Kā deklarēt skaidrā naudā veiktos darījumus?

Nodokļu maksātājiem, tostarp juridiskajām personām, individuālajiem komersantiem, fiziskajām personām, kas reģistrējušās kā saimnieciskās darbības veicējas, biedrībām un reliģiskajām organizācijām, katru mēnesi ir pienākums deklarēt savstarpēji skaidrā naudā veiktos darījumus. Vispārīgie deklarēšanas noteikumi paredz, ka jādeklarē visi iepriekšējā mēneša laikā ar vienu darījuma partneri veiktie skaidras naudas darījumi, kuru kopējā summa pārsniedz 1500 eiro. Šis 1500 eiro slieksnis tiek aprēķināts, saskaitot visas skaidras naudas operācijas (naudas saņemšanu vai izsniegšanu) viena darījuma ietvaros mēneša laikā ar konkrēto partneri.

Piemēram, ja par aitas vilnas piegādi mēneša laikā veiktas divas skaidras naudas iemaksas 2000 eiro un 1500 eiro, kopsumma ir 3500 eiro, kas pārsniedz 1500 eiro, un šāds darījums ir jādeklarē. Deklarācija par iepriekšējo mēnesi Valsts ieņēmumu dienestā (VID) jāiesniedz ne vēlāk kā līdz sekojošā mēneša 15. datumam. Deklarāciju var iesniegt elektroniski, izmantojot Elektroniskās deklarēšanas sistēmu (EDS), vai papīra formā. Ja darījumi veikti gan bezskaidrā, gan skaidrā naudā, jādeklarē tikai skaidrās naudas daļa, ja tā mēneša laikā ar vienu partneri pārsniedz 1500 eiro. Līdzīgi, maiņas darījumos, kas daļēji veikti skaidrā naudā, jādeklarē skaidrās naudas daļa, ja tās summa pārsniedz 1500 eiro.

Attiecībā uz darījumiem ar fiziskām personām, kuras nav individuālie komersanti vai reģistrējušās kā saimnieciskās darbības veicēji, deklarēšanas noteikumi ir atšķirīgi. Darījums ar šādu fizisko personu vai fizisko personu, kura veic paziņoto saimniecisko darbību, ir jādeklarē, ja darījuma summa vienā operācijā pārsniedz 3000 eiro. Šādi darījumi nodokļu maksātājam jādeklarē līdz nākamā gada 1. februārim. Svarīgi ir tas, ka deklarēšanas pienākums rodas tikai tad, ja vismaz viena skaidras naudas operācija darījuma ietvaros pārsniedz 3000 eiro. Pat ja par vienu darījumu, piemēram, remonta pakalpojumiem, saņemtas vairākas skaidras naudas iemaksas, bet neviena no tām nepārsniedz 3000 eiro, darījums nav jādeklarē, pat ja kopējā summa pārsniedz 3000 eiro. Ja deklarēšanas pienākums rodas, deklarējamā summa ir visu skaidrās naudas operāciju kopsumma šajā darījumā. Arī dividendes, kas izmaksātas šādai fiziskajai personai skaidrā naudā, jādeklarē, ja vienā operācijā izmaksātā summa pārsniedz 3000 eiro. Biedrībām biedru naudas maksājumi no fiziskām personām jādeklarē līdz nākamā gada 1. februārim, ja viena maksājuma (operācijas) summa pārsniedz 3000 eiro, neatkarīgi no biedru naudas kopējās gada summas.

