TIRDZNIECĪBA

Latvijai līdz 2021. gada 1. maijam nacionālajos tiesību aktos jāpārņem Eiropas Savienības (ES) direktīva, kuras mērķis ir ierobežot negodīgas tirdzniecības prakses visā pārtikas piegādes ķēdē, lai aizsargātu ES lauksaimniekus. Latvijā Negodīgas mazumtirdzniecības prakses aizlieguma likumā (NMPAL) pašlaik ir ieviestas vai daļēji ieviestas vairākas direktīvā noteiktās prasības, tomēr tās attiecas uz atsevišķiem, nevis visiem pārtikas piegādes ķēdes posmiem. Jaunais Eiropas tiesību akts attieksies uz lauksaimniecības un pārtikas produktiem, kas tiek tirgoti pārtikas piegādes ķēdē, aizliedzot negodīgas prakses veidus, ko tirdzniecības partneri mēdz vienpusēji uzspiest saviem partneriem. Direktīva paredz minimālās prasības, kas dalībvalstīm jāievieš, tādējādi nodrošinot vienotu regulējumu visā ES un mazinot pastāvošās atšķirības starp tām dalībvalstīm, kurās ir regulējums netaisnīgām tirdzniecības praksēm un kurās šāda regulējuma nav. Par negodīgu tirdzniecības praksi var uzskatīt, piemēram, kavētus maksājumus par ātrbojīgiem produktiem, pasūtījuma atcelšanu pēdējā brīdī, vienpusējas izmaiņas piegādes līgumos, samaksas pieprasīšanu piegādātājam par norakstītiem produktiem, atteikšanos slēgt rakstiskus līgumus, kā arī komercnoslēpumu ļaunprātīgu izmantošanu un...

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) ir pieņēmis lēmumu patērētāju kolektīvo interešu pārkāpuma lietā - SIA „Latbūve projekts” (turpmāk – Sabiedrība) ir piemērota soda nauda 10 000 EUR apmērā, kā arī uzlikts tiesiskais pienākums izbeigt lēmumā konstatēto negodīgo komercpraksi un aizliegta līdzīgas negodīgas komercprakses īstenošana turpmāk. Sabiedrības komercprakse tika īstenota tīmekļvietnē playshop.lv, patērētājiem piedāvājot un pārdodot dažādas preces. PTAC saņēma vairākus patērētāju iesniegumus, kuros konstatēja, ka sabiedrība vietnē ir maldinājusi patērētājus par piedāvāto preču pieejamību vai to pieejamību noteiktajā termiņā, kā arī nav piegādājusi patērētājiem pasūtītās preces apsolītajā termiņā. Vienlaikus, atbilstoši patērētāju sniegtajai informācijai, sabiedrība nav risinājusi patērētāju sūdzības, tai skaitā, neatmaksājot naudu gadījumos, kad patērētāji izbeidz līgumu tādēļ, ka vietnē pasūtītās preces nav piegādātas. Papildus minētajam patērētājiem ar sabiedrību nebija iespējams sazināties, jo sabiedrība neatbildēja uz patērētāju vēstulēm un tālruņu zvaniem. Lai izvērtētu konkrēto situāciju, PTAC centās sazināties ar sabiedrību, pieprasot paskaidrojumus, taču atbildes uz PTAC nosūtītajām vēstulēm netika sniegtas. Vienlaikus PTAC...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) informē, ka no 2019.gada 1.jūnija stājas spēkā būtiskas izmaiņas saistībā ar kafijas, bezalkoholisko dzērienu un elektronisko šķidrumu realizācijas nosacījumiem Latvijā. Šīs izmaiņas attiecas uz visiem komersantiem, kuri tirgo minētos produktus - neatkarīgi, vai tā ir vairumtirdzniecība vai mazumtirdzniecība. No šī gada 1.jūnija kafiju, bezalkoholiskos dzērienus un elektroniskos šķidrumus jebkurš komersants varēs tirgot tikai tad, ja tie būs iegādāti no apstiprināta noliktavas turētāja vai arī, ja minētās akcīzes preces tirgotājs pats būs ievedis no citas Eiropas Savienības (ES) dalībvalsts vai importējis. Tas nozīmē, ka, piemēram, kafijas mazumtirgotājs varēs realizēt kafiju: 1) kas iegādāta no apstiprināta noliktavas turētāja; 2) kuru mazumtirgotājs pats būs ievedis no citas dalībvalsts vai importējis. Tos komersantus, kuri jau veic vai arī tikai vēl plāno veikt kafijas, bezalkoholisko dzērienu vai elektronisko šķidrumu realizāciju vairumtirdzniecībā, VID aicina izvērtēt iespēju saņemt speciālo atļauju (licenci) apstiprināta noliktavas turētāja darbībai. Informācija par speciālās atļaujas (licences) apstiprināta noliktavas turētāja darbībai saņemšanu...

Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas deputāti trešdien, 12.decembrī, vienojās aicināt parlamentu lemt par darba turpināšanu pie jauna Nekustamā īpašuma darījumu starpnieku darbības likuma arī 13.Saeimā. Ar jauno likumu plānots regulēt starpnieku darbības tiesiskos pamatus un uzraudzību. Tā mērķis ir sekmēt stabilu, drošu un uzticamu starpniecības pakalpojumu sniegšanu un novērst noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un terorisma finansēšanu. Likuma projektā noteikts, ka nekustamā īpašuma darījumu starpnieks ir fiziska vai juridiska persona, kas par atlīdzību izsaka nekustamā īpašuma darījumu piedāvājumus, ved darījumu sarunas un sagatavo dokumentus, kā arī sniedz citus pakalpojumus, kas nepieciešami nekustamā īpašuma darījuma noslēgšanai. Iecerēts, ka starpniecības pakalpojumus varēs sniegt tikai nekustamā īpašuma darījumu starpnieku reģistrā iekļauts komersants vai persona, kura reģistrēta kā saimnieciskās darbības veicējs. Likuma projektā noteikts, ka starpniecības pakalpojumi sniedzami tikai uz rakstveida līguma pamata. Starpniekam pirms līguma noslēgšanas un tā darbības laikā būs jāveic klienta izpēte atbilstoši normatīvajiem aktiem noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma...

Eiropas Parlaments trešdien deva piekrišanu ES un Japānas tirdzniecības nolīgumam, kas kļuvis par visu laiku vērienīgāko ES divpusējās tirdzniecības vienošanos. ES un Japānas Ekonomisko partnerattiecību nolīgums tika apstiprināts ar 474 balsīm pret 152, 40 deputātiem atturoties. Tas atcels gandrīz visas muitas nodevas, ik gadu samazinot Eiropas ražotāju un pakalpojumu sniedzēju izmaksas par apmēram vienu miljardu eiro. Deputāti uzskata, ka līgums ir signāls par labu uz noteikumiem balstītai, brīvai un taisnīgai tirdzniecībai laikā, “kad starptautisko kārtību apdraud ar protekcionismu saistīti izaicinājumi.” Ieguvēji - lauksaimniecības produktu ražotāji un MVU Visjutīgākās ES nozares - piemēram, rīsu audzēšana - arī turpmāk būs pasargātas, bet vīnam, sieram, liellopu gaļai, cūkgaļai, makaroniem, šokolādei un cepumiem piemērotās muitas nodevas tiks atceltas uzreiz vai pēc pārejas perioda. Nolīgums aizsargās 205 Eiropas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes, tā palīdzot mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU). 78% Eiropas eksportētāju uz Japānu ir MVU. To atbalstam Parlaments aicina Eiropas Komisiju izveidot īpašus MVU kontaktpunktus. Dzelzceļa pakalpojumi...

