BILANCES RAKSTI

Grāmatvedības normatīvie akti un normatīvie akti par nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu lietošanas kārtību neliedz par saņemto samaksu skaidrā naudā vai ar maksājuma karti izsniegt darījuma partnerim vai klientam kases čeku elektroniskā veidā, ja tajā ir ietverti rekvizīti, kas kases čekam noteikti normatīvajos aktos par nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu tehniskajām prasībām. Tādējādi kases čeks elektroniskā formā ir līdzvērtīgs maksājuma apliecinājums kases čekam papīra formā. Vēsturiski pirmais tika ieviests termins «elektroniskais čeks», jo tie tika saistīti ar elektroniskajām ierīcēm, piemēram, kases aparātiem un datoriem. Laikam ejot un tehnoloģijām attīstoties, biežāk sāk lietot arī jēdzienu «digitālais čeks», taču pēc būtības tas ir tas pats elektroniskais čeks. Jau patlaban digitālā formāta kases čeku izsniegšanu klientiem Latvijā nodrošina mazumtirdzniecības uzņēmumi un degvielas uzpildes stacijas, piemēram, Rimi, Maxima, Neste, Virši, Circle K, Viada u.c. Var izsniegt digitālā vai papīra formātā Latvijas tirgū ir pieejams...

Mūsdienu mobilajā un atvērtajā pasaulē personām ir iespēja pastāvīgi dzīvot vai uzturēties Latvijā un turpināt būt nodarbinātam ārvalstu uzņēmumā, kas Latvijā nereģistrē pārstāvniecību vai atsevišķu uzņēmumu. Iemesli var būt dažādi. Gan privāti, jo ir radušās ģimenes saites ar Latviju un persona vēlas savu privāto dzīvi veidot Latvijā, gan darba attiecību ietvaros, kad persona tiek nosūtīta veikt konkrētus darba pienākumus Latvijā uz īsāku vai garāku laiku. Normatīvie akti paredz iespējas nodarbinātajam pašam veikt nodokļu aprēķinus, deklarēšanu un nomaksu. Normatīvie akti paredz divus variantus: Iekšzemes darba ņēmējs pie darba devēja — ārvalstnieka. Ārvalsts darba ņēmēja pie darba devēja — ārvalstnieka. Personas, kas reģistrējas kādam no šiem statusam var būt: rezidenti, kas kalendāra gadā ir guvuši ienākumus Latvijā un/vai ārvalstīs; nerezidenti, kas kalendāra gadā ir guvuši ienākumus Latvijā. Ja personu nodarbina darba devējs — ārvalstu nodokļu maksātājs —, nodokļus aprēķina un valsts budžetā iemaksā darba devējs vai pati persona (darba...

Uzņēmumu dibināšana un attīstīšana, tāpat arī Komerclikuma normu pārzināšana ir uzņēmuma dalībnieku un uzņēmuma vadības (valdes) jautājums. Tomēr praksē novēroju, ka šo zināšanu pietrūkst un dažkārt grāmatvedim ir jāiesaistās atsevišķu procesu, kas saistās ar pamatkapitālu un peļņas sadali, sakārtošanā. Sabiedrības ar ierobežotu atbildību (turpmāk — SIA) minimālais pamatkapitāla lielums ir 2800 eiro. Kopš 2010. gada Latvijā var nodibināt arī mazkapitāla SIA. Mazkapitāla SIA ir sabiedrība, kuras: pamatkapitāls ir mazāks par 2800 eiro; dibinātāji ir tikai fiziskās personas, un to maksimālais skaits ir pieci; dalībnieki ir tikai fiziskās personas, un to maksimālais skaits ir pieci; valdes locekļu amatus var ieņemt tikai sabiedrības dalībnieki; dalībnieks vienlaikus drīkst būt tikai vienā mazkapitāla SIA. Šāda forma tika ieviesta, lai veicinātu jaunu komercsabiedrību dibināšanu un uzlabotu Latvijas pozīciju dažādos pētījumos. Viens no argumentiem, kāpēc Latvijai bija nepieciešams ieviest šādu rīku, lai veicinātu jaunu komercsabiedrību dibināšanu, bija Pasaules Bankas veiktais pētījums Doing Business...

