BILANCES RAKSTI

Latgales apgabaltiesas 08.04.2025. spriedums lietā Nr. C88325924Darba devējs organizatorisku un saimniecisku pasākumu ietvaros pieņēma lēmumu samazināt darbinieku skaitu, likvidējot vienu amata vietu. Pirms darba līguma uzteikšanas darbiniecei tika piedāvāts noslēgt vienošanos par darba attiecību izbeigšanu, taču viņa to neparakstīja. Pēc tam darbiniecei tika izsniegts darba devēja uzteikums, pamatojot to ar darbinieku skaita samazināšanu.Darba devējs veica darbinieku darba rezultātu un kvalifikācijas izvērtēšanu, kurā darbiniece saņēma viszemāko novērtējumu salīdzinājumā ar citiem darbiniekiem. Darbiniecei tika piedāvāta iespēja turpināt darbu citā amatā citā struktūrvienībā, taču viņa no šī piedāvājuma atteicās un vērsās tiesā, lūdzot atzīt uzteikumu par spēkā neesošu, atjaunot viņu darbā un piedzīt atlīdzību par darba piespiedu kavējumu.Pirmās instances tiesa prasību noraidīja.Darbiniece iesniedza apelācijas sūdzību, vienlaikus lūdzot arī liecinieku nopratināšanu, pamatojot to jauniem apstākļiem par pirmšķietami atšķirīgo attieksmi darbinieku vērtēšanā. Apelācijas instances tiesa liecinieku pratināšanu noraidīja, jo šis lūgums pieteikts ārpus iesniegtās apelācijas sūdzības ietvara.Arī apelācijas instances tiesa darbinieces prasību noraidīja. Tiesa secināja, ka darbinieku...

Pēdējā laikā informācijas tehnoloģiju (IT) nozare ir nonākusi publiskās kritikas centrā. Un tomēr šī uzmanība industrijai bija nepieciešama, jo diskusijās izskan tieši tie jautājumi, kas patiesībā ir nozares lielākie izaicinājumi. IT iepirkumi ir sarežģīti ne tikai tehnoloģiju dēļ, bet arī tādēļ, ka darījuma struktūra būtiski atšķiras no klasiskajiem piegādes darījumiem. Tāpēc ir kritiski svarīgi, lai šādos darījumos tiktu iesaistīti jomas speciālisti.Nozares piedāvājums ir plašs — no programmatūras risinājumiem un mākoņpakalpojumiem līdz izstrādes un atbalsta pakalpojumiem. No malas tas bieži šķiet vienots kopums, taču tā nav. Katrā IT virzienā ir nepieciešamas savas zināšanas, ko speciālisti nepārtraukti attīsta.Tāpēc šoreiz tikai par programmatūru un mākoņpakalpojumu darījumiem.IT produktu ražotāju darbības pamatnostādnesPirms iedziļināties IT produktu detaļās, ir būtiski saprast, kā IT produktu ražotāji veic savu produktu tirdzniecību.Laiks, kad programmatūru iegādājāmies «kastītē» un uz vairākiem gadiem par to aizmirsām, ir pagājis. Šodien tehnoloģijas attīstās nepārtraukti, risinājumi tiek piegādāti tiešsaistē un līdz ar to arī datorprogrammu iegāde un lietošana...

