TIRDZNIECĪBA

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) prezentēja sadarbībā ar sabiedriskās domas pētījumu centru SKDS veiktā pētījuma FUTURUM indekss rezultātus, kas rāda, ka uzņēmēji visnegatīvāk vērtē vispārējo ekonomisko situāciju valstī un arī nākotnes prognozes par to ir pesimistiskas. LTRK domnīcas Futurum Latvia un sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS veiktajā 2022.gada oktobra un novembra pētījumā FUTURUM indekss noskaidrots, ka vissliktākais ir uzņēmēju noskaņojums par vispārējo ekonomisko aktivitāti valstī pēdējos sešos mēnešos, pesimistisks ir arī noskaņojums par ekonomisko aktivitāti pārstāvētajā nozarē. Arī par nākotnes prognozēm šajās kategorijās noskaņojums nav pozitīvs. Kopējā indeksa vērtība joprojām ir zem 50 punktu robežas - tā ir 43,98 punkti, kas liecina par uzņēmēju pesimismu. Salīdzinot ar 2022. gada pirmā ceturkšņa rādītājiem, indeksa vērtība ir uzlabojusies par 1.05 punktiem. 2022. gada 3. ceturksnī pesimistisks noskaņojums ir visās tautsaimniecības jomās. Mazāk negatīvi noskaņoti ir ražošanas un tirdzniecības uzņēmumi, savukārt pesimistiskākais noskaņojums vērojams būvniecības un pakalpojumu jomas uzņēmumos. Tāpat salīdzinoši mazāk pesimistiski noskaņoti...

Pārtikas e-komercija vēl ir salīdzinoši jauns tirgus Baltijā, kurā jauniem spēlētājiem ir iespēja izveidot ilgtspējīgus biznesa modeļus, kā arī nodrošināt labāko iepirkšanās pieredzi klientiem. Baltijā e-komercijas apjoms 2021. gadā pieauga par 23%, un tuvākajos gados visdrīzāk saglabās straujo pieauguma tempu. Saskaņā ar SEB bankas rīcībā esošajiem datiem pēdējo 12 mēnešu laikā pārtikas e-veikalu pasūtījumi pieauga 4,86 reizes, salīdzinot ar 2019. gadu, norāda Aleksandra Borcova, SEB bankas Naudas pārvaldības produktu darījumu vadītāja. Turklāt SEB dati rāda, ka 2021. gadā Latvijas iedzīvotāji e-veikalos preces iegādājās 2,78 reizes vairāk nekā pirms-Covid laikā, un ir saskatāms potenciāls tieši pārtikas tirdzniecības izaugsmei internetā. Savukārt Euromonitor paredz, ka 2026. gadā e-komercija Latvijā sasniegs 16,5% no visas mazumtirdzniecības. Lielākais izaicinājums: panākt klientu uzticēšanos Pētījumos ir pierādīts, ka pārtikas tirdzniecībai internetā ir augsta rentabilitāte, ja ir augsts mājsaimniecību, bet zems lielveikalu skaits konkrētā reģionā. Saskaņā ar Euromonitor datiem 2021. gadā Latvijā bija 333 pārtikas lielveikali uz aptuveni 1,9 milj. iedzīvotāju,...

