MAKSĀTNESPĒJA

Ārkārtējā situācija valstī rada noteiktus finansiālos sarežģījumus komersantiem — jāsamazina saimnieciskās darbības apjoms vai tas uz laiku jāaptur vispār, kavējas rēķinu apmaksas, jo trūkst finanšu resursu, lai veiktu norēķinus. Uzņēmums ir gan kā parādnieks, gan kā kreditors. Lielāks satraukums veidojas kreditoriem par to, vai saņems samaksu par pārdotajām precēm vai sniegtajiem pakalpojumiem, un šādās situācijās tiek apsvērti dažādi parādu piedziņas veidi. Galējā variantā kreditors var izšķirties par iespēju ierosināt parādniekam maksātnespējas procesu. Praksē ir bijušas situācijas, kad ļaunprātīgi tiek izmantots maksātnespējas process, un, lai saudzētu uzņēmējdarbības vidi un nodrošinātu finansiālo un tiesisko stabilitāti, bija nepieciešams paredzēt ierobežojumu kreditoru, tostarp darbinieku tiesībām iesniegt juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikumu, tādējādi saglabājot komersantiem iespēju pilnvērtīgāk turpināt savu saimniecisko darbību pat ierobežotas ekonomiskās situācijas ietvaros. Lai šādu aizsardzību komersantiem uz noteiktu laiku nodrošinātu, likumdevējs likumā "Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem sakarā ar Covid–19 izplatību" iekļāva pantu, kas nosaka, ka līdz 2020....

Valdība 14. aprīļa sēdē apstiprinājusi un virzījusi tālāk izskatīšanai Saeimā likumprojektu "Fiziskās personas atbrīvošanas no parādsaistībām likums" un ar to saistītos likumprojektus, ar kuriem paredzēts dot iespēju fiziskām personām ar zemiem ienākumiem un salīdzinošu mazu parādsaistību apmēru noteiktā kārtībā atbrīvoties no parādsaistībām, kas radušās no patērētāja kreditēšanas līguma Patērētāju tiesību aizsardzības likuma izpratnē. Kā skaidro likumprojekta autori Tieslietu ministrijā, pašreiz normatīvajos aktos paredzētais fiziskās personas maksātnespējas process daudziem parādniekiem nav pieejams, jo, lai personai pasludinātu fiziskās personas maksātnespējas procesu, tās parādsaistībām ir jābūt vismaz 5000 eiro, turklāt, lai iesniegtu pieteikumu, tai ir jāsedz valsts nodeva, kā arī jāveic fiziskās personas maksātnespējas procesa depozīta samaksa. Piedevām, ja persona, kura nespēj segt savas parādsaistības, ņemot vērā tās finansiālo stāvokli, ir spējīga veikt obligātos maksājumus 930 eiro apmērā, tad, neatkarīgi no tā, vai šādai personai ir aktīvi, vispirms ir jāiziet bankrota procedūra, lai piekļūtu saistību dzēšanas procedūrai. Jaunais regulējums būs piemērojams konkrētam un likumā noteiktam...

Maksātnespējas kontroles dienests informē, ka 5. aprīlī stājās spēkā grozījumi regulējumā, kas paredz terminētas izmaiņas maksātnespējas procesa saistību dzēšanas procedūrā, tiesiskās aizsardzības procesā, kā arī iespēju noturēt kreditoru sapulci attālināti vai rakstveidā. Iepazīstieties ar grozījumiem likumā "Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem sakarā ar Covid-19 izplatību", kas nosaka jaunu regulējumu maksātnespējas jomā (33.,34.,35.un 36.pants). Iespēja pagarināt tiesiskās aizsardzības procesu Lai nodrošinātu labvēlīgākus nosacījumus tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanai, tiek noteikts, ka valstī izsludinātās ārkārtējās situācijas laikā un 6 mēnešus pēc tās beigām tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu – gan sākotnējo, gan esošo grozot, var apstiprināt uz periodu, kas nav ilgāks par 4 gadiem, šobrīd noteikto 2 gadu vietā. Termiņa pagarinājumu iespējams īstenot tikai gadījumā, ja tam piekrīt Maksātnespējas likuma 42. panta trešajā daļā noteiktais kreditoru vairākums un ir sagatavots un iesniegts pieteikums tiesā. Ja tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanas termiņš jau ir pagarināts uz 4 gadiem un saistībā ar Covid-19...