Kredītinformācijas biroji valstī ir nozīmīgi datu apstrādātāji, kuru apkopotā informācija uzņēmumiem var palīdzēt pieņemt precīzākus un drošākus lēmumus sadarbībai ar klientiem un partneriem. Par to, no kurienes tiek iegūti dati, cik uzticamas ir kredītriska prognozes, kā monitorings palīdz laikus pamanīt maksātnespējas riskus un kādus praktiskus ieguvumus no šiem rīkiem var gūt gan uzņēmēji, gan grāmatveži, saruna ar Intaru Miķelsonu, AS Kredītinformācijas Birojs valdes locekli. Latvijā patlaban darbojas divi licencēti kreditinformācijas biroji. Kā jūs īsumā paskaidrotu, kas ir kredītinformācijas birojs tiem, kuri par šo tematu maz ko zina? Kāda ir kredītinformācijas biroju loma Latvijas finanšu sistēmā?Mūsu galvenais uzdevums ir no dažādiem avotiem apkopot informāciju par juridisko un fizisko personu maksājumu saistībām un parādiem. Mēs sadarbojamies ar lielāko daļu banku sektora, un daļa no šiem datiem citur publiski nav pieejami. Latvijā banku kredītinformācija pieejama arī Latvijas Bankas uzturētajā Kredītu reģistrā, kura informācijai var piekļūt tikai pašas kredītiestādes, tiesas, tiesu izpildītāji, zvērināti notāri, Valsts ieņēmumu...

Latvijas Republikas Senāta 2025. gada 10. decembra spriedums lietā Nr. SKA–250/2025 precizē valsts sociālās apdrošināšanas pabalstu, jo īpaši vecāku pabalsta, aprēķināšanas kārtību situācijās, kad darba devēja izmaksātā prēmija sakrīt ar laiku, kad persona atrodas grūtniecības atvaļinājumā.Strīds izcēlās starp pieteicēju un Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūru (VSAA) par vecāku pabalsta apmēra aprēķinu. Pieteicējas meita piedzima 2022. gada 19. maijā. Vecāku pabalstu pieteicēja lūdza piešķirt no 2022. gada 5. augusta. Tātad 12 mēnešu periods, par kuru būtu aprēķināma vidējā apdrošināšanas iemaksu alga, ir no 2021. gada 1. jūnija līdz 2022. gada 31. maijam.Galvenais domstarpību cēlonis bija darba devēja 2022. gada aprīlī izmaksātā prēmija 4230 eiro apmērā par iepriekšējā gada darba rezultātiem. VSAA, aprēķinot dienas vidējo apdrošināšanas iemaksu algu, šo prēmiju neņēma vērā, jo tās izmaksas brīdī pieteicēja atradās grūtniecības atvaļinājumā un saņēma maternitātes pabalstu. Pieteicēja šādam lēmumam nepiekrita, uzskatot, ka prēmija kā darba ienākums ir jāiekļauj aprēķinā, lai pabalsts atspoguļotu viņas patiesos ienākumus.Pieteicēja vērsās tiesā...

Marta nogalē un aprīļa sākumā publiskajā apspriešanā bija nodots Labklājības ministrijas sagatavotais Darba samaksas pārredzamības likuma projekts, kura pamatmērķis ir nodrošināt tiesības uz vienlīdzīgu darba samaksu par vienādu vai vienādas vērtības darbu, vienlaikus mazinot samaksas atšķirības starp dzimumiem un stiprinot nodarbināto tiesību aizsardzības mehānismus. Šo pavērsienu darba tiesiskajās attiecībās un uzņēmumu iekšējā kultūrā iezīmē 2023. gada maijā pieņemtā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2023/970 par darba samaksas pārredzamību1.Kas turpmāk tiks uzskatīts par «nodarbināto», kādi jauni informēšanas pienākumi gulsies uz darba devēju pleciem un kādas sekas var radīt pat šķietami neliela, nepamatota atalgojuma atšķirība, analizēja ZAB Sorainen eksperti: Edgars Riņķis, vecākais jurists, un Andis Burkevics, zvērināts advokāts un vadošais speciālists tiesību aizsardzības un strīdu risināšanas procesos, šim aktuālajam tematam veltītajā vebinārā. Runātāji detalizēti iztirzāja likumprojekta struktūru, kas balstās uz diviem pīlāriem — darba devēja pienākumu nodrošināt caurskatāmu samaksas sistēmu un nodarbinātā tiesībām šo informāciju saņemt, kā arī, ja nepieciešams, aizstāvēt savas intereses...

