MAKSĀTNESPĒJA

Tieslietu ministrija, Latvijas darba devēju konfederācija, Latvijas tirdzniecības un rūpniecības kamera un Latvijas Komercbanku asociācija vienojušās par prioritārajām reformām maksātnespējas jomā.Tieslietu ministrs pie sevis aicināja uzņēmēju organizācijas, lai vienotos par galvenajiem principiem un turpmāk veicamajiem uzdevumiem, lai realizētu maksātnespējas procesa reformu, kas veicinātu Latvijas tautsaimniecības attīstību un investoru uzticēšanos maksātnespējas procesiem Latvijā.Maksātnespējas reformas galvenie principi, par ko puses vienojās, ir sekojoši:1. Valsts uzraudzības pastiprināšana, Maksātnespējas administrācijai pārņemot maksātnespējas administratoru sertificēšanas funkciju.2. Nepieciešamību palielināt maksātnespējas administrācijas kapacitāti, lai nodrošinātu efektīvu un motivētu kontroles sistēmu.Spēkā stāšanās termiņš 2017. gada 1. janvāris.3. Maksātnespējas administratoru loka paplašināšana ar citu reglamentētu profesiju pārstāvjiem (advokāti, revidenti un tiesu izpildītāji), kurus var izvēlēties kreditori.4. Tiesas lomas palielināšana apvienojot visus ar maksātnespēju saistītos jautājumus, palielinot tiesas kontroli pār maksātnespējas procesu un nodrošinot kreditoru prasījumu strīdu izlemšanu maksātnespējas lietas ietvaros, iespējami ātri panākot leģitīma kreditoru kopuma apstiprināšanu.5. Atzīto kreditoru tiesību palielināšana maksātnespējas procesā dodot tiem iespējas lemt par...

Otrdien, 2.augustā, Ministru kabinets pieņēma zināšanai informatīvo ziņojumu "Par uzņēmējdarbības riska valsts nodevas sadalījumu 2017.-2019.gadam". Informatīvā ziņojuma projekts ir izstrādāts pēc Tieslietu ministrijas iniciatīvas kā viens no pasākumiem Maksātnespējas administrācijas kapacitātes stiprināšanai.Tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs uzsver: “Šobrīd notiek aktīvs darbs divos virzienos – tiek turpināta uzsāktā maksātnespējas administratoru profesijas reforma un pilnveidota maksātnespējas procesa uzraudzības sistēma. Līdz ar to ir svarīgi stiprināt Maksātnespējas administrācijas kapacitāti, novirzot daļu uzņēmējdarbības riska nodevas gan nodarbināto atalgojuma palielināšanai, gan arī informācijas sistēmu attīstībai, kas paātrinātu dokumentu apriti un izsekojamību.”Maksātnespējas administrācijas kapacitātes stiprināšana ir viens būtiskākajiem maksātnespējas procesa uzraudzības kvalitātes elementiem, kā to ir atzinuši nozares eksperti. Savukārt Maksātnespējas administrācijas nodarbināto algu palielināšana sekmēs darbinieku motivāciju un kompetenci.Turpretī šobrīd ir izveidojusies situācija, ka zema atalgojuma dēļ Maksātnespējas administrācijai ir problemātiski nodrošināt kompetentu darbinieku piesaisti un noturēšanu. Tādēļ ir nepieciešams atalgojuma fonda palielinājums, lai nodrošinātu Maksātnespējas administrācijai noteikto funkciju kvalitatīvu izpildi, konkurētspējīgu darbinieku atalgojumu, novērstu personāla mainību un...