Ņemot vērā tirdzniecības nozares sociālo partneru sniegto informāciju par sistēmiskiem pārkāpumiem ielu tirdzniecībā, kas rada negodīgas konkurences apstākļus starp tirdzniecības dalībniekiem ielu tirdzniecībā un pastāvīgajās tirdzniecības vietās, Ekonomikas ministrija veica situācijas izvērtējumu ielu tirdzniecībā. 2018. gada 10. decembra sēdē ministrija iepazīstināja Ministru kabineta komiteju ar izvērtējumu un priekšlikumiem turpmākai rīcībai. Lai objektīvi novērtētu situāciju ielu tirdzniecībā un apzinātu iespējamos risinājumus tirdzniecības veida pilnveidošanai, Ekonomikas ministrija uzrunāja 13 pašvaldības un ielu tirdzniecības uzraudzībā iesaistītās iestādes (Valsts policija, Valsts ieņēmumu dienests, Pārtikas un veterinārais dienests, Patērētāju tiesību aizsardzības centrs), lūdzot tām sniegt atbildes uz konkrētiem jautājumiem, kas raksturo situāciju ielu tirdzniecībā. Aptaujas rezultātā tika secināts, ka 77% no aptaujātajām pašvaldībām ir atzinušas, ka tās ir novērojušas pārkāpumus ielu tirdzniecībā. Par visbiežāk konstatētajiem pārkāpumiem tika minēta iepirktās produkcijas uzdošana par pašu saražoto lauksaimniecības produkciju, pilnas informācijas nenorādīšana tirdzniecības vietā par tirdzniecības dalībnieku, normatīvajos aktos noteikto prasību neievērošana pārtikas apritei (piemēram, veterinārās un higiēnas prasības), cenas...

Turpinoties straujai elektroniskās tirdzniecības jomas attīstībai, joprojām nozīmīga loma ir tam, kādā veidā preču pārdevēji un pakalpojumu sniedzēji elektroniskajā vidē organizē distances tirdzniecību un nodrošina normatīvo aktu prasību izpildi. Ar mērķi sniegt atbalstu komersantiem, kā arī realizējot “Konsultē vispirms” principu, Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (turpmāk – PTAC) ir izstrādājis vadlīnijas, kuras kalpos kā ceļvedis gan tiem komersantiem, kuriem jau ir interneta veikals, gan tiem, kuri tikai plāno to atvērt. Vadlīniju mērķis ir nodrošināt pārdevējiem un pakalpojumu sniedzējiem skaidrojumu par būtiskākajām normatīvo aktu prasībām distances tirdzniecības jomā. Minēto prasību pārzināšana un izpildīšana ir svarīga, lai nodrošinātu patērētāju tiesiskajām interesēm atbilstošu elektroniskās komercijas tirgus vidi, tai skaitā, nepieļaujot negodīgas komercprakses īstenošanu un netaisnīgu līguma noteikumu piedāvāšanu un piemērošanu patērētājiem. Pirmslīguma informācija Īpaša uzmanība vadlīnijās ir veltīta pirmslīguma informācijas un distances līguma noteikumu nodrošināšanas prasībām, netaisnīgiem līguma noteikumiem un tehnisko noteikumu izpildei. Komercprakses īstenotājam, proti, interneta veikala uzturētājam un pārdevējam interneta veikalā ir pienākums sniegt...

Ministru kabinets 5. novembrī akceptēja grozījumus Patērētāju tiesību aizsardzības centra nolikumā, nosakot Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) pienākumu veikt ģeogrāfiskās bloķēšanas regulas uzraudzību. 2018. gada 3. decembrī stāsies spēkā Eiropas Savienības Regula (ES) 2018/302, ar ko novērš nepamatotu ģeogrāfisko bloķēšanu un citus diskriminācijas veidus iekšējā tirgū klientu valstspiederības, dzīvesvietas vai uzņēmējdarbības veikšanas vietas dēļ. Līdz ar to šajā datumā arī PTAC uzsāks regulas uzraudzību. Par ģeogrāfisko bloķēšanu sauc diskriminējošu praksi, kad vienas ES dalībvalsts tirgotāji liedz piekļuvi savām mājaslapām, mobilajām lietotnēm vai citām tiešsaistes saskarnēm citu ES dalībvalstu klientiem, kuri vēlas veikt pirkumus internetā. Tāpat arī ģeogrāfiskā bloķēšana ietver klientu pāradresāciju bez klienta piekrišanas uz citu mājaslapas versiju, kas ir mērķēta uz noteiktas valsts tirgu, pamatojot savu rīcību ar klienta valstspiederību, dzīvesvietu vai uzņēmējdarbības vietas veikšanu. Ģeogrāfiskā bloķēšana attiecas arī uz praksi, kad citas dalībvalsts patērētājam tiek liegts pabeigt pirkumu vai tiek lūgts apmaksāt pirkumu ar citas dalībvalsts maksājumu karti. Regulas mērķis...

