BILANCES RAKSTI

Šajā lietā bija strīds par to, vai pieteicējai iesniegums par bezdarbnieka pabalsta piešķiršanu Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā (VSAA) bija jāiesniedz brīdī, kad viņa bija uzskatāma par bezdarbnieku, proti, laikā, kamēr viņai bija piešķirts bezdarbnieka statuss. Administratīvās apgabaltiesas 2023. gada 21. decembra spriedums lietā A4202661221 1 Ar Senāta Administratīvo lietu departamenta 08.05.2024. rīcības sēdes lēmumu lietā Nr. SKA–405/2024 (A420266122) atteikts ierosināt kasācijas tiesvedību. Likuma «Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam» 13. panta pirmās daļas 1. punkts noteic, ka bezdarbnieka pabalstu piešķir no dienas, kad bezdarbnieks iesniedzis iesniegumu par bezdarbnieka pabalsta piešķiršanu. Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) 07.07.2022. pieņēma divus lēmumus attiecībā uz pieteicējas...

Likumā «Par iedzīvotāju ienākuma nodokli» ir paredzēts atvieglots nodokļu režīms, kas ļauj lauksaimniekiem nodarbināt sezonas strādniekus, piemērojot ienākumam 15% likmi. Sezonas laukstrādnieku nodokļa (SLN) režīmā strādniekus drīkst nodarbināt laikā no 1. aprīļa līdz 30. novembrim. Lai izmantotu sezonas laukstrādnieku nodokļa režīmu, ir jāizpilda vairāki likuma «Par IIN» nosacījumi — lauksaimniekam ir jāatbilst likumā noteiktajam, un arī attiecībā uz strādnieku jāievēro vairākas prasības. Ja lauksaimnieks likuma nosacījumiem atbilst, tad ir vērts izmantot likumā doto iespēju aprēķināt nodokli atvieglotā kārtībā. Salīdzināsim nodokļu aprēķinus vispārējā kārtībā un sezonas laukstrādnieku režīmā. Bruto alga 740,00 740,00 740,00 580,48 733,48 DŅ VSAOI 10,5% 77,70 77,70 Neapliekamais...

Latvijā 7. jūnijā notiks pašvaldību vēlēšanas. Kopš iepriekšējām pašvaldību vēlēšanām 2021. gadā, kuras bija pirmās pēc vērienīgas reģionālās reformas, ir notikušas vērienīgas pārmaiņas gan visā pasaulē, gan Eiropā, gan mūsu reģionā. Latvijas valdībai ir nācies ar to rēķināties un pielāgoties. Taču pārmaiņas daudzās vietvarās ir notikušas lēnāk nekā būtu nepieciešams. Nākot jau pie varas šī gada vasarā, pašvaldību deputātiem realitāte var izrādīties daudz skarbāka par līdzšinējo dzīvi — reaģēt nāksies daudz ātrāk, precīzāk un radošāk. Kā attīstīt savu pašvaldību laikā, kad valsts galvenokārt visus resursus novirzīs drošības stiprināšanai — tas būs galvenais jautājums, uz kuru būs jārod atbilde. Turklāt arī...

Aprīļa Bilancē varējāt lasīt par to, kam jāpievērš uzmanība, gatavojot gada pārskatus. Šajā žurnāla numurā turpinām analizēt raksturīgākās kļūdas gada pārskatos, kā arī sniedzam ieskatu, kādiem uzņēmumiem gada pārskatā ir nepieciešama zvērināta revidenta atzinums. Daudzi uzņēmumi Latvijā darbojas divdesmit, trīsdesmit gadus, taču nereti gada pārskatos komercsabiedrību pamatlīdzekļiem tiek piemērotas neatbilstošas nolietojuma likmes, akcentē Ieva Liepiņa, zvērinātu revidentu komercsabiedrības SIA Ievas Liepiņas birojs valdes locekle, zvērināta revidente. Tā, piemēram, uzņēmumam Rīgas centrā pieder ēka, kuras tirgus vērtība ir trīs miljoni eiro, bet bilances vērtība ir 300 000 eiro. «Šādā gadījumā ir nepareizi izvēlētas pamatlīdzekļu nolietojuma likmes, respektīvi, ir kļūdainas vadības...

Latvijas valstspilsētu ekonomikas pētniecisko rakstu sērijā pienācis laiks galvaspilsētai Rīgai. Latvijas kontekstā Rīga ir neapstrīdams čempions. Iedzīvotāju skaita nesamērīgais pārsvars pār jebkuru citu Latvijas pilsētu un absolūta ekonomiskās jaudas koncentrācija padara to par ārpus konkurences esošu, citām valstspilsētām nesasniedzamu. Salīdzinot Rīgas konkurētspēju adekvātā «svara kategorijā», proti, Baltijas valstu galvaspilsētu rangā, situācija diemžēl nepavisam nav Rīgai labvēlīga. Ko atklāj datu spogulis Rīgas, Viļņas un Tallinas ekonomisko datu salīdzinājums atklāj Rīgai neglaimojošu ainu. Baltijas centrālā un līdz šim arī lielākā pilsēta ekonomiski atpaliek no konkurentēm jau ilgstoši. Salīdzināt triju galvaspilsētu datus tieši pilsētu robežās saražotā iekšzemes kopprodukta (IKP) griezumā nav iespējams, jo...

