BILANCES RAKSTI

Par uzkrātajām saistībām visbiežāk atceras gada pārskata sagatavošanas laikā. Tomēr vēlos vērst uzmanību, ka grāmatvedības konta «Uzkrātās saistības» izmantošana uzlabo izmaksu un ieņēmumu saskaņošanu attiecīgos pārskata periodos ikdienā, un vadībai iesniegtās atskaites ir precīzākas un sniedz labāku informāciju vadības lēmumu pieņemšanai. Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likums nosaka, ka finanšu pārskatā izmaksas ir jāsaskaņo ar ieņēmumiem attiecīgajos pārskata periodos. Nereti ir tā, ka rēķins tiek saņemts vēlāk, un tad grāmatvedības konts «Uzkrātās saistības» lieti noder, lai korekti izmaksas sadalītu pa pārskata periodiem ne tikai gada griezumā, bet arī ikmēneša griezumā. Ministru kabineta 2015. gada 22. decembra noteikumi Nr. 775...

Lēmums turpmākos gados kā galveno prioritāti noteikt ārējās un iekšējās drošības stiprināšanu skar ne tikai valsts naudu. Visdrīzāk papildu līdzekļi, turklāt daudz vairāk nekā līdz šim, civilās aizsardzības stiprināšanai būs jāatvēl arī pašvaldībām, jo īpaši valstspilsētām, kur koncentrējas gan Latvijas iedzīvotāji, gan uzņēmēji un līdz ar to arī investīcijas. Ņemot vērā turpmākās tendences, ir skaidrs, ka tās vietvaras, kuras spēs piesaistīt militārās nozares uzņēmējus un pašas daudz vairāk ieguldīt savu iedzīvotāju drošības vairošanā un aizsardzībā, būs arī ekonomiski daudz stiprākas un bagātākas. Taču ne viss ir tik vienkārši. Ja ielūkojamies valstspilsētu šā gada budžetos, tad nākas secināt, ka ar naudas...

Izskatāmajā lietā bija strīds par to, vai darbinieks var nepakļauties darba devēja rīkojumiem un patvaļīgi veikt darbu attālināti, ja darba līgumā darbinieka faktiskā darba vieta norādīta konkrētā adresē vai ārpus darba vietas telpām, strādājot tāldarba režīmā. Zemgales apgabaltiesas 2024. gada 17. janvāra spriedums lietā Nr. C73414223 Darbinieka faktiskā darba vieta darba līgumā bija norādīta konkrētā adresē vai ārpus darba vietas telpām, strādājot tāldarba režīmā. Laikā no 08.12.2022. līdz 16.02.2023. darbiniekam bija pārejoša darbnespēja, pēc kuras viņš darbā klātienē nav ieradies un nav informējis darba devēju, ka strādās attālināti, nav saskaņojis ar darba devēja pienākumu pildīšanu attālināti, konkrēti darba uzdevumi no...

Liepājai — vēju pilsētai starp jūru un ezeru — allaž piemitis īpašs šarms gan dabas, gan arhitektūras un kultūras dzīves dēļ. Šis šarms vienmēr vilinājis ļaudis, un uz Liepāju labprāt pārceļas tie, kas var strādāt attālināti un kuriem nav būtisks galvaspilsētas tuvums. Iespējams, uz Liepāju pārceltos vēl vairāk cilvēku, taču jautājums, kā parasti, ir par, pirmkārt, darba (un atalgojuma) iespējām, otrkārt, dzīvojamā fonda pieejamību. Bilances valstspilsētu pētījuma priekšpēdējā pilsētu apskatā zem lupas liekam Latvijas trešo apdzīvotāko pilsētu — Liepāju. Liepājas Metalurga spožums un posts Līdzīgi kā Valmieras un Valmieras stikla šķiedras gadījumā, Liepājas ekonomika ilgstoši tika asociēta ar smagās metalurģijas...

Latvijas kapitāla tirgus attīstība un spēja sekmīgi piesaistīt privātos investorus ir daudzšķautņains temats, kas pastāvīgi atrodas finanšu ekspertu, uzņēmēju un potenciālo ieguldītāju uzmanības lokā. Šogad Latvijas Bankas rīkotā Latvijas kapitāla tirgus foruma «No stratēģiskiem lēmumiem līdz investoru uzticībai» ietvaros tika organizēta paneļdiskusija «Kā iepatikties privātajam investoram», kurā jomas eksperti pārrunāja pašreizējo situāciju Latvijas kapitāla tirgū, kā arī atklāja gan izplatītākās Latvijas uzņēmēju kļūdas, gan veiksmīgas stratēģijas ieguldītāju piesaistē. Interese aug, traucē informācijas trūkums Latvijā joprojām ir salīdzinoši zems privāto investoru skaits. Kā minēja sarunas moderators un ieguldīšanas eksperts Toms Kreicbergs, patlaban tikai 10–20% no banku klientiem izmanto kaut vai krājkonta...

