Piekļūstamība

Pāriet uz galveno saturu

Fonta izmērs

Kontrasts

TIRDZNIECĪBA

Kā jāorganizē tirdzniecība no 21. oktobra līdz 14. novembrim?
Kā jāorganizē tirdzniecība no 21. oktobra līdz 14. novembrim?
Apstiprinot grozījumus Ministru kabineta 2021. gada 9. oktobra rīkojumā Nr. 720 "Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu", valdība 20. oktobra ārkārtas sēdē lēma par stingrākiem drošības nosacījumiem tirdzniecības vietās ar mērķi būtiski mazināt cilvēku pulcēšanos un kontaktēšanos sabiedriskās vietās. Lai mazinātu Covid-19 inficēšanās risku, aicina iedzīvotājus pēc iespējas vairāk izmantot distances tirdzniecības sniegtās iespējas un attiecīgi retāk apmeklēt tirdzniecības vietas, vienmēr lietot sejas maskas, ievērot 2 metru distanci no citiem pircējiem un regulāri lietot roku dezinfekcijas līdzekļus. No 21. oktobra līdz 14. novembrim tirdzniecības pakalpojumus klātienē sniegs tikai: pārtikas preču veikali, kur 70 % no sortimenta ir pārtikas preces; higiēnas preču veikali, kur 70 % ir higiēnas preces; aptiekas (tai skaitā veterinārās aptiekas); optikas preču veikali; degvielas uzpildes stacijas; dzīvnieku barības veikali; preses tirdzniecības vietas; grāmatnīcas; telekomunikāciju preču un pakalpojumu vietas; ziedu tirdzniecības vietas; kā arī reģistrētas autoostas, kuras saskaņā ar normatīvajiem aktiem nodrošina biļešu tirdzniecību, un dzelzceļa stacijās esošās biļešu tirdzniecības kases, kurās...
"Mājsēdi" Covid-19 infekcijas izplatības mazināšanai plāno ieviest no 21. oktobra līdz 15. novembrim
"Mājsēdi" Covid-19 infekcijas izplatības mazināšanai plāno ieviest no 21. oktobra līdz 15. novembrim
Krīzes vadības padome 18. oktobrī, uzklausot veselības un citu nozaru speciālistus, lēma noteikt daudz stingrākus drošības pasākumus, lai samazinātu Covid-19 infekcijas izplatības aizvien pieaugošo ātrumu, tādējādi pēc iespējas samazinot laiku, kad ārstniecības sistēma piedzīvos pārslodzi. Vienlaikus ir jāturpina palielināt vakcinācijas aptveri, tāpēc ikvienam nevilcinoties jārod iespēja vakcinēties pret Covid-19, lai pasargātu sevi no inficēšanās vai smagas slimības gaitas. Ārstniecības iestāžu situācija šobrīd ir kritiska, tāpēc visa sabiedrība tiek aicināta solidarizēties ar mūsu mediķiem un ievērot stingrus drošības pasākumus. Jaunie, īpaši stingrie drošības pasākumi rīkojumā par ārkārtējo situāciju vēl jāapstiprina valdībā, tas plānots ārkārtas sēdē trešdien, 20. oktobrī. “Mājsēdes” mērķis ir pēc iespējas apturēt galveno Covid-19 izplatības ceļu – klātienes kontaktēšanos. Tāpēc klātienē nedrīkstēs notikt ne publiski, ne privāti pasākumi. Klātienē būs pieļauta tikai pašu nepieciešamāko veikalu darbība un visbūtiskāko pakalpojumu sniegšana. Līdz ar to tiktu pārtraukta visu veidu izklaides, labsajūtas, sabiedriskās ēdināšanas u.c. pakalpojumu sniegšana klātienē līdz 15. novembrim. Attālinātais darbs kā...
