E-ŽURNĀLS BILANCE

Lēmums turpmākos gados kā galveno prioritāti noteikt ārējās un iekšējās drošības stiprināšanu skar ne tikai valsts naudu. Visdrīzāk papildu līdzekļi, turklāt daudz vairāk nekā līdz šim, civilās aizsardzības stiprināšanai būs jāatvēl arī pašvaldībām, jo īpaši valstspilsētām, kur koncentrējas gan Latvijas iedzīvotāji, gan uzņēmēji un līdz ar to arī investīcijas. Ņemot vērā turpmākās tendences, ir skaidrs, ka tās vietvaras, kuras spēs piesaistīt militārās nozares uzņēmējus un pašas daudz vairāk ieguldīt savu iedzīvotāju drošības vairošanā un aizsardzībā, būs arī ekonomiski daudz stiprākas un bagātākas. Taču ne viss ir tik vienkārši. Ja ielūkojamies valstspilsētu šā gada budžetos, tad nākas secināt, ka ar naudas novirzīšana civilajai aizsardzībai, piemēram, kaut vai patvertņu izveidošanai, tās īpaši neaizraujas. Jā, nauda sabiedriskajai kārtībai un drošībai tiek atvēlēta, taču realitātē tas nozīmē, ka lauvas tiesa aiziet pašvaldības policijas darba nodrošināšanai. Taču, ņemot vērā pēdējā laika straujās starptautiskās politikas pārmaiņas un Eiropas valstu, tai skaitā arī Latvijas, apņemšanos daudz būtiskāk stiprināt savu...

Izskatāmajā lietā bija strīds par to, vai darbinieks var nepakļauties darba devēja rīkojumiem un patvaļīgi veikt darbu attālināti, ja darba līgumā darbinieka faktiskā darba vieta norādīta konkrētā adresē vai ārpus darba vietas telpām, strādājot tāldarba režīmā. Zemgales apgabaltiesas 2024. gada 17. janvāra spriedums lietā Nr. C73414223 Darbinieka faktiskā darba vieta darba līgumā bija norādīta konkrētā adresē vai ārpus darba vietas telpām, strādājot tāldarba režīmā. Laikā no 08.12.2022. līdz 16.02.2023. darbiniekam bija pārejoša darbnespēja, pēc kuras viņš darbā klātienē nav ieradies un nav informējis darba devēju, ka strādās attālināti, nav saskaņojis ar darba devēja pienākumu pildīšanu attālināti, konkrēti darba uzdevumi no daba devēja darbiniekam netika doti. Darbiniekam 06.03.2023. tika pieprasīti rakstveida paskaidrojumi par darba kavējumu. Darbinieks 21.03.2023. paskaidrojumos norādīja, ka par darbnespējas noslēgšanu ziņots, nosūtot īsziņu uz tālruņa numuru, un darba līgums viņam atļauj veikt darbu attālinātā režīmā. Darba devējs darbiniekam vispirms izteica rājienu, bet 04.03.2023. uzteikts darba līgums, pamatojoties uz Darba likuma...

Liepājai — vēju pilsētai starp jūru un ezeru — allaž piemitis īpašs šarms gan dabas, gan arhitektūras un kultūras dzīves dēļ. Šis šarms vienmēr vilinājis ļaudis, un uz Liepāju labprāt pārceļas tie, kas var strādāt attālināti un kuriem nav būtisks galvaspilsētas tuvums. Iespējams, uz Liepāju pārceltos vēl vairāk cilvēku, taču jautājums, kā parasti, ir par, pirmkārt, darba (un atalgojuma) iespējām, otrkārt, dzīvojamā fonda pieejamību. Bilances valstspilsētu pētījuma priekšpēdējā pilsētu apskatā zem lupas liekam Latvijas trešo apdzīvotāko pilsētu — Liepāju. Liepājas Metalurga spožums un posts Līdzīgi kā Valmieras un Valmieras stikla šķiedras gadījumā, Liepājas ekonomika ilgstoši tika asociēta ar smagās metalurģijas flagmani Liepājas Metalurgs, kura iespaidīgo skursteņu izverstie sarkanīgie dūmi nereti bija arī pirmais vizuālais iespaids, iebraucot Liepājā no Rīgas šosejas puses. Savulaik tika lēsts, ka Liepājas Metalurga sekmīga pastāvēšana tieši vai netieši ietekmē ceturtās daļas Liepājas iedzīvotāju labklājību, bet uzņēmuma devums visas Latvijas ekonomikas pievienotajā vērtībā veidoja ap pusprocentu1 (Liepājas dome norāda,...