Prakse liecina, ka nereti veidojas situācijas, kad parādniekam ir grūtības izpildīt uzņemtās saistības pret kreditoru. Lai pēc iespējas mazinātu šādus gadījumus, kad saistības netiek pildītās, lieti noder saistību izpildes nodrošinājumi. Kādi tie var būt, ko paredz Civillikums un speciālie normatīvie akti, kas šajā jomā ir aktuāls tiesu praksē, skaidro Sandis Bērtaitis, zvērināts advokāts, WALLESS zvērinātu advokātu birojs SIA partneris. Saistību tiesībai neatkarīgi no tā, vai šī saistību tiesība izriet no tiesiska darījuma, likuma vai neatļautas darbības, piemīt juridiskais spēks. Kā to savulaik ir atzīmējis profesors Kalvis Torgāns, saistību tiesībai pašai par sevi ir pietiekami liels spēks, lai kreditors varētu prasīt...

Uzņēmumu iesniegtajos gada pārskatos, kurus pārbauda zvērināti revidenti, nereti sastopamas kļūdas. Kāda ir gada pārskatu kultūra Latvijā? Kam pievērst uzmanību, gatavojot dokumentus, lai kļūdu nebūtu? «Gada pārskata kultūru sabojāja Valsts ieņēmumu dienesta (VID) elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS) ieviestā gada pārskata strukturētā finanšu pārskata forma, kura ir obligāta. Tajā ir daudz absurda, jo gada pārskats nav dokuments, kur ciparus var burtiski pārrakstīt norādītajās ailītēs,» uzskata Ieva Liepiņa, zvērināta revidente, zvērinātu revidentu komercsabiedrības SIA Ievas Liepiņas birojs valdes locekle. «Finanšu pārskata strukturēto formu vajadzētu mainīt, jo tai nav saprotama lietderīga pielietojuma. Gada pārskatu iesniegšanu nevajadzētu likt jebkādā formā. Labi, var aizpildīt bilanci,...

Kad iesniedz gada pārskatu (GP), svarīga ir tā kvalitāte. Tāpēc nav svarīga steiga un iesniegšana pirms termiņa, bet rūpīgi jāpārbauda visi dati, jāveic inventarizācijas ne tikai mantai un naudai, bet principā visiem bilances posteņiem. Es šādu pārbaudi veicu pirms katra gada pārskata iesniegšanas. Un tas nekas, ka visu gadu rūpīgi esmu kārtojusi grāmatvedību, mēs esam tikai cilvēki un varam kļūdīties. Tāpēc, nepārmetot neko sev un citiem, — vienkārši veicam pilno inventarizāciju un būsim 100% pārliecināti par to, ko norādām GP. 1 Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma 97. pants. Gada pārskatu (turpmāk GP) iesniegšanas termiņš uzņēmumiem ir atkarīgs no...

«Nav nekā lieliskāka, kā darīt ikdienā to, kas ir sirdsdarbs,» par savu darbu saka titula «Gada grāmatvedis 2024» ieguvēja Sigita Valukevica, lauksaimniecības un meža tehnikas tirdzniecības uzņēmuma SilJa galvenā grāmatvede. «Būtiski ir mīlēt savu profesiju, jo tā nav tikai izglītība diplomā. Jābūt uguntiņai acīs. Ja tās nav, īsti var nesanākt.» Ar kādām sajūtām saņēmāt apbalvojumu? Šo titula nomināciju negaidīju, nebija ne mazākās nojausmas, ka esmu tai pieteikta. Kad žurnāla Bilance galvenā redaktore Vita Zariņa sāka lasīt aprakstu, sapratu, ka tas ir par mani. Sirds apmeta kūleni, bija pacilājoša sajūta. Pārsteigums, satraukums un reizē arī ļoti liels gandarījums, ka mana ieguldītā...

Lai gan žurnālā atradīsiet daudz noderīgas informācijas par gada pārskata sagatavošanas prasībām, tomēr vispirms gribu piedāvāt izlasīt interviju ar titula Gada grāmatvedis 2024 ieguvēju Sigitu Valukevicu, lauksaimniecības un meža tehnikas tirdzniecības uzņēmuma SilJa galveno grāmatvedi. Sigita saka, ka ir ļoti liels gandarījums, ka ieguldītā enerģija ir pamanīta, un pats vērtīgākais — «esmu iemantojusi uzņēmuma vadības uzticību. Tās ir emocijas, kuras nevar izteikt naudā. Titula saņemšana ir motivācija — būt vēl labākai, iet uz jauniem mērķiem un izaicinājumiem.» To es novēlu arī visiem jums! Tomēr mums ir jāatgriežas pie ikdienas pienākumiem un rūpīgi jāpārbauda visi dati, jāveic inventarizācija ne tikai mantai...

