TIRDZNIECĪBA

Valdība 6. jūlija sēdē lēma par grozījumiem Ministru kabineta 2020. gada 9. jūnija noteikumos Nr.360 "Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai", kas paredz vairāku ierobežojumu atcelšanu saimniecisko pakalpojumu sniegšanai, tostarp tirdzniecībā, brīdī, kad 14 dienu kumulatīvais Covid-19 gadījumu skaits uz 100 000 iedzīvotājiem būs mazāks par 20 (līdz brīdim, kamēr tas nepārsniedz 25). Minētais rādītājs mainās katru dienu, tāpēc aicinām sekot informācijai Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) vietnē. Rādītājs no 20 līdz 120 saslimušo uz 100 000 iedzīvotāju Kamēr 14 dienu kumulatīvais Covid-19 gadījumu skaits uz 100 000 iedzīvotāju būs robežās no 20 līdz 120 saslimušo, tirdzniecībā būtiski ievērot un kontrolēt maksimālo apmeklētāju skaitu tirdzniecības vietās (veikalos, tirgu paviljonos, tirdzniecības centros), vienam apmeklētājam paredzot ne mazāk kā 15m2 no publiski pieejamās telpu platības. Komersantiem maksimālo apmeklētāju skaita kontroli jāīsteno atbilstoši savā iekšējā kontroles sistēmā noteiktajai kārtībai, visbiežāk tā ir ar iepirkumu ratiņu vai groziņu, kā arī iepirkšanās somu palīdzību, iespējama...

Atgādinām, ka 3. jūlijā stājās spēkā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) virzītais Plastmasu saturošu izstrādājumu patēriņa samazināšanas likums, kas aizliedz vairāku vienreizlietojamo plastmasu saturošu preču turpmāku ievešanu un izplatīšanu, to vietā patērētājiem jāpiedāvā preces no videi draudzīgākiem materiāliem. Par likumā minēto ierobežojumu un noteikumu neievērošanu kontroli veicošā institūcija (Valsts vides dienests, Patērētāju tiesību aizsardzības centrs, Pārtikas un veterinārais dienests, Veselības inspekcija) var piemērot sodu līdz 7000 eiro. Likums attiecas uz tiem vienreizlietojamiem plastmasas izstrādājumiem, kam jau ir pieejamas dabai draudzīgākas alternatīvas, piemēram, vates kociņi, plastmasas galda piederumi un šķīvji, dzērienu salmiņi, maisāmkociņi, balonu kociņi, putuplasta polistirola pārtikas un dzērienu iepakojums, kā arī no oksonoārdāmas plastmasas ražoti izstrādājumi. Savukārt glāzes vēl šobrīd netiek aizliegtas, bet jāveic pasākumi, lai samazinātu to patēriņu. Pienākums samazināt patēriņu un veidot ražotāju atbildības sistēmas attiecas arī uz plastmasu saturošiem zvejas rīkiem. Tirgotājiem būtiska informācija – veikali drīkstēs iztirgot savus krājumus arī pēc 3.jūlija, ja šie izstrādājumi...

Saskaņā ar Eiropas Savienības (ES) un nacionālajiem normatīvajiem aktiem preču kustība pāri ES ārējai robežai var tikt ierobežota, piemēram, izmantojot licencēšanas sistēmas vai tirgus uzraudzības pasākumus, vai aizliegta. No 2021.gada 16.jūlija visās ES dalībvalstīs, tai skaitā Latvijā, īstenojot tirgus uzraudzības pasākumus, piemērojama Eiropas Parlamenta un Padomes 2019.gada 20.jūnija Regula (ES) 2019/1020 par tirgus uzraudzību un produktu atbilstību un ar ko groza Direktīvu 2004/42/EK/ un Regulas (EK) Nr.765/2008 un (ES) Nr.305/2011. Kā informē Valsts ieņēmumu dienests (VID), saskaņā ar regulā noteikto tirgus uzraudzības iestādes atzinuma sniegšanas termiņš tiks pagarināts no trim uz četrām darba dienām no brīža, kad tiek apturēta preču laišana brīvā apgrozībā. Vairāk informācijas – sadaļas Ierobežojumi un aizliegumi preču pārvietošanai apakšsadaļā “Tirgus uzraudzības pasākumi”. No 2021. gada 26. maija tiek piemērota Eiropas Parlamenta un Padomes 2017. gada 5. aprīļa Regula (ES) 2017/745, kas attiecas uz medicīniskām ierīcēm, ar ko groza Direktīvu 2001/83/EK, Regulu (EK) Nr.178/2002 un Regulu (EK) Nr.1223/2009 un...

