BILANCES RAKSTI

Grāmatvedība vairs nav papīra mapes, kartotēkas un «papīrs, kas pacieš visu». Tā ir kļuvusi par datu analīzes, sistēmu savietojamības un uzticēšanās tehnoloģijām profesiju. Sarunā ar pieredzējušu grāmatvedības un digitālo risinājumu praktiķi DITU KALNIŅU, Latvijas Republikas ārpakalpojuma grāmatvežu asociācijas valdes locekli, SIA Vienotais konts vadītāju, apspriežam to, kā pēdējo 30 gadu laikā mainījusies grāmatvedības «lielā aina» — no manuāli zīmētām debeta–kredīta «lidmašīnām» līdz mākoņpakalpojumiem, e–rēķiniem un mākslīgajam intelektam. Skaidrojam, kāpēc digitalizācija Latvijā reizēm bremzējas, kādas iespējas uzņēmumi vēl neizmanto, kā mainās grāmatveža loma un kāpēc nākotnē šī profesija nepazudīs.Sāksim ar retrospekciju. Jūs savulaik pieminējāt, ka pirms 20–30 gadiem grāmatvedība izskatījās pavisam citādāka. Kas tieši ir mainījies šajā «lielajā ainavā»?Kad pabeidzu studijas un sāku strādāt, grāmatvedība tiešām bija citādāka — tie bija milzīgi skapji ar kartotēkām, kur katram papīram bija izšķiroša nozīme, tie bija debeta un kredīta kontu slēgumi, kurus mēs toreiz zīmējām manuāli. Bija kritiski svarīgi ne tikai pareizi ierakstīt, bet arī atzīmēt...

Gada pārskata sagatavošanas laiks strauji tuvojas, un jau šobrīd notiek aktīvi sagatavošanās darbi. Ne visiem uzņēmumiem jāsagatavo pilna apjoma gada pārskats — atkarībā no uzņēmuma lieluma likums paredz iespēju piemērot atvieglojumus. Tomēr situācijās, kad saimnieciskās darbības rādītāji pa gadiem svārstās un katrā pārskata gadā uzņēmums atbilst citai sabiedrību kategorijai, gada pārskata sagatavošanā jāievēro augstākajai kategorijai noteiktās prasības.Ilgtspējas ziņojumi arī turpmāk attieksies tikai uz salīdzinoši nelielu uzņēmumu loku, tomēr par šo prasību nevajadzētu aizmirst. Tāpat uzmanība jāpievērš zvērināta revidenta revīzijas nepieciešamībai tām kompānijām, kurām tā noteikta likumā.Ko īsti dara revidents, un kādi ir tā pienākumi? Sabiedrībā bieži valda dažādi — ne vienmēr precīzi — priekšstati par šo profesiju. Patiesībā revidentu ikdiena ir daudz dinamiskāka, atbildīgāka un sabiedrībai nozīmīgāka, nekā nereti šķiet no malas. Šoreiz mums ir ekskluzīva iespēja ielūkoties revidenta darbā «no iekšpuses».Pēdējos gados būtiski mainījies ne tikai revidenta, bet arī grāmatveža darbs. No laikiem, kad ar maksājuma uzdevumiem devāmies uz banku un...

Mūsdienu darba tirgus kļūst arvien mobilāks — darbinieki var strādāt ne tikai savā mītnes valstī, bet arī citās Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs, gan fiziski pārvietojoties, gan attālināti. Šāda iespēja paver plašākas karjeras un biznesa perspektīvas, tomēr vienlaikus rada jautājumus par nodokļu piemērošanu. Īpaši svarīgi ir saprast, kura valsts ir tiesīga aplikt ienākumus ar nodokļiem un kā nodrošināt, lai tie tiktu aprēķināti korekti, izvairoties no dubultās aplikšanas vai nepamatotām nodokļu plaisām. Saskaņā ar Latvijas likumiem un ES regulām (Regula 883/2004 un 987/20091) pastāv vairākas iespējas, kurā valstī maksāt nodokļus. 1. Ja Latvijas darba ņēmējs strādā tikai vienā ES dalībvalstī, piemēram, tikai Polijā, tad jāizvērtē, vai viņš strādā, fiziski atrodoties Polijā, vai no Latvijas attālināti strādā Polijā.1.1. Attālināti strādā kādā no ES dalībvalstīm, piemēram, tikai Polijā (atrodas faktiski Latvijā, bet strādā pie Polijā reģistrēta darba devēja). Strādājot attālināti, piemēro tās valsts tiesību aktus, kurā persona faktiski veic darbu, neatkarīgi no tā, kurā valstī ir...