Precizēti drošības pasākumi tirdzniecības vietām ārkārtējās situācijas laikā
Precizēti drošības pasākumi tirdzniecības vietām ārkārtējās situācijas laikā
Apstiprinot grozījumu Ministru kabineta 2021. gada 9. oktobra rīkojumā Nr. 720 "Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu", valdība 12. oktobrī precizējusi darbības nosacījumos tirdzniecības vietām ārkārtējās situācijas laikā. Lai mazinātu cilvēku pulcēšanos vēlās vakara stundās publiskās vietās, t.sk. tirdzniecības un pakalpojumu sniegšanas vietās, tirdzniecības un pakalpojumu sniegšanas vietās tiek saīsināts darba laiks līdz plkst. 21.00. Šis ierobežojums neattiecas uz pirmās nepieciešamības veikaliem – t.i., pārtikas veikaliem, aptiekām (tai skaitā veterinārajām aptiekām), optikas veikaliem, dzīvnieku barības veikaliem, preses tirdzniecības vietām, higiēnas preču veikaliem, telekomunikācijas preču un pakalpojumu vietām, kā arī degvielas uzpildes stacijām, kā arī uz vitāli svarīgajiem saimnieciskajiem pakalpojumiem – t.i., banku, kurpnieku un citiem remonta pakalpojumiem, apģērbu tīrītavām, kā arī sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumiem līdzņemšanai. Visas pārējās tirdzniecības un pakalpojumu sniegšanas vietas drīkst strādāt laika posmā no plkst.6.00 līdz plkst. 21.00. Līdz ar grozījumiem MK rīkojumā arī noteikts, ka tirdzniecības pakalpojumus epidemioloģiski nedrošā vidē var sniegt iekštelpās tikai tad, ja apmeklētāju plūsma pilnībā tiek...
Kā jāorganizē tirdzniecība ārkārtas situācijas apstākļos?
Kā jāorganizē tirdzniecība ārkārtas situācijas apstākļos?
Ņemot vērā straujo Covid-19 infekcijas izplatīšanos un pieaugošo veselības nozares pārslodzi, kā arī lai apturētu straujo Covid-19 infekcijas pieauguma un veselības sistēmas noslodzes pieauguma tendenci un novēršamās mirstības mazināšanu, vienlaikus nodrošinot svarīgu valsts funkciju un pakalpojumu nepārtrauktību, Ministru kabinets lēmis izsludināt visā valsts teritorijā ārkārtējo situāciju no š.g. 11. oktobra līdz 2022. gada 11. janvārim. Ārkārtējās situācijas laikā tiek ieviesti pastiprināti drošības pasākumi tirdzniecības pakalpojumu sniegšanā ar mērķi mazināt cilvēku kontaktēšanos un līdz ar to Covid-19 inficēšanās riskus, jo īpaši nevakcinētu cilvēku kontaktēšanos. No š.g. 11.oktobra turpmākos trīs mēnešus brīvdienās un svētku dienās aizliegta tirdzniecības pakalpojumu sniegšana tirdzniecības centros (telpu platība virs 1500 m2 un vairāk kā 5 tirdzniecības vietas), izņemot zemāk minētajās pirmās nepieciešamības tirdzniecības un saimniecisko pakalpojumu sniegšanas vietās. Epidemioloģiski drošā vidē jeb t.s. “zaļajā” drošības režīmā, t.i. visi tirdzniecības vietu darbinieki un visi pircēji ir ar sadarbspējīgu vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātu, tirdzniecības pakalpojumus var sniegt jebkurā tirdzniecības vietā...
Covid-19 ekonomikas termometrs: tirdzniecības nozare
Covid-19 ekonomikas termometrs: tirdzniecības nozare
Covid-19 pandēmijas laikā Latvijā viena no vistiešāk ierobežojumu skartajām nozarēm ir bijusi tirdzniecība, kur ilgāku laika periodu noteiktu preču sortimenta mazumtirdzniecības veikali klātienē bija slēgti. Tajā pašā laikā tirdzniecība internetā likumsakarīgi piedzīvoja uzplaukumu, un ievērojami atšķīrās arī tirdzniecības dinamika dažādās nozares apakšjomās. Covid-19 krīzes laikā notiekošo tirdzniecības nozarē portālam BilancePLZ skaidro makroekonomikas eksperti, kurus lūdzām atbildēt uz jautājumiem par tirdzniecības jomas ekonomisko attīstību šajā laikā, valsts atbalsta pasākumu lomu, kā arī jaunās nodokļu reformas ietekmi uz nozares uzņēmumiem. Daina Paula, Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes Makroekonomikas analīzes daļas galvenā ekonomiste: Tirdzniecības nozare ir daudzveidīga, un pandēmijas laikā tās attīstība bijusi neviendabīga (1.att.). Mazumtirdzniecība aptver plašu preču klāstu, tostarp nodrošina daudzas pamatvajadzības, un šis faktors mazināja nozares iegrimšanu pandēmijas viļņos. Vairumtirdzniecība īslaicīgi bija ieguvēja no lauksaimniecības preču eksporta (jāatceras, ka lielākā eksportētājnozare arvien ir tirdzniecības nozare, jo ne visi ražojošie uzņēmumi importē vai eksportē preces paši, tieši, bet izmanto tirdzniecības nozares starpniecību). Automobiļu...