Valdība 1. jūnijā apstiprināja Ekonomikas ministrijas sagatavotos Ministru kabineta noteikumus Nr. 335 "Grozījumi Ministru kabineta 2020. gada 9. jūnija noteikumos Nr. 360 "Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai", kas paredz no 2. jūnija atcelt darbības ierobežojumus lielajiem tirdzniecības centriem un ielu tirdzniecības organizēšanai, vienlaikus saglabājot visus drošas tirdzniecības koncepta nosacījumus. No 2. jūnija klātienes tirdzniecību lielajos tirdzniecības centros var atsākt visi veikali, ievērojot noteiktos epidemioloģiskās drošības pasākumus. Tāpat klātienes darbību turpinās visi pakalpojumu sniedzēji un atļauta arī distances tirdzniecībā iegādāto preču izsniegšana veikalos. Vienlaikus ikvienā tirdzniecības vietā jāievēro šādas drošības prasības: mutes un deguna aizsegu lietošana gan pircējiem, gan darbiniekiem; pie ieejas jāizvieto informācija par maksimāli pieļaujamo apmeklētāju skaitu; groziņu/ratiņu/iepirkšanās somu skaitam jāatbilst maksimāli atļautajam apmeklētāju skaitam; jānodrošina 25 m2 uz 1 apmeklētāju (t.sk. tehniskās iekārtas); ja telpa mazāka, var atrasties tikai 1 apmeklētājs; jākontrolē apmeklētāju plūsma pie ieejas/izejas, iekštelpās/ārtelpās un tirdzniecības zālē, kur notiek pastiprināta...

Valdība 27. maija sēdē lēma par izmaiņām divās atbalsta programmās Covid-19 krīzes skartajiem komersantiem – ilgstošā dīkstāvē esošo tirdzniecības centru nomas ieņēmumu un sporta centru apgrozījuma krituma kompensācijai, kas radies vīrusa izplatības ierobežošanas pasākumu dēļ. Abās atbalsta programmās Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) ir uzsākusi pieteikumu pieņemšanu. Iepriekš bija noteikts, ka pieteikumus atbalsta saņemšanai komersanti var iesniegt līdz š.g. 31. maijam, bet, ņemot vērā atbalsta programmu ilgo saskaņošanas laiku ar Eiropas Komisiju, pieņemts lēmums komersantu pieteikumu iesniegšanas termiņu pagarināt līdz š.g. 30. jūnijam. Vienlaikus sporta centru atbalsta programmā paplašināts kritērijs atbalsta saņemšanai, nosakot, ka konkrētā sporta centra kopējais apgrozījuma kritums ir vismaz 60% vienā no šādiem kritērijiem: salīdzinot 2020. gada decembra un 2021. gada janvāra, februāra, marta, aprīļa un maija apgrozījuma kopsummu ar 2019. gada oktobra, novembra, decembra un 2020. gada janvāra, februāra, marta apgrozījuma kopsummu; salīdzinot 2021. gada janvāra, februāra, marta, aprīļa un maija apgrozījuma kopsummu ar...

Ministru kabineta 2021. gada 29. aprīļa noteikumi Nr. 275 "Grozījumi Ministru kabineta 2021. gada 8. aprīļa noteikumos Nr. 229 "Noteikumi par nomas apgrozījuma krituma kompensāciju Covid-19 krīzes skartajiem komersantiem" , ko sagatavojusi Ekonomikas ministrija un kas publicēti 7. maijā, un stājas spēkā no 8. maija, paredz kompensēt komersanta īpašumā esošā tirdzniecības centra nomas ieņēmumu kritumu. Atbalstu piešķirs Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) Ņemot vērā, ka atbalsts paredzēts tirdzniecības centriem, kas pēc 2021.gada 6.aprīļa joprojām ir ierobežoti tā saimnieciskajā darbībā, lai sniegtu mērķtiecīgu atbalstu tieši šādiem komersantam noteikts papildus kritērijs - tirdzniecības centriem pārtikas preču veikali neaizņem vairāk kā 30% no kopējās tirdzniecībai atvēlētās platības. Tas nozīmē, šāds atbalsts nebūs pieejams tirdzniecības centriem, kuros atrodas pārtikas veikals, ziedu veikals, aptieka, veterinārā aptieka, optikas veikals, jo šo veikalu saimnieciskā darbība nav ierobežota un viņi var gūt ienākumus. Tāpat noteikts, ka uz atbalstu var pretendēt tikai tāds komersants, kas nav atkārtoti...

