TIRDZNIECĪBA

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) 2022. gadā turpināja energomarķējuma un ekodizaina prasību uzraudzību Eiropas Savienības (ES) finansētā projekta EEPLIANT3 ietvaros. Energomarķējums palīdz patērētājiem veikt pārdomātākus pirkumus, proti, izvēlēties produktus, kas patērē mazāk enerģijas un citu resursu, ilgtermiņā samazinot izmaksas, kas rodas produktu lietošanas laikā. Sevišķi tas aktuāli pašlaik, kad energoresursu cenas ir būtiski augušas. Tāpat energoefektivitātes pasākumi sniedz būtisku ieguldījumu klimata pārmaiņu mazināšanā un resursu taupīšanā un aicina atcerēties par energomarķējuma sniegtajiem ieguvumiem. Lai palielinātu preču atbilstību energoefektivitātes prasībām, kā arī paplašinātu un uzlabotu tirgus uzraudzību, PTAC 2022. gadā veica energomarķējuma un ekodizaina uzraudzības darbības. Saskaņoto pasākumu kopuma EEPLIANT3 ietvaros, kas ir lielākais ES finansētais Eiropas tirgus uzraudzības projekts, tika pārbaudīta veļas mazgājamo mašīnu, trauku mašīnu, gaisa kondicionētāju, ūdens sildītāju, ventilācijas iekārtu, apgaismes ierīču un lokālo telpu sildītāju atbilstība ekodizaina un energomarķējuma prasībām. Kopumā tika veiktas 60 interneta veikalu pārbaudes, ietverot visas pārdošanā esošās preču grupas, uz kurām attiecas energomarķējuma prasības -...

Otrdien, 31. janvārī, Ministru kabineta (MK) sēdē apstiprināja grozījumus Ceļu satiksmes likumā. Tie izstrādāti, lai paaugstinātu Valsts ieņēmumu dienesta (VID) nodokļu administrēšanas pasākumu efektivitāti un mazinātu ēnu ekonomikas īpatsvaru lietotu transportlīdzekļu tirdzniecības jomā. Likumprojekta mērķis ir paplašināt atsavināšanas aizlieguma reģistrēšanu uz noteiktās kategorijas transportlīdzekli, ko iegādājas fiziskā persona ārvalstī (citā Eiropas Savienības dalībvalstī) un Latvijā reģistrē savā īpašumā. Ar grozījumiem paredzēts noteikt personām iesniegt iesniegumu ar tajā nepieciešamo ziņu apjomu, lai nodrošinātu VID iespējas risku izvērtējumu veikšanai, mazinātu nodokļu nenomaksas risku lietotu transportlīdzekļu tirdzniecības jomā un novērstu izvairīšanos no nodokļu nomaksas. VID ir konstatējis, ka automobiļu pirmreizējā reģistrācijā Latvijā tiek iesaistītas fiziskās personas, kuru starpniecību izmanto juridiskās personas ar mērķi slēpt gūtos ienākumus no uzņēmuma saimnieciskās darbības. Gūto ienākumu slēpšana negatīvi ietekmē ne tikai valsts budžetu un sabiedrības dzīves kvalitāti, bet arī uzņēmējdarbību, kas izpaužas negodīgā nodokļu konkurencē. Tādējādi ir jāīsteno pasākumi, kas mazinās iespējas izmantot tiesību normās nenoteiktus jautājumus, lai izvairītos...

