiedu izpildes līdzekli. Tam seko piedziņas vēršana uz darba algu (45%) un piedziņas vēršana uz nekustamo īpašumu (35%). Civilprocesa likumā kopumā ir paredzēti septiņi piespiedu izpildes līdzekļi, bet visbiežāk praksē piemēroti...

Pēdējo četru gadu laikā nedaudz ir pieaudzis to iedzīvotāju skaits, kas ne reizi nav kādam aizdevuši lielāku naudas summu, kuru norunātajā laikā nebūtu saņēmuši atpakaļ, liecina pētījumu centra SKDS un Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju (LZTI) padomes veiktā iedzīvotāju aptauja. 2022. gada jūnija aptaujā atklājies, ka 72% no aptaujātajiem ne reizi nebija kādam aizdevuši lielāku naudas summu, ko norunātajā laikā nebūtu saņēmuši atpakaļ. Savukārt 2019. gada aptaujā veiksmīgo aizdevēju skaits bija 65%. Nedaudz samazinājies arī to iedzīvotāju skaits, kuri paši saviem spēkiem cenšas atrisināt parādsaistību jautājumu, neiesaistot parādu piedziņā trešo pusi. Aptaujā 23% respondentu norādīja, ka ir kādam aizdevuši naudu, ko nav saņēmuši atpakaļ, bet šajā lietā neiesaistīja trešo pusi un kārtoja lietu paši. 2019. gadā parāda neatdošanas jautājumus paši saviem spēkiem bija kārtojuši 29% jeb vairāk nekā viena cetrutā daļa respondentu. Tāpat kā 2019. gadā, arī šogad salīdzinoši biežāk naudu ir aizdevuši, bet to atpakaļ nav saņēmuši vīrieši. Tāpat kā agrāk, arī...

Atbilstoši Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likuma regulējumam, kas stājās spēkā 2021.gada 27.oktobrī, no 20 eiro pabalsta netiks atskaitīti nodokļi, veikta parādu piedziņa un ieturējumi. No 2021.gada 1.novembra līdz 2022.gada 31.martam Latvijā dzīvojošām personām, kuras līdz 2021.gada 31.decembrim ir sasniegušas 60 gadu vecumu, izmaksās pabalstu – 20 eiro mēnesī, ja šīs personas: ir saņēmušas pilnu vakcinācijas kursu pret Covid-19 vīrusu; ir apstiprināta inficēšanās ar SARS CoV-2; ir ievadīta vienas vakcīnas deva; saņēmušas klīniskās universitātes slimnīcas speciālista vai speciālistu konsīlija atzinumu par nepieciešamību atlikt vakcināciju pret Covid-19. Maksātnespējas kontroles dienests informē, ka 20 eiro pabalsts tiek aizsargāts no piespiedu atsavināšanas un nav pakļauts novirzīšanai kreditoru prasījumu segšanai arī fiziskās personas maksātnespējas procesa ietvaros. Maksātnespējas likuma 92. panta trešajā daļā un 134. panta otrās daļas 2. punktā, kā arī Civilprocesa likuma 596. pantā ir uzskaitītas ienākumu kategorijas uz kurām kreditori nevar vērst piedziņu fiziskās personas maksātnespējas procesa ietvaros. Atbilstoši Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas...

No 2022. gada 1. janvāra maksātnespējīgo uzņēmumu Maksātnespējas likumā noteiktos dokumentus Latvijas Nacionālajā arhīvā varēs nodos bez maksas. Veiktie grozījumi likumā būs vērtīgs pienesums maksātnespējīgo uzņēmumu darbiniekiem savu tiesību aizsardzībai. Valstij ir pienākums saglabāt maksātnespējīgo uzņēmumu dokumentus, lai nodrošinātu iedzīvotājiem tiesību un interešu aizsardzību, piemēram, lai darbinieks, aizejot pensijā, saņemtu aprēķinu, kas atbilst viņa nostrādātajam darba stāžam. Šādi dokumenti var būt tikai maksātnespējīgā uzņēmuma rīcībā. Līdz šim maksātnespējas procesa administratoram par dokumentu nodošanu glabāšanā valsts arhīvā bija jāmaksā, un ar lietu nodošanu arhīvā saistītie izdevumi varēja sasniegt ievērojamu summu, īpaši, ja uzņēmumā ir bijis nodarbināts liels darbinieku skaits. Parādnieka naudas līdzekļi ne vienmēr ir pietiekoši, lai pilnībā segtu visus maksātnespējas procesa izdevumus, kā rezultātā dokumenti tika nodoti nepilnīgi vai arī netika nodoti vispār. Tieslietu ministrija un Maksātnespējas kontroles dienests aicina Maksātnespējas procesa administratorus turpmāk vēl aktīvāk pievērst uzmanību arhīvā nododamajiem dokumentiem. Finansējuma nodrošinājums – esošā uzņēmējdarbības riska valsts nodeva Tāpat kā maksātnespējīgajam...

