BILANCES RAKSTI

Rakstā turpinām apskatīt apgabaltiesu 2024. gada spriedumus darba tiesību jomā. Sākumu skat. žurnāla jūlija numurā. Latgales apgabaltiesas 09.10.2024. spriedums lietā Nr. C88289724 Faktiskie apstākļi Darbinieks 02.05.2024. tika atstādināts no darba. Rīkojumā norādīts, ka atstādināšanas iemesls bija: nepienācīga darba veikšana, saspringtas situācijas radīšana, konflikti ar kolēģiem un vadību, apdraudējums darbinieku un vadības drošībai un veselībai, kā arī darba devēja interesēm. Darba devējs 14.05.2024. uzteica darba līgumu, pamatojoties uz Darba likuma 101. panta pirmās daļas 1. punktu — par būtisku darba līguma vai darba kārtības pārkāpumu bez attaisnojoša iemesla. Darbinieks uzteikumu apstrīdēja tiesā, norādot, ka tam nepiekrīt un darba devējs nav pieprasījis rakstveida paskaidrojumus, un šāds procesuālais pārkāpums pats par sevi ir pietiekams pamats, lai uzteikumu atzītu par spēkā neesošu. Tiesu atziņas Pirmās instances tiesa pilnībā noraidīja prasību, jo lietā ir pierādīti darba devēja uzteikumā un klāt pievienotajā aktā norādītie apstākļi. Tiesa konstatēja, ka darba devējs...

Atalgojuma mainīgā daļa ir spēcīgs instruments darbinieku motivēšanai, taču tikai tad, ja tā ir pareizi strukturēta un pielāgota organizācijas mērķiem un kultūrai. Kā noteikt atalgojuma mainīgo daļu dažāda veida darbiniekiem? Kā izstrādāt godīgu, caurskatāmu un motivējošu mainīgā atalgojuma sistēmu, kas veicina gan individuālo, gan uzņēmuma izaugsmi? Kā pielāgot mainīgo daļu uzņēmuma mērķiem un izvairīties no biežākajām kļūdām, nodrošinot ilgtspējīgu motivāciju? Par šiem un citiem jautājumiem stāsta Anta Praņēviča, darba tirgus pētījumu un konsultāciju kompānijas Baltijā Figure Baltic Advisory partnere un uzņēmuma vadītāja Latvijā. Kāda ir mainīgā atalgojuma loma un mērķi rganizācijā Figure Baltic Advisory starptautiskais sadarbības partneris Mercer katru gadu visā pasaulē veic pētījumu «Mercer Talent Trends», kurā strādājošie atbild uz jautājumu: kas ir tas, kas veicina izaugsmi darbā vai mudina parādīt savu labāko sniegumu? Viena no atbildēm: konkrētā darbinieka ieguldījums tiek novērtēts. Pateikt paldies var arī ar atalgojuma mainīgo daļu, kas ir iemesls, kāpēc organizācijas izvēlas maksāt mainīgo...

Kā noteikt, vai uzņēmuma darbinieks ir rezidents vai nerezidents un kāda šajā gadījumā ir nodokļu nomaksas kārtība? Kurā brīdī atrašanās ārvalstīs ir komandējums, bet kurā — darba brauciens? Kas notiek tad, ja cilvēku pieņem darbā, lai viņš strādātu ārvalstīs? Kāda ir kārtība, kādā konvencijas atbrīvo Latvijas nerezidenta algota darba ienākuma piemērošanu Latvijā? Par nodokļu piemērošanas jautājumiem nerezidentu īslaicīgas un/vai ilglaicīgas nodarbināšanas gadījumā Latvijā, Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs un trešajās valstīs informēja Dzintars Kobitjevs, Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Nodokļu pārvaldes Fizisko personu nodokļu daļas Otrās metodikas nodaļas galvenais nodokļu inspektors Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras rīkotajā vebinārā «Nodokļu piemērošana nerezidenta algota darba ienākumam». Nodokļu normatīvie akti — informācijas avoti Likumā «Par iedzīvotāju ienākuma nodokli» ir noteikti nerezidenta ar nodokli apliekamie ienākumu veidi, nodokļu aprēķināšanas kārtība un nodokļu ieturēšanas un maksāšanas kārtība, kā arī noteikumi attiecībā uz pārskatu aizpildīšanu. Ir jāievēro arī Ministru kabineta (MK) 2010. gada 21. septembra...

