TIRDZNIECĪBA

Uzņēmējiem ir jābūt gataviem, ka no 2021. gada 1. janvāra vairs nebūs spēkā ierastā brīvā preču un personu kustība starp Apvienoto Karalisti (AK) un citām Eiropas Savienības (ES) valstīm, tajā skaitā Latviju. Kādas izmaiņas gaidāmas muitas procedūru un nodokļu piemērošanā preču un pakalpojumu piegādē uz/no AK, seminārā uzņēmējiem "Kā sagatavoties darījumiem ar Apvienoto Karalisti?" informēja Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Muitas pārvaldes Muitošanas metodikas daļas vadītāja Irēna Knoka. VID dati liecina, ka darījumi ar AK ir gandrīz 4000 komersantu, kuri līdz šim nav saskārušies ar muitas formalitātēm. Uzņēmējiem, kuriem ir pieredze ar muitas operācijām, situācija no 1. janvāra varētu būt pazīstama. Bet tiem, kuriem pieredzes nav, ir nopietni jāgatavojas. Jāatgādina, ka AK no 1973. gada bija ES dalībvalsts. 2017. gadā ES tika iesniegts paziņojums, ka AK ir plānojusi izmantot Līguma par Eiropas Savienību 50. panta sniegtās iespējas izstāties no ES. No 2020. gada 31. janvāra AK ir oficiāli kļuvusi par trešo valsti, proti,...

Atbilstoši Pasaules pasta savienības (Universal Postal Union – UPU) jaunajiem standartiem, kas iekļauti Pasaules pasta konvencijā (Universal Postal Convention), no 2021. gada 1. janvāra sūtījuma saturam, adresējot preces uz trešajām valstīm – ārpus Eiropas Savienības (ES) –, jābūt maksimāli detalizētam. Atgādinām, ka no 2021. gada 1. janvāra, līdz ar izstāšanās no ES pārejas perioda beigām, arī Lielbritānija ietilps trešo valstu sarakstā un arī uz šo valsti adresētajiem sūtījumiem attieksies maksimāli detalizētas satura informācijas prasība. Jaunā kārtība saistīta ar pasta sūtījumu datu un muitai vajadzīgās informācijas apriti starp valstīm, kas ļaus galamērķa valstī ātrāk apstrādāt sūtījumus un veikt muitas formalitātes. Tajā pašā laikā sūtījuma satura nepilnīga vai pat maldinoša informācija var kavēt sūtījumu piegādi. Uz trešajām valstīm adresētajiem sūtījumiem būs maksimāli detalizēti jānorāda tajos ietverto preču apraksts: kāda prece tiek sūtīta, cik vienību ir konkrētajai precei, kāds ir katras preču grupas svars, vērtība, sūtījuma kopējais svars. Klientam, norādot sūtījuma saturu, būtu jāizvairās no...

Lai nodrošinātu Ministru kabineta 2020. gada 6. novembra rīkojuma Nr.655 “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu” 5.6. punktā minētās prasības, ka sabiedriskās ēdināšanas vietās atļauts izsniegt ēdienu tikai līdzņemšanai, Valsts ieņēmumu dienests (VID) informē, ka komersantiem, kuri saskaņā ar speciālo atļauju (licenci) alkoholisko dzērienu mazumtirdzniecībai veic alkoholisko dzērienu tirdzniecību tikai patērēšanai uz vietas sabiedriskās ēdināšanas vietās (kafejnīcas, restorāni utml.), uz ārkārtējās situācijas laiku, ir atļauts veikt alkoholisko dzērienu mazumtirdzniecību promnešanai bez speciālās atļaujas (licences) pārreģistrācijas, kā arī realizēt dzērienus ar distances līguma palīdzību. Alkoholisko dzērienu tirdzniecība promnešanai vai piegāde ar distances līguma starpniecību ir atļauta no pulksten 8.00 līdz 22.00, izņemot, ja ārkārtējās situācijas laikā pieņemtie normatīvie akti nenoteikts citus realizācijas laika ierobežojumus. Aicinām sekot līdzi normatīvo aktu izmaiņām, kā arī aktuālai informācijai VID mājas lapā. Neskaidrību gadījumā aicinām zvanīt uz VID konsultatīvo tālruni – 67120000, izvēloties tēmu “Akcīzes nodoklis un akcīzes preču aprite”.