Maksātnespējas nozare ir viens no būtiskiem uzņēmējdarbības vides elementiem. Godīgs, caurskatāms un prognozējams maksātnespējas process rada drošu uzņēmējdarbības vidi un veicina valsts kopējo ekonomisko izaugsmi un labklājību, tāpēc izstrādāti grozījumi Maksātnespējas likumā, ar kuriem piedāvāts atteikties no maksātnespējas procesa administratora kā vienīgā iespējamā tiesiskās aizsardzības procesa (TAP) uzrauga un piesaistīt šim procesam gan vietējos, gan starptautiskos speciālistus finanšu un ekonomikas jomā, kas var sniegt nepieciešamo atbalstu uzņēmuma darbības uzlabošanai. Šādus priekšlikumus sagatavojusi un iesniegusi partijas Vienotība Saeimas frakcija.Izstrādāto grozījumu uzdevums ir atjaunot kreditoru uzticību TAP, vairāk iesaistot tos gan procesa uzraugošās personas izvēlē, gan tā plāna sagatavošanā un realizācijas uzraudzībā, norāda grozījumu autori.Maksātspējas atjaunošana ir viens no Maksātnespējas likuma mērķiem, un jautājums, vai Latvijā efektīvi notiek finansiālās grūtībās nonākušu uzņēmumu glābšana, ir ļoti aktuāls. Arī starptautiskā prakse ir pierādījusi, ka finansiālās grūtībās nonākušu uzņēmumu glābšana ļauj kreditoriem atgūt lielāku līdzekļu daļu, nekā uzņēmuma likvidācija (bankrots), norāda grozījumu autori.Šī gada jūnijā Saeimā notikušajā...

Valsts sekretāru sanāksmē 16. jūnijā izskatītas un starpministriju saskaņošanai nodotas Tieslietu ministrijas sagatavoto pamatnostādņu projektu "Maksātnespējas politikas attīstības pamatnostādnes 2016.-2020.gadam".Lai sasniegtu pamatnostādnēs definēto maksātnespējas politikas mērķi, tajās ietverti konkrēti rādītāji un uzdevumi, kas strukturēti četros savstarpēji saskaņotos un saistītos rīcības virzienos:veicināt, ka uzņēmumi, izmantojot TAP mehānismus, atgūst maksātspēju;veicināt maksimālu kreditoru saistību apmierināšanu, kā arī ekonomiski vērtīgo aktīvu atgriešanos ekonomiskajā apritē;veicināt, ka fiziskās personas maksātnespējas process godprātīgam parādniekam nodrošina otro iespēju;veicināt, ka administratori ir kvalificēti un profesionāli speciālisti, kas efektīvi pilda savus pienākumus (un rūpējas par profesijas prestižu).Attiecīgi arī formulēti veicamie pasākumi šo uzdevumu īstenošanai. Būtiskākie plānotie pasākumi:Sagatavot un publicēt (piemēram, Maksātnespējas administrācijas, Ekonomikas ministrijas tīmekļa vietnē viegli uztveramu informāciju par likuma prasībām – tiesiskās aizsardzības procesa (TAP) plāna izstrādi, saskaņošanu, apstiprināšanu un termiņiem. Sadarbībā ar Ekonomikas ministriju un uzņēmēju organizācijām organizēt seminārus un izstrādāt bukletus, lai popularizētu TAP mērķi, ieguvumus, labo praksi un veiksmīgos piemērus. Organizēt seminārus un izstrādāt bukletus sabiedrības informēšanai...

Saeimas Juridiskā komisija otrdien, 7.jūnijā, nolēma lūgt Saeimu pagarināt priekšlikumu iesniegšanas termiņu Maksātnespējas likuma grozījumiem, aicinot iesaistītās puses nākt klajā ar visaptverošiem problēmu risinājumiem maksātnespējas procesa jomā.Komisijas deputāti vienojās lūgt Saeimu kā termiņu priekšlikumu iesniegšanai otrajam lasījumam likumprojektam "Grozījumi Maksātnespējas likumā" noteikt šī gada 1.augustu."Juridiskās komisijas darba kārtībā ir likumprojekts, ka paredz būtiski pilnveidot maksātnespējas administratoru darba uzraudzības sistēmu, tostarp ieviešot administratoru disciplināratbildību un paredzot atkārtotu kvalifikācijas eksāmenu kārtošanu ik pēc trīs gadiem. Komisijas deputātu vairākums sliecās pagaidām neskatīt šos priekšlikumus, dodot iespēju likumprojektu vēl otrajā lasījumā būtiski papildināt. Pēc jauno priekšlikumu saņemšanas nepieciešamos pilnveidojumus maksātnespējas procesā varēsim skatīt plašākā kontekstā," norāda Juridiskās komisijas priekšsēdētājs Gaidis Bērziņš.Juridiskā komisija aicina savu skatījumu uz nepieciešamajām izmaiņām tiesiskajā regulējumā piedāvāt ne tikai deputātiem un valdības pārstāvjiem, kuriem likums paredz priekšlikumu iesniegšanas tiesības, bet arīdzan uzņēmēju, investoru un kreditoru organizācijām, ņemot vērā 3.jūnijā Saeimā notikušajā diskusijā "Tiesiskums maksātnespējā - veselīgai tautsaimniecībai" gūtos secinājumus.Savukārt Tieslietu ministrija norāda,...

