E-ŽURNĀLS BILANCE

Senāta 2024. gada 27. maija lēmumā lietā SKA–606/2024 ir apskatīts jautājums, vai iepirkuma līguma noslēgšanas nogaidīšanas termiņš ir attiecināms arī uz pagaidu aizsardzības lūguma izskatīšanu. Atbilstoši normatīvo aktu regulējumam nogaidīšanas termiņš nozīmē laika posmu, kurā pasūtītājs nedrīkst noslēgt iepirkuma līgumu pēc iepirkuma rezultātu paziņošanas pretendentiem, lai dotu iespēju šajā termiņā apstrīdēt iepirkuma procedūras rezultātus līdz iepirkuma līguma noslēgšanai, kā arī apstrīdēšanas gadījumā nogaidīšanas termiņš jeb līguma slēgšanas apturēšana turpinās līdz lēmuma pieņemšanai pārskatīšanas iestādē, kura izskata pretendenta apstrīdēšanas iesniegumu jeb sūdzību. Nogaidīšanas termiņš Latvijas tiesību aktos noteikts saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 11. decembra Direktīvu 2007/66/EK, ar ko Padomes Direktīvas 89/665/EEK un 92/13/EEK groza attiecībā uz pārskatīšanas procedūru efektivitātes uzlabošanu valsts līgumu piešķiršanas jomā (turpmāk — Direktīva). Strīds konkrētajā lietā radās saistībā ar to, ka pieteicēja apstrīdēja konkursa rezultātus Iepirkumu uzraudzības birojā, un birojs atzina pieteicējas sūdzību par nepamatotu un atļāva pasūtītājam noslēgt iepirkuma līgumu saskaņā ar konkursa rezultātiem....

Darba tiesisko attiecību pārtraukšana bieži vien ir satraucoša. Cieņpilna atvadīšanās, reputācijas saglabāšana, pareizi pēdējo algu aprēķini un citi jautājumi to var padarīt par organizatorisku šķēršļu joslu. Tomēr Darba likums nosaka skaidrus noteikumus, lai šo procesu padarītu vienkāršu un saprotamu visiem. Uzņēmuma vadītājiem, personāldaļas speciālistiem un grāmatvežiem būtu jāsaprot pamatprincipi un jāzina, kur meklēt papildu informāciju neskaidrību gadījumā. Kas jāievēro darbinieka uzteikuma gadījumā? Izbeidzot darba attiecības, darbiniekam jāievēro konkrēti nosacījumi, kas nodrošina gan viņa tiesību aizsardzību, gan secīgu un pareizu darba līguma izbeigšanas procesu. Lai gan normatīvajā regulējumā bieži tiek uzsvērta darba ņēmēja tiesību aizsardzība, ir svarīgi, ka arī darbinieks zina savas saistības un ievēro visus nepieciešamos soļus, lai izvairītos no nevajadzīgām sekām. Lai arī darba ņēmēja uzteikuma iemeslus darba devējs vai personāldaļas speciālisti nereti noskaidro pārrunās, darbiniekam nav jānorāda konkrēti iemesli atlūgumā. Ja darbinieks vēlas pārtraukt darba tiesiskās attiecības, tas jādara, iesniedzot rakstisku uzteikumu. Svarīgi ievērot: Darba tiesisko attiecību uzteikumu var formāli...

Grāmatvedības ārpakalpojuma joma pēdējos gados ir būtiski paplašinājusies, un arī prasības šādu pakalpojumu sniedzējiem turpina pieaugt. Vēl nesen aktuālākais jautājums bija licences nepieciešamība, kas apliecina ārpakalpojuma sniedzēju atbilstību noteiktiem kvalitātes standartiem. Tomēr licence ir tikai pirmais solis ceļā uz patiesi kvalitatīvu un profesionālu pakalpojuma sniegšanu. Labam grāmatvedim un ārpakalpojuma grāmatvedības uzņēmumam savā darbā ieteicams integrēt arī vairākus profesijas starptautiskos standartus, kodeksus un vadlīnijas. Šim tematam aizvadītā gada nogalē Rīgas Menedžeru skolas (RMS Forum) rīkotajā konferencē «Revīzija, nodokļi un grāmatvedība 2024» pievērsās Andrejs Ponomarjovs, Latvijas Republikas Grāmatvežu asociācijas (LRGA) prezidents. Licences prasību būtība Lai sniegtu grāmatvedības ārpakalpojumu, ir jāsaņem Valsts ieņēmumu dienesta (VID) licence. Šī licence apliecina, ka grāmatvedības firma ir izstrādājusi iekšējās kontroles sistēmas un ir gatava reaģēt uz iespējamām sūdzībām par pakalpojumu kvalitāti. Grāmatvedības firmām ir jābūt izstrādātām iekšējām kontroles sistēmām, kas nodrošina pakalpojumu sniegšanas atbilstību profesionālajiem standartiem. Gadījumā, ja klients sūdzas par pakalpojuma kvalitāti, šādas sistēmas palīdz novērtēt sūdzības pamatotību...