Klāt atvaļinājumu laiks, un arī šogad, veicot atvaļinājuma naudas aprēķinus, grāmatvežiem rodas jautājumi, kas pārsvarā ir saistīti ar atvaļinājuma perioda noteikšanu un apmaksājamo dienu skaitu, ja atvaļinājuma laikā gadās svētku dienas vai pārceltās darba dienas. Atvaļinājuma ilgumu nosaka Darba likuma (DL) 149. pants, un tas nedrīkst būt īsāks par četrām kalendāra nedēļām, neskaitot svētku dienas (izņemot dažas profesijas). Atvaļinājumu var izmantot vienā «gabalā» vai dalīti. Vienīgā prasība — tas jāizmanto divas kalendāra nedēļas nepārtraukti, bet pārējās daļas izmantošanai ierobežojuma nav. No likuma formulējuma izriet šādi secinājumi: likums «mēra» atvaļinājumu kalendāra nedēļās, nevis dienās. Tas, ka dažos uzņēmumos atvaļinājumu piešķir dienās (ar mērķi gūt vairākas apmaksātās dienas) — nav uzskatāms par normu (darba devējam nav pienākuma piešķirt atvaļinājumu «dienās»). Tā ir tikai darba devēja labā griba; piešķirtā atvaļinājuma periodā ieskaita visas kalendāra dienas pēc kārtas (maksimāli — 28), izņemot svētku dienas (gan darba dienās, gan brīvdienās). Tādēļ atvaļinājums mēdz būt...

Lai gan skaidras naudas darījumi zaudē savu popularitāti, tomēr ir jomas un situācijas, kurās skaidras naudas darījumi ir loģiski. Grūti iedomāties, ka tā nebūtu, piemēram, tirdziņos, saņemot skaistumkopšanas pakalpojumus vai iegādājoties preces pie mājražotājiem. Lai gan arī mazie uzņēmēji piedāvā izrakstīt rēķinu vai norēķināties, izmantojot POS termināli, visbiežāk tie tomēr ir skaidras naudas darījumi. Turklāt visbiežāk šie uzņēmēji ir pašnodarbinātie vai komersanti, kuri grāmatvedību kārto vienkāršā ieraksta sistēmā. Rakstā autore sniegs skaidrojumu, kas mazajiem uzņēmējiem jāņem vērā, saņemot samaksu skaidrā naudā. Pirmais, kas mazajiem uzņēmējiem ir jādara — jāpārliecinās, vai viņi var nelietot kases aparātus, hibrīda kases aparātus, kases sistēmas, specializētās ierīces vai iekārtas (turpmāk — kases aparātu). Atbildi uz šo jautājumu jāmeklē Ministru kabineta 2014. gada 11. februāra noteikumu Nr. 96 «Nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu lietošanas kārtība» 82. punktā, kas nosaka, kādos gadījumos var nelietot kases aparātu un izsniegt Valsts ieņēmumu dienesta (VID) reģistrētu...

No šā gada 1. jūlija Valsts ieņēmumu dienesta (VID) elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS) aizpildāmajā dokumentā «Darba devēja ziņojums»1 iekļauta papildu 16. aile, kurā jāveic atzīme, ja darba samaksa tiek izmaksāta skaidrā naudā. 1 Ministru kabineta 2010. gada 7. septembra noteikumu Nr. 827 3. pielikums «Darba devēja ziņojums». https://likumi.lv/ta/id/217642-noteikumi-par-valsts-socialas-apdrosinasanas-obligato-iemaksu-veiceju-registraciju-un-zinojumiem-par-valsts-socialas-apdrosinasanas 2024. gada 10. oktobrī pieņemtie grozījumi Ministru kabineta 2010. gada 7. septembra noteikumos Nr. 827 «Noteikumi par valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu veicēju reģistrāciju un ziņojumiem par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām un iedzīvotāju ienākuma nodokli» veikti ar mērķi, lai izpildītu Ēnu ekonomikas ierobežošanas plāna 2024.–2027. gadam (apstiprināts ar Ministru kabineta 2024. gada 25. janvāra rīkojumu Nr. 72) 1.2.2. pasākumu, kurš paredz noteikt darba devējam pienākumu informēt VID par faktu, ka darbiniekam darba alga tiek izmaksāta skaidrā naudā. Grozījumu izstrādes un apstiprināšanas brīdī konstatēts, ka ēnu ekonomika joprojām ir izplatīta parādība Latvijā, neskatoties uz daudziem ieviestajiem pasākumiem tās ierobežošanai. Saskaņā...

