TIRDZNIECĪBA

Valsts ieņēmumu dienests publicējis skaidrojumu par situāciju ar Krievijas un Baltkrievijas tērauda importu sankciju režīma periodā. Baltkrievija Saskaņā ar Padomes 2022.gada 2.marta Regulas (ES) Nr.2022/355, ar ko groza Regulu (EK) Nr. 765/2006 par ierobežojošiem pasākumiem attiecībā uz Baltkrieviju, 1.q pantu, no 2022.gada 3.marta ir aizliegts tērauda izstrādājumu imports, ja to izcelsme ir Baltkrievijā vai tie ir eksportēti no Baltkrievijas. Tomēr šis aizliegums līdz 2022.gada 4.jūnijam neskar tādu līgumu izpildi, kuri noslēgti pirms 2022.gada 2.marta, un tādu papildu līgumu izpildi, kuri ir nepieciešami šādu līgumu izpildei. Līdz ar to Baltkrievijas tērauda imports ir aizliegts saskaņā ar visiem līgumiem, kas noslēgti, sākot ar 2022.gada 3.martu, secīgi attiecinot uz to arī aizliegumu piemērot tarifu kvotas. Saskaņā ar Komisijas 2022.gada 15.marta Īstenošanas regulu (ES) 2022/434, ar kuru groza Regulu (ES) 2019/159, ar ko nosaka galīgo aizsardzības pasākumu pret konkrētu tērauda ražojumu importu (turpmāk – Regula Nr.2022/434), līdz 2022.gada 31.martam joprojām ir iespējams izmantot Baltkrievijas tarifu kvotas...

Kā zināms, Ministru kabinets, apstiprinot grozījumus Ministru kabineta 2021. gada 28. septembra noteikumos Nr. 662 "Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai", ir lēmis par pakāpenisku drošības pasākumu mazināšanu no šā gada 1. marta, t.sk. atceļot Covid-19 sertifikātu izmantošanu tirdzniecībā un lielākajā daļā pakalpojumu sniegšanā. Svarīgi norādīt, ka prasība pēc Eiropas digitālā Covid-19 sertifikāta saglabājas ceļošanai. Šā gada 1. martā darbu atsāks atrakcijas un izklaides pasākumu organizēšanas vietas iekštelpās, kā azartspēļu vietas un naktsklubi. Pakalpojumu sniegšana šajās vietās organizējama epidemioloģiski drošajā jeb “zaļajā” vidē, vienlaikus ievērojot visas noteiktās epidemioloģiskās drošības prasības. No 1. marta atcelta prasība pēc Covid-19 vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāta pakalpojumiem, kas tiek sniegti ārā, tirdzniecībā, kā arī individuāli sniegtos pakalpojumos, kur tiek lietota sejas maska un nav tiešs kontakts ar pakalpojumu sniedzēju. Vienlaikus pakalpojuma sniedzējiem saglabāta iespēja izvēlēties pakalpojumu sniegt epidemioloģiski drošā režīmā, tāpēc pakalpojumu saņēmējam jāseko līdz informācijai, kādu norādījis pakalpojumu sniedzējs savā tīmekļvietnē, pie ieejas, utt. Tas...

