BILANCES RAKSTI

Uzņēmumu reģistra Galvenā valsts notāra pienākumu izpildītājs Sandis Karelis 2025. gada 23. jūlija izskatīja kādas komercsabiedrības iesniegumu, kurā apstrīdēts valsts notāra atteikums izmaiņu reģistrēšanai komercreģistrā — ierakstīt konkrētu personu kā ieceltu valdes locekļa amatā. Atteikumam par pamatu ir bijis Valsts ieņēmumu dienesta atzinums par nodokļu riskiem. Uzņēmumu reģistra (UR) valsts notārs, izskatot komercsabiedrības pieteikumu, konstatēja, ka pieteikums atbilst likuma «Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru» 4.16 panta pirmās daļas 2. punktā noteiktajam gadījumam un nosūtīja Valsts ieņēmumu dienestam (VID) vēstuli, kurā lūdza sniegt atzinumu par komercsabiedrības nodokļu riskiem. Minētā tiesību norma paredz, ka UR nosūta pārbaudei VID informāciju, ja pieteikumā norādītā persona jau vienlaikus ir valdes loceklis, pārstāvēttiesīgais biedrs, cita pārstāvēttiesīgā amatpersona vai prokūrists vairākos UR reģistros reģistrētos tiesību subjektos. Jāpiebilst, ka atzinumu par nodokļu riskiem VID sniedz, pamatojoties uz likuma «Par nodokļiem un nodevām» 18. panta 26. punktu, kas nosaka, ka VID pienākums ir izvērtēt no UR saņemto informāciju...

Lai gan finanšu krāpniecības shēmas faktiski saglabājas nemainīgas, tomēr iedzīvotāji uz tām turpina «uzķerties», turklāt maldīgi uzskatīt, ka tie ir tikai mazizglītotie vai lētticīgie. Krāpnieki izmanto izsmalcinātas pieejas, kas Latvijā šogad tiem ienesušas vidēji miljons izkrāptu eiro mēnesī. Kā iespējams sevi pasargāt, kas jau paveikts un kas vēl nepieciešams, lai ar šīm shēmām cīnītos, Saeimas rīkotajā konferencē «Finanšu pratība Latvijas iedzīvotāju ilgtermiņa pārticībai un drošībai» septembrī sprieda Finanšu nozares asociācijas, Valsts policijas, Latvijas Bankas un CERT.LV pārstāvji. Biedējošā statistika un nemainīgās shēmas Finanšu nozares asociācija vairākus gadus apkopo statistikas datus, lai atspoguļotu krāpšanas apjomus un zaudētos finanšu līdzekļus, kas aiziet garām Latvijas ekonomikai. Šī statistika gadu no gada ir diezgan nemainīga un, pēc ekspertu domām, biedējoša. Šāgada pirmajos astoņos mēnešos vien finanšu līdzekļos ir izkrāpti 7,8 miljoni eiro. Krāpšanas shēmas lielākoties nemainās, tās tiek tikai nedaudz pielāgotas, taču faktiski scenāriji ir ļoti līdzīgi. Cilvēki atkal un atkal uz tām...

Jautājums Jaunietis, kurš mācījās 11. klasē, vasaras periodā strādāja par ēdienu piegādes kurjeru un reģistrējās kā pašnodarbinātā persona — saimnieciskās darbības veicējs (vispārējā kārtībā). Nav reģistrēts kā PVN maksātājs. Atsākot mācības septembrī, jaunietis vairs šo darbu neveiks. Kā var izbeigt saimniecisko darbību un vai vecāks var jaunieti atkal algas nodokļa grāmatiņā norādīt kā apgādībā esošu personu? Ministru kabineta 22.09.2015. noteikumi Nr. 537 «Noteikumi par nodokļu maksātāju un nodokļu maksātāju struktūrvienību reģistrāciju Valsts ieņēmumu dienestā» nosaka, ka nodokļu maksātājs 10 dienu laikā pēc lēmuma pieņemšanas par saimnieciskās darbības izbeigšanu par to rakstiski informē Valsts ieņēmumu dienestu (turpmāk — VID). Piemēram, 31. augustā bija pēdējā darba diena un sākot ar 1. septembri jaunietis vairāk nav veicis šo darbu un nav guvis ieņēmumus no saimnieciskās darbības, tad līdz 10. septembrim, izmantojot VID Elektroniskās deklarēšanās sistēmu (turpmāk — VID EDS), iesniedz informāciju VID par saimnieciskās darbības pārtraukšanu. Iesniegums VID par saimnieciskās darbības...