Šogad 30. aprīlī stājās spēkā Ministru kabineta 2016. gada 19. aprīļa noteikumi Nr. 247 "Noteikumi par maksātnespējas procesa administratora darbības pārskatu un tā aizpildīšanas kārtību", kas paredz pārskatu iesniegšanu elektroniskā sistēmā, turpmāk nodrošinot efektīvāku maksātnespējas procesu uzraudzību.Jaunā kārtība paredz pienākumu maksātnespējas administratoriem elektroniski iesniegt darbības pārskatus, tādejādi nodrošinot sistēmisku kontroli maksātnespējas procesā gan no Maksātnespējas administrācijas, gan no kreditoru puses, kas kopumā pozitīvi ietekmēs tautsaimniecību. Tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs uzsver: “Jaunā Maksātnespējas administrācijas izveidotā elektroniskā sistēma ļaus efektīvi kontrolēt un sistēmiski analizēt būtiskākos maksātnespējas procesu rezultatīvos rādītājus”.Jaunajā sistēmā tiks nodrošināta administratora darbības pārskata elektroniska sagatavošana, iesniegšana un iesniegšanas kontrole, kā arī statistikas apkopošana par maksātnespējas procesa efektivitātes būtiskākajiem rādītājiem, piemēram, maksātnespējas procesā atgūto līdzekļu apmēru, kā arī maksātnespējas procesa izmaksām. Sākot ar 30. aprīli administratora darbības pārskats būs jāaizpilda un jāiesniedz Maksātnespējas administrācijai, izmantojot tīmekļa vietnē www.mna.gov.lv pieejamo tiešsaistes formu.Darbības pārskati elektroniskā sistēmā būs jāiesniedz ne tikai jaunajos maksātnespējas procesos, bet arī...

2016.gada 22.februārī Satversmes tiesa ir pieņēmusi lēmumu par tiesvedības izbeigšanu lietā Nr. 2015-04-01 "Par 2014.gada 25.septembra likuma "Grozījumi Maksātnespējas likumā" 2.panta un 2014.gada 30.oktobra likuma "Grozījumi likumā "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā"" atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1.pantam un 106.panta pirmajam teikumam". Apstrīdētās normas Ar 2014.gada 25.septembra likuma "Grozījumi Maksātnespējas likumā" 2.pantu Maksātnespējas likuma 9.panta pirmā daļa papildināta ar otro teikumu šādā redakcijā: "Amata darbībā maksātnespējas procesa administratori ir pielīdzināti valsts amatpersonām." Norma stājās spēkā 2015.gada 1.martā. Savukārt 2014.gada 30.oktobra likums "Grozījumi likumā "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā"" paredz papildināt likuma "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" 4. panta pirmajā daļā noteikto valsts amatpersonu uzskaitījumu ar jaunu 26.punktu "maksātnespējas administrators". Šie grozījumi ir stājušies spēkā 2016.gada 1.janvārī. Augstāka juridiskā spēka normas Satversmes 1.pants: "Latvija ir neatkarīga demokrātiska republika." Satversmes 106.panta pirmais teikums: "Ikvienam ir tiesības brīvi izvēlēties nodarbošanos un darbavietu atbilstoši savām spējām un kvalifikācijai." Lietas fakti Satversmes...