Žurnāla “Bilance” konferencē “Kam gatavoties grāmatvedim 2026. gadā?” zvērināts advokāts un datu aizsardzības speciālists Aldis Maldups pievērsās MI, tā rīku izmantošanai un to radītajiem juridiskajiem un tehnoloģiskajiem izaicinājumiem attiecībā uz personas datiem un drošu rīcību ar tiem.Plaša regulējuma telpaJāņem vērā, ka spēkā ir stājies Mākslīgā intelekta akts — tieši piemērojama regula ES, kas nav jātransponē nacionālajā likumdošanā. MI akts neaizstāj citus esošos normatīvos aktus. Joprojām ir spēkā viss, kas attiecas uz personas datiem, pirmkārt, Vispārīgā datu aizsardzības regula (VDAR) un Fizisko personu datu apstrādes likums.VDAR definē personas datus ļoti plaši — tā ir faktiski jebkura informācija, kas ļauj identificēt kādu fizisko personu. Turklāt VDAR attieksies arī tad, ja datu apstrāde notiek fonā pilnīgi automatizēti. «Arī grāmatvedim var būt klientu darbinieku dati, sadarbības partneru dati — pietiekami daudz informācijas, kuru var kvalificēt kā personas datus, un tas jāņem vērā, arī izmantojot dažādus MI rīkus,» brīdināja A. Maldups.MI rīku izmantošanā bieži vien nevar pilnvērtīgi...

Žurnāla “Bilance” konferencē “Kam gatavoties grāmatvedim 2026. gadā?” zvērināta revidente Ieva Aizsila no Grant Thornton Baltic Audit konferencē uzsvēra gada pārskatu sagatavošanas kvalitātes, atbilstības un aktualitāšu nozīmi.I. Aizsila norādīja, ka gada pārskats nav tikai skaitļi un nav tikai EDS, bet gan publisks dokuments, ko izmanto visi. Tāpēc svarīgākais mērķis ir nodrošināt, ka pārskats ir saprotams, salīdzināms un sniedz pilnīgu informāciju, to izlasot no pirmās līdz pēdējai lapai.Starp svarīgākajām aktualitātēm, kurām būtu jāpievērš uzmanība laikus, ir:Uzņēmuma klasifikācija un kritēriji. Ir jāpārbauda, vai sabiedrības kritēriji joprojām atbilst mazas sabiedrības statusam, jo to neizpildes gadījumā var rasties nepieciešamība sagatavot naudas plūsmas pārskatu par diviem gadiem, kas prasa papildu laiku.Revīzijas nepieciešamība. Ja nepieciešama revīzija vai ierobežota pārbaude un tas tiek konstatēts pēdējā brīdī, tad problēmas rada fakts, ka «pie revidentiem ir ļoti lielas rindas, tāpat kā pie ārstiem». Savlaicīga cenu aptauja un prasību pārrunāšana ar revidentu ir kritiska, lai revīzija tiktu pabeigta termiņā.Dokumentācijas sakārtošana. Būtiska ir...

