MAKSĀTNESPĒJA

Zemnieka saimniecība – kā tās sastāvā ietilpstošo ķermenisko un bezķermenisko lietu un citu saimniecisko labumu (vērtību) kopums – ir nevis tiesību subjekts, bet gan zemnieka saimniecības īpašniekam piederošs tiesību objekts, norādīts Latvijas RepublikasSenātaCivillietu departamenta 2025. gada 11. marta lēmumā lietā Nr. C71286024, SPC-4/2025. Lai arī juridiski ir iespējams nošķirt parādus, kas radušies fiziskajai personai personīgi un fiziskajai personai saimnieciskās darbības ietvaros, tomēr parāda samaksas pienākums un avots nav nošķirams. Ko tas nozīmē, ja pret zemnieka saimniecību (ZS) par laikā neizpildītajām saistībām vēršas kreditors? Senāta izskatāmajā lietā Vidzemes rajona tiesa ar 2024. gada 22. jūlija spriedumu bija pasludinājusi kāda pagasta ZS juridiskās personas maksātnespējas procesu un iecēlusi parādnieces maksātnespējas procesa administratori. Par minēto spriedumu ģenerālprokurors iesniedza protestu, lūdzot spriedumu atcelt. Protestā norādīts, ka ZS maksātnespējas procesiem, kas uzsākti ar 2023. gada 15. septembri, ir piemērojams fiziskās personas maksātnespējas process ZS īpašniekam. To paredz 2023. gada 16. marta grozījumi Maksātnespējas...

Latvijas Republikas Senāts 2025. gada 20. jūnijā pieņēma nozīmīgu lēmumu maksātnespējas lietā, kas ietekmēs turpmāko tiesu praksi par fizisko personu parādu dzēšanu. Senāts apmierināja ģenerālprokurora protestu, uzsverot, ka patērētāju "ātro kredītu" izmantošana un ieguldījumi kriptovalūtās nav pietiekams pamats atteikt saistību dzēšanas procedūru. Turklāt Senāts norādīja – arī kredītdevējiem ir pienākums atbildīgi izvērtēt aizņēmēja maksātspēju, un šo aspektu tiesām jāvērtē līdztekus parādnieka individuālajai atbildībai. Ģenerālprokurora ieskatā ir nesamērīgi atbildību par neapdomīgu saistību uzņemšanos saistīt vienīgi ar parādnieci, jo kredītu devējiem pirms lēmuma pieņemšanas par patēriņa kredītu piešķiršanu ir noteiktas pastiprinātas prasības izvērtēt patērētāju spējas atmaksāt kredītu. Tiesa parādniecei nepiemēroja saistību dzēšanas procedūru, secinot, ka trīs gadu laikā kopš viņas maksātnespējas procesa pasludināšanas parādniece bija regulāri uzņēmusies patēriņa kredītu jeb “ātro kredītu” saistības, savukārt agrākās patēriņa kredītu saistības pārfinansēja ar jauniem patēriņa kredītiem, kā arī tīmekļa vietnē pārskaitīja 1044,24 eiro par kriptovalūtas iegādi. Protestā ģenerālprokurors vērsa uzmanību, ka gandrīz visi šajā lietā vērtētie parādnieces...

Eiropas Savienības (ES) Padome 12. jūnijā vienojusies par savu nostāju maksātnespējas procesu harmonizācijai ES ietvaros. Tuvinot nacionālās maksātnespējas sistēmas, ES kļūs pievilcīgāka ārvalstu un pārrobežu investoriem. Pašlaik investoriem, ieguldot citās ES valstīs, ir jāņem vērā atšķirīgi nacionālie maksātnespējas noteikumi. Pre-pack mehānisms Saskaņā ar jaunajiem noteikumiem visās ES dalībvalstīs būs pieejams pre-pack mehānisms. Tas nozīmē, ka uzņēmuma pārdošana (vai tā daļas) tiek sagatavota un izrunāta jau pirms oficiāla maksātnespējas procesa uzsākšanas. Tādējādi pārdošanu var veikt un ienākumus gūt drīz pēc formāla maksātnespējas procesa sākšanas, kura mērķis ir uzņēmuma likvidācija. Pre-pack ietvaros būs iespējams automātiski nodot izpildes līgumus, t. i., līgumus, kas ir būtiski uzņēmuma darbības turpināšanai, no parādnieka pircējam bez līguma otras puses piekrišanas. Tomēr Padome ir iekļāvusi vairākus aizsardzības mehānismus, lai saglabātu līgumslēdzēju brīvību. Kreditoru komiteja Vēl viena jaunā norma ir tāda, ka noteiktos apstākļos būs obligāti jāizveido kreditoru komiteja...

