BILANCES RAKSTI

Žurnāla Bilance pētījuma ietvaros gandrīz gada garumā analizēta desmit Latvijas valstspilsētu ekonomiskā situācija, attīstības iespējas un šķēršļi, vietvaru plāni un īstenotā rīcība. Laiks apkopot galvenos secinājumus. Kuras valstspilsētas aktīvi izmanto savas iespējas un kuras — nīkuļo vai «peld pa straumi»? Kuras ir kopīgās un kuras — atšķirīgās iezīmes valstspilsētu ekonomiskās attīstības profilā, un kā iespējams risināt galvenos izaicinājumus, raugoties arī no valsts mēroga plānošanas viedokļa? Atjaunoti skvēriņi vēl nenozīmē sekmīgu attīstību Braukājot pa Latviju un aplūkojot reģionālo centru vizuālo progresu pēdējo padsmit gadu laikā, var rasties iespaids, ka teju visur ārpus Rīgas notiek strauja attīstība. Reiz neapstrīdamo čempioni...

Nokļūšana no attālāka novada stūra līdz tā centram vai tuvākajai valstspilsētai, vai uz galvaspilsētu Rīgu — ne vienam vien pagastos mītošajam sagādā pamatīgas neērtības. Izaicinājums ir ne tikai nokļūt ar sabiedrisko transportu līdz ārstam, skolām vai pašvaldību iestādēm. Nepieejama vai ierobežota satiksmes infrastruktūra reģionos rada problēmas ar darbaspēku. Rezultātā — nepietiekamas investīcijas un zema uzņēmējdarbības aktivitāte, kas savukārt atstāj sekas arī uz vietvaras ieņēmumiem un iespējām uzlabot dzīvi vietējiem ļaudīm. Transporta sistēma ir būtiska valsts ekonomikas attīstībai, īpaši ņemot vērā valsts reģionālo struktūru un iedzīvotāju mobilitātes paradumus. Diemžēl Latvijā tā nebūt nav optimāla — jauni ceļi Latvijā top maz,...

Algas grāmatvedim pietiekami bieži ir jāveic darba samaksas aprēķins darbiniekam, kuram noteikta stundas tarifa likme. Īpaši svarīgs šis jautājums ir gadījumā, kad darbiniekam noteikta minimālā stundas tarifa likme (turpmāk tekstā — minimālā likme). Jautājumi rodas arī tad, ja stundas likme ir lielāka par minimālo. Praktiskie skaidrojumi minimālās stundas likmes piemērošanai aprēķinos iepriekšējos gados bija iekļauti Ministru kabineta (MK) noteikumos (ar dažādiem nu jau aizmirstajiem numuriem), bet laika gaitā mainījās pamata princips (sākumā bija izmantota vienāda minimāla stundas likme visiem gada mēnešiem, pēcāk katram gada mēnesim noteikta savādāka likme). Patlaban ir spēkā MK 2015. gada 24. novembra noteikumi Nr....

Latvijā patlaban ir zemākais bezdarba līmenis un arī zemākais bezdarbnieku skaits. Darba roku trūkums ir galvenais iemesls, kāpēc 2024. gadā ļoti strauji cēlās atalgojums. Paredzams, ka šogad šī tendence būs rimtāka, uzskata darba tirgus pētījumu un konsultāciju kompānija Figure Baltic Advisory, kura jau 30 gadus analizē atalgojuma prognozes. Datus no diviem pētījumiem — Latvijas vispārējā atalgojuma pētījuma, kas tika veikts pērn vasarā, kā arī prognožu pētījuma, kad aptauja tika veikta 2024. gada decembra vidū un 2025. gada janvāra sākumā, apkopojusi Anta Praņēviča, Figure Baltic Advisory valdes locekle un vadošā konsultante. Pētījumos piedalās gan valsts un pašvaldību kapitālsabiedrības, gan arī...

Šī gada pirmajā pusē ir stājušies spēkā vairāki grozījumi likumā «Par iedzīvotāju ienākuma nodokli» (turpmāk — likums). Vienu grozījumu iniciators bija Valsts prezidents, 2024. gada nogalē iniciējot grozījumus likumā, kuru būtība ir mazināt netaisnību un līdzekļu trūkumu veselības budžetā un palīdzēt mazāk aizsargātajiem pilsoņiem. Grozījumi, kuri ir spēkā no 2025. gada 20. marta, ļauj iesaistīt brīvprātīgi darba devējus, kuriem būtu finansiāla iespēja un vēlme ar naudu atbalstīt ļoti smagi saslimušos darbiniekus, kuru ārstēšanai nepieciešami dārgi, inovatīvi medikamenti un medicīniskās tehnoloģijas. Šāds naudas atbalsts tiek atbrīvots no aplikšanas ar algas nodokli, t.i., netiek aplikts ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) un...