Uzņēmumu digitalizācija mūsdienās vairs nav tikai futūristisks sapnis, bet gan neatņemama ikdienas sastāvdaļa. Prakse rāda, ka, ieviešot dažādus digitālos risinājumus, darba devēji nereti nezina, kā attiecībā uz darba ņēmējiem pareizi noregulēt šos jautājumus. Tādēļ svarīgi izprast, kā juridiski pareizi darba tiesisko attiecību jomā izmantot digitālo vidi, lai nodrošinātu gan darbinieku, gan darba devēju tiesību un pienākumu ievērošanu. Pretējā gadījumā tas var radīt nopietnas sekas pašiem darba devējiem, RMS Forum organizētajā seminārā «Uzņēmumu digitalizācijas juridiskie aspekti 2025» norādīja darba tiesību eksperte Irina Rozenšteina, ZAB Ellex Klaviņš SIA asociētā partnere, zvērināta advokāte. Elektronisko dokumentu prasības Ieviešot digitālās saziņas vidi darba...

Finansējuma pieejamība ir viens no populārajiem jautājumiem, ko uzdod topošie uzņēmēji, taču vispopulārākais jautājums ir par to, kāda uzņēmējdarbības forma ir visizdevīgākā un ar ko viena uzņēmējdarbības forma atšķiras no otras. Rakstā skaidrotas populārākās uzņēmējdarbības formas un to priekšrocības un trūkumi. Kur meklēt finansējumu uzņēmējdarbības uzsākšanai? Eiropas Savienība (ES) ir noteikusi vairākas prioritātes, kas iezīmē politisko un rīcībpolitisko programmu līdz 2029. gadam. Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Komisijas 2024.–2029. gada pilnvaru termiņam ir izvirzījusi septiņas prioritātes. Viena no prioritātēm ir «Jauns plāns ilgtspējīgai Eiropas labklājībai un konkurētspējai», kas ietver arī mērķi atvieglot uzņēmējdarbību, lai veicinātu ekonomikas izaugsmi un radītu jaunas...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) uzņēmumu aktīvu pārdošanu nereti vērtē kā uzņēmumu pāreju un mēģinājumu izvairīties no nodokļu samaksas, kā rezultātā aktīvu jaunajam ieguvējam liek nomaksāt iepriekšējā saimnieka parādus. Lai tā nebūtu, darījumā iesaistītajām pusēm, bet visbiežāk tieši pircējam ir jāpierāda, ka tas patiesi ir iegādājies aktīvus, nevis pārņēmis pārdevēja uzņēmumu vai tā daļu kā aktīvu un saistību kopumu un tādējādi arī nodokļu parādus. Par uzņēmumu pārejas problemātiku VID kontekstā ir runāts salīdzinoši daudz, tomēr secināms, ka joprojām ir aktuāla VID taktika aktīvu pārdošanas darījumos par pārdevēja vēsturiski nenokārtotajām nodokļu saistībām likt atbildēt aktīvu pircējam, jo VID darījumā saskatījis uzņēmuma pāreju,...

Komandējums ir darbinieka vai citas personas īslaicīga nosūtīšana uz citu pilsētu, reģionu vai valsti, lai veiktu darba pienākumus, kas saistīti ar uzņēmuma interesēm, piemēram, lai: uzturētu attiecības ar klientiem, piegādātājiem vai sadarbības partneriem, iepazītu jaunus tirgus, paplašinātu darbību, pārbaudītu darbu izpildi dažādās filiālēs vai objektos, piedalītos semināros, konferencēs u.tml. Ministru kabineta 2010. gada 12. oktobra noteikumu Nr. 969 «Kārtība, kādā atlīdzināmi ar komandējumiem saistītie izdevumi» izpratnē par komandējumu uzskata ar uzņēmuma vadītāja vai viņa pilnvarotas personas rakstisku rīkojumu apstiprinātu darbinieka braucienu uz noteiktu laiku uz citu apdzīvotu vietu Latvijas Republikā vai ārvalstī (ja darbinieka pastāvīgā darba vieta ir ārvalstī),...

Aprīļa Bilancē varējāt lasīt par to, kam jāpievērš uzmanība, gatavojot gada pārskatus. Šajā žurnāla numurā turpinām analizēt raksturīgākās kļūdas gada pārskatos — šoreiz par pamatlīdzekļiem un krājumiem, kā arī sniedzam ieskatu, kādiem uzņēmumiem gada pārskatā ir nepieciešams zvērināta revidenta atzinums, un nedaudz arī par ilgtspējas ziņojumiem. Protams, ka šai laikā gada pārskats nav vienīgā lieta grāmatvedim, tāpēc rakstām arī par komandējumiem — ko darīt, ja trūkst attaisnojuma dokumentu vai kāds no rekvizītiem dokumentos? Uzņēmuma personāla motivēšanai līdzās nopelnītajai algai darbiniekiem nereti vēl tiek piešķirts arī noteikts «labumu grozs». Darba devējs šos labumus var nodrošināt, nemaksājot papildu algas nodokļus. Kādus un...