Latvijas kapitāla tirgus attīstība un spēja sekmīgi piesaistīt privātos investorus ir daudzšķautņains temats, kas pastāvīgi atrodas finanšu ekspertu, uzņēmēju un potenciālo ieguldītāju uzmanības lokā. Šogad Latvijas Bankas rīkotā Latvijas kapitāla tirgus foruma «No stratēģiskiem lēmumiem līdz investoru uzticībai» ietvaros tika organizēta paneļdiskusija «Kā iepatikties privātajam investoram», kurā jomas eksperti pārrunāja pašreizējo situāciju Latvijas kapitāla tirgū, kā arī atklāja gan izplatītākās Latvijas uzņēmēju kļūdas, gan veiksmīgas stratēģijas ieguldītāju piesaistē. Interese aug, traucē informācijas trūkums Latvijā joprojām ir salīdzinoši zems privāto investoru skaits. Kā minēja sarunas moderators un ieguldīšanas eksperts Toms Kreicbergs, patlaban tikai 10–20% no banku klientiem izmanto kaut vai krājkonta vai termiņnoguldījumu iespējas, nemaz nerunājot par vērtspapīru kontiem. Viņa skatījumā galvenie šķēršļi, kas kavē straujāku investīciju kultūras attīstību, saistāmi ar vēsturiskajiem aizspriedumiem, kas dziļi iesakņojušies sabiedrībā. Tie lielā mērā saistīti ar pagājušā gadsimta deviņdesmito gadu dramatiskajiem notikumiem finanšu sektorā, piemēram, banku krīzēm un dažādiem finanšu instrumentu ļaunprātīgas izmantošanas gadījumiem. Šī negatīvā vēsturiskā...

Prakse liecina, ka nereti veidojas situācijas, kad parādniekam ir grūtības izpildīt uzņemtās saistības pret kreditoru. Lai pēc iespējas mazinātu šādus gadījumus, kad saistības netiek pildītās, lieti noder saistību izpildes nodrošinājumi. Kādi tie var būt, ko paredz Civillikums un speciālie normatīvie akti, kas šajā jomā ir aktuāls tiesu praksē, skaidro Sandis Bērtaitis, zvērināts advokāts, WALLESS zvērinātu advokātu birojs SIA partneris. Saistību tiesībai neatkarīgi no tā, vai šī saistību tiesība izriet no tiesiska darījuma, likuma vai neatļautas darbības, piemīt juridiskais spēks. Kā to savulaik ir atzīmējis profesors Kalvis Torgāns, saistību tiesībai pašai par sevi ir pietiekami liels spēks, lai kreditors varētu prasīt izpildījumu un vajadzības gadījumā panāktu tiesas spriedumu par saistības piespiedu izpildi. Taču ar to ne vienmēr pietiek, lai kreditors faktiski saņemtu viņam pienākošos izpildījumu. Nav zināms, vai brīdī, kad pienāks laiks nokārtot saistības, parādniekam būs: manta, ar ko samaksāt parādu vai atlīdzināt zaudējumus (var nepietikt aktīvu saistību izpildei vai pastāvēt citi kreditoru...

Uzņēmumu iesniegtajos gada pārskatos, kurus pārbauda zvērināti revidenti, nereti sastopamas kļūdas. Kāda ir gada pārskatu kultūra Latvijā? Kam pievērst uzmanību, gatavojot dokumentus, lai kļūdu nebūtu? «Gada pārskata kultūru sabojāja Valsts ieņēmumu dienesta (VID) elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS) ieviestā gada pārskata strukturētā finanšu pārskata forma, kura ir obligāta. Tajā ir daudz absurda, jo gada pārskats nav dokuments, kur ciparus var burtiski pārrakstīt norādītajās ailītēs,» uzskata Ieva Liepiņa, zvērināta revidente, zvērinātu revidentu komercsabiedrības SIA Ievas Liepiņas birojs valdes locekle. «Finanšu pārskata strukturēto formu vajadzētu mainīt, jo tai nav saprotama lietderīga pielietojuma. Gada pārskatu iesniegšanu nevajadzētu likt jebkādā formā. Labi, var aizpildīt bilanci, veikt peļņas — zaudējumu aprēķinus, bet visiem pielikumiem būtu jābūt brīvi aizpildāmiem.» Kā piemēru revidente min vienu finanšu pārskata pielikuma formu, kas paredz sniegt ziņas par bilances datumā nepabeigtajiem ilgtermiņa būvniecības līgumiem — cik ir kopējā līguma summa, kāds ir saņemtais avanss, atzītie zaudējumi. Ir uzprogrammēts pielikums, kurā ziņas ir jānorāda par...