Rīgā pagarinās atbrīvojumu no nodevas par tirdzniecību publiskās vietās samaksas
Rīgā pagarinās atbrīvojumu no nodevas par tirdzniecību publiskās vietās samaksas
Lai sniegtu atbalstu uzņēmējiem Covid-19 pandēmijas laikā, Rīgas dome arī turpmāko mēnešu laikā nepiemēros pašvaldības nodevu par ielu tirdzniecību. To paredz 30. septembrī Rīgas domes Finanšu un administrācijas lietu komitejā atbalstītie grozījumi saistošajos noteikumos “Par pašvaldības nodevu par tirdzniecību publiskās vietās Rīgā". Grozījumi vēl būs jāpieņem domes sēdē. Ielu tirdzniecībai sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniegšanai nodeva netiks piemērota līdz 2022. gada 31. martam, bet līdz 2022. gada beigām paredzēts nepiemērot pašvaldības nodevu ielu tirdzniecībai pasākumu, Ziemassvētku, īslaicīga rakstura ielu tirdzniecības laikā un amatniekiem tirdzniecības veikšanai reģistrētā ielu tirdzniecības vietā. Samaksātā nodeva par periodu līdz 2022. gada 31. decembrim tiks atmaksāta līdz 2021. gada 30. decembrim, jo uz 2022. gadu tirdzniecības atļaujas var tikt izsniegtas, sākot no 2021. gada 1. oktobra. Saistībā ar Covid-19 izplatību un visā valstī noteiktajiem ierobežojumiem ir samazinājusies iedzīvotāju un tūristu plūsma pilsētā, kas negatīvi ietekmē atsevišķu ielu tirdzniecības veidu un tirdzniecības dalībnieku darbību. Tādējādi ir nepieciešami atbalsta pasākumi uzņēmējiem,...
Pieņemtas izmaiņas patērētāju tiesībās, iegādājoties digitālo saturu un pakalpojumus
Pieņemtas izmaiņas patērētāju tiesībās, iegādājoties digitālo saturu un pakalpojumus
Valdības 28. septembra sēdē apstiprināti grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, kas izstrādāti, lai veicinātu augstāku patērētāju tiesību aizsardzības līmeni digitālajā jomā, nosakot patērētāju tiesības neatbilstošu digitālā satura un digitālā pakalpojuma iegādes un piegādes gadījumos, kā arī neatbilstošu preču iegādes gadījumā. Vienlaikus grozījumi sekmēs to digitālo pakalpojumu sniedzēju darbību un attīstību, kas darbojas ES tirgū, jo prasības būs harmonizēts visās ES dalībvalstīs. Līdz ar grozījumiem likumā digitālajam saturam un digitālajam pakalpojumam tiek noteiktas atbilstības, modificēšanas un piegādes prasības. Iepriekš digitālais saturs bija daļa no preces definīcijas tvēruma, tomēr ņemot vērā digitālā satura īpatnības un to, ka digitālajā vidē ir aizsargājami arī personas dati, prasības noteiktas atsevišķi. Jaunās prasības ietver gan atbilstības prasības, gan piegādes prasības, kā arī aizsardzības līdzekļus patērētājiem neatbilstības gadījumā. Vienlaikus jānorāda, ka kā atsevišķa preču kategorija tiek izdalītas viedās preces (smart goods), jo to izmantošanai ir nepieciešams digitālais saturs. Grozījumi arī nostiprina jau pastāvošo praksi par preču iegādi norēķināties ar...