Grāmatvedības likums paredz, ka attaisnojuma dokumentu, kuru uzņēmums izsniedz citam Latvijas Republikā reģistrētam uzņēmumam — preces vai pakalpojuma saņēmējam — samaksāšanai (rēķinu), obligāti jānoformē kā strukturētu elektronisko rēķinu (e–rēķinu) no 2026. gada 1. janvāra. Taču patlaban Saeimas frakcijas Apvienotais saraksts iesniegtajā likumprojektā «Grozījumi Grāmatvedības likumā» rosināts e–rēķinu ieviešanu norēķinos starp uzņēmumiem atlikt vēl par gadu — vismaz līdz 2027. gada 1. janvārim. Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Ēnu ekonomikas apkarošanas apakškomisija jau marta nogalē lēma, ka aicinās Finanšu ministriju (FM) un Valsts ieņēmumu dienestu (VID) Grāmatvedības likuma Pārejas noteikumos paredzēto termiņu — 2026. gada 1. janvāri — pārcelt...

Jau vairākus gadus 1. marts ir kļuvis par gada ienākumu deklarāciju iesniegšanas pirmo dienu, un arī 2025. gads nebija izņēmums. Visbiežāk tas ir arī laiks, kad iedzīvotājiem aktualizējas jautājums par to, kā tiek rēķināta alga un kāpēc vienam, iesniedzot gada ienākumu deklarāciju, ir nodokļa piemaksa jeb, kā to sabiedrībā mēdz dēvēt, «nodokļa parāds», bet otram — pārmaksa. Turklāt pavisam drīz sāksies skolēnu vasaras brīvlaiks, un daļa skolēnu noteikti izmantos iespēju vasarā piestrādāt, lai iegūtu pirmo darba pieredzi un algu. Kā arī 2024. gada nogalē likumā «Par iedzīvotāju ienākuma nodokli» (IIN likums) ir veiktas būtiskas izmaiņas, kas stājās spēkā 2025. gada...

Mākslīgais intelekts (MI) pēdējos gados ir kļuvis par vienu no daudzsološākajām tehnoloģijām, sniedzot iespējas paveikt dažādus uzdevumus ātrāk un efektīvāk. Tomēr līdz ar straujo attīstību parādās arī jauni izaicinājumi, īpaši juridiskajā jomā. Lai uzņēmumi un sabiedrība kopumā varētu sekmīgi un droši izmantot MI potenciālu, ir būtiski apzināties un pārvaldīt ar tā lietošanu saistītos juridiskos riskus. Par tiem informēja Nataļja Puriņa, ZAB PWC Legal tiesvedības un strīdu risināšanas prakses grupas vadītāja, zvērināta advokāte, RMS Forum organizētajā seminārā «Uzņēmumu digitalizācijas juridiskie aspekti 2025». Normatīvais ietvars 1 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2024/1689 (2024. gada 13. jūnijs), ar ko nosaka...

Ne tikai Latvijā, bet visā pasaulē pēdējos gados strauji pieaug īslaicīga viesu izmitināšana ne vien viesnīcās, bet arī dzīvokļos un tamlīdzīgos apartamentos. Personām, kas nodarbojas ar šādu saimniecisko darbību, bieži nav izpratnes par to, kāda veida darījumus tās īsti veic un vai par tiem ir vai nav maksājams pievienotās vērtības nodoklis (PVN). Kad īres, nomas un īslaicīgas viesu izmitināšanas darījumiem ir jāpiemēro PVN, kāda ir nodokļa piemērojamā likme, kad var atsaukties uz izņēmumiem un PVN nepiemērot, skaidro Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Nodokļu pārvaldes Pievienotās vērtības nodokļa daļas Pirmās metodikas nodaļas vadītājs Edgars Bisenieks. Pievienotās vērtības nodokļa likuma 5....

Par darba algas aprēķina niansēm un ar tām saistītiem nodokļiem saņemam daudz jautājumu, un tā ir sagadījies, ka žurnāla jūnija numurā vairāki raksti tieši par šo tēmu. Vēl jo vairāk tāpēc, ka ir gada deklarāciju iesniegšanas laiks, un nereti rodas jautājumi: Kāpēc man kaut kas jāpiemaksā? Vai tad par mani visi nodokļi nav samaksāti? Ir gan viena laba ziņa — no 2025. gada vairs parādā nevar palikt, ja saņem tikai darba algu, bet patlaban iesniedzam deklarācijas par 2024. gadu, un par to periodu vēl darbojas vecās likuma «Par iedzīvotāju ienākuma nodokli» normas. Turklāt pavisam drīz sāksies skolēnu vasaras brīvlaiks,...