Lai veidotu efektīvu un racionālu konsolidētā gada pārskata sagatavošanas un iesniegšanas procesu, 2024. gada 4. decembrī tika veikti grozījumi Likumā par budžetu un finanšu vadību (LBFV), kas stājās spēkā 2025. gada 1. janvārī, bet atsevišķas šo grozījumu normas būs jāpiemēro 2026. gadā, sagatavojot gada pārskatus par 2025. gadu. Grozījumi paredz, ka no valsts budžeta daļēji finansētas atvasinātas publiska personas (piemēram, universitātes, akadēmijas, koledžas, tehnikumi u.c.), un budžeta nefinansētas iestādes (piemēram, Zāļu valsts aģentūra, LR Patentu valde u.c.) pārskatus iesniedz Valsts kasei, izslēdzot ministrijas un vai citas centrālās valsts iestādi. Paredzēts, ka šāda pieeja samazinās ministrijām un citām centrālām valsts iestādēm administratīvo slogu, sagatavojot konsolidētos pārskatus par to padotībā esošām no valsts budžeta daļēji finansētām atvasinātām publiskām personām un budžeta nefinansētām iestādēm. Mainot konsolidācijas pieeju, ministrijām, kuras līdz šim konsolidēja no valsts budžeta daļēji finansētu atvasinātu publisku personu un budžeta nefinansētu iestāžu pārskatus un veica to atbilstības pārbaudi, turpinot...

Reorganizācijas procesi ir gan juridiski, gan grāmatvediski sarežģīti un var norisināties dažādās formās: pievienošanas, saplūšanas, nodalīšanas vai sašķelšanas ceļā, katrā gadījumā ir svarīgi rūpīgi izvērtēt reorganizācijas ietekmes atspoguļošanas kārtību finanšu pārskatā. Reorganizācijas uzskaites un atklāšanas pienācīga atspoguļošana finanšu pārskatā ir gan būtiska, gan sarežģīta. Tā kā normatīvie akti, kas regulē gada pārskata sagatavošanu, neparedz detalizētu kārtību reorganizācijas atklāšanai, uzņēmumiem ir svarīgi balstīties uz normatīvo regulējumu kopumā, kā arī piemērot labāko grāmatvedības praksi. Tas nodrošina, ka finanšu pārskata lietotājiem reorganizācijas ietekme tiek pasniegta skaidri, caurskatāmi un, galvenokārt, pārskatāmi bez pārpratumiem. Informāciju par reorganizāciju obligāti jāatklāj finanšu pārskata pielikumā, un tas izriet gan no Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma (GPKGPL), gan no Ministru kabineta 2015. gada 22. decembra noteikumiem Nr. 775 «Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma piemērošanas noteikumi» (MK noteikumi Nr. 775). Attiecināmie normatīvie akti un to punkti GPKGPL: 21. pants — Pielikums:

Grāmatveži, kas veic darba samaksas aprēķinus, kā arī citus maksājumus fiziskajām personām (FP), nosakot nodokļus no bruto summām (tas ir, no FP ieņēmumiem), parasti pirms nodokļa noteikšanas samazina aprēķināto summu ar likumā «Par iedzīvotāju ienākuma nodokli» (turpmāk — IIN likums) noteiktajiem atvieglojumiem. Aprēķinot darba samaksu, situācija ir vienkārša un konkrēta: IIN likums nosaka neapliekamo minimumu, atvieglojumu (t.sk. papildu atvieglojumus) un attaisnotos izdevumus. IIN likuma pantos (10., 12., 13., 15. un citos) noteikts atvieglojumu sastāvs, summas (nodokļa likmes), ierobežojumi un nosacījumi likuma normu piemērošanai. Vienlaikus IIN likumā ir pietiekami daudz tādu ieņēmumu, kuriem atvieglojumu «prieks» ir liegts. Apskatīsim tos IIN likuma pantu pieauguma secībā. Attaisnotie izdevumi (IIN likuma 10. pants) Ja runa ir par darba samaksu, grāmatvedis pirms ienākuma aplikšanas ar ienākuma nodokli, no gada apliekamo ienākumu apjoma drīkst atskaitīt maksātāja izdevumus (IIN likuma 10. pants 1. daļa) (dažus attaisnotos izdevumus drīkst atskaitīt no mēneša apliekamā ienākuma)....