Turpinām apskatīt Latvijas Republikas Senātā 2025. gadā ienākušās lietas darba tiesisko attiecību strīdos. Šai reizē — viens Civillietu departamenta un divi Administratīvo lietu departamenta rīcības sēžu1 lēmumi, ar kuriem Senāts atteica ierosināt kasācijas tiesvedību.Senāta Administratīvo lietu departamenta 13.02.2025. rīcības sēdes lēmums lietā Nr. A420124423, SKA–433/2025Autoservisa telpās 2022. gada jūlijā notika letāls nelaimes gadījums ar uzņēmuma palīgstrādnieku. Darbinieks tika atrasts zem autopacēlāja, iespiests starp pacēlāju un automašīnu. Notikuma rezultātā darbinieks gāja bojā.Valsts darba inspekcija (VDI), veicot izmeklēšanu, konstatēja:cietušais atradies darba laikā un darba vietā;uzņēmums nebija identificējis saspiešanas risku, ko rada darbs ar autopacēlāju;darbinieks nebija pilnībā instruēts par attiecīgajiem darba vides riskiem;darba drošības dokumentācija bija nepilnīga un, iespējams, darbinieks nemaz nebija ar to iepazīstināts.Pamatojoties uz šo izmeklēšanu, 2022. gada 14. oktobrī VDI izdeva aktu, atzīstot, ka nelaimes gadījums noticis darba vides faktoru ietekmē.Uzņēmums šo aktu pārsūdzēja, apgalvojot, ka darbiniekam neesot bijis uzdots strādāt ar konkrēto automašīnu vai autopacēlāju; nelaimes cēlonis esot automašīnas sasvēršanās, nevis...

Žurnāla “Bilance” konferencē “Kam gatavoties grāmatvedim 2026. gadā?” sertificēta nodokļu konsultante, zvērināta revidente, SIA Ievas Liepiņas birojs valdes locekle Ieva Liepiņa pastāstīja par attīstību elektronisko dokumentu un mākslīgā intelekta (MI) jomā, kas ir ārkārtīgi strauja un uzņēmumiem ir jāspēj tikt tai līdzi. Kā atzīmēja I. Liepiņa, kopš 2016. gada papīra dokumentu apjoms darbā pastāvīgi mazinās, un faktiski visa dokumentācija kļūst elektroniska. Tāpēc ir būtiski izprast, kas ir elektroniskie dokumenti, kas ir to strukturētās formas, kā šo dinamisko vidi regulē likumdošana.Bīstamais mākslīgais intelektsMI rīki kļūst aizvien izplatītāki, tomēr ir būtiski nodalīt divas atšķirīgas lietas. Pirmkārt, ir MI, kas integrēts slēgtā vidē, piemēram, sistēmās, ko izmanto valsts iestādes. Šāds MI veic procesus un datu atlasi slēgtā sistēmā. Otrkārt, ir publiski pieejamie rīki, piemēram, ChatGPT vai Gemini. I. Liepiņa stingri piekodina: nekādā gadījumā nedrīkst iekopēt uzņēmuma līgumus vai jebkādus konfidenciālus dokumentus publiskajās MI sistēmās, lai lūgtu kopsavilkumu vai analīzi. Tā esot «vislielākā kļūda, ko var...

Turpinām apskatīt Latvijas Republikas Senātā 2025. gadā ienākušās lietas darba tiesisko attiecību strīdos. Šai reizē — viens Civillietu departamenta un divi Administratīvo lietu departamenta rīcības sēžu1 lēmumi, ar kuriem Senāts atteica ierosināt kasācijas tiesvedību.Senāta Administratīvo lietu departamenta 06.06.2025. rīcības sēdes lēmums lietā Nr. A420337917, SKA–362/2025Pieteicējs, bijušais Valsts policijas darbinieks, pildīja dežūrmaiņas vecākā pienākumus. Viņa tiešajā atbildībā bija operatīvās vadības funkciju nodrošināšana struktūrvienībā, kurā vienlaikus dežūrēja trīs darbinieki. No šiem trim darbiniekiem divi regulāri piedalījās izsaukumos vai patrulēšanā ārpus telpām, tāpēc faktiski vienīgais, kas varēja nodrošināt operatīvo vadību, bija dežūrmaiņas vecākais — pieteicējs.Lai gan iekšējie normatīvie akti formāli paredzēja pārtraukuma iespēju un darbinieku aizvietošanu, praksē tas nenotika. Vadības līmenī bija nostiprinājusies neformāla prasība — dežūrmaiņas vecākajam pārtraukuma laikā palikt darba vietā. Rezultātā viņš faktiski nespēja izmantot atpūtas laiku, taču šis laiks netika uzskaitīts kā darba laiks, un arī par to netika samaksāts atbil≠stošs atalgojums. Policija šo laiku darba uzskaites tabulās norādīja kā pārtraukumu,...