Saeima ar 2021. gada 29. aprīļa grozījumiem Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā, lēmusi, ka no 7. maija pastiprinātos drošības apstākļos tiek atļauts atsākt sniegt sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumus klātienē ārtelpās. Savukārt Ministru kabineta ārkārtas sēdē 6. maijā tika nolemts pastiprināt iepriekš noteiktos nosacījumus sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniegšanai klātienē ārtelpās. To paredz grozījumi Ministru kabineta 2020. gada 9. jūnija noteikumos Nr. 360 "Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai". Sniedzot sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumus klātienē ārtelpās, pakalpojuma sniedzējam jāievēro šādi nosacījumi: pie viena galdiņa atrodas ne vairāk kā četras pilngadīgas personas, neskaitot nepilngadīgus bērnus (t.i. līdz 18 gadu vecumam), ne vairāk kā no divām mājsaimniecībām, taču ne vairāk kā 10 personas kopā (t.i. pieaugušie un bērni); tiek nodrošināts vismaz divu metru attālums starp pie dažādiem galdiņiem sēdošajām personām, ja starp galdiņiem nav izveidota norobežojoša siena; galda piederumus, trauku komplektus un salvetes katram apmeklētājam izsniedz individuāli; pēc katras ēdienreizes (katra apmeklētāja) galdiņus dezinficē; sabiedriskās ēdināšanas vietā...

Šajā rakstā apskatītas dažas situācijas, kas varētu būt aktuālas pēc beidzot pabeigtā breksita. Patiešām, vārds "beidzot" šeit ir īstajā vietā. Atceramies taču, ka referendums par Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes (Lielbritānija) izstāšanos no Eiropas Savienības (ES) notika jau 2016. gada 23. jūnijā, bet izstāšanās process ar daudziem beigu termiņiem, kas vairākkārt tika pagarināti un pārcelti, noslēdzās tikai pēc četrarpus gadiem — 2020. gada 31. decembrī. Tādējādi briti, kam tik ļoti patīk būt pirmajiem visās lietās, šajā spēlē zaudēja grenlandiešiem.1 Vienlaikus joprojām nevar teikt, ka visi breksita jautājumi ir pilnībā atrisināti. ES un Lielbritānija joprojām turpina sarunas par atsevišķiem tehniskiem aspektiem, tai skaitā arī attiecībā uz dažiem pievienotās vērtības nodokļa (PVN) jautājumiem, kurus apskatīju iepriekšējā rakstā (sk. rakstu "Par dažiem nenotikušā breksita aspektiem" žurnālā Bilance Nr. 6 (450) 2019. gada jūnijā). Taču tās situācijas, kas ir atrisinātas, tiek aplūkotas šajā rakstā. Lielbritānijas individuālais PVN identifikācijas numurs "GB" Sāksim ar vienkāršāko. Valsts ieņēmumu dienesta...

Valsts ieņēmumu dienesta muitas iestādēm plāno piešķirt tiesības veikt pārrobežu pasta sūtījumu kontroli - tai skaitā sūtījumu atvēršanu un iznīcināšanu, to paredz likumprojekts grozījumi likumā "Par Valsts ieņēmumu dienestu", ko otrdien, 20. aprīlī, izskatījis Ministru kabinets. Šādu tiesību piešķiršanas nepieciešamība tiek skaidrota ar narkotiku apkarošanu. "Pasta sūtījumos atrodas dažādu veidu narkotiskās un psihotropās vielas, pārsvarā tās ir MDMA, marihuāna, hašišs, LSD, amfetamīns, halucinogēnās sēnes, retāk sastopams kokaīns un heroīns, kā arī dažādi aizliegtie medikamenti, piemēram, SUBUTEX tabletes. Visbiežāk pasta sūtījumos konstatēto vielu apjoms ir līdz 10 gramiem. Lielākā daļa pasta sūtījumu ar narkotiskajām vielām Latvijā nonāk no Nīderlandes Karalistes, kā arī neliela daļa no Spānijas, Apvienotās Karalistes, Beļģijas un Vācijas," minēts likumprojekta anotācijā. Tiesības pārbaudīt pasta sūtījumus muitai plānots piešķirt attiecībā uz sūtījumiem, kas ienāk no citām Eiropas Savienības dalībvalstīm. Lai likumprojekts stātos spēkā, tas vēl jāpieņem Saeimā.

