TIRDZNIECĪBA

Ministru kabineta 14. decembra sēdē apstiprināti Ekonomikas ministrija rosinātie grozījumi Ministru kabineta 1999. gada 18. maija noteikumos Nr.178 “Kārtība, kādā norādāmas preču un pakalpojumu cenas”. Grozījumi izstrādāti ar mērķi veicināt nepārprotamu un skaidru pārdošanas cenu un atlaižu cenu norādīšanu precēm, lai patērētāji netiktu maldināti un varētu vieglāk veikt objektīvu cenu salīdzināšanu. Praksē iepriekš konstatēts, ka ne vienmēr veikalos norādītais cenas samazinājums, kas tiek atzīmēts kā “labākais piedāvājums”, ir līdz galam patiess. Tāpēc ar šiem grozījumiem novērstas situācijas, kad pārdevēji mākslīgi paaugstina preces cenu uz īsu periodu pirms atlaides piemērošanas un pēc tam uzrāda to kā ļoti ievērojamu (patiesībā fiktīvu) cenas samazinājumu, tādējādi maldinot patērētājus par patieso atlaides lielumu. Šobrīd šis nosacījums, ka cenu nedrīkst mākslīgi paaugstināt neilgu laiku pirms speciālo piedāvājumu izsludināšanas, konceptuāli jau ir ietverts Patērētāju tiesību aizsardzības centra Vadlīnijās preču un pakalpojumu cenu norādīšanai, tostarp godīgas komercprakses īstenošanai. Stiprinot patērētāju tiesību aizsardzību, normatīvais regulējums papildināts ar skaidrākiem nosacījumiem, kāda informācija...

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) atgādina, ka no 2021. gada 1. martā tika ieviests jauns energomarķējums piecām preču grupām: aukstumiekārtām, veļas mazgājamām mašīnām, kombinētajām veļas mazgāšanas un žāvēšanas mašīnām, trauku mašīnām un televizoriem. Līdz šim preces, kas vairs netika laistas tirgū pēc 2020. gada 1. novembra, bet atradās tirdzniecībā vēl pirms šī datuma, drīkstēja izpārdot ar veco marķējumu. Tomēr jāpievērš uzmanība, ka no 2021. gada 1. decembra preces ar veco energomarķējumu tirgot nedrīkst! Gaismas avotiem jauns energomarķējums ir stājies spēkā no 2021. gada 1. septembra, savukārt riepām energomarķējums stājās spēkā no 2021. gada 1. maija. Jaunajā marķējumā visiem produktiem ir izmantota vienota A-G skala. A++/A+ klases vairs netiks lietotas. Marķējumā ir ieviests QR kods ar saiti uz Eiropas Komisijas marķējuma datubāzi EPREL (European Product Database for Energy Labelling). Produktu enerģijas patēriņš visiem produktiem norādīts uzreiz zem energoefektivitātes skalas. Marķējuma apakšējā daļā ir dažādas piktogrammas, kas informē par izvēlētā produkta...

Lai turpinātu apturēt straujo Covid-19 infekcijas pieaugumu un veselības sistēmas noslodzes pieauguma tendenci un novēršamās mirstības mazināšanu, vienlaikus nodrošinot svarīgu valsts funkciju un pakalpojumu nepārtrauktību, Ekonomikas ministrija informē, ka valdība 9. novembra sēdē apstiprināja nosacījumus tirdzniecības organizēšanai no 15. novembra līdz ārkārtējas situācijas beigām – 2022. gada 11. janvārim. Stingri drošības pasākumi tirdzniecības pakalpojumu sniegšanā uz ārkārtējās situācijas laiku ieviesti ar mērķi mazināt cilvēku kontaktēšanos un līdz ar to Covid-19 inficēšanās riskus, jo īpaši nevakcinētu cilvēku kontaktēšanos. Detalizēti ar nosacījumiem tirdzniecības nozares darbībai var iepazīties valdības akceptētajos grozījumu Ministru kabineta 2021. gada 9. oktobra rīkojumā Nr. 720 “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu” projektā, kas vēl nav oficiāli publicēts. Epidemioloģiski drošā vidē jeb t.s. “zaļajā” drošības režīmā, t.i. visi tirdzniecības vietu darbinieki un visi pircēji ir ar sadarbspējīgu vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātu, tirdzniecības pakalpojumus varēs sniegt jebkurā tirdzniecības vietā iekštelpās, nosakot tādu maksimālo apmeklētāju skaitu, lai nodrošinātu ne mazāk kā 15 m2 no publiski...