Ar mērķi sekmēt patērētāju informētību un augstāku tiesību aizsardzības līmeni, kā arī lai modernizētu normatīvos aktus, šā gada 22. februāra sēdē Ministru kabinets apstiprināja grozījumus noteikumos par distances līgumiem un par līgumiem, kas noslēgti ārpus pastāvīgās tirdzniecības vai pakalpojumu sniegšanas vietas. Noteikumi paredz jaunas informēšanas prasības pirms patērētājs ir uzņēmies līguma saistības. Jau šobrīd ir noteikts, ka pakalpojumu sniedzējiem ārpus uzņēmuma telpām noslēgtiem līgumiem un distances līgumiem jāiegūst patērētāja skaidra piekrišana sākt līguma izpildi. Turpmāk tirgotājam būs pienākums pieprasīt un iegūt apliecinājumu no patērētāja par atteikuma tiesību zaudēšanu līdz ar līguma izpildi, ja patērētājs vēlas saņemt pakalpojumu atteikuma tiesību termiņa laikā. Šie nosacījumi primāri ir attiecināmi uz digitālu pakalpojumu un digitāla satura produktu iegādi. Papildus tam, tirgotājam būs jāsniedz patērētājam skaidra informācija par to, ka cena ir personalizēta un par preču ar digitāliem elementiem, kā arī digitālā satura un digitālā pakalpojuma funkcionalitāti. Vienlaikus, tiešsaistes tirdzniecības vietas pakalpojuma sniedzējiem pirms līguma noslēgšanas jāinformē...

Konkurences padome (KP) sagatavojusi Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likuma piemērošanas vadlīnijas , ņemot vērā, ka 2021. gada 1. novembrī spēkā stājās Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likums (NTPAL). Vadlīnijas veidotas, papildinot un precizējot nu jau spēku zaudējušā Negodīgas mazumtirdzniecības prakses aizlieguma likuma (NMPAL) piemērošanas vadlīnijas, kuras skaidroja iepriekšējā regulējuma būtību – piegādātāju un mazumtirgotāju godīgu sadarbību. Jaunais NTPAL un tā piemērošanas vadlīnijas attiecas uz visiem lauksaimniecības un pārtikas piegādes ķēdes tirgus dalībniekiem: mazumtirgotājiem, pārtikas pārstrādātājiem, vairumtirgotājiem, kooperatīviem, ražotāju organizācijām un individuāliem ražotājiem, kā arī uz publiskajām personām, kas veic lauksaimniecības un pārtikas produktu iepirkšanu. NTPAL vadlīniju mērķis ir likuma subjektiem – pircējiem un nepārtikas preču mazumtirgotājiem – palīdzēt ar savstarpējās sadarbības pielāgošanu atbilstoši likuma prasībām ar piegādātājiem, tostarp arī tiem, kuri uzņēmējdarbību veic ārpus Latvijas, tai skaitā arī ārpus Eiropas Savienības. Vadlīnijās KP apkopojusi un skaidrojusi tos negodīgas tirdzniecības prakses veidus, kas pircējam ir aizliegti jebkurā gadījumā – tos sauc arī par “melno...

Beidzoties valstī noteiktajai ārkārtējai situācijai, no 1. marta paredzēts atcelt lielu daļu līdz šim spēkā esošo epidemioloģiskās drošības pasākumu, būtiski mazinot ierobežojumus dažādās jomās. To paredz normatīvais regulējums - valdība 15. marta sēdē apstiprinājusi: grozījumus Ministru kabineta 2021. gada 28. septembra noteikumos Nr. 662 "Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai"; grozījumus Ministru kabineta 2021. gada 9. oktobra rīkojumā Nr. 720 "Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu". Ekonomikas ministrija informē, ka mazumtirdzniecībā atcelt prasību pēc sertifikātiem un tirdzniecības pakalpojumu sniegšanas vietām tiek atcelts darbības laika ierobežojums strādāt no plkst. 23 līdz plkst. 6. Savukārt darbības laika ierobežojums joprojām tiek saglabāts citu saimniecisko pakalpojumu sniegšanai un pasākumu organizēšanai. Tāpat valdība vienojās, ka bērni vecumā līdz 18 gadiem (ieskaitot), neatkarīgi no tā, vai viņiem ir vai nav derīga vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāta, brīvi varēs saņemt jebkādus pakalpojumus, apmeklēt jebkuru tirdzniecības vietu, kā arī apmeklēt pasākumus. Arī sabiedriskās ēdināšanas vietās vairs nav jānodala apmeklētāju plūsmas ar un...