Valsts ieņēmumu dienests ziņo, ka 2022.gada 7.oktobrī spēkā stājās Eiropas Padomes 2022.gada 6.oktobra Regula (ES) 2022/1904, ar kuru groza Regulu (ES) Nr.833/2014 par ierobežojošiem pasākumiem saistībā ar Krievijas darbībām, kas destabilizē situāciju Ukrainā. Saskaņā ar Regulas Nr.2022/1904 1.panta 4) punkta d) apakšpunktu ir noteikti jauni ievešanas ierobežojumi dažādu tērauda un dzelzs izstrādājumu (tajā skaitā KN kodam 7207) importam no Krievijas, kas minēti Regulas Nr.2022/1904 IV pielikumā, ar kuru tiek grozīts Padomes 2014.gada 31.jūlija Regulas Nr.833/2014 par ierobežojošiem pasākumiem saistībā ar Krievijas darbībām, kas destabilizē situāciju Ukrainā (turpmāk – Regula Nr.833/2014), XVII pielikums, papildinot to ar B daļu. Tomēr Regulas Nr.2022/1904 4.panta d) apakšpunkts, ar kuru papildina Regulas Nr.833/2014 3.g pantu, noteic, ka no 2022.gada 7.oktobra noteiktos aizliegumus nepiemēro noteikta daudzuma tērauda izstrādājumu ar KN kodiem 7207 11 un 7207 12 10 importam: KN kodam 7207 12 10 –Eiropas Savienības datubāzē QUOTA, ievadot kvotas kārtas numuru, kur kvotas detalizētajā aprakstā pieejams arī lauks...

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Muitas pārvalde kopš Eiropas Savienības izdoto normatīvo aktu spēkā stāšanās pastiprināti uzrauga visu sankcionēto preču veidu ievešanu un izvešanu. Piemēram, šī gada augustā konstatēti mēģinājumi ar nepareizu preces kodu deklarēt un no Baltkrievijas ievest 22 080 kg koksnes briketes, 22 800 kg lietotus sliežu ceļu gulšņus no koka, kā arī naglas. Sankciju apiešanas mēģinājums, deklarējot preces ar neatbilstošu kombinētās nomenklatūras kodu, konstatēts 2022. gada 3. un 17. augustā muitas kontroles punktos uz Latvijas-Baltkrievijas robežas, veicot kravas muitas fizisko kontroli un skenēšanas attēlu analīzi. Lietas materiāli nodoti VID Nodokļu un muitas policijas pārvaldei lēmuma pieņemšanai par kriminālprocesu uzsākšanu. Sankcijām pakļauto preču sarakstā iekļautas vairākas preču grupas, kuras liegts ievest no Baltkrievijas, tostarp visa koksne un tās izstrādājumi, mēslošanas līdzekļi, jaunas riepas, naftas produkti, cements, cementa, betona, akmens izstrādājumi, dzelzs un tērauds izstrādājumi​. Kopš 2022. gada 28. marta, kad tika sākts apkopot datus attiecībā uz sankciju risku novēršanu, līdz jūlija...

Lai nodrošinātu universālā pasta pakalpojuma (UPP) sniegšanas nepārtrauktību, ņemot vērā augsto vispārējo inflāciju gan Latvijas, gan globālā līmenī, bet īpaši ievērojamo energoresursu tarifu kāpumu, kas būtiski paaugstina transportēšanas izmaksas, Latvijas Pasts izstrādājis un iesniedzis Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā (SPRK) jaunu UPP tarifu projektu. Plānotais tarifu spēkā stāšanās datums - 2023. gada 1. janvāris. Šā gada 1. ceturksnī Latvijas Pasts novēroja degvielas izmaksu pieaugumu par aptuveni 32% salīdzinājumā ar to pašu periodu 2021. gadā, augušas arī starptautisko sūtījumu transportēšanas izmaksas, turklāt ik gadu 10%–15% apmērā pieaug citu valstu pasta uzņēmumu izmaksas, ko tie piemēro Latvijas Pastam par Latvijas iedzīvotāju sūtījumu piegādi adresātiem savās valstīs. Izstrādājot jaunu UPP tarifu projektu no 2023. gada 1. janvāra Latvijas Pasts ņēmis vērā arī publiskajā telpā paustos paziņojumus par minimālās mēneša darba algas celšanu, sākot ar 2023. gadu, kas uzņēmumam radītu būtisku papildu izmaksu komponenti. Līdz ar jauna tarifu modeļa iesniegšanu Latvijas Pasts iniciējis atsevišķus priekšlikumus tarifu izmaiņu...

