Plāno uzlikt papildus pienākumus, ziņojot par aizdomīgiem darījumiem

Ziņojot par aizdomīgiem finanšu darījumiem, turpmāk būs jāveic padziļināta darījumu analīze un jāpamato, kāpēc darījums varētu būt saistīts ar iespējamu noziedzīgu nodarījumu, paredz Valsts sekretāru sanāksmē 3. augustā izsludinātais Ministru kabineta noteikumu projekts "Noteikumi par neparasta darījuma pazīmju sarakstu un kārtību, kādā sniedzami ziņojumi par neparastiem vai aizdomīgiem darījumiem". 

Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienests saņemot pārāk daudz formālu ziņojumu, un bieži nākoties pieprasīt papildu informāciju. "Nosakot pienākumu likuma subjektam ziņojumos par aizdomīgiem darījumiem iekļaut pamatojumu par darījumu iespējamo saistību ar noziedzīgu nodarījumu, tas veicinātu neefektīvas ziņošanas samazināšanos un paaugstinātu Kontroles dienestam sniegtās informācijas kvalitāti", uzskata noteikumu projekta autori.

Lai likuma subjekts (bankas, nodokļu konsultanti, ārpakalpojumu grāmatveži, zvērināti revidenti u.c.) varētu veikt aizdomīga darījuma sasaisti ar noteiktu noziedzīga nodarījuma veidu, ir paredzēts izstrādāt Kontroles dienesta metodiskās vadlīnijas darījuma aizdomīguma pamatošanai. Kontroles dienests jau sniedzis vairākus piemērus, kā noteikt darījumu sasaisti ar sekojošiem aktuālajiem noziedzīgu nodarījumu veidiem:

• Izvairīšanās no nodokļu un tiem pielīdzināto maksājumu nomaksas (Krimināllikuma 218. pants) – uzņēmuma darbības analīze liecina, ka uzņēmums, iespējams, darbojas citu partneru interesēs, tā saimnieciskās darbības analīze norāda uz iespējamu fiktīvu darbību vai patieso saimnieciskās darbības rezultātu slēpšanu un nepatiesu datu atspoguļošanu grāmatvedības pārskatos;
• Krāpšana elektroniskā vidē (KL 177., 177¹., 193., 193¹. pants) – izmantojot elektroniskos saziņas/informācijas kanālus (t.sk. datoru, tālruni, maksājumu karšu apstrādes rīkus, attālinātu maksājuma instrumentus), ir izkrāpti finanšu līdzekļi, un ir zināma cietusī persona, jo saņemts atbilstošs krāpnieciskās izcelsmes maksājuma atsaukums vai cietušās personas iesniegums;
• Nebanku kredītu krāpšana (KL 177., 177¹. pants) – izmantojot izkrāptus vai maldināšanas ceļā iegūtus attālināto maksājuma instrumentu (internetbanka, mobilā banka un tml.) konta īpašnieka identifikācijas datus, trešā persona aizņēmusies finanšu līdzekļus nebanku kreditēšanas iestādēs konta turētāja vārdā bez nolūka segt aizņēmumu, un ir saņemts cietušās personas iesniegums par krāpšanas faktu;
• Finanšu piramīda (KL 177. pants) – konta naudas plūsma liecina, ka tiek saņemti fizisko personu līdzekļi ar mērķi tos investēt, bet tālākā naudas plūsma liecina, ka saņemtie līdzekļi netiek izmantoti paredzētajam mērķim, bet gan trešo personu interesēs;
• Nereģistrēta vai nelicencēta uzņēmējdarbība (KL 207., 218. pants) – darījumi kontā liecina, ka konta īpašnieks – fiziskā persona – sniedz pakalpojumus vai pārdod preces, bet nav deklarējis konta izmantošanu saimnieciskās darbības veikšanai, vai arī konta īpašnieks – juridiskā persona – sniedz pakalpojumus vai pārdod preces, un šādai darbībai nepieciešama speciāla atļauja (licence), bet juridiskā persona tādu nevar uzrādīt;
• Krāpniecība, saistīta ar publiskā finansējuma saņemšanu (KL 177. pants) – publiskā finansējuma saņemšana, izveidojot daudzskaitlīgu apļveida darījumu shēmu ar mērķi palielināt apgrozījumu uzņēmumam, kurš plāno pieteikties publiskā finansējuma līdzekļu saņemšanai, un tādējādi maldināt atbildīgo Latvijas Republikas iestādi par uzņēmuma finanšu iespējām; publiskā finansējuma mērķim neatbilstošs līdzekļu izlietojums;
• Noziedzīgs nodarījums, kurā iesaistīta politiski nozīmīga persona (KL atkarībā no noz. nodar. veida) – ir informācija vai aizdomas par noziedzīgu nodarījumu, arī citu minēto tipoloģiju ietvaros, kurā iesaistīta politiski nozīmīga persona, minētās politiski nozīmīgas personas ģimenes loceklis vai ar minēto politiski nozīmīgu personu cieši saistīta persona;
• Noziedzīgs nodarījums, veicot Latvijas Republikas valsts amatpersonas pienākumus (KL XXIV nodaļa) – darījumi rada aizdomas, ka Latvijas Republikas amatpersona, veicot amata pienākumus, iesaistījusies noziedzīgās darbībās (piesavināšanās, dienesta pilnvaru pārsniegšana, dienesta stāvokļa ļaunprātīga izmantošana, valsts amatpersonai noteikto ierobežojumu pārkāpšana, neatļauta piedalīšanās mantiskos darījumos, dienesta viltojums), izņemot korupciju;
• Koruptīvas darbības (KL XXIV nodaļa) – likuma subjekta rīcībā ir informācija, ka darījumi liecina par iespējamu korupciju un/vai koruptīvu darbību rezultātā iegūtu līdzekļu legalizāciju Latvijas teritorijā, ārvalstīs vai pārrobežu līmenī;
• Viltotu dokumentu izmantošana (KL 275. pants) – likuma subjekts konstatējis, ka darījumu veikšanai izmantoti viltoti personas dokumenti vai viltoti darījumu dokumenti;
• Krāpšana maksātnespējas procesā (KL 177. pants) – konstatēti darījumi, kas liecina par iespējamu shēmu ar mērķi kontrolēt maksātnespējas procesu maksātnespējīgās personas (fiziskās vai juridiskās) interesēs un izvairīties no saistību izpildes pret kreditoriem pilnā apmērā;
• Cita veida krāpšana (KL 177. pants) – darījumu kopums rada aizdomas par cita veida krāpšanu, kas nav norādīta iepriekšminētajās tipoloģijās;
• Terorisma finansēšana (KL 88¹. pants) – darījuma dalībnieku identitāte, maksājuma mērķis, maksājuma virziens no/uz augsta riska valsti vai darījums norise augsta riska valstī un/vai cita darījumu informācija rada aizdomas par iespējamu terorisma finansēšanu;
• Nezināmas izcelsmes noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācija (KL 195. pants) – likuma subjekts ir veicis aizdomīgu darījumu analīzi, bet aizdomas par noteiktu noziedzīgu nodarījumu nav apstiprinājušās, tomēr klients, kas veicis aizdomīgos darījumus, nav varējis pietiekami pamatot, tajā skaitā ar dokumentiem, saņemto līdzekļu likumīgu izcelsmi.