Raksts ir turpinājums apskatam par aktuālajiem Senāta nolēmumiem publisko iepirkumu lietās. Izslēgšana no dalības iepirkumā neizpildītu nodokļu saistību dēļPublisko iepirkumu likuma 42. panta otrās daļas 2. punkts paredz pretendentu izslēgšanas noteikumu, ja pretendentam piedāvājumu iesniegšanas termiņa pēdējā dienā vai dienā, kad pieņemts lēmums par iespējamu iepirkuma līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu, Latvijā saskaņā ar likumu «Par nodokļiem un nodevām» ir neizpildītas saistības nodokļu jomā. Savukārt atbilstoši likumam «Par nodokļiem un nodevām» nodokļu maksātājam ir neizpildītas saistības nodokļu jomā šādos gadījumos:nodokļu maksātājs nav iesniedzis nodokļu deklarācijas un nodokļu normatīvajos aktos noteiktais nodokļu deklarācijas iesniegšanas termiņš ir pārkāpts vairāk nekā par 15 dienām;nodokļu maksātājam ir Valsts ieņēmumu dienesta administrēto nodokļu (nodevu) parāds un pašvaldības administrēto nodokļu parāds, kura summa atsevišķi vai kopā pārsniedz 150 eiro, izņemot nodokļu maksājumus, kuru maksāšanas termiņš ir pagarināts, sadalīts termiņos, atlikts vai atkārtoti sadalīts termiņos vai attiecībā uz kuriem ir noslēgts vienošanās līgums.Minētais izslēgšanas iemesls saistībā ar neizpildītām nodokļu saistībām...

Publisko iepirkumu regulējuma mērķis ir nodrošināt iepirkumu atklātumu, piegādātāju brīvu konkurenci, vienlīdzīgu un taisnīgu attieksmi pret tiem, kā arī pasūtītāja līdzekļu efektīvu izmantošanu. Lai šo mērķi sasniegtu, pretendentu iesniegtajiem piedāvājumiem jābūt precīziem un savstarpēji salīdzināmiem.Tādēļ pasūtītāji izstrādā iepirkumu nolikumus, izvirza pretendentiem noteiktas prasības, kā arī piedāvā īpaši sagatavotas formas, kas izmantojamas iesniedzamo piedāvājumu izstrādē. Visu piedāvājumu iesniegšana vienā veidā un formā nodrošina iespēju iesniegtos piedāvājumus kvalitatīvi novērtēt, tos savstarpēji salīdzinot.Attiecībā uz finanšu piedāvājumu dažādos iepirkumos prasības un formas var ļoti būtiski atšķirties. Ir situācijas un iepirkumi, kuros tiek prasīta tikai viena kopējā summa, par kādu pretendents ir gatavs izpildīt pasūtītājam nepieciešamo. Ir iepirkumi, kuros tiek prasīta stundas likme vai cita veida vienības cena. Taču ir arī iepirkumi, kuros piedāvājuma sagatavošana nozīmē detalizētas un plašas tāmes izstrādi, norādot simtiem pozīciju un veicot dažādus aprēķinus. Tieši šajos gadījumos pastāv vislielākais kļūdu risks, turklāt tieši šādos gadījumos kļūdām ir visaugstākā cena, jo izvērstu, detalizētu un...

Latvijā kopš 2021. gada 1. jūlija ir ieviestas minimālās valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (minimālās VSAOI), kas raisījušas gana plašas diskusijas to darba devēju vidū, kuriem nav nepieciešami pilnas slodzes darbinieki. Raksta ietvaros netiks vērtēts, vai šīs iemaksas ir labs veids, kā nodrošināt minimālās sociālās garantijas, bet gan parādīs darba devēju un darbinieku pieredzi saistībā ar nepilno darba laiku. Minimālās VSAOI ir obligāts maksājums, ko par katru personu veic vismaz no valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas vai pašnodarbinātais (arī MUN, zemnieku saimniecība, IK) pats par sevi. Minimālais iemaksu objekts 2026. gadā ceturksnī ir 2340 eiro vai 780 eiro mēnesī. Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA), ņemot vērā Valsts ieņēmumu dienestā (VID) iesniegto informāciju par darbinieku atalgojumu un saimnieciskās darbības (t.sk. autoratlīdzības un lauksaimniecības) ienākumiem, aprēķina minimālās iemaksas par tām personām, par kurām deklarētais kopējais ienākumu apmērs ceturksnī ir mazāks par trīs valstī noteiktām minimālajām mēneša darba algām. Ir noteiktas darbinieku grupas, pašnodarbinātās...