Līdz ar valstī noteiktajiem epidemioloģiskajiem ierobežojumiem ir palielinājusies gan iedzīvotāju, gan uzņēmēju interese par attālināto tirdzniecību. Lai palīdzētu nekļūdīties tiešsaistes darbības reģistrēšanā, Valsts ieņēmumu dienests (VID) izveidojis infografiku par to, kad tiešsaistes tirdzniecība jāreģistrē kā struktūrvienība un kā to izdarīt pareizi. Jebkurš jauns interneta veikals, lapa lielākā tirdzniecības platformā vai mobilā lietotne, ar kuras starpniecību plānots rezervēt un pārdot preces vai sniegt pakalpojumus, ir jāreģistrē VID kā struktūrvienība1. Arī tad, ja uzņēmums izlēmis papildināt savu līdzšinējo darbību un izveidot interneta tirdzniecības vietni (interneta veikalu), tam 10 dienu laikā no šī lēmuma pieņemšanas ir jāreģistrē struktūrvienība. Tieši tāpat jārīkojas arī pašnodarbinātajiem – saimnieciskās darbības veicējiem. Struktūrvienību var ērti un vienkārši reģistrēt VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS). Kā struktūrvienības nosaukums ir jānorāda tīmekļa vietnes adrese (piemēram, www.domens.lv), kā struktūrvienības veids jāizvēlas “tīmekļa vietne”. Ja uzņēmējdarbības veikšanai tiek izmantota eksistējoša interneta platforma (piemēram, www.ebay.com, www.etsy.com, u. tml.), reģistrējot jānorāda gan platformas, gan sava profila...

Aprīlī darbu uzsākusi Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) inovāciju un tehnoloģiju pārstāvniecība Briselē, kura turpmāk kalpos kā tilts starp Latvijas uzņēmumiem, kuri vēlas investēt pētniecībā, un Eiropas institūcijām, kuras administrē dažādas atbalsta programmas. Latvijas inovāciju un tehnoloģiju pārstāvniecību vadīs Egita Aizsilniece-Ibema, kura līdz šim pildīja LIAA ārējās pārstāvniecības vadītājas pienākumus Nīderlandē. Latvijas līdzšinējie ieguldījumi pētniecībā un attīstībā ir tikai 0,64% no IKP. Tas ir viens no zemākajiem rādītājiem ES, turklāt Latvijā lielāko daļu no šiem izdevumiem veido valsts vai ES fondu finansējums. Salīdzinājumam ES valstis vidēji pētniecībā un attīstībā iegulda 2,19% no IKP. “Lai panāktu strukturālas pārmaiņas ekonomikā un straujāk attīstītu tādas viedās specializācijas jomas kā bioekonomika, fotonika, viedie materiāli vai biomedicīna, nepieciešams vismaz trīskāršot ieguldījumus pētniecībā un attīstībā. Apzināmies, ka to nebūs iespējams panākt tikai ar iekšējiem resursiem, tādēļ vēlamies daudz mērķtiecīgāk strādāt ar ES pētniecības un inovāciju programmas “Apvārsnis” piedāvājumu, kā arī aicināt Latvijas uzņēmumus aktīvāk iesaistīties Eiropas Kosmosa...

Preču zīmes reģistrācija Latvijā nodrošina tās īpašniekam izņēmuma tiesības uz šo preču zīmi Latvijas teritorijā. Pakalpojums attiecas arī uz kolektīvās un sertifikācijas zīmes reģistrāciju. Sadarbībā ar Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma biroju (EUIPO) ECP1 Front Office Patentu valdes ir ieviesusi pakalpojumu "Ātrā preču zīmes pieteikuma izskatīšana". Pakalpojums paredz pieteikuma izskatīšanu bez papildu maksas. Pakalpojuma būtiskākie ieguvumi: ātrāks process - paredzot lēmuma par preču zīmes reģistrāciju pieņemšanu ne vēlāk kā 15 darbdienu laikā; drošāk – izvēloties apstiprinātus terminus no iepriekš sagatavota saraksta (Nicas klasifikācijas preču un pakalpojumu saraksts), ir mazāka iespēja kļūdīties; vienkāršāk - izvēloties šo pakalpojumu tiek būtiski samazināts sarakstes apjoms ar Patentu valdi, tādējādi vienkāršojot kopējo preču zīmes iegūšanas procesu. Patentu valde informē, ka šopavasar ir veikti uzlabojumi - par 988 terminiem ir palielināts Patentu valdes akceptēto preču un pakalpojumu saraksta terminu daudzums. Šobrīd par akceptētiem ir uzskatāmi ne tikai Nicas klasifikācijas klašu virsrakstu termini, bet arī termini, kas apraksta tirdzniecību ar...