Ministru kabinets 2. novembrī konceptuāli vienojās par galvenajiem principiem sadzīvei no 15. novembra ārkārtējās situācijas laikā. Prioritāri plānots pēc iespējas atgriezties klātienes mācību procesā. Lielu daļu klātienes pakalpojumu un pasākumu paredzēts atsākt “zaļajā režīmā”, ja darbinieki un klienti būs pabeiguši vakcināciju pret Covid-19 un varēs uzrādīt sadarbspējīgu sertifikātu. Savukārt “sarkanajā režīmā” jeb nevakcinētām un Covid-19 nepārslimojušām personām klātienē būs pieejami tikai paši nepieciešamākie pakalpojumi un preces. Detalizētu lēmumu par epidemioloģiskās drošības prasībām no 15. novembra plānots pieņemt pēc nedēļas - 9. novembra Ministru kabineta sēdē. No 15. novembra plānots atjaunot mācības klātienē, organizējot klašu un grupu savstarpējo nepārklāšanos. Paredzēts, ka interešu izglītība ārpus telpām varētu notikt arī “sarkanajā režīmā”. Bērniem ar vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātu interešu izglītības nodarbības varētu notikt telpās. Turpmāk plānots saglabāt principu par attālināto darbu visiem, kuru darba specifika to ļauj (vismaz ārkārtējās situācijas laikā). No 15. novembra visiem valsts pārvaldes un pašvaldību institūciju un to kapitālsabiedrību darbiniekiem būs...

Apstiprinot grozījumus Ministru kabineta 2021. gada 9. oktobra rīkojumā Nr. 720 "Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu", valdība 20. oktobra ārkārtas sēdē lēma par stingrākiem drošības nosacījumiem tirdzniecības vietās ar mērķi būtiski mazināt cilvēku pulcēšanos un kontaktēšanos sabiedriskās vietās. Lai mazinātu Covid-19 inficēšanās risku, aicina iedzīvotājus pēc iespējas vairāk izmantot distances tirdzniecības sniegtās iespējas un attiecīgi retāk apmeklēt tirdzniecības vietas, vienmēr lietot sejas maskas, ievērot 2 metru distanci no citiem pircējiem un regulāri lietot roku dezinfekcijas līdzekļus. No 21. oktobra līdz 14. novembrim tirdzniecības pakalpojumus klātienē sniegs tikai: pārtikas preču veikali, kur 70 % no sortimenta ir pārtikas preces; higiēnas preču veikali, kur 70 % ir higiēnas preces; aptiekas (tai skaitā veterinārās aptiekas); optikas preču veikali; degvielas uzpildes stacijas; dzīvnieku barības veikali; preses tirdzniecības vietas; grāmatnīcas; telekomunikāciju preču un pakalpojumu vietas; ziedu tirdzniecības vietas; kā arī reģistrētas autoostas, kuras saskaņā ar normatīvajiem aktiem nodrošina biļešu tirdzniecību, un dzelzceļa stacijās esošās biļešu tirdzniecības kases, kurās...