Šajā lietā tika skatīts strīds par to, kura likuma norma piemērojama akadēmiskā personāla darba līguma termiņam. Senāta Civillietu departamenta 2024. gada 16. decembra rīcības sēdes lēmums lietā Nr. SKC–1003/2024 (C770852724) Darba likuma 45. panta pirmajā daļā ir noteikts, ka uz noteiktu laiku noslēgta darba līguma termiņš nevar būt ilgāks par pieciem gadiem (ieskaitot termiņa pagarinājumus), ja citā likumā nav noteikts cits darba līguma termiņš. Par darba līguma termiņa pagarināšanu uzskatāma arī jauna darba līguma noslēgšana ar to pašu darba devēju, ja laikposmā no iepriekšējā darba līguma noslēgšanas dienas līdz jaunā darba līguma noslēgšanas dienai tiesiskās attiecības nav bijušas pārtrauktas ilgāk...

Lietā bija strīds par likuma "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" (turpmāk - Interešu konflikta novēršanas likums) 6. panta ceturtajā daļā un 7. panta ceturtajā daļā ietverto amata savienošanas noteikumu piemērošanu. Pieteicējs uzskatīja, ka, ņemot vērā viņa atstādināšanu un tās apstākļus, tiesību normās paredzētie ierobežojumi nav piemērojami. Tomēr gan dome, gan tiesa uzskatīja, ka amata savienošanas ierobežojumi attiecas arī uz pieteicēju un izskatāmajā gadījumā nav pamata no tiem atkāpties. Senāta Administratīvo lietu departamenta 2024. gada 27. decembra spriedums lietā Nr. SKA–156/2024, (A420211721) Faktiskie apstākļi Rīgas pilsētas būvvaldes vadītājs (pieteicējs), tika atstādināts no amata līdz tiesas nolēmuma citā civillietā spēkā...

Ja kopējais valsts parāds 2024. gada nogalē sasniedza teju 18 miljardus eiro, tad, skatoties jau nedaudz sīkāk, pašvaldību līmenī — teju divi miljardi eiro ir aizdoti (izsniegti aizņēmumi un izsniegtie galvojumi) desmit lielākajām Latvijas pilsētām, galvenokārt Eiropas Savienības (ES) projektu līdzfinansēšanai. Patlaban vislielākos parādos slīkst Rēzekne (aizņēmuma apjoms uz vienu pilsētas iedzīvotāju), kur pērnā gada maijā sākās arī pilsētas finanšu stabilizācijas process un ir skaidrs, ka kādu laiku ar lielu vēzienu projektus realizēt vairs neizdosies. Savukārt vismazāk naudas šobrīd parādā ir Ventspils, un tas pilsētai dod iespēju finansiāli elpot daudz brīvāk. Izvērtēt — cik veiksmīgi pašvaldības ir aizņēmušās līdzekļus un...

Solidaritātes nodoklis ir valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (sociālās iemaksas), kas ir veiktas no ienākumiem, kas pārsniedz sociālo iemaksu objekta maksimālo apmēru, proti, no summas, kas, sākot no 2025. gada, pārsniedz 105 300 eiro gadā. Solidaritātes nodokļa likme ir 25%. Solidaritātes nodokļa maksātāji ir darba devēji, darba ņēmēji, iekšzemes darba ņēmēji pie darba devēja — ārvalstnieka, ārvalstu darba ņēmēji pie darba devēja — ārvalstnieka un pašnodarbinātie, kuri pakļauti valsts sociālajai apdrošināšanai un kuru ienākumi kalendāra gadā pārsniedz sociālo iemaksu maksimālo apmēru. Tiesību akti, kas nosaka solidaritātes nodokļa maksātājus, taksācijas periodu, solidaritātes nodokļa objektu, solidaritātes nodokļa likmi, kā arī solidaritātes nodokļa...

Raksts ir noslēgums tiesu prakses apskatam par 2023. un 2024. gadā pieņemtajiem Latvijas Republikas Senāta nolēmumiem publisko iepirkumu lietās. Apskats turpinājumos publicēts žurnāla Bilances Juridiskie Padomi 2024. gada jūnija — novembra numuros, kā arī žurnāla Bilance 2025. gada februāra numurā. Publikācijas lasāmas arī tiešsaistē portālā BilancePLZ. Drošības prasības IKT sistēmām kritiskās infrastruktūras objektos Senāta 2024. gada 30. septembra lēmumā lietā SKA–828/2024 ir vērtēti jautājumi par drošības prasībām un drošības riskiem, slēdzot publiskā iepirkuma līgumu. Minētajā lietā strīds radās saistībā ar pieteicējas neatbilstību Ministru kabineta 2015. gada 28. jūlija noteikumu Nr. 442 «Kārtība, kādā tiek nodrošināta informācijas un komunikācijas tehnoloģiju sistēmu...