Šā gada 25. janvārī valdība, apstiprinot grozījumus Ministru kabineta 2021. gada 9. oktobra rīkojumā Nr. 720 “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu”, precizēja nosacījumus tirdzniecības veikšanai epidemioloģiski nedrošajā vidē, novēršot tiesību normu dažādu interpretāciju un atsevišķos gadījumos īstenoto praksi izmainīt plauktu, tirdzniecības iekārtu un citu konstrukciju novietojumu telpā nolūkā sašaurināt fiziski apmeklētājam pieejamo tirdzniecības zāles platību līdz tādai, kas nepārsniedz 1500 m2 un kas būtu atbilstoši darbam epidemioloģiski nedrošajā vidē. Kā zināms, tirdzniecības vietas drīkst sniegt tirdzniecības pakalpojumu epidemioloģiski nedrošā vidē, ja to kopējā apmeklētājiem publiski pieejamā telpu platība nav lielāka par 1500 m2. Vienlaikus praksē atsevišķi tirgus dalībnieki norādījuši uz neskaidrībām šīs tiesību normas piemērošanā, jo MK rīkojumā nav precīzi atrunāts, kas ir apmeklētājam publiski pieejamā telpas platība – visa tirdzniecības zāle vai tikai tā telpas daļa, kurā apmeklētājs fiziski var uzturēties atbilstoši tirdzniecības zāles iekārtu un plauktu izkārtojumam. Līdz ar šodien apstiprinātajiem grozījumiem MK rīkojumā, precizēts, ka tirdzniecības pakalpojumus epidemioloģiski nedrošā vidē...

Ne visās uzņēmējdarbības jomās Covid–19 krīze ir nozīmējusi darbības sašaurināšanu, apgrozījuma kritumu un galvassāpes. Žurnāla Bilance interviju ciklu ar Latvijas uzņēmējiem par pandēmijas laika pieredzi noslēdzam ar pozitīvu stāstu no nozares, kurai ar kovidu saistītie ierobežojumi veicinājuši tikai ieguvumus, vienlaikus gan arī šajā biznesā viss nav tik vienkārši, kā no malas varētu izskatīties, — saruna ar pārtikas interneta veikala Svaigi.lv dibinātāju un īpašnieci Elīnu Novadu. Daudziem interneta veikaliem pandēmijas laiks bijis kā medusmaize, jo saraustītā klātienes tirdzniecība vērsusi patērētāju skatienus tiešsaistes virzienā. Kā, sākoties kovida krīzei, to varēja just pārtikas interneta tirdzniecības jomā? Kā mainījās Svaigi.lv klientu uzvedība, produktu pieprasījums? Pats kovida krīzes sākums mūsu biznesā iezīmējās ļoti skaidri. Tajā pašā dienā, kad valstī pirmoreiz izsludināja ārkārtas stāvokli, mēs uzreiz redzējām izmaiņas mūsu pircēju uzvedībā — sistēmā sāka ienākt daudzi pasūtījumi, viens pēc otra. Tā pavisam noteikti bija reakcija uz nedrošības izjūtu — neviens no mums tobrīd nezināja, kas notiks tālāk. Pasūtījumu...

