Saeimas komisija atbalsta ES digitālā pakalpojuma nodokli un uzraudzības iestādes izveidi
Saeimas Eiropas lietu komisija piektdien, 30.novembrī, pauda atbalstu vienotai Eiropas Savienības (ES) līmeņa uzraudzības iestādes izveidei, kas nepieciešama efektīvākai noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas apkarošanai, kā arī uzsvēra, ka darbs pie tās izveides būtu jāpaveic nākamā gada laikā. Lemjot par Latvijas nacionālo pozīciju nākamnedēļ gaidāmajai Eirogrupas sanāksmei un ES Ekonomikas un finanšu ministru padomei, deputāti pauda atbalstu Eiropas Komisijas (EK) priekšlikumam, kas uzraudzības iestādes izveides pilnvaras paredz uzticēt Eiropas Banku iestādei (European Banking Authority). Deputāti atzinīgi vērtēja plānotos īstermiņa pasākumus, kas nepieciešami, lai uzlabotu sadarbību starp banku darbības uzraugiem un nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un teroristu finansēšanas novēršanas uzraudzības struktūrām. Būtiski,…
Lai turpinātu lasīt šo rakstu,
nepieciešams iegādāties abonementu
Saeimas Eiropas lietu komisija piektdien, 30.novembrī, pauda atbalstu vienotai Eiropas Savienības (ES) līmeņa uzraudzības iestādes izveidei, kas nepieciešama efektīvākai noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas apkarošanai, kā arī uzsvēra, ka darbs pie tās izveides būtu jāpaveic nākamā gada laikā.
Lemjot par Latvijas nacionālo pozīciju nākamnedēļ gaidāmajai Eirogrupas sanāksmei un ES Ekonomikas un finanšu ministru padomei, deputāti pauda atbalstu Eiropas Komisijas (EK) priekšlikumam, kas uzraudzības iestādes izveides pilnvaras paredz uzticēt Eiropas Banku iestādei (European Banking Authority).
Deputāti atzinīgi vērtēja plānotos īstermiņa pasākumus, kas nepieciešami, lai uzlabotu sadarbību starp banku darbības uzraugiem un nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un teroristu finansēšanas novēršanas uzraudzības struktūrām.
Būtiski, lai darbs pie ES līmeņa politiskajām un likumdošanas iniciatīvām noritētu raiti un noslēgtos jau līdz 2019.gada beigām, sacīja Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja Vita Anda Tērauda. Viņa akcentēja, ka svarīgi atbalstīt tādus risinājumus, kas paātrinātu vienotas uzraudzības iestādes izveidi ES līmenī.
Tāpat Eiropas lietu komisija vērtēja Finanšu ministrijas sagatavoto Latvijas nacionālo pozīciju par ES digitālā pakalpojuma nodokļa izveidi un piekrita, ka šādam nodoklim būtu jābūt pēc iespējas plašāk piemērojamam globālā līmenī. Lai to nodrošinātu, būtu nepieciešams to koordinēt Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) līmenī.
Digitālajiem un informācijas tehnoloģiju uzņēmumiem ir jāmaksā to godīgā nodokļu daļa par attiecīgajā valstī sniegtajiem pakalpojumiem, bet vienas valsts ietvaros administrēt lielu un transnacionālu kompāniju darījumus ir ļoti sarežģīti, tādēļ sadarbība ir nepieciešama plašākā līmenī, akcentēja V.A.Tērauda.
Pēc EK aprēķiniem ar šo nodokli tiks iekasēti ap pieciem miljardiem eiro gadā, tostarp aptuveni 20 miljoni eiro Latvijā. Kā vēsta EK aplēses, kopumā ES ir ap 160 digitālo un informācijas tehnoloģiju uzņēmumu, kas atbilst priekšlikumā noteiktajai klasifikācijai un uz kuriem attieksies šis nodoklis. Ņemot vērā, ka kritērijs ir 50 miljoni eiro no kopējiem ieņēmumiem, ko konkrētais uzņēmums gūst ES teritorijā, tad Latvijā nav tāda digitālo vai informācijas tehnoloģiju pakalpojumu uzņēmuma, kas atbilstu šādam kritērijam, informēja Finanšu ministrija.
Kā sēdē uzsvēra deputāti, svarīgi, lai šāda ES līmeņa nodokļu iniciatīva būtu saskanīga ar citām ES Vienotā digitālā tirgus iniciatīvām un veicinātu tā kopējo regulējumu, kas spētu nodrošināt Eiropas uzņēmumu konkurētspēju globālajā mērogā.
wpDiscuz
Abonē portālu tikai par €12 / mēnesī Pirmās 30 dienas tikai par 1 €
Mēs izmantojam nepieciešamās sīkdatnes, lai analizētu apmeklējuma plūsmu un nodrošinātu savu interneta resursu pieejamību. Mēs analizējam, kā lietotāji izmanto mūsu interneta resursus un dalāmies ar datiem ar sociālo tīklu, reklāmas un datu analītikas partneriem, kas var izmantot šo informāciju, sniedzot savus pakalpojumus.Lasīt vairāk ...
Turpinot lietot mūsu tīmekļa vietni, jūs apstiprināt mūsu sīkdatnes. Apstiprināt visas
Ja vēlaties mainīt savus sīkdatņu iestatījumus, klikšķiniet uz PERSONALIZĒT, lai sniegtu kontrolētu piekrišanu.
Sīkdatnes
Šī tīmekļa vietne izmanto sīkfailus
Sīkfaili ir mazi teksta faili, ko var izmantot tīmekļa vietnēs, lai lietotāja pieredzi padarītu efektīvāku.
Likums nosaka, ka mēs varam saglabāt sīkfailus jūsu ierīcē, ja tie ir pilnīgi nepieciešams šīs vietnes darbībai. Citu veidu sīkfailiem ir nepieciešama jūsu atļauja.
Šī vietne izmanto dažādu veidu sīkdatnes. Daži sīkfaili tiek izvietoti pēc trešās puses pakalpojumiem, kas parādās mūsu lapās.
Jūs varat jebkurā laikā mainīt vai atsaukt savu piekrišanu, izmantojot mūsu tīmekļa vietnes sadaļu Sīkdatņu deklarēšana.
Personas datu apstrādes politikā varat uzzināt, kas mēs esam, kā jūs varat ar mums sazināties un kā mēs apstrādājam personas datus.
Jūsu piekrišana attiecas uz šādām jomām: www.plz.lv
Nepieciešamie sīkfaili palīdz padarīt tīmekļa vietni par izmantojamu, nodrošinot pamata funkcijas, piemēram, lappuses navigāciju un piekļuvi drošām vietām tīmekļa vietnē. Tīmekļa vietne bez šiem sīkfailiem nevar pareizi funkcionēt.
Statistikas sīkfaili palīdz tīmekļa vietņu īpašniekiem izprast, kā apmeklētāji mijiedarbojas ar tīmekļa vietnēm, vācot un anonīmi pārskatot informāciju.
Mārketinga sīkfaili tiek izmantoti, lai sekotu līdzi apmeklētājiem tīmekļa vietnēs. Nolūks ir parādīt atbilstošas un atsevišķus lietotājus interesējošas reklāmas, tādējādi tās ir daudz izdevīgākas izdevējiem un trešo personu reklāmdevējiem.