Kad iesniedz gada pārskatu (GP), svarīga ir tā kvalitāte. Tāpēc nav svarīga steiga un iesniegšana pirms termiņa, bet rūpīgi jāpārbauda visi dati, jāveic inventarizācijas ne tikai mantai un naudai, bet principā visiem bilances posteņiem. Es šādu pārbaudi veicu pirms katra gada pārskata iesniegšanas. Un tas nekas, ka visu gadu rūpīgi esmu kārtojusi grāmatvedību, mēs esam tikai cilvēki un varam kļūdīties. Tāpēc, nepārmetot neko sev un citiem, — vienkārši veicam pilno inventarizāciju un būsim 100% pārliecināti par to, ko norādām GP. 1 Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma 97. pants. Gada pārskatu (turpmāk GP) iesniegšanas termiņš uzņēmumiem ir atkarīgs no sabiedrības lieluma pēc Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma (turpmāk GPKGPL) normām. Ja esat mikrosabiedrība vai maza sabiedrība, GP jāiesniedz ne vēlāk kā piecus mēnešus pēc pārskata gada beigām; bet, ja esat vidēja vai liela sabiedrība, GP iesniegšanas termiņš ir ne vēlāk kā septiņus mēnešus pēc pārskata gada beigām1. Kas ir...

«Nav nekā lieliskāka, kā darīt ikdienā to, kas ir sirdsdarbs,» par savu darbu saka titula «Gada grāmatvedis 2024» ieguvēja Sigita Valukevica, lauksaimniecības un meža tehnikas tirdzniecības uzņēmuma SilJa galvenā grāmatvede. «Būtiski ir mīlēt savu profesiju, jo tā nav tikai izglītība diplomā. Jābūt uguntiņai acīs. Ja tās nav, īsti var nesanākt.» Ar kādām sajūtām saņēmāt apbalvojumu? Šo titula nomināciju negaidīju, nebija ne mazākās nojausmas, ka esmu tai pieteikta. Kad žurnāla Bilance galvenā redaktore Vita Zariņa sāka lasīt aprakstu, sapratu, ka tas ir par mani. Sirds apmeta kūleni, bija pacilājoša sajūta. Pārsteigums, satraukums un reizē arī ļoti liels gandarījums, ka mana ieguldītā enerģija ir pamanīta, un pats vērtīgākais — esmu iemantojusi uzņēmuma vadības uzticību. Tās ir emocijas, kuras nevar izteikt naudā. Titula saņemšana ir motivācija — būt vēl labākai, iet uz jauniem mērķiem un izaicinājumiem. Par jums uzņēmuma valdes priekšsēdētāja Silva Jeromanova–Maura teica, ka esat «izcili rūpīga, lojāla, atbildīga, apzinīga, vienmēr jūtos droša, kad...

Lai gan žurnālā atradīsiet daudz noderīgas informācijas par gada pārskata sagatavošanas prasībām, tomēr vispirms gribu piedāvāt izlasīt interviju ar titula Gada grāmatvedis 2024 ieguvēju Sigitu Valukevicu, lauksaimniecības un meža tehnikas tirdzniecības uzņēmuma SilJa galveno grāmatvedi. Sigita saka, ka ir ļoti liels gandarījums, ka ieguldītā enerģija ir pamanīta, un pats vērtīgākais — «esmu iemantojusi uzņēmuma vadības uzticību. Tās ir emocijas, kuras nevar izteikt naudā. Titula saņemšana ir motivācija — būt vēl labākai, iet uz jauniem mērķiem un izaicinājumiem.» To es novēlu arī visiem jums! Tomēr mums ir jāatgriežas pie ikdienas pienākumiem un rūpīgi jāpārbauda visi dati, jāveic inventarizācija ne tikai mantai un naudai, bet principā visiem bilances posteņiem. Inga Pumpure šādu pārbaudi veic pirms katra gada pārskata iesniegšanas. Un tas nekas, ka visu gadu viņa ir rūpīgi kārtojusi grāmatvedību, mēs esam tikai cilvēki un varam kļūdīties. Tāpēc, nepārmetot neko sev un citiem, — vienkārši veicam pilno inventarizāciju un būsim 100% pārliecināti par to,...