Krīzes vadības padome 18. oktobrī, uzklausot veselības un citu nozaru speciālistus, lēma noteikt daudz stingrākus drošības pasākumus, lai samazinātu Covid-19 infekcijas izplatības aizvien pieaugošo ātrumu, tādējādi pēc iespējas samazinot laiku, kad ārstniecības sistēma piedzīvos pārslodzi. Vienlaikus ir jāturpina palielināt vakcinācijas aptveri, tāpēc ikvienam nevilcinoties jārod iespēja vakcinēties pret Covid-19, lai pasargātu sevi no inficēšanās vai smagas slimības gaitas. Ārstniecības iestāžu situācija šobrīd ir kritiska, tāpēc visa sabiedrība tiek aicināta solidarizēties ar mūsu mediķiem un ievērot stingrus drošības pasākumus. Jaunie, īpaši stingrie drošības pasākumi rīkojumā par ārkārtējo situāciju vēl jāapstiprina valdībā, tas plānots ārkārtas sēdē trešdien, 20. oktobrī. “Mājsēdes” mērķis ir pēc iespējas apturēt galveno Covid-19 izplatības ceļu – klātienes kontaktēšanos. Tāpēc klātienē nedrīkstēs notikt ne publiski, ne privāti pasākumi. Klātienē būs pieļauta tikai pašu nepieciešamāko veikalu darbība un visbūtiskāko pakalpojumu sniegšana. Līdz ar to tiktu pārtraukta visu veidu izklaides, labsajūtas, sabiedriskās ēdināšanas u.c. pakalpojumu sniegšana klātienē līdz 15. novembrim. Attālinātais darbs kā...

Apstiprinot grozījumu Ministru kabineta 2021. gada 9. oktobra rīkojumā Nr. 720 "Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu", valdība 12. oktobrī precizējusi darbības nosacījumos tirdzniecības vietām ārkārtējās situācijas laikā. Lai mazinātu cilvēku pulcēšanos vēlās vakara stundās publiskās vietās, t.sk. tirdzniecības un pakalpojumu sniegšanas vietās, tirdzniecības un pakalpojumu sniegšanas vietās tiek saīsināts darba laiks līdz plkst. 21.00. Šis ierobežojums neattiecas uz pirmās nepieciešamības veikaliem – t.i., pārtikas veikaliem, aptiekām (tai skaitā veterinārajām aptiekām), optikas veikaliem, dzīvnieku barības veikaliem, preses tirdzniecības vietām, higiēnas preču veikaliem, telekomunikācijas preču un pakalpojumu vietām, kā arī degvielas uzpildes stacijām, kā arī uz vitāli svarīgajiem saimnieciskajiem pakalpojumiem – t.i., banku, kurpnieku un citiem remonta pakalpojumiem, apģērbu tīrītavām, kā arī sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumiem līdzņemšanai. Visas pārējās tirdzniecības un pakalpojumu sniegšanas vietas drīkst strādāt laika posmā no plkst.6.00 līdz plkst. 21.00. Līdz ar grozījumiem MK rīkojumā arī noteikts, ka tirdzniecības pakalpojumus epidemioloģiski nedrošā vidē var sniegt iekštelpās tikai tad, ja apmeklētāju plūsma pilnībā tiek...

Ņemot vērā straujo Covid-19 infekcijas izplatīšanos un pieaugošo veselības nozares pārslodzi, kā arī lai apturētu straujo Covid-19 infekcijas pieauguma un veselības sistēmas noslodzes pieauguma tendenci un novēršamās mirstības mazināšanu, vienlaikus nodrošinot svarīgu valsts funkciju un pakalpojumu nepārtrauktību, Ministru kabinets lēmis izsludināt visā valsts teritorijā ārkārtējo situāciju no š.g. 11. oktobra līdz 2022. gada 11. janvārim. Ārkārtējās situācijas laikā tiek ieviesti pastiprināti drošības pasākumi tirdzniecības pakalpojumu sniegšanā ar mērķi mazināt cilvēku kontaktēšanos un līdz ar to Covid-19 inficēšanās riskus, jo īpaši nevakcinētu cilvēku kontaktēšanos. No š.g. 11.oktobra turpmākos trīs mēnešus brīvdienās un svētku dienās aizliegta tirdzniecības pakalpojumu sniegšana tirdzniecības centros (telpu platība virs 1500 m2 un vairāk kā 5 tirdzniecības vietas), izņemot zemāk minētajās pirmās nepieciešamības tirdzniecības un saimniecisko pakalpojumu sniegšanas vietās. Epidemioloģiski drošā vidē jeb t.s. “zaļajā” drošības režīmā, t.i. visi tirdzniecības vietu darbinieki un visi pircēji ir ar sadarbspējīgu vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātu, tirdzniecības pakalpojumus var sniegt jebkurā tirdzniecības vietā...