Ministru kabineta 14. decembra sēdē apstiprināti Ekonomikas ministrija rosinātie grozījumi Ministru kabineta 1999. gada 18. maija noteikumos Nr.178 “Kārtība, kādā norādāmas preču un pakalpojumu cenas”. Grozījumi izstrādāti ar mērķi veicināt nepārprotamu un skaidru pārdošanas cenu un atlaižu cenu norādīšanu precēm, lai patērētāji netiktu maldināti un varētu vieglāk veikt objektīvu cenu salīdzināšanu. Praksē iepriekš konstatēts, ka ne vienmēr veikalos norādītais cenas samazinājums, kas tiek atzīmēts kā “labākais piedāvājums”, ir līdz galam patiess. Tāpēc ar šiem grozījumiem novērstas situācijas, kad pārdevēji mākslīgi paaugstina preces cenu uz īsu periodu pirms atlaides piemērošanas un pēc tam uzrāda to kā ļoti ievērojamu (patiesībā fiktīvu) cenas samazinājumu, tādējādi maldinot patērētājus par patieso atlaides lielumu. Šobrīd šis nosacījums, ka cenu nedrīkst mākslīgi paaugstināt neilgu laiku pirms speciālo piedāvājumu izsludināšanas, konceptuāli jau ir ietverts Patērētāju tiesību aizsardzības centra Vadlīnijās preču un pakalpojumu cenu norādīšanai, tostarp godīgas komercprakses īstenošanai. Stiprinot patērētāju tiesību aizsardzību, normatīvais regulējums papildināts ar skaidrākiem nosacījumiem, kāda informācija...

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) atgādina, ka no 2021. gada 1. martā tika ieviests jauns energomarķējums piecām preču grupām: aukstumiekārtām, veļas mazgājamām mašīnām, kombinētajām veļas mazgāšanas un žāvēšanas mašīnām, trauku mašīnām un televizoriem. Līdz šim preces, kas vairs netika laistas tirgū pēc 2020. gada 1. novembra, bet atradās tirdzniecībā vēl pirms šī datuma, drīkstēja izpārdot ar veco marķējumu. Tomēr jāpievērš uzmanība, ka no 2021. gada 1. decembra preces ar veco energomarķējumu tirgot nedrīkst! Gaismas avotiem jauns energomarķējums ir stājies spēkā no 2021. gada 1. septembra, savukārt riepām energomarķējums stājās spēkā no 2021. gada 1. maija. Jaunajā marķējumā visiem produktiem ir izmantota vienota A-G skala. A++/A+ klases vairs netiks lietotas. Marķējumā ir ieviests QR kods ar saiti uz Eiropas Komisijas marķējuma datubāzi EPREL (European Product Database for Energy Labelling). Produktu enerģijas patēriņš visiem produktiem norādīts uzreiz zem energoefektivitātes skalas. Marķējuma apakšējā daļā ir dažādas piktogrammas, kas informē par izvēlētā produkta...

Lai turpinātu apturēt straujo Covid-19 infekcijas pieaugumu un veselības sistēmas noslodzes pieauguma tendenci un novēršamās mirstības mazināšanu, vienlaikus nodrošinot svarīgu valsts funkciju un pakalpojumu nepārtrauktību, Ekonomikas ministrija informē, ka valdība 9. novembra sēdē apstiprināja nosacījumus tirdzniecības organizēšanai no 15. novembra līdz ārkārtējas situācijas beigām – 2022. gada 11. janvārim. Stingri drošības pasākumi tirdzniecības pakalpojumu sniegšanā uz ārkārtējās situācijas laiku ieviesti ar mērķi mazināt cilvēku kontaktēšanos un līdz ar to Covid-19 inficēšanās riskus, jo īpaši nevakcinētu cilvēku kontaktēšanos. Detalizēti ar nosacījumiem tirdzniecības nozares darbībai var iepazīties valdības akceptētajos grozījumu Ministru kabineta 2021. gada 9. oktobra rīkojumā Nr. 720 “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu” projektā, kas vēl nav oficiāli publicēts. Epidemioloģiski drošā vidē jeb t.s. “zaļajā” drošības režīmā, t.i. visi tirdzniecības vietu darbinieki un visi pircēji ir ar sadarbspējīgu vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātu, tirdzniecības pakalpojumus varēs sniegt jebkurā tirdzniecības vietā iekštelpās, nosakot tādu maksimālo apmeklētāju skaitu, lai nodrošinātu ne mazāk kā 15 m2 no publiski...