Saeima 7. aprīlī galīgajā lasījumā pieņēma Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likumu. Tā mērķis ir ierobežot negodīgu tirdzniecības praksi visā lauksaimniecības un pārtikas preču piegādes ķēdē, kā arī nepārtikas preču mazumtirgotāju ietekmes izmantošanu pret piegādātājiem. Līdz ar jauno regulējumu ieviesta arī virkne Eiropas Savienības (ES) prasību. Jaunais likums stāsies spēkā 2021. gada 1. novembrī. Likums aizstās līdz šim spēkā esošo regulējumu, kas paredzēja aizliegumu mazumtirgotājiem piemērot virkni prasību preču piegādātājiem, iepriekš norādīja par likumprojekta virzību Saeimā atbildīgās Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētājs Ralfs Nemiro, akcentējot, ka arī turpmāk preču iepircējs nevarēs ļaunprātīgi izmantot tirgus varu attiecībā pret piegādātājiem. Vienlaikus preču piegādātājiem būs nodrošināts arī minimālais aizsardzības līmenis pret negodīgu tirdzniecības praksi visā ES. Negodīgas tirdzniecības prakses veidi pārtikas piegādes ķēdē tiek iedalīti vairākās grupās: praksē, ko aizliegts piemērot, un praksē, kas ir atļauta tikai ar konkrētiem nosacījumiem. Lai nodrošinātu augstāku aizsardzības līmeni un apkarotu negodīgu tirdzniecību, Latvija ir izvēlējusies noteikt...

Apvienotās Karalistes (Lielbritānijas) izstāšanās no Eiropas Savienības pārejas periods ir beidzies, un no šāgada 1. janvāra Lielbritānija ir uzskatāma par "trešo" valsti. Kā šis fakts uzņēmējiem, kas veic darījumus ar Lielbritāniju, ietekmē vairākus svarīgus biznesa aspektus — līgumu slēgšanu, tiesisko strīdu risināšanu, personas datu pārsūtīšanu un preču zīmju aizsardzību, par to īpašā seminārā februārī informēja zvērinātu advokātu biroja Sorainen speciālisti. Kas mainās līgumu slēgšanas jomā? Breksita ietekme uz jau noslēgtajiem līgumiem nebūs pārāk liela — Lielbritānijas izstāšanās nemaina to līgumu spēkā esamību, kuri noslēgti iepriekš. Būtiskākās izmaiņas paredzamas saistībā ar līgumiem piemērojamo likumu, seminārā skaidroja Sorainen zvērināta advokāte Zane Akermane. Līgumam parasti piemēro to likumu, par kuru puses ir vienojušās pašā līgumā, tātad — atbilstoši pušu izvēlei. Ja līgumā šāda vienošanās nav paredzēta, līgumam piemērojamo likumu nosaka pēc dažādiem starptautiskiem līgumiem. Šajā ziņā Lielbritānijā joprojām ir spēkā regulas "Roma I" un "Roma II", jo Lielbritānija šīs regulas pārņēmusi savos iekšējos tiesību aktos....

Ministru kabinets 1. aprīļa sēdē pieņēma grozījumus Ministru kabineta 2020. gada 9. jūnija noteikumos Nr. 360 “Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai”, kas paredz, ka no 7. aprīļa pastiprinātas drošības apstākļos darbu klātienē var atsākt visi veikali ārpus lielajiem tirdzniecības centriem. Tāpat valdība apstiprināja, ka no 7. aprīļa tiek atļauta arī ielu tirdzniecības organizēšana (jeb gadatirgi), vienlaikus apstiprinot drošas tirdzniecības protokolu visai āra tirdzniecībai. Veikalos ārpus lieliem tirdzniecības centriem No 7. aprīļa pastiprinātas drošības apstākļos darbu klātienē var atsākt visi veikali ārpus lieliem tirdzniecības centriem (ar kopējo tirdzniecības platību zem 7000 m2). Visās šajās tirdzniecības vietās (ikvienā veikalā, neatkarīgi no tā izmēra un tirgojamo preču klāsta) jāievēro šādas drošības prasības: mutes un deguna aizsegu lietošana gan pircējiem, gan darbiniekiem;jānodrošina 25 m2 uz 1 apmeklētāju (t.sk. tehniskās iekārtas); ja telpa mazāka, var atrasties tikai 1 apmeklētājs; Lielajos tirdzniecības centros No 7. aprīļa pastiprinātas drošības apstākļos tirdzniecības centros, kuru kopējā tirdzniecībai atvēlētā platība...