Ņemot vērā epidemiologu izvērtējumu par pieaugošiem Covid-19 izplatības riskiem, no 9. novembra līdz 6. decembrim Latvijā tiek izsludināta ārkārtējā situācija, nosakot stingrus veselības drošības pasākumus, vienlaicīgi garantējot iedzīvotāju pamattiesību ievērošanu un piekļuvi pakalpojumiem pamatvajadzību nodrošināšanai. Ministru kabineta ārkārtas un Krīzes vadības padomes kopsēdē tika lemts, ka no 9. novembra iedzīvotājiem būs pieejami tie klātienes pakalpojumi, kuri ir īpaši svarīgi veselīgai un drošai sadzīvei un kuru pieejamība nav atliekama. Pulcēšanās, izklaide, atpūta, sports un sabiedriskā ēdināšana Tiek atcelti un aizliegti publiskie pasākumi klātienē (piemēram, teātri, koncerti). Pulcēties privātos pasākumos var ne vairāk kā 10 cilvēki un ne vairāk kā divas mājsaimniecības vienlaicīgi. Sapulcēs, gājienos un piketos ārā var pulcēties līdz 50 cilvēkiem. Bērēs var piedalīties vairāk nekā divas mājsaimniecības, nepārsniedzot 10 cilvēkus (neieskaitot cilvēkus, kas nodrošina bēru norisi). Nenotiek izklaides pasākumi, piemēram diskotēkas. Slēgtas ir spēļu zāles un bāri, tāpat nestrādā slidotavas, bērnu viesību organizēšanas vietas, izklaides un atrakciju centri, batutu parki, bērnu...

Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas deputāti otrdien, 27.oktobrī, pirmajā lasījumā atbalstīja Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likuma projektu. Tā mērķis ir ierobežot negodīgu tirdzniecības praksi visā lauksaimniecības un pārtikas preču piegādes ķēdē, kā arī nepārtikas preču mazumtirgotāju ietekmes izmantošanu pret piegādātājiem. Līdz ar jauno regulējumu paredzēts ieviest arī virkni Eiropas Savienības (ES) prasību. Likumprojekts aizstās pašlaik spēkā esošo regulējumu, kas paredz aizliegumu mazumtirgotājiem piemērot virkni prasību preču piegādātājiem, norādīja komisijas priekšsēdētājs Ralfs Nemiro, akcentējot, ka arī turpmāk preču iepircējs nevarēs ļaunprātīgi izmantot tirgus varu attiecībā pret piegādātājiem. Vienlaikus preču piegādātājiem būs nodrošināts arī minimālais aizsardzības līmenis pret negodīgu tirdzniecības praksi visā ES. Negodīgas tirdzniecības prakses veidi pārtikas piegādes ķēdē tiek iedalīti vairākās grupās: praksē, ko aizliegts piemērot, un praksē, kas ir atļauta tikai ar konkrētiem nosacījumiem. Lai nodrošinātu augstāku aizsardzības līmeni un apkarotu negodīgu tirdzniecību, Latvija ir izvēlējusies noteikt vairākas stingrākas ES prasības, tostarp saistībā ar lauksaimniecības un pārtikas preču...

Apmēram pirms gada stājās spēkā normatīvais regulējums, kas ļāva noteiktus pārtikas preču veidus izplatīt pēc derīguma termiņa beigām (MK 18.06.2019. noteikumi Nr. 261 "Prasības pārtikas izplatīšanai pēc minimālā derīguma termiņa beigām"). Šis regulējums deva iespēju ziedot un tai pašā laikā noteica ierobežojumu, ka pārtiku pēc minimālā derīguma termiņa beigām var ziedot tikai biedrībām, nodibinājumiem un reliģiskajām organizācijām un to iestādēm, kas nodarbojas ar labdarību. Noteiktais laika periods ir pagājis, un Zemkopības ministrija vērsās ar iniciatīvu normatīvajā regulējumā iestrādāt, ka pārtiku varētu ziedot arī tieši galapatērētājam, tā veicinot vēl vairāk pārtikas pārpalikumu pārdali un samazinot tās nonākšanu atkritumos. Zemkopības ministrijas iniciatīva ir rezultējusies, un, sākot ar šī gada 18. augustu, pārtiku drīkst ziedot arī tieši galapatērētājam. Šo kārtību nosaka Ministru kabineta 2020. gada 11. augusta noteikumi Nr. 514 "Prasības pārtikas izplatīšanai pēc minimālā derīguma termiņa beigām" (turpmāk — MK noteikumi). Stājoties spēkā šiem MK noteikumiem, spēku ir zaudējuši Ministru kabineta 2019. gada 18....