Valdība 14. jūnija sēdē lēma no 2022. gada 1. jūlija līdz 2023. gada 31. decembrim – noteikt, ka biodegvielas piejaukums degvielai ir brīvprātīgs. To paredz Ekonomikas ministrijas sagatavotie grozījumi Ministru kabineta 2000. gada 26. septembra noteikumos Nr. 332 "Noteikumi par benzīna un dīzeļdegvielas atbilstības novērtēšanu". Tas nozīmē, ka degvielas mazumtirgotāji vai komersanti, kas degvielu realizē vairumtirdzniecībā, paši varēs izvēlēties piemērot vai nepiemērot biodegvielas piejaukumu. Priekšlikumu uz laiku atteikties no obligāta biodegvielas piejaukuma benzīnam un dīzeļdegvielai Ekonomikas ministrija izstrādāja ar mērķi mazināt degvielas mazumtirdzniecības cenu vispārējo energoresursu cenu pieauguma situācijā (65%-70% pieaugums kopš 2020. gada sākuma), vienlaikus ņemot vērā politisko vienošanos un neskarot degvielai piemērojamo nodokļu nosacījumus. Pēc provizoriskiem aprēķiniem šā brīža situācijā degvielas cenas samazinājums prognozējams aptuveni 10 centu apjomā. Degvielas mazumtirdzniecības cena veidojas no piecām komponentēm. Vislielākās izmaksas gala cenā veidojas no degvielas cenas, kurā ietilpst arī biopiejaukuma izmaksas; otra būtiskākā pozīcija ir akcīzes nodoklis; un trešā būtiskākā pozīcija ir pievienotās...

Lai veicinātu vienotu izpratni par Valsts valodas likuma prasību piemērošanu un sniegtu praktisku palīdzību to izpildē, nodarbinot Ukrainas civiliedzīvotājus mazumtirdzniecības nozares uzņēmumos atbilstoši Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumam, Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācija (LPTA) izstrādājusi vadlīnijas mazumtirdzniecības nozares uzņēmumiem par valsts valodas lietošanas pamatprasībām. Vadlīnijas ir palīginstruments mazumtirdzniecības nozares uzņēmumiem un tās izstrādātas, konsultējoties ar nozares speciālistiem un sadarbojoties ar Valsts valodas centru. Tajās izklāstīts valsts valodas lietošanas pamatprincips, un tās sniedz ieskatu normatīvo aktu valsts valodas lietošanas jomā regulējumā un prasībās. Vadlīnijās minēts, ka, atbilstoši Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā noteiktajam, darba devējam ir tiesības nodarbināt Ukrainas civiliedzīvotāju arī bez valsts valodas zināšanām tiktāl, ciktāl tas netraucē darba pienākumu pildīšanu. Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā ietvertais izņēmums attiecībā uz darba pienākumu veikšanai nepieciešamajām valsts valodas zināšanām ir horizontāla speciālā tiesību norma, kas izņēmuma kārtībā uz laiku līdz vienam gadam paredz atkāpes no Valsts valodas likumā noteiktajām valsts valodas lietošanas prasībām, saskaņā ar kurām privātajā sfērā...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) informē, ka, vērtējot darījuma pabeigšanas nosacījuma beigu termiņu, tiks ievērots šāds princips: izvešanas (eksporta) plūsmā, tostarp tranzītā, precēm ir jābūt faktiski izvestām, šķērsojot valsts ārējo robežu, līdz konkrētajam datumam (ieskaitot), savukārt ievešanas (importa) plūsmā precēm ir jābūt faktiski ievestām Eiropas Savienībā (ES) līdz attiecīgajam datumam (ieskaitot); pēc glabāšanas preces varēs laist brīvā apgrozībā, ja atbilst nosacījumiem un ievestas līdz konkrētajam datumam. Noteiktās sankcijas attiecībā uz Krieviju un Baltkrieviju paredz atsevišķus izņēmumus konkrētām preču grupām iesākto darījumu pabeigšanai līdz konkrētam laikam, ja līgums par šo darījumu noslēgts pirms attiecīgo sankciju noteikšanas. Šis izņēmuma nosacījums attiecas gan uz ievešanai (importam), gan uz izvešanai (eksportam) paredzētajām precēm. Zemāk apkopoti šobrīd noteiktie izņēmuma piemērošanas datumi, kas vēl ir spēkā. Regula Nr.833/2014 (Krievija) Pants, pielikums Preces veids Aizlieguma plūsmas virziens Beigu datums (līgumu izpilde) 3. pants, II pielikums Preces un tehnoloģijas pārdot, piegādāt, nodot vai eksportēt līdz 2022. gada 17. septembrim 3. ea...

