Kā aprēķināmi nodokļi par loterijas rīkošanas izdevumiem?
Jautājums. Uzņēmums A piedalīsies izstādē, kuru rīko uzņēmums B. Izstādes laikā uzņēmums A rīkos loteriju, kur balvu laimests nepārsniegs 500 Ls. Lai piedalītos loterijā, apmeklētājam vajadzēs aizpildīt īsu anketu, kuras jautājumi saistīti ar uzņēmumu A un tā produktiem. Vai šos izdevumus var uzskatīt par reklāmas izdevumiem, vai tie ir uzskatāmi par ar saimniecisko darbību nesaistītiem izdevumiem? Kā šādi izdevumi ietekmēs nodokļus? Atbildi sniedz Valsts ieņēmumu dienesta speciālisti. Attiecībā uz pievienotās vērtības nodokļa piemērošanu informējam, ka, ņemot vērā to, ka vēstule nesniedz skaidru priekšstatu par uzņēmuma veiktajiem darījumiem, tiek sniegts teorētiska rakstura skaidrojums. Likuma „Par pievienotās vērtības nodokli” 1.panta 9.punkts nosaka,…
Lai turpinātu lasīt šo rakstu,
nepieciešams iegādāties abonementu
Jautājums. Uzņēmums A piedalīsies izstādē, kuru rīko uzņēmums B. Izstādes laikā uzņēmums A rīkos loteriju, kur balvu laimests nepārsniegs 500 Ls. Lai piedalītos loterijā, apmeklētājam vajadzēs aizpildīt īsu anketu, kuras jautājumi saistīti ar uzņēmumu A un tā produktiem. Vai šos izdevumus var uzskatīt par reklāmas izdevumiem, vai tie ir uzskatāmi par ar saimniecisko darbību nesaistītiem izdevumiem? Kā šādi izdevumi ietekmēs nodokļus?
Atbildi sniedz Valsts ieņēmumu dienesta speciālisti.
Attiecībā uz pievienotās vērtības nodokļa piemērošanu informējam, ka, ņemot vērā to, ka vēstule nesniedz skaidru priekšstatu par uzņēmuma veiktajiem darījumiem, tiek sniegts teorētiska rakstura skaidrojums.
Likuma „Par pievienotās vērtības nodokli” 1.panta 9.punkts nosaka, ka priekšnodoklis ir pievienotās vērtības nodokļa summa, kas:
a) norādīta apliekamajai personai izrakstītajā pievienotās vērtības nodokļa rēķinā par iegādātajām precēm vai saņemtajiem pakalpojumiem tās saimnieciskās darbības nodrošināšanai,
b) aprēķināta par preču iegādi Eiropas Savienības teritorijā, pamatojoties uz citas Eiropas Savienības dalībvalsts apliekamās personas izrakstīto rēķinu,
c) aprēķināta par saņemtajiem pakalpojumiem Eiropas Savienības teritorijā vai iekšzemē, pamatojoties uz citas dalībvalsts apliekamās personas vai Eiropas Savienības teritorijā nereģistrētas personas izrakstīto rēķinu,
d) samaksāta avansā par precēm vai pakalpojumiem,
e) samaksāta muitas iestādē par iekšzemē ievestajām precēm,
f) izmaksāta kā kompensācija lauksaimniekam saskaņā ar šā likuma 13.1pantu.
Atbilstoši likuma „Par pievienotās vērtības nodokli” 10.panta pirmās daļas 1.punktam tikai Valsts ieņēmumu dienestā reģistrētai apliekamai personai ir tiesības nodokļa deklarācijā kā priekšnodokli no budžetā maksājamās nodokļa summas atskaitīt no citām apliekamajām personām saņemtajos nodokļa rēķinos norādītās nodokļa summas par precēm un pakalpojumiem savu ar nodokli apliekamo darījumu nodrošināšanai, kā arī tādu ārvalstīs veiktu darījumu nodrošināšanai, kuri būtu apliekami ar nodokli, ja tie tiktu veikti iekšzemē.
Saskaņā ar Ministru kabineta 2006.gada 14.novembra noteikumu Nr.933 „Likuma „Par pievienotās vērtības nodokli” normu piemērošanas kārtība” 192.punktu, piemērojot likuma 10.panta pirmās daļas 1.punktu, kā priekšnodoklis atskaitāms arī nodoklis, kas norādīts nodokļa rēķinā par iegādātajām precēm un saņemtajiem pakalpojumiem savas administratīvās darbības nodrošināšanai (piemēram, par darba vietas aprīkojumu, dzeramā ūdens iegādi), kā arī reklāmas pasākumu veikšanai.
Līdz ar to uzskatām, ka apliekamās personas tiesības atskaitīt priekšnodokli par precēm un pakalpojumiem (tai skaitā arī iegādātajām loterijas balvām) ir atkarīgas no loterijas mērķa.