No 2023. gada 9. janvāra, atbilstoši Eiropas Savienības noteiktajām sankcijām no Krievijas Federācijas, ir aizliegts importēt daudzas plaša patēriņa preces. Noteiktu preču importa aizliegums attiecas gan uz uzņēmumiem, gan fiziskām personām. Preču, uz kurām attiecas importa aizliegums, sarakstā iekļautas cigaretes un cigāri, kosmētika, matu kopšanas, zobu higiēnas un skūšanās līdzekļi, mazgāšanas un tīrīšanas līdzekļi, somas, apavi, sieviešu apģērbi, dažādi papīra un plastmasas izstrādājumi, fotoaparāti, ledusskapji, trauku mazgājamās mašīnas, veļas mazgājamās mašīnas, rokas instrumenti, laivas, traktori, vieglie transportlīdzekļi un to piekabes, dažādi dzelzs un tērauda izstrādājumi un daudzas citas preces. Atbilstoši Eiropas Savienības tiesību aktiem līdz 2023. gada 8. janvārim importa aizliegums netika piemērots tādu līgumu izpildei, kas bijanoslēgti pirms 2022. gada 7. oktobra. Beidzoties pārejas periodam, attiecīgajos regulas pielikumos norādīto preču ievešana Eiropas Savienībā ir aizliegta. Aicinām personas, kuras plāno iebraukt Eiropas Savienībā, šķērsojot Latvijas – Krievijas robežu, vai saņemt sūtījumus no Krievijas Federācijas, rūpīgi iepazīties ar sarakstu, kurā norādītas sankcijām pakļautās...

Konkurences padome (KP) tiešsaistes platformu tirgus uzraudzībā konstatējusi to būtisko ietekmi uz konkurenci tirgū, secinot, ka godīgas konkurences nodrošināšanai Latvijā nepieciešams raisīt diskusiju par papildu regulējuma ieviešanu, kas noteiktu tiešsaistes platformu darbību un ar to saistītus pienākumus nacionālā līmenī. Vienlaikus šobrīd pastāvošie konkurences tiesību piemērošanas rīki digitālajai sfērai varētu nebūt pietiekami, lai noteiktu konkrēto tirgu un tiešsaistes platformu atrašanos dominējošā stāvoklī. Veicot tirgus uzraudzību, KP pētīja tiešsaistes platformu darbību, koncentrējoties uz tirgus definēšanas kritērijiem konkurences tiesību kontekstā, kā arī vērtēja tiešsaistes platformu tirgus varas kritērijus. Tāpat KP veica sākotnējo novērtējumu tiešsaistes sludinājumu platformu tirgū Latvijā, iekļaujot gan horizontālās platformas, kas piedāvā vairāku kategoriju sludinājumu, piemēram, ss.lv vai ss.com, reklama.bb.lv, pp.lv, gan vertikālās jeb specializētās platformas, kas specializējušās viena veida preču vai pakalpojumu kategorijās, piemēram, auto24.lv vai city24.lv. Vienlaicīgi KP sniedza apsvērumus saistībā ar sociālo tīklu un iespējamo citu tirgus dalībnieku aizvietojamību tiešsaistes sludinājumu platformām. Digitālo tirgu noteikšanas raksturīgie...

Valsts ieņēmumu dienests informē, ka 2022.gada 17.decembrī spēkā stājās Padomes 2022.gada 16.decembra Regula (ES) 2022/2474, ar kuru groza Regulu (ES) Nr. 833/2014 par ierobežojošiem pasākumiem saistībā ar Krievijas darbībām, kas destabilizē situāciju Ukrainā (turpmāk – Regula Nr.2022/2474). Saskaņā ar Regulas Nr.2022/2474 1.panta 5) punktu tiek papildināts Padomes 2014.gada 31.jūlija Regulas Nr.833/2014 par ierobežojošiem pasākumiem saistībā ar Krievijas darbībām, kas destabilizē situāciju Ukrainā, 3. g pants, nosakot, ka no 2022.gada 17.decembra noteiktos importa aizliegumus nepiemēro noteikta daudzuma tērauda izstrādājumu ar ES Kombinētās nomenklatūras (KN) kodu 7224 90 importam: a) 147 007 tonnas laikposmā no 2022.gada 17.decembra līdz 2023.gada 31.decembrim; b) 110 255 tonnas laikposmā no 2024.gada 1.janvāra līdz 2024.gada 30.septembrim. Nosakot preču daudzumus, ko atļauts importēt Savienībā no Krievijas, no 2022.gada 17.decembra līdz 2023.gada 31.decembrim ir atvērta apjoma kvota ar kārtas numuru un aprakstu: 098253 (17.12.2022.-31.12.2023.) – 147007 tonnas; 098253 (01.01.2024.-30.09.2024.) – 110 255 tonnas. Konkrētā kvota...