Latvijā no 2024. gada ieviesīs elektroniskā kravas starptautiskā autopārvadājumu līguma (e-CMR) pavadzīmi, kas ievērojami mazinās izmaksas un laiku uzņēmējiem, to paredz 24. maijā valdībā pieņemtais konceptuālais ziņojums. Par atbildīgo institūciju e-CMR pavadzīmes ieviešanai noteikta VAS “Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs” (LVRTC). e-CMR pavadzīmes ieviešana Latvijā ļaus ievērojami samazināt administratīvās izmaksas kravu pārvadātājiem, aizstājot papīra lietošanu, kas vienlaikus ir labvēlīgi videi. Tāpat, mūsdienīgais risinājums ļaus labāk un ātrāk organizēt pārvadājumus, paātrinot informācijas pārraidi un norēķinus, un ietaupīs laiku. Vienlaikus pārskatāmības ziņā e-CMR pavadzīme dos pieeju reāllaika informācijai, precīzākiem datiem un nodrošinās automātisku datu pārraidi uzņēmumam, kas dos sūtītājiem, pārvadātājiem un saņēmējiem lielāku loģistikas procesa kontroli. LVRTC par atbildīgo izvēlēts, jo jau šobrīd tas nodrošina loģiski vienotā datu centra darbību, kā arī dažādu valsts informācijas sistēmu uzturēšanu un darbību. Līdz ar to, veicot integrāciju, nebūtu nepieciešams veikt datu migrāciju starp dažādām sistēmām un ietaupītos laiks institūciju pieprasījumu apstrādei, kas tiktu veikta sistēmas ietvaros,...

2022. gada 28. maijā stājas spēkā grozījumi Ministru kabineta (turpmāk — MK) 18.05.1999. noteikumos Nr. 178 "Kārtība, kādā norādāmas preču un pakalpojumu cenas" (turpmāk — MK noteikumi Nr. 178), ar kuriem precizētas un papildinātas normas saistībā ar preču cenu korektu norādīšanu speciālo piedāvājumu — atlaižu, samazinātas cenas kampaņu, izpārdošanu u.tml. cenu pazemināšanas — gadījumos. Grozījumi izstrādāti, lai nodrošinātu Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 27. novembra direktīvas (ES) 2019/2161, ar ko groza Padomes direktīvu 93/13/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvas 98/6/EK, 2005/29/EK un 2011/83/ES attiecībā uz Savienības patērētāju tiesību aizsardzības noteikumu labāku izpildi un modernizēšanu (turpmāk — Direktīva 2019/2161) atsevišķu normu pārņemšanu. 2018. gada 11. aprīlī Eiropas Komisija nāca klajā ar priekšlikumu par nepieciešamību modernizēt vairākas direktīvas, un 2019. gada 27. novembrī tika publicēta Direktīva 2019/2161. Priekšlikuma visaptverošais mērķis ir nodrošināt augstu līmeni patērētāju tiesību aizsardzībai Eiropas Savienībā, kā arī modernizēt normatīvos aktus, ņemot vērā attīstības tendences, un aizsargāt patērētājus no...

