BILANCES RAKSTI

Latvijā grāmatvedības nozarē nereti ir nostiprinājies uzskats, ka darījumu uzraudzība ir formāls pienākums, ko nosaka Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likums (NILLTPFNL). Taču prakse rāda, ka šāda pieeja ir kļūdaina un riskanta. Likuma būtība nav tikai procedūru ievērošana, bet gan to normu jēgpilna piemērošana ikdienas darbā, lai novērstu iespējamos riskus. Bieži vien grāmatveži, dzirdot par «darījumu uzraudzību» NILLTPFNL kontekstā, iedomājas noteiktus intervālus vai grafikus: reizi ceturksnī, reizi gadā vai atbilstoši klienta riska līmenim. NILLTPFNL 20. pants tiešām nosaka pienākumu likuma subjektiem veikt klienta darbību un darījumu uzraudzību, lai pārliecinātos, vai darījumi nav neparasti vai aizdomīgi, un īpaši pievērst uzmanību noteiktiem signāliem. Tomēr praksē šī norma nozīmē daudz vairāk nekā tikai periodisku pārbaudi. Grāmatvedības pakalpojumu būtība pati par sevi paredz ikmēneša darbu ar klientu dokumentiem un darījumiem, tāpēc iespēja pamanīt signālus par darījumiem, kas neatbilst klienta profilam, parādās regulāri. Tas nozīmē, ka darījumu uzraudzība patiesībā...

Sabiedrības novecošanās ietekmē valsts ekonomikas attīstību, tāpēc pēdējos gados bieži tiek lietots jēdziens «sudraba ekonomika», kas ietver arī vecāka gadagājuma iedzīvotāju iesaisti nodarbinātībā. Pēc žurnāla Bilance redakcijas iniciatīvas tika sarīkota diskusija «Par senioru vietu darba tirgū». Tajā runājām par to, kādas ir iespējas strādāt tiem senioriem, kuri to vēlas, kā arī par to, kā atrast veidu, lai darba devēji izrādītu vēlmi nodarbināt tos, kas sasnieguši 60+, un, kā izkristalizējās diskusijas laikā, iespējams, vairāk jārunā arī par vecuma grupu 55+. Diskusijas darba kārtībā bija iekļauti šādi temati: esošā situācija darba tirgū: nepieciešamība/ iespējas iesaistīt pensionārus; pensionāru un darba devēju ieinteresētības/motivācijas radīšana, izmantojot nodokļu politiku, pārkvalifikāciju; nepieciešamās izmaiņas normatīvajā regulējumā. Diskusijā piedalījās: žurnāla Bilance galvenā redaktore Vita Zariņa; Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietnieks nodokļu, muitas un grāmatvedības jautājumos Ilmārs Šņucins; Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektore Baiba Šmite–Roķe, VID Nodokļu pārvaldes direktore Ilze Jankova; VID Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Janita Veinberga, Labklājības ministrijas...

Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likums definē, ka konsolidētais gada pārskats ir koncerna gada pārskats, kas šajā likumā noteiktajā kārtībā sagatavots pēc noteiktiem principiem un sniedz informāciju par visu koncernu kopumā kā par vienu sabiedrību. Nereti koncerna pārskatu sagatavošanā tiek konstatētas kļūdas. Uz tipiskākajām kļūdām konsolidētajos gada pārskatos, kuras vajadzētu censties nepieļaut, norāda Jeļena Mihejenkova, Deloitte Audits Latvia Revīzijas nodaļas direktore, Latvijas Zvērinātu revidentu asociācijas Izglītības centra eksperte. Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma 61. pants nosaka, kuros gadījumos ir pienākums sagatavot konsolidēto gada pārskatu. Ja koncerna gada beigas ir 31. decembris, konsolidētais gada pārskats ir jāiesniedz septiņu mēnešu laikā, t.i., līdz 31. jūlijam. Bet koncerniem atkarībā no viņu darbības jomas finanšu gada beigas var būt arī cits datums, nevis 31. decembris, kā, piemēram, augstskolām vai zemnieku saimniecībām. Līdz ar to arī konsolidēto gada pārskatu iesniegšanas termiņš var būt atšķirīgs, bet ne vēlāk kā septiņu mēnešu...