Publiskajās tiesībās valda princips, ka aizliegts ir tas, kas nav atļauts ar tiesību normu, bet atļauts ir viss, kas ir noteikts.1 Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā (Atlīdzības likums), ir noteikti gadījumi, kad un kādā apmērā darba tiesisko attiecību gadījumā drīkst izmaksāt atlaišanas pabalstu. 1 Sk. Senāta Administratīvo lietu departamenta 23.08.2013. spriedumu lietā Nr. A42946309, SKA–659/2013. Senāta Krimināllietu departamenta 2024. gada 18. decembra lēmums lietā Nr. 16870002022, SKK–192/2024 Kādas sekas var būt personai, kura iestādes vārdā noslēdz vienošanos par darba tiesisko attiecību izbeigšanu, nosakot izmaksāt lielāku atlaišanas pabalstu nekā paredz Atlīdzības likums? Diemžēl šajā lietā vairs nebūs...

Eiropas Savienības Tiesas (EST) spriedumi palīdz izprast Eiropas Savienības (ES) publisko iepirkumu direktīvu regulējumu, kas ir attiecīgi pārņemts arī Latvijas normatīvajos aktos. Šajā rakstā ir apskatīti aktuālie EST spriedumi publisko iepirkumu lietās, un tieši — par piegādātāju apvienības dalībnieku maiņu, piedāvājuma un garantijas termiņa pagarināšanu, finanšu korekciju piemērošanu ES finansēto fondu projektos saistībā ar iepirkuma procedūras pārkāpumiem un līguma grozījumu būtiskuma izvērtēšanu saistībā ar piegādātāja līguma izpildes pārkāpumu. Par piegādātāju apvienības dalībnieku maiņu un piedāvājuma spēkā esamības ilgumu EST 2024. gada 26. septembra spriedums apvienotajās lietās C403/23 un C404/23 Minētais spriedums pieņemts saistībā ar Itālijas līgumslēdzējas iestādes Consip 2015. gada...

Kā piesaistīt investīcijas ilgtspējas nodrošināšanai? Kā iesaistīt ieinteresētās puses, lai nodrošinātu ilgtspēju? Kā panākt, ka uzņēmuma ilgtspējas politika seko līdzi iesaistīto pušu vajadzībām un ka dažādas nodaļas un kapitāla veidi strādā saskaņoti, nevis kā neatkarīgas vienības? Šie ir aktuāli jautājumi uzņēmumu vadītājiem, investoriem, biznesa attīstības vadītājiem, kā arī varētu būt noderīgi finanšu analītiķiem un grāmatvežiem, kas vēlētos veicināt ilgtspējas attīstību un pilnveido uzņēmuma pārvaldības principus. Viens rīks, ko varētu izmantot, ir integrētais pārskats (IR) (IFRS, 2025a). Šī pārskata mērķis ir radīt ilgtermiņa vērtību, uzturēt dialogu ar iesaistītajām pusēm un veicināt caurskatāmību informācijas sniegšanā. Atšķirībā no tradicionālajiem finanšu pārskatiem, IR integrē...

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2022/2041 par adekvātām minimālajām algām Eiropas Savienībā1 (turpmāk — Direktīva) tika pieņemta 2022. gada 19. oktobrī. Eiropas Savienības (ES) ieskatā ar Direktīvas ieviešanu tiks uzlaboti dzīves un darba apstākļi darba ņēmējiem, tiks nodrošināti taisnīgi darba apstākļi, samazināsies fiktīvo uzņēmuma līgumu slēgšana darba līgumu vietā, samazināsies nereģistrēto virsstundu skaits. 1 Direktīva ir tiesību akts, kuru pieņem ES iestādes un kurš ir adresēts ES dalībvalstīm un uzliek tām par pienākumu izpildīt noteiktās darbības uz sasniedzamo rezultātu. Katras ES valsts, kurai direktīva ir adresēta, iestādes nosaka formu un metodes, kas tiek izmantotas direktīvas iekļaušanai valsts tiesību aktos...

Droši vien pirmā reakcija, izlasot šādu jautājumu, būs noliedzoša — noteikti NĒ!, mani tas neskar. Ja nu vienīgi tik daudz, kā iepērkoties maksāju pievienotās vērtības nodokli (PVN), kas ir iekļauts preces cenā. Tomēr var būt situācijas, kad svarīgi rūpīgi iepazīties un analizēt Pievienotās vērtības nodokļa likuma (PVN likums) normas, turklāt pirms veikt darījumu. Atcerēsimies, ka likuma normu nezināšana mūs neatbrīvo no atbildības. Piemēram, veicot jauna transportlīdzekļa iegādi Eiropas Savienības (ES) teritorijā, ir pienākums aprēķināt un samaksāt budžetā PVN. Būtiski noskaidrot — kas ir jauns transportlīdzeklis. Definīcija ir atrodama PVN likuma 1. panta 9. punktā: n sauszemes motorizētais transportlīdzeklis, kura motora...