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (turpmāk – PTAC) ir pieņēmis lēmumu patērētāju kolektīvo interešu pārkāpuma lietā, ar kuru SIA „RIMI LATVIA” (turpmāk – Sabiedrība) ir piemērota soda nauda 20 000 EUR apmērā, kā arī aizliegta turpmāka negodīga komercprakse lēmumā raksturoto un līdzīgu piedāvājumu (akciju) izsludināšanā. Sabiedrība laika periodā no 2018.gada 16.janvāra līdz 2018.gada 15.maijam īstenoja speciālu akciju (turpmāk – Piedāvājums), kuras ietvaros patērētājiem, sakrājot noteiktu skaitu uzlīmju, tika piedāvāts iegādāties dažādas zīmola BOSCH preces ar atlaidi līdz 62%. Saskaņā ar PTAC rīcībā esošo informāciju, Piedāvājumā ietverto zīmola BOSCH preču cena bija tāda pati vai pat lielāka nekā citās tirdzniecības vietās bez atlaides. Lai gan Sabiedrība atbildēja uz PTAC norādītajiem pārkāpumiem un centās attaisnot savu rīcību minot, ka Piedāvājums ir tikai vienas pārdošanas kampaņas projekts un nav vērtējams kā akcija, kā arī Piedāvājumā ietverto preču cenas tika noteiktas, vadoties pēc tirgus izpētes, PTAC ieskatā Sabiedrība nebija veikusi pienācīgu tirgus izpēti tieši Baltijas tirgū. Sabiedrība...

Saeimas deputāti ceturtdien, 18.oktobrī, pirmajā lasījumā atbalstīja jaunu Nekustamā īpašuma darījumu starpnieku darbības likuma projektu, ar kuru plānots regulēt starpnieku darbības tiesiskos pamatus un uzraudzību. Tā mērķis ir sekmēt stabilu, drošu un uzticamu starpniecības pakalpojumu sniegšanu un novērst noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un terorisma finansēšanu. Likuma projektā noteikts, ka nekustamā īpašuma darījumu starpnieks ir fiziskā vai juridiskā persona, kas par atlīdzību izsaka nekustamā īpašuma darījumu piedāvājumus, ved darījumu sarunas un sagatavo dokumentus, kā arī sniedz citus pakalpojumus, kas nepieciešami nekustamā īpašuma darījuma noslēgšanai. Iecerēts, ka starpniecības pakalpojumus varēs sniegt tikai nekustamā īpašuma darījumu starpnieku reģistrā iekļauts komersants vai persona, kura reģistrēta kā saimnieciskās darbības veicējs. Savukārt Ministru kabinetam likuma projektā deleģēts uzdevums noteikt nekustamā īpašuma darījumu starpnieku reģistrā iekļaujamo informāciju, tās aktualizēšanas, pārbaudes un dzēšanas kārtību, kā arī tīmekļvietni, kurā reģistrs būs pieejams. Paredzēts, ka starpnieku reģistrāciju veiks Ekonomikas ministrija. Likuma projektā noteikts, ka starpniecības pakalpojumi sniedzami tikai uz rakstveida līguma pamata....