Eiropas Biznesa atbalsta tīkls (Enterprise Europe Network) ziņo, ka Eiropa patlaban saskaras ar vairākiem ekonomiskajiem, sociālajiem un vides izaicinājumiem, kā arī Ukrainas krīzi, un līdz ar to uzņēmumus smagi skāruši piegādes ķēžu traucējumi. Lai risinātu šīs problēmas, Eiropas Savienība (ES) ir ieviesusi jaunus pasākumus vienotā tirgus noturības stiprināšanai un ilgtspējīgas, digitālas un globāli konkurētspējīgas ekonomikas veidošanai. Lai palīdzētu pārstrukturizēt piegādes ķēdes un stiprinātu to noturību krīzes apstākļos, ir izveidota platforma Supply Chain Resilience. Tā palīdz uzņēmumiem saglabāt, pārstrukturēt vai nomainīt esošās piegādes ķēdes, kā arī iegūt izejmateriālus, detaļas, sastāvdaļas un/vai daļēji gatavas preces vai pakalpojumus, kas tiem nepieciešami, lai turpinātu ražošanu. Lai izveidotu sadarbību ar jauniem partneriem un nodrošinātu savu starptautisko piegādes ķēdi, uzņēmēji aicināti reģistrēt savu uzņēmumu jaunajā platformā. Platformas galvenie mērķi: publicēt izejvielu, daļu, komponentu un/vai (daļēji) gatavo preču vai pakalpojumu piedāvājumus; pavest kopā starptautiskos piegādātājus ar preču un pakalpojumu pircējiem; izveidot pārrobežu kontaktus starp uzņēmumiem, nozarēm, atbalsta organizācijām, akadēmiskajām...

Rīgas pašvaldība arī šogad turpina atbalstīt uzņēmējdarbību, saglabājot atvieglojumus parkletu, āra kafejnīcu un ielu tirdzniecības vietu ierīkošanai galvaspilsētā. Izvēloties kādu no tipveida risinājumiem, nav nepieciešama saskaņošana – tikai jāsaņem atļauja ielu tirdzniecībai. Sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumiem tiek piedāvāti deviņi tipveida risinājumi. Seši no tiem paredzēti āra kafejnīcām, bet trīs – parkletiem. Tipveida risinājumi pieejami arī ielu tirdzniecībai ar saldējumu, ziediem un pašu audzētiem produktiem. Izvēloties kādu no izstrādātajām iespējām āra kafejnīcām un parkletiem, nav nepieciešama saskaņošana ar Pilsētas attīstības departamentu (PAD) un Satiksmes departamentu. Vienīgais, kas uzņēmējam jādara – Apkaimju iedzīvotāju centrā (AIC) ir jāsaņem atļauja ielu tirdzniecības veikšanai. Lai izvietotu parkletu ielas malā, uzņēmējiem jāsaņem saskaņojums no uzņēmuma “Latvijas Valsts ceļi”, nosūtot organizācijas shēmu uz e pastu [email protected]. Saskaņojums arī nav nepieciešams, ja sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu vietā plānots izvietot tikai kvalitatīva materiāla un viegli pārvietojamus galdus un krēslus, kuru dizains un krāsu risinājums atbilst konkrētai pilsētvides zonai. Tomēr arī šajā gadījumā jāsaņem...