Tieslietu ministrija sniegusi pārskatu par būtiskākajām reformām maksātnespējas jomā 2015.gadā. Tiesiskās bāzes pilnveidošana 2014.gada nogalē tika pabeigts darbs pie maksātnespējas jomas tiesiskā regulējuma pilnveidošanas, kā rezultātā 2015.gada 1.martā spēkā stājās apjomīgi grozījumi Maksātnespējas likumā, kas novērš praksē konstatētās problēmās, kā arī padara maksātnespējas procesu pieejamāku un saprotamāku. Būtisks uzsvars ir likts uz to, lai novērstu maksātnespējas procesā iesaistīto pušu negodprātīgu rīcību un iespēju regulējuma ļaunprātīgai izmantošanai. Izmaiņas paredz nodrošināt, ka maksātnespējas process tiek piemērots atbilstoši tā mērķim, kā arī tiek stiprināta kreditora un parādnieka tiesību aizsardzība. Likums risina plaši izskanējušo fiktīvo kreditoru problēmu, proti, ja tiesiskās aizsardzības procesa (turpmāk - TAP) ietvaros kāds kreditora prasījums uzskatāms par pirmšķietami (prima facie) neīstu, administratoram par to ir jāinformē tiesa, tādejādi novēršot TAP ļaunprātīgu izmantošanu. Tādejādi tiek mazināta krāpniecisku darījumu ietekme uz tiesiskās aizsardzības procesiem. Lai novērstu sev vēlama administratora nonākšanu maksātnespējas procesā, nodrošināts, ka, pārejot no TAP uz maksātnespējas procesu, tiesa izvēlas citu maksātnespējas...

Divu plūsmu valsts amatpersonu sistēmas ieviešana, ko Tieslietu ministrija piedāvā Saeimai kā Satversmes tiesas 2015.gada 21.decembra spriedumā norādīto problēmu risinājumu, nav pieļaujama, jo tādējādi netiks sasniegti ne ienākumu deklarēšanas, ne uzraudzības mērķi, uzskata Latvijas Sertificēto maksātnespējas procesa administratoru asociācija (turpmāk - Administratoru asociācija). "Tieslietu ministrija klaji ignorē Satversmes tiesas spriedumu lietā par valsts amatpersonas statusa piemērošanu maksātnespējas procesa administratoriem, turklāt vēlas valsts amatpersonas sadalīt divās kategorijās, kas ne tikai ir absurda iniciatīva, bet arī nesasniegs iepriekš nospraustos mērķus. Ja kaut daļu no administratoriem nav iespējams pielīdzināt valsts amatpersonām, tad arī pārējie administratori nevar būt valsts amatpersonas, un likumdevējam ir jāmeklē tāds risinājums, kurā vai nu visi administratori ir amatpersonas, vai arī neviens. Pretējā gadījumā puse no administratoriem iesniegs viena veida deklarācijas, otra puse - cita veida deklarācijas, un faktiski administratori tiks sadalīti divās atšķirīgi uzraugāmās grupās," norāda Administratoru asociācijas valdes priekšsēdētājs Olavs Cers. Administratoru asociācija norāda, ka Tieslietu ministrijas piedāvātais sasteigtais priekšlikums...

Tieslietu ministrijai jāsagatavo un līdz nākamās nedēļas sākumam Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā jāiesniedz priekšlikumi grozījumiem likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”. To otrdien, 19.janvārī, nolēma Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas deputāti, vērtējot Satversmes tiesas spriedumu, kurā konstitucionālā tiesa norādījusi, ka maksātnespējas administratoriem, kuri vienlaikus praktizē arī kā advokāti, patlaban kā valsts amatpersonām noteiktie ierobežojumi apdraud advokātu darbības principu ievērošanu. “Tieslietu ministrijai uzdevām iesniegt komisijā interešu konflikta novēršanas likuma grozījumus konkrētos pantos attiecībā uz amatpersonas deklarācijā norādāmo informāciju. Patlaban ir izveidojusies situācija, ka maksātnespējas administratoram, kurš vienlaikus praktizē arī kā advokāts, valsts amatpersonas deklarācijā jānorāda ziņas, kas var atklāt informāciju par viņa klientu, tādējādi apdraudot advokāta konfidencialitāti,” situāciju raksturoja komisijas priekšsēdētājs Sergejs Dolgopolovs. Tieslietu ministrijas valsts sekretāra vietniece tiesību politikas jautājumos Laila Medina pauda, ka apstrīdēto normu atbilstība Satversmei vērtēta tikai attiecībā uz maksātnespējas administratoriem, kuri ir arī advokāti, un ka ministrija ir apņēmusies komisijai piedāvāt risinājumu, lai netiktu...