Maksātnespējas kontroles dienests informē, ka 2021. gada 1. septembrī beidzas Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumā noteiktie ierobežojumi iesniegt juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikumu. Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likums 22. pants noteic, ka līdz 2021. gada 1. septembrim kreditoriem aizliegts iesniegt juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikumu, ja pastāv kāda no Maksātnespējas likuma 57. panta pirmās daļas 1., 2., 3. vai 4. punktā minētajām juridiskās personas maksātnespējas procesa pazīmēm. Lai nodrošinātu finansiālo un tiesisko stabilitāti, tika noteikti ierobežojumi kreditoru, tostarp darbinieku tiesībām iesniegt juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikumu, tādējādi saglabājot komersantiem iespēju pilnvērtīgāk turpināt savu saimniecisko darbību pat ierobežotas ekonomiskās situācijas ietvaros. No 2. septembra kreditoram ir tiesības iesniegt maksātnespējas procesa pieteikumu, ja: piemērojot piespiedu izpildes līdzekļus, nav bijis iespējams izpildīt tiesas nolēmumu par parāda piedziņu no parādnieka; parādnieks – SIA vai A/S - nav nokārtojusi pamatparādu 4 268 eiro apmērā, un...

Maksātnespējas kontroles dienests (MKD) ir sagatavojis informatīvu kampaņu “Kā pareizi atgūt parādus”, kuras ietvaros ir izstrādātas skaidrojošas infografikas un īsfilmas, lai iedzīvotājiem palīdzētu labāk izprast savas iespējas un tiesības gadījumos, ja nav samaksāta darba alga, apmaksāts rēķins vai atmaksāts aizdevums u.tml. Īsfilmu un infografikas tēmas aptver MKD no iedzīvotājiem saņemtos jautājumus saistībā ar darbinieku prasījumiem, prasījuma apmēru, Elektroniskās maksātnespējas uzskaites sistēmas priekšrocībām, kā arī apskata citas būtiskas nianses pareizā parādu atgūšanas procesā: Īsfilma “Kreditoru tiesības maksātnespējas procesā” skaidro, ko nozīmē būt kreditoram un kā rīkoties, lai atgūtu savu naudu, ja parādniekam pasludināts maksātnespējas process. Īsfilma “Darbiniekam neizmaksāto naudas līdzekļu atgūšana” un infografika “Kā atgūt neizmaksāto darba samaksu” – informācija un iespējamā rīcības plāna izklāsts darbiniekiem, kuri vairāk nekā divus mēnešus ir palikuši bez darba samaksas. Kur un kā uzzināt par darba devēja maksātnespējas procesu, kā arī darbinieka tiesībām iesniegt maksātnespējas procesa pieteikumu par savu darba devēju.