Eiropas Komisija ir izveidojusi jaunu portālu “Mans palīgs tirdzniecības jomā/ Access2Markets”. Portālā atrodama aktuāla informācija par tarifiem, muitu, produktu noteikumiem un daudz ko citu, kas ir pielāgoti to mazo un vidējo uzņēmumu vajadzībām, kuri vēlas uzsākt starptautisku darbību, importēt un eksportēt preces. Informācija pieejama par visām Eiropas Savienības (ES) valstīm un vairāk nekā 120 eksporta tirgiem visā pasaulē. Portālā ir iekļauts arī izcelsmes noteikumu pašnovērtēšanas rīks - Rules of Origins self Assesment (ROSA). Tas latviešu valodā (tekstam veikts mašīntulkojums) palīdzēs iepazīties ar produkta īpašajiem noteikumiem un izcelsmes procedūrām un novērtēt tā atbilstību. Ar virtuālā tirdzniecības asistenta starpniecību var ievadiet sava produkta kodu, izcelsmes valsti un galamērķa valsti, lai interaktīvi saņemtu detalizētu palīdzību par piemērojamajiem īpašajiem noteikumiem, tostarp nodokļiem. Kā zināms, “vienotā tirgus” jēdziens piedāvā preču brīvu apriti un personu brīvu pārvietošanos, nodrošinot piekļuvi tirgum, kurā ir vairāk nekā 400 miljoni patērētāju. Tomēr joprojām pastāv dažas atšķirības starp ES 27 valstu tirgiem. Tāpat...

Saistībā ar straujo Covid-19 izplatības pieaugumu Latvijā, valdība 13. oktobrī noteica papildus ierobežojumus tirdzniecībā: no 14. oktobra sejas maskas jālieto visiem pircējiem un apmeklētājiem arī veikalos (tai skaitā aptiekas, pasta, finanšu, preses utml. pārdošanas vietās). Tirdzniecības centrus valdība uzskata par veikaliem un to iekštelpās jālieto maskas, informē Henriks Danusevičs, Latvijas Tirgotāju asociācijas priekšsēdētājs. Prasība par masku lietošanu apmeklētājiem neattiecas uz ēdināšanas un pakalpojumu sniegšanas vietām. Pakalpojumu sniegšanas vietās maskas jālieto darbiniekam, kur cilvēki uzturas ilgāk par 15 minūtēm un nav iespējams ievērot 2 metru distanci, kā arī nav izveidotas citas fiziskas barjeras. Prasība par sejas masku lietošanu attiecas uz tirdzniecības vietu darbiniekiem, kuri no apmeklētājiem nav nodalīti ar fizisku barjeru, piemēram, īpašām sieniņām. Savukārt, attiecībā uz darbiniekiem, kas nekontaktē ar klientiem, masku lietošanas nepieciešamību izvērtē darba devējs, izvērtējot saslimšanas riskus. No 17. oktobra sabiedriskās ēdināšanas vietas drīkstēs strādāt no plkst. 6 līdz 24, iekštelpās pie galdiņiem...

Līdz šī gada 31. decembrim ir spēkā pārejas periods, kurā Apvienotā Karaliste vairs nav Eiropas Savienības (ES) dalībvalsts, bet uz to turpina attiekties ES tiesības un pienākumi. Taču jau 2021. gada 1.janvārī šis pārejas periods beidzas, un tas nozīmē, ka vairs nebūs spēkā ierastā brīvā preču un personu kustība Apvienotās Karalistes uz citu ES valstu, tajā skaitā – Latvijas, starpā. Valsts ieņēmumu dienests(VID) tiešsaistes seminārā 21. oktobrī no plkst. 11.00 līdz 12.00 informēs uzņēmējus par to, kādas izmaiņas gaidāmas muitas procedūru un nodokļu piemērošanā preču un pakalpojumu piegādē uz/no Apvienotās Karalistes no nākamā gada 1.janvāra. Galvenās semināra tēmas: Tirdzniecība starp ES un Apvienoto Karalisti. Muitas procedūras no 01.01.2021. PVN piemērošana preču piegādēm un iegādēm. Eiropas Komisijas “Brexit” vadlīnijas muitas jomā. Gatavošanās pasākumi ES un Apvienotās Karalistes pusē. Semināru vadīs VID Muitas pārvaldes Muitošanas metodikas daļas vadītāja Irēna Knoka un Nodokļu pārvaldes Pievienotās vērtības nodokļa daļas vadītāja Daiga Bereza. Ja neesat uzņēmējs, tad...