Jau zināt, ka no šā gada 1. jūlija mazajiem uzņēmumiem ir iespēja reģistrēties Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksātāju reģistrā īpašā kārtībā, t.i., saglabāt iespēju Latvijas teritorijā strādāt bez PVN numura un neizsniegt nodokļa rēķinu par veiktajām preču piegādēm un sniegtajiem pakalpojumiem, bet veikt preču iegādes Eiropas Savienībā (ES) vai saņemt pakalpojumus no ES vai trešās valsts vai trešās teritorijas nodokļa maksātāja un nomaksāt par to PVN Latvijā. Piemērojot šo īpašo režīmu, jāatceras, ka priekšnodokli atskaitīt nevar, jo tālāk netiek veidoti ar PVN apliekami darījumi. Īpašā PVN reģistrācijas kārtība ir pieejama personām, kurām neiestājas obligāts pienākums reģistrēties VID PVN maksātāju reģistrā, piemēram, nav sasniegts PVN reģistrācijas slieksnis 50 000 eiro. Īpašā kārtībā reģistrēts nodokļa maksātājs nodokli valsts budžetā maksā tikai par saņemtajiem pakalpojumiem, kuru sniegšanas vietu nosaka saskaņā ar Pievienotās vērtības likuma (PVN likums) 19. p. 1. d. un kuri saņemti no citas dalībvalsts nodokļa...

Latvijas Nodokļu konsultantu asociācijas (LNKA) dibinātāju un biedru vidū ir nodokļu konsultanti, ārpakalpojuma grāmatveži, zvērināti revidenti, juristi un zvērināti advokāti. Šo gadu laikā nevalstiskā organizācija ir stiprinājusi profesionālo vidi, tostarp sadarbojoties ar Finanšu ministriju un Valsts ieņēmumu dienestu (VID) nodokļu normatīvā regulējuma izstrādē un piemērošanā, sarunā uzsver Daiga Zēna–Zēmane, LNKA valdes priekšsēdētāja. LNKA tīmekļvietnē lasāms, ka asociācija ir dibināta ar mērķi īstenot nodokļu konsultantu profesionālo pašpārvaldi un sekmēt nodokļus un nodevas reglamentējošo normatīvo aktu vienveidīgu piemērošanu. Kā dzima ideja apvienot nodokļu konsultāciju sniedzējus? Asociācijai 2026. gada 26. janvārī apritēs apaļa jubileja — 25 gadi. Esmu bijusi iesaistīta tās izveidē jau no 2000. gada, kad sākām domāt par profesijas regulējuma nepieciešamību. Atceros, kā Juridiskās augstskolas bibliotēkā meklēju materiālus par citu valstu pieredzi, lai saprastu, kādam būtu jābūt nodokļu konsultanta profesijas normatīvajam ietvaram. Toreiz kopā ar izcilo nodokļu speciālistu Artūru Kodoliņu prezentējām likumprojekta ideju Saeimā. Atsevišķās Eiropas valstīs ir šāds profesijas...

Dabas resursu nodokļa (DRN) regulējums tiek pastāvīgi pilnveidots, lai nodrošinātu aprites ekonomikas principu ieviešanu, piesārņojuma samazināšanu un ilgtspējīgu resursu izmantošanu. Ņemot vērā, ka vides aizsardzības prasības kļūst arvien stingrākas un ilgtspējīgas attīstības veicināšana ir Latvijas politikas prioritāte, pastāv iespēja, ka nākotnē DRN slogs varētu turpināt palielināties. Lai uzņēmumi varētu mazināt šo slogu, tiem ir iespēja izmantot DRN atvieglojumus, iesaistīties ražotāju paplašinātās atbildības sistēmā (RAS) un piedalīties depozīta sistēmā (DS). Šādi risinājumi motivē uzņēmējus rīkoties atbildīgi un ieviest ilgtspējīgus risinājumus, vienlaikus izvairoties no papildu izmaksām, kas var rasties, neievērojot vides prasības. Lai veicinātu atkritumu samazināšanu, ir izstrādāts Atkritumu apsaimniekošanas valsts plāns 2021.–2028. gadam, kurā noteikti vairāki stratēģiskie virzieni efektīvai resursu izmantošanai un vides kvalitātes uzlabošanai. Lai sasniegtu izvirzītos mērķus, ir noteikti konkrēti rādītāji: līdz 2025. gada beigām jāpārstrādā vismaz 65% no izlietotā iepakojuma gadā, nosakot minimālos pārstrādes mērķus konkrētām atkritumu plūsmām; līdz 2029. gadam jānodrošina dalīta izlietotā vienreiz lietojamā plastmasas dzērienu iepakojuma...