Latvijas tautsaimniecības galvenais izaicinājums ir ne tik daudz valsts parāda pieaugums, cik vajadzība iekustināt daudz straujāku ekonomikas izaugsmi. Parāds, protams, nav brālis, taču valsts aizsardzībai līdzekļu trūkst un gaidīt, kamēr mēs tos visi kopā nopelnīsim, nav laika. Valdība nav gatava celt arī nodokļus, kā to izdarīja kaimiņvalsts Igaunija. Tāpat ļoti uzmanīgi tiek «griezti» arī valsts izdevumi, veidojot nākamā gada budžetu. Alternatīvai — daudz būtiskāk samazināt izdevumus medicīnai, izglītībai, kultūrai un uzņēmēju atbalstam — nav politiskā atbalsta, jo galu galā tuvojas Saeimas vēlēšanas. Tieši tāpēc šobrīd papildu līdzekļu piesaiste aizsardzībai notiks galvenokārt uz aizņemšanās rēķina. Un Latvija to var atļauties. Parāds pieaugs Pēc Valsts kases pārskata datiem, šogad jūlijā valsts un pašvaldību kopējais parāds sasniedza 20,2 miljardu eiro. Atbilstoši šī gada pirmā ceturkšņa Eurostat datiem — lai vai kā, bet Latvija joprojām atrodas starp valstīm ar salīdzinoši zemu valsts parāda līmeni — 45,6% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Tomēr parāda...

Koplīgums ir efektīvs sociālais dialogs darba devēju un darbinieku vajadzību saskaņošanai uzņēmumā. Slēdzot koplīgumu, tajā var noteikt arī dažādus papildu labumus darbiniekiem, tostarp tādus, kas nav apliekami ar iedzīvotāju ienākuma nodokli. Ar koplīguma noslēgšanas niansēm un kuros gadījumos likums paredz nodokļu atvieglojumus Latvijas Tirdzniecības un rūpniecība kameras rīkotajā vebinārā «Likumā «Par iedzīvotāju ienākuma nodokli» paredzētie nodokļu atvieglojumi un koplīgums: ietaupījums un samazināts administratīvais slogs» iepazīstināja Artūrs Piliksers, SIA Bonusukarte.lv valdes locekis, un Toms Šulmanis, ZAB Cobalt partneris, zvērināts advokāts. Papildu labums līdz 700 eiro gadā A. Piliksers uzsvēra, ka likums «Par iedzīvotāju ienākuma nodokli» (turpmāk — IIN likums) paredz iespēju uzņēmumiem samazināt nodokļu slogu, piešķirot darbiniekiem ar algas nodokļiem neapliekamu papildu labumu līdz 700 eiro vērtībā gada laikā. IIN likuma 8. panta 15. daļa paredz: no maksātāja ienākumiem, par kuriem maksā algas nodokli, izslēdz darba devēja apmaksātos darba koplīgumā noteiktos darbinieka ēdināšanas izdevumus, ārstniecības izdevumus, izdevumus,...

No 2021. gada 1. jūlija Valsts ieņēmumu dienests (VID) uzsāka ārpakalpojuma grāmatvežu licencēšanu un vienlaikus izveidoja Publisko reģistru. Likumdevēja sākotnējais nodoms bija loģisks un sabiedrībai nozīmīgs — radīt uzticamu valsts atzītu mehānismu, kas palīdzētu pakalpojuma ņēmējiem identificēt kvalificētus un profesionālus grāmatvedības ārpakalpojuma sniedzējus. Līdz tam uzņēmējiem nebija iespējas pārliecināties par grāmatveža kompetenci, paļaujoties tikai uz reputāciju un personīgiem ieteikumiem. Licencēšanas priekšnoteikumi un pārejas periods Lai uzņēmums varētu sniegt ārpakalpojuma grāmatvedības pakalpojumus, nepieciešams saņemt licenci. Tā tiek izsniegta atbildīgajam grāmatvedim, kuram ir vismaz trīs gadu pieredze un vismaz ceturtā līmeņa profesionālā kvalifikācija (koledžas izglītība) grāmatvedības, ekonomikas, vadības vai finanšu jomā. Likumā tika paredzēts pārejas periods līdz 2023. gada 1. jūlijam, kura laikā pakalpojumi vēl tika sniegti bez licences. Šajā periodā: speciālisti bez atbilstošas izglītības varēja uzsākt vai turpināt studijas, lai saņemtu licenci ar pagarinātu derīguma termiņu līdz 2025. gada 1. jūlijam; personas pirms pensijas vecuma vai jau pensijā, ja...

