JAUTĀJUMI UN ATBILDES

Jautājums: vai darba devējs ir tiesīgs uzlikt darbiniekam par pienākumu aizvietot kolēģi atvaļinājuma laikā. Vai par to ir jāpiemaksā? Atbild Gita Oškāja, zvērināta advokāte, zvērinātu advokātu birojs A. Kazačkovs un partneri Ar kolēģa aizvietošanu autors saprot situāciju, kad darbinieks veic savus amata pienākumus un vienlaikus sava darba laika ietvaros izpilda arī kolēģa amata pienākumus. Praksē daudzi darba devēji jau amata aprakstā ieraksta darbinieka pienākumu aizvietot kolēģi tā prombūtnes laikā. Tādējādi pirmšķietami rodas iespaids, ka šādā gadījumā darbiniekam nav tiesības prasīt piemaksu par kolēģa aizvietošanu. Tomēr autors vērš uzmanību uz Darba likuma 6. panta pirmo daļu, kas noteic, ka nav spēkā [..] darba līguma [..] noteikumi, kas pretēji normatīvajiem aktiem pasliktina darbinieka tiesisko stāvokli. Tiesu prakses attiecīgajā jautājumā nav, līdz ar to advokātu vidū ir dažādi viedokļi. Autors uzskata, ka par kolēģa aizvietošanu ir jāpiemaksā, jo kolēģa aizvietošana ir uzskatāma par papildu darbu. Pretējā gadījumā rodas jautājums, kādēļ ir vajadzīgi divi vienādi/līdzīgi/dažādi amati,...

Vai nodokļu maksātājam ir iespēja lūgt VID samazināt aprēķinātos uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) avansa maksājumus un kādos gadījumos sagaidāma pretimnākšana? Šo jautājumu žurnāla "Bilance" šāgada 11. numurā skaidro praktiskās grāmatvedības speciāliste un konsultante, izdevniecības Lietišķās informācijas dienests galvenā redaktore Maija Grebenko. Avansa maksājumiem UIN likumā atvēlēts 23. pants, kurā nodokļu maksātājam, kura bizness nonācis grūtībās, ir paredzēti divi scenāriji. Maksātāja neto apgrozījums ir būtiski samazinājies salīdzinājumā ar pirmstaksācijas perioda attiecīgo laikposmu, kā arī prognozējama tā turpmāka samazināšanās. Kas jādara? Rakstiskā veidā jāiesniedz VID pamatojums esošai situācijai: 2016. un 2017. gada neto apgrozījuma (nevis ieņēmumu vai apliekamo darījumu) salīdzināšana attiecīgajos mēnešos no katra gada sākuma, kur redzams minētais samazinājums. Ja VID piekritīs nodokļa maksātāja vērtējumam, tad tiks atļauts veikt avansa maksājumus saskaņā ar sekojošo aprēķinu. Sākot ar mēnesi, kad VID saņēmis iesniegumu, avansa maksājums tiek noteikts kā katra iepriekšējā mēneša neto apgrozījuma reizinājums ar noteikto koeficientu. Šis koeficients ir par 2016. gadu aprēķinātais...

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Nodokļu kontroles pārvaldes Juridiskās daļas vadītāja Sanita Lukumiete informēja par svarīgākajiem aspektiem, kas saistīti ar VID nodokļu kontrolēm. Viņa iepazīstināja arī ar VID tematiskajās pārbaudēs visbiežāk konstatētajiem grāmatvedības pārkāpumiem. Interesanti, ka tematiskajās pārbaudēs skaita ziņā visvairāk administratīvo pārkāpumu atklāti grāmatvedības noteikumu neievērošanā, kam seko elektronisko kases aparātu lietošanas noteikumu neievērošana, tad ziņu nesniegšana par darba ņēmējiem, bet TOP 5 noslēdz reģistrēšanas kārtības neievērošana un pavaddokumentu aprites kārtības neievērošana. Izplatītākie pārkāpumi, kurus jāuzmanās nepieļaut uzņēmuma grāmatvedībā un saimnieciskajā darbībā kopumā, ir šādi: netiek ievērota preču uzskaites un attaisnojuma dokumentu reģistrācijas kārtība grāmatvedības reģistros nav iegrāmatoti visi veiktie darījumi vai tie iegrāmatoti nepilnīgi uz attaisnojuma dokumentiem netiek norādīti grāmatvedības reģistra ieraksta kārtas numuri netiek uzrādītas ceļazīmes vai maršruta lapas, lai konstatētu, vai pareizi automašīnu ekspluatācijas izmaksas iekļautas izdevumos netiek pareizi aprēķināti un maksāti nodokļi no darba algām pārkāpumi darba laika uzskaitē VID nav iesniegtas ziņas par darba ņēmēju kustību dati...