Lietota auto statusu transportlīdzeklis iegūst, kad tas tiek pārdots vairāk nekā sešus mēnešus pēc tā nodošanas ekspluatācijā vai kad tas ir nobraucis vairāk nekā 6000 km. Uzņēmumiem, kas iegādājas lietotas vieglās automašīnas vai nodarbojas ar lietotu vieglo automašīnu tirdzniecību, jāizvērtē un jāpiemēro atbilstoša grāmatvedības uzskaite un nodokļu piemērošana. Šajā rakstā lielāks akcents likts uz auto tirgotājiem, kam tas ir pamatdarbības veids (bijušais NACE 2.0 4511 «Automobiļu un citu vieglo transportlīdzekļu pārdošana» — bija jānomaina uz NACE 2.1 «Mehānisko transportlīdzekļu mazumtirdzniecība»). Šogad tika pagarināts pamatdarbības veida maiņas termiņš. Līdz 2025. gada 31. jūlijam nodokļu maksātāji varēja precizēt iepriekšējā gada pamatdarbības veidu, ja tas nav korekts vai nebija paziņots, iesniedzot veidlapu «Paziņojums par nodokļu maksātāja pamatdarbības veidu». Ar transportlīdzekļu un to numurēto agregātu tirdzniecību ir tiesības nodarboties komersantam, kas normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ierīkojis un reģistrējis transportlīdzekļu tirdzniecības vietu. Komersanta iekārtotā tirdzniecības vieta, kurā tiks veikta tirdzniecība ar transportlīdzekļiem un to...

Turpinās atvaļinājumu laiks un vasaras noskaņojums, tomēr žurnāla Bilance komanda jau gatavojas ikgadējam lielākajam pasākumam — Bilances konferencei «Kam gatavoties grāmatvedim 2026. gadā?». Protams, ka varat jau pieteikties dalībai ar atlaidi, ja esat žurnāla abonents, vai par «agrā putna» pazeminātu maksu, ja skatīsities konferenci tiešraidē, bet šoreiz es gribu atgādināt par divām ļoti svarīgām nominācijām, kuras tiek piešķirtas katru gadu konferences laikā. Viena no tām ir Gada grāmatvedis, šī ir nominācija, kurā tradicionāli saņemam visvairāk pieteikumu, kuros grāmatvedis nereti ir raksturots kā zinošs kolēģis, kurš dalās ar savām zināšanām un pieredzi ar kolēģiem, palīdz darbu veikt efektīvāk. Grāmatvedis ir arī draudzīgs, ar humora izjūtu, saviem hobijiem, ģimeni, dārzu utt. Tiešām ir patiess prieks, ka mums ir tik daudz labu, profesionālu grāmatvežu, un es zinu, ka tādu ir vēl daudz vairāk, tikai par viņiem neviens mums neuzraksta. Otra balva ir Par mūža ieguldījumu. Nez kāpēc visiem liekas, ka tad cilvēkam...

Līdz šim biežāk varēja lasīt Latvijas Republikas Senāta kā kasācijas instances pieņemtos spriedumus. Šai rakstā apskatīti apelācijas instanču — apgabaltiesu — 2024. gada nozīmīgi spriedumi darba tiesību jomā. Vidzemes apgabaltiesas 24.04.2024. spriedums lietā Nr. C71234123 Faktiskie apstākļi Prasītāja strādāja par vispārējās aprūpes māsu anestēzijā un intensīvajā aprūpē. 19.02.2023. viņa saņēma informāciju no kolēģes, ka slimnīcas nodaļā trūkst 10 fentanila ampulu (medikaments pieder pie narkotiskiem pretsāpju līdzekļiem — redakcijas piezīme). Pārbaudes laikā darba devēja izveidotā komisija konstatēja vairākus pārkāpumus, tai skaitā medikamentu aprites dokumentēšanas trūkumu un zāļu skapja neaizslēgšanu. Priekšlikums par disciplinārsoda piemērošanu tika izteikts pieciem darbiniekiem, taču tikai divas māsas (prasītāja un vēl viena kolēģe) tika sodītas tieši par iepriekšminēto ampulu iztrūkuma kontekstā norādītajiem pārkāpumiem, lai gan arī citi darbinieki bija rīkojušies līdzīgi. Darba devējs 03.04.2023. piemēroja prasītājai disciplinārsodu — rājienu — par darba pienākumu nepienācīgu izpildi, nenodrošinot dokumentētu dežūras maiņas nodošanu — pieņemšanu,...