Preču piegādes dokuments, rēķins un paraksts
Preču piegādes dokuments, rēķins un paraksts
Grāmatvedībā ikdienā izmanto rēķinus un pavadzīmes saimniecisko darījumu fiksēšanā un arī strīda gadījumā kā pierādījumu, ka darījums ir noticis. Joprojām aktuāls ir jautājums par dokumentu parakstīšanu. Eksperti izsaka viedokļus, un ir vērts ar tiem iepazīties, jo katrs eksperts šo jautājumu analizē, akcentējot dažādas lietas. Šajā rakstā padalīšos ar savu redzējumu par dokumentu parakstīšanu, kas balstīts uz spēkā esošo normatīvo aktu prasībām. Manuprāt, katrā uzņēmumā vadītājam sadarbībā ar grāmatvedi ir jāpieņem individuāls lēmums par dokumentu parakstīšanu, autorizēšanu vai neparakstīšanu. Svarīgi ir atcerēties, ka dokumentu rada, lai nostiprinātu jebkuru notikumu un nodrošinātu darījuma juridisko spēku. Dokumenta juridiskais spēks nodrošina iespēju izmantot attiecīgo dokumentu tiesību īstenošanai vai likumisko interešu aizstāvībai. Dokuments, kuram nav juridiska spēka, citām organizācijām un fiziskajām personām nav saistošs, bet ir saistošs šā dokumenta autoram. Likums "Par grāmatvedību" nosaka, ka grāmatvedības reģistros izdara ierakstus, kas pamatoti ar attaisnojuma dokumentiem. Šā likuma 7. pantā ir noteikti minimālie rekvizīti un informācija, kas jānorāda dokumentā...
Lielajos tirdzniecības centros varētu ielaist ar Covid-19 sertifikātu vai negatīvu testu
Lielajos tirdzniecības centros varētu ielaist ar Covid-19 sertifikātu vai negatīvu testu
Ministru kabineta sēdē 21. septembrī izskatīti un konceptuāli atbalstīti priekšlikumi drošākai pakalpojumu sniegšanai augošas Covid-19 saslimstības apstākļos. Veselības ministrija piedāvā visos gadījumos, kad tas ir iespējams, ekonomiskās un sociālās aktivitātes - pakalpojumu sniegšanu, pasākumu organizēšanu un citas aktivitātes iekštelpās īstenot “daļēji drošajā” vidē (klātesot personām, kuras ir vakcinētas pret Covid-19, pārslimojušas Covid-19 vai viņām ir negatīvs Covid-19 tests) vai “drošajā” vidē (klātesot vienīgi personām, kuras ir vakcinētas pret Covid-19 vai to pārslimojušas). Bez sertifikātu pārbaudīšanas “nedrošajā” vidē saglabātos tikai pirmās nepieciešamības pakalpojumu sniegšana. Jau šobrīd aktivitātes “daļēji drošajā” vai “drošajā” vidē tiek īstenotas vispārējās, interešu un profesionālās izglītības jomās, sporta un amatierkolektīvu darba organizācijā, sabiedriskās ēdināšanas, kultūras un izklaides, kā arī skaistumkopšanas un labsajūtas pakalpojumu sniegšanā. Lemjot par labu līdzīgas prakses ieviešanā arī citu pakalpojumu jomā, būtu nepieciešams ieviest “daļēji drošu” vidi kultūrvietu darbības organizācijai iekštelpās, tirdzniecībai telpās, kā arī darbavietās klātienē, dodot tiesības darba devējam noteikt tiesības noteikt epidemioloģiskās drošības prasības....
Izmaiņas VID muitas kontroles pasākumu īstenošanā attiecībā uz viltotām precēm
Izmaiņas VID muitas kontroles pasākumu īstenošanā attiecībā uz viltotām precēm
Valsts ieņēmumu dienests (VID) vērš uzmanību, ka 1. septembrī stājas spēkā grozījumi Muitas likumā un grozījumi Ministru kabineta 2017. gada 8. augusta noteikumos Nr. 468 "Noteikumi par atsevišķiem muitas kontroles veidiem", kas nosaka izmaiņas muitas kontroles pasākumiem intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzībai. Atsevišķos gadījumos attiecībā uz precēm, par kurām ir aizdomas, ka tās ir viltotas, personas tiesību aizstāvība tiks nodrošināta tiesā, tāpēc noteikta personas rīcība gadījumos, kad tiesā ir iesniegts prasības pieteikums par tiesvedības uzsākšanu par viltotām precēm. Atgādinām, ka viltotas jeb kontrafaktas preces ir tādas preces, kas pārkāpj tiesības uz intelektuālo īpašumu: preču zīmēm, dizaina paraugiem, ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm u.c. Līdz ar grozījumiem normatīvajā regulējumā mainās VID kompetence, ja muitas kontroles pasākumu rezultātā tiek konstatēts intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpums. VID arī turpmāk pieņems lēmumus par viltotu preču nodošanu iznīcināšanai, ja preču deklarētājs vai valdītājs pret to neiebilst, kā arī gadījumos, kad preču deklarētājs iebilst pret iznīcināšanu, bet tās ir preces, kuras...
