TIRDZNIECĪBA

Valdība 27. maija sēdē lēma par izmaiņām divās atbalsta programmās Covid-19 krīzes skartajiem komersantiem – ilgstošā dīkstāvē esošo tirdzniecības centru nomas ieņēmumu un sporta centru apgrozījuma krituma kompensācijai, kas radies vīrusa izplatības ierobežošanas pasākumu dēļ. Abās atbalsta programmās Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) ir uzsākusi pieteikumu pieņemšanu. Iepriekš bija noteikts, ka pieteikumus atbalsta saņemšanai komersanti var iesniegt līdz š.g. 31. maijam, bet, ņemot vērā atbalsta programmu ilgo saskaņošanas laiku ar Eiropas Komisiju, pieņemts lēmums komersantu pieteikumu iesniegšanas termiņu pagarināt līdz š.g. 30. jūnijam. Vienlaikus sporta centru atbalsta programmā paplašināts kritērijs atbalsta saņemšanai, nosakot, ka konkrētā sporta centra kopējais apgrozījuma kritums ir vismaz 60% vienā no šādiem kritērijiem: salīdzinot 2020. gada decembra un 2021. gada janvāra, februāra, marta, aprīļa un maija apgrozījuma kopsummu ar 2019. gada oktobra, novembra, decembra un 2020. gada janvāra, februāra, marta apgrozījuma kopsummu; salīdzinot 2021. gada janvāra, februāra, marta, aprīļa un maija apgrozījuma kopsummu ar...

Ministru kabineta 2021. gada 29. aprīļa noteikumi Nr. 275 "Grozījumi Ministru kabineta 2021. gada 8. aprīļa noteikumos Nr. 229 "Noteikumi par nomas apgrozījuma krituma kompensāciju Covid-19 krīzes skartajiem komersantiem" , ko sagatavojusi Ekonomikas ministrija un kas publicēti 7. maijā, un stājas spēkā no 8. maija, paredz kompensēt komersanta īpašumā esošā tirdzniecības centra nomas ieņēmumu kritumu. Atbalstu piešķirs Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) Ņemot vērā, ka atbalsts paredzēts tirdzniecības centriem, kas pēc 2021.gada 6.aprīļa joprojām ir ierobežoti tā saimnieciskajā darbībā, lai sniegtu mērķtiecīgu atbalstu tieši šādiem komersantam noteikts papildus kritērijs - tirdzniecības centriem pārtikas preču veikali neaizņem vairāk kā 30% no kopējās tirdzniecībai atvēlētās platības. Tas nozīmē, šāds atbalsts nebūs pieejams tirdzniecības centriem, kuros atrodas pārtikas veikals, ziedu veikals, aptieka, veterinārā aptieka, optikas veikals, jo šo veikalu saimnieciskā darbība nav ierobežota un viņi var gūt ienākumus. Tāpat noteikts, ka uz atbalstu var pretendēt tikai tāds komersants, kas nav atkārtoti...

Saeima ar 2021. gada 29. aprīļa grozījumiem Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā, lēmusi, ka no 7. maija pastiprinātos drošības apstākļos tiek atļauts atsākt sniegt sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumus klātienē ārtelpās. Savukārt Ministru kabineta ārkārtas sēdē 6. maijā tika nolemts pastiprināt iepriekš noteiktos nosacījumus sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniegšanai klātienē ārtelpās. To paredz grozījumi Ministru kabineta 2020. gada 9. jūnija noteikumos Nr. 360 "Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai". Sniedzot sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumus klātienē ārtelpās, pakalpojuma sniedzējam jāievēro šādi nosacījumi: pie viena galdiņa atrodas ne vairāk kā četras pilngadīgas personas, neskaitot nepilngadīgus bērnus (t.i. līdz 18 gadu vecumam), ne vairāk kā no divām mājsaimniecībām, taču ne vairāk kā 10 personas kopā (t.i. pieaugušie un bērni); tiek nodrošināts vismaz divu metru attālums starp pie dažādiem galdiņiem sēdošajām personām, ja starp galdiņiem nav izveidota norobežojoša siena; galda piederumus, trauku komplektus un salvetes katram apmeklētājam izsniedz individuāli; pēc katras ēdienreizes (katra apmeklētāja) galdiņus dezinficē; sabiedriskās ēdināšanas vietā...