Autovadītājiem, kuri veic starptautiskos kravu vai pasažieru pārvadājumus, tāpat kā visiem citiem iebraucējiem Latvijā, ir jāaizpilda elektroniskā apliecinājuma anketa, kas pieejama tīmekļvietnē www.covidpass.lv. Apliecinājuma aizpildīšana ir obligāta un tā ir jāveic ne agrāk kā 48 stundas pirms robežas šķērsošanas. Anketā jānorāda vārds, uzvārds, e-pasta adrese, iebraukšanas veids, jāuzskaita valstis, kuras apmeklētas pēdējo 14 dienu laikā, kā arī cita saistošā informācija. Tā ir jāaizpilda katru reizi, šķērsojot robežu. Papildus tam autovadītājam nepieciešams atzīmēt, ka šī ir darba vizīte komersanta saistību izpildei (atzīme pieejama anketā). Pēc anketas aizpildīšanas iebraucējs saņem QR kodu, kas ir obligāta prasība, lai šķērsotu valsts robežu. Gadījumos, kad vadītājam nav pieejami tehniski līdzekļi apliecinājuma iesniegšanai, to viņa vārdā var izdarīt trešā persona. Autovadītājiem, kuri ierodas Latvijā, ārpus darbalaika jāievēro pašizolācija. To ir iespējams pārtraukt, lai veiktu darba pienākumus. Kā zināms, no 12. oktobra visiem, kas ieceļo Latvijā, ir jāaizpilda elektroniskās anketas vietnē covidpass.lv. Apliecinājuma aizpildīšana ir obligāta visiem ieceļotājiem, un...

No 4. septembra amatā stājies Latvijas ārējās ekonomiskās pārstāvniecības Korejas Republikā vadītājs Mārtiņš Baumanis, kurš turpmāk Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrā (LIAA) būs atbildīgs par eksporta veicināšanas un investīciju piesaistes jautājumiem Dienvidkorejā. Līdz šim Latvijai nebija savas ārējās ekonomiskās pārstāvniecības Dienvidkorejā un tā tika izveidota, pārskatot LIAA ārējo ekonomisko pārstāvniecību tīklu. LIAA veiktās uzņēmēju aptaujas liecināja, ka pēdējos gados pieaugusi interese par Dienvidkoreju, Kanādu, Austriju un Beļģiju. Tādēļ sadarbībā ar Ekonomikas un Ārlietu ministrijām tika pieņemts lēmumu atvērt ekonomiskās pārstāvniecības šajās valstīs. Savukārt likvidētas tika pārstāvniecības Lietuvā, Polijā, Kazahstānā un Singapūrā. Turpmāk tieši Dienvidkorejas pārstāvniecība pārņems arī sadarbības projektus ar Singapūru. 2019. gadā Latvijas kopējais preču un pakalpojumu tirdzniecības apgrozījums ar Dienvidkoreju bija 106,3 miljoni eiro, kas ierindoja šo valsti 34. vietā Latvijas ārējās tirdzniecības partneru starpā. Kopējais preču un pakalpojumu eksports uz Dienvidkoreju bija 73,9 miljoni eiro, kas veido 0,4% no Latvijas kopējā eksporta, savukārt preču un pakalpojumu imports – 32,4...

Saskaņā ar Krievijas Federācijas Transporta ministrijas un Starptautisko autopārvadātāju asociācijas mājaslapā publicēto informāciju, no š.g. 15.jūlija, veicot starptautiskus kravu pārvadājumus ar autotransportu un pa dzelzceļu tranzītā caur Krievijas Federācijas teritoriju uz trešajām valstīm, ir atļauts vest Krievijas Federācijas noteikto sankciju sarakstā iekļautās preces. Pārvadājumus ir iespējams veikt, izmantojot elektroniskās navigācijas plombas un uzrādot uzskaites talonus. Pirms iebraukšanas Krievijas Federācijā, ir nepieciešams pieteikt elektronisko navigācijas plombu. Ja plomba netiks laikus pieprasīta, transportlīdzeklim tiks liegta iebraukšana Krievijas Federācijas teritorijā. Elektronisko navigācijas plombu transportlīdzeklim uzliks muitas kontroles punktā, iebraucot Krievijas Federācijā (Buračku un Ubiļinkas autoceļu muitas kontroles punktos, Sebežas dzelzceļa muitas kontroles punktā), un tā tiks noņemta pēc Krievijas Federācijas šķērsošanas tranzītā, proti, izbraucot no Krievijas Federācijas. Plombēšanas pakalpojumus sniedz Digitālo platformu attīstības centrs. Tā mājaslapā sniegta plašāka informācija par tehniskajām prasībām elektroniskajām navigācijas plombām, pakalpojumiem, tarifiem, pārvadātāju reģistrāciju informācijas sistēmā, nepieciešamajiem dokumentiem, kontaktinformāciju, kā arī atbildes uz biežāk uzdotajiem jautājumiem.