Iepriekšējā žurnāla numurā varējāt lasīt, kā izstrādāt godīgu, caurskatāmu un motivējošu mainīgā atalgojuma sistēmu, kas veicina gan darbinieku, gan uzņēmuma izaugsmi, kā pielāgot mainīgo daļu uzņēmuma mērķiem. Šajā numurā par to, kā sabalansēt pamatalgu un atalgojuma mainīgo daļu, kādas ir izplatītākās kļūdas atalgojuma mainīgās daļas noteikšanā un kādi ir risinājumi to novēršanai. Par šiem jautājumiem stāsta Anta Praņēviča, darba tirgus pētījumu un konsultāciju kompānijas Baltijā Figure Baltic Advisory partnere un uzņēmuma vadītāja Latvijā. Kā sabalansēt fiksēto un mainīgo atalgojuma daļu, lai veicinātu ilgtspējīgu motivāciju? «Sudraba lodes, kas derēs visiem uzņēmumiem, nav. Katrā organizācijā ir cita stratēģija, kultūra un darbinieki. Atalgojuma mainīgās daļas sistēma ir jāizstrādā absolūti individuāli,» iesaka A. Praņēviča. «Ja nosakām pārāk mazu pamatalgu, būs grūti piesaistīt darbiniekus. Ja nosakām pārāk mazu mainīgo daļu, darbinieku var neizdoties pietiekami labi motivēt. Kādas ir ideālās proporcijas un vai vispār ir tāds zelta griezums?» Fiziskā darba veicēji saņem visvairāk...

Pēc žurnāla Bilance redakcijas iniciatīvas tika sarīkota diskusija par senioru vietu darba tirgū. Par iespējām strādāt tiem, kuri to vēlas, par to, kā atrast veidu, lai arī darba devēji būtu ar mieru nodarbināt seniorus vecumā 60+. Kā izkristalizējās diskusijas laikā, problēmas dažkārt novērotas jau vecumā no 55+. Droši vien mums katram ir zināms kāds piemērs, kad cilvēks 50+ vecumā kaut kādu apstākļu dēļ ir izkritis no darba tirgus aprites, bet atpakaļ tajā tikt ir praktiski neiespējami. Un nevis tāpēc, ka viņš ir bijis slikts darbinieks, bet tāpēc, ka tiek vērtēts pēc datuma pasē. Tai pašā laikā uzņēmēji žēlojas par darbaspēka trūkumu. Tāpēc ir tik svarīga diskusija par šo sudraba ekonomikas resursu — pirmspensijas un pensijas vecuma cilvēkiem un viņu iespējām strādāt, ja viņi to var un vēlas. Par to ir jāraksta un jārunā! Protams, vienmēr ir divas puses — vienai ir jāgrib un jāmāk strādāt, un otrai — jāgrib pieņemt...

Rakstā turpinām apskatīt apgabaltiesu 2024. gada spriedumus darba tiesību jomā. Sākumu skat. žurnāla jūlija numurā. Latgales apgabaltiesas 01.08.2024. spriedums lietā Nr. C88141424 Faktiskie apstākļi Valsts akciju sabiedrībā (darba devēja/atbildētāja) 16.11.2023. tika sagatavots ziņojums par darbinieka veiktajām darbībām valsts reģistrā, kas bija saistītas ar augsta pieprasījuma transportlīdzekļu izvēles numuru meklēšanu. Pamatojoties uz minēto ziņojumu, atbildētāja (darba devēja) 01.12.2023. izdeva rīkojumu par iekšējās pārbaudes veikšanu attiecīgajā struktūrvienībā. Darbinieks ar šo rīkojumu iepazinās tajā pašā dienā. Savos paskaidrojumos atzina, ka ir meklējis transportlīdzekļu numura zīmes ar konkrētiem simboliem priekš sevis. Numurus viņš esot meklējis arī no 03.05.2023. līdz 24.11.2023. pirms darba laika. 06.12.2023. darba devēja sagatavoja atzinumu, kurā konstatētas prasītāja prettiesiskas darbības, lietojot reģistra datus savtīgos nolūkos, pārkāpjot normatīvo aktu prasības un, balstoties uz minēto atzinumu, 14.12.2023. prasītājam tika uzteikts darba līgums, pamatojoties uz Darba likuma 101. panta pirmās daļas 2. punktu, jo konstatēts, ka darbinieks, veicot darbu, rīkojies prettiesiski...

