Žurnāls BILANCE

Lietota auto statusu transportlīdzeklis iegūst, kad tas tiek pārdots vairāk nekā sešus mēnešus pēc tā nodošanas ekspluatācijā vai kad tas ir nobraucis vairāk nekā 6000 km. Uzņēmumiem, kas iegādājas lietotas vieglās automašīnas vai nodarbojas ar lietotu vieglo automašīnu tirdzniecību, jāizvērtē un jāpiemēro atbilstoša grāmatvedības uzskaite un nodokļu piemērošana. Šajā rakstā lielāks akcents likts uz auto tirgotājiem, kam tas ir pamatdarbības veids (bijušais NACE 2.0 4511 «Automobiļu un citu vieglo transportlīdzekļu pārdošana» — bija jānomaina uz NACE 2.1 «Mehānisko transportlīdzekļu mazumtirdzniecība»). Šogad tika pagarināts pamatdarbības veida maiņas termiņš. Līdz 2025. gada 31. jūlijam nodokļu maksātāji varēja precizēt iepriekšējā gada pamatdarbības veidu, ja tas nav korekts vai nebija paziņots, iesniedzot veidlapu «Paziņojums par nodokļu maksātāja pamatdarbības veidu». Ar transportlīdzekļu un to numurēto agregātu tirdzniecību ir tiesības nodarboties komersantam, kas normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ierīkojis un reģistrējis transportlīdzekļu tirdzniecības vietu. Komersanta iekārtotā tirdzniecības vieta, kurā tiks veikta tirdzniecība ar transportlīdzekļiem un to...

REDAKTORES SLEJA Vita Zariņa: Gatavojamies Bilances konferencei! Turpinās atvaļinājumu laiks un vasaras noskaņojums, tomēr Bilances komanda jau gatavojas ikgadējam lielākajam pasākumam — Bilances konferencei «Kam gatavoties grāmatvedim 2026. gadā?». Protams, ka varat jau pieteikties dalībai ar atlaidi, ja esat žurnāla abonents, vai par «agrā putna» pazeminātu maksu, ja skatīsities konferenci tiešraidē, bet šoreiz es gribu atgādināt par divām ļoti svarīgām nominācijām, kuras tiek piešķirtas katru gadu konferences laikā. Viena no tām ir Gada grāmatvedis, šī ir nominācija, kurā tradicionāli saņemam visvairāk pieteikumu, kuros grāmatvedis nereti ir raksturots kā zinošs kolēģis, kurš dalās ar savām zināšanām un pieredzi ar kolēģiem, palīdz darbu veikt efektīvāk. Otra balva ir Par mūža ieguldījumu. Nez kāpēc visiem liekas, ka tad cilvēkam jābū ar sirmu galvu, dziļā pensijas vecumā…., bet tas tā nav. INTERVIJA Ikars Kubliņš intervē Valsts ieņēmumu dienesta Nelegāli iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas pārvaldes direktori Agnesi Rudzīti: Klusējot par aizdomīgiem darījumiem, grāmatvedis var palikt bez...

Turpinās atvaļinājumu laiks un vasaras noskaņojums, tomēr žurnāla Bilance komanda jau gatavojas ikgadējam lielākajam pasākumam — Bilances konferencei «Kam gatavoties grāmatvedim 2026. gadā?». Protams, ka varat jau pieteikties dalībai ar atlaidi, ja esat žurnāla abonents, vai par «agrā putna» pazeminātu maksu, ja skatīsities konferenci tiešraidē, bet šoreiz es gribu atgādināt par divām ļoti svarīgām nominācijām, kuras tiek piešķirtas katru gadu konferences laikā. Viena no tām ir Gada grāmatvedis, šī ir nominācija, kurā tradicionāli saņemam visvairāk pieteikumu, kuros grāmatvedis nereti ir raksturots kā zinošs kolēģis, kurš dalās ar savām zināšanām un pieredzi ar kolēģiem, palīdz darbu veikt efektīvāk. Grāmatvedis ir arī draudzīgs, ar humora izjūtu, saviem hobijiem, ģimeni, dārzu utt. Tiešām ir patiess prieks, ka mums ir tik daudz labu, profesionālu grāmatvežu, un es zinu, ka tādu ir vēl daudz vairāk, tikai par viņiem neviens mums neuzraksta. Otra balva ir Par mūža ieguldījumu. Nez kāpēc visiem liekas, ka tad cilvēkam...