Latvijas maksātnespējas jomas attīstībā pēdējo gadu laikā vērojama pozitīva tendence, kuras pamatā ir uzsvars uz procesa kvalitāti un efektivitāti. 2024. gadā fiksēti vairāki pozitīvi rādītāji, kas liecina par būtiskiem uzlabojumiem maksātnespējas vides caurskatāmībā, administratīvo izmaksu samazināšanā un kreditoru interešu aizsardzībā. Straujš maksātnespējas procesa izmaksu kritums Maksātnespējas procesa izmaksas turpina samazināties - 2024. gadā tās ir vien 0,37 eiro par katru atgūto eiro, kas ir četras reizes mazāk nekā 2016. gadā (1,46 eiro). Šī pozitīvā tendence norāda uz ievērojamu administratīvo izdevumu samazināšanos un efektīvāku procesu kopumā. Izšķiroša loma šajā progresā ir Maksātnespējas kontroles dienesta īstenotiem uzraudzības pasākumiem un digitalizācijas risinājumu ieviešanai maksātnespējas jomā. Maksātnespējas procesa vidējais ilgums turpina samazināties Vidējais maksātnespējas procesa ilgums Latvijā 2024. gadā sarucis līdz 1,8 gadiem, kas ir zemākais rādītājs pēdējo četru gadu laikā. Tas veicina ātrāku uzņēmējdarbības vides sakārtošanu, resursu pārdali un kreditoru interešu efektīvāku aizstāvību. Uzlabojumi panākti, pateicoties digitāliem rīkiem, riskos balstītai uzraudzībai un kā arī administratoru...

Lai vēl plašākai iedzīvotāju daļai būtu iespēja dzēst savas kredītsaistības, Saeima 19. decembrī galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Fiziskās personas atbrīvošanas no parādsaistībām likumā. Ar grozījumiem palielināts ienākumu slieksnis, kas ļautu pieteikties parādu dzēšanai. Iespēja dzēst savas kredītsaistības būs arī tiem iedzīvotājiem, kuru vidējie ienākumi pēdējā gada laikā nepārsniedz valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas apmēru, piemērojot koeficientu 1,5. Visu parādsaistību pamatparāda un blakus saistību kopējais apmērs arī turpmāk nedrīkstēs pārsniegt 5000 eiro, kā tas bija noteikts līdz šim. Piesakoties parādu dzēšanai, netiks ņemti vērā līdzekļi 15% apmērā no valstīs noteiktās minimālās mēneša darba algas par katru apgādībā esošo bērnu. Tādējādi tiks paplašinātas sociālā riska grupas, ietverot arī personas, kam ir piešķirta invaliditātes pensija, vecuma pensija vai valsts sociālā nodrošinājuma pabalsts, kā arī daudzbērnu ģimenes un personas, kuru apgādībā ir bērns ar invaliditāti. Līdz šim iespēja dzēst savas parādsaistības bija tikai personām, kuru vidējie ienākumi nesasniedz valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas apmēru....

Minimālās algas palielināšana no 2025. gada 1. janvāra no 700 eiro uz 740 eiro ietekmēs vairākus Maksātnespējas likumā noteiktos maksātnespējas procesa aspektus – palielināsies iemaksājamais depozīts, kreditoriem novirzāmo līdzekļu apjoms fiziskās personas maksātnespējas procesā un no darbinieku prasījumu garantiju fonda izmaksājamā summa maksātnespējīgo uzņēmumu darbiniekiem. Uzsākot gan juridiskās, gan fiziskās personas maksātnespējas procesu, ir iemaksājams depozīts divu minimālo mēnešalgu apmērā, kā to paredz Ministru kabineta 2015. gada 24. novembra noteikumu Nr. 656 "Noteikumi par minimālās mēneša darba algas apmēru normālā darba laika ietvaros un minimālās stundas tarifa likmes aprēķināšanu" 2. punkta redakcija, kas spēkā no 2025. gada 1. janvāra. Līdz ar to līdzšinējo 1400 eiro vietā pieteikuma iesniedzējam no 2025. gada 1. janvāra būs jāmaksā 1480 eiro. Juridiskās personas maksātnespējas procesā depozīts tiek iemaksāts, lai segtu procesa izmaksas, ja parādniekam nav mantas vai tās apmērs ir mazāks par depozīta apmēru un kreditori nav izlēmuši izmantot citu finansēšanas avotu (Maksātnespējas likuma 62. panta...