Latvijā ir aizliegts no Krievijas un Baltkrievijas importēt kokmateriālus un koka izstrādājumus, kas ir pakļauti Eiropas Savienības (ES) noteiktajām sankcijām. Valsts meža dienests atgādina, ka importēt nedrīkst arī sankcijām nepakļautos koksnes produktus, kas atrodami ES Kokmateriālu regulas pielikumā, piemēram, mēbeles, papīra izstrādājumus, celulozi, jo tas nozīmētu pārkāpt šīs regulas prasības. ES Kokmateriālu regula visās ES dalībvalstīs stājās spēkā 2013. gadā. Tās mērķis ir ierobežot nelikumīgu kokmateriālu un koksnes produktu ievešanu ES, tādējādi mazinot nelikumīgu mežizstrādi visā pasaulē. Regula uzliek pienākumu visiem uzņēmumiem, kas ES tirgū importē kokmateriālus vai koksnes izstrādājumus, pirms produktu importēšanas izvērtēt un iespējami mazināt riskus. Importētājiem ir pienākums noskaidrot, vai kokmateriālu izcelsmes valstī kokmateriālu ieguve, tirdzniecība un eksports ir bijuši likumīgi. Importēt ir atļauts tikai tādus produktus, kur noteiktais riska līmenis ir ļoti mazs vai risks, ka ir notikušas kādas nelegālas darbības, gandrīz nepastāv. Kopš Krievija ar Baltkrievijas atbalstu uzsāka karu Ukrainā, dažādu iemeslu dēļ šo valstu kokmateriāliem un...

Nereti no portāla lasītājiem saņemam jautājumus, kas saistīti ar sankciju ievērošanu, tostarp tiek vaicāts, vai sankcijām pakļauti ir visi Krievijas Federācijas un Baltkrievijas Republikas pilsoņi un juridiskās personas. Sankcijas ir noteiktas pret konkrētām fiziskām vai juridiskām personām, vienībām vai struktūrām, nevis pret visiem Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem un uzņēmumiem, informē Ārlietu ministrija. Latvijai saistošas sankcijas nenosaka vispārējo aizliegumu sadarboties ar Krievijā vai Baltkrievijā reģistrētiem uzņēmumiem. Vienlaikus katra persona ir atbildīga par sankciju ievērošanu un sankciju risku izvērtējuma veikšanu. Atsevišķos gadījumos var būt pieļaujama pakalpojumu sniegšana arī sankcionētai personai, ja šāda pakalpojuma saņemšana nepieciešama sankcionētās personas pamatvajadzību nodrošināšanai vai arī šāds izņēmums ir paredzēts kādā no Eiropas Savienības (ES) regulām un ir saņemta nepieciešamā atļauja. Par to vairāk lasiet Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) tīmekļvietnē šeit. Tāpat aicinām iepazīties ar informatīvo materiālu "Iepriekš noslēgto saistību izpilde – ceļakarte". Tāpat, ja pret maksājuma veicēju vai maksājuma saņēmēju nav noteiktas Latvijā saistošās sankcijas, maksājumu...

