E-ŽURNĀLS BILANCE

Kā norāda Valsts ieņēmumu dienests (VID), algas nodokļa grāmatiņa (turpmāk — ANG) ir tikai elektroniskā formā pieejama informācijas krātuve par iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) un tā atvieglojumu piemērošanu. ANG dati ir atrodami VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS), tā ir pieejama ikvienam Latvijas iedzīvotājam. Tās izmantošanu regulē Ministru kabineta 2013. gada 4. jūnija noteikumi Nr. 304 «Kārtība, kādā piešķirama algas nodokļa grāmatiņa» un likums «Par iedzīvotāju ienākuma nodokli». ANG ir nepieciešama, lai: iedzīvotāji paši varētu izvēlēties, kādus nodokļa atvieglojumus izmantot; vecāki varētu informēt darba devēju, kurš no vecākiem algai piemēros atvieglojumu par bērniem; VID darba devēju informētu par mēneša neapliekamā minimuma...

Kaļot gada plānus par finansējuma piesaisti savai komercdarbībai kapitāla tirgos, ir vērts ieskatīties, kādu atbalstu valsts piedāvā, proti, Ministru kabineta (MK) 2023. gada 17. oktobra noteikumi Nr. 597 «Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 1.2.1. specifiskā atbalsta mērķa «Pētniecības un inovāciju kapacitātes stiprināšana un progresīvu tehnoloģiju ieviešana uzņēmumiem» 1.2.1.3. pasākuma «Uzņēmuma atbalsts dalībai kapitāla tirgos» īstenošanas noteikumi». Kā minēts šo noteikumu projekta anotācijā, Latvija ir starp tām valstīm, kur kapitāla tirgus attīstībā vēl ir liels potenciāls. Vērtējot pēc akciju tirgus kapitalizācijas pret iekšzemes kopproduktu (IKP), Latvija ir pēdējā vietā starp Eiopas Savienības (ES) valstīm, būtiski atpaliekot arī no kaimiņvalstīm....

Administratīvās apgabaltiesas 2024. gada 3. jūnija spriedums lietā Nr. A420225922 Lietas faktiskie apstākļi Ar Jēkabpils pilsētas Administratīvās komisijas 23.02.2021. lēmumu pieteicējs, kurš strādāja par profesionālās izglītības iestādes skolotāju, saukts pie administratīvās atbildības par to, ka vairākus gadus viņš bijis emocionāli vardarbīgs pret nepilngadīgajām personām, un viņam piemērots naudas sods. 05.03.2021. darba devējs atbrīvoja pieteicēju no darba, pamatojoties uz Darba likuma 115. panta piekto daļu, sakarā ar neatbilstību likumam. Paziņojumā par darba attiecību izbeigšanu norādīts, ka 01.03.2021. saskaņā ar Bērnu tiesību aizsardzības likuma 72. panta ceturto daļu no Iekšlietu ministrijas Informācijas centra saņemta izziņa, ka sodu reģistrā ir iekļautas ziņas par...

Aizvadītajā gadā RMS Forum rīkotajā tiešsaistes konferencē «Nodokļu strīdi un tiesvedība» konferences lektori uzsvēra, cik būtiska ir savlaicīga sadarbība ar Valsts ieņēmumu dienestu (VID), lai nenonāktu līdz situācijai, kad risinājumu meklējumam jāvēršas tiesā. Noderīgu informāciju konferences klausītājiem sniedza Elīna Putniņa, Latvijas Nodokļu konsultantu asociācijas valdes locekle, Deloitte Latvia nodokļu departamenta direktore, kura aicināja nodokļu maksātājus saņemt VID konsultācijas par interesējošiem jautājumiem. Viņa uzsvēra, ka šajā procesā saskata daudz vairāk iespēju nekā risku. Jaunajā Valsts ieņēmumu dienesta likumā, ko Saeima gala lasījumā pieņēma 2024. gada 31. oktobrī un kas stāsies spēkā no 2026. gada, tā 4. panta 3. punktā paredzēts, ka...

Pasūtītāji bieži saskaras ar situācijām, kad iesniegtie iepirkuma piedāvājumi ir neskaidri vai nepilnīgi. Tas vienmēr rada jautājumu, vai šīs neskaidrības vai nepilnības pretendents var novērst, iesniedzot papildu informāciju vai dokumentus. Ir grūti novilkt skaidru robežu, kuri ir gadījumi, kad pasūtītājs prasa skaidrojumu no kandidāta vai pretendenta par iesniegto piedāvājumu vai pieteikumu, kad tie ir pieļaujami un kad tie noved pie nepieļaujamiem grozījumiem, kuru dēļ iesniegtais piedāvājums ir jāatzīst par neatbilstošu un tas tālāk vairs nevar tikt vērtēts. Ir trīs tiesību aktu veidi, kas regulē jautājumu par iepirkuma piedāvājuma precizēšanu un papildināšanu — iepirkuma dokumentācija, iepirkumu likumi un iepirkumu direktīvas. «Svarīgākais...