Saskaņā ar 18. martā pieņemtajiem grozījumiem Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumā, kas stājās spēkā no 20. marta un likuma 22. panta pirmajā daļā noteikto, jebkurš kreditors (ieskaitot darbiniekus vai nodokļu administrāciju) līdz 1. septembrim nedrīkst iesniegt maksātnespējas pieteikumu pret parādnieku (juridisku personu), informē Edvīns Draba, zvērinātu advokātu biroja Sorainen vecākais jurists. Moratorijs attiecas uz jebkurām kreditoru-debitoru attiecībām, un tādējādi nav ierobežotas ar nozari vai parādniekiem, kuriem radušās finanšu grūtības tieši Covid-19 vīrusa izplatīšanās dēļ. Kreditors nevar ierosināt parādnieka maksātnespējas pasludināšanu pat, ja parādnieks nepilda savas parādsaistības pret kreditoru. Savukārt saskaņā ar grozījumiem 22. panta otrajā daļā, līdz 31. decembrim parādnieka (juridiskās personas) valdei nav pienākuma iesniegt juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikumu pret parādnieku (t.i., parādniekam pašam pret sevi), ja pastāv Maksātnespējas likuma 57. panta pirmās daļas 5. punktā minētā juridiskās personas maksātnespējas procesa pazīme – parādnieks ilgāk nekā divus mēnešus nav nokārtojis parādsaistības, kurām iestājies izpildes termiņš. Valdes pienākums iesniegt maksātnespējas...

Maksātnespējas kontroles dienests vērš uzmanību, ka atbalsts par katru audzināšanā esošu bērnu ir paredzēts kā universāla finansiālā atbalsta sniegšana ģimenēm ar bērniem un no tā netiks segti kreditoru prasījumi. “Minētais ienākums – atbalsts 500 eiro par katru bērnu - ir aizsargāts no piespiedu atsavināšanas un nav paredzēts novirzīšanai kreditoru prasījumu segšanai fiziskās personas maksātnespējas procesa ietvaros”, uzsver Maksātnespējas kontroles dienesta direktore Inese Šteina. Likumdevējs ir noteicis naudas līdzekļus, uz kuriem kreditori nevar vērst piedziņu, un kas saskaņā ar Maksātnespējas likuma 92. panta trešo daļu nav atsavināmi arī fiziskās personas maksātnespējas procesa ietvaros. 2021. gada 18. februārī tika pieņemti grozījumi Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumā, kas stājās spēkā 2021. gada 24. februārī, paredzot, ka personai, kurai šā likuma 62. pantā minētajā periodā ir tiesības uz bērna kopšanas pabalstu par bērnu līdz viena gada vecumam, ģimenes valsts pabalstu vai piemaksu pie ģimenes valsts pabalsta par bērnu ar invaliditāti saskaņā ar Valsts sociālo pabalstu...

Ar grozījumiem Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumā, kas izdarīti 18. februārī un stājās spēkā 24. februārī, noteikts, ka līdz 2021. gada 6. aprīlim kreditoriem aizliegts iesniegt juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikumu, ja pastāv kāda no Maksātnespējas likuma 57. panta pirmās daļas 1., 2., 3. vai 4. punktā minētajām juridiskās personas maksātnespējas procesa pazīmēm. Iepriekš šis lieguma termiņš bija 2021. gada 1. marts. Tāpat ar grozījumiem pagarināts termiņš normai, kas noteic, ka līdz 2021. gada 1. jūlijam parādniekam nav pienākuma iesniegt juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikumu, ja pastāv Maksātnespējas likuma 57. panta pirmās daļas 5. punktā minētā juridiskās personas maksātnespējas procesa pazīme, izņemot gadījumu, kad parādnieks nav pilnībā izmaksājis darbiniekam darba samaksu, kaitējuma atlīdzību sakarā ar nelaimes gadījumu darbā vai arodslimību vai nav veicis valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas divu mēnešu laikā no darba samaksas izmaksai noteiktās dienas. Ja darba līgumā nav noteikta darba samaksas izmaksas diena, uzskatāms, ka šī diena...

Maksātnespējas kontroles dienests vērš uzmanību, ka līdz 2021. gada 1. martam kreditoriem aizliegts iesniegt juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikumu, noteikts Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likuma 22. pantā. Aizliegums noteikts, ja pastāv kāda no Maksātnespējas likuma 57. panta pirmās daļas 1. līdz 4. punktā minētajām juridiskās personas maksātnespējas procesa pazīmēm. Pazīmes, uz kurām attiecas aizliegums: 1) piemērojot piespiedu izpildes līdzekļus, nav bijis iespējams izpildīt tiesas nolēmumu par parāda piedziņu no parādnieka; 2) parādnieks – sabiedrība ar ierobežotu atbildību vai akciju sabiedrība – nav nokārtojis vienu vai vairākas parādsaistības, no kurām pamatparāda summa atsevišķi vai kopā pārsniedz 4268 eiro un kurām ir iestājies izpildes termiņš, un kreditors vai kreditori ir izsnieguši vai nosūtījuši uz parādnieka juridisko adresi sūtītāja apmaksātu brīdinājumu par savu nodomu iesniegt juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikumu, un parādnieks triju nedēļu laikā pēc brīdinājuma nodošanas pasta komersantam nav samaksājis parādu vai nav cēlis pamatotus iebildumus pret prasījumu; 3) parādnieks...