Lai veiksmīgāk tiktu galā ar koronavīrusa COVID-19 krīzi, Tieslietu ministrija (TM) piedāvā ieviest labvēlīgākus nosacījumus tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanai valstī izsludinātās ārkārtējās situācijas laikā un noteiktu periodu pēc tās beigām (seši mēneši). TM izstrādātie grozījumi likumā “Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem sakarā ar COVID-19 izplatību" paredz noteikt, ka minētajā periodā tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu (gan sākotnējo, gan to grozot) var apstiprināt uz periodu, kas nav ilgāks par četriem gadiem, šobrīd noteikto divu gadu vietā. Tāpat likumprojekts paredz noteikt, ka fiziskās personas maksātnespējas procesa laikā tiesa pēc parādnieka motivēta pieteikuma saistību dzēšanas procedūras laikā ar COVID-19 izplatību saistītās ārkārtējās situācijas periodā un sešus mēnešus pēc tās beigām var lemt par saistību dzēšanas plānā ietverto maksājumu kreditoram veikšanas laika pārcelšanu, vienlaikus pagarinot saistību dzēšanas procedūras termiņu par attiecīgo periodu. Tieslietu ministrija rosina arī ieviest terminētas izmaiņas civiltiesisko saistību izpildīšanas kavējumu jomā, lai mazinātu papildu negatīvo seku ietekmi uz...

Saeima 20. martā pieņemtais likums "Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem sakarā ar Covid-19 izplatību" ievieš arī pagaidu noregulējumu, kas ietekmē arī parāda piedziņas procesus. Kā norāda Rolands Valdemārs, zvērinātu advokātu biroja BD0 LAW vecākais jurists un zvērināts advokāts, krīzes likums ievieš jaunu kārtību līdz šim ierastajā parādu piedziņas kārtība un tam sekojošā tiesvedībā, uzliekot par pienākumu kreditoram vai parādu piedziņas pakalpojumu sniedzējam, uzsākot parāda atgūšanu, rakstveidā paziņot parādniekam par parāda esību un aicināt labprātīgi izpildīt kavētās maksājuma saistības, paziņojumā norādot informāciju par iespēju izteikt pamatotus rakstveida iebildumus pret parāda esību, apmēru un samaksas termiņu un nosakot termiņu iebildumu izteikšanai, kas nav īsāks par 60 dienām no paziņojuma saņemšanas dienas. Šāds risinājums dod parādniekam papildu laiku saistību izpildei, kuras tas nevar izpildīt ne savas vainas dēļ. Civilprocesa likuma 129. panta otrā daļa, paredz pienākumu, ceļot tiesā prasību, pievienot prasībai pierādījumus par lietas iepriekšējās ārpustiesas izskatīšanas kārtības ievērošanu, ja...

