E-ŽURNĀLS BILANCE

Atvaļinājuma, kas pāriet no viena mēneša uz otru, uzrādīšanai darba devēja ziņojumā piemīt dažas īpatnības. Pirmkārt, saistībā ar likuma «Par iedzīvotāju ienākuma nodokli» grozījumiem (šajos divos mēnešos būs piemērojamas dažādas nodokļa likmes, dažādi neapliekamie minimumi, iesniedzami divi darba devēja ziņojumi, kā arī informācija attiecas uz diviem taksācijas periodiem). Otrkārt, Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Elektroniskās deklarēšanas sistēma (EDS) «it kā vēlas» apkopot datus atsevišķi par katru taksācijas periodu un «nesaprot», kāpēc informācija no gada laikā saņemtajiem darba devēja ziņojumiem nesakrīt ar datiem, kas norādīti paziņojumā par taksācijas gadu. Šādas situācijas mēdz būt arī taksācijas perioda laikā, tomēr tad tās ir retāk pamanāmas un ar mazākām sekām. Piemērs Darba ņēmējam, kam noteikta minimālā stundas tarifa likme, nav sasniedzis pensijas vecumu, nodarbināts 8 st. dienā un 40 st. nedēļā, piešķirts ikgadējais apmaksātais atvaļinājums no 16. decembra, uz trim kalendāra nedēļām (21 kalendāra diena, izņemot svētku dienas). Stundas vidējā izpeļņa — 4,25 eiro. Darbs decembrī...

Lai varētu izmaksāt atlīdzību par darbu, ko veicis autors, jāņem vērā, ka nodokļu piemērošanai izšķir četrus autoratlīdzības saņemšanas veidus: autortiesību mantiniekam un citu autortiesību pārņēmējam izmaksātā autoratlīdzība; autoratlīdzība, ko izmaksā kolektīvā pārvaldījuma organizācijas; autoratlīdzība, ko izmaksā personām, kam nav reģistrēta saimnieciskā darbība; autoratlīdzība, ko izmaksā personām, kam ir reģistrēta saimnieciskā darbība. Atbild: Linda Miezīte, Finanšu kompānijas SIA Mensarius vadītāja Autoratlīdzību autortiesību mantiniekam vai citiem tiesību pārņēmējiem izmaksā, ja autortiesību īpašnieks nodod savas mantiskās autortiesības citai personai. Šajā regulējumā nekas nav mainījies kopš 2021. gada. Bez izmaiņām ir arī nodokļu piemērošana autoratlīdzībai, kuras izmaksā kolektīvā pārvaldījuma organizācijas. Taču jāņem vērā, ka 2025. gadā autortiesību mantiniekam un citiem autortiesību pārņēmējiem izmaksātajai autoratlīdzībai, kā arī autoratlīdzībai, ko izmaksā kolektīvā pārvaldījuma organizācijas, autoratlīdzības izmaksātājs izmaksas brīdī ietur šādas iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likmes: 25,5% ienākumam līdz 105 300 eiro gadā; 33% pārsnieguma daļai virs 105 300 eiro gadā. Šādam ienākumam nepiemēro valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas...

REDAKTORES SLEJA Vita Zariņa: Finanšu gads noslēdzies — laiks ieviest kārtību Lai gan jaunais gads ir sācies ar atsevišķu nodokļu izmaiņām, par ko esam rakstījuši žurnāla iepriekšējos numuros un ikdienā varat sekot līdzi portālā BilancePLZ, tomēr šī brīža aktualitāte ir finanšu gada noslēgums.Tas ir kritisks posms, kad jāapvieno visi gada laikā veiktie grāmatvedības ieraksti vienā skaidrā pārskatā. Inventarizācija ir viena no būtiskākajām darbībām finanšu gada noslēgumā. Tas ir process, kas palīdz ne tikai pārskatīt visu uzņēmuma īpašumu un saistības, bet arī nodrošināt, ka visi grāmatvedības dati atbilst reālajai situācijai. Ir pienācis laiks salīdzināt debitoru un kreditoru atlikumus. Iesaistieties aktīvā komunikācijā ar klientiem un partneriem par neapmaksātiem rēķiniem. INTERVIJA Vita Zariņā intervē Aivu Vīksnu: Mums ir visas iespējas kļūt par veiksmīgu un plaukstošu valsti! Aivu Vīksnu, Saeimas Budžeta un finanšu komisijas sekretāri, par 2025. gada valsts budžetu, par deputātes iniciatīvām un līdz šim Saeimā paveikto darbu intervē Vita Zariņa, žurnāla Bilance galvenā redaktore....