Šajā rakstā apskatītas dažas situācijas, kas varētu būt aktuālas pēc beidzot pabeigtā breksita. Patiešām, vārds "beidzot" šeit ir īstajā vietā. Atceramies taču, ka referendums par Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes (Lielbritānija) izstāšanos no Eiropas Savienības (ES) notika jau 2016. gada 23. jūnijā, bet izstāšanās process ar daudziem beigu termiņiem, kas vairākkārt tika pagarināti un pārcelti, noslēdzās tikai pēc četrarpus gadiem — 2020. gada 31. decembrī. Tādējādi briti, kam tik ļoti patīk būt pirmajiem visās lietās, šajā spēlē zaudēja grenlandiešiem.1 Vienlaikus joprojām nevar teikt, ka visi breksita jautājumi ir pilnībā atrisināti. ES un Lielbritānija joprojām turpina sarunas par atsevišķiem tehniskiem aspektiem, tai skaitā arī attiecībā uz dažiem pievienotās vērtības nodokļa (PVN) jautājumiem, kurus apskatīju iepriekšējā rakstā (sk. rakstu "Par dažiem nenotikušā breksita aspektiem" žurnālā Bilance Nr. 6 (450) 2019. gada jūnijā). Taču tās situācijas, kas ir atrisinātas, tiek aplūkotas šajā rakstā. Lielbritānijas individuālais PVN identifikācijas numurs "GB" Sāksim ar vienkāršāko. Valsts ieņēmumu dienesta...

Valsts ieņēmumu dienesta muitas iestādēm plāno piešķirt tiesības veikt pārrobežu pasta sūtījumu kontroli - tai skaitā sūtījumu atvēršanu un iznīcināšanu, to paredz likumprojekts grozījumi likumā "Par Valsts ieņēmumu dienestu", ko otrdien, 20. aprīlī, izskatījis Ministru kabinets. Šādu tiesību piešķiršanas nepieciešamība tiek skaidrota ar narkotiku apkarošanu. "Pasta sūtījumos atrodas dažādu veidu narkotiskās un psihotropās vielas, pārsvarā tās ir MDMA, marihuāna, hašišs, LSD, amfetamīns, halucinogēnās sēnes, retāk sastopams kokaīns un heroīns, kā arī dažādi aizliegtie medikamenti, piemēram, SUBUTEX tabletes. Visbiežāk pasta sūtījumos konstatēto vielu apjoms ir līdz 10 gramiem. Lielākā daļa pasta sūtījumu ar narkotiskajām vielām Latvijā nonāk no Nīderlandes Karalistes, kā arī neliela daļa no Spānijas, Apvienotās Karalistes, Beļģijas un Vācijas," minēts likumprojekta anotācijā. Tiesības pārbaudīt pasta sūtījumus muitai plānots piešķirt attiecībā uz sūtījumiem, kas ienāk no citām Eiropas Savienības dalībvalstīm. Lai likumprojekts stātos spēkā, tas vēl jāpieņem Saeimā.

Līdz ar valstī noteiktajiem epidemioloģiskajiem ierobežojumiem ir palielinājusies gan iedzīvotāju, gan uzņēmēju interese par attālināto tirdzniecību. Lai palīdzētu nekļūdīties tiešsaistes darbības reģistrēšanā, Valsts ieņēmumu dienests (VID) izveidojis infografiku par to, kad tiešsaistes tirdzniecība jāreģistrē kā struktūrvienība un kā to izdarīt pareizi. Jebkurš jauns interneta veikals, lapa lielākā tirdzniecības platformā vai mobilā lietotne, ar kuras starpniecību plānots rezervēt un pārdot preces vai sniegt pakalpojumus, ir jāreģistrē VID kā struktūrvienība1. Arī tad, ja uzņēmums izlēmis papildināt savu līdzšinējo darbību un izveidot interneta tirdzniecības vietni (interneta veikalu), tam 10 dienu laikā no šī lēmuma pieņemšanas ir jāreģistrē struktūrvienība. Tieši tāpat jārīkojas arī pašnodarbinātajiem – saimnieciskās darbības veicējiem. Struktūrvienību var ērti un vienkārši reģistrēt VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS). Kā struktūrvienības nosaukums ir jānorāda tīmekļa vietnes adrese (piemēram, www.domens.lv), kā struktūrvienības veids jāizvēlas “tīmekļa vietne”. Ja uzņēmējdarbības veikšanai tiek izmantota eksistējoša interneta platforma (piemēram, www.ebay.com, www.etsy.com, u. tml.), reģistrējot jānorāda gan platformas, gan sava profila...