Metodisko vadlīniju ietvaros katram no minētajiem iespējamo noziedzīgo nodarījumu veidiem tiktu ietvertas raksturīgākās pazīmes, kas varētu norādīt aizdomīgā darījuma piederību kādam no tiem, piemēram, raksturīgākās pazīmes, kas varētu liecināt, ka notikusi izvairīšanās no nodokļu nomaksas:

1) uzņēmuma kontos pārsvarā ir tranzīta darījumi;

2) naudas plūsmas analīze kontā rada aizdomas, ka maksājumu mērķi nesakrīt ar uzņēmuma deklarēto saimniecisko darbību un nav skaidra to ekonomiskā būtība;

3) deklarētie sadarbības partneri atšķiras no reālajiem kreditoriem un debitoriem uzņēmuma kontos;

4) trūkst maksājumu, kas noradītu uz uzņēmuma reālu pastāvēšanu (piemēram, telpu noma, komunālie maksājumi, maksājumi valsts budžetā);

5) par it kā saimnieciskiem darījumiem saņemtie līdzekļi lielākoties tiek izņemti skaidrā naudā vai pārskaitīti fiziskām personām;

6) galvenie sadarbības partneri ir vienā un tajā pašā juridiskajā adresē reģistrēti uzņēmumi, un/vai to pilnvarotās personas un patiesie labuma guvēji ir vienas un tās pašas fiziskās personas;

7) uzņēmums vai kāds no tā galvenajiem sadarbības partneriem ir ticis izslēgts no PVN maksātāju reģistra (informācija atrodama VID publiskojamo datu bāzē), vai tam apturēta saimnieciskā darbība;

8) līdzekļi tiek nosūtīti uz Latvijas Republikā reģistrētu uzņēmumu kontiem ārvalstīs, u.c.

Metodiskās vadlīnijas darījumu aizdomīguma pamatošanai darbotos kā atvērtais saraksts, kas varētu tikt papildināts ar jauniem noziedzīgu nodarījumu veidiem, ja, piemēram, tādus būtu jāizceļ atbilstoši starptautiskām prasībām vai praksei. Mēnesi pirms noteikumu grozījumu stāšanās spēkā likuma subjektu grupām tiktu izsūtīta informatīva vēstule ar minētajām metodiskajām vadlīnijām pielikumā.