Ja pasākums – preču loterija (Preču un pakalpojumu loteriju likuma izpratnē) ir vērsta uz apliekamās personas apliekamo darījumu apjoma palielināšanu, tas ir, tā ir kā reklāmas akcija preču noieta veicināšanai, tad apliekamai personai ir tiesības atskaitīt priekšnodokli par iegādātajām loterijas balvām, ievērojot likuma „Par pievienotās vērtības nodokli” 10.pantā noteiktās prasības.
Savukārt, ja preču loterija nav organizēta ar nolūku veicināt apliekamās personas apliekamo darījumu veikšanu, priekšnodoklis par iegādātajām loterijas balvām nav atskaitāms.
Saskaņā ar Preču un pakalpojumu loteriju likuma 3.pantu, lai drīkstētu organizēt preču vai pakalpojumu loteriju, komersantam, kas ražo, izplata, pārdod preces vai sniedz pakalpojumus, Finanšu ministrijas Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijā (turpmāk - Inspekcija) jāsaņem loterijas atļauja. Ja preču ražotājs, izplatītājs, pārdevējs vai pakalpojumu sniedzējs ir deleģējis preču vai pakalpojumu loterijas organizēšanas tiesības citai personai, loterijas atļauja jāsaņem šai personai. Bez loterijas atļaujas saņemšanas un valsts nodevas samaksas drīkst organizēt preču vai pakalpojumu loterijas, kuru laimestu fonds nav lielāks par 500 latiem.
Atbilstoši Preču un pakalpojumu loteriju likuma 4.panta pirmajai un otrajai daļai, ja preču vai pakalpojumu loterijas laimestu fonds nav lielāks par 500 latiem, loteriju var organizēt pēc tam, kad par loterijas organizēšanu Ministru kabineta noteiktajā kārtībā ir paziņots Inspekcijai. Komersants, kas vēlas organizēt preču vai pakalpojumu loteriju, kuras laimestu fonds nav lielāks par 500 latiem, paziņo Inspekcijai par tās organizēšanu ne vēlāk kā 15 dienas pirms paredzētās loterijas norises sākuma.
Likuma „Par uzņēmumu ienākuma nodokli”4.panta pirmajā daļā noteikts, ka nodokļa maksātāja - rezidenta - apliekamais ienākums ir saskaņā ar Gada pārskatu likuma 11. un 12.pantu sastādītā maksātāja gada pārskata peļņas vai zaudējumu aprēķinā uzrādītais peļņas vai zaudējumu apjoms pirms uzņēmumu ienākuma nodokļa aprēķināšanas, kas ir attiecīgi palielināts vai samazināts par to izdevumu vai izdevumu daļas summu, kuri nav tieši saistīti ar maksātāja saimniecisko darbību, un par to zaudējumu summu, kurus radījusi maksātājam piederošo vai tā lietošanā esošo sociālās infrastruktūras objektu uzturēšana. Izdevumu vai izdevumu daļas summai, kura nav tieši saistīta ar maksātāja saimniecisko darbību, un zaudējumu summai, kuru radījusi maksātājam piederošo vai tā lietošanā esošo sociālās infrastruktūras objektu uzturēšana, apliekamā ienākuma palielināšanai piemēro koeficientu 1,5. Koeficientu 1,5 nepiemēro ziedojumu summām, kuras ziedotas šā likuma 20.1pantā minētajām institūcijām un, ja ziedojuma mērķī, kas noteikts ziedojuma saņēmējam, nav ietverta tieša vai netieša norāde uz konkrētu ziedoto līdzekļu saņēmēju, kas ir ar ziedotāju saistīts uzņēmums vai saistīta persona, vai ziedotāja darbinieks, vai šā darbinieka ģimenes loceklis, kā arī ziedojuma saņēmējs neveic atlīdzības rakstura darbības, kas vērstas uz labuma gūšanu ziedotājam, ar ziedotāju saistītam uzņēmumam, saistītai personai vai ziedotāja radiniekam līdz trešajai pakāpei, vai laulātajam vai nodrošina ziedotāja intereses, kas nav saistītas ar filantropiju. Apliekamais ienākums tiek koriģēts (grozīts) saskaņā ar šo likumu.
Atbilstoši likuma „Par uzņēmumu ienākuma nodokli” 1.panta devītajai daļai saimnieciskā darbība ir darbība, kas vērsta uz preču ražošanu, darbu izpildi, tirdzniecību, pakalpojumu sniegšanu un cita veida darbību par atlīdzību.