Kad jāizraksta rēķins par darījumu ar nekustamo īpašumu, visbiežāk iedomājamies Pievienotās vērtības likuma (PVN likums) 52. pantu, kurā ir minēts, ka šie darījumi ir ar pievienotās vērtības nodokli (PVN) neapliekami. Tomēr, ne vienmēr, jo PVN likumā ir arī vairāki citi panti, kuros noteikta nodokļa piemērošanas kārtība darījumos ar nekustamo īpašumu. Vispirms ir svarīgi saprast vai konkrētajā gadījumā tiešām ir runa par nekustamo īpašumu. 1 Skat. https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/PDF/?uri=CELEX:02011R0282-20210701&qid=1630223252788&from=en Aplūkosim normatīvos aktus — Padomes īstenošanas regula (ES) Nr. 282/2011 ar ko nosaka īstenošanas pasākumus Direktīvai 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu1 13. b pants — par nekustamo īpašumu uzskata: jebkuru konkrētu zemes virsmas daļu vai daļu zem tās, kurai var nodibināt īpašumu un valdījumu; jebkuru ēku vai būvi, kas nostiprināta uz zemes vai zemē virs vai zem jūras līmeņa, kuru nav iespējams vienkārši nojaukt vai pārvietot; jebkuru elementu, kas uzstādīts un ir ēkas vai būves sastāvdaļa, bez kuras ēka vai būve nav pilnīga, piemēram...

Mākslīgais intelekts (MI) ir mūsdienu realitāte, kas jau ir ienācis mūsu dzīvē. Kā tas iespaido darba tiesiskās attiecības? Šajā kontekstā apskatāma arī personas datu aizsardzība. MI regulējums to nekādā veidā neaizstāj. Izmantojot MI rīkus darba attiecību jomā, joprojām svarīga ir informācijas caurskatāmība. Darba tiesiskās attiecības, darba procesu un MI jautājumus Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības ikgadējā Darba tiesību forumā ieskicēja Andis Burkevics, Sorainen ZAB zvērināts advokāts, darba tiesību prakses grupas vadītājs. «MI ir zinātnes un tehnoloģiju nozare, kas attīsta sistēmas un programmatūru, kas spēj veikt uzdevumus, kuri parasti prasa cilvēka intelektu. To raksturo spēja mācīties, pielāgoties, atpazīt modeļus, risināt problēmas un pieņemt lēmumus. MI var ietvert dažādas pieejas, piemēram, mašīnmācīšanos, dziļo mācīšanos, dabiskās valodas apstrādi un datorredzi,» tā MI raksturo Chatgpt.com. «Galvenā MI pazīme ir tā, ka tas var izdarīt secinājumus. MI paver lielas iespējas. Taču līdzīgi kā uguns, ja ar to apietas nemākulīgi, MI var izraisīt lielu postu,» akcentēja A. Burkevics. Regula...

Labklājības ministrija sadarbībā ar Latvijas Brīvo arodbiedrību savienību (LBAS) un Latvijas Darba devēju konfederāciju (LDDK) izstrādājusi apjomīgus Darba likuma grozījumus, kas vērsti uz to, lai pilnveidotu darba tiesisko attiecību regulējumu, kas nodrošina darba tirgus izmaiņām pielāgotu un taisnīgu risinājumu. Darba devēju un darba ņēmēju organizāciju viedokļi par iespējamām regulējum izmaiņām krasi atšķiras. Darba likuma 19. panta trešā daļa patlaban paredz, ka pēc darba koplīguma izbeigšanās tā noteikumi, izņemot pienākumu atturēties no pasākumiem, kas vērsti uz vienpusēju tā noteikumu grozīšanu, ir spēkā līdz jauna darba koplīguma spēkā stāšanās laikam, ja puses nav vienojušās citādi. Tas nozīmē, ka gadījumā, ja nav kādi īpaši noteikumi ietverti koplīgumā, tad faktiski terminēts koplīgums var tikt piemērots nenoteiktu laiku, kamēr abas koplīguma puses risina sarunas par iespējamo jauno koplīgumu. Darba devējus un uzņēmējus pārstāvošās organizācijas vairākkārt ir minējušas to, ka nereti ir grūti vienoties ar arodbiedrībām vai darbinieku pilnvarotajiem pārstāvjiem par izmaiņām koplīgumā pēc tā termiņa beigām, un...