Raksts ir turpinājums žurnāla Bilance 2025. gada aprīļa numurā iesāktajam apskatam par Eiropas Savienības Tiesas (EST) praksi publisko iepirkumu lietās. Šie EST spriedumi palīdz izprast Eiropas Savienības (ES) publisko iepirkumu direktīvu regulējumu, kas ir attiecīgi pārņemts arī Latvijas normatīvajos aktos. Par piegādātāja izslēgšana no publiskā iepirkuma procedūras saistībā ar būtiskiem trūkumiem iepriekšējā līguma galveno pienākumu izpildē Vispārējās tiesas 2024. gada 18. decembra spriedums lietā T776/22 1 ES iestāžu līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūras regulē Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) 2018/1046 (2018. gada 18. jūlijs) par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, ar kuru groza Regulas...

Vai likumā noteiktais darbinieku tiesību aizsardzības apjoms uzņēmumu pārejas gadījumā analoģijas ceļā ir piemērojams arī uz valsts un pašvaldības iestāžu darbiniekiem iestāžu reorganizācijas gadījumā? Zemgales apgabaltiesas 2024. gada 2. oktobra spriedums lietā Nr. C736097231 1 Ar Senāta 23.01.2025. rīcības sēdes lēmumu atteikts ierosināt kasācijas tiesvedību. Darbinieku tiesību aizsardzība uzņēmumu pārejas gadījumā ir nostiprināta Darba likuma 28. nodaļā «Uzņēmuma pāreja citai personai». Darba likuma 117. panta otrajā daļā noteikts, ka valsts pārvaldes iestāžu vai pašvaldību administratīva reorganizācija, kā arī vienas iestādes administratīvo funkciju nodošana otrai iestādei nav uzskatāma par uzņēmuma pāreju un pati par sevi nevar būt par pamatu darba...

Uzņēmuma personāla motivēšanai līdzās nopelnītajai algai darbiniekiem nereti vēl tiek piešķirts arī noteikts «labumu grozs». Darba devējs atbilstoši likumam «Par iedzīvotāju ienākuma nodokli» to var nodrošināt, nemaksājot papildu algas nodokļus. Par kādiem «labumiem» nav jāmaksā algas nodoklis Likumā «Par iedzīvotāju ienākuma nodokli» 8. panta 15. daļā ir noteiktas sešas pozīcijas jeb darbinieku «labumi», kurus neapliek ar algas nodokļiem, skaidroja Artūrs Piliksers, SIA Bonusukarte.lv valdes loceklis, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras rīkotajā vebinārā. Likums no 2025. gada 1. janvāra nosaka, ka no maksātāja ienākumiem, par kuriem maksā algas nodokli, izslēdz darba devēja apmaksātos darba koplīgumā noteiktos darbinieka ēdināšanas...

Eiropas Savienības Tiesa (EST) ir sagatavojusi spriedumu tiesību normu piemērotājiem noderīgā lietā par Regulā (ES) Nr. 1288/20131 minēto fizisko personu mobilitātes atvieglošanai paredzēto stipendiju aplikšana ar nodokli un personiska nodokļa bāzes atskaitījuma aprēķināšanu par apgādājamo, kurš ir saņēmis Eiropas Savienības mobilitātes atbalstu (stipendiju) mācībām programmā Erasmus+. 1 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1288/2013 (2013. gada 11. decembris), ar ko izveido Savienības programmu izglītības, apmācības, jaunatnes un sporta jomā «Erasmus +» un atceļ Lēmumus Nr. 1719/2006/EK, Nr. 1720/2006/EK un Nr. 1298/2008/EK. Bija spēkā līdz 2020. gada 31. decembrim. 2 E. P. pret Ministarstvo financija Republike Hrvatske, Samostalni sektor za...

Naudas līdzekļu ieguldījumi akcijās vai daļās mūsdienās ir kļuvusi populārs privātpersonu papildu ienākumu avots. Bet, kā jau par gandrīz visiem ienākumiem, ir jāmaksā nodokļi. Šajā rakstā detalizētāk apskatīsim kopējo un atšķirīgo starp to, kā jāaprēķina un jādeklarē nodokļi, ja ienākums tiek gūts no ieguldījuma konta, vai tā ir peļņa no tirgošanās ar akcijām vai daļām. Rakstā tiks vērsta uzmanība uz situācijām, kad šo ienākumu gūst Latvijas rezidenti — fiziskās personas. Starp šiem ienākumu veidiem ir vairāk atšķirīgā nekā kopīgā. Tāpēc ir ļoti svarīgi jau sākotnēji identificēt, kas šis būs par ienākumu avotu un kad un kā jāveic deklarēšanas darbības....