Kurzemes apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas 2024. gada 28. marta spriedums lietā Nr. C69427723 Lietas faktiskie apstākļi Darbinieks apgalvoja, ka par savu atlaišanu uzzinājis, slimības laikā vēršoties Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā (VSAA) un nekādu uzteikumu no darba devēja nav saņēmis. Darba devējs apgalvoja, ka darbinieks uzteikumu attiecies pieņemt, par to sastādīts akts, kura kopija (nevis oriģināls) iesniegta tiesā. Darba devējs norādīja, ka darba līgums esot uzteikts, jo darbinieks pēc atvaļinājuma divas nedēļas nav bijis darbā, savukārt, darbinieks uz to norāda, ka tā ir dīkstāve, jo viņa vadītā automašīna ilgstoši bija remontā un beigās ir norakstīta, bet viņš pats ir bijis gatavs...

SIA Lietišķās informācijas dienests ir uzsākusi Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 2.2. reformu un investīciju virziena “Uzņēmumu digitālā transformācija un inovācijas” 2.2.1.5.i. investīcijas “Mediju nozares uzņēmumu digitālās transformācijas veicināšana” pasākuma “Mediju nozares uzņēmumu procesu modernizēšana” ietvaros atbalstītā projekta “Žurnālu "BILANCE" un "BILANCES JURIDISKIE PADOMI" satura digitalizācija portālā "BILANCE PLZ” (projekts Nr. 2.2.1.5.i.0/1/24/A/CFLA/027) īstenošanu. Projekta mērķis ir žurnālu “Bilance” un “Bilances Juridiskie Padomi” satura transformācija digitālajā vidē atbilstoši auditorijas vajadzībām un interneta medija “BilancePLZ” (www.plz.lv) atjaunošana un modernizācija, tā nodrošinot vietējā specializētā satura veidotāju ilgtspēju un plurālistisku mediju vidi Latvijā. Šī mērķa sasniegšanai: tiks izveidota moderna un intuitīvi lietojama...

Senāta 2024. gada 27. maija lēmumā lietā SKA–606/2024 ir apskatīts jautājums, vai iepirkuma līguma noslēgšanas nogaidīšanas termiņš ir attiecināms arī uz pagaidu aizsardzības lūguma izskatīšanu. Atbilstoši normatīvo aktu regulējumam nogaidīšanas termiņš nozīmē laika posmu, kurā pasūtītājs nedrīkst noslēgt iepirkuma līgumu pēc iepirkuma rezultātu paziņošanas pretendentiem, lai dotu iespēju šajā termiņā apstrīdēt iepirkuma procedūras rezultātus līdz iepirkuma līguma noslēgšanai, kā arī apstrīdēšanas gadījumā nogaidīšanas termiņš jeb līguma slēgšanas apturēšana turpinās līdz lēmuma pieņemšanai pārskatīšanas iestādē, kura izskata pretendenta apstrīdēšanas iesniegumu jeb sūdzību. Nogaidīšanas termiņš Latvijas tiesību aktos noteikts saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 11. decembra Direktīvu 2007/66/EK, ar...

Darba tiesisko attiecību pārtraukšana bieži vien ir satraucoša. Cieņpilna atvadīšanās, reputācijas saglabāšana, pareizi pēdējo algu aprēķini un citi jautājumi to var padarīt par organizatorisku šķēršļu joslu. Tomēr Darba likums nosaka skaidrus noteikumus, lai šo procesu padarītu vienkāršu un saprotamu visiem. Uzņēmuma vadītājiem, personāldaļas speciālistiem un grāmatvežiem būtu jāsaprot pamatprincipi un jāzina, kur meklēt papildu informāciju neskaidrību gadījumā. Kas jāievēro darbinieka uzteikuma gadījumā? Izbeidzot darba attiecības, darbiniekam jāievēro konkrēti nosacījumi, kas nodrošina gan viņa tiesību aizsardzību, gan secīgu un pareizu darba līguma izbeigšanas procesu. Lai gan normatīvajā regulējumā bieži tiek uzsvērta darba ņēmēja tiesību aizsardzība, ir svarīgi, ka arī darbinieks zina...

Grāmatvedības ārpakalpojuma joma pēdējos gados ir būtiski paplašinājusies, un arī prasības šādu pakalpojumu sniedzējiem turpina pieaugt. Vēl nesen aktuālākais jautājums bija licences nepieciešamība, kas apliecina ārpakalpojuma sniedzēju atbilstību noteiktiem kvalitātes standartiem. Tomēr licence ir tikai pirmais solis ceļā uz patiesi kvalitatīvu un profesionālu pakalpojuma sniegšanu. Labam grāmatvedim un ārpakalpojuma grāmatvedības uzņēmumam savā darbā ieteicams integrēt arī vairākus profesijas starptautiskos standartus, kodeksus un vadlīnijas. Šim tematam aizvadītā gada nogalē Rīgas Menedžeru skolas (RMS Forum) rīkotajā konferencē «Revīzija, nodokļi un grāmatvedība 2024» pievērsās Andrejs Ponomarjovs, Latvijas Republikas Grāmatvežu asociācijas (LRGA) prezidents. Licences prasību būtība Lai sniegtu grāmatvedības ārpakalpojumu, ir jāsaņem Valsts ieņēmumu...