Ministru kabinets 2. novembrī konceptuāli vienojās par galvenajiem principiem sadzīvei no 15. novembra ārkārtējās situācijas laikā. Prioritāri plānots pēc iespējas atgriezties klātienes mācību procesā. Lielu daļu klātienes pakalpojumu un pasākumu paredzēts atsākt “zaļajā režīmā”, ja darbinieki un klienti būs pabeiguši vakcināciju pret Covid-19 un varēs uzrādīt sadarbspējīgu sertifikātu. Savukārt “sarkanajā režīmā” jeb nevakcinētām un Covid-19 nepārslimojušām personām klātienē būs pieejami tikai paši nepieciešamākie pakalpojumi un preces. Detalizētu lēmumu par epidemioloģiskās drošības prasībām no 15. novembra plānots pieņemt pēc nedēļas - 9. novembra Ministru kabineta sēdē. No 15. novembra plānots atjaunot mācības klātienē, organizējot klašu un grupu savstarpējo nepārklāšanos. Paredzēts, ka interešu izglītība ārpus telpām varētu notikt arī “sarkanajā režīmā”. Bērniem ar vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātu interešu izglītības nodarbības varētu notikt telpās. Turpmāk plānots saglabāt principu par attālināto darbu visiem, kuru darba specifika to ļauj (vismaz ārkārtējās situācijas laikā). No 15. novembra visiem valsts pārvaldes un pašvaldību institūciju un to kapitālsabiedrību darbiniekiem būs...

Apstiprinot grozījumus Ministru kabineta 2021. gada 9. oktobra rīkojumā Nr. 720 "Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu", valdība 20. oktobra ārkārtas sēdē lēma par stingrākiem drošības nosacījumiem tirdzniecības vietās ar mērķi būtiski mazināt cilvēku pulcēšanos un kontaktēšanos sabiedriskās vietās. Lai mazinātu Covid-19 inficēšanās risku, aicina iedzīvotājus pēc iespējas vairāk izmantot distances tirdzniecības sniegtās iespējas un attiecīgi retāk apmeklēt tirdzniecības vietas, vienmēr lietot sejas maskas, ievērot 2 metru distanci no citiem pircējiem un regulāri lietot roku dezinfekcijas līdzekļus. No 21. oktobra līdz 14. novembrim tirdzniecības pakalpojumus klātienē sniegs tikai: pārtikas preču veikali, kur 70 % no sortimenta ir pārtikas preces; higiēnas preču veikali, kur 70 % ir higiēnas preces; aptiekas (tai skaitā veterinārās aptiekas); optikas preču veikali; degvielas uzpildes stacijas; dzīvnieku barības veikali; preses tirdzniecības vietas; grāmatnīcas; telekomunikāciju preču un pakalpojumu vietas; ziedu tirdzniecības vietas; kā arī reģistrētas autoostas, kuras saskaņā ar normatīvajiem aktiem nodrošina biļešu tirdzniecību, un dzelzceļa stacijās esošās biļešu tirdzniecības kases, kurās...

Krīzes vadības padome 18. oktobrī, uzklausot veselības un citu nozaru speciālistus, lēma noteikt daudz stingrākus drošības pasākumus, lai samazinātu Covid-19 infekcijas izplatības aizvien pieaugošo ātrumu, tādējādi pēc iespējas samazinot laiku, kad ārstniecības sistēma piedzīvos pārslodzi. Vienlaikus ir jāturpina palielināt vakcinācijas aptveri, tāpēc ikvienam nevilcinoties jārod iespēja vakcinēties pret Covid-19, lai pasargātu sevi no inficēšanās vai smagas slimības gaitas. Ārstniecības iestāžu situācija šobrīd ir kritiska, tāpēc visa sabiedrība tiek aicināta solidarizēties ar mūsu mediķiem un ievērot stingrus drošības pasākumus. Jaunie, īpaši stingrie drošības pasākumi rīkojumā par ārkārtējo situāciju vēl jāapstiprina valdībā, tas plānots ārkārtas sēdē trešdien, 20. oktobrī. “Mājsēdes” mērķis ir pēc iespējas apturēt galveno Covid-19 izplatības ceļu – klātienes kontaktēšanos. Tāpēc klātienē nedrīkstēs notikt ne publiski, ne privāti pasākumi. Klātienē būs pieļauta tikai pašu nepieciešamāko veikalu darbība un visbūtiskāko pakalpojumu sniegšana. Līdz ar to tiktu pārtraukta visu veidu izklaides, labsajūtas, sabiedriskās ēdināšanas u.c. pakalpojumu sniegšana klātienē līdz 15. novembrim. Attālinātais darbs kā...