Lai gan jaunais gads ir sācies ar atsevišķu nodokļu izmaiņām, par ko esam rakstījuši žurnāla iepriekšējos numuros un ikdienā varat sekot līdzi portālā BilancePLZ, tomēr šī brīža aktualitāte ir finanšu gada noslēgums. Tas ir kritisks posms, kad jāapvieno visi gada laikā veiktie grāmatvedības ieraksti vienā skaidrā pārskatā. Inventarizācija ir viena no būtiskākajām darbībām finanšu gada noslēgumā. Tas ir process, kas palīdz ne tikai pārskatīt visu uzņēmuma īpašumu un saistības, bet arī nodrošināt, ka visi grāmatvedības dati atbilst reālajai situācijai. Ir pienācis laiks salīdzināt debitoru un kreditoru atlikumus. Iesaistieties aktīvā komunikācijā ar klientiem un partneriem par neapmaksātiem rēķiniem. Inventarizācija ir pamats precīziem un uzticamiem finanšu pārskatiem. Tā ne tikai palīdz ievērot likumdošanas prasības, bet arī dod iespēju uzņēmumam izprast tā reālo situāciju un uzlabot finanšu plānošanu. Rūpīga inventarizācija var būt laikietilpīga, bet tā ir viena no vērtīgākajām procedūrām finanšu gada noslēguma procesā. Par to arī turpināsim rakstīt žurnāla nākamajos numuros. Šis brīdis mūsu...

Jautājums Mani interesē jautājums par sociālajām likmēm invalīdiem, neapliekamie. Neesmu līdz šim redzējusi, ka to izceļ. Atbilde Neredzu pamatu šajā jautājumā kaut ko izcelt. Kas ir «neapliekamie» — nesapratu. Sociālo iemaksu likme (valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI)), kuru piemēro darba samaksai, ja aprēķins attiecas uz personu ar invaliditāti, ja tā nav sasniegusi pensijas vecumu, ir 34,09% (10,5% + 23,59%). Iemaksu likme mainās uz mazāku 30,02% (9,25% + 20,77%) vien tad, kad minētā persona: sasniegs pensijas vecumu; ir piešķirta vecuma pensija; vecuma pensija piešķirta priekšlaicīgi. Attiecīgi — nākamajā mēnesī, kad izpildās šie nosacījumi, darbiniekam tiks piemērota iemaksu likme 30,02%, un darba devēja ziņojumā viņu būtu jāiekļauj citā sarakstā. Vienlaikus vēlos norādīt bieži sastopamu kļūdu, kas arī saistīta ar invaliditāti. Ministru kabineta (MK) 2020. gada 17. decembra noteikumu Nr. 786 «Noteikumi par valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu likmes sadalījumu pa valsts sociālās apdrošināšanas veidiem» 4. punktā vairākus gadus ar vienu un to pašu...

Jautājums Līdz šim daļa no problēmas, kādēļ strādājošie palika parādā valstij, bija tāda, ka VSAA slimības pabalstam piemēroja iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) 20% likmi,nevis 23% IIN likmi, kā tam būtu jābūt pie visām izmaksām, kuras veic izmaksātājs, kuram nav iesniegta algas nodokļu grāmatiņa. Vai šo ir paredzēts kaut kā risināt? Atbilde Ja darbinieks algas nodokļa grāmatiņu (ANG) iesniedzis darba devējam, tad, vienlaikus slimojot un saņemot slimības pabalstu, grāmatiņu nav iespējams atzīmēt VSAA sistēmā, nemaz nerunājot par to, ka aģentūrai ir pieejama visa informācija, kas attiecas uz saslimušo personu. Tātad VSAA ir zināms, kur atzīmēta konkrētā saslimušā grāmatiņa, vai viņam ir invaliditāte vai apgādājamie, proti, informācija, kas vajadzīga IIN aprēķināšanai. Kas attiecas uz IIN likmi, kas piemērojama, aprēķinot slimības pabalstu (un izmaksājot pensiju), tā ir noteikta IIN likuma 15. panta 20. daļā un 2025. gadā ir 25,5%un 33%). Darba ņēmējam jau sen nodrošināta iespēja prasīt jebkuram ienākuma izmaksātājam lielākas IIN likmes piemērošanu, ja...