Aprīlī darbu uzsākusi Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) inovāciju un tehnoloģiju pārstāvniecība Briselē, kura turpmāk kalpos kā tilts starp Latvijas uzņēmumiem, kuri vēlas investēt pētniecībā, un Eiropas institūcijām, kuras administrē dažādas atbalsta programmas. Latvijas inovāciju un tehnoloģiju pārstāvniecību vadīs Egita Aizsilniece-Ibema, kura līdz šim pildīja LIAA ārējās pārstāvniecības vadītājas pienākumus Nīderlandē. Latvijas līdzšinējie ieguldījumi pētniecībā un attīstībā ir tikai 0,64% no IKP. Tas ir viens no zemākajiem rādītājiem ES, turklāt Latvijā lielāko daļu no šiem izdevumiem veido valsts vai ES fondu finansējums. Salīdzinājumam ES valstis vidēji pētniecībā un attīstībā iegulda 2,19% no IKP. “Lai panāktu strukturālas pārmaiņas ekonomikā un straujāk attīstītu tādas viedās specializācijas jomas kā bioekonomika, fotonika, viedie materiāli vai biomedicīna, nepieciešams vismaz trīskāršot ieguldījumus pētniecībā un attīstībā. Apzināmies, ka to nebūs iespējams panākt tikai ar iekšējiem resursiem, tādēļ vēlamies daudz mērķtiecīgāk strādāt ar ES pētniecības un inovāciju programmas “Apvārsnis” piedāvājumu, kā arī aicināt Latvijas uzņēmumus aktīvāk iesaistīties Eiropas Kosmosa...

Preču zīmes reģistrācija Latvijā nodrošina tās īpašniekam izņēmuma tiesības uz šo preču zīmi Latvijas teritorijā. Pakalpojums attiecas arī uz kolektīvās un sertifikācijas zīmes reģistrāciju. Sadarbībā ar Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma biroju (EUIPO) ECP1 Front Office Patentu valdes ir ieviesusi pakalpojumu "Ātrā preču zīmes pieteikuma izskatīšana". Pakalpojums paredz pieteikuma izskatīšanu bez papildu maksas. Pakalpojuma būtiskākie ieguvumi: ātrāks process - paredzot lēmuma par preču zīmes reģistrāciju pieņemšanu ne vēlāk kā 15 darbdienu laikā; drošāk – izvēloties apstiprinātus terminus no iepriekš sagatavota saraksta (Nicas klasifikācijas preču un pakalpojumu saraksts), ir mazāka iespēja kļūdīties; vienkāršāk - izvēloties šo pakalpojumu tiek būtiski samazināts sarakstes apjoms ar Patentu valdi, tādējādi vienkāršojot kopējo preču zīmes iegūšanas procesu. Patentu valde informē, ka šopavasar ir veikti uzlabojumi - par 988 terminiem ir palielināts Patentu valdes akceptēto preču un pakalpojumu saraksta terminu daudzums. Šobrīd par akceptētiem ir uzskatāmi ne tikai Nicas klasifikācijas klašu virsrakstu termini, bet arī termini, kas apraksta tirdzniecību ar...

Saeima 7. aprīlī galīgajā lasījumā pieņēma Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likumu. Tā mērķis ir ierobežot negodīgu tirdzniecības praksi visā lauksaimniecības un pārtikas preču piegādes ķēdē, kā arī nepārtikas preču mazumtirgotāju ietekmes izmantošanu pret piegādātājiem. Līdz ar jauno regulējumu ieviesta arī virkne Eiropas Savienības (ES) prasību. Jaunais likums stāsies spēkā 2021. gada 1. novembrī. Likums aizstās līdz šim spēkā esošo regulējumu, kas paredzēja aizliegumu mazumtirgotājiem piemērot virkni prasību preču piegādātājiem, iepriekš norādīja par likumprojekta virzību Saeimā atbildīgās Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētājs Ralfs Nemiro, akcentējot, ka arī turpmāk preču iepircējs nevarēs ļaunprātīgi izmantot tirgus varu attiecībā pret piegādātājiem. Vienlaikus preču piegādātājiem būs nodrošināts arī minimālais aizsardzības līmenis pret negodīgu tirdzniecības praksi visā ES. Negodīgas tirdzniecības prakses veidi pārtikas piegādes ķēdē tiek iedalīti vairākās grupās: praksē, ko aizliegts piemērot, un praksē, kas ir atļauta tikai ar konkrētiem nosacījumiem. Lai nodrošinātu augstāku aizsardzības līmeni un apkarotu negodīgu tirdzniecību, Latvija ir izvēlējusies noteikt...