Satversmes tiesa ar 2015.gada 21.decembra spriedumu atzina 2014.gada 25.septembra likuma "Grozījumi Maksātnespējas likumā" 2.pantu un 2014.gada 30.oktobra likumu "Grozījumi likumā "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā"", ciktāl tie nenodrošina maksātnespējas procesa administratoriem, kuri vienlaikus ir arī advokāti, profesionālās darbības garantijas izvēlētās nodarbošanās saglabāšanai, par neatbilstošiem Latvijas Republikas Satversmes 106. panta pirmajam teikumam. Tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs raidījumā "900 sekundes" 18.janvārī izteicās, ka turpinās darbu pie maksātnespējas jomas reformas. Tādēļ Latvijas Zvērinātu advokātu padome atkārtoti aicina tieslietu ministru nodot maksātnespējas institūta uzraudzību Latvijas zvērinātu advokātu padomei, ievērojot tās iesniegtos priekšlikumus. Maksātnespējas institūta reformas laikā Tieslietu ministrija jau vienreiz izstrādāja antikonstitucionālus likuma grozījumus un tieslietu ministrs ir nolēmis turpināt maksātnespējas institūta reformu. Zvērinātu advokātu padomes priekšsēdētāja vietniece Guna Kaminska norāda: "Latvijas zvērinātu advokātu padome ir izteikusi priekšlikumu pārņemt Maksātnespējas institūta uzraudzību un ir iesniegusi tieslietu ministrijai atbilstošu piedāvājumu. Tādēļ Latvijas zvērinātu advokātu padome aicina tieslietu ministru izvērtēt Latvijas zvērinātu advokātu padomes apsvērumus, lai...

Tiesu administrācija sadarbībā ar Tieslietu ministriju, Maksātnespējas administrāciju un Latvijas Sertificēto maksātnespējas procesa administratoru asociāciju ir izstrādājusi nepieciešamos Elektroniskās izsoles vietnes (https://izsoles.ta.gov.lv) papildinājumus, kas sākot ar 1.janvāri nodrošina iespēju maksātnespējas procesu administratoriem publicēt nekustamo īpašumu izsoļu sludinājumus. Tāpat kā zvērinātu tiesu izpildītāju organizētās izsoles, arī maksātnespējas procesu administratoru organizēto izsoļu publicēšana, tika izveidota ar mērķi samazināt personu negodprātīgu vai prettiesisku rīcību nekustamā īpašuma izsolēs un padarīt ērtāku un ekonomiskāku izsoles norisi. Tādējādi tiek nodrošināts, ka izsolēs piedalās lielāks skaits dalībnieku un nekustamo īpašumu iespējams pārdot par lielāku summu kreditoru prasījumu segšanai. Vietne maksātnespējas administratoriem nodrošina iespēju izveidot nekustamā īpašuma izsoļu sludinājumus, veikt personas atbilstības dalībai izsolē pārbaudi un to autorizāciju, noturēt izsoli, veikt paziņojumu nosūtīšanu tās dalībniekiem, kā arī citas ar izsoles organizēšanu un norisi saistītas darbības. Atšķirībā no zvērinātu tiesu izpildītāju publicētajām izsolēm, kas tiek organizētas tikai ar augšupejošu soli, maksātnespējas procesu administratoru izsoles tiek organizētas arī ar lejupejošu soli. Līdz...