Ar negatīvu pašu kapitālu 2023. gadā strādājuši aptuveni 35 000 uzņēmumu jeb teju trešdaļa no Latvijas komercsabiedrībām, liecina Lursoft dati. Daļa šo uzņēmumu ir pārtraukusi darbību, bet citi turpina slēgt darījumus, maksāt nodokļus un nodarbināt strādājošos. Ko nozīmē, ja sabiedrībai ir negatīvs pašu kapitāls, un ar kādiem ierobežojumiem ir jārēķinās? Pašu kapitāls ir negatīvs, ja uzkrātie zaudējumi pārsniedz pamatkapitālu, ZAB COBALT vebinārā «Negatīvs pašu kapitāls — normālas attīstības fāze vai nekavējoties risināma problēma?» skaidroja Reinis Ceplis, Baker Tilly Baltics partneris. Negatīvs pašu kapitāls: var būt saimnieciski neveiksmīgas darbības sekas — biznesa modelis rada zaudējumus; var rasties kā negaidītu notikumu sekas, piemēram, audita laikā konstatē nepieciešamību samazināt aktīvu bilances vērtību, jo ieguldījums aktīvā nav sedzams no nākotnes ienesīgās darbības — samazinājums tieši ietekmē pašu kapitālu; var būt saistīto uzņēmumu grupas saimnieciski sekmīgas darbības sekas — uzņēmums darbojas grupā, pilda noteiktu funkciju un īpašnieks «piemet» naudu, kas nepieciešama saistību segšanai — faktiski maksāt nespēja...

Digitālo tehnoloģiju un platformu loma mūsdienu sabiedrībā ir kļuvusi tik nozīmīga, ka tā ietekmē gandrīz visus ikdienas dzīves un biznesa aspektus. No pirkumu veikšanas un informācijas iegūšanas līdz saziņai ar draugiem un darba organizēšanai — teju viss bieži tiek risināts digitālajā vidē. Šādos apstākļos tehnoloģiju gigantu vara un ietekme ne tikai aug, bet arī rada izaicinājumus taisnīgai konkurencei, caurskatāmībai un lietotāju brīvībai. Lai risinātu šos izaicinājumus, Eiropas Savienībā (ES) 2022. gada 1. novembrī spēkā stājusies Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2022/1925 par konkurējošiem un godīgiem tirgiem digitālajā nozarē jeb Digitālo tirgu akts, kas paredz pārmaiņas veidā, kā šīs digitālās platformas darbojas un mijiedarbojas ar lietotājiem un uzņēmumiem. Regulas prasības sāka piemērot no 2023. gada 2. maija. Šis akts ne tikai regulē «tehnoloģiju milžus», bet arī sniedz ievērojamas priekšrocības mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, kā arī patērētājiem. Rakstā aplūkojam, kā Digitālo tirgu akts maina digitālās ekonomikas struktūru un ko tas nozīmē visiem iesaistītajiem....

Eiropas Savienības Tiesā (turpmāk arī — EST) 2024. gada 5. decembrī ir sagatavots tiesību normu piemērotājiem noderīgs spriedums lietā Nr. C3/24 «SIA Mistral Trans pret Valsts ieņēmumu dienestu» par aizlieguma izmantot finanšu sistēmu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijai un terorisma finansēšanai piemērošanas jomu un subjektiem. Lietā skatīts jautājums par grāmatvedības pakalpojumu, kas kā papildpakalpojums sniegts ar pakalpojuma sniedzēju saistītām sabiedrībām, un skaidrots, vai šai gadījumā tas ir uzskatāms par ārpakalpojumu. Rakstā aplūkotā lieta skatīta, atbilstoši Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 267. pantam, t.i., sniedzot prejudiciālo nolēmumu. Lietas apstākļi: 2013. gada 8. oktobrī SIA Mistral Trans paziņoja Valsts ieņēmumu dienestam (VID), ka ir sākusi grāmatvedības ārpakalpojuma sniegšanu. Iepriekš sabiedrības pamatdarbība bija kravu pārvadājumi. VID 2018. gada 10. aprīlī veica pārbaudi, lai izvērtētu, kā SIA Mistral Trans (turpmāk — arī sabiedrība) ievēro uz ārpakalpojuma grāmatvedības sniedzējiem attiecināmos noteikumus par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu. VID konstatēja nepilnības un sniedza ieteikumus, lai novērstu konstatētās nepilnības....