Eiropas Savienības Tiesa (turpmāk — EST) 2025. gada 30. aprīlī sagatavoja spriedumu lietā Nr. C246/24 (ZZ, piedaloties Generalstaatsanwaltschaft Frankfurt am Main), kurā tika skatīts jautājums par banknošu, kuras paredzētas medicīnisko izdevumu segšanai Krievijā, attiecināšanu uz eksportu, ja tās nepieciešamas personīgai lietošanai. Rakstā aplūkota lieta EST tika skatīta, atbilstoši Līguma par Eiropas Savienības darbību 267. pantam, t.i., sniedzot prejudiciālo nolēmumu. Lietas Nr. C246/24 apstākļi Fiziskā persona (turpmāk — ZZ) no 2022. gada 31. maija līdz 21. jūnijam bija ieplānojusi ceļojumu uz Maskavu (Krievija). Lai īstenotu savu ceļojumu, ZZ bija paredzējusi 31. maijā lidot no Frankfurtes pie Mainas (Vācija) uz Stambulu (Turcija), bet no Stambulas lidot uz Maskavu. Frankfurtes pie Mainas lidostā ZZ bija jāiziet muitas kontrole, kurā tika konstatēts, ka ZZ bija 14 855 eiro un 99 150 Krievijas rubļu banknotes, ko viņa iepriekš nebija deklarējusi muitā. ZZ paskaidroja, ka nauda ir paredzēta ceļa izdevumiem, kā arī medicīnisko izdevumu...

Neskatoties uz to, ka Latvijas politiķi turpina aicināt iedzīvotājus ieguldīt uzkrātos finanšu līdzekļus pašu valsts ekonomikā, realitātē tas nemaz nav vienkārši jeb — citiem vārdiem sakot — nav jau kur. Taču nosacīti «brīvā» nauda, ar kuru varētu daudz vairāk atbalstīt vietējos, gadu gaitā ir uzkrājusies. Laikā, kad valsts resursi kļūst ierobežoti, tas būtu tieši laikā. Valdības mēģinājumi pirms diviem gadiem iekustināt kapitālu tirgu patlaban sāk rādīt kaut nelielus, bet tomēr rezultātus — biržā ir nonākušas pirmā pašvaldības uzņēmuma Rīgas ūdens obligācijas. Taču būtiskākie lēmumi — valsts un pašvaldību uzņēmumu kapitāldaļu kotācija biržā vēl tikai priekšā, un visdrīzāk būs jārēķinās arī ar politiskajiem šķēršļiem. Jāatgādina: Latvijā birža jeb kapitāla tirgus sāka attīstīties pagājušā gadsimta 90. gadu sākumā. Ar biržas starpniecību tika realizēts arī vairāku valsts uzņēmumu privatizācijas process. Diemžēl pēc privatizācijas uzņēmumi biržā pārsvarā neuzkavējās, vai arī no tur palikušajiem lielas jēgas tā mazākuma akcionāriem nebija — dividendes maksāja retais...

Žurnāla jūnija numurā informējām par aktualitātēm, piemērojot uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokli. Šajā rakstā Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Nodokļu pārvaldes Nodokļu un nodevu grāmatvedības metodikas daļas galvenā nodokļu inspektore Līga Īvāne skaidro par uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) piemērošanu uzņēmuma vieglajam transportlīdzeklim. Normatīvais regulējums Attiecībā uz UIN piemērošanu uzņēmuma vieglajam transportlīdzeklim saistošs ir Grāmatvedības likums, Ministru kabineta (MK) 2021. gada 21. decembra noteikumi Nr. 877 «Grāmatvedības kārtošanas noteikumi», Uzņēmumu ienākuma nodokļa likums un MK 2017. gada 14. novembra noteikumi Nr. 677 «Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma normu piemērošanas noteikumi». Vispirms ir jāievēro grāmatvedības uzskaites vispārīgās prasības. Uzņēmuma pienākums ir kārtot grāmatvedību, nodrošinot: visu saimniecisko darījumu uzskaiti; sniegt patiesu informāciju; iespēju izsekot saimniecisko darījumu norisei; arījumu iegrāmatošanu atbilstoši darījuma ekonomiskajai būtībai un saturam, pamatojoties uz attaisnojuma dokumentu. Attaisnojuma dokuments ir dokuments, kurš apliecina uzņēmuma saimnieciskā darījuma esamību un kurā ietverti Grāmatvedības likumā minētie rekvizīti un informācija par saimniecisko darījumu. Autotransporta...