Jautājums: Ko darīt, ja nav iespējams panākt, lai darījuma partneris (ārzemnieks) atsūta PVN rēķinu? Atbild Inga Pumpure, Finanšu vadības Maģistre, Grāmatvede - ārpakalpojumu sniedzēja, Grāmatvedības un nodokļu konsultante, Latvijas Biznesa un profesionālo sieviešu asociācijas prezidente Atbilde: Šādos gadījumos grāmatvedis drīkst izrakstīt rēķinu pats - partnera uzņēmuma vārdā sagatavojot rēķinu savam uzņēmumam. Taču jāievēro, ka rēķins jāsagatavo pēc ārzemju darījuma partnera valsts normatīvā regulējuma prasībām, taču tas nav sarežģīti. Vēl jāatceras, ka sagatavotais rēķins noteikti jāapliecina darījuma partnerim. Tas nozīmē, ka jāaizsūta sagatavotais rēķins partnerim un atpakaļ jāsaņem apliecinājums, ka rēķins der. Par apliecinājumu kalpo arī parasta atbilde e-pastā, nekas vairāk nav nepieciešams. Šāda rēķina izrakstīšanas kārtība iespējama tikai darījumos ar ārzemju partneriem, darījumos ar vietējiem uzņēmumiem šādi rīkoties nevar. Jautājums no BILANCES AKADĒMIJAS 24. marta semināra par attaisnojošo papīra un elektronisko dokumentu sagatavošanu, saņemšanu, glabāšanu, noformēšanu un uzskaiti.

Jautājums: Valsts nekustamie īpašumi - rēķins: nekustamā īpašuma nodoklis par zemi 33,87 + 21% PVN 7,11+kopā apmaksai 40,98. Tā drīkst nodokli aplikt ar nodokli? Atbildi sagatavojusi Ina Spridzāne, SIA Leinonen nodokļu konsultante Komersantiem, kas nomā nekustamo īpašumu, nereti nākas sastapties ar situāciju, kurā ēkas vai zemes īpašnieks izsniedz rēķinu par nekustamā īpašuma nodokļa samaksu par ēku un/vai zemi. Ja iznomātājs ir reģistrēts kā PVN maksātājs, rēķinā norādītajam nekustamā īpašuma nodoklim parasti ir piemērots arī PVN, kas dažkārt rada nomnieka neizpratni par to, kāpēc ar PVN tiek aplikts nodoklis. Vai nomnieks aprakstītajā situācijā ir rīkojies pareizi ? Atbilde uz šo jautājumu ir - jā, pareizi. Pamatojumu šādai iznomātāja rīcībai var atrast Pievienotās vērtības likumā. Saskaņā ar Pievienotās vērtības likuma 34. pantu preču piegādes un pakalpojuma sniegšanas darījumā ar nodokli apliekamā vērtība ir atlīdzība par piegādātām precēm vai sniegtajiem pakalpojumiem. Papildus tam šajā pantā ir minēti vairāki specifiski darījumi, tai skaitā ir noteikts,...

Jautājums: Kas ir elektriskās un elektroniskās iekārtas kā dabas resursu nodokļa objekts? Atbild Laura Berga, AS Latvijas Zaļais punkts direktora vietniece, Vides pārvaldības vadītāja. Dabas resursu nodokļa likumā termins “elektriskās un elektroniskās iekārtas” ir minēts tikai šī likuma 6. pielikuma “Nodokļa likmes par videi kaitīgām precēm” 6. punktā šādā redakcijā: “Elektriskās un elektroniskās iekārtas atbilstoši Atkritumu apsaimniekošanas likuma 24. panta pirmajai daļai.” Tātad elektriskās iekārtas ir klasificētas kā videi kaitīgas preces un Dabas resursu nodokļa likumā un citos normatīvajos aktos prasības, kas izvirzītas videi kaitīgu preču izplatīšanai un izmantošanai, attiecas arī uz elektrisko un elektronisko iekārtu izplatīšanu un izmantošanu. Elektrisko un elektronisko iekārtu definīcija atrodama Atkritumu apsaimniekošanas likuma 1. pantā: „Elektriskās un elektroniskās iekārtas ir iekārtas, ko darbina ar elektrisko strāvu vai elektromagnētisko lauku, un iekārtas elektriskās strāvas un elektromagnētiskā lauka ģenerēšanai, piegādei un mērīšanai, kas konstruētas izmantošanai ar spriegumu, kurš nepārsniedz 1000 voltu maiņstrāvai un 1500 voltu līdzstrāvai, un kas...