Turpinām apskatīt Latvijas Republikas Senātā 2025. gadā ienākušās lietas darba tiesisko attiecību strīdos. Šai reizē — viens Civillietu departamenta un divi Administratīvo lietu departamenta rīcības sēžu1 lēmumi, ar kuriem Senāts atteica ierosināt kasācijas tiesvedību.Senāta Civillietu departamenta 13.05.2025. rīcības sēdes lēmums lietā Nr. C771678123, SKC–315/2025Darbinieks cēla tiesā prasību par darba līguma uzteikuma atzīšanu par spēkā neesošu, atjaunošanu darbā, vidējās izpeļņas par darba piespiedu kavējuma laiku un morālā kaitējuma atlīdzības piedziņu. Gan pirmās, gan apelācijas instances tiesas2 prasību noraidīja.2 Pirmās un apelācijas instances tiesas spriedumi uz raksta sagatavošanas brīdi anonimizēti nebija pieejami.Senāts atteica ierosināt kasācijas tiesvedību un norādīja, ka vispārīgi pamatota ir norāde kasācijas sūdzībā, ka Darba likuma (DL) 101. panta pirmās daļas 1. punkta izpratnē kā patstāvīgs iemesls uzteikumam nevarēja būt rakstveida saskaņojuma neesība darba veikšanai pie cita darba devēja un obligātās veselības pārbaudes neveikšana. Līdz ar to tiesas secinājumi par pretējo ir kļūdaini. Tomēr senatoru kolēģija atzina, ka tas nav novedis pie...

Žurnāla “Bilance” konferencē “Kam gatavoties grāmatvedim 2026. gadā?” Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes profesores Ingunas Leibus prezentācija par sociālo apdrošināšanu atklāja šīs sistēmas aktualitātes un sarežģījumus, ar kuriem saskaras gan darba ņēmēji, gan pašnodarbinātie, gan uzņēmēji. Kā atzīmēja I. Leibus, sociālās apdrošināšanas normatīvā bāze ir sarežģīta, nesakārtota un pārlieku mainīga.Sarežģītība sākas jau pie jēdzienu definīcijām. «Darba ņēmējs» nav tikai persona ar darba līgumu; saraksts ir ļoti garš. Darba ņēmēju statusā ietilpst arī kapitālsabiedrību valdes locekļi, profesionāli sportisti, kā arī zemnieka saimniecības īpašnieks, ja viņš ir noslēdzis darba līgumu.Pašnodarbināto saraksts ir tikpat garš. Šajā statusā ietilpst, piemēram, zemnieka vai zvejnieka saimniecības īpašnieks, ja viņam nav darba līguma ar savu saimniecību, individuālais komersants, mikrouzņēmumu nodokļa maksātājs. Svarīgi atcerēties, ka, ja persona ir gan darba ņēmējs, gan veic saimniecisko darbību, tas neatbrīvo no sociālo iemaksu veikšanas no saimnieciskās darbības ienākumiem. Tāpat minimālās sociālās iemaksas jāmaksā arī par personām, ar kurām noslēgts uzņēmuma līgums, ja tās...