Mākslīgā intelekta (MI) rīki mūsdienās piedzīvo eksplozīvu popularitāti un attīstību, tostarp iespējami daudz un dažādi risinājumi to izmantošanā darbam ar dokumentiem. Kādus dokumentu veidus var apstrādāt MI rīki, kā izvēlēties atbilstošāko MI platformu, skaidro Jānis Peipers, Latvijas IT uzņēmuma V–industries MI risinājumu speciālists.Ikdienas izaicinājumi darbā ar dokumentiemJa uzņēmumā ir plašs dokumentu klāsts, nepieciešams daudz laika, lai sameklētu vajadzīgo informāciju. Apstrādājot lielu informācijas apjomu, tiek pavadītas garas darba stundas, kas var novest pie kļūdām. Arī jaunu darbinieku apmācībai nepieciešams ieguldīt lielu mentora darbu. Pētījumi rāda, ka ar MI rīkiem var iegūt līdz pat 70% ātrāku darba plūsmu, līdz 25% ātrāk apmācīt jaunos darbiniekus, līdz 50% ātrāk atrast vajadzīgos dokumentus un mēnesī ietaupīt līdz deviņām stundām laika.Dokumenti mēdz būt strukturēti — rindās, kolonnās un ir mašīnlasāmi. Otra grupa ir nestrukturētie dokumenti, kas ir audio, grafiki, animācijas, teksts. Vislielākās problēmas rada nestrukturētie dokumenti, norāda J. Peipers. Kā liecina pētījumi, uzņēmumos vidēji līdz 90% dokumentu ir...

Mākslīgais intelekts (MI) finanšu pārvaldībā ir praktisks instruments, kas pakāpeniski maina uzņēmumu ikdienu. Īpaši tas attiecas uz organizācijām ar lieliem datu apjomiem, kuros efektīva informācijas apstrāde un interpretācija kļūst par konkurētspējas jautājumu. Pa to, ko šīs pārmaiņas nozīmē praksē vienā no Latvijas lielākajiem tehnoloģiju uzņēmumiem, saruna ar Māri Būmani, SIA Latvijas Mobilais telefons (LMT) finanšu vadības direktoru.Kādu lomu MI sistēmas ieņem LMT grāmatvedības un finanšu pārvaldības procesos? Ko tas devis uzņēmumam?LMT vēsturiski vienmēr ir bijis darbs ar lieliem datu apjomiem, un šī tendence tikai pastiprinās. Līdz ar darbības paplašināšanos arī ārpus klasiskajiem telekomunikāciju pakalpojumiem pieaug nepieciešamība šos datus analizēt, apstrādāt un interpretēt arvien efektīvāk. Tāpēc jebkurš rīks, kas palīdz strukturēt, apkopot vai vizualizēt informāciju, kļūst par būtisku atbalstu ikdienas darbā. Datu apjoms aug gandrīz eksponenciāli, un tas neizbēgami liek domāt par risinājumiem, kas spēj šo pieaugumu pārvaldīt. Šajā kontekstā arvien lielāku nozīmi iegūst MI, jo tas spēj pamanīt likumsakarības, kuras cilvēka acij...