Jautājums: Zemnieku saimniecības (ZS), kas kārto grāmatvedību pēc divkāršā ieraksta sistēmas, īpašnieks gada laikā izņem personīgam patēriņam naudu. Uz 31.12 izņemtā summa ir 10 000 EUR, bet 03.01 īpašnieks visu šo naudu atskaitīja atpakaļ ZS. Vai, sastādot Gada pārskatu, ZS īpašniekam ir jāaprēķina iedzīvotāju ienākuma nodoklis no dividendēm pielīdzināma ienākuma, pamatojoties uz to, ka bilances datumā ir izņemtā summa, vai tomēr jāvērtē izņemtās summas atlikums peļņas sadales brīdī? Atbildi sagatavoja INGUNA LEIBUS, Latvijas Lauksaimniecības universitātes Finanšu un grāmatvedības institūta profesore, grāmatu “Pašnodarbināto grāmatvedība un nodokļi”,“Pirmie soļi komercdarbībā: darbības uzsākšana, grāmatvedība un nodokļi” autore. Nodokli par dividendēm pielīdzināmo ienākumu reglamentē likums "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli". 1) Likuma 8.panta 11.daļa nosaka, ka dividendēm pielīdzināms ienākums ir individuālā uzņēmuma (arī zemnieka vai zvejnieka saimniecības), kas ir uzņēmumu ienākuma nodokļa maksātājs, īpašnieka ienākums, veicot uzņēmuma vai saimniecības pārskata gada un iepriekšējo gadu nesadalītās peļņas sadali. 2) Atbilstoši 11.9 pantam dividendēm pielīdzināms ienākums ir ienākums no kapitāla,...

Likuma “Par nodokļiem un nodevām” grozījumi, kas stājas 2017. gada 1. janvārī, papildina likumu ar jaunu 34.4pantu. Likuma 34.4panta pirmajā daļā noteiktas Valsts ieņēmumu dienesta (VID) tiesības atslēgt domēna vārdu un pārtraukt (apturēt) mitināšanas pakalpojumu, ja nodokļu maksātājs: 1) tīmekļa vietni izmanto nereģistrētas saimnieciskās darbības veikšanai; 2) nerezidents (ārvalsts komersants) tīmekļa vietni izmanto Latvijas ekonomiskajā vidē, un nav reģistrējis pastāvīgo pārstāvniecību vai nav komercreģistrā reģistrējis filiāli; 3) tīmekļa vietnē veic saimniecisko darbību un tā nav reģistrēta kā struktūrvienība; 4) veicot saimniecisko darbību internetā sevi neidentificē (neievēro likuma 15.3 panta prasības); 5) nodokļu maksātājam ir apturēta saimnieciskā darbība saskaņā ar likuma 34.1 pantu, ja tīmekļa vietne ir struktūrvienība likuma 1.panta 24.punkta izpratnē. Tādējādi, ja nodokļu maksātājs veiks nereģistrētu saimniecisko darbību tīmekļa vietnē vai veicot saimniecisko darbību, sevi neidentificēs, vai arī, nodokļu maksātājam būs apturēta saimnieciskā darbība, Valsts ieņēmumu dienestam būs tiesības ierobežot tīmekļa vietnes darbību. Tāpat likuma 34.4panta vienpadsmitajā un piecpadsmitajā daļā ir...

Jautājums: Prēmija par 2015.gada rezultātiem būs izmaksāta 2016.gada novembra mēnesī . Kā tas ietekmē vidējas algas aprēķināšanu, rīkojums par prēmiju piešķiršanu ir ar septembra mēneša datumu un ir iekļauts darba algas aprēķinā, bet summa ir rezervēta un tiks izmaksāta novembrī. Atbildi sniedz MAIJA GREBENKO, žurnāla BILANCE galvenā redaktore, praktiskās grāmatvedības speciāliste un konsultante, ISO sertificēto grāmatvežu asociācijas valdes locekle. Likuma skaidri un gaiši teikts, ka vidēja izpeļņa nosaka no no algas, piemaksu un prēmiju kopsummas pēdējos 6 kalendāra mēnešos. Tātad viennozīmīgi ietekmē vidējo izpeļņu, turklāt ļoti nevienmērīgi, jo katram darbiniekam vidējās izpeļņas aprēķins varētu būt vajadzīga dažādos termiņos, tātad katram būs savi 6 mēneši. Ja negrib, lai prēmija ietekmē vidējo izpeļņu: 1) nav jānosauc šīs izmaksas par prēmijām, bet citādi; 2) var veidot uzkrājumus prēmijām 2015. gadā; 3) var izgudrot algoritmu, kā un cik ilgi prēmijas summas daļu iekļaut aprēķinā, lai aprēķins būtu vienmērīgs turpmākā periodā. Žurnāla BILANCE 393. numurā M.Grebenko sniegusi...