Apvienotās Karalistes (Lielbritānijas) izstāšanās no Eiropas Savienības pārejas periods ir beidzies, un no šāgada 1. janvāra Lielbritānija ir uzskatāma par "trešo" valsti. Kā šis fakts uzņēmējiem, kas veic darījumus ar Lielbritāniju, ietekmē vairākus svarīgus biznesa aspektus — līgumu slēgšanu, tiesisko strīdu risināšanu, personas datu pārsūtīšanu un preču zīmju aizsardzību, par to īpašā seminārā februārī informēja zvērinātu advokātu biroja Sorainen speciālisti. Kas mainās līgumu slēgšanas jomā? Breksita ietekme uz jau noslēgtajiem līgumiem nebūs pārāk liela — Lielbritānijas izstāšanās nemaina to līgumu spēkā esamību, kuri noslēgti iepriekš. Būtiskākās izmaiņas paredzamas saistībā ar līgumiem piemērojamo likumu, seminārā skaidroja Sorainen zvērināta advokāte Zane Akermane. Līgumam parasti piemēro to likumu, par kuru puses ir vienojušās pašā līgumā, tātad — atbilstoši pušu izvēlei. Ja līgumā šāda vienošanās nav paredzēta, līgumam piemērojamo likumu nosaka pēc dažādiem starptautiskiem līgumiem. Šajā ziņā Lielbritānijā joprojām ir spēkā regulas "Roma I" un "Roma II", jo Lielbritānija šīs regulas pārņēmusi savos iekšējos tiesību aktos....

Ministru kabinets 1. aprīļa sēdē pieņēma grozījumus Ministru kabineta 2020. gada 9. jūnija noteikumos Nr. 360 “Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai”, kas paredz, ka no 7. aprīļa pastiprinātas drošības apstākļos darbu klātienē var atsākt visi veikali ārpus lielajiem tirdzniecības centriem. Tāpat valdība apstiprināja, ka no 7. aprīļa tiek atļauta arī ielu tirdzniecības organizēšana (jeb gadatirgi), vienlaikus apstiprinot drošas tirdzniecības protokolu visai āra tirdzniecībai. Veikalos ārpus lieliem tirdzniecības centriem No 7. aprīļa pastiprinātas drošības apstākļos darbu klātienē var atsākt visi veikali ārpus lieliem tirdzniecības centriem (ar kopējo tirdzniecības platību zem 7000 m2). Visās šajās tirdzniecības vietās (ikvienā veikalā, neatkarīgi no tā izmēra un tirgojamo preču klāsta) jāievēro šādas drošības prasības: mutes un deguna aizsegu lietošana gan pircējiem, gan darbiniekiem;jānodrošina 25 m2 uz 1 apmeklētāju (t.sk. tehniskās iekārtas); ja telpa mazāka, var atrasties tikai 1 apmeklētājs; Lielajos tirdzniecības centros No 7. aprīļa pastiprinātas drošības apstākļos tirdzniecības centros, kuru kopējā tirdzniecībai atvēlētā platība...

Valdības sēdē 1. aprīlī pieņemti grozījumi Ministru kabineta 2020. gada 9. jūnija noteikumos Nr. 360 "Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai", kas precizē, kādi Covid-19 saslimstības ierobežošanai nepieciešamie noteikumi būs spēkā no 7. aprīļa pēc iepriekš valstī izsludinātās ārkārtējās situācijas beigām. Ja saslimstība strauji pieaugs, Ministru kabinets var atkal pastiprināt drošības pasākumus un ieviest jaunus ierobežojumus. Ņemot vērā, ka Covid-19 izplatība visstraujāk notiek slēgtās telpās, arī pēc Lieldienām jāievēro norādes sabiedriskajā transportā, lai tā piepildījums nepārsniegtu 50%. Ieteicams iespēju robežās izvairīties no sabiedriskā transporta lietošanas un izvēlēties alternatīvus pārvietošanās veidus, piemēram, ar kājām vai velosipēdu. Arī pēc Lieldienām gan privāti, gan publiski pasākumi ir aizliegti. Tomēr no 7. aprīļa klātienē drīkstēs organizēt gājienus un piketus ārpus telpām līdz 10 personām, ievērojot epidemioloģiskās drošības pasākumus. Savukārt privāti ārpus telpām drīkstēs tikties divas mājsaimniecības (līdz 10 cilvēkiem). Spēkā saglabāsies līdzšinējā norma, ka bērēs un neatliekamu kristību ceremonijā atļauts pulcēties līdz desmit cilvēkiem no...