Eiropas Savienības Tiesā (EST) 2024. gada 21. novembra spriedums lietā Nr. C–624/231 ir noderīgs tiesību normu piemērotājiem attiecībā uz pievienotās vērtības nodokļa (PVN) atskaitīšanas tiesībām, pienākumu deklarēties kā PVN maksātājam un rēķina saturu. Rakstā aplūkotā lieta EST tika skatīta, atbilstoši Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 267. pantam, t.i., sniedzot prejudiciālo nolēmumu. Lietas apstākļi SEM Remont ir sabiedrība, kas nodarbojas ar pazemes un gaisa sliežu ceļu būvniecību, ir PVN maksātāja un dibināta saskaņā ar Bulgārijas tiesībām. Tā 2020. gada 4. augustā noslēdza līgumu ar sabiedrību Gidrostroy — Russia OOD (saskaņā ar Krievijas tiesībām dibināta sabiedrība), kura specializējas kuģu nodrošināšanā bagarēšanas darbu veikšanai Varnas (Bulgārija) ostas ūdens zonā. Saskaņā ar šo līgumu Gidrostroy — Russia OOD bija piegādātājs un SEM Remont — saņēmējs. Gidrostroy — Russia OOD 2020. gada 31. oktobrī un 15. novembrī par veiktajiem darbiem izrakstīja SEM Remont divus rēķinus, attiecīgi par 1 320 542,97 BGN (apmēram 675 200 EUR) un...

Aivu Vīksnu, Saeimas Budžeta un finanšu komisijas sekretāri, par 2025. gada valsts budžetu, par deputātes iniciatīvām un līdz šim Saeimā paveikto darbu intervē Vita Zariņa, žurnāla Bilance galvenā redaktore. Kā vērtējat 2025. gada valsts budžeta veidošanas procesu un pieņemtā budžeta prioritātes? Valsts budžeta veidošana vienmēr ir bijis sarežģīts process, un tam ir jāpieiet ļoti atbildīgi, jo mēs runājam par sabiedrības kopīgi iegūto resursu sadali. Budžets ir kā valsts spogulis — tas parāda, kuras jomas mēs vērtējam augstāk par citām un kuras uzskatām par prioritārām. Protams, drošība vienmēr ir bijusi un būs viena no galvenajām prioritātēm, īpaši pašreizējos ģeopolitiskajos apstākļos. Tomēr, manuprāt, visam pāri stāv ekonomiskā drošība. Kāpēc ekonomiskā drošība? Jo, ja nav ekonomiskās stabilitātes, nav uzņēmējdarbības un nav pietiekamu nodokļu maksājumu, tad arī drošības pasākumiem, izglītībai, veselībai un citām jomām nebūs pieejami nepieciešamie līdzekļi. Mūsu galvenais uzdevums ir radīt vidi, kurā uzņēmēji var strādāt, attīstīties un maksāt nodokļus. Ja mēs veidosim prognozējamu...

Atvaļinājuma, kas pāriet no viena mēneša uz otru, uzrādīšanai darba devēja ziņojumā piemīt dažas īpatnības. Pirmkārt, saistībā ar likuma «Par iedzīvotāju ienākuma nodokli» grozījumiem (šajos divos mēnešos būs piemērojamas dažādas nodokļa likmes, dažādi neapliekamie minimumi, iesniedzami divi darba devēja ziņojumi, kā arī informācija attiecas uz diviem taksācijas periodiem). Otrkārt, Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Elektroniskās deklarēšanas sistēma (EDS) «it kā vēlas» apkopot datus atsevišķi par katru taksācijas periodu un «nesaprot», kāpēc informācija no gada laikā saņemtajiem darba devēja ziņojumiem nesakrīt ar datiem, kas norādīti paziņojumā par taksācijas gadu. Šādas situācijas mēdz būt arī taksācijas perioda laikā, tomēr tad tās ir retāk pamanāmas un ar mazākām sekām. Piemērs Darba ņēmējam, kam noteikta minimālā stundas tarifa likme, nav sasniedzis pensijas vecumu, nodarbināts 8 st. dienā un 40 st. nedēļā, piešķirts ikgadējais apmaksātais atvaļinājums no 16. decembra, uz trim kalendāra nedēļām (21 kalendāra diena, izņemot svētku dienas). Stundas vidējā izpeļņa — 4,25 eiro. Darbs decembrī...