Kad jāizraksta rēķins par darījumu ar nekustamo īpašumu, visbiežāk iedomājamies Pievienotās vērtības likuma (PVN likums) 52. pantu, kurā ir minēts, ka šie darījumi ir ar pievienotās vērtības nodokli (PVN) neapliekami. Tomēr, ne vienmēr, jo PVN likumā ir arī vairāki citi panti, kuros noteikta nodokļa piemērošanas kārtība darījumos ar nekustamo īpašumu. Vispirms ir svarīgi saprast vai konkrētajā gadījumā tiešām ir runa par nekustamo īpašumu. 1 Skat. https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/PDF/?uri=CELEX:02011R0282-20210701&qid=1630223252788&from=en Aplūkosim normatīvos aktus — Padomes īstenošanas regula (ES) Nr. 282/2011 ar ko nosaka īstenošanas pasākumus Direktīvai 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu1 13. b pants — par nekustamo īpašumu uzskata: jebkuru konkrētu zemes...

Mākslīgais intelekts (MI) ir mūsdienu realitāte, kas jau ir ienācis mūsu dzīvē. Kā tas iespaido darba tiesiskās attiecības? Šajā kontekstā apskatāma arī personas datu aizsardzība. MI regulējums to nekādā veidā neaizstāj. Izmantojot MI rīkus darba attiecību jomā, joprojām svarīga ir informācijas caurskatāmība. Darba tiesiskās attiecības, darba procesu un MI jautājumus Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības ikgadējā Darba tiesību forumā ieskicēja Andis Burkevics, Sorainen ZAB zvērināts advokāts, darba tiesību prakses grupas vadītājs. «MI ir zinātnes un tehnoloģiju nozare, kas attīsta sistēmas un programmatūru, kas spēj veikt uzdevumus, kuri parasti prasa cilvēka intelektu. To raksturo spēja mācīties, pielāgoties, atpazīt modeļus, risināt problēmas un...

Labklājības ministrija sadarbībā ar Latvijas Brīvo arodbiedrību savienību (LBAS) un Latvijas Darba devēju konfederāciju (LDDK) izstrādājusi apjomīgus Darba likuma grozījumus, kas vērsti uz to, lai pilnveidotu darba tiesisko attiecību regulējumu, kas nodrošina darba tirgus izmaiņām pielāgotu un taisnīgu risinājumu. Darba devēju un darba ņēmēju organizāciju viedokļi par iespējamām regulējum izmaiņām krasi atšķiras. Darba likuma 19. panta trešā daļa patlaban paredz, ka pēc darba koplīguma izbeigšanās tā noteikumi, izņemot pienākumu atturēties no pasākumiem, kas vērsti uz vienpusēju tā noteikumu grozīšanu, ir spēkā līdz jauna darba koplīguma spēkā stāšanās laikam, ja puses nav vienojušās citādi. Tas nozīmē, ka gadījumā, ja nav kādi...

Eiropas Savienības Tiesā (EST) 2024. gada 21. novembra spriedums lietā Nr. C–624/231 ir noderīgs tiesību normu piemērotājiem attiecībā uz pievienotās vērtības nodokļa (PVN) atskaitīšanas tiesībām, pienākumu deklarēties kā PVN maksātājam un rēķina saturu. Rakstā aplūkotā lieta EST tika skatīta, atbilstoši Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 267. pantam, t.i., sniedzot prejudiciālo nolēmumu. Lietas apstākļi SEM Remont ir sabiedrība, kas nodarbojas ar pazemes un gaisa sliežu ceļu būvniecību, ir PVN maksātāja un dibināta saskaņā ar Bulgārijas tiesībām. Tā 2020. gada 4. augustā noslēdza līgumu ar sabiedrību Gidrostroy — Russia OOD (saskaņā ar Krievijas tiesībām dibināta sabiedrība), kura specializējas kuģu nodrošināšanā bagarēšanas...

Aivu Vīksnu, Saeimas Budžeta un finanšu komisijas sekretāri, par 2025. gada valsts budžetu, par deputātes iniciatīvām un līdz šim Saeimā paveikto darbu intervē Vita Zariņa, žurnāla Bilance galvenā redaktore. Kā vērtējat 2025. gada valsts budžeta veidošanas procesu un pieņemtā budžeta prioritātes? Valsts budžeta veidošana vienmēr ir bijis sarežģīts process, un tam ir jāpieiet ļoti atbildīgi, jo mēs runājam par sabiedrības kopīgi iegūto resursu sadali. Budžets ir kā valsts spogulis — tas parāda, kuras jomas mēs vērtējam augstāk par citām un kuras uzskatām par prioritārām. Protams, drošība vienmēr ir bijusi un būs viena no galvenajām prioritātēm, īpaši pašreizējos ģeopolitiskajos apstākļos. Tomēr,...