Līdz šim biežāk varēja lasīt Latvijas Republikas Senāta kā kasācijas instances pieņemtos spriedumus. Šai rakstā apskatīts apelācijas instances — apgabaltiesas — 2024. gada spriedums darba tiesību jomā. Latgales apgabaltiesas 13.03.2024. spriedums lietā Nr. C12132623 Faktiskie apstākļi Prasītājs bija nodarbināts SIA no 01.09.2020. līdz 05.01.2022. Eiropas Sociālā fonda projekta «Subsidētas darbavietas bezdarbniekiem» ietvaros. Darba līgumā noteikts, ka darba samaksa pēc likumā noteiktajiem ieturējumiem jāizmaksā ar pārskaitījumu uz darbinieka norādīto bankas kontu. Prasītājs tiesā iesniedza prasību par 1876,12 EUR darba samaksas par laikposmu no 01.04.2022. līdz 31.08.2021., atlīdzības par neizmantoto atvaļinājumu, kā arī 10 000 EUR morālā kaitējuma atlīdzības piedziņu. Darbinieks apgalvoja, ka darba samaksa minētajā periodā viņam netika pārskaitīta uz bankas kontu, kā to paredzēja darba līgums. Tā vietā SIA valdes loceklis ar psiholoģisku spiedienu un draudiem piespiedis viņu parakstīt izdevumu orderus par darba samaksas saņemšanu skaidrā naudā, faktiski to neizmaksājot. Darba devēja prasību...

Latvijas Republikas Senāts pirms diviem gadiem pieņēma spriedumu1, kas, šķiet, slēdza diskusiju par iepriekš novērtētu zaudējumu pieļaujamību Latvijā, faktiski atzīstot tos par nepieļaujamiem. Šis lēmums sākotnēji radīja cerības uz skaidrību, taču beigās izrādījās vilšanās, jo pat pēc juristu publikācijām un divu gadu ilga klusuma joprojām nav vienotas izpratnes par šī institūta piemērojamību Latvijas tiesību sistēmā. Tas liecina par tēmas aktualitāti un ir vērts padziļināti izprast, kas ir iepriekš novērtētie zaudējumi, kā tie tiek aplūkoti citās tiesību sistēmās un kāpēc to pieļaujamība Latvijā būtu jāpārvērtē. Viedokli par šo jautājumu izglītojošā seminārā sniedza Sergejs Rudāns, ZAB COBALT vadošais speciālists un zvērināts advokāts. Iepriekš novērtēto zaudējumu interpretācija Eiropas tiesībās 1 Senāta Civillietu departamenta 2023. gada 30. marta spriedums lietā Nr. C24160116, SKC–3/2023. Iepriekš novērtētie zaudējumi ir tiesību institūts, kas radies anglosakšu tiesību sistēmā, un to izpratnei bieži tiek meklētas atbildes tieši tur. Tomēr jāņem vērā, ka anglosakšu tiesības ir ļoti plašs...

Līdz šim biežāk varēja lasīt Latvijas Republikas Senāta kā kasācijas instances pieņemtos spriedumus. Šai rakstā apskatīti apelācijas instanču — apgabaltiesu — 2024. gada trīs nozīmīgi spriedumi darba tiesību jomā. Latgales apgabaltiesas 28.03.2024. spriedums lietā Nr. C12141623 Faktiskie apstākļi Prasītājs kopš 1990. gada ilgstoši strādāja izglītības iestādē dažādos amatos. 24.03.2023. darba devējs izdeva rīkojumu, ar kuru prasītājs tika atstādināts no darba no 27.03.2023. bez darba algas saglabāšanas. Atstādināšanas iemesls bija audzēknes iesniegums, kurā viņa norādīja uz iespējamām seksuāla rakstura darbībām no prasītāja puses, kas, pēc viņas teiktā, ietekmējušas viņas mācību procesu un psihisko stāvokli. Darba devējs, balstoties uz Darba likuma 58. panta trešo daļu un Bērnu tiesību aizsardzības likumu, atzina, ka atstādināšana ir nepieciešama, lai novērstu iespējamu apdraudējumu izglītojamo drošībai. Prasītājs tika aicināts sniegt paskaidrojumus, taču to nedarīja un 27.03.2023. iesniedza atlūgumu pēc paša vēlēšanās. Prasītājs uzskatīja atstādināšanu par prettiesisku un cēla prasību tiesā, pieprasot...