Grozīs noteikumus, lai nepieļautu patērētāju maldināšanu ar nepatiesām cenu atlaidēm
Grozīs noteikumus, lai nepieļautu patērētāju maldināšanu ar nepatiesām cenu atlaidēm
Ekonomikas ministrija izstrādājusi un 26. augustā starpinstitūciju saskaņošanai nodevusi noteikumu projektu "Grozījumi Ministru kabineta 1999.gada 18.maija noteikumos Nr.178 "Kārtība, kādā norādāmas preču un pakalpojumu cenas"". Grozījumu izstrādes mērķis ir veicināt nepārprotamu un skaidru pārdošanas cenu un atlaižu cenu norādīšanu precēm, lai patērētāji netiktu maldināti un varētu vieglāk veikt objektīvu cenu salīdzināšanu. Praksē konstatēts, ka ne vienmēr veikalos norādītais cenas samazinājums, kas tiek atzīmēts kā “labākais piedāvājums”, ir līdz galam patiess. Tāpēc ar šiem grozījumiem tiks novērstas situācijas, kad pārdevēji mākslīgi paaugstina preces cenu uz īsu periodu pirms atlaides piemērošanas un pēc tam uzrāda to kā ļoti ievērojamu (patiesībā fiktīvu) cenas samazinājumu, tādējādi maldinot patērētājus par patieso atlaides lielumu. Šobrīd šis nosacījums, ka cenu nedrīkst mākslīgi paaugstināt neilgu laiku pirms speciālo piedāvājumu izsludināšanas, konceptuāli jau ir ietverts Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) Vadlīnijās preču un pakalpojumu cenu norādīšanai, tostarp godīgas komercprakses īstenošanai. Stiprinot patērētāju tiesību aizsardzību, Ekonomikas ministrija rosina arī normatīvo regulējumu papildināt...
Atsevišķus ierobežojumus atcels pie noteikta saslimstības ar Covid-19 skaita rādītāja
Atsevišķus ierobežojumus atcels pie noteikta saslimstības ar Covid-19 skaita rādītāja
Valdība 6. jūlija sēdē lēma par grozījumiem Ministru kabineta 2020. gada 9. jūnija noteikumos Nr.360 "Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai", kas paredz vairāku ierobežojumu atcelšanu saimniecisko pakalpojumu sniegšanai, tostarp tirdzniecībā, brīdī, kad 14 dienu kumulatīvais Covid-19 gadījumu skaits uz 100 000 iedzīvotājiem būs mazāks par 20 (līdz brīdim, kamēr tas nepārsniedz 25). Minētais rādītājs mainās katru dienu, tāpēc aicinām sekot informācijai Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) vietnē. Rādītājs no 20 līdz 120 saslimušo uz 100 000 iedzīvotāju Kamēr 14 dienu kumulatīvais Covid-19 gadījumu skaits uz 100 000 iedzīvotāju būs robežās no 20 līdz 120 saslimušo, tirdzniecībā būtiski ievērot un kontrolēt maksimālo apmeklētāju skaitu tirdzniecības vietās (veikalos, tirgu paviljonos, tirdzniecības centros), vienam apmeklētājam paredzot ne mazāk kā 15m2 no publiski pieejamās telpu platības. Komersantiem maksimālo apmeklētāju skaita kontroli jāīsteno atbilstoši savā iekšējā kontroles sistēmā noteiktajai kārtībai, visbiežāk tā ir ar iepirkumu ratiņu vai groziņu, kā arī iepirkšanās somu palīdzību, iespējama...
Par vienreizlietojamo plastmasu saturošu preču ievešanu un izplatīšanu var draudēt bargs sods
Par vienreizlietojamo plastmasu saturošu preču ievešanu un izplatīšanu var draudēt bargs sods
Atgādinām, ka 3. jūlijā stājās spēkā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) virzītais Plastmasu saturošu izstrādājumu patēriņa samazināšanas likums, kas aizliedz vairāku vienreizlietojamo plastmasu saturošu preču turpmāku ievešanu un izplatīšanu, to vietā patērētājiem jāpiedāvā preces no videi draudzīgākiem materiāliem. Par likumā minēto ierobežojumu un noteikumu neievērošanu kontroli veicošā institūcija (Valsts vides dienests, Patērētāju tiesību aizsardzības centrs, Pārtikas un veterinārais dienests, Veselības inspekcija) var piemērot sodu līdz 7000 eiro. Likums attiecas uz tiem vienreizlietojamiem plastmasas izstrādājumiem, kam jau ir pieejamas dabai draudzīgākas alternatīvas, piemēram, vates kociņi, plastmasas galda piederumi un šķīvji, dzērienu salmiņi, maisāmkociņi, balonu kociņi, putuplasta polistirola pārtikas un dzērienu iepakojums, kā arī no oksonoārdāmas plastmasas ražoti izstrādājumi. Savukārt glāzes vēl šobrīd netiek aizliegtas, bet jāveic pasākumi, lai samazinātu to patēriņu. Pienākums samazināt patēriņu un veidot ražotāju atbildības sistēmas attiecas arī uz plastmasu saturošiem zvejas rīkiem. Tirgotājiem būtiska informācija – veikali drīkstēs iztirgot savus krājumus arī pēc 3.jūlija, ja šie izstrādājumi...