Covid-19 pandēmijas laikā Latvijā viena no vistiešāk ierobežojumu skartajām nozarēm ir bijusi tirdzniecība, kur ilgāku laika periodu noteiktu preču sortimenta mazumtirdzniecības veikali klātienē bija slēgti. Tajā pašā laikā tirdzniecība internetā likumsakarīgi piedzīvoja uzplaukumu, un ievērojami atšķīrās arī tirdzniecības dinamika dažādās nozares apakšjomās. Covid-19 krīzes laikā notiekošo tirdzniecības nozarē portālam BilancePLZ skaidro makroekonomikas eksperti, kurus lūdzām atbildēt uz jautājumiem par tirdzniecības jomas ekonomisko attīstību šajā laikā, valsts atbalsta pasākumu lomu, kā arī jaunās nodokļu reformas ietekmi uz nozares uzņēmumiem. Daina Paula, Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes Makroekonomikas analīzes daļas galvenā ekonomiste: Tirdzniecības nozare ir daudzveidīga, un pandēmijas laikā tās attīstība bijusi neviendabīga (1.att.). Mazumtirdzniecība aptver plašu preču klāstu, tostarp nodrošina daudzas pamatvajadzības, un šis faktors mazināja nozares iegrimšanu pandēmijas viļņos. Vairumtirdzniecība īslaicīgi bija ieguvēja no lauksaimniecības preču eksporta (jāatceras, ka lielākā eksportētājnozare arvien ir tirdzniecības nozare, jo ne visi ražojošie uzņēmumi importē vai eksportē preces paši, tieši, bet izmanto tirdzniecības nozares starpniecību). Automobiļu...

Lai sniegtu atbalstu uzņēmējiem Covid-19 pandēmijas laikā, Rīgas dome arī turpmāko mēnešu laikā nepiemēros pašvaldības nodevu par ielu tirdzniecību. To paredz 30. septembrī Rīgas domes Finanšu un administrācijas lietu komitejā atbalstītie grozījumi saistošajos noteikumos “Par pašvaldības nodevu par tirdzniecību publiskās vietās Rīgā". Grozījumi vēl būs jāpieņem domes sēdē. Ielu tirdzniecībai sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniegšanai nodeva netiks piemērota līdz 2022. gada 31. martam, bet līdz 2022. gada beigām paredzēts nepiemērot pašvaldības nodevu ielu tirdzniecībai pasākumu, Ziemassvētku, īslaicīga rakstura ielu tirdzniecības laikā un amatniekiem tirdzniecības veikšanai reģistrētā ielu tirdzniecības vietā. Samaksātā nodeva par periodu līdz 2022. gada 31. decembrim tiks atmaksāta līdz 2021. gada 30. decembrim, jo uz 2022. gadu tirdzniecības atļaujas var tikt izsniegtas, sākot no 2021. gada 1. oktobra. Saistībā ar Covid-19 izplatību un visā valstī noteiktajiem ierobežojumiem ir samazinājusies iedzīvotāju un tūristu plūsma pilsētā, kas negatīvi ietekmē atsevišķu ielu tirdzniecības veidu un tirdzniecības dalībnieku darbību. Tādējādi ir nepieciešami atbalsta pasākumi uzņēmējiem,...