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) prezentēja sadarbībā ar sabiedriskās domas pētījumu centru SKDS veiktā pētījuma FUTURUM indekss rezultātus, kas rāda, ka uzņēmēji visnegatīvāk vērtē vispārējo ekonomisko situāciju valstī un arī nākotnes prognozes par to ir pesimistiskas. LTRK domnīcas Futurum Latvia un sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS veiktajā 2022.gada oktobra un novembra pētījumā FUTURUM indekss noskaidrots, ka vissliktākais ir uzņēmēju noskaņojums par vispārējo ekonomisko aktivitāti valstī pēdējos sešos mēnešos, pesimistisks ir arī noskaņojums par ekonomisko aktivitāti pārstāvētajā nozarē. Arī par nākotnes prognozēm šajās kategorijās noskaņojums nav pozitīvs. Kopējā indeksa vērtība joprojām ir zem 50 punktu robežas - tā ir 43,98 punkti, kas liecina par uzņēmēju pesimismu. Salīdzinot ar 2022. gada pirmā ceturkšņa rādītājiem, indeksa vērtība ir uzlabojusies par 1.05 punktiem. 2022. gada 3. ceturksnī pesimistisks noskaņojums ir visās tautsaimniecības jomās. Mazāk negatīvi noskaņoti ir ražošanas un tirdzniecības uzņēmumi, savukārt pesimistiskākais noskaņojums vērojams būvniecības un pakalpojumu jomas uzņēmumos. Tāpat salīdzinoši mazāk pesimistiski noskaņoti...

Pārtikas e-komercija vēl ir salīdzinoši jauns tirgus Baltijā, kurā jauniem spēlētājiem ir iespēja izveidot ilgtspējīgus biznesa modeļus, kā arī nodrošināt labāko iepirkšanās pieredzi klientiem. Baltijā e-komercijas apjoms 2021. gadā pieauga par 23%, un tuvākajos gados visdrīzāk saglabās straujo pieauguma tempu. Saskaņā ar SEB bankas rīcībā esošajiem datiem pēdējo 12 mēnešu laikā pārtikas e-veikalu pasūtījumi pieauga 4,86 reizes, salīdzinot ar 2019. gadu, norāda Aleksandra Borcova, SEB bankas Naudas pārvaldības produktu darījumu vadītāja. Turklāt SEB dati rāda, ka 2021. gadā Latvijas iedzīvotāji e-veikalos preces iegādājās 2,78 reizes vairāk nekā pirms-Covid laikā, un ir saskatāms potenciāls tieši pārtikas tirdzniecības izaugsmei internetā. Savukārt Euromonitor paredz, ka 2026. gadā e-komercija Latvijā sasniegs 16,5% no visas mazumtirdzniecības. Lielākais izaicinājums: panākt klientu uzticēšanos Pētījumos ir pierādīts, ka pārtikas tirdzniecībai internetā ir augsta rentabilitāte, ja ir augsts mājsaimniecību, bet zems lielveikalu skaits konkrētā reģionā. Saskaņā ar Euromonitor datiem 2021. gadā Latvijā bija 333 pārtikas lielveikali uz aptuveni 1,9 milj. iedzīvotāju,...

Valsts ieņēmumu dienests ziņo, ka 2022.gada 7.oktobrī spēkā stājās Eiropas Padomes 2022.gada 6.oktobra Regula (ES) 2022/1904, ar kuru groza Regulu (ES) Nr.833/2014 par ierobežojošiem pasākumiem saistībā ar Krievijas darbībām, kas destabilizē situāciju Ukrainā. Saskaņā ar Regulas Nr.2022/1904 1.panta 4) punkta d) apakšpunktu ir noteikti jauni ievešanas ierobežojumi dažādu tērauda un dzelzs izstrādājumu (tajā skaitā KN kodam 7207) importam no Krievijas, kas minēti Regulas Nr.2022/1904 IV pielikumā, ar kuru tiek grozīts Padomes 2014.gada 31.jūlija Regulas Nr.833/2014 par ierobežojošiem pasākumiem saistībā ar Krievijas darbībām, kas destabilizē situāciju Ukrainā (turpmāk – Regula Nr.833/2014), XVII pielikums, papildinot to ar B daļu. Tomēr Regulas Nr.2022/1904 4.panta d) apakšpunkts, ar kuru papildina Regulas Nr.833/2014 3.g pantu, noteic, ka no 2022.gada 7.oktobra noteiktos aizliegumus nepiemēro noteikta daudzuma tērauda izstrādājumu ar KN kodiem 7207 11 un 7207 12 10 importam: KN kodam 7207 12 10 –Eiropas Savienības datubāzē QUOTA, ievadot kvotas kārtas numuru, kur kvotas detalizētajā aprakstā pieejams arī lauks...