Pastāv arī cita veida deklarēšanas pienākumi. Juridiskajām personām jādeklarē skaidrā naudā veiktā dividenžu izmaksa juridiskajai personai vai individuālajam komersantam, ja mēneša laikā izmaksātā summa pārsniedz 1500 eiro. Savukārt saņēmējiem attiecīgi jādeklarē skaidrā naudā saņemtās dividendes, ja mēneša laikā saņemtā summa pārsniedz 1500 eiro. Skaidrā naudā veiktie aizdevumi, aizņēmumi, ziedojumi un dāvinājumi ar vienu darījuma partneri jādeklarē, ja, saskaitot mēneša laikā veiktās operācijas, kopsumma pārsniedz 1500 eiro. Kuģu un gaisakuģu aģentēšanas, kā arī starptautisko autopārvadājumu un kravas ekspedīcijas komercsabiedrībām katru mēnesi jādokumentē darījumi, kuru kopsumma pārsniedz 7200 eiro mēnesī, un deklarācija jāiesniedz līdz nākamā mēneša 15. datumam. Mazumtirdzniecībā skaidrā naudā veiktos darījumus, kuru summa pārsniedz 1500 eiro, deklarē tikai preču pircējs (juridiska persona, individuālais komersants vai reģistrēts saimnieciskās darbības veicējs), bet mazumtirgotājs, kas saņem naudu, to nedeklarē. Piemēram, SIA "Jumiķis", pērkot būvmateriālus par 4000 eiro skaidrā naudā mazumtirdzniecībā, iesniedz deklarāciju, bet SIA "Būve", kas saņem naudu, to nedara. Arī reģistrēta saimnieciskās darbības veicēja, kas veic skaidras naudas pirkumu mazumtirdzniecībā virs 1500 eiro, iesniedz deklarāciju. Maksājumos par Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) pakalpojumiem darījumus deklarē tikai pakalpojumu saņēmējs, kamēr CSDD saņemto skaidro naudu nedeklarē.

Daži darījumi nav jādeklarē. Tie ietver nekustamā īpašuma nodokļa maksājumus skaidrā naudā pašvaldības kasē. Tāpat nav jādeklarē skaidrā naudā veiktie valūtas pirkšanas un pārdošanas darījumi valūtas maiņas punktos, jo tie pielīdzināmi kredītiestāžu pakalpojumiem. Mazumtirgotājs, kurš saņem skaidro naudu, CSDD, saņemot skaidro naudu par pakalpojumiem, kā arī kredītiestādes un maksājumu pakalpojumu sniedzēji par saviem pamatpakalpojumiem arī neatbrīvoti no deklarēšanas pienākuma attiecībā uz šīm darbībām.

Par skaidras naudas lietošanas ierobežojumu un deklarēšanas noteikumu pārkāpumiem likumā paredzētas naudas soda sankcijas. Par skaidrā naudā veikto darījumu nedeklarēšanu, ja summa pārsniedz 1500 eiro, bet nepārsniedz 7200 eiro (izņemot transporta darījumus virs 7200 eiro), fiziskajām personām paredzēts naudas sods 3% apmērā no nedeklarētās summas, bet juridiskajām personām – 5% apmērā. Par skaidrā naudā veikto starptautisko transporta vai kravas ekspedīcijas darījumu nedeklarēšanu, ja kopsumma mēnesī pārsniedz 7200 eiro, juridiskajām personām piemēro naudas sodu 10% apmērā no nedeklarētās summas. Par darījuma veikšanu skaidrā naudā, ja darījuma summa pārsniedz 7200 eiro (izņemot specifiskus transporta darījumus), gan fiziskajām, gan juridiskajām personām var piemērot naudas sodu 15% apmērā no darījuma summas.

Piemēram, ja SIA pārdod automašīnu par 12000 eiro skaidrā naudā, abām pusēm var tikt piemērots sods 15% apmērā jeb 1800 eiro. Par skaidrā naudā veikto darījumu deklarēšanu, pārkāpjot noteikto termiņu, paredzēts naudas sods gan fiziskajām, gan juridiskajām personām no 25 līdz 700 eiro (precīzāk, no piecām līdz simt četrdesmit naudas soda vienībām). Visbeidzot, par skaidrā naudā veikto darījumu ar fiziskām personām nedeklarēšanu, ja viena operācijas summa pārsniedz 3000 eiro, naudas sods fiziskajām un juridiskajām personām ir 3% apmērā no nedeklarētās summas.

Detalizēta informācija, piemēri un norādījumi par deklarāciju aizpildīšanu ir pieejami VID metodiskajā materiālā, kas pēdējo reizi aktualizēts 2025. gada 13. maijā. Nodokļu maksātājiem tiek ieteikts rūpīgi iepazīties ar šiem noteikumiem, lai precīzi pildītu savus pienākumus un izvairītos no soda sankcijām.

Lasiet arī:

• Elektronisks ES PVN atbrīvojuma sertifikāts aizstās papīra veidlapas
• Kā maksājami nodokļi par dividendēm pielīdzināmu ienākumu?
• Jauna MVU direktīva mainīs PVN maksāšanas nosacījumus Latvijā un ES