Likumā «Par iedzīvotāju ienākuma nodokli» (IIN likums) iepriekš rosinātie grozījumi, kas jau bija iekļauti likumprojekta 12. pantā (neapliekamais minimums), ir papildināti ar divām jaunām sadaļām, kas ietekmēs nodarbināto pensionāru ienākuma kopsummu. Turklāt to varēs ieterkmēt ik mēnesi, nevis pēc gada, iesniedzot gada ienākumu deklarāciju. Tātad likuma 12. pantam pievienotas 12.1 un 12.2 daļa. 12.1 daļa paredz, ka pensionāra neapliekamais minimums tiek piemērots dalīti, ja maksātājs (pensijas saņēmējs) ir iesniedzis grāmatiņu darba devējam (citam ienākuma izmaksātājam). Šajā gadījumā uz attiecīgo kalendāra mēnesi attiecināmo pensionāra neapliekamā minimuma daļu (1/12 no šā panta piektajā daļā noteiktā pensionāra neapliekamā minimuma 12000/12 = 1000) atkarībā no grāmatiņas iesniegšanas datuma vienādās daļās (1/24 no šā panta piektajā daļā noteiktā pensionāra neapliekamā minimuma: 12000/24 = 500) piemēro pensijas izmaksātājs un darba devējs (citu ienākumu izmaksātājs) šādā kārtībā: sākot ar grāmatiņas iesniegšanas mēnesim sekojošā nākamā kalendāra mēneša pirmo datumu, ja grāmatiņa iesniegta līdz kalendāra mēneša 15. datumam; sākot ar grāmatiņas...

Praksē uzņēmumi biežāk saskaras ar situāciju, kad ir jākļūst par reģistrētu nodokļa maksātāju, t.i., jāreģistrējās Valsts ieņēmumu dienesta (VID) pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksātāju reģistrā. Jāatceras, ka jēdziens «reģistrēts nodokļa maksātājs» ir definēts Pievienotās vērtības nodokļa likuma 3. pantā un gadījumos, kad to lietojam, runa ir tieši par PVN maksātāju. Tomēr var būt arī pretēja situācija, un uzņēmums tiek izslēgts no PVN maksātāju reģistra. Kad tas notiek un vai rodas arī kādi papildu pienākumi attiecībā uz maksājumiem vai deklarāciju iesniegšanu? VID izslēdz reģistrētu nodokļa maksātāju no VID PVN maksātāju reģistra, ja ir iestājies kāds no šiem apstākļiem: n reģistrēts nodokļa maksātājs iesniedz VID pamatotu iesniegumu par tā izslēgšanu; Tas var būt gadījumos, kad uzņēmumam ir mainījusies darbības specifika. Piemēram, vairs netiek saņemti pakalpojumi no Eiropas Savienības vai trešo valstu darījumu partneriem, kad iekšzemes nodokļu maksātājs ir atbildīgs par PVN samaksu. Iespējams, ir samazinājies realizācijas apjoms un vairs netiek sasniegts obligātais reģistrācijas slieksnis....

Senāta Civillietu departamenta 2024. gada 6. novembra spriedums lietā Nr. SKC–471/2024 (C770964723) Lietas faktiskie apstākļi Prasītāja, tāpat kā vairāki citi atbildētājas darbinieki, kuriem saskaņā ar Darba likuma noteikumiem būtu jāstrādā 35 stundas nedēļā, faktiski strādāja 40 stundas nedēļā. Ar darba devēja 01.06.2022. lēmumu nolemts apmaksāt virsstundas, kuras darbinieki nostrādājuši no 10.03.2020. līdz 31.12.2021. Lēmums attiecās uz darbiniekiem, kuru darbs šajā laikā bija saistīts ar īpašu risku un kuriem tādējādi normālais darba laiks nedrīkstēja pārsniegt septiņas stundas dienā un 35 stundas nedēļā (Darba likuma 131. panta trešā daļa). Pirms minētā lēmuma pieņemšanas darba devēja, jau sākot vismaz ar 2020. gadu, sadarbībā ar citām iestādēm un institūcijām risināja jautājumu par Darba likuma 131. panta trešās daļas piemērošanu dienestā strādājošiem. Prasītāja 03.06.2022. iesniegumā lūdza darba devēju veikt samaksu par 384 virsstundām, kuras viņa nostrādāja laikā no 10.03.2020. līdz 01.01.2022. Darba devēja ar 23.12.2022. lēmumu grozīja 01.06.2022. lēmumu, nosakot, ka nodarbinātajiem tiks apmaksātas virsstundas par attiecīgo...