Apstiprinot grozījumu Ministru kabineta 2021. gada 9. oktobra rīkojumā Nr. 720 "Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu", valdība 12. oktobrī precizējusi darbības nosacījumos tirdzniecības vietām ārkārtējās situācijas laikā. Lai mazinātu cilvēku pulcēšanos vēlās vakara stundās publiskās vietās, t.sk. tirdzniecības un pakalpojumu sniegšanas vietās, tirdzniecības un pakalpojumu sniegšanas vietās tiek saīsināts darba laiks līdz plkst. 21.00. Šis ierobežojums neattiecas uz pirmās nepieciešamības veikaliem – t.i., pārtikas veikaliem, aptiekām (tai skaitā veterinārajām aptiekām), optikas veikaliem, dzīvnieku barības veikaliem, preses tirdzniecības vietām, higiēnas preču veikaliem, telekomunikācijas preču un pakalpojumu vietām, kā arī degvielas uzpildes stacijām, kā arī uz vitāli svarīgajiem saimnieciskajiem pakalpojumiem – t.i., banku, kurpnieku un citiem remonta pakalpojumiem, apģērbu tīrītavām, kā arī sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumiem līdzņemšanai. Visas pārējās tirdzniecības un pakalpojumu sniegšanas vietas drīkst strādāt laika posmā no plkst.6.00 līdz plkst. 21.00. Līdz ar grozījumiem MK rīkojumā arī noteikts, ka tirdzniecības pakalpojumus epidemioloģiski nedrošā vidē var sniegt iekštelpās tikai tad, ja apmeklētāju plūsma pilnībā tiek...

Ņemot vērā straujo Covid-19 infekcijas izplatīšanos un pieaugošo veselības nozares pārslodzi, kā arī lai apturētu straujo Covid-19 infekcijas pieauguma un veselības sistēmas noslodzes pieauguma tendenci un novēršamās mirstības mazināšanu, vienlaikus nodrošinot svarīgu valsts funkciju un pakalpojumu nepārtrauktību, Ministru kabinets lēmis izsludināt visā valsts teritorijā ārkārtējo situāciju no š.g. 11. oktobra līdz 2022. gada 11. janvārim. Ārkārtējās situācijas laikā tiek ieviesti pastiprināti drošības pasākumi tirdzniecības pakalpojumu sniegšanā ar mērķi mazināt cilvēku kontaktēšanos un līdz ar to Covid-19 inficēšanās riskus, jo īpaši nevakcinētu cilvēku kontaktēšanos. No š.g. 11.oktobra turpmākos trīs mēnešus brīvdienās un svētku dienās aizliegta tirdzniecības pakalpojumu sniegšana tirdzniecības centros (telpu platība virs 1500 m2 un vairāk kā 5 tirdzniecības vietas), izņemot zemāk minētajās pirmās nepieciešamības tirdzniecības un saimniecisko pakalpojumu sniegšanas vietās. Epidemioloģiski drošā vidē jeb t.s. “zaļajā” drošības režīmā, t.i. visi tirdzniecības vietu darbinieki un visi pircēji ir ar sadarbspējīgu vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātu, tirdzniecības pakalpojumus var sniegt jebkurā tirdzniecības vietā...