Senāta administratīvo lietu departamenta 09.07.2025. rīcības sēdes lēmums lietā Nr. 670004025, SKA603/2025Pieteicējs vērsās Administratīvajā rajona tiesā ar pieteikumu par valsts zinātniskā institūta zinātniskās padomes lēmuma atzīšanu par prettiesisku un atcelšanu daļā, ar kuru viņš tika atcelts no zinātniskā asistenta amata.Ar Administratīvās rajona tiesas tiesneša lēmumu tika atteikts pieņemt pieteikumu, norādot, ka strīds nav pakļauts izskatīšanai administratīvā procesa kārtībā, jo tas izriet no darba tiesiskajām attiecībām.Pieteicējs par šo lēmumu iesniedza blakus sūdzību Senātā.Senāts atteica izskatīt blakussūdzību kā acīmredzami nepamatotu.Zinātniskās darbības likuma 23. panta otrās daļas 3. un 4. punkts noteic, ka zinātniskās padomes kompetencē ietilpst personu ievēlēšana akadēmiskajos amatos un jautājuma ierosināšana par zinātniskā asistenta atcelšanu no amata pirms pilnvaru beigām. Atbilstoši šā likuma 26. panta otrajai daļai personas akadēmiskajos amatos, arī zinātniskā asistenta amatā, ievēlē atklāta konkursa rezultātā. Savukārt 26. panta ceturtā daļa noteic, ka akadēmiskajā amatā ievēlētā persona slēdz darba līgumu ar zinātnisko institūciju.Nodarbinātības attiecības ar zinātnisko asistentu tiek nodibinātas uz...

Pie lasītājiem dodas žurnāla BILANCE maija numurs. Ieskatieties tā saturā!REDAKTORES SLEJAVita Zariņa: Vai procesi ir sakārtoti?Gan aprīlis, gan maijs daudziem grāmatvežiem ir īpaši saspringts laiks, jo jāsagatavo svarīgākais dokuments — aizvadītā gada finanšu pārskats. Tāpēc šajā žurnāla numurā esam vairāk pievērsušies tematiem, kas aktuāli ne tikai grāmatvežiem, bet uzņēmumiem kopumā. Tā sagadījies, ka vairāki autori pievērsušies sabiedrībā tik aktuālajai publisko iepirkumu tematikai. Gatavojot pieteikumus iepirkumu konkursos, reizēm gadās finanšu piedāvājumā pieļaut aritmētiskās kļūdas, bet vai tas ir pamats pretendenta noraidīšanai? INTERVIJAIkars Kubliņš: Kā mākslīgais intelekts maina grāmatvedību un finanšu pārvaldībuMākslīgais intelekts (MI) finanšu pārvaldībā ir praktisks instruments, kas pakāpeniski maina uzņēmumu ikdienu. Īpaši tas attiecas uz organizācijām ar lieliem datu apjomiem, kuros efektīva informācijas apstrāde un interpretācija kļūst par konkurētspējas jautājumu. Par to, ko šīs pārmaiņas nozīmē praksē vienā no Latvijas lielākajiem tehnoloģiju uzņēmumiem, saruna ar Māri Būmani, SIA Latvijas Mobilais telefons (LMT) finanšu vadības direktoru.GRĀMATVEDĪBAInese Helmane: Kā darbā ar dokumentiem izmantot...

Gan aprīlis, gan maijs daudziem grāmatvežiem ir īpaši saspringts laiks, jo jāsagatavo svarīgākais dokuments — aizvadītā gada finanšu pārskats. Tāpēc šajā žurnāla numurā esam vairāk pievērsušies tematiem, kas aktuāli ne tikai grāmatvežiem, bet uzņēmumiem kopumā.Tā sagadījies, ka vairāki autori pievērsušies sabiedrībā tik aktuālajai publisko iepirkumu tematikai. Gatavojot pieteikumus iepirkumu konkursos, reizēm gadās finanšu piedāvājumā pieļaut aritmētiskās kļūdas, bet vai tas ir pamats pretendenta noraidīšanai? Raksta autore juriste norāda, ka ne likums, ne prakse nenosauc summu vai procentuālo apmēru, kura ietvaros ir vai nav pieļaujami aritmētisko kļūdu labojumi.Tāpat īpaša vērība jāpievērš tiem iepirkumiem, kas saistīti ar informācijas tehnoloģiju risinājumu iegādi. IT darījumi ir komplicēti, un to izpildi lielā mērā kontrolē ražotājs, brīdina zvērināta advokāte. Piegādātājs šajā struktūrā ir partneris, taču ar ierobežotām iespējām ietekmēt darījuma noteikumus. Slēdzot šādu darījumu ir jāiepazīstas ar visiem — gan piegādātāja, gan ražotāja noteikumiem. Ja piegādātājs nesniedz informāciju par visām ar produktu saistītām detaļām, ir jāmeklē atbildes ražotāja...