Lai varētu izmaksāt atlīdzību par darbu, ko veicis autors, jāņem vērā, ka nodokļu piemērošanai izšķir četrus autoratlīdzības saņemšanas veidus: autortiesību mantiniekam un citu autortiesību pārņēmējam izmaksātā autoratlīdzība; autoratlīdzība, ko izmaksā kolektīvā pārvaldījuma organizācijas; autoratlīdzība, ko izmaksā personām, kam nav reģistrēta saimnieciskā darbība; autoratlīdzība, ko izmaksā personām, kam ir reģistrēta saimnieciskā darbība. Atbild: Linda Miezīte, Finanšu kompānijas SIA Mensarius vadītāja Autoratlīdzību autortiesību mantiniekam vai citiem tiesību pārņēmējiem izmaksā, ja autortiesību īpašnieks nodod savas mantiskās autortiesības citai personai. Šajā regulējumā nekas nav mainījies kopš 2021. gada. Bez izmaiņām ir arī nodokļu piemērošana autoratlīdzībai, kuras izmaksā kolektīvā pārvaldījuma organizācijas. Taču jāņem vērā, ka 2025. gadā autortiesību mantiniekam un citiem autortiesību pārņēmējiem izmaksātajai autoratlīdzībai, kā arī autoratlīdzībai, ko izmaksā kolektīvā pārvaldījuma organizācijas, autoratlīdzības izmaksātājs izmaksas brīdī ietur šādas iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likmes: 25,5% ienākumam līdz 105 300 eiro gadā; 33% pārsnieguma daļai virs 105 300 eiro gadā. Šādam ienākumam nepiemēro valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas...

REDAKTORES SLEJA Vita Zariņa: Finanšu gads noslēdzies — laiks ieviest kārtību Lai gan jaunais gads ir sācies ar atsevišķu nodokļu izmaiņām, par ko esam rakstījuši žurnāla iepriekšējos numuros un ikdienā varat sekot līdzi portālā BilancePLZ, tomēr šī brīža aktualitāte ir finanšu gada noslēgums.Tas ir kritisks posms, kad jāapvieno visi gada laikā veiktie grāmatvedības ieraksti vienā skaidrā pārskatā. Inventarizācija ir viena no būtiskākajām darbībām finanšu gada noslēgumā. Tas ir process, kas palīdz ne tikai pārskatīt visu uzņēmuma īpašumu un saistības, bet arī nodrošināt, ka visi grāmatvedības dati atbilst reālajai situācijai. Ir pienācis laiks salīdzināt debitoru un kreditoru atlikumus. Iesaistieties aktīvā komunikācijā ar klientiem un partneriem par neapmaksātiem rēķiniem. INTERVIJA Vita Zariņā intervē Aivu Vīksnu: Mums ir visas iespējas kļūt par veiksmīgu un plaukstošu valsti! Aivu Vīksnu, Saeimas Budžeta un finanšu komisijas sekretāri, par 2025. gada valsts budžetu, par deputātes iniciatīvām un līdz šim Saeimā paveikto darbu intervē Vita Zariņa, žurnāla Bilance galvenā redaktore....

Lai gan jaunais gads ir sācies ar atsevišķu nodokļu izmaiņām, par ko esam rakstījuši žurnāla iepriekšējos numuros un ikdienā varat sekot līdzi portālā BilancePLZ, tomēr šī brīža aktualitāte ir finanšu gada noslēgums. Tas ir kritisks posms, kad jāapvieno visi gada laikā veiktie grāmatvedības ieraksti vienā skaidrā pārskatā. Inventarizācija ir viena no būtiskākajām darbībām finanšu gada noslēgumā. Tas ir process, kas palīdz ne tikai pārskatīt visu uzņēmuma īpašumu un saistības, bet arī nodrošināt, ka visi grāmatvedības dati atbilst reālajai situācijai. Ir pienācis laiks salīdzināt debitoru un kreditoru atlikumus. Iesaistieties aktīvā komunikācijā ar klientiem un partneriem par neapmaksātiem rēķiniem. Inventarizācija ir pamats precīziem un uzticamiem finanšu pārskatiem. Tā ne tikai palīdz ievērot likumdošanas prasības, bet arī dod iespēju uzņēmumam izprast tā reālo situāciju un uzlabot finanšu plānošanu. Rūpīga inventarizācija var būt laikietilpīga, bet tā ir viena no vērtīgākajām procedūrām finanšu gada noslēguma procesā. Par to arī turpināsim rakstīt žurnāla nākamajos numuros. Šis brīdis mūsu...