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Muitas pārvalde kopš Eiropas Savienības izdoto normatīvo aktu spēkā stāšanās pastiprināti uzrauga visu sankcionēto preču veidu ievešanu un izvešanu. Piemēram, šī gada augustā konstatēti mēģinājumi ar nepareizu preces kodu deklarēt un no Baltkrievijas ievest 22 080 kg koksnes briketes, 22 800 kg lietotus sliežu ceļu gulšņus no koka, kā arī naglas. Sankciju apiešanas mēģinājums, deklarējot preces ar neatbilstošu kombinētās nomenklatūras kodu, konstatēts 2022. gada 3. un 17. augustā muitas kontroles punktos uz Latvijas-Baltkrievijas robežas, veicot kravas muitas fizisko kontroli un skenēšanas attēlu analīzi. Lietas materiāli nodoti VID Nodokļu un muitas policijas pārvaldei lēmuma pieņemšanai par kriminālprocesu uzsākšanu. Sankcijām pakļauto preču sarakstā iekļautas vairākas preču grupas, kuras liegts ievest no Baltkrievijas, tostarp visa koksne un tās izstrādājumi, mēslošanas līdzekļi, jaunas riepas, naftas produkti, cements, cementa, betona, akmens izstrādājumi, dzelzs un tērauds izstrādājumi​. Kopš 2022. gada 28. marta, kad tika sākts apkopot datus attiecībā uz sankciju risku novēršanu, līdz jūlija...

Lai nodrošinātu universālā pasta pakalpojuma (UPP) sniegšanas nepārtrauktību, ņemot vērā augsto vispārējo inflāciju gan Latvijas, gan globālā līmenī, bet īpaši ievērojamo energoresursu tarifu kāpumu, kas būtiski paaugstina transportēšanas izmaksas, Latvijas Pasts izstrādājis un iesniedzis Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā (SPRK) jaunu UPP tarifu projektu. Plānotais tarifu spēkā stāšanās datums - 2023. gada 1. janvāris. Šā gada 1. ceturksnī Latvijas Pasts novēroja degvielas izmaksu pieaugumu par aptuveni 32% salīdzinājumā ar to pašu periodu 2021. gadā, augušas arī starptautisko sūtījumu transportēšanas izmaksas, turklāt ik gadu 10%–15% apmērā pieaug citu valstu pasta uzņēmumu izmaksas, ko tie piemēro Latvijas Pastam par Latvijas iedzīvotāju sūtījumu piegādi adresātiem savās valstīs. Izstrādājot jaunu UPP tarifu projektu no 2023. gada 1. janvāra Latvijas Pasts ņēmis vērā arī publiskajā telpā paustos paziņojumus par minimālās mēneša darba algas celšanu, sākot ar 2023. gadu, kas uzņēmumam radītu būtisku papildu izmaksu komponenti. Līdz ar jauna tarifu modeļa iesniegšanu Latvijas Pasts iniciējis atsevišķus priekšlikumus tarifu izmaiņu...