Jautājums: Kā jārīkojas, ja maksātnespējas procesa laikā ienākumi ir mainīgi, piemēram, darba vietā tiek izmaksāta prēmija apaļā jubilejā, citu mēnesi ir darba nespējas lapa un attiecīgi arī ienākumi mazāki? Regulāri tiek maksāta konstanta summa, kas norādīta saskaņotajā saistību dzēšanas plānā. Vai jāveic kāds pārrēķins? Kad tas būtu jāveic, ja maksātnespējas process ilgt divpadsmit mēnešus? Summu atšķirības nav tik lielas, lai veiktu izmaiņas plānā. Atbildi sniedz Maksātnespējas kontroles dienesta direktore Baiba Banga. Saskaņā ar Maksātnespējas likuma 5. panta pirmo daļu fiziskās personas maksātnespējas process ir tiesiska rakstura pasākumu kopums, kura mērķis ir pēc iespējas pilnīgāk apmierināt kreditoru prasījumus no parādnieka mantas un dot iespēju parādniekam, kura manta un ienākumi nav pietiekami visu saistību segšanai, tikt atbrīvotam no neizpildītajām saistībām un atjaunot maksātspēju. Jāņem vērā, ka parādniekam ir jāievēro Maksātnespējas likuma 6. panta 8. punktā nostiprinātais labticības princips, atbilstoši kuram parādnieks nedrīkst izmantot procesu, lai netaisnīgi iedzīvotos. Atbilstoši Maksātnespējas likuma 160. panta 2. punktam...

Lai nodrošinātu vienotu izpratni par parādnieka pienākumiem fiziskas personas maksātnespējas procesā, 11. decembrī stājās spēkā 2019. gada 21. novembrī pieņemtie Tieslietu ministrijas rosinātie redakcionālie grozījumi Maksātnespējas likumā. Grozījumi skaidri definē Maksātnespējas likuma normas tā piemērotājiem, precizējot, ka parādniekiem fiziskās personas maksātnespējas procesā bankrota procedūras ietvaros nav jānovirza viena trešdaļa no saviem ienākumiem kreditoru prasījumu apmierināšanai. Līdz 2015. gada 28. februārimMaksātnespējas likumā bija skaidri noteikts, ka parādniekam (fiziskai personai) ir pienākums bankrota procedūras laikā novirzīt vienu trešdaļu no saviem ienākumiem kreditoriem. Savukārt 2015. gada 1. martāstājās spēkā grozījumi Maksātnespējas likumā, ar ko atbrīvoja parādnieku no minētā pienākuma pildīšanas. 2019. gada sākumā Augstākā tiesa pieņēma lēmumu, kurā norādīja uz līdzšinējās prakses neatbilstību likumdevēja gribai, 2015. gadā veicot grozījumus Maksātnespējas likumā. Šāda grozījumu interpretācija neatbilda likumdevēja mērķim, tāpēc ar grozījumiem tika piedāvāts novērst interpretācijas kļūdas Maksātnespējas likuma normās. Jaunās normas kopumā neparedz jaunas tiesības vai pienākumus, tikai precizē likumdevēja...

Parādnieka pienākumi fiziskas personas maksātnespējas procesā tikuši precizēti otrdien, 3. septembrī, valdībai pieņemot grozījumus Maksātnespējas likumā. Lai stātos spēkā, likumprojekts vēl jāapstiprina Saeimā. Grozījumi precizē, ka parādniekiem fiziskās personas maksātnespējas procesā bankrota procedūras ietvaros nav jānovirza viena trešdaļa no saviem ienākumiem kreditoru prasījumu apmierināšanai. Līdz 2015. gada 28. februārim Maksātnespējas likumā bija skaidri noteikts, ka parādniekam (fiziskai personai) ir pienākums bankrota procedūras laikā novirzīt vienu trešdaļu no saviem ienākumiem kreditoriem. Savukārt 2015. gada 1. martā stājās spēkā grozījumi Maksātnespējas likumā, ar ko atbrīvoja parādnieku no minētā pienākuma pildīšanas. 2019. gada sākumā Augstākā tiesa pieņēma lēmumu, kurā norādīja uz līdzšinējās prakses neatbilstību likumdevēja gribai, 2015. gadā veicot grozījumus Maksātnespējas likumā. Tieslietu ministrijas ieskatā pašreizējā grozījumu interpretācija neatbilst likumdevēja mērķim, tāpēc ar grozījumiem plānots novērst interpretācijas kļūdas Maksātnespējas likuma normās. Likumprojektā ietvertās normas kopumā neparedz jaunas tiesības vai pienākumus, tikai precizē likumdevēja gribu, arī turpmāk nodrošinot attiecīgo normu atbilstošu piemērošanu. Ņemot vērā iespējamo negatīvo...