Datu valsts inspekcija informē, ka saskaņā ar Informācijas sabiedrības pakalpojumu likuma (turpmāk – ISPL) 1.panta pirmās daļas 3.punktā noteikto, komerciāls paziņojums ir jebkāds paziņojums elektroniskā veidā, kas paredzēts tiešai vai netiešai preču vai pakalpojumu reklamēšanai vai arī tāda komersanta, organizācijas vai personas tēla reklamēšanai, kas veic komercdarbību, saimniecisku darbību vai reglamentēto profesionālo darbību. Par komerciālo paziņojumu neuzskata informāciju, kas dod iespēju tieši piekļūt vispārējai informācijai par pakalpojuma sniedzēju un tā darbību (domēna vārds vai elektroniskā pasta adrese). Komerciālu paziņojumu nosūtīšanas tiesiskais pamats ir noteikts ISPL 9.pantā, proti, komerciālu paziņojumu uz fiziskas personas elektroniskā pasta adresi vai izmantojot citu elektronisku saziņas veidu ir atļauts sūtīt, ja tiek iegūta šīs personas piekrišana vai, ja pastāv visi ISPL 9.panta otrās daļas nosacījumi, papildus ievērojot ISPL 9.panta ceturto daļu. Tādējādi komerciālu paziņojumu sūtīšana ir jāveic ievērojot ISPL un Vispārīgās datu aizsardzības regulas (turpmāk-Regula) noteikumus. Attiecībā uz komerciālu paziņojumu (tie ir zvani, e-pasti u.c.) saņemšanu, Inspekcija norāda,...

Ministru kabineta sēdē 17. jūlijā apstiprināti Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas grozījumi Iepakojuma likumā. Tie paredz, ka no 2019. gada 1. janvāra tirdzniecības vietās plastmasas iepirkumu maisiņi patērētājiem vairs netiks izsniegti bez maksas, izņemot ļoti vieglās plastmasas maisiņus. Likuma grozījumi izstrādāti, lai ierobežotu plastmasas vienreiz lietojamo maisiņu izmantošanu tirdzniecības vietās un lai sasniegtu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvā nospraustos mērķus. Likumprojekts ir attiecināms uz visu veidu plastmasas iepirkumu maisiņiem neatkarīgi no to materiāla biezuma. Izņēmums ir attiecināms tikai uz ļoti vieglās plastmasas iepirkumu maisiņiem, kurus izmanto higiēnas nolūkos vaļējas pārtikas iepakošanai, kad to izmantošana var novērst pārtikas bojāšanos un pasargāt no ārējās vides ietekmes, novēršot neatbilstošu uzglabāšanu un nelietderīgu izmantošanu. Paredzēts, ka tirdzniecības vietās tirgotāji aizstās vieglās plastmasas (izņemot ļoti vieglās plastmasas, kuru biezums nepārsniedz 15 mikronus) iepirkumu maisiņus, kas nav izgatavoti no bioloģiski noārdāmas plastmasas, ar iepakojumu no cita veida izejmateriāliem. Turklāt arī tiek noteikts, ka iepakotājam ir jāinformē patērētāji...

Turpinot pilnveidot muitas sniegtos pakalpojumus, no 2018.gada 4.jūnija Elektroniskajā muitas datu apstrādes sistēmā (EMDAS) eksporta deklarāciju apstrāde izlaišanai procedūrā notiks automātiski. Tas uzņēmējiem nodrošinās ātrāku eksporta deklarāciju apstrādi, paātrinot izvedamo kravu noformēšanas procesu. Automātiski eksporta procedūrā tiks izlaistas deklarācijas, kas atbilst šādiem kritērijiem: deklarācijā nav norādītas atzīmes par “vietējo muitošanu”, “par plombēšanu”; noformējot deklarāciju, netiek saņemti Integrētās tarifa vadības sistēmas (ITVS) brīdinājumi un/vai paziņojumi un riska novērtēšanas rezultātā deklarācija nav novirzīta kontroles pasākumiem. Ja eksporta deklarācija atbilst minētajiem kritērijiem, pēc veiksmīgas deklarācijas datu pārbaudes statuss „Pieņemts” 5 minūšu laikā no iesniegšanas brīža nomainīsies uz statusu “Preces izlaistas eksportam”. Datu labojumus, ja tādi būs nepieciešami, varēs veikt, izmantojot “Pēcmuitošanas” funkcionalitāti. Gadījumā, ja eksporta deklarācija neatbilst kādam no minētajiem kritērijiem, tās automātiskā apstrāde atceļas un tālāku apstrādi veic muitas amatpersona līdzšinējā kārtībā. Līdzšinējā eksporta deklarāciju apstrādes kārtība saglabājas arī uzņēmējiem ar vietējās muitošanas (ieraksta deklarētāja reģistros) atļaujām, ja deklarācijā tiek veikta atzīme “Vietējā muitošana”....