Eiropas Savienības tiesa (EST) 2025. gada 9. oktobrī sagatavoja spriedumu lietā Nr. C110/241, kurā skatīts jautājums par darbinieka ceļā pavadītā laika, pārvietojoties no noteikta sākumpunkta līdz dabas teritorijām, iekļaušanu darba ņēmēju nostrādātajā darba laikā. Rakstā aplūkotā lietā bija neskaidrība par Direktīvas 2003/88/EK2 2. panta 1. punkta interpretāciju, un lieta tika skatīta atbilstoši Līguma par Eiropas Savienības darbību (turpmāk — LESD) 267. pantam, t.i., sniedzot prejudiciālo nolēmumu. Lietas apstākļiPubliskā akciju sabiedrība VAERSA ir uzņēmums, kam uzticēts veikt publiskos ieguldījumus Eiropas ekoloģiskā tīkla Natura 2000 dabas teritoriju uzlabošanai. Dabas teritorijas atrodas visā Valensijas autonomās kopienas teritorijā. Darba organizācijā tiek izmantotas 15 brigādes, kurās katrā ir pa četrām personām. Katras brigādes darbība sadalīta iepriekš noteiktos ģeogrāfiskos apgabalos, proti, konkrētāk, sešas brigādes darbojas Provincia de Valencia (Valensijas province, Spānija), četras brigādes — Provincia de Alicante (Alikantes province, Spānija) un 5 brigādes — Provincia de CastellÛn (Kasteljonas province, Spānija).Darbinieki savu darbu veic dabas mikrorezervātos. Darbinieku rīcībā ir...

Sabiedrības valdei saskaņā ar Komerclikumu kā «krietnam un rūpīgam saimniekam» jāstrādā visu dalībnieku interesēs ar nolūku gūt peļņu sabiedrībai un tās dalībniekiem. Tomēr nereti veidojas situācijas, kad mazākuma dalībniekiem rodas šaubas, vai valde tiešām rīkojas godprātīgi un sabiedrības labā. Šādos gadījumos par vienu no instrumentiem, kas mazākumam ļauj pārbaudīt, kas notiek sabiedrībā, kļūst īpašā pārbaude. Tā ir iespēja neatkarīgam revidentam izvērtēt noteiktus darījumus vai valdes rīcību, ja radušās aizdomas par pārkāpumiem vai negodprātīgu saimniekošanu. Tomēr — vai šis aizsardzības mehānisms patiešām spēj sasniegt savu mērķi?Kas ir īpašā pārbaude?Īpašā pārbaude ir likumā paredzēts dalībnieku tiesību aizsardzības mehānisms, kas ļauj neatkarīgam revidentam pārbaudīt sabiedrības darbību noteiktā jautājumā. Tās regulējums ietverts Komerclikuma 183. pantā, kas attiecas gan uz akciju sabiedrībām, gan uz sabiedrībām ar ierobežotu atbildību. Saskaņā ar šo normu dalībnieki, kuri pārstāv vismaz vienu divdesmito daļu no pamatkapitāla, var pieprasīt īpašās pārbaudes veikšanu, ja ir svarīgs iemesls, piemēram, aizdomas par tirgus praksei neatbilstošiem darījumiem,...

Žurnāla “Bilance” konferencē “Kam gatavoties grāmatvedim 2026. gadā?” SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis, analizējot galvenās makroekonomiskās tendences, secināja, ka Latvijas un pasaules ekonomika attīstās mēreni un virzās uz attīstību, lai gan ne tik straujos tempos, kā varētu vēlēties. Šo procesu pavada augsta globālā nenoteiktība, ko joprojām būtiski ietekmē ASV prezidents Donalds Tramps un notikumi Ukrainas frontē, kur nevar prognozēt neko pozitīvu.Kopumā Baltijas valstīs ekonomika sāk lēni atgūties. Prognozes Latvijai, Lietuvai un Igaunijai ir nedaudz optimistiskākas, salīdzinot ar pagājušo gadu. Pēdējos ceturkšņos Latvijas ekonomiku sāk stimulēt tieši investīcijas, sevišķi ES fondu naudas ienākšana. Būvniecības sektorā ir sācies būtisks kāpums, 2025. gada trešajā ceturksnī sasniedzot 10% pieaugumu. Arī apstrādes rūpniecībā un eksportā pamazām atgriežas izaugsme. Patēriņš gan pagaidām saglabājas stagnatīvs (ap nulli), lai gan pērn trešajā ceturksnī cilvēki sākuši tērēt aktīvāk, ko apliecina mazumtirdzniecības dati.Savukārt inflācija Baltijā joprojām ir starp augstākajām ES. Pārtikas cenas veido aptuveni pusi no šī kāpuma un ir ļoti jūtīgs...