Latvijas trīspakāpju tiesu sistēmā pirmā instance — rajonu (pilsētu) tiesas — joprojām ir tāds kā lietas izskatīšanas atspēriena punkts, «iesildīšanās» tiesāšanās turpināšanai, kam tā nevajadzētu būt. Apgabaltiesas kā otrā līmeņa tiesas lietas skata apelācijas instancē, un apelācijas sūdzību aizvien vēl ir daudz, apgalvo Līga Blūmiņa, Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas priekšsēdētāja. Tiesnese ar 25 gadu darba stāžu kolēģiju vada jau desmit gadus. Sarunā viņa ieskicē galvenās problēmas, kas patlaban ir vērojamas tiesu darbā, kā arī akcentē nesen veiktās Civilprocesa likuma izmaiņas. Kādos gadījumos pārsvarā iesniedz apelācijas sūdzību? Ja lietas izskatīšanā pirmās instances tiesā nav izvērtēti visi apstākļi, nav doti atbilstoši norādījumi lietas dalībniekiem par nepieciešamību iesniegt pierādījumus, tad šo jautājumu izvērtēšana norit apelācijas instancē. Gadās pārskatīt spriedumus lietās, kuros pirmā instance nav izmantojusi procesuālo pienākumu izskaidrot lietas dalībniekiem, ka par kādu no faktiem nav iesniegti pierādījumi, vai arī tiesa pēc savas iniciatīvas noteikusi kādu apstākli par vispārzināmu, nedodot...

Biznesa konsultāciju pakalpojumi pasaulē ir pieprasīti, to izvēli galvenokārt nosaka pakalpojuma sniedzēju profesionālisms un reputācija, bet atrašanās vieta vai juridiskā piederība netiek uzskatīta par būtisku faktoru. Latvijas eksporta struktūrā nozīmīgu daļu veido pakalpojumu eksports, taču vadības konsultāciju pakalpojumi ir tikai neliela daļa. Lai veicinātu vadības konsultāciju pakalpojumus un piesaistītu to klientus, Latvijai nepieciešams uzlabot konkurētspējas priekšrocības vairākos uzņēmējdarbības vides aspektos. Desmit gadu periodā no 2014. gada līdz 2023. gadam gan Latvijas preču, gan pakalpojumu eksporta pieaugums ir bijis līdzīgs — par apmēram 81%, pakalpojumu eksportam veidojot 25–31% no kopējā eksporta apjoma. Tajā pašā laikā vadības konsultāciju pakalpojumu eksporta apjoms parādījis daudz lielāku pieaugumu (skat. 1. att.), jo šīs jomas uzņēmumu eksports pieaudzis vairāk nekā sešas reizes. !function(){"use strict";window.addEventListener("message",function(a){if(void 0!==a.data["datawrapper-height"]){var e=document.querySelectorAll("iframe");for(var t in a.data["datawrapper-height"])for(var r,i=0;r=e;i++)if(r.contentWindow===a.source){var d=a.data["datawrapper-height"]+"px";r.style.height=d}}})}(); Neapšaubāmi, pagaidām skaitļi ir nelieli, tomēr izmaiņas gadu no gada ir ievērojamas un kopējā tendence ir izteikti pozitīva. Turklāt pēdējie gadi nozarei ir...

Rakstā turpinām apskatīt apgabaltiesu 2024. gada spriedumus darba tiesību jomā. Sākumu skat. žurnāla jūlija numurā. Zemgales apgabaltiesas 04.07.2024. spriedums lietā Nr. C73425323 Faktiskie apstākļi Starp atbildētāju (darba devēju) un tās administrācijas darbiniekiem, t. sk., arī prasītāju, 11.04.2008. noslēgts darba koplīgums, ar kura noslēgšanu spēku zaudēja 14.04.2003. koplīgums. Atbildētāja 22.08.2014. saņēma Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) vēstuli, kurā norādīts, ka jāpārskata darba koplīguma regulējums un tajā ietverto nosacījumu atbilstība ārējiem normatīvajiem aktiem, kā arī jāievēro Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma (turpmāk — Atlīdzības likums) nosacījumi. 12.11.2014. pieņemts darba devēja izstrādāts nolikums, kura noteikumi pasliktināja darbinieku stāvokli, salīdzinot ar darba koplīgumā noteikto. Darbiniece cēla prasību tiesā par neizmaksāto naudas līdzekļu samaksu un darba algas starpības izmaksu, lūdzot tiesu: 1 Prasītāja pieteikumā izvirzīja vairākus naudas prasījumus: 1) pamatojoties uz koplīgumu, darba nespējas lapas «A» starpību 735,18 eiro, ņemot vērā Darba likuma 31....