Latvijas Sertificēto maksātnespējas procesa administratoru asociācija (turpmāk - Administratoru asociācija) norāda, ka jau ceturtais Satversmes tiesas nolēmums, ar kuru Maksātnespējas likuma normas atzītas par Satversmei neatbilstošām, apliecina pārsteidzīgu un neizsvērtu likumdošanas procesu maksātnespējas jomā. "Ar Satversmes tiesas spriedumu ir atzīta normas par valsts amatpersonas statusa piemērošanu maksātnespējas procesa administratoriem neatbilstība Satversmei, jo norma nesamērīgi ierobežo personas tiesības," norāda Administratoru asociācijas valdes priekšsēdētājs Olavs Cers. Ņemot vērā Satversmes tiesas spriedumā norādīto, ka pastāv citi iespējamie līdzekļi administratoru uzraudzības sistēmas pilnveidošanai, vienlaikus norādot, ka šādu risinājumu meklēšana ir likumdevēja uzdevums, Administratoru asociācijas padomes un valdes apvienotajā ārkārtas sēdē nolemts iesniegt Saeimā priekšlikumu jauna uzraudzības modeļa ieviešanai maksātnespējas jomā, kas neierobežotu nevienas personu grupas Satversmē garantētās tiesības. "Administratoru asociācija jau sen ir piedāvājusi alternatīvus risinājumus administratoru profesijas sakārtošanai, taču diemžēl Tieslietu ministrija profesionālo organizāciju viedokli neuzklausa," akcentē Administratoru asociācijas padomes priekšsēdētājs Ainars Kreics. Vienlaikus Administratoru asociācija aicina Tieslietu ministriju ņemt vērā šo precedentu un turpmāk...

Satversmes tiesa 21. decembrī ir pieņēmusi spriedumu lietā Nr. 2015-03-01 „Par 2014. gada 25. septembra likuma „Grozījumi Maksātnespējas likumā” 2. panta un 2014. gada 30. oktobra likuma „Grozījumi likumā „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”” atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1. pantam un 106. panta pirmajam teikumam”. Tajā tiesa atzinusi, ka apstrīdētās normas, ciktāl tās nenodrošina administratoriem, kuri vienlaikus ir arī advokāti, profesionālās darbības garantijas izvēlētās nodarbošanās saglabāšanai, neatbilst samērīguma principam Apstrīdētās normas Ar 2014. gada 25. septembra likuma „Grozījumi Maksātnespējas likumā” 2. pantu Maksātnespējas likuma 9. panta pirmā daļa papildināta ar otro teikumu šādā redakcijā: „Amata darbībā maksātnespējas procesa administratori ir pielīdzināti valsts amatpersonām.” Norma stājās spēkā šā gada 1. martā. Savukārt 2014. gada 30. oktobra likums „Grozījumi likumā „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”” paredz papildināt likuma „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” 4. panta pirmajā daļā noteikto valsts amatpersonu uzskaitījumu ar jaunu 26. punktu „maksātnespējas administrators”. Likums...

Latvijas Zvērinātu advokātu padome (LZAP) ir izstrādājusi detalizētus priekšlikumus grozījumiem Maksātnespējas likumā, lai maksātnespējas procesa administratoru sertifikāciju un uzraudzību varētu īstenot zvērinātu advokātu profesionālās organizācijas institūcijas. Saskaņā ar šiem priekšlikumiem negodprātīgo maksātnespējas administratoru atcelšana ar tiesas nolēmumu kļūs par ātru un efektīvu procedūru. Saskaņā ar LZAP priekšlikumiem par maksātnespējas administratoriem varēs strādāt advokāti ar labu reputāciju un atzītu papildu kvalifikāciju maksātnespējas jomā, un viņu sertifikāciju un uzraudzību nodrošinātu LZAP un Latvijas Zvērinātu advokātu kolēģijas institūcijas. Kreditors, parādnieks vai parādnieka pārstāvis sūdzību par administratora lēmumu vai rīcību konkrētā maksātnespējas procesā iesniegtu tieši tiesai, kuras pienākums būtu to izskatīt 15 dienu laikā un ar galīgu nolēmumu uzreiz izšķirt, lemjot arī par administratora atcelšanu. Kreditoru prasījumu strīdi tiktu izlemti maksātnespējas lietā, nepieļaujot situāciju, ka kreditora sūdzība tiek atstāta bez izskatīšanas, liekot celt prasību vispārīgā kārtībā. Saņemot sūdzību par administratora lēmumu saistībā ar kreditora prasījuma noraidīšanu vai atzīšanu, tiesnesim jautājums būs jāizskata pēc būtības un...