Līdz šim biežāk varēja lasīt Latvijas Republikas Senāta kā kasācijas instances pieņemtos spriedumus. Šai rakstā apskatīti apelācijas instanču — apgabaltiesu — 2024. gada nozīmīgi spriedumi darba tiesību jomā. Vidzemes apgabaltiesas 24.04.2024. spriedums lietā Nr. C71234123 Faktiskie apstākļi Prasītāja strādāja par vispārējās aprūpes māsu anestēzijā un intensīvajā aprūpē. 19.02.2023. viņa saņēma informāciju no kolēģes, ka slimnīcas nodaļā trūkst 10 fentanila ampulu (medikaments pieder pie narkotiskiem pretsāpju līdzekļiem — redakcijas piezīme). Pārbaudes laikā darba devēja izveidotā komisija konstatēja vairākus pārkāpumus, tai skaitā medikamentu aprites dokumentēšanas trūkumu un zāļu skapja neaizslēgšanu. Priekšlikums par disciplinārsoda piemērošanu tika izteikts pieciem darbiniekiem, taču tikai divas māsas (prasītāja un vēl viena kolēģe) tika sodītas tieši par iepriekšminēto ampulu iztrūkuma kontekstā norādītajiem pārkāpumiem, lai gan arī citi darbinieki bija rīkojušies līdzīgi. Darba devējs 03.04.2023. piemēroja prasītājai disciplinārsodu — rājienu — par darba pienākumu nepienācīgu izpildi, nenodrošinot dokumentētu dežūras maiņas nodošanu — pieņemšanu,...

Eiropas Savienības Tiesa (turpmāk — EST) 2025. gada 30. aprīlī sagatavoja spriedumu lietā Nr. C246/24 (ZZ, piedaloties Generalstaatsanwaltschaft Frankfurt am Main), kurā tika skatīts jautājums par banknošu, kuras paredzētas medicīnisko izdevumu segšanai Krievijā, attiecināšanu uz eksportu, ja tās nepieciešamas personīgai lietošanai. Rakstā aplūkota lieta EST tika skatīta, atbilstoši Līguma par Eiropas Savienības darbību 267. pantam, t.i., sniedzot prejudiciālo nolēmumu. Lietas Nr. C246/24 apstākļi Fiziskā persona (turpmāk — ZZ) no 2022. gada 31. maija līdz 21. jūnijam bija ieplānojusi ceļojumu uz Maskavu (Krievija). Lai īstenotu savu ceļojumu, ZZ bija paredzējusi 31. maijā lidot no Frankfurtes pie Mainas (Vācija) uz Stambulu (Turcija), bet no Stambulas lidot uz Maskavu. Frankfurtes pie Mainas lidostā ZZ bija jāiziet muitas kontrole, kurā tika konstatēts, ka ZZ bija 14 855 eiro un 99 150 Krievijas rubļu banknotes, ko viņa iepriekš nebija deklarējusi muitā. ZZ paskaidroja, ka nauda ir paredzēta ceļa izdevumiem, kā arī medicīnisko izdevumu...

Neskatoties uz to, ka Latvijas politiķi turpina aicināt iedzīvotājus ieguldīt uzkrātos finanšu līdzekļus pašu valsts ekonomikā, realitātē tas nemaz nav vienkārši jeb — citiem vārdiem sakot — nav jau kur. Taču nosacīti «brīvā» nauda, ar kuru varētu daudz vairāk atbalstīt vietējos, gadu gaitā ir uzkrājusies. Laikā, kad valsts resursi kļūst ierobežoti, tas būtu tieši laikā. Valdības mēģinājumi pirms diviem gadiem iekustināt kapitālu tirgu patlaban sāk rādīt kaut nelielus, bet tomēr rezultātus — biržā ir nonākušas pirmā pašvaldības uzņēmuma Rīgas ūdens obligācijas. Taču būtiskākie lēmumi — valsts un pašvaldību uzņēmumu kapitāldaļu kotācija biržā vēl tikai priekšā, un visdrīzāk būs jārēķinās arī ar politiskajiem šķēršļiem. Jāatgādina: Latvijā birža jeb kapitāla tirgus sāka attīstīties pagājušā gadsimta 90. gadu sākumā. Ar biržas starpniecību tika realizēts arī vairāku valsts uzņēmumu privatizācijas process. Diemžēl pēc privatizācijas uzņēmumi biržā pārsvarā neuzkavējās, vai arī no tur palikušajiem lielas jēgas tā mazākuma akcionāriem nebija — dividendes maksāja retais...