Valdība 14. jūnija sēdē lēma no 2022. gada 1. jūlija līdz 2023. gada 31. decembrim – noteikt, ka biodegvielas piejaukums degvielai ir brīvprātīgs. To paredz Ekonomikas ministrijas sagatavotie grozījumi Ministru kabineta 2000. gada 26. septembra noteikumos Nr. 332 "Noteikumi par benzīna un dīzeļdegvielas atbilstības novērtēšanu". Tas nozīmē, ka degvielas mazumtirgotāji vai komersanti, kas degvielu realizē vairumtirdzniecībā, paši varēs izvēlēties piemērot vai nepiemērot biodegvielas piejaukumu. Priekšlikumu uz laiku atteikties no obligāta biodegvielas piejaukuma benzīnam un dīzeļdegvielai Ekonomikas ministrija izstrādāja ar mērķi mazināt degvielas mazumtirdzniecības cenu vispārējo energoresursu cenu pieauguma situācijā (65%-70% pieaugums kopš 2020. gada sākuma), vienlaikus ņemot vērā politisko vienošanos un neskarot degvielai piemērojamo nodokļu nosacījumus. Pēc provizoriskiem aprēķiniem šā brīža situācijā degvielas cenas samazinājums prognozējams aptuveni 10 centu apjomā. Degvielas mazumtirdzniecības cena veidojas no piecām komponentēm. Vislielākās izmaksas gala cenā veidojas no degvielas cenas, kurā ietilpst arī biopiejaukuma izmaksas; otra būtiskākā pozīcija ir akcīzes nodoklis; un trešā būtiskākā pozīcija ir pievienotās...

Lai veicinātu vienotu izpratni par Valsts valodas likuma prasību piemērošanu un sniegtu praktisku palīdzību to izpildē, nodarbinot Ukrainas civiliedzīvotājus mazumtirdzniecības nozares uzņēmumos atbilstoši Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumam, Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācija (LPTA) izstrādājusi vadlīnijas mazumtirdzniecības nozares uzņēmumiem par valsts valodas lietošanas pamatprasībām. Vadlīnijas ir palīginstruments mazumtirdzniecības nozares uzņēmumiem un tās izstrādātas, konsultējoties ar nozares speciālistiem un sadarbojoties ar Valsts valodas centru. Tajās izklāstīts valsts valodas lietošanas pamatprincips, un tās sniedz ieskatu normatīvo aktu valsts valodas lietošanas jomā regulējumā un prasībās. Vadlīnijās minēts, ka, atbilstoši Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā noteiktajam, darba devējam ir tiesības nodarbināt Ukrainas civiliedzīvotāju arī bez valsts valodas zināšanām tiktāl, ciktāl tas netraucē darba pienākumu pildīšanu. Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā ietvertais izņēmums attiecībā uz darba pienākumu veikšanai nepieciešamajām valsts valodas zināšanām ir horizontāla speciālā tiesību norma, kas izņēmuma kārtībā uz laiku līdz vienam gadam paredz atkāpes no Valsts valodas likumā noteiktajām valsts valodas lietošanas prasībām, saskaņā ar kurām privātajā sfērā...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) informē, ka, vērtējot darījuma pabeigšanas nosacījuma beigu termiņu, tiks ievērots šāds princips: izvešanas (eksporta) plūsmā, tostarp tranzītā, precēm ir jābūt faktiski izvestām, šķērsojot valsts ārējo robežu, līdz konkrētajam datumam (ieskaitot), savukārt ievešanas (importa) plūsmā precēm ir jābūt faktiski ievestām Eiropas Savienībā (ES) līdz attiecīgajam datumam (ieskaitot); pēc glabāšanas preces varēs laist brīvā apgrozībā, ja atbilst nosacījumiem un ievestas līdz konkrētajam datumam. Noteiktās sankcijas attiecībā uz Krieviju un Baltkrieviju paredz atsevišķus izņēmumus konkrētām preču grupām iesākto darījumu pabeigšanai līdz konkrētam laikam, ja līgums par šo darījumu noslēgts pirms attiecīgo sankciju noteikšanas. Šis izņēmuma nosacījums attiecas gan uz ievešanai (importam), gan uz izvešanai (eksportam) paredzētajām precēm. Zemāk apkopoti šobrīd noteiktie izņēmuma piemērošanas datumi, kas vēl ir spēkā. Regula Nr.833/2014 (Krievija) Pants, pielikums Preces veids Aizlieguma plūsmas virziens Beigu datums (līgumu izpilde) 3. pants, II pielikums Preces un tehnoloģijas pārdot, piegādāt, nodot vai eksportēt līdz 2022. gada 17. septembrim 3. ea...