Latvijā ēnu ekonomikas īpatsvars 2024. gadā samazinājās par 1,5 procentpunktiem salīdzinājumā ar gadu iepriekš un bija 21,4% no iekšzemes kopprodukta (IKP), tā jūnijā Rīgas Ekonomikas augstskolas (SSE Riga) rīkotajā ēnu ekonomikas problemātikai veltītajā konferencē atklāja pētījuma Ēnu ekonomikas indekss Baltijas valstīs ilggadējais iniciators, SSE Riga profesors un Ilgtspējas biznesa centra direktors Dr. Arnis Sauka. Pētījums sadarbībā ar SSE Riga profesoru Dr. Tāli Putniņu tiek veikts kopš 2009. gada, analizējot Baltijas valstu uzņēmēju aptauju rezultātus. Lai aprēķinātu ēnu ekonomikas lielumu procentos no IKP, indeksā ir iekļauti aprēķini par neuzrādītajiem uzņēmējdarbības ienākumiem, nereģistrētajiem vai slēptajiem darbiniekiem, kā arī neuzrādītajām «aplokšņu» algām. Īstu uzrāvienu ēnu apkarošanā vēl nejūt Augstākais ēnu ekonomikas līmenis Baltijas valstīs 2024. gadā bija Lietuvā, un lai gan Igaunijā joprojām bija zemāks ēnu ekonomikas īpatsvars nekā Latvijā un Lietuvā, pērn Igaunijā tika fiksēts augstākais rādītājs kopš ēnu ekonomikas mērījumu sākšanas Baltijas valstīs — tas pieaudzis līdz 19,5% , bet...

Šī gada 1. jūlijā stājās spēkā izmaiņas Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likumā, kas paredz īpašu PVN reģistrācijas kārtību mazajiem uzņēmējiem, kas sadarbojas ar Eiropas Savienības (ES) vai trešo valstu uzņēmumiem un kuru gada apgrozījums nepārsniedz 50 000 eiro. Turpmāk šādiem komersantiem nebūs obligāti jāreģistrējas Valsts ieņēmumu dienesta (VID) PVN maksātāju reģistrā, bet tie varēs izmantot īpaši viņiem paredzēto PVN reģistrācijas kārtību. Tā ļaus maksāt PVN tikai par saņemtajiem pakalpojumiem vai iepirktajām precēm, bet PVN nebūs jāmaksā no gūtajiem ieņēmumiem. Izmaiņas skaidroja Daiga Bereza, VID Nodokļu pārvaldes Pievienotās vērtības nodokļa daļas vadītāja VID rīkotajā seminārā «Īpašā PVN reģistrācijas kārtība mazajiem uzņēmumiem, kas sadarbojas ar ES un trešo valstu uzņēmumiem». Īpašā PVN reģistrācijas kārtība No 1. jūlija PVN likuma 139.2 pantā noteikta īpašā kārtība reģistrācijai VID PVN maksātāju reģistrā nodokļa maksātājam, kas veic preču iegādi ES teritorijā vai saņem pakalpojumus no citas dalībvalsts nodokļa maksātāja vai trešās valsts vai trešās...

Latvijā pērn krietni palielinājies pasludināto juridisko personu maksātnespējas procesu skaits. To pieaugumu gan Latvijā, gan Eiropā varēja ietekmēt vairāki nozīmīgi faktori, kas saistīti ar ģeopolitiskiem notikumiem, makroekonomisko vidi un uzņēmējdarbības mainīgiem apstākļiem, intervijā pieļauj Inese Šteina, Maksātnespējas kontroles dienesta direktore. 2024. gada dati liecina, ka ir pieaudzis pasludināto juridisko personu maksātnespējas procesu skaits. Kā skaidrojiet šo kāpumu? Pērn kopumā bija pasludināti 283 juridisko personu maksātnespējas procesi, kas ir par 17% vairāk, nekā 2023. gadā. Savukārt šogad pirmos četros mēnešos pasludināti 77 juridisko personu maksātnespējas procesi. Līdzīga tendence bija vērojama arī vairākās Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs. Piemēram, Vācijā 2024. gadā bija reģistrēts pēdējo gadu laikā lielākais maksātnespējas procesu pieaugums, kas bija līdzīgi kā Latvijā — par 17%. Šo pieaugumu gan Latvijā, gan Eiropā varēja ietekmēt vairāki nozīmīgi faktori, kas saistīti ar ģeopolitiskiem notikumiem, makroekonomisko vidi un uzņēmējdarbības mainīgiem apstākļiem. Vēl ir pāragri novērtēt, kāds faktoru kopums ietekmēja maksātnespējas...