REDAKTORES SLEJA Vita Zariņa: Par motivāciju, jauniem mērķiem un izaicinājumiem Lai gan žurnālā atradīsiet daudz noderīgas informācijas par gada pārskata sagatavošanas prasībām, tomēr vispirms gribu piedāvāt izlasīt interviju ar titula Gada grāmatvedis 2024 ieguvēju Sigitu Valukevicu, lauksaimniecības un meža tehnikas tirdzniecības uzņēmuma SilJa galveno grāmatvedi. Sigita saka, ka ir ļoti liels gandarījums, ka ieguldītā enerģija ir pamanīta, un pats vērtīgākais — «esmu iemantojusi uzņēmuma vadības uzticību. Tās ir emocijas, kuras nevar izteikt naudā. Titula saņemšana ir motivācija — būt vēl labākai, iet uz jauniem mērķiem un izaicinājumiem.» To es novēlu arī visiem jums! INTERVIJA Inese Helmane intervē Sigitu Valukevicu: Grāmatvede ar uguntiņu acīs «Nav nekā lieliskāka, kā darīt ikdienā to, kas ir sirdsdarbs,» par savu darbu saka titula «Gada grāmatvedis 2024» ieguvēja Sigita Valukevica, lauksaimniecības un meža tehnikas tirdzniecības uzņēmuma SilJa galvenā grāmatvede. «Būtiski ir mīlēt savu profesiju, jo tā nav tikai izglītība diplomā. Jābūt uguntiņai acīs. Ja tās nav, īsti var...

Šajā lietā tika skatīts strīds par to, kura likuma norma piemērojama akadēmiskā personāla darba līguma termiņam. Senāta Civillietu departamenta 2024. gada 16. decembra rīcības sēdes lēmums lietā Nr. SKC–1003/2024 (C770852724) Darba likuma 45. panta pirmajā daļā ir noteikts, ka uz noteiktu laiku noslēgta darba līguma termiņš nevar būt ilgāks par pieciem gadiem (ieskaitot termiņa pagarinājumus), ja citā likumā nav noteikts cits darba līguma termiņš. Par darba līguma termiņa pagarināšanu uzskatāma arī jauna darba līguma noslēgšana ar to pašu darba devēju, ja laikposmā no iepriekšējā darba līguma noslēgšanas dienas līdz jaunā darba līguma noslēgšanas dienai tiesiskās attiecības nav bijušas pārtrauktas ilgāk par 60 dienām pēc kārtas. Savukārt Zinātniskās darbības likuma 26. panta otrajā daļā ir noteikts, ka personas akadēmiskajos amatos ievēlē uz sešiem gadiem atklāta konkursa rezultātā zinātniskā institūta nolikumā vai komercsabiedrības statūtos noteiktajā kārtībā. Senāts ar rīcības sēdes lēmumu atteica ierosināt kasācijas tiesvedību un norādīja: Kā tas tieši norādīts Darba likuma 45....

Lietā bija strīds par likuma "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" (turpmāk - Interešu konflikta novēršanas likums) 6. panta ceturtajā daļā un 7. panta ceturtajā daļā ietverto amata savienošanas noteikumu piemērošanu. Pieteicējs uzskatīja, ka, ņemot vērā viņa atstādināšanu un tās apstākļus, tiesību normās paredzētie ierobežojumi nav piemērojami. Tomēr gan dome, gan tiesa uzskatīja, ka amata savienošanas ierobežojumi attiecas arī uz pieteicēju un izskatāmajā gadījumā nav pamata no tiem atkāpties. Senāta Administratīvo lietu departamenta 2024. gada 27. decembra spriedums lietā Nr. SKA–156/2024, (A420211721) Faktiskie apstākļi Rīgas pilsētas būvvaldes vadītājs (pieteicējs), tika atstādināts no amata līdz tiesas nolēmuma citā civillietā spēkā stāšanās laikam, par atstādināšanas laiku nesaņemot darba samaksu. Pieteicējs lūdza domei atļauju savienot amatu ar konsultanta un projektu vadītāja amatu SIA ALPS ainavu darbnīca. Dome atteica atļauju, pamatojoties uz Interešu konflikta novēršanas likumu, kas publiskas personas iestādes vadītājam aizliedz savienot amatu ar darbu privātā kapitālsabiedrībā. Pieteicējs šo atteikumu apstrīdēja tiesā. Gan pirmās,...