Jēdziens «darba samaksa» un «darba alga» nav sinonīmi. Darba samaksa ir plašāka un tās saturu definē Darba likuma 59. pants, kas noteic, ka darba samaksa ir darbiniekam regulāri izmaksājamā atlīdzība par darbu, kura ietver darba algu un normatīvajos aktos, darba koplīgumā vai darba līgumā noteiktās piemaksas, kā arī prēmijas un jebkuru cita veida atlīdzību saistībā ar darbu. Turpmāk rakstā detalizētāk apskatīšu katru no darba samaksas sastāvdaļām. Shematiski darba samaksu varētu attēlot šādi: Darba alga Darba alga ir darba samaksu veidojošs pamatelements, kuru darba devējam regulāri katru mēnesi jāizmaksā darbiniekam. Minimālā darba alga nedrīkst būt mazāka par valsts noteikto minimumu. Saskaņā ar Darba likuma 62. pantu izšķir laika algas sistēmu un akorda algas sistēmu. Darba devējs pats nosaka darba samaksas organizāciju savā uzņēmumā, atkarībā no konkrētā amata specifikas. Laika algu aprēķina atbilstoši faktiski nostrādātajam darba laikam neatkarīgi no paveiktā darba daudzuma. Darbiniekam var tikt noteikta mēnešalga, dienas...

Lai vairotu iedzīvotāju interesi par dažādām aktivitātēm un sporta veidiem, bieži tiek rīkoti konkursi un amatieru sacensības, un fiziskās personas, kas tajās piedalās, iegūst balvas un prēmijas. Kādi nodokļi piemērojami šāda veida mantiskajām un naudas balvām? Kurš ir atbildīgs par nodokļa samaksu un deklarēšanu — fiziskā persona vai uzņēmums, kas rīko konkursu un ir labuma izmaksātājs? Par to — šajā rakstā. Likumā «Par iedzīvotāju ienākuma nodokli» no 2025. gada vienādots iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) atbrīvojuma apmērs par konkursos un sacensībās saņemtajām mantiskajām un naudas balvām (prēmijām), un tām noteikts vienots atbrīvojuma apmēra limits — 1500 eiro gadā. Ar nodokli neapliek arī Baltijas Asamblejas balvu laureātiem izmaksāto naudas prēmiju, Ministru kabineta balvu un Ministru kabineta naudas balvas par izciliem sasniegumiem sportā. Katram konkursam (sacensībai) ir savi noteikumi un izstrādāts nolikums, kurā paredz konkrētu mērķi, norāda konkursa rīkotāju un komisiju, kura vērtēs konkursa rezultātus. Konkursa vērtēšanai nolikumā ir noteikti savi kritēriji....

Rudens ir atnācis, un vēsās un lietainās dienas pašas mudina — nu, paņem taču palasīt Bilanci! Kā jau pierasts, arī šajā numurā plaša tēmu daudzveidība, ceru, ka atradīsiet sev ko interesantu un noderīgu. Zīmols ir viens no būtiskākajiem uzņēmuma nemateriālajiem aktīviem — tas ir intelektuālā īpašuma objekts, kam var būt gan stratēģiska, gan finansiāla vērtība. Vai to var novērtēt naudas izteiksmē? Un ko tas dos? Skaidrojumi šajā žurnāla numurā. Turpinām pievērsties ārpakalpojuma grāmatvežu licencēšanas tematikai, uzdodot jautājumu, vai tās mērķi ir sasniegti. Rakstā izskan viedoklis, ka nereti licence tiek izsniegta formāli atbildīgajam grāmatvedim, kuram nav reālas pilnvaras un kontrole pār pakalpojumu kvalitāti. Turklāt obligātās apdrošināšanas limiti nav adekvāti reālajiem finanšu riskiem. Uzņēmumi, kuriem ir svarīga darbinieku labbūtība, noteikti jau zina par koplīguma priekšrocībām. Koplīgums ir efektīvs sociālais dialogs darba devēju un darbinieku vajadzību saskaņošanai uzņēmumā. Slēdzot koplīgumu, tajā var noteikt arī dažādus papildu labumus darbiniekiem, arī tādus, kas...