Grozījumi Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumā stājās spēkā 2024. gada 17. oktobrī. Tie ietvēra arī sabiedrību — Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma subjektu — lieluma kritēriju robežvērtību izmaiņas to palielināšanas virzienā, atvieglojot finanšu pārskatu sniegšanas, obligātās revīzijas vai obligātās ierobežotās pārbaudes prasības sabiedrībām, kas palielinātu robežvērtību dēļ nonāktu sabiedrību kategorijā ar zemākām prasībām. Pēc likuma izmaiņu publicēšanas ir dzirdēti atšķirīgi viedokļi par to, kā robežvērtību izmaiņas attiecībā uz 2024. gada pārskatu ietekmē tādas sabiedrības, kuru finanšu rādītāji iepriekš atbilda kādai konkrētai kategorijai pēc lieluma, taču jauno robežvērtību dēļ sabiedrība pārietu uz citu kategoriju ar salīdzinoši zemākām prasībām. Kādēļ ir radušies atšķirīgi viedokļi? Likuma 5. panta sestajā daļā teikts, ka, ja sabiedrība divus pārskata gadus pēc kārtas (gan kārtējā, gan iepriekšējā pārskata gadā) bilances datumā nepārsniedz divas no 5. panta otrajā, trešajā vai ceturtajā daļā minēto kritēriju robežvērtībām, tā iegūst tiesības savā gada pārskatā sniegt minimālo informācijas apjomu, kāds...

Žurnāla Bilance ikgadējā konferencē, kas noritēja aizvadītā gada novembra nogalē, bija veltīta Finanšu ministrijas (FM) sagatavotajām izmaiņām nodokļu politikā un jauno tehnoloģiju ienākšanai, kā arī ar to saistītajiem uzdevumiem un pienākumiem grāmatvežu ikdienas darbā. Tiem, kuri dažādu iemeslu dēļ nepaguva noklausīties konferences lektorus kaut attālināti, šāda iespēja ir, noskatoties konferences videoierakstu portālā Bilance PLZ. Šai rakstā varat iepazīties ar izvilkumiem no lektoru stāstījuma par grāmatvežiem nozīmīgākajām aktualitātēm, kas jāņem vērā 2025. gadā. 2025. gads nebūs viegls Arvils Ašeradens Finanšu ministrs Kopumā mūsu valsts makroekonomiskais konteksts nav labs, milzīgās ģeopolitiskās pārmaiņas būtiski ietekmē makroekonomiku, un tas nav jautājums tikai par Krieviju. Strauji pieaug militāru konfliktu skaits ar valdību piedalīšanos un pārtrūkst starptautiskās piegāžu ķēdes. Ja kādreiz bija uzstādījums, ka visi tirgojas ar visiem un tā bija Pasaules tirdzniecības organizācijas (PTO) prioritāte, tad nu šī sistēma jūk, un tam ir konsekvences, ko izjūt visas valstis un Latvija tai skaitā. Iebrukums Ukrainā radīja enerģētikas krīzi,...

Aicinām vēlreiz pakavēties šai grāmatvežu saimei nozīmīgajā notikumā - nomināciju «Gada grāmatvedis 2024» un «Par mūža ieguldījumu» apbalvošanas ceremonijā - un jau sākt apdomāt 2025. gada nomināciju kandidātus. Vēlreiz suminām titula «Gada grāmatvedis 2024» ieguvēju Sigitu Valukevicu, SILJA SIA galveno grāmatvedi, kā arī balvas «Par mūža ieguldījumu» ieguvēju Lindu Puriņu, Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKIC) Grāmatvedības un finanšu nodaļas vadītāju, grāmatvedības eksperti. Svinīgā balvu pasniegšana notika žurnāla BILANCE ikgadējās konferences noslēgumā. Konferenci vadīja žurnālists Edijs Bošs, balvas pasniedza žurnāla galvenā redaktore Vita Zariņa. Laureātes sveikt bija ieradušies viņu darba kolēģi. https://vimeo.com/1036118919?share=copy#t=0 Lasiet arī: Ieskats Bilances konferencē «Kam gatavoties grāmatvedim 2025. gadā?» “Gada grāmatveža 2024” balvas sadalītas! Žurnāla galvenā redaktore Vita Zariņa par jauno “Bilanci” (VIDEO)