Turpinot darbu pie atbalsta pasākumu izstrādes komersantiem ar mērķi palīdzēt saglabāt uzņēmējdarbību un pēc Covid-19 izplatības apturēšanas pēc iespējas ātrāk atjaunot to pilnvērtīgu darbību, pēc Ekonomikas ministrijas priekšlikuma darba grupā uzņēmējdarbības un darba ņēmēju atbalstam panākta vienošanās par maksātnespējas pieteikšanas moratorija noteikšanu līdz 2021. gada 1. martam. “Ievērojot ārkārtējās situācijas izsludināšanu valstī un ar to saistītos ierobežojumus, tostarp sociālās distancēšanās pasākumus, prognozējama ierobežota uzņēmumu saimnieciskā aktivitāte, kas neapšaubāmi radīs zināmus finansiālos sarežģījumus. Tādēļ valstij ir svarīgi paredzēt mehānismus, lai nodrošinātu finansiālo un tiesisko stabilitāti uzņēmējiem," par lēmumu atbalstīt iniciatīvu uz laiku ierobežot kreditoru tiesības iesniegt juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikumu sacījis ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs. Tā kā maksātnespējas process ir kolektīvā procedūra, t.sk. lai nodrošinātu kreditoru interešu aizsardzību, īpaši uzsverams, ka paša parādnieka tiesību un pienākumu apjomu minētais ierobežojums neietekmē, proti, parādnieks saglabā tiesības iesniegt juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikumu, kā arī uz viņu pilnā mērā attiecināms pienākums iesniegt juridiskās personas maksātnespējas...

Juridiskās personas maksātnespējas process ir tiesiska rakstura pasākumu kopums, kura ietvaros no parādnieka mantas tiek segti kreditoru prasījumi, lai veicinātu parādnieka saistību izpildi. Juridiskās personas maksātnespējas process nav parādu piedziņas mehānisms, un tā uzsākšana nenozīmē, ka kreditors atgūs visu parāda summu. Kas ir juridiskās personas maksātnespējas process? Juridiskās personas maksātnespējas process tiek uzsākts no dienas, kad tiesa ar nolēmumu pasludinājusi maksātnespējas procesu, un noris līdz dienai, kad tiesa pieņem lēmumu par maksātnespējas procesa izbeigšanu. Juridiskās personas maksātnespējas procesu piemēro attiecībā uz juridisko personu, personālsabiedrību, individuālo komersantu, ārvalstī reģistrētu personu, kas veic pastāvīgu saimniecisko darbību Latvijā, un Maksātnespējas likumā noteiktiem speciāliem subjektiem. Juridiskās personas maksātnespējas procesu saskaņā ar šo likumu (turpmāk — likums) vada tiesas iecelts maksātnespējas procesa administrators (turpmāk — administrators), kurš nodrošina procesam izvirzāmo prasību izpildi, tai skaitā: apzina un pārdod parādnieka mantu; izvērtē iesniegtos kreditoru prasījumus; atgūst parādus no parādnieka debitoriem; no iegūtajiem līdzekļiem apmierina kreditoru prasījumus. Administrators Administratora amata...