Saskaņā ar Eiropas Savienības (ES) un Apvienotās Karalistes Izstāšanās līgumu Apvienotā Karaliste no 2020.gada 1.februāra vairs nav ES dalībvalsts un no 2021.gada 1.janvāra visi ekonomiskie operatori (juridiskas un fiziskas personas), kas līdz šim veica produktu izplatīšanu starp ES un Apvienoto Karalisti, kļūst par eksportētājiem vai importētājiem un tiem mainās pienākumi, jo tie laiž tirgū trešās valsts produktus, informē Patērētāju tiesību aizsardzības centrs. Uz importētājiem ES attiecas stingri pienākumi par produktu atbilstības pārbaužu veikšanu, kā arī tiem ir pienākums norādīt savu kontaktinformāciju uz ražojuma vai tā etiķetes. Skatīt detalizētāk par importētāju pienākumiem un prasībām eksporta gadījumā. Kā ar jebkuru trešo valsti, importējot no Apvienotās Karalistes un eksportējot uz Apvienoto Karalisti, no 2021. gada 1.janvāra ir jāveic muitas procedūras, proti, šīm kravām tiks veiktas pārbaudes uz robežas. Apvienotajā Karalistē ražotiem un ES importētiem produktiem ir jāatbilst ES normatīvo aktu prasībām, proti, tiem ir jābūt veiktai atbilstības novērtēšanai, jābūt atbilstoši marķētiem un nodrošinātiem ar nepieciešamajiem...

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) vērš uzmanību, ka uz importētājiem Eiropas Savienībā (ES) attiecas stingri pienākumi par produktu atbilstības pārbaužu veikšanu, kā arī tiem ir pienākums norādīt savu kontaktinformāciju uz ražojuma vai tā etiķetes. Saskaņā ar ES un Apvienotās Karalistes Izstāšanās līgumu Apvienotā Karaliste no 2020. gada 1. februāra vairs nav ES dalībvalsts un no 2021. gada 1. janvāra visi ekonomiskie operatori (juridiskas un fiziskas personas), kas līdz šim veica produktu izplatīšanu starp ES un Apvienoto Karalisti, kļūst par eksportētājiem vai importētājiem un tiem mainās pienākumi, jo tie laiž tirgū trešās valsts produktus. Kā ar jebkuru trešo valsti, importējot no Apvienotās Karalistes un eksportējot uz Apvienoto Karalisti, no 2021. gada 1. janvāra ir jāveic muitas procedūras, proti, šīm kravām tiks veiktas pārbaudes uz robežas. PTAC aicina komersantus iepazīties ar izmaiņām normatīvajos aktos un ņemt vērā izmaiņas, importējot preces no Apvienotās Karalistes. Apvienotajā Karalistē ražotiem un ES importētiem produktiem ir jāatbilst ES...

Tirdzniecības vietām, kas drīkst piedāvāt preces patērētājiem klātienē ir jāievieš pastiprināti drošības noteikumi, t.sk. jānodrošina efektīva apmeklētāju plūsmas kontrole un fiziskās distancēšanās ievērošana, atbildīgās personas noteikšana, iekšējās kontroles sistēmas izstrāde un ieviešana, kā arī mārketinga aktivitāšu aizliegums, ja tas veicina cilvēku pulcēšanos. Par noteikto prasību ievērošanu atbildība ir noteikta tirgotājiem, ko attiecīgi uzrauga Valsts Policija, Pašvaldību policija un Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC). PTAC ir atbildīgs par iekšējo kontroles sistēmu, maksimālo apmeklētāju skaita un mārketinga aktivitāšu ierobežojuma kontroli. PTAC plāno pastiprināti kontrolēt lielāko tirdzniecības centru iekšējās kontroles sistēmas, kā arī izlases kārtībā vai arī uz sūdzību pamata uzraudzīt citas tirdzniecības vietas. Ņemot vērā, ka īsā laikā ir nepieciešams izstrādāt un ieviest iekšējās kontroles sistēmas, tad PTAC ir izstrādājis paraugus iekšējās kontroles sistēmu noteikumiem nelielām tirdzniecības vietām ar nelielu apmeklētāju skaitu, lai atvieglotu noteikto prasību izpildi. Izstrādātie paraugi attiecas uz gadījumiem, kad apmeklētāju plūsmas kontrole tiek veikta no pārdevēja puses viegli pārskatāmā tirdzniecības...