Gaidāmas izmaiņas ES tiesību aktos, kas ietekmē tirgus uzraudzību attiecībā uz preču kustību no un uz trešajām valstīm
Gaidāmas izmaiņas ES tiesību aktos, kas ietekmē tirgus uzraudzību attiecībā uz preču kustību no un uz trešajām valstīm
Saskaņā ar Eiropas Savienības (ES) un nacionālajiem normatīvajiem aktiem preču kustība pāri ES ārējai robežai var tikt ierobežota, piemēram, izmantojot licencēšanas sistēmas vai tirgus uzraudzības pasākumus, vai aizliegta. No 2021.gada 16.jūlija visās ES dalībvalstīs, tai skaitā Latvijā, īstenojot tirgus uzraudzības pasākumus, piemērojama Eiropas Parlamenta un Padomes 2019.gada 20.jūnija Regula (ES) 2019/1020 par tirgus uzraudzību un produktu atbilstību un ar ko groza Direktīvu 2004/42/EK/ un Regulas (EK) Nr.765/2008 un (ES) Nr.305/2011. Kā informē Valsts ieņēmumu dienests (VID), saskaņā ar regulā noteikto tirgus uzraudzības iestādes atzinuma sniegšanas termiņš tiks pagarināts no trim uz četrām darba dienām no brīža, kad tiek apturēta preču laišana brīvā apgrozībā. Vairāk informācijas – sadaļas Ierobežojumi un aizliegumi preču pārvietošanai apakšsadaļā “Tirgus uzraudzības pasākumi”. No 2021. gada 26. maija tiek piemērota Eiropas Parlamenta un Padomes 2017. gada 5. aprīļa Regula (ES) 2017/745, kas attiecas uz medicīniskām ierīcēm, ar ko groza Direktīvu 2001/83/EK, Regulu (EK) Nr.178/2002 un Regulu (EK) Nr.1223/2009 un...
Atsākot veikalu darbu lielajos tirdzniecības centros, jāievēro papildu nosacījumi
Atsākot veikalu darbu lielajos tirdzniecības centros, jāievēro papildu nosacījumi
Valdība 1. jūnijā apstiprināja Ekonomikas ministrijas sagatavotos Ministru kabineta noteikumus Nr. 335 "Grozījumi Ministru kabineta 2020. gada 9. jūnija noteikumos Nr. 360 "Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai", kas paredz no 2. jūnija atcelt darbības ierobežojumus lielajiem tirdzniecības centriem un ielu tirdzniecības organizēšanai, vienlaikus saglabājot visus drošas tirdzniecības koncepta nosacījumus. No 2. jūnija klātienes tirdzniecību lielajos tirdzniecības centros var atsākt visi veikali, ievērojot noteiktos epidemioloģiskās drošības pasākumus. Tāpat klātienes darbību turpinās visi pakalpojumu sniedzēji un atļauta arī distances tirdzniecībā iegādāto preču izsniegšana veikalos. Vienlaikus ikvienā tirdzniecības vietā jāievēro šādas drošības prasības: mutes un deguna aizsegu lietošana gan pircējiem, gan darbiniekiem; pie ieejas jāizvieto informācija par maksimāli pieļaujamo apmeklētāju skaitu; groziņu/ratiņu/iepirkšanās somu skaitam jāatbilst maksimāli atļautajam apmeklētāju skaitam; jānodrošina 25 m2 uz 1 apmeklētāju (t.sk. tehniskās iekārtas); ja telpa mazāka, var atrasties tikai 1 apmeklētājs; jākontrolē apmeklētāju plūsma pie ieejas/izejas, iekštelpās/ārtelpās un tirdzniecības zālē, kur notiek pastiprināta...