Valdības 28. septembra sēdē apstiprināti grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, kas izstrādāti, lai veicinātu augstāku patērētāju tiesību aizsardzības līmeni digitālajā jomā, nosakot patērētāju tiesības neatbilstošu digitālā satura un digitālā pakalpojuma iegādes un piegādes gadījumos, kā arī neatbilstošu preču iegādes gadījumā. Vienlaikus grozījumi sekmēs to digitālo pakalpojumu sniedzēju darbību un attīstību, kas darbojas ES tirgū, jo prasības būs harmonizēts visās ES dalībvalstīs. Līdz ar grozījumiem likumā digitālajam saturam un digitālajam pakalpojumam tiek noteiktas atbilstības, modificēšanas un piegādes prasības. Iepriekš digitālais saturs bija daļa no preces definīcijas tvēruma, tomēr ņemot vērā digitālā satura īpatnības un to, ka digitālajā vidē ir aizsargājami arī personas dati, prasības noteiktas atsevišķi. Jaunās prasības ietver gan atbilstības prasības, gan piegādes prasības, kā arī aizsardzības līdzekļus patērētājiem neatbilstības gadījumā. Vienlaikus jānorāda, ka kā atsevišķa preču kategorija tiek izdalītas viedās preces (smart goods), jo to izmantošanai ir nepieciešams digitālais saturs. Grozījumi arī nostiprina jau pastāvošo praksi par preču iegādi norēķināties ar...

Grāmatvedībā ikdienā izmanto rēķinus un pavadzīmes saimniecisko darījumu fiksēšanā un arī strīda gadījumā kā pierādījumu, ka darījums ir noticis. Joprojām aktuāls ir jautājums par dokumentu parakstīšanu. Eksperti izsaka viedokļus, un ir vērts ar tiem iepazīties, jo katrs eksperts šo jautājumu analizē, akcentējot dažādas lietas. Šajā rakstā padalīšos ar savu redzējumu par dokumentu parakstīšanu, kas balstīts uz spēkā esošo normatīvo aktu prasībām. Manuprāt, katrā uzņēmumā vadītājam sadarbībā ar grāmatvedi ir jāpieņem individuāls lēmums par dokumentu parakstīšanu, autorizēšanu vai neparakstīšanu. Svarīgi ir atcerēties, ka dokumentu rada, lai nostiprinātu jebkuru notikumu un nodrošinātu darījuma juridisko spēku. Dokumenta juridiskais spēks nodrošina iespēju izmantot attiecīgo dokumentu tiesību īstenošanai vai likumisko interešu aizstāvībai. Dokuments, kuram nav juridiska spēka, citām organizācijām un fiziskajām personām nav saistošs, bet ir saistošs šā dokumenta autoram. Likums "Par grāmatvedību" nosaka, ka grāmatvedības reģistros izdara ierakstus, kas pamatoti ar attaisnojuma dokumentiem. Šā likuma 7. pantā ir noteikti minimālie rekvizīti un informācija, kas jānorāda dokumentā...