Mākslīgais intelekts (MI) ir strauji ienācis dažādās nozarēs, un grāmatvedība nav izņēmums. Tā vairs nav tikai futūristiska vīzija, bet gan realitāte, kas jau pašlaik maina to, kā uzņēmumi strādā ar finansēm. Kā norāda eksperti, MI integrācija grāmatvedībā sola ne tikai ievērojamu efektivitātes pieaugumu, bet arī būtisku grāmatveža lomas transformāciju, pārvēršot to no rutīnas darbu izpildītāja par vērtīgu biznesa stratēģisko partneri. RMS Forum rīkotajā tiešsaistes seminārā «Digitālā transformācija grāmatvedībā» tika aplūkots, kā var efektīvi praksē izmantot MI grāmatvedībā, kā arī tika pārrunāts, kādi patlaban ir galvenie šķēršļi plašākai MI izmantošanai un kādas ir tā nākotnes perspektīvas Latvijā un citur pasaulē. MI kā grāmatveža jaunais palīgs Viens no galvenajiem MI pielietojumiem grāmatveža darbā ir procesu automatizācija, kas ietver tādas agrāk manuālas darbības kā ienākošo rēķinu nolasīšana un ievadīšana grāmatvedības sistēmā, kā arī rēķinu izrakstīšana un to apstrāde. Tas ļaus jau tuvākajos gados mainīt grāmatveža lomu uzņēmumā, kas pagaidām vēl daudzu...

Raksts ir turpinājums iesāktajam apskatam par Eiropas Savienības Tiesas (EST) praksi publisko iepirkumu lietās. Sākumu skat. žurnāla 2025. gada aprīļa, maija un jūnija numuros. Šie EST spriedumi palīdz izprast Eiropas Savienības (ES) publisko iepirkumu direktīvu regulējumu, kas ir attiecīgi pārņemts arī Latvijas normatīvajos aktos. Par trešo valstu piegādātāju dalību publiskajos iepirkumos EST 2025. gada 13. marta spriedums lietā C–266/22 Konkrētais spriedums pieņemts saistībā ar Rumānijas līgumslēdzējas iestādes ARF uzsāktu iepirkuma procedūru par jaunu elektrovilcienu sastāva vienību iegādi un apkopi. Konkursā kā pretendents piedalījās arī konsorcijs jeb piegādātāju apvienība, no kuras viens dalībnieks ir Ķīnas Tautas Republikā reģistrēts uzņēmums. ARF izslēdza no procedūras konsorciju un piešķīra līguma slēgšanas tiesības citam pretendentam. Konsorcija izslēgšanas iemesls bija tas, ka konsorcija galvenais uzņēmums neatbilst jēdzienam «ekonomikas dalībnieks», kas definēts Rumānijas normatīvajā aktā, kas attiecas uz publiskajiem iepirkumiem, saistībā ar to, ka šī uzņēmuma juridiskā adrese ir Ķīnas Tautas Republikā. Attiecīgais uzņēmums cēla prasību...

Pagājuši gandrīz divi gadi, kopš ārpakalpojuma grāmatvedības nozarē drīkst strādāt tikai licencētas personas. Kā šajā laikā nozare mainījusies un vai piepildījušās cerības uz tās sakārtošanos? Kāpēc ārpakalpojuma grāmatveži aizvien ir biežāk sodītie par dažādiem Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas novēršanas (NILLTPFN) likuma prasību pārkāpumiem? Cik grāmatvežu joprojām sniedz pakalpojumus bez licences, un cik uzņēmumos valdes locekļi aizvien «kārto grāmatvedību paši»? Agnese Rudzīte, Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Nelegāli iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas pārvaldes direktore, par šiem jautājumiem runā intervijā. Kā jūs novērtētu izmaiņas grāmatvežu izpratnē par nozares prasībām, licencēšanu, iekšējās kontroles sistēmām un noziedzības novēršanu pēdējo piecu gadu laikā, ņemot vērā, ka par to runāts jau gadiem? Vai ir vērojams progress, vai tomēr joprojām ir daudz neskaidrību? Grāmatvežu izpratne šajā laikā ir mainījusies ļoti būtiski. Ja pirms vairāk nekā pieciem gadiem Moneyval ekspertu secinājumi par nefinanšu sektora subjektu zināšanām bija ļoti kritiski, jo tie nepārzināja šīs prasības,...