Lietas faktiskie apstākļi Senāta 04.03.2025. rīcības sēdes lēmums lietā Nr. C33343820, SKC–292/2025 Ar Rīgas apgabaltiesas 18.12.2024. lēmumu atstāts negrozīts Rīgas rajona tiesas 10.10.2024. lēmums izbeigt tiesvedību civillietā arodbiedrības prasībā pret AS un AS «par kolektīvā strīda risināšanas uzsākšanu par nepareizu likuma piemērošanu un interpretāciju attiecībā uz vienlīdzīgu darba samaksu un darba samaksas izpratni». Tiesvedība izbeigta attiecībā uz prasības pieteikumā ietverto 3. prasījumu, kas formulēts šādi: «Atrisināt pušu starpā pastāvošo kolektīvo tiesību strīdu un atzīt, ka Darba likuma 59. pants jāpiemēro un jāinterpretē tādējādi, ka AS izmaksājamās summas saskaņā ar aizdevuma līgumiem un akciju pirkuma un atpakaļpirkuma līgumiem ir darba samaksa.» Rīgas apgabaltiesa secinājusi, ka prasības pieteikumā ietvertā 3. prasījuma mērķis būtībā ir palielināt to darba samaksas summu, kura ir apliekama ar likumā paredzētajiem nodokļiem (tostarp valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām), respektīvi, šā prasījuma mērķis ir noteikt jaunu darba samaksas summu, kura būtu apliekama ar nodokļiem. Līdz ar to prasījumi,...

Raksts ir turpinājums apskatam par Eiropas Savienības Tiesas (EST) praksi publisko iepirkumu lietās. Sākumu skat. žurnāla 2025. gada aprīļa, maija, jūnija un augusta numuros. EST spriedumi palīdz izprast Eiropas Savienības (ES) publisko iepirkumu direktīvu regulējumu, kas ir attiecīgi pārņemts arī Latvijas normatīvajos aktos. Par garantijas noteikumiem publiskā būvdarbu iepirkuma līgumā EST 2025. gada 5. jūnija spriedums lietā C–82/24 Konkrētais strīds radies saistībā ar Polijas līgumslēdzējas iestādes noslēgtu būvdarbu līgumu par attīrīšanas iekārtu būvniecību. Minētais līgums tika noslēgts 2008. gada 1. augustā atklāta konkursa procedūras rezultātā, līguma izpildītājs bija konsorcijs, kura vadošais uzņēmums reģistrēts Polijā, un līgums cita starpā paredzēja notekūdeņu dūņu termiskās apstrādes stacijas būvniecība ar diviem rekuperatoriem. Darbu pabeigšanas termiņš bija 2012. gada 30. novembris, un noteikts, ka garantijas laikposms sākas būvdarbu izpildes sertifikāta izsniegšanas dienā un ilgst 36 mēnešus. 2013. gada 21. martā tika izsniegts darbu izpildes sertifikāts. Attiecīgi līgumslēdzēja iestāde garantijas laikā pieteica defektus secīgi...

Autore jau ir rakstījusi par uzņēmējdarbības uzsākšanas iespējām (skat. žurnāla 2025. gada maija (521.) numuru), salīdzinot dažādas uzņēmējdarbības formas. Šajā rakstā apskatīts, kā izvērtēt: sniegt pakalpojumu vai ražot preci, ņemot vērā dažādus aspektus. Par uzņēmējdarbības uzsākšanu ir gana daudz teorijas, tādēļ raksts galvenokārt balstīts autores personīgajā pieredzē, tā lasītājiem dodot iespēju «ieskatīties» viņas praktiskajā uzņēmējdarbības pieredzē. Kā pirmo autore aicina izpētīt, kā veidojas cena precēm un pakalpojumiem, jo tā ir viena no mazo uzņēmēju problēmām — preču vai pakalpojumu cenas noteikšana. Lielu lomu šajā procesā spēlē arī klienti, kuri reizēm pamatoti, bet dažkārt izpratnes trūkuma dēļ mēdz kritizēt uzņēmēju par cenu. Turklāt cenas veidošanās ļauj arī paskatīties uz nepieciešamajiem ieguldījumiem uzņēmējdarbībā un novērtēt peļņas iespējas. Ražošanas procesā vislielākās izmaksas veido izejmateriāla iegāde, konkrētajā gadījumā kā piemēru apskatot kokapstrādes uzņēmumu, — tieši kokmateriālu izmaksas. Uzņēmuma ražošanas specifika neļauj pirkt lētāko materiālu, jo no tā nav iespējams izgatavot kvalitatīvus apdares materiālus....