Valsts ieņēmumu dienests publicējis skaidrojumu par situāciju ar Krievijas un Baltkrievijas tērauda importu sankciju režīma periodā. Baltkrievija Saskaņā ar Padomes 2022.gada 2.marta Regulas (ES) Nr.2022/355, ar ko groza Regulu (EK) Nr. 765/2006 par ierobežojošiem pasākumiem attiecībā uz Baltkrieviju, 1.q pantu, no 2022.gada 3.marta ir aizliegts tērauda izstrādājumu imports, ja to izcelsme ir Baltkrievijā vai tie ir eksportēti no Baltkrievijas. Tomēr šis aizliegums līdz 2022.gada 4.jūnijam neskar tādu līgumu izpildi, kuri noslēgti pirms 2022.gada 2.marta, un tādu papildu līgumu izpildi, kuri ir nepieciešami šādu līgumu izpildei. Līdz ar to Baltkrievijas tērauda imports ir aizliegts saskaņā ar visiem līgumiem, kas noslēgti, sākot ar 2022.gada 3.martu, secīgi attiecinot uz to arī aizliegumu piemērot tarifu kvotas. Saskaņā ar Komisijas 2022.gada 15.marta Īstenošanas regulu (ES) 2022/434, ar kuru groza Regulu (ES) 2019/159, ar ko nosaka galīgo aizsardzības pasākumu pret konkrētu tērauda ražojumu importu (turpmāk – Regula Nr.2022/434), līdz 2022.gada 31.martam joprojām ir iespējams izmantot Baltkrievijas tarifu kvotas...

Kā zināms, Ministru kabinets, apstiprinot grozījumus Ministru kabineta 2021. gada 28. septembra noteikumos Nr. 662 "Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai", ir lēmis par pakāpenisku drošības pasākumu mazināšanu no šā gada 1. marta, t.sk. atceļot Covid-19 sertifikātu izmantošanu tirdzniecībā un lielākajā daļā pakalpojumu sniegšanā. Svarīgi norādīt, ka prasība pēc Eiropas digitālā Covid-19 sertifikāta saglabājas ceļošanai. Šā gada 1. martā darbu atsāks atrakcijas un izklaides pasākumu organizēšanas vietas iekštelpās, kā azartspēļu vietas un naktsklubi. Pakalpojumu sniegšana šajās vietās organizējama epidemioloģiski drošajā jeb “zaļajā” vidē, vienlaikus ievērojot visas noteiktās epidemioloģiskās drošības prasības. No 1. marta atcelta prasība pēc Covid-19 vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāta pakalpojumiem, kas tiek sniegti ārā, tirdzniecībā, kā arī individuāli sniegtos pakalpojumos, kur tiek lietota sejas maska un nav tiešs kontakts ar pakalpojumu sniedzēju. Vienlaikus pakalpojuma sniedzējiem saglabāta iespēja izvēlēties pakalpojumu sniegt epidemioloģiski drošā režīmā, tāpēc pakalpojumu saņēmējam jāseko līdz informācijai, kādu norādījis pakalpojumu sniedzējs savā tīmekļvietnē, pie ieejas, utt. Tas...

Ar mērķi sekmēt patērētāju informētību un augstāku tiesību aizsardzības līmeni, kā arī lai modernizētu normatīvos aktus, šā gada 22. februāra sēdē Ministru kabinets apstiprināja grozījumus noteikumos par distances līgumiem un par līgumiem, kas noslēgti ārpus pastāvīgās tirdzniecības vai pakalpojumu sniegšanas vietas. Noteikumi paredz jaunas informēšanas prasības pirms patērētājs ir uzņēmies līguma saistības. Jau šobrīd ir noteikts, ka pakalpojumu sniedzējiem ārpus uzņēmuma telpām noslēgtiem līgumiem un distances līgumiem jāiegūst patērētāja skaidra piekrišana sākt līguma izpildi. Turpmāk tirgotājam būs pienākums pieprasīt un iegūt apliecinājumu no patērētāja par atteikuma tiesību zaudēšanu līdz ar līguma izpildi, ja patērētājs vēlas saņemt pakalpojumu atteikuma tiesību termiņa laikā. Šie nosacījumi primāri ir attiecināmi uz digitālu pakalpojumu un digitāla satura produktu iegādi. Papildus tam, tirgotājam būs jāsniedz patērētājam skaidra informācija par to, ka cena ir personalizēta un par preču ar digitāliem elementiem, kā arī digitālā satura un digitālā pakalpojuma funkcionalitāti. Vienlaikus, tiešsaistes tirdzniecības vietas pakalpojuma sniedzējiem pirms līguma noslēgšanas jāinformē...