Jautājums Mani interesē jautājums par sociālajām likmēm invalīdiem, neapliekamie. Neesmu līdz šim redzējusi, ka to izceļ. Atbilde Neredzu pamatu šajā jautājumā kaut ko izcelt. Kas ir «neapliekamie» — nesapratu. Sociālo iemaksu likme (valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI)), kuru piemēro darba samaksai, ja aprēķins attiecas uz personu ar invaliditāti, ja tā nav sasniegusi pensijas vecumu, ir 34,09% (10,5% + 23,59%). Iemaksu likme mainās uz mazāku 30,02% (9,25% + 20,77%) vien tad, kad minētā persona: sasniegs pensijas vecumu; ir piešķirta vecuma pensija; vecuma pensija piešķirta priekšlaicīgi. Attiecīgi — nākamajā mēnesī, kad izpildās šie nosacījumi, darbiniekam tiks piemērota iemaksu likme 30,02%, un darba devēja ziņojumā viņu būtu jāiekļauj citā sarakstā. Vienlaikus vēlos norādīt bieži sastopamu kļūdu, kas arī saistīta ar invaliditāti. Ministru kabineta (MK) 2020. gada 17. decembra noteikumu Nr. 786 «Noteikumi par valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu likmes sadalījumu pa valsts sociālās apdrošināšanas veidiem» 4. punktā vairākus gadus ar vienu un to pašu...

Jautājums Līdz šim daļa no problēmas, kādēļ strādājošie palika parādā valstij, bija tāda, ka VSAA slimības pabalstam piemēroja iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) 20% likmi,nevis 23% IIN likmi, kā tam būtu jābūt pie visām izmaksām, kuras veic izmaksātājs, kuram nav iesniegta algas nodokļu grāmatiņa. Vai šo ir paredzēts kaut kā risināt? Atbilde Ja darbinieks algas nodokļa grāmatiņu (ANG) iesniedzis darba devējam, tad, vienlaikus slimojot un saņemot slimības pabalstu, grāmatiņu nav iespējams atzīmēt VSAA sistēmā, nemaz nerunājot par to, ka aģentūrai ir pieejama visa informācija, kas attiecas uz saslimušo personu. Tātad VSAA ir zināms, kur atzīmēta konkrētā saslimušā grāmatiņa, vai viņam ir invaliditāte vai apgādājamie, proti, informācija, kas vajadzīga IIN aprēķināšanai. Kas attiecas uz IIN likmi, kas piemērojama, aprēķinot slimības pabalstu (un izmaksājot pensiju), tā ir noteikta IIN likuma 15. panta 20. daļā un 2025. gadā ir 25,5%un 33%). Darba ņēmējam jau sen nodrošināta iespēja prasīt jebkuram ienākuma izmaksātājam lielākas IIN likmes piemērošanu, ja...

Ar negatīvu pašu kapitālu 2023. gadā strādājuši aptuveni 35 000 uzņēmumu jeb teju trešdaļa no Latvijas komercsabiedrībām, liecina Lursoft dati. Daļa šo uzņēmumu ir pārtraukusi darbību, bet citi turpina slēgt darījumus, maksāt nodokļus un nodarbināt strādājošos. Ko nozīmē, ja sabiedrībai ir negatīvs pašu kapitāls, un ar kādiem ierobežojumiem ir jārēķinās? Pašu kapitāls ir negatīvs, ja uzkrātie zaudējumi pārsniedz pamatkapitālu, ZAB COBALT vebinārā «Negatīvs pašu kapitāls — normālas attīstības fāze vai nekavējoties risināma problēma?» skaidroja Reinis Ceplis, Baker Tilly Baltics partneris. Negatīvs pašu kapitāls: var būt saimnieciski neveiksmīgas darbības sekas — biznesa modelis rada zaudējumus; var rasties kā negaidītu notikumu sekas, piemēram, audita laikā konstatē nepieciešamību samazināt aktīvu bilances vērtību, jo ieguldījums aktīvā nav sedzams no nākotnes ienesīgās darbības — samazinājums tieši ietekmē pašu kapitālu; var būt saistīto uzņēmumu grupas saimnieciski sekmīgas darbības sekas — uzņēmums darbojas grupā, pilda noteiktu funkciju un īpašnieks «piemet» naudu, kas nepieciešama saistību segšanai — faktiski maksāt nespēja...