Žurnāla jūnija numurā informējām par aktualitātēm, piemērojot uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokli. Šajā rakstā Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Nodokļu pārvaldes Nodokļu un nodevu grāmatvedības metodikas daļas galvenā nodokļu inspektore Līga Īvāne skaidro par uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) piemērošanu uzņēmuma vieglajam transportlīdzeklim. Normatīvais regulējums Attiecībā uz UIN piemērošanu uzņēmuma vieglajam transportlīdzeklim saistošs ir Grāmatvedības likums, Ministru kabineta (MK) 2021. gada 21. decembra noteikumi Nr. 877 «Grāmatvedības kārtošanas noteikumi», Uzņēmumu ienākuma nodokļa likums un MK 2017. gada 14. novembra noteikumi Nr. 677 «Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma normu piemērošanas noteikumi». Vispirms ir jāievēro grāmatvedības uzskaites vispārīgās prasības. Uzņēmuma pienākums ir kārtot grāmatvedību, nodrošinot: visu saimniecisko darījumu uzskaiti; sniegt patiesu informāciju; iespēju izsekot saimniecisko darījumu norisei; arījumu iegrāmatošanu atbilstoši darījuma ekonomiskajai būtībai un saturam, pamatojoties uz attaisnojuma dokumentu. Attaisnojuma dokuments ir dokuments, kurš apliecina uzņēmuma saimnieciskā darījuma esamību un kurā ietverti Grāmatvedības likumā minētie rekvizīti un informācija par saimniecisko darījumu. Autotransporta...

Līdz šim biežāk varēja lasīt Latvijas Republikas Senāta kā kasācijas instances pieņemtos spriedumus. Šai rakstā apskatīts apelācijas instances — apgabaltiesas — 2024. gada spriedums darba tiesību jomā. Latgales apgabaltiesas 13.03.2024. spriedums lietā Nr. C12132623 Faktiskie apstākļi Prasītājs bija nodarbināts SIA no 01.09.2020. līdz 05.01.2022. Eiropas Sociālā fonda projekta «Subsidētas darbavietas bezdarbniekiem» ietvaros. Darba līgumā noteikts, ka darba samaksa pēc likumā noteiktajiem ieturējumiem jāizmaksā ar pārskaitījumu uz darbinieka norādīto bankas kontu. Prasītājs tiesā iesniedza prasību par 1876,12 EUR darba samaksas par laikposmu no 01.04.2022. līdz 31.08.2021., atlīdzības par neizmantoto atvaļinājumu, kā arī 10 000 EUR morālā kaitējuma atlīdzības piedziņu. Darbinieks apgalvoja, ka darba samaksa minētajā periodā viņam netika pārskaitīta uz bankas kontu, kā to paredzēja darba līgums. Tā vietā SIA valdes loceklis ar psiholoģisku spiedienu un draudiem piespiedis viņu parakstīt izdevumu orderus par darba samaksas saņemšanu skaidrā naudā, faktiski to neizmaksājot. Darba devēja prasību...

Latvijas Republikas Senāts pirms diviem gadiem pieņēma spriedumu1, kas, šķiet, slēdza diskusiju par iepriekš novērtētu zaudējumu pieļaujamību Latvijā, faktiski atzīstot tos par nepieļaujamiem. Šis lēmums sākotnēji radīja cerības uz skaidrību, taču beigās izrādījās vilšanās, jo pat pēc juristu publikācijām un divu gadu ilga klusuma joprojām nav vienotas izpratnes par šī institūta piemērojamību Latvijas tiesību sistēmā. Tas liecina par tēmas aktualitāti un ir vērts padziļināti izprast, kas ir iepriekš novērtētie zaudējumi, kā tie tiek aplūkoti citās tiesību sistēmās un kāpēc to pieļaujamība Latvijā būtu jāpārvērtē. Viedokli par šo jautājumu izglītojošā seminārā sniedza Sergejs Rudāns, ZAB COBALT vadošais speciālists un zvērināts advokāts. Iepriekš novērtēto zaudējumu interpretācija Eiropas tiesībās 1 Senāta Civillietu departamenta 2023. gada 30. marta spriedums lietā Nr. C24160116, SKC–3/2023. Iepriekš novērtētie zaudējumi ir tiesību institūts, kas radies anglosakšu tiesību sistēmā, un to izpratnei bieži tiek meklētas atbildes tieši tur. Tomēr jāņem vērā, ka anglosakšu tiesības ir ļoti plašs...