Savukārt, pie izdevumiem, kas nav saistīti ar saimniecisko darbību, atbilstoši likuma „Par uzņēmumu ienākuma nodokli” 5.panta ceturtajā daļā noteiktajam, pieskaitāmi ziedojumi vai dāvinājumi citām personām, galvojuma summas, kuras nodokļa maksātājam kā galviniekam ir jāizmaksā saskaņā ar galvojuma līgumu, atskaitījumi no peļņas, apgrozījuma vai cita bāzes lieluma, kurus nodokļa maksātājs veic pēc savas iniciatīvas, pēc tā īpašnieka rīkojuma vai saskaņā ar likumiem, un tādi izdevumi, kas ekonomiski nav saistīti ar nodokļa maksātāja saimniecisko darbību.
Atbilstoši Ministru kabineta 2006.gada 4.jūlija noteikumu Nr.556 „Likuma „Par uzņēmumu ienākuma nodokli” normu piemērošanas noteikumi” 48.punktam, likuma „Par uzņēmumu ienākuma nodokli” 5.panta ceturtās daļas norma piemērojama, ja reklāmas kampaņas ietvaros tiek izmantotas naudas balvas, kuru saņēmēju nodokļu maksātājs nevar identificēt (piemēram, naudas zīmes ir preces iepakojumā), kā arī likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” noteiktajos gadījumos nevar ieturēt iedzīvotāju ienākuma nodokli. Likuma „Par uzņēmumu ienākuma nodokli” 5.panta ceturtās daļas norma nav piemērojama, ja nodokļu maksātājs, kas Preču un pakalpojumu loteriju likumā noteiktajā kārtībā ir saņēmis loterijas atļauju, rīko preču vai pakalpojumu loteriju un maksā valsts nodevu 25 procentu apmērā no laimestu fonda.
Tātad, ja sabiedrībai, kas rīko preču vai pakalpojumu loteriju, saskaņā ar Preču un pakalpojumu loteriju likumu no loterijas ietvaros noteiktā laimestu fonda nav jāmaksā valsts nodeva, tad izdevumi par laimestiem ir uzskatāmi par izdevumiem, kas nav saistīti ar sabiedrības saimniecisko darbību, un minētajiem izdevumiem ir jāpiemēro koeficientu 1,5.
wpDiscuz
Abonē portālu tikai par €12 / mēnesī Pirmās 30 dienas tikai par 1 €
Mēs izmantojam nepieciešamās sīkdatnes, lai analizētu apmeklējuma plūsmu un nodrošinātu savu interneta resursu pieejamību. Mēs analizējam, kā lietotāji izmanto mūsu interneta resursus un dalāmies ar datiem ar sociālo tīklu, reklāmas un datu analītikas partneriem, kas var izmantot šo informāciju, sniedzot savus pakalpojumus.Lasīt vairāk ...
Turpinot lietot mūsu tīmekļa vietni, jūs apstiprināt mūsu sīkdatnes. Apstiprināt visas
Ja vēlaties mainīt savus sīkdatņu iestatījumus, klikšķiniet uz PERSONALIZĒT, lai sniegtu kontrolētu piekrišanu.
Sīkdatnes
Šī tīmekļa vietne izmanto sīkfailus
Sīkfaili ir mazi teksta faili, ko var izmantot tīmekļa vietnēs, lai lietotāja pieredzi padarītu efektīvāku.
Likums nosaka, ka mēs varam saglabāt sīkfailus jūsu ierīcē, ja tie ir pilnīgi nepieciešams šīs vietnes darbībai. Citu veidu sīkfailiem ir nepieciešama jūsu atļauja.
Šī vietne izmanto dažādu veidu sīkdatnes. Daži sīkfaili tiek izvietoti pēc trešās puses pakalpojumiem, kas parādās mūsu lapās.
Jūs varat jebkurā laikā mainīt vai atsaukt savu piekrišanu, izmantojot mūsu tīmekļa vietnes sadaļu Sīkdatņu deklarēšana.
Personas datu apstrādes politikā varat uzzināt, kas mēs esam, kā jūs varat ar mums sazināties un kā mēs apstrādājam personas datus.
Jūsu piekrišana attiecas uz šādām jomām: www.plz.lv
Nepieciešamie sīkfaili palīdz padarīt tīmekļa vietni par izmantojamu, nodrošinot pamata funkcijas, piemēram, lappuses navigāciju un piekļuvi drošām vietām tīmekļa vietnē. Tīmekļa vietne bez šiem sīkfailiem nevar pareizi funkcionēt.
Statistikas sīkfaili palīdz tīmekļa vietņu īpašniekiem izprast, kā apmeklētāji mijiedarbojas ar tīmekļa vietnēm, vācot un anonīmi pārskatot informāciju.
Mārketinga sīkfaili tiek izmantoti, lai sekotu līdzi apmeklētājiem tīmekļa vietnēs. Nolūks ir parādīt atbilstošas un atsevišķus lietotājus interesējošas reklāmas, tādējādi tās ir daudz izdevīgākas izdevējiem un trešo personu reklāmdevējiem.