0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

JAUTĀJUMI UN ATBILDESVai uzņēmumam jāmaksā "dienesta auto nodoklis" par darbiniekam piederošu auto, kas tiek izmantots darba pienākumu veikšanai?
JAUTĀJUMI UN ATBILDES

Vai uzņēmumam jāmaksā “dienesta auto nodoklis” par darbiniekam piederošu auto, kas tiek izmantots darba pienākumu veikšanai?

Jautājums. Vai  ir pienākums maksāt uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokli, kad starp darba devēju un darba ņēmēju noslēgtais darba līgums paredz darba ņēmēja vieglā pasažieru transportlīdzekļa izmantošanu darba pienākumu veikšanai kā obligātu nosacījumu? Atbildi uzziņā sagatavojis Valsts ieņēmumu dienests. Uzziņu publicējam saīsināti. Uzziņas iesniedzējs iesniegumā norāda, ka savas saimnieciskās darbības ietvaros ar darba ņēmējiem noslēgtajos darba līgumos ir paredzējis, ka darbiniekam savu darba pienākumu veikšanai jāizmanto savs vieglais pasažieru transportlīdzeklis. Atbilstoši darba līguma nosacījumiem, par sava transportlīdzekļa izmantošanu darba pienākumu veikšanai, darba ņēmējam tiek kompensētas:  transportlīdzekļa remonta izmaksas saskaņā ar izdevumus apliecinošiem dokumentiem; degvielas iegādes izmaksas atbilstoši darba pienākumu veikšanas ietvaros…

Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu

BilancePLZ ar 7 dienu izmēģinājumu par 1€

€ 24,99 /mēnesī
Ikmēneša abonements
IZMĒĢINI TIKAI PAR 1€
  • Bezlimita pieeja VISIEM portāla un žurnāla rakstiem 1 lietotājam
  • E-žurnāls BILANCE
  • Iekļauts juridisko padomu saturs
  • 7 dienu izmēģinājums tikai par 1€ (ar automātisku turpināšanu)
0,74€ /dienā

BILANCE internetā
+ BilancePLZ

€ 269 /gadā
12 mēnešu abonements
ABONĒ
  • Bezlimita pieeja VISIEM portāla un žurnāla rakstiem 3 lietotājiem
  • E-žurnāls BILANCE
  • Iekļauts juridisko padomu saturs
  • Dāvanā 100+ semināru videotēka vairāk nekā 5000 € vērtībā!