Jūlijs ir pats aktīvākais atvaļinājumu laiks, tiešām no sirds novēlu atpūsties, neskatoties uz to, kādi ir laika apstākļi. Es ļoti ceru, ka turpinājumā vasara būs silta un saulaina. Bet, neatkarīgi no laika apstākļiem, šis grāmatvežiem ir laiks, kurš saistīts ar atvaļinājuma naudas izmaksām, tāpēc piedāvājam skaidrojumu par to, kā aprēķināt atvaļinājuma dienas dažādās situācijās, tai skatā arī tad, ja atvaļinājuma laikā ir brīvdienas. Tie, kas atpūšas, tie atpūšas, bet pārējiem jāstrādā, tāpēc žurnālā atradīsiet rakstus par dažādām ikdienas situācijām, kurām esam mēģinājuši meklēt atbildes un risinājumus. Kā, piemēram, par uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) regulējumu attiecībā uz autotransportu — kas ir reprezentācijas auto, kā piemērot ekspluatācijas izmaksas, bet pats svarīgākais — mūsdienās automašīnas lieto ne tikai degvielu, bet arī gāzi un elektrību, tāpēc svarīgi zināt, kā aprēķināt to patēriņu. Cilvēkiem ir iespēja pastāvīgi dzīvot vai uzturēties Latvijā un turpināt būt nodarbinātam ārvalsts uzņēmumā, kas Latvijā nereģistrē pārstāvniecību vai atsevišķu uzņēmumu....

Darījumu līgumu nosacījumos ir svarīgi aizsargāt intelektuālā īpašuma tiesības, vienlaikus nepārkāpjot konkurences regulējumu. Visbiežāk pieļautās kļūdas līgumu formulējumos ir teritorijas nenoteikšana, attiecībā uz kuru atsavinājums ir spēkā. Ja nav norādīta teritorija, uz kuru mantiskās tiesības atsavinātas, tās uzskatāmas par atsavinātām attiecībā uz valsti, kurā noslēgts līgums. Ieskatu intelektuālā īpašuma izmantošanas noteikumos sniedz Līga Fjodorova, ZAB COBALT vadošā speciāliste, zvērināta advokāte. «Šķiet, nav diskusijas, ka visefektīvākais intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzības veids ir reģistrācija, proti, reģistrējot preču zīmi, dizaina paraugu, patentu, jo tad atkrīt diskusija par to, kas ir tiesību īpašnieks,» skaidro L. Fjodorova. «To redz reģistrācijas apliecībā un var skaidri secināt, kurš ir tiesīgs lemt par intelektuālo tiesību objektu izmantošanas kārtību.» Sarežģītāka situācija ir attiecībā uz tiem gadījumiem, kad runa ir par nereģistrējamu intelektuālo īpašuma tiesību objektu, proti, autortiesībām, vai arī tad, kad situācija ir jārisina un skaidri jānosaka noteikumi līdz brīdim, kad tiek veikta šī intelektuālā īpašuma tiesību reģistrācija...

Par kādu transportlīdzekli jāmaksā nodoklis, kādas ir pašreizējās nodokļa likmes un kā tās mainīsies nākotnē, kādos gadījumos piemērojams nodokļa samaksas atbrīvojums, kā to deklarēt, kā veikt nodokļa maksājumu — par šīm un citām aktualitātēm, piemērojot uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokli (UVTN), iepazīstina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Nodokļu pārvaldes Nodokļu un nodevu grāmatvedības metodikas daļas galvenā nodokļu inspektore Līga Īvāne. UVTN piemērošanas un administrēšanas kārtību, kā arī likmes reglamentē Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likums (no 10. līdz 16. pantam), kā arī Ministru kabineta (MK) 2012. gada 11. decembra noteikumi Nr. 858 «Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa maksāšanas kārtība». Savukārt uz vieglajiem uzņēmuma transportlīdzekļiem, kas ir aprīkoti ar maršruta kontroles sistēmām, attiecas MK 2012. gada 2. oktobra noteikumi Nr. 672 «Prasības maršruta kontroles sistēmām». Nodokļu maksātāji UVTN maksātāji ir komersanti, kuriem piešķirts komercreģistra reģistrācijas numurs: sabiedrības ar ierobežotu atbildību, akciju sabiedrības, individuālie komersanti, personālsabiedrības, zemnieku...