Lietā skatīts jautājums par to, vai ar pārsūdzētā lēmuma atcelšanu ir novērstas visas tā izpildes sekas un vai pieteicējai, atsākot strādāt civildienestā, ir nodrošināma tā pati atlīdzības sistēma, kāda bijusi pirms atbrīvošanas no amata.Senāta administratīvo lietu departamenta 17.10.2025. spriedums lietā Nr. A420140922, SKA–460/2025.Ar Valsts ieņēmumu dienesta (turpmāk — VID, arī — dienests) 2021. gada 25. oktobra rīkojumu pieteicējai tika noteikta dīkstāve, kas atzīta par radušos viņas vainas dēļ, jo pieteicēja nebija uzrādījusi sadarbspējīgu vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātu un nebija uzsākusi vakcināciju noteiktajā termiņā. Vienlaikus tika nolemts par dīkstāves laiku neizmaksāt darba samaksu.Minētais rīkojums ar Finanšu ministrijas lēmumu tika atstāts negrozīts.Savukārt ar VID 2022. gada 3. februāra rīkojumu pieteicēja tika atbrīvota no ierēdņa amata, izmaksājot atlaišanas pabalstu vienas mēnešalgas apmērā un kompensāciju par neizmantoto atvaļinājumu. Šis lēmums ar Finanšu ministrijas 2022. gada 22. marta lēmumu tika atzīts par tiesisku.Pieteicēja šos lēmumus pārsūdzēja Administratīvajā rajona tiesā, prasot arī darba samaksas izmaksu par dīkstāves laiku,...

Raksts ir turpinājums apskatam par aktuālajiem Senāta nolēmumiem publisko iepirkumu lietās.Izslēgšana no dalības iepirkumā dēļ nodokļu parādaSenāta 2025. gada 17. jūlija rīcības sēdes lēmumā lietā SKA–584/2025 skatīts strīds jautājumā par pieteicējas izslēgšanu no dalības publiskajā iepirkumā atbilstoši Publisko iepirkumu likuma 42. panta otrās daļas 2. punktam, jo pieteicēja piedāvājumu iesniegšanas termiņa pēdējā dienā nebija izpildījusi savas nodokļu saistības (nodokļu parāds pārsniedza 150 eiro).Pieteicējas ieskatā, situācija bija jāizvērtē individuāli un konkrētajā gadījumā izslēgšana no dalības iepirkumā bijusi pārāk formāla. Pieteicēja norādīja, ka dienu pirms piedāvājumu iesniegšanas termiņa pēdējās dienas tā iesniedza Valsts ieņēmumu dienestā lūgumu pagarināt nodokļa samaksas termiņu, turklāt pieteicējas nodokļa parādu izraisīja ārēji apstākļi (nespēja pārvaldīt vienu no pieteicējas bankas kontiem) un pieteicēja nodokļu parādu samaksāja četras dienas pēc piedāvājumu iesniegšanas termiņa. Pieteicēja uzskata, ka konkrētajā gadījumā pasūtītājam nevarēja rasties šaubas par pieteicējas maksātspēju un uzticamību.Kā lēmumā norāda Senāts, Publisko iepirkumu likuma 42. panta regulējums personai dod iespēju pierādīt, ka nodokļi...