Ar šo rakstu sāksim apskatīt Latvijas Republikas Senāta un apgabaltiesu 2025. gada nolēmumus, kas būs noderīgi darba tiesību jomā. No turpmāk aprakstītā sprieduma var gūt atbildes uz vairākiem jautājumiem: vai darbiniekam var būt vairāki pamatdarbi pie viena darba devēja? Kāds ir augstskolas akadēmiskā personāla amatu tiesiskais regulējums un zinātnisko institūtu tiesiskais statuss? Kāda ir Eiropas Savienības Tiesas prakse līgumu uz noteiktu laiku regulējuma interpretācijā? Senāta Civillietu departamenta 27.06.2025. spriedums lietā Nr. C771207123, SKC–300/2025 Lietas faktiskie apstākļi Prasītājs bija nodarbināts universitātē profesora un vadošā pētnieka amatos. Vadošā pētnieka amatā ievēlēts no 08.09.2020. līdz 07.09.2026., taču ar viņu noslēgti secīgi darba līgumi uz noteiktu laiku, īsāki par ievēlēšanas termiņu. Prasītājs 16.01.2023. parakstīja vienošanos par vadošā pētnieka amata pienākumu izpildi /Nosaukums B/ institūtā, turpinot darbu arī /Nosaukums E/ institūtā. Prasītājs uzskata, ka vadošā pētnieka amats ir pamatdarbs, un viņam pienākas darba līgums uz nenoteiktu laiku un darba samaksa atbilstoši iepriekš...

Raksta mērķis ir uzskatāmi parādīt, kādi ir iespējamie termiņpagarinājumu veidi un prasības to saņemšanai. Lai labāk izprastu Valsts ieņēmumu dienesta (VID) prasības un jau sākotnēji korekti izvēlētos atbilstošo veidu, kas ietaupa gan nodokļu maksātāja, gan nodokļu administrācijas laiku un resursus. VID aicina visus nodokļu maksātājus (turpmāk — NM) (gan fiziskās, gan juridiskās personas) apzināties tiesiskās sekas, kas iestājas, neveicot savlaicīgu un pilnīgu nodokļu nomaksu. Gadījumā, kad jau pirms nodokļu samaksas termiņa iestāšanās ir zināms, ka objektīvu iemeslu dēļ nebūs iespējams laikus un pilnā apmērā samaksāt aprēķināto nodokļu maksājumu, kā arī gadījumos, kad jau ir radušies nokavētie nodokļu parādi, kas piedzenami bezstrīda kārtībā, aicina izmantot nodokļu likumos paredzētās iespējas veikt labprātīgu nokavēto nodokļu maksājumu samaksu. Ja NM ir kavētie nodokļu maksājumi, brīdinājums par to tiek parādīts VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS). Nodokļu parāds tajā ir detalizēti atšifrēts pa maksājumu veidiem. Lai atvieglotu labprātīgu nodokļu parādu samaksu, nodokļu likumos ir...

Kibernoziegumu draudi kļūst arvien aktuālāki, un uzņēmumiem ir būtiski apzināties, ka kiberdrošības stiprināšana uzņēmumā nav vienreizējs projekts, bet gan konstants process, kas prasa nepārtrauktu pielāgošanos mainīgajām tendencēm. Kiberuzbrukumi tiešā un netiešā veida ietekmē finanšu resursus, tāpēc par tiem svarīgi būt informētiem arī grāmatvežiem. Kādus pasākumus iestādes un uzņēmumi var īstenot kiberdrošības labā, skaidroja Baltijas Datoru Akadēmijas (BDA) eksperti šim tematam veltītā seminārā. Kiberdrošības pamatjēdzieni un draudu ainava Latvijā oficiāli ir noteikts augsts kiberapdraudējuma līmenis, un šī intensitāte turpina pieaugt. Agrāk uzbrucēji fokusējās galvenokārt uz publisko sektoru, taču mūsdienās kibernoziedznieki uzbrūk jebkam, meklējot ievainojamības arī privāto uzņēmumu un to sadarbības partneru datorsistēmās. Lai efektīvi apzinātos kiberapdraudējumus, ir svarīgi saprast pamatjēdzienus, uzsver Daniels Heincis, BDA lektors. Apdraudējums ir iespējamība, ka var notikt kaut kas slikts, piemēram, apdraudējums ir arī logi bez aizkariem pirmajā stāvā, jo tādā veidā var noplūst sensitīva informācija. No apdraudējuma izriet risks, kas ir apdraudējuma negatīvās...