Līdz šim biežāk varēja lasīt Latvijas Republikas Senāta kā kasācijas instances pieņemtos spriedumus. Šai rakstā apskatīti apelācijas instanču — apgabaltiesu — 2024. gada trīs nozīmīgi spriedumi darba tiesību jomā. Latgales apgabaltiesas 28.03.2024. spriedums lietā Nr. C12141623 Faktiskie apstākļi Prasītājs kopš 1990. gada ilgstoši strādāja izglītības iestādē dažādos amatos. 24.03.2023. darba devējs izdeva rīkojumu, ar kuru prasītājs tika atstādināts no darba no 27.03.2023. bez darba algas saglabāšanas. Atstādināšanas iemesls bija audzēknes iesniegums, kurā viņa norādīja uz iespējamām seksuāla rakstura darbībām no prasītāja puses, kas, pēc viņas teiktā, ietekmējušas viņas mācību procesu un psihisko stāvokli. Darba devējs, balstoties uz Darba likuma 58. panta trešo daļu un Bērnu tiesību aizsardzības likumu, atzina, ka atstādināšana ir nepieciešama, lai novērstu iespējamu apdraudējumu izglītojamo drošībai. Prasītājs tika aicināts sniegt paskaidrojumus, taču to nedarīja un 27.03.2023. iesniedza atlūgumu pēc paša vēlēšanās. Prasītājs uzskatīja atstādināšanu par prettiesisku un cēla prasību tiesā, pieprasot...

Latvijas mājsaimniecību kopējais noguldījumu apjoms Latvijas komercbankās sasniedzis ap 11 miljardiem eiro. Vēl apmēram tikpat liels ir arī uzņēmumu noguldījumu apjoms. Mājsaimniecību gadījumā lielākā daļa (2024. gada vidū — ap 8 miljardiem eiro) no šīs naudas tiek turēta norēķinu kontos, nepelnot nekādus pieauguma procentus, un tikai apmēram viena piektdaļa noguldīta depozītos. Taču cik ienesīgs naudas investēšanas veids ir termiņnoguldījumi un vai iedzīvotājiem nav pieejami arī izdevīgāki finanšu ieguldīšanas instrumenti? Kuri no tiem ir piemēroti arī «vidusmēra pilsonim», kurš negrasās kļūt par finanšu tirgus ekspertu un nodarboties ar ieguldīšanas operācijām ikdienā? Kā salīdzināt un izvērtēt to iespējamo atdevi un risku? Kuri ieguldīšanas rīki sasniedz vislabāko līdzsvaru? Noguldījumi nav ceļš uz bagātības vairošanu Termiņnoguldījumu procenti Latvijas komercbankās aizvien ir pieticīgi. Tie labākajā gadījumā sasniedz vien ap 2% gadā. Piemēram, Swedbank piedāvā divas noguldījumu opcijas — Krājrīks, ar neierobežotām naudas izņemšanas iespējām jebkurā brīdī, ar 1,75% gada likmi, un Termiņdepozīts, kuram savādā...

Grāmatvedības normatīvie akti un normatīvie akti par nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu lietošanas kārtību neliedz par saņemto samaksu skaidrā naudā vai ar maksājuma karti izsniegt darījuma partnerim vai klientam kases čeku elektroniskā veidā, ja tajā ir ietverti rekvizīti, kas kases čekam noteikti normatīvajos aktos par nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu tehniskajām prasībām. Tādējādi kases čeks elektroniskā formā ir līdzvērtīgs maksājuma apliecinājums kases čekam papīra formā. Vēsturiski pirmais tika ieviests termins «elektroniskais čeks», jo tie tika saistīti ar elektroniskajām ierīcēm, piemēram, kases aparātiem un datoriem. Laikam ejot un tehnoloģijām attīstoties, biežāk sāk lietot arī jēdzienu «digitālais čeks», taču pēc būtības tas ir tas pats elektroniskais čeks. Jau patlaban digitālā formāta kases čeku izsniegšanu klientiem Latvijā nodrošina mazumtirdzniecības uzņēmumi un degvielas uzpildes stacijas, piemēram, Rimi, Maxima, Neste, Virši, Circle K, Viada u.c. Var izsniegt digitālā vai papīra formātā Latvijas tirgū ir pieejams...