Ministru kabineta sēdē 21. septembrī izskatīti un konceptuāli atbalstīti priekšlikumi drošākai pakalpojumu sniegšanai augošas Covid-19 saslimstības apstākļos. Veselības ministrija piedāvā visos gadījumos, kad tas ir iespējams, ekonomiskās un sociālās aktivitātes - pakalpojumu sniegšanu, pasākumu organizēšanu un citas aktivitātes iekštelpās īstenot “daļēji drošajā” vidē (klātesot personām, kuras ir vakcinētas pret Covid-19, pārslimojušas Covid-19 vai viņām ir negatīvs Covid-19 tests) vai “drošajā” vidē (klātesot vienīgi personām, kuras ir vakcinētas pret Covid-19 vai to pārslimojušas). Bez sertifikātu pārbaudīšanas “nedrošajā” vidē saglabātos tikai pirmās nepieciešamības pakalpojumu sniegšana. Jau šobrīd aktivitātes “daļēji drošajā” vai “drošajā” vidē tiek īstenotas vispārējās, interešu un profesionālās izglītības jomās, sporta un amatierkolektīvu darba organizācijā, sabiedriskās ēdināšanas, kultūras un izklaides, kā arī skaistumkopšanas un labsajūtas pakalpojumu sniegšanā. Lemjot par labu līdzīgas prakses ieviešanā arī citu pakalpojumu jomā, būtu nepieciešams ieviest “daļēji drošu” vidi kultūrvietu darbības organizācijai iekštelpās, tirdzniecībai telpās, kā arī darbavietās klātienē, dodot tiesības darba devējam noteikt tiesības noteikt epidemioloģiskās drošības prasības....

Valsts ieņēmumu dienests (VID) vērš uzmanību, ka 1. septembrī stājas spēkā grozījumi Muitas likumā un grozījumi Ministru kabineta 2017. gada 8. augusta noteikumos Nr. 468 "Noteikumi par atsevišķiem muitas kontroles veidiem", kas nosaka izmaiņas muitas kontroles pasākumiem intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzībai. Atsevišķos gadījumos attiecībā uz precēm, par kurām ir aizdomas, ka tās ir viltotas, personas tiesību aizstāvība tiks nodrošināta tiesā, tāpēc noteikta personas rīcība gadījumos, kad tiesā ir iesniegts prasības pieteikums par tiesvedības uzsākšanu par viltotām precēm. Atgādinām, ka viltotas jeb kontrafaktas preces ir tādas preces, kas pārkāpj tiesības uz intelektuālo īpašumu: preču zīmēm, dizaina paraugiem, ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm u.c. Līdz ar grozījumiem normatīvajā regulējumā mainās VID kompetence, ja muitas kontroles pasākumu rezultātā tiek konstatēts intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpums. VID arī turpmāk pieņems lēmumus par viltotu preču nodošanu iznīcināšanai, ja preču deklarētājs vai valdītājs pret to neiebilst, kā arī gadījumos, kad preču deklarētājs iebilst pret iznīcināšanu, bet tās ir preces, kuras...

Ekonomikas ministrija izstrādājusi un 26. augustā starpinstitūciju saskaņošanai nodevusi noteikumu projektu "Grozījumi Ministru kabineta 1999.gada 18.maija noteikumos Nr.178 "Kārtība, kādā norādāmas preču un pakalpojumu cenas"". Grozījumu izstrādes mērķis ir veicināt nepārprotamu un skaidru pārdošanas cenu un atlaižu cenu norādīšanu precēm, lai patērētāji netiktu maldināti un varētu vieglāk veikt objektīvu cenu salīdzināšanu. Praksē konstatēts, ka ne vienmēr veikalos norādītais cenas samazinājums, kas tiek atzīmēts kā “labākais piedāvājums”, ir līdz galam patiess. Tāpēc ar šiem grozījumiem tiks novērstas situācijas, kad pārdevēji mākslīgi paaugstina preces cenu uz īsu periodu pirms atlaides piemērošanas un pēc tam uzrāda to kā ļoti ievērojamu (patiesībā fiktīvu) cenas samazinājumu, tādējādi maldinot patērētājus par patieso atlaides lielumu. Šobrīd šis nosacījums, ka cenu nedrīkst mākslīgi paaugstināt neilgu laiku pirms speciālo piedāvājumu izsludināšanas, konceptuāli jau ir ietverts Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) Vadlīnijās preču un pakalpojumu cenu norādīšanai, tostarp godīgas komercprakses īstenošanai. Stiprinot patērētāju tiesību aizsardzību, Ekonomikas ministrija rosina arī normatīvo regulējumu papildināt...