Solidaritātes nodoklis ir valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (sociālās iemaksas), kas ir veiktas no ienākumiem, kas pārsniedz sociālo iemaksu objekta maksimālo apmēru, proti, no summas, kas, sākot no 2025. gada, pārsniedz 105 300 eiro gadā. Solidaritātes nodokļa likme ir 25%. Solidaritātes nodokļa maksātāji ir darba devēji, darba ņēmēji, iekšzemes darba ņēmēji pie darba devēja — ārvalstnieka, ārvalstu darba ņēmēji pie darba devēja — ārvalstnieka un pašnodarbinātie, kuri pakļauti valsts sociālajai apdrošināšanai un kuru ienākumi kalendāra gadā pārsniedz sociālo iemaksu maksimālo apmēru. Tiesību akti, kas nosaka solidaritātes nodokļa maksātājus, taksācijas periodu, solidaritātes nodokļa objektu, solidaritātes nodokļa likmi, kā arī solidaritātes nodokļa maksāšanas kārtību un regulē citus ar šā nodokļa aprēķināšanu, maksāšanu un administrēšanu saistītus jautājumus, ir Solidaritātes nodokļa likums, kā arī saskaņā ar likuma «Par valsts sociālo apdrošināšanu» un Solidaritātes nodokļa likumu izdotie Ministru kabineta 2000. gada 2. maija noteikumi Nr. 164 «Kārtība, kādā tiek aprēķinātas un atmaksātas pārmaksātās valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas...

Raksts ir noslēgums tiesu prakses apskatam par 2023. un 2024. gadā pieņemtajiem Latvijas Republikas Senāta nolēmumiem publisko iepirkumu lietās. Apskats turpinājumos publicēts žurnāla Bilances Juridiskie Padomi 2024. gada jūnija — novembra numuros, kā arī žurnāla Bilance 2025. gada februāra numurā. Publikācijas lasāmas arī tiešsaistē portālā BilancePLZ. Drošības prasības IKT sistēmām kritiskās infrastruktūras objektos Senāta 2024. gada 30. septembra lēmumā lietā SKA–828/2024 ir vērtēti jautājumi par drošības prasībām un drošības riskiem, slēdzot publiskā iepirkuma līgumu. Minētajā lietā strīds radās saistībā ar pieteicējas neatbilstību Ministru kabineta 2015. gada 28. jūlija noteikumu Nr. 442 «Kārtība, kādā tiek nodrošināta informācijas un komunikācijas tehnoloģiju sistēmu atbilstība minimālajām drošības prasībām» (turpmāk — noteikumi Nr. 442) prasībām. Noteikumu Nr. 442 regulējums cita starpā noteica, ka līgumu par pakalpojumu, programmatūru vai iekārtu iegādi paaugstinātas drošības sistēmām atļauts slēgt ar juridisku personu, kuras pakalpojuma nodrošināšanai izmantoto programmatūru vai iekārtu ražotājs ir juridiska persona, kas reģistrēta NATO, Eiropas Savienības vai Eiropas Ekonomiskās...

Jau daudzus gadus valsts un Eiropas Savienības (ES) finansētas programmas ietvaros pirmsskolniekiem un 1.–9. klašu skolēniem izglītības iestādēs ir iespēja bez maksas saņemt augļus, dārzeņus un piena produktus. Atbalsta piešķiršana notiek saskaņā ar Ministru kabineta (MK) 2017. gada 16. augusta noteikumiem Nr. 485 «Valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanas, administrēšanas un uzraudzības kārtība augļu, dārzeņu un piena piegādei izglītības iestādēm». Atbalsta piešķiršana, administrēšana un uzraudzība ir uzticēta Lauku atbalsta dienestam (LAD). It kā viss izskatās vienkārši — ražotājs aizved pienu, augļus vai dārzeņus, ēdinātājs izdala, LAD samaksā par pienu, augļiem vai dārzeņiem. Tātad — bērni paēduši, ražotājs naudu saņēmis. Bet tik vienkārši tomēr viss nav — it īpaši saistībā ar pievienotās vērtības nodokļa (PVN) piemērošanu. Atbalsta pretendents var būt ražotājs, pašvaldība vai izglītības iestāde, ēdināšanas uzņēmums. Atbalsta likmes tiek noteiktas par vienu porciju augļu, dārzeņu un asorti, kā arī par vienu litru piena. Liela daļa no tiem ražotājiem, kas programmas ietvaros piegādā...