Mūsdienu mobilajā un atvērtajā pasaulē personām ir iespēja pastāvīgi dzīvot vai uzturēties Latvijā un turpināt būt nodarbinātam ārvalstu uzņēmumā, kas Latvijā nereģistrē pārstāvniecību vai atsevišķu uzņēmumu. Iemesli var būt dažādi. Gan privāti, jo ir radušās ģimenes saites ar Latviju un persona vēlas savu privāto dzīvi veidot Latvijā, gan darba attiecību ietvaros, kad persona tiek nosūtīta veikt konkrētus darba pienākumus Latvijā uz īsāku vai garāku laiku. Normatīvie akti paredz iespējas nodarbinātajam pašam veikt nodokļu aprēķinus, deklarēšanu un nomaksu. Normatīvie akti paredz divus variantus: Iekšzemes darba ņēmējs pie darba devēja — ārvalstnieka. Ārvalsts darba ņēmēja pie darba devēja — ārvalstnieka. Personas, kas reģistrējas kādam no šiem statusam var būt: rezidenti, kas kalendāra gadā ir guvuši ienākumus Latvijā un/vai ārvalstīs; nerezidenti, kas kalendāra gadā ir guvuši ienākumus Latvijā. Ja personu nodarbina darba devējs — ārvalstu nodokļu maksātājs —, nodokļus aprēķina un valsts budžetā iemaksā darba devējs vai pati persona (darba...

Uzņēmumu dibināšana un attīstīšana, tāpat arī Komerclikuma normu pārzināšana ir uzņēmuma dalībnieku un uzņēmuma vadības (valdes) jautājums. Tomēr praksē novēroju, ka šo zināšanu pietrūkst un dažkārt grāmatvedim ir jāiesaistās atsevišķu procesu, kas saistās ar pamatkapitālu un peļņas sadali, sakārtošanā. Sabiedrības ar ierobežotu atbildību (turpmāk — SIA) minimālais pamatkapitāla lielums ir 2800 eiro. Kopš 2010. gada Latvijā var nodibināt arī mazkapitāla SIA. Mazkapitāla SIA ir sabiedrība, kuras: pamatkapitāls ir mazāks par 2800 eiro; dibinātāji ir tikai fiziskās personas, un to maksimālais skaits ir pieci; dalībnieki ir tikai fiziskās personas, un to maksimālais skaits ir pieci; valdes locekļu amatus var ieņemt tikai sabiedrības dalībnieki; dalībnieks vienlaikus drīkst būt tikai vienā mazkapitāla SIA. Šāda forma tika ieviesta, lai veicinātu jaunu komercsabiedrību dibināšanu un uzlabotu Latvijas pozīciju dažādos pētījumos. Viens no argumentiem, kāpēc Latvijai bija nepieciešams ieviest šādu rīku, lai veicinātu jaunu komercsabiedrību dibināšanu, bija Pasaules Bankas veiktais pētījums Doing Business...

Klāt atvaļinājumu laiks, un arī šogad, veicot atvaļinājuma naudas aprēķinus, grāmatvežiem rodas jautājumi, kas pārsvarā ir saistīti ar atvaļinājuma perioda noteikšanu un apmaksājamo dienu skaitu, ja atvaļinājuma laikā gadās svētku dienas vai pārceltās darba dienas. Atvaļinājuma ilgumu nosaka Darba likuma (DL) 149. pants, un tas nedrīkst būt īsāks par četrām kalendāra nedēļām, neskaitot svētku dienas (izņemot dažas profesijas). Atvaļinājumu var izmantot vienā «gabalā» vai dalīti. Vienīgā prasība — tas jāizmanto divas kalendāra nedēļas nepārtraukti, bet pārējās daļas izmantošanai ierobežojuma nav. No likuma formulējuma izriet šādi secinājumi: likums «mēra» atvaļinājumu kalendāra nedēļās, nevis dienās. Tas, ka dažos uzņēmumos atvaļinājumu piešķir dienās (ar mērķi gūt vairākas apmaksātās dienas) — nav uzskatāms par normu (darba devējam nav pienākuma piešķirt atvaļinājumu «dienās»). Tā ir tikai darba devēja labā griba; piešķirtā atvaļinājuma periodā ieskaita visas kalendāra dienas pēc kārtas (maksimāli — 28), izņemot svētku dienas (gan darba dienās, gan brīvdienās). Tādēļ atvaļinājums mēdz būt...