Tiesībsargs uzskata, ka ienākums, kas gūts, atsavinot nekustamo īpašumu Maksātnespējas likumā noteiktās bankrota procedūras ietvaros, ir atbrīvojams no iedzīvotāju ienākuma nodokļa. Maksātnespējas procesa būtība un mērķis no taisnīguma viedokļa prasa, ka bankrota procedūras ietvaros gūtais ienākums būtu atbrīvojams no iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) nomaksas līdzīgi kā tas ir saistību dzēšanas procedūras ietvaros. Tam ir racionāls pamatojums – uz vienlīdzīgiem nosacījumiem visā maksātnespējas procesā atgūt naudas līdzekļus, lai dzēstu parādsaistības, un īstenotu maksātnespējas procesa mērķi – atbrīvotu parādnieku no saistībām un maksimāli apmierinātu kreditoru intereses. Pašreiz cilvēkam, pārdodot nekustamo īpašumu bankrota procedūras ietvaros, pašam jānorēķinās ar valsti, lai gan naudas līdzekļi cilvēkam nav pieejami. Tādējādi var rasties situācija, ka cilvēks atkal ir bankrota priekšā, jo nevar nokārtot kārtējos iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksājumus. Šobrīd Finanšu ministrija piedāvā piemērot alternatīvo IIN modeli 3% apmērā nevis no kapitāla pieauguma, bet visa ienākuma, kas gūts, atsavinot nekustamo īpašumu bankrota procedūras ietvaros, un uzlikt to samaksāt maksātnespējas administratoram....

Tieslietu padome ekspertu komisijas ziņojumu par laikā no 2008.gada līdz 2014.gadam notikušo maksātnespējas un tiesiskās aizsardzības procesu tiesvedību izvērtējumu nosūtīs Ģenerālprokuratūras izvērtējumam, īpaši norādot lietas, kurās eksperti identificējuši iespējamu prettiesisku tiesas nolēmumu pieņemšanu. Tāpat ziņojums turpmākai rīcībai tiks nosūtīts Tiesnešu kvalifikācijas komisijai un citām tiesnešu pašpārvaldes institūcijām, kā arī tiesu priekšsēdētājiem. Tieslietu padome nolēma ziņojumu arī darīt pieejamu sabiedrībai. Tāpat tiks publiskota Tiesu administrācijas sagatavotā informācija par lietu sadales kārtību tiesās laikā no 2008.gada līdz 2014.gadam. Tieslietu padome atzina arī par nepieciešamu veikt tiesnešu mācību programmu auditu, lai pilnveidotu tiesnešu kvalifikācijas paaugstināšanu. Tieslietu padome aicina Tiesu administrāciju būtiski uzlabot Tiesu informatīvās sistēmas funkcionalitāti, gan pilnveidojot lietu sadales moduli, gan tiesu prakses pārskatāmību. Lai efektivizētu maksātnespējas procesu normatīvās bāzes pilnveidošanu, Tieslietu padome uzskata par nepieciešamu aktivizēt dialogu ar likumdevēju, tādēļ pēc jaunās Saeimas ievēlēšanas aicinās uz tikšanos Juridisko komisiju. Tieslietu padome 5. februāra lēmumā aicināja Augstāko tiesu, piesaistot tieslietu jomas ekspertus, apkopot un...