Latvijas finanšu un uzņēmējdarbības vides eksperti Latvijas Bankas organizētajā diskusijā «Kā palielināt kreditēšanas jaudu Latvijā?» vērsa uzmanību jautājumam, vai novērotais biznesa kreditēšanas apjomu pieaugums ir ilgtspējīgs attīstības cikls vai tikai īslaicīgs uzrāviens, kas var beigties ar ierasto sabremzēšanos. Pašreizējās situācijas novērtējumsDiskusijas ievadā tika lūgts novērtēt uzņēmēju un baņķieru attiecības finansējuma pieejamības ziņā desmit ballu skalā.Viktors Grūtups, SIA Rāmkalni Nordeko īpašnieks, atzina, ka viņam personīgi sadarbība ar bankām veidojusies labi. Viņš uzsvēra, ka bankas vienmēr uztraucas par uzņēmuma finanšu veselību. Lai gan pašreizējās procentu likmes neesot pievilcīgas, kopumā nevarot pārmest bankām, jo kredītu izvērtēšanas kritēriji, galvenokārt, esot pašu projektu dzīvotspēja un veiktspēja. V. Grūtups uzsvēra, ka pašiem uzņēmējiem jāpalielina riska apetīte. Tiesa, pastāv jautājums, vai bankas ir gatavas tai sekot, vairāk riskēt un aizdot, rēķinoties, ka ne visi projekti būs sekmīgi. Viņa sniegtā atzīme banku un uzņēmēju attiecībām bija septiņi. V. Grūtups arī akcentēja nepieciešamību latviešiem būt aktīvākiem kredītņēmējiem, jo aizvien daudzi uzskata,...

Žurnāla “Bilance” konferencē “Kam gatavoties grāmatvedim 2026. gadā?” Finanšu ministrijas Tiešo nodokļu departamenta direktore Astra Kaļāne savā prezentācijā dalījās ar jaunumiem tiešo nodokļu jomā, uzsverot, ka grāmatvežus 2026. gadā (ja vien netiks veikti pēkšņi grozījumi) sagaida gandrīz tikai labas ziņas.2025. gadā jau ir veikti trīs grozījumi likumā «Par iedzīvotāju ienākuma nodokli». A. Kaļāne sniedza ieskatu būtiskākajās izmaiņās, kas skar gan darbiniekus, gan pensionārus, gan arī jauniešus un ārvalstu investorus. Vēl decembra vidū līdz valdības sēdei nebija nonākuši plānotie grozījumi Ministru kabineta 2010. gada 21. septembra noteikumos Nr. 899 «Likuma «Par iedzīvotāju ienākuma nodokli» normu piemērošanas kārtība»», kuri paredz daudz būtisku uzlabojumu kā darbiniekiem, tā darba devējiem IIN aprēķināšanā un piemērošanā. Tāpēc svarīgi sekot līdzi šo noteikumu virzībai un apstiprināšanai.Darba devēju atbalsts smagu slimību gadījumosViena no labajām lietām, kas stājās spēkā pēc Valsts prezidenta iniciatīvas, ir darba devēju iespēja kompensēt darbiniekiem un viņu ģimenes locekļiem medicīnas izdevumus smagu slimību gadījumos. Lai darba devējs...