Jau ir abonements?
Pieslēdzies

.
Pierakstīties
Paziņot par
0 Komentāri
jaunākie
vecāki populārakie
Iekļautās atsauksmes
Skatīt visus komentārus
Jautājums. Vai  ir pienākums maksāt uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokli, kad starp darba devēju un darba ņēmēju noslēgtais darba līgums paredz darba ņēmēja vieglā pasažieru transportlīdzekļa izmantošanu darba pienākumu veikšanai kā obligātu nosacījumu? Atbildi uzziņā sagatavojis Valsts ieņēmumu dienests. Uzziņu publicējam saīsināti. Uzziņas iesniedzējs iesniegumā norāda, ka savas saimnieciskās darbības ietvaros ar darba ņēmējiem noslēgtajos darba līgumos ir paredzējis, ka darbiniekam savu darba pienākumu veikšanai jāizmanto savs vieglais pasažieru transportlīdzeklis. Atbilstoši darba līguma nosacījumiem, par sava transportlīdzekļa izmantošanu darba pienākumu veikšanai, darba ņēmējam tiek kompensētas:
  •  transportlīdzekļa remonta izmaksas saskaņā ar izdevumus apliecinošiem dokumentiem;
  • degvielas iegādes izmaksas atbilstoši darba pienākumu veikšanas ietvaros nobraukto kilometru skaitam un transportlīdzekļa ražotāja noteiktajai degvielas patēriņa normai;
  • transportlīdzekļa nolietošanās izmaksas, kas noteiktas 0,03 latu apmērā par katru darba pienākumu veikšanas vajadzībām nobraukto kilometru, bet ne vairāk kā 40 latu mēnesī, kā to paredz LR Ministru kabineta 2010.gada 21.septembra noteikumu Nr.899 „Likums „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” normu piemērošanas kārtība”” 43.punkts.
Iesniedzējs iesniegumā vērš uzmanību uz Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likuma 10.pantu, kas nosaka, ka „uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokli maksā par komersanta īpašumā vai turējumā esošu vieglo transportlīdzekli, kurš pēc savas konstrukcijas un iekšējā aprīkojuma ir paredzēts pasažieru un to bagāžas pārvadāšanai, kurā sēdvietu skaits, neskaitot vadītāja vietu, nepārsniedz astoņas sēdvietas un kurš reģistrēts kā vieglais, vieglais pasažieru vai vieglais plašlietojuma automobilis” un norāda, ka savukārt, Ceļu satiksmes likuma 1.panta 25.punkts definē, ka „transportlīdzekļa turētājs ir fiziskā vai juridiskā persona, kura uz tiesiska pamata (mantas īres, nomas, patapinājuma līgums u.c.) lieto transportlīdzekli. Par transportlīdzekļa turētāju nav uzskatāma persona, kas transportlīdzekli lieto uz dienesta vai darba tiesisko attiecību pamata”. Iesniedzējs norāda, ka, analizējot abos iepriekš citētajos likumdošanas aktos noteikto, Iesniedzējam nerodas pārliecība, vai tam par darba tiesisko attiecību ietvaros nodrošinātā vieglā pasažieru transportlīdzekļa izmantošanu saimnieciskās darbības realizēšanai, ir vai nav jāmaksā uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodoklis, proti: Ceļu satiksmes likuma 1.panta 25.punktā formulētā norma, – „par transportlīdzekļa turētāju nav uzskatāma persona, kas transportlīdzekli lieto uz dienesta vai darba tiesisko attiecību pamata”, nav izprotama viennozīmīgi, jo, iespējams, vairāk ir piemērojama situācijai, kad darbinieks izmanto komersantam piederošu transportlīdzekli, nevis situācijai, kad komersanta saimnieciskās darbības nodrošināšanai tiek izmantots darbinieka nodrošināts transportlīdzeklis. Iesniedzēja un darba ņēmēju noslēgtie darba līgumi paredz apstākli, ka darbiniekam, savu darba pienākumu veikšanai, jāizmanto savs vieglais pasažieru transportlīdzeklis kā obligātu nosacījumu. Iesniedzējs iesniegumā vērš uzmanību, ka Civillikuma 876.pants nosaka, ka tas, kā varā lieta faktiski atrodas, bet kas atzīst par tās īpašnieku kādu citu, uzskatāms, kaut arī viņam būtu tiesība turēt to savā varā, nevis par šās lietas tiesisku valdītāju, bet tikai par tās turētāju jeb faktisku valdītāju un īpašnieka vietnieku valdījumā un turētājam jeb faktiskam valdītājam ir tiesība prasīt traucēta valdījuma atjaunošanu. Līdz ar to Iesniedzējs uzskata, ka, raugoties no Civillikuma viedokļa, sabiedrība varētu tikt uzskatīta par transportlīdzekļa turētāju. VID, izvērtējot Iesniedzēja iesniegumā ietverto faktu aprakstu un no minētajiem faktiem