Aprīlī mazumtirdzniecības apgrozījums Latvijā turpināja pieaugt un bija par 4,7% lielāks nekā iepriekšējā gada aprīlī (neizlīdzināti dati salīdzināmajās cenās). Atšķirībā no iepriekšējiem mēnešiem, aprīlī pieaugumu galvenokārt ietekmēja nepārtikas preču mazumtirdzniecības apgrozījuma kāpums, kaut gan pieaugums bija vērojams arī degvielas un nepārtikas kategorijās. Aprīlī nepārtikas preču mazumtirdzniecības apgrozījuma pieaugums bija par 7,4% lielāks nekā 2017. gada aprīlī, kas ir augstākais kāpums šogad. Aprīlī nepārtikas preču tirdzniecība nodrošināja lielāko devumu kopējā tirdzniecībā. Nepārtikas preču kategorijā visstraujāk pieauga dažādu metālizstrādājumu, krāsu un stikla mazumtirdzniecība, sporta preču un spēļu mazumtirdzniecība un mājsaimniecības piederumu un apģērbu, apavu un ādas izstrādājumu mazumtirdzniecība. Iedzīvotāji vairāk iegādājās arī ziedus, augus, sēklas, mēslošanas līdzekļus. Pieaugums bija vērojams gandrīz visās nepārtikas preču kategorijās. Preču kategorijā lielākais sarukums bija vērojams grāmatu, avīžu, kancelejas piederumu, audio un video ierakstu mazumtirdzniecībā. Saruka arī mazumtirdzniecība stendos un tirgos. Degvielas mazumtirdzniecības apjomi aprīlī bija par 4,9% lielāki nekā 2017. gada aprīlī, tomēr pieauguma temps sarūk. Lai gan...

2018. gada 27. aprīlī stājas spēkā Eiropas Komisijas (EK) Īstenošanas regula, ar kuru nosaka iepriekšēju uzraudzību alumīnija izstrādājumu importam no trešajām valstīm. Regula paredz ieviest noteiktu alumīnija izstrādājumu importa reģistrāciju, ja tie ievesti no valstīm, kas atrodas ārpus Eiropas Ekonomikas zonas, un importa neto apjoms pārsniedz 2500 kg. Uzraudzības sistēma ļaus iegūt informāciju par plānotajiem alumīnija produktu importa apjomiem no trešajām valstīm un savlaicīgi reaģēt uz izmaiņām Eiropas Savienības alumīnija tirgū. Tādējādi, sākot ar 12. maiju, alumīnija produktu ievešanai no trešajām valstīm būs nepieciešams Ārlietu ministrijas izsniegts uzraudzības dokuments (licence). Uzraudzības dokumentu pēc uzņēmuma pieprasījuma izsniegs Ārlietu ministrija 5 darba dienu laikā pēc korekta pieteikuma saņemšanas. Jautājumu gadījumā lūgums sazināties ar Ārlietu ministrijas Ārējās tirdzniecības un investīciju nodaļu pa tālruni: 670 15982 vai e-pastu: [email protected]. EK regulas pilns teksts pieejams: https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/PDF/?uri=CELEX:32018R0640&qid=1524729869508&from=EN