Maksātnespējas kontroles dienests (MKD) informē, ka 2024. gada 1. pusgadā no darbinieku prasījumu garantiju fonda ir izmaksājis naudas līdzekļus 351 794 eiro apmērā 21 maksātnespējīgo uzņēmumu 190 darbinieku prasījumu apmierināšanai. Vidējā viena darbinieka prasījumu segšanai piešķirtā summa 2024. gada pirmajā pusgadā bija 1 829 eiro. Kopā 2024. gada pirmajā pusgadā pieņemti 219 lēmumi par darbinieku prasījumu apmierināšanu, tajā skaitā lēmumu labojumi un par atteikumu piešķirt naudas līdzekļus darbinieka prasījumu apmierināšanai. MKD darbinieku prasījumu garantiju fondā 2024. gada pirmajā pusgadā ir arī atguvis 104 460 eiro. Atgādinām, ka no darbinieku prasījumu garantiju fonda līdzekļiem tiek apmierināti darbinieku prasījumi saistībā ar darba samaksu, atlīdzību par ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu, atlīdzību par cita veida apmaksātu prombūtni, atlaišanas pabalstu sakarā ar darba tiesisko attiecību izbeigšanos, kā arī kaitējuma atlīdzību sakarā ar nelaimes gadījumu darbā vai arodslimību. Vēršam arī uzmanību, ka šogad 1. jūlijā stājās spēkā 2023. gada 16. marta grozījumi Maksātnespējas likuma 73. panta 41 daļā, kas...

Valdība apstiprinājusi jaunus Finanšu ministrijas izstrādātos Ministru kabineta 2024. gada 16. jūlija noteikumus Nr. 485 "Parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzēju licencēšanas kārtība", kas stājušies spēkā 19. jūlijā. Tajos ir iekļautas tiesību normas, kas nepieciešamas, lai nodrošinātu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2021/2167 (2021. gada 24. novembris) par kredītu apkalpotājiem un kredītu pircējiem un ar ko groza Direktīvas 2008/48/EK un 2014/17/ES prasību piemērošanu. Jaunais regulējums aizstās Ministru kabineta 2013. gada 29. janvāra noteikumus Nr.64 "Parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzēju licencēšanas kārtība", kas zaudējuši spēku 12. jūlijā. Noteikumi bija nepieciešami arī tādēļ, ka 12. jūlijā spēkā stājās 2024. gada 13. jūnijā pieņemtie grozījumi Parādu ārpustiesas atgūšanas likumā, kas attiecināmi uz ienākumus nenesošo kreditēšanas līgumu apkalpošanas darbību veikšanu pārrobežā. Līdz ar to jaunie noteikumi tiek papildināti ar tiesību normām, nosakot pienākumu parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējam iesniegt noteikta satura informāciju Patērētāju tiesību aizsardzības centram (PTAC) izvērtēšanai, tādējādi informējot PTAC par plānoto ienākumus nenesošo kreditēšanas...

Lai dotu iespēju vēl plašākai iedzīvotāju daļai dzēst savas kredītsaistības, Saeima ceturtdien, 13.jūnijā, pirmajā lasījumā atbalstīja grozījumus Fiziskās personas atbrīvošanas no parādsaistībām likumā. Likums par fiziskās personas atbrīvošanu no parādsaistībām ir spēkā no 2022.gada, un grozījumi rosināti, jo līdzšinējais regulējums praksē nav bijis sekmīgs. Latvijas Zvērinātu notāru padomes apkopotā informācija liecina, ka par parādsaistību atbrīvošanu kredītiem līdz 5000 eiro saņemti 18 pieteikumi – trīs gadījumos atbrīvošana atteikta, sešas lietas ir izskatīšanā un tikai deviņos gadījumos ir pieņemts lēmums dzēst kredītsaistības, akcentējuši likuma grozījumu autori. Plānots palielināt ienākumu slieksni, kas ļautu kandidēt uz parādu dzēšanu. Paredzēts, ka iespēja dzēst savas kredītsaistības būs arī tiem iedzīvotājiem, kuru ienākumi nepārsniedz valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas apmēru, piemērojot koeficientu 1,5. Tādējādi tiks paplašinātas sociālā riska grupas, ietverot arī personas, kam ir piešķirta invaliditātes pensija vai vecuma pensija, daudzbērnu ģimenes, kā arī personas, kuru apgādībā ir bērns ar invaliditāti. Tāpat plānots, ka varēs dzēst arī mazāku...