Latvijas Republikas Senāta Administratīvo lietu departamenta senatoru kolēģija rīcības sēdē 2025. gada 28. martā pieņēma lēmumu lietā Nr. A420236921, SKA–136/2025, kurā Valsts ieņēmumu dienests (VID) bija iesniedzis kasācijas sūdzību par Administratīvās apgabaltiesas spriedumu, ar kuru apmierināts SIA pieteikums par VID lēmuma (turpmāk — pārsūdzētais lēmums) atcelšanu. VID iebildumi par tiesībām koriģēt rēķinu Veicot datu atbilstības pārbaudi, VID konstatēja, ka SIA ir fiziskajai personai izrakstījusi rēķinu par sniegtajiem juridiskajiem pakalpojumiem 1 210 000 eiro vērtībā, tajā skaitā pievienotās vērtības nodokli (PVN) 210 000 eiro, taču nav šo darījumu deklarējusi, kā arī nav aprēķinājusi un iemaksājusi budžetā nodokli. Tādējādi ar pārsūdzēto lēmumu SIA noteikts pienākums samaksāt budžetā PVN 210 000 eiro un nokavējuma naudu 84 000 eiro. Apgabaltiesa spriedumā atzina, ka atbilstoši apstākļiem, kas pastāvēja administratīvā akta izdošanas brīdī, pārsūdzētais lēmums vērtējams kā pareizs un pamatots. Tomēr lietā ir mainījušies faktiskie apstākļi — nav konstatējams ar nodokli apliekamais objekts un...

Vēršam uzmanību uz pēdējo mēnešu laikā svarīgākajām likumu izmaiņām, kas var ietekmēt komercdarbību, ja laikus nebūs pamanītas. Lai sekotu līdzi ikdienas jaunumiem, biežāk ieskatieties portālā BilancePLZ, kā arī pierakstieties iknedēļas aktuālo ziņu saņemšanai e–pastā. Par nodokļiem un nodevām Grozījumi likumā «Par nodokļiem un nodevām», kas stājušies spēkā 1. maijā, paredz, ka Valsts ieņēmumu dienesta (VID) elektroniskās deklarēšanas sistēmas (EDS) klienti, kam portālā Latvija.gov.lv ir izveidota oficiālā e–adrese, var izvēlēties, kādā veidā saņemt dokumentus no VID — EDS un oficiālajā e–adresē vai arī tikai EDS. To noteic likuma 16. panta pirmās daļas 18. punkts. Ja klients savā EDS profilā saglabās atzīmi «Saņemt dokumentu e–adresē», tad dokumenti tiks nosūtīti ne tikai uz EDS, bet arī uz oficiālo e–adresi, ja klientam tāda būs izveidota. Ja klients savā EDS profilā atzīmēs tikai «Saņemt paziņojumu e–pastā», tad dokuments tiks nosūtīts EDS un klients savā saziņas e–pastā saņems paziņojumu par to, ka EDS ir apskatāms...

Kopš Covid–19 laika attālinātais darbs ir kļuvis par ikdienas dzīves sastāvdaļu. Darba likuma (DL) izpratnē attālinātais darbs ir tāds darba izpildes veids, ka darbs, kuru darbinieks varētu veikt darba devēja uzņēmuma ietvaros, pastāvīgi vai regulāri tiek veikts ārpus uzņēmuma, tai skaitā darbs, ko veic, izmantojot informācijas un komunikācijas tehnoloģijas (DL 76. panta 4. daļa). Darba laika uzskaite Darbinieka darba laiks tiek atrunāts darba līgumā (DL 40. pants). Darba līgumā ir jānorāda darbinieka darba laiku, ko viņš pavada uzņēmumā, un darba laiku un, ieteicams, arī dienas, kad darbinieks strādā no mājām vai citā vietā. Darba laiku arī jāatrunā darba kartības noteikumos. Darba vieta Darba līgumā norāda darbinieka darba vietu (ja darba pienākumu veikšana nav paredzēta kādā noteiktā darba vietā, ka darbinieku var nodarbināt dažādās vietās) vai to, ka darbinieks var brīvi noteikt savu darba vietu (DL 40. panta 2. daļas 4. punkts). 1 https://lvportals.lv/skaidrojumi/341366-attalinatais-darbs-un-darba-vides-drosiba-2022. Ja skatāmies uz darbinieka...