izrietošus konkrētus jautājumus, sniedz šādu uzziņu. Jja starp Iesniedzēju un fizisku personu (Iesniedzēja darbinieku) noslēgts darba līgums, kurā ir iekļauts nosacījums, ka darba ņēmēja personīgais vieglais transportlīdzeklis tiek izmantots Iesniedzēja saimnieciskās darbības nodrošināšanai, tad Iesniedzējam nepieciešams reģistrēties Ceļu satiksmes drošības direkcijā kā šī transportlīdzekļa turētājam, jo tas atbilst Ceļu satiksmes likuma noteiktajai transportlīdzekļa turētāja definīcijai. Līdz ar to Iesniedzējs transportlīdzekļa reģistrācijas apliecībā tiktu uzrādīts kā attiecīgā transportlīdzekļa turētājs un Iesniedzējam valsts budžetā būtu jāmaksā uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodoklis. Atbilstoši 2012.gada 29.marta likumam „Grozījumi Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likumā”, no 2012.gada 1.maija Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likuma 10.pants nosaka, ka uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokli maksā par komersanta vai zemnieku saimniecības īpašumā vai turējumā reģistrētu vai uz darba līguma pamata lietotu, vai arī no personas, kura nav komersants vai zemnieku saimniecība, patapinātu vieglo transportlīdzekli, kurš pēc savas konstrukcijas un iekšējā aprīkojuma ir paredzēts pasažieru un to bagāžas pārvadāšanai, kurā sēdvietu skaits, neskaitot vadītāja vietu, nepārsniedz astoņas sēdvietas un kurš reģistrā reģistrēts kā vieglais, vieglais pasažieru vai vieglais plašlietojuma automobilis. Savukārt, Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likuma 11.panta pirmā daļa, atbilstoši 2012.gada 29.marta likumam „Grozījumi Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likumā”, no 2012.gada 1.maija nosaka, ka uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokli maksā komersants, kuram piešķirts komercreģistra reģistrācijas numurs, vai zemnieku saimniecība, kas reģistrēta Uzņēmumu reģistrā, ja komersanta vai zemnieku saimniecības īpašumā vai turējumā ir šā likuma 10.pantā minētais ar nodokli apliekamais transportlīdzeklis vai komersantam vai zemnieku saimniecībai ir pienākums maksāt nodokli saskaņā ar šā panta trešo daļu. No 2012.gada 1.maija Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likuma 11.panta trešā daļa nosaka, ja komersants vai zemnieku saimniecība reģistrā nav reģistrēta kā transportlīdzekļa turētājs, bet lieto transportlīdzekli uz darba līguma pamata vai pamatojoties uz patapinājuma līgumu, kas noslēgts ar personu, kura nav komersants vai zemnieku saimniecība, šis komersants vai zemnieku saimniecība maksā uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokli. Ievērojot minēto, no 2012.gada 1.maija, atbilstoši 2012.gada 29.marta likumam „Grozījumi Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likumā”, Iesniedzēja darbinieka personīgais vieglais transportlīdzeklis, kuru Iesniedzējs lieto saimnieciskās darbības nodrošināšanai uz darba līguma pamata, atbilst Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likuma 10.pantā noteiktajai uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa objekta definīcijai, savukārt Iesniedzējs atbilst minētā likuma 11.pantā noteiktajai uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa maksātāja definīcijai. Tādējādi, iesniegumā minētajā konkrētajā tiesiskajā situācijā, Iesniedzējam valsts budžetā no 2012.gada 1.maija jāmaksā uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodoklis par Iesniedzēja darbinieka īpašumā esošu vieglo transportlīdzekli, kuru tas izmanto, savas saimnieciskās darbības nodrošināšanai, uz darba līguma pamata (neatkarīgi no dienu skaita mēnesī).

BilancePLZ ir specializēts portāls, kas sniedz visaktuālāko informāciju par jaunumiem grāmatvedībā, nodokļos, likumdošanā un personāla jautājumos no praktizējošiem grāmatvežiem, revidentiem un citiem augstas klases finanšu ekspertiem.

Sazinieties ar mums:       [email protected]         67606110       Sekojiet mums:   Facebook
Izdevniecība   SIA "Lietišķās informācijas dienests", LR UR Reģ. Nr.: 40003129738, Graudu iela 68, Rīga LV-1058