Biedrība Latvijas Maksātnespējas procesa administratoru asociācija (Administratoru asociācija) izsludina “Maksātnespējas procesa administratoru dienas 2024”, kas norisināsies 21. un 22. martā. Šāds pasākums Latvijā tiek rīkots pirmo reizi. Minētā pasākuma ietvaros jebkurai personai ir iespēja, laikus piesakoties pie maksātnespējas procesa administratora, saņemt bezmaksas konsultāciju par maksātnespējas tiesībām, piemēram, par fiziskās un juridiskās personas maksātnespējas procesu, kā arī par tiesiskās aizsardzības procesu. Pasākuma ietvaros ir paredzēts, ka maksātnespējas procesa administratori sniegs klātienes un/vai telefoniskās konsultācijas ne tikai Rīgā, bet arī Jūrmalā, Ādažos, Madonā, Alūksnē, Madonā un Daugavpilī. Administratoru asociācija, ņemot vērā nesen publiskajā telpā izskanējušo informāciju par negodprātīgiem juridisko pakalpojumu sniedzējiem kontekstā ar fizisko personu maksātnespēju, īpaši aicina pieteikties uz maksātnespējas administratoru konsultācijām fiziskās personas, kurām ir jautājumi par fiziskās personas maksātnespējas procesu – tā pamatpazīmēm, uzsākšanu un/vai norisi. Administratoru asociācijas mājas lapā www.administratori.lv ir pieejams saraksts ar maksātnespējas procesa administratoriem, kuri sniegs iedzīvotājiem savu profesionālo atbalstu. Administratoru asociācija aicina laikus pieteikties pie...

Katru gadu Maksātnespējas kontroles dienests valsts budžetā ieskaita vairāk nekā 50 000 eiro, jo personas, kuras iesniedz maksātnespējas procesa pieteikumu juridiskās personas procesā, neizmanto savas tiesības atgūt maksātnespējas procesā iemaksāto depozītu, pat gadījumos, ja ir pamats depozīta atmaksai. Iesniedzot juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikumu, ir jāiemaksā depozīts divu minimālo mēnešalgu apmērā. Juridiskās personas maksātnespējas procesa depozīta mērķis ir segt juridiskās personas maksātnespējas procesa izmaksas. Iemaksāto depozītu pieteikuma iesniedzējs var saņemt atpakaļ, ņemot vērā divus galvenos nosacījumus: ja tiesa nepasludina maksātnespējas procesu; ja tiesa pasludina maksātnespējas procesu un pie noteiktiem apstākļiem iestājas zemāk norādītie nosacījumi. Ja tiesa nepasludina maksātnespējas procesu, depozītu izmaksā Maksātnespējas procesa pieteikuma iesniedzējam. Ja depozītu ir iemaksājis parādnieks, to izmaksā parādniekam. Ja depozītu ir iemaksājis kreditors, tad to izmaksā kreditoram. Depozītu var lūgt atmaksāt viena gada laikā pēc tiesas nolēmuma spēkā stāšanās. Kā atgūt depozīta atmaksu juridiskās personas maksātnespējas procesā Ja tiesa pasludina maksātnespējas procesu, un depozītu iemaksājis pats parādnieks...

Minimālās algas palielināšanās no 2023. gada 1. janvāra no 500 eiro uz 620 eiro ietekmēs vairākus maksātnespējas procesa aspektus – palielināsies iemaksājamais depozīts, kreditoriem novirzāmo līdzekļu apjoms fiziskās personas maksātnespējas procesā un no darbinieku prasījumu garantiju fonda izmaksājamā summa maksātnespējīgo uzņēmumu darbiniekiem, informē Maksātnespējas kontroles dienests. Depozīts iemaksājams gan juridiskās, gan fiziskās personas maksātnespējas procesā divu minimālo mēnešalgu apmērā, līdz ar to līdzšinējo 1000 eiro vietā pieteikuma iesniedzējam būs jāmaksā 1240 eiro. Juridiskās personas maksātnespējas procesā depozīts tiek iemaksāts, lai segtu procesa izmaksas, ja parādniekam nav mantas vai tās apmērs ir mazāks par depozīta apmēru un kreditori nav izlēmuši izmantot citu finansēšanas avotu.1 Savukārt fiziskās personas maksātnespējas procesā ‑ lai segtu administratora atlīdzību.2 Minimālās algas palielināšanās nozīmē arī, ka parādniekam fiziskās personas maksātnespējas procesā (saistību dzēšanas procedūras laikā) būs jānovirza proporcionāli lielāka summa kreditoru prasījumu apmierināšanai.3 Vienlaikus atbilstoši šobrīd pastāvošajai praksei, mainoties minimālajai algai, parādniekam nav jāveic saistību dzēšanas plāna grozījumi, pretējā...

Valsts sekretāru sanāksmē 8. septembrī izskatīts Tieslietu ministrijas sagatavotais likumprojekts "Grozījumi Maksātnespējas likumā". Tas nodrošinās Latvijas saistību izpildi pret Eiropas Savienību, nodrošinot nacionālā regulējuma atbilstību Direktīvai par pārstrukturēšanu un maksātnespēju1 (turpmāk - Direktīva), paredzot būtiskākos nepieciešamos grozījumus tiesiskās aizsardzības procesa (TAP), juridiskās personas maksātnespējas procesa un fiziskās personas maksātnespējas procesa regulējumā, vienlaikus risinot atsevišķus nacionālā līmenī identificētus problēmjautājumus. Likumprojekta izstrādes gaitā secināts, ka ir nepieciešams pārskatīt vai ieviest šādus aspektus: uzraugošās personas loma – prasības; gadījumi, kad ieceļama uzraugošā persona, un tās loma; uzraugošās personas atlīdzība; papildu nosacījums uzraugošās personas atcelšanai; uzraugošās personas atbildība; TAP pasākumu plāns; TAP lietas ierosināšanas sekas, tajā skaitā atsevišķu izpildes panākšanas darbību apturēšana un tās sekas; TAP pasākumu plāna pieņemšana un apstiprināšana; saimnieciskās darbības novērtējums; pārkategoriju piespiedu piemērošana; TAP pasākumu plāna pārsūdzēšana; aizsardzība attiecībā uz jaunu finansējumu, pagaidu finansējumu un citiem ar pārstrukturēšanu saistītiem darījumiem; saistību dzēšanas procedūras izbeigšanas jautājumi; fiziskās personas maksātnespējas procesa regulējuma atsevišķi jautājumi;...

Latvijas iedzīvotāji par efektīvāko parādu atgūšanas piespiedu izpildes līdzekli uzskata konta apķīlāšanu, liecina pētījumu centra SKDS un Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju (LZTI) padomes veiktā iedzīvotāju aptauja. Par mazāk efektīvu piespiedu izpildes līdzekli tiek uzskatīts liegums pārdot transportlīdzekli, kā arī personai piešķirto speciālo tiesību (piemēram, medīšanas tiesību, šaujamieroča nēsāšanas tiesību, makšķernieku licences) atņemšana. “Lai piespiedu izpildes līdzekli varētu uzskatīt par efektīvu, tam ir jābūt ar tūlītēji izjūtamām sekām, lai varētu realizēties tā piemērošanas mērķis – mudināt pildīt savas saistības. To pierāda arī aptaujas rezultāti, kur skaidri redzams, ka vērtējuma augšgalā ir tie piespiedu izpildes līdzekļi, kurus pēc būtības nevar nepamanīt un persona ir spiesta pildīt savas neizpildītās saistības,” LZTI padomes priekšsēdētāja Iveta Kruka. Kopumā 52% respondentu atzīst kontu apķīlāšanu kā, viņuprāt, visefektīvāko piespiedu izpildes līdzekli. Tam seko piedziņas vēršana uz darba algu (45%) un piedziņas vēršana uz nekustamo īpašumu (35%). Civilprocesa likumā kopumā ir paredzēti septiņi piespiedu izpildes līdzekļi, bet visbiežāk praksē piemēroti...

Pēdējo četru gadu laikā nedaudz ir pieaudzis to iedzīvotāju skaits, kas ne reizi nav kādam aizdevuši lielāku naudas summu, kuru norunātajā laikā nebūtu saņēmuši atpakaļ, liecina pētījumu centra SKDS un Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju (LZTI) padomes veiktā iedzīvotāju aptauja. 2022. gada jūnija aptaujā atklājies, ka 72% no aptaujātajiem ne reizi nebija kādam aizdevuši lielāku naudas summu, ko norunātajā laikā nebūtu saņēmuši atpakaļ. Savukārt 2019. gada aptaujā veiksmīgo aizdevēju skaits bija 65%. Nedaudz samazinājies arī to iedzīvotāju skaits, kuri paši saviem spēkiem cenšas atrisināt parādsaistību jautājumu, neiesaistot parādu piedziņā trešo pusi. Aptaujā 23% respondentu norādīja, ka ir kādam aizdevuši naudu, ko nav saņēmuši atpakaļ, bet šajā lietā neiesaistīja trešo pusi un kārtoja lietu paši. 2019. gadā parāda neatdošanas jautājumus paši saviem spēkiem bija kārtojuši 29% jeb vairāk nekā viena cetrutā daļa respondentu. Tāpat kā 2019. gadā, arī šogad salīdzinoši biežāk naudu ir aizdevuši, bet to atpakaļ nav saņēmuši vīrieši. Tāpat kā agrāk, arī...