Koronavīrusa radītās ekonomiskās nestabilitātes dēļ finansiālās grūtībās esošu uzņēmumu skaits pieaug, attiecīgi palielinās risks ar šādiem uzņēmumiem saskarties. Tāpēc svarīgi apzināties savas tiesības un pienākumus līgumu izpildē ar finansiālās grūtībās esošu partneri. Šim tematam nesen veltīts zvērinātu advokātu biroja “COBALT” seminārs, kurā tika iztirzāti būtiskākie jautājumi gan situācijā, kad darījumu partnerim ierosināts tiesiskās aizsardzības process, gan situācijā, kad uzsākts maksātnespējas process. Līguma izpildes pienākums parādniekam Tiesiskās aizsardzības procesa ietvaros parādnieks saistības ar kreditoriem pilda nevis saskaņā ar sākotnēji noslēgtā līguma noteikumiem, bet saskaņā ar tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu - parādniekam ir iespēja atkāpties no tās kārtības, kādā tas sākotnēji vienojies pildīt savas saistības. Tomēr šāda saistību izpildes kārtības maiņa ļauta tikai attiecībā uz tām saistībām, kas radušās pirms tiesiskās aizsardzības procesa uzsākšanas, kamēr sekojošās (tekošās) saistības aizvien jāpilda saskaņā ar līguma noteikumiem, skaidro Gatis Flinters, “COBALT” partneris un zvērināts advokāts. Proti, parādnieka saistības var iedalīt divās lielās grupās - kreditoru prasījumi...

Šāgada 4. augustā stājās spēkā grozījumi Kredītiestāžu likumā, kuri piešķir kreditoram tiesības vienpusēji līdz 2022. gada 31. decembrim dzēst pirmskrīzes kredītu saistības pilnā vai daļējā apmērā fiziskajām personām (izmaiņas sniedz iespēju parādus dzēst, neradot ienākuma nodokļa nomaksas pienākumu parādniekiem par parāda norakstīšanu - to vairs nepielīdzina dāvinājumam). Swedbank sākusi piedāvāt iespēju dzēst pirmskrīzes kredītsaistības tiem mājokļu kredītiem, kas aizņemti līdz 2008. gada 31. decembrim, un kuros realizēta nekustamā īpašuma ķīla, bet kredītņēmējam aizvien palicis parāds. Kredītiestāžu likuma pārejas noteikumu 88. pants paredz vairākus kritērijus, kuros gadījumos var piemērot kredītsaistību dzēšanu: Kredīta līgums slēgts ar fizisko personu; fiziskā persona (attiecībā uz aizdevēju) nav un nav bijusi ar uzņēmumu saistīta persona likuma “Par nodokļiem un nodevām” izpratnē; saistības nodibinātas ar kredītlīgumu, kas noslēgts un stājies spēkā līdz 2008. gada 31. decembrim; saistību atmaksa bija nodrošināta ar ķīlu - nekustamā īpašuma hipotēku; parādnieks vai ķīlas devējs sakarā ar parādsaistībām pret kreditoru ir zaudējis īpašumtiesības uz...

Saskaņā ar likuma "Par darbinieku aizsardzību darba devēja maksātnespējas gadījumā" (turpmāk – Darbinieku likums) 6. panta ceturto daļu uzņēmējdarbības riska valsts nodevas (URVN) apmēru un Darbinieku prasījumu garantiju fonda (DPGF) pašu ieņēmumos ieskaitāmās URVN daļu katru gadu nosaka Ministru kabinets. Uz 25. augusta valdības sēdi sagatavots Tieslietu ministrijas informatīvais ziņojums "Par uzņēmējdarbības riska valsts nodevas sadalījumu 2021. - 2023. gadam" un, ņemot vērā informatīvajā ziņojumā norādīto, taj'izteikts priekšlikums, ka URVN 2021. – 2023. gadā ir nosakāma līdzšinējā apmērā - 0,36 eiro mēnesī, ko aprēķina par katru darbinieku, ar kuru nodibinātas darba tiesiskās attiecības, izvērtējot atlikuma uzkrājuma un izmaksājamo summu apmēru un nepieciešamības gadījumā pārskatot URVN apmēru atbilstoši esošajai situācijai. DPGF mērķis ir aizsargāt maksātnespējīgo parādnieku darbinieku intereses maksātnespējas procesā, tādējādi mazinot maksātnespējas radītās sociālās un ekonomiskās sekas. Galvenās DPGF aktivitātes ir: apmierināt darbinieku prasījumus no DPGF līdzekļiem; īstenot Maksātnespējas kontroles dienesta (MKD) prasījuma tiesības attiecībā uz MKD piešķirto naudas līdzekļu atmaksāšanu, kas...