Ministru kabineta ārkārtas sēdē 10. jūlijā apstiprināti grozījumi Ministru kabineta 2020. gada 9. jūnija noteikumos Nr.360 “Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai” un atjaunoti atsevišķi Covid-19 izplatības mazināšanai noteiktie ierobežojumi: sabiedriskās ēdināšanas vietās tiek atjaunota prasība par maksimālo personu skaitu (kas nav vienas mājsaimniecības locekļi) pie viena galdiņa – iekštelpās – 4; ārtelpās – 8; sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniedzējiem apmeklētājiem redzamās vietās (vismaz pie ieejas un kases ēdināšanas pakalpojumu sniegšanas vietā) jāizvieto skaidri salasāmu publiski pieejamu informāciju par maksimāli pieļaujamo personu skaitu, kas vienlaikus var atrasties pakalpojuma sniegšanas vietā; sabiedriskās ēdināšanas vietās noteikts darba laika ierobežojums - līdz plkst. 24.00. Tāpat tiek noteikts, ka kultūras, sporta, izklaides, tai skaitā diskotēku, un reliģiskās darbības veikšanas vietas darbu uzsāk ne agrāk kā plkst. 6.00 un beidz ne vēlāk kā plkst. 24.00, izņemot brīvdabas kino demonstrācijas pasākumus, kurus beidz ne vēlāk kā plkst. 02.00. Kā norāda grozījumu ierosinātāji Veselības ministrijā, epidemioloģiskajā izmeklēšanā ir atklāts,...

Valdība 30. jūnija sēdē skatīja Veselības ministrijas sagatavoto Ministru kabineta noteikumu projektu "Grozījumi Ministru kabineta 2020.gada 9.jūnija noteikumos Nr.360 "Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai"", kas paredz izmaiņas pandēmijas laikā ieviestajos un pēc ārkārtas situācijas atcelšanas saglabātajos ierobežojumos. Uzņēmējdarbībā iesaistītajiem vērts pievērt uzmanību, ka līdz 31. jūlijam telpās līdz 1000 m2 drīkst pulcēties ne vairāk kā 100 cilvēki, bet lielākās telpās - 500, aizņemot ne vairāk kā 50% no telpas kapacitātes un nodrošinot 4m2 uz vienu cilvēku. Tas nozīmē, ka telpu īpašniekiem jāaprēķina, cik cilvēkiem ir droši atrasties konkrētajā vietā. Savukārt ārā drīkst pulcēties ne vairāk kā 1000 cilvēki. No 1. augusta ārā drīkstēs pulcēties pat 3000 cilvēku, ja epidemioloģiskā situācija valstī nepasliktināsies. No 1. jūlija mainīts ierobežojums sabiedriskās ēdināšanas vietās nodrošināt vismaz 4m2 uz vienu apmeklētāju iekštelpās. Turpmāk restorānos un kafejnīcās jānodrošina 3 m2 telpas platības uz apmeklētāju. No 1. jūlija vairs nebūs laika ierobežojums sporta pasākumu norisei ārpus telpām....

Saeima 11. jūnijā galīgajā lasījumā pieņēma Nekustamā īpašuma darījumu starpnieku darbības likumu, kas paredz, ka no 2021. gada 1. jūlija nekustamā īpašuma (NI) darījumu mākleri starpniecības pakalpojumus drīkstēs sniegt tikai tās personas, kuras iekļautas nekustamā īpašuma darījumu starpnieku reģistrā. Likuma mērķis ir sekmēt stabilu, drošu un uzticamu starpniecības pakalpojumu sniegšanu, kā arī novērst noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un terorisma finansēšanu nekustamā īpašuma starpniecības darījumos. Starpnieku darbības uzraudzību nodrošinās Ekonomikas ministrija (EM), sadarbojoties ar Valsts ieņēmumu dienestu (VID). Noteikts, ka nekustamā īpašuma darījumu starpnieks ir fiziska vai juridiska persona, kas sniedz nekustamā īpašuma darījumu starpniecības pakalpojumus, proti, par atlīdzību izsaka nekustamā īpašuma darījumu piedāvājumus, ved darījumu sarunas un sagatavo dokumentus, kā arī sniedz citus pakalpojumus, kas nepieciešami nekustamā īpašuma atsavināšanai, iznomāšanai, izīrēšanai vai citādai nodošanai lietošanā. Personai, kas vēlēsies uzsākt starpniecības pakalpojumu sniegšanu, būs jāiesniedz EM attiecīgs iesniegums, savukārt ministrijai savā tīmekļvietnē būs jāuztur publiski pieejams nekustamo īpašumu starpnieku reģistrs. Vienlaikus EM būs...