Vai gada pārskats jāsagatavo papīra formātā vai var to sagatavot arī elektroniski? Atbildes sniedz Arta Priede, maģistrs ekonomikā, Finanšu ministrijas Metodoloģijas un grāmatvedības politikas nodaļas vadītājas vietniece: Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likums nosaka, ka Valsts ieņēmumu dienestam jāiesniedz papīra formā vai elektroniski sagatavota gada pārskata un konsolidētā gada pārskata (ja tāds ir) atvasinājumu elektroniskā formā — elektronisku norakstu Elektroniskajā deklarēšanas sistēmā. Tas nozīmē, ka sagatavot gada pārskatu var arī papīra formā, taču iesniegt VID EDS var tikai elektroniski. Pastāv problēma, kad grāmatveži, kuriem nav zvērināta revidenta pārbaudes, negatavo normālus gada pārskatus, bet vienkārši ieraksta VID EDS ciparus un tas ir vienīgais pārskats, ja to vispār tā var nosaukt, kas valstij vai jebkuram citam lietotājam ir pieejams. Vai šādi sagatavots pārskats ir saskaņā ar Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumu? Likumā patlaban ir noteikts, ka jāsagatavo gada pārskata oriģināls (papīra vai elektroniskā formā), bet VID EDS tiek iesniegts elektronisks...

Vai grāmatvedim ir jāparaksta uzņēmuma finanšu pārskati? Vai uzņēmumam tas jāparedz līgumā ar grāmatvedi? Atbildes sniedz Arta Priede, maģistrs ekonomikā, Finanšu ministrijas Metodoloģijas un grāmatvedības politikas nodaļas vadītājas vietniece: Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likums nosaka, ka finanšu pārskatu un konsolidēto finanšu pārskatu paraksta valde vai tās pilnvarotais valdes loceklis, kā arī grāmatvedis vai ārpakalpojumu grāmatvedis. Tātad ir parādījusies jauna prasība, ka gada pārskatu jāparaksta arī grāmatvedim. Valstiski ir noteikts, ka par grāmatvedības kārtošanu uzņēmumā atbild uzņēmuma vadītājs (kapitālsabiedrībā tā ir valde), savukārt uzņēmuma vadītājam ir jānoslēdz rakstveida līgums ar grāmatvedi vai ārpakalpojuma grāmatvedi, kurā tiek noteikti tiesības, pienākumi un atbildība. Ar šo līgumu uzņēmuma vadītājs ar savu atbildību pilnvaro grāmatvedi. Minētais līgums jāslēdz gan gadījumos, kad grāmatvedim ar uzņēmumu ir darba attiecības, gan tad, ja tiek veikts bezatlīdzības darbs. Līgumam parasti ir klāt amata apraksts, kurā noteikti grāmatveža pienākumi un kā viens no pienākumiem šajā gadījumā būs pienākums parakstīt...

Jautājums: Cik ilgā laikā no pārkāpuma atklāšanas vai izdarīšanas dienas darba devējs ir tiesīgs izteikt darbiniekam piezīmi vai rājienu? Vai par vienu un to pašu pārkāpumu var izteikt piezīmi/rājienu un atlaist darbinieku? Atbildi sagatavojusi zvērināta advokāte Gita Oškāja. Zvērināta advokāte atbildē norāda, ka patlaban spēkā esošā Darba likuma 90. panta trešā daļas redakcija nosaka, ka darba devējs ir tiesīgs izteikt darbiniekam piezīmi vai rājienu ne vēlāk kā viena mēneša laikā no pārkāpuma atklāšanas dienas, neieskaitot darbinieka pārejošas darbnespējas laiku, kā arī laiku, kad darbinieks ir atvaļinājumā vai neveic darbu citu attaisnojošu iemeslu dēļ, bet ne vēlāk kā sešu mēnešu laikā no pārkāpuma izdarīšanas dienas. Par katru pārkāpumu var izteikt tikai vienu piezīmi vai rājienu. Saskaņā