Saeima ceturtdien, 31.maijā, konceptuāli atbalstīja grozījumus Maksātnespējas likumā, kas paredz palielināt naudas sodu par maksātnespējas procesa pieteikuma neiesniegšanu. Likumprojekts paredz palielināt gan minimālo, gan maksimālo naudas soda apmēru par maksātnespējas procesa pieteikuma neiesniegšanu, nosakot to fiziskajām personām vai valdes loceklim no 60 līdz 200 naudas soda vienībām, aizliedzot ieņemt noteiktus amatus komercsabiedrībās vai bez tā. Likumprojektā paredzēts, ka vienas vienības vērtība ir pieci eiro. Šobrīd likumā paredzētais sods ir 280 līdz 700 eiro. 2017.gadā 61 procents no juridisko personu maksātnespējas procesiem tika izbeigti, jo ziņojumā par parādnieka mantas neesamību izteikts priekšlikums izbeigt maksātnespējas procesu un nav panākta vienošanās par maksātnespējas procesa finansēšanas avotu, likumprojekta autori atzīmē tā anotācijā. Minētais liecina par augstu iespējamību tam, ka juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikums tika iesniegts novēloti, kad parādniekam vairs nebija aktīvu, no kā segt vismaz daļu no kreditora prasījumiem, un spēkā esošais administratīvais sods nesasniedz tā preventīvo mērķi, norāda likumprojekta autori. Tāpat likumprojekts paredz palielināt...

Saeima ceturtdien, 31.maijā, galīgajā lasījumā atbalstīja grozījumus Maksātnespējas likumā un saistītos grozījumus Civilprocesa likumā. Grozījumi paredz efektivizēt esošo kārtību un strīdus par tiesībām kreditoru prasījumu atzīšanas procesā izskatīt paātrinātā un vienkāršotā civilprocesā. Likumu grozījumi galvenokārt paātrinās to gadījumu atrisināšanu, kad nevienai no pusēm nav šaubu par strīda esamību, taču tā izskatīšanai ir nepieciešama tiesas iesaiste. Vienlaikus tiesai joprojām būs tiesības konstatēt, ka pastāv strīds. Grozījumi nosaka administratoram tiesības jau sākotnēji lēmumā par kreditora prasījuma neatzīšanu vai daļēju atzīšanu norādīt, vai ir konstatējams iespējamais strīds par tiesībām. Papildus noteikts, kādām prasībām jāatbilst administratora lēmumam, ja tas tiek sastādīts rakstveidā. Tādējādi kreditori būs skaidrāk informēti par lēmuma būtību un administratora lēmumā tiks ietverta visaptveroša informācija, atzīmē likumprojekta autori. Kreditors vai parādnieka pārstāvis būs tiesīgs vienlaikus iesniegt sūdzību par administratora lēmumu, prasības pieteikumu un pieteikumu par pagaidu aizsardzības piemērošanu, lai nodrošinātu efektīvāku jautājuma izlemšanu kopumā, paredz likuma grozījumi. Ar saistītajiem grozījumiem Civilprocesa likumā ieviesta pagaidu...

Maksātnespējas rezultatīvie rādītāji 2017.gadā – atgūti 31 cents no 1 atzīta eiro nodrošinātajiem kreditoriem, savukārt 4 centi no 1 atzīta eiro nenodrošinātajiem kreditoriem – atspoguļo vairākas uzņēmējdarbības vides problēmas, kuras atklājas, analizējot statistisko rādītāju veidojošos faktorus. Vienlaikus jāmin, ka normatīvā regulējuma izmaiņu, kas stājās spēkā 2017.gadā, ietekmi uz maksātnespējas procesiem varēs vērtēt, analizējot 2018. un turpmāko gadu rezultātus, jo vidēji maksātnespējas procesi ilgst 1,67 gadus, bet nereti ilgāk. Atgūstamības rādītājus (recovery rate) veido visi juridisko personu maksātnespējas procesi, kuros ir bijuši atzīti nodrošināto kreditoru prasījumi un atzīti nenodrošināto kreditoru prasījumi. Analizējot maksātnespējas procesa rādītājus, jāņem vērā konkrētie faktiskie apstākļi – parādnieka mantas nepietiekamība visu kreditoru prasījumu apmierināšanai, līdz ar to maksātnespējas procesā objektīvi nav iespējams nodrošināt visu kreditoru prasījumu segšanu pilnā apmērā, bet ir iespējams rast efektīvākus un ātrākus risinājumus iesaistīto pušu zaudējumu samazināšanai. 2017.gadā bija 670 maksātnespējas procesi, par kuriem Maksātnespējas administrācijā tika iesniegti noslēguma pārskati. No tiem 106 procesos bija...

Valsts sekretāru sanāksmē 19. aprīlī izsludināti kārtējie paredzamie grozījumi Maksātnespējas likumā un Civilprocesa likumā. Likumprojekti paredz efektivizēt esošo kārtību, lai nodrošinātu ātrāku un vienkāršāku strīda izskatīšanu. Kā norādīts tiesību aktu anotācijā, Civilprocesa likumprojekts paredz būtiskas izmaiņas attiecībā uz kārtību, kādā izskata strīdus par tiesībām kreditoru prasījumu atzīšanas procesā. Likumprojekta risinājumi sniegtu vairākus ieguvumus: ļautu ātrākā un efektīvākā procesā izskatīt strīdus par kreditoru tiesībām, tādējādi veicinot visa maksātnespējas procesa efektivitāti; stiprinātu tiesisko paļāvību uz efektīvu tiesas aizsardzību kreditora tiesību aizskāruma gadījumā, ko nodrošinātu jaunais normatīvais regulējums komerciālo strīdu risināšanā maksātnespējas procesā, vienlaikus līdzsvarojot visa kreditoru kopuma intereses. Svarīgākās izmaiņas, ko paredz likumprojekts, attiecināmas tieši uz šādu strīdu par tiesībām kreditoru prasījumu atzīšanas procesā izskatīšanu paātrinātā un vienkāršotā civilprocesā un paredz ieviest pagaidu aizsardzības līdzekļus, ko tiesa varēs noteikt, ja konstatēs pamatu ieinteresētās personas iespējamam tiesību aizskārumam. Likumprojekts paredz likumu papildināt ar jaunu nodaļu – 30.6 nodaļu "Lietas par strīdiem par tiesībām maksātnespējas...

Ceturtdien, 1. martā, Saeima galīgajā lasījumā pieņēma Tieslietu ministrijas izstrādāto likumprojektu “Grozījumi Civilprocesa likumā”, kas paredz būtiskas izmaiņas kārtībā, kādā īstenojams piespiedu izpildes līdzeklis – piedziņas vēršana uz parādnieka kustamo mantu, piedziņas vēršana uz apbūves tiesību, kā arī grozījumus saistībā ar zvērinātu tiesu izpildītāju veikto dokumentu piegādi. Grozījumi likumā veikti ar mērķi attīstīt izpildu procesu, veidojot to mūsdienīgu, efektīvu un atbilstošu esošajai sociālekonomiskajai situācijai. Izmaiņas paredzētas attiecībā uz parādniekam piederošas kustamas mantas izsoļu organizēšanu elektroniskajā vidē. Elektroniskas formas izsoļu plašāka ieviešana spriedumu izpildē, tās attiecinot arī uz kustamas mantas izsolēm, veicinās godīgas konkurences veidošanos izsoles dalībnieku vidū, kā arī ļaus izsoles procesu vienkāršot, padarīt to pieejamāku un ekonomiskāku. Kustamas mantas izsoles notiks elektronisko izsoļu vietnē: https://izsoles.ta.gov.lv. Ar likumprojektu vienlaikus iecerēts atteikties no kustamas mantas pārdošanas otrajā izsolē ar lejupejošu soli, aizstājot to ar otro izsoli ar augšupejošu soli, bet sākot solīšanu no 75% no pirmās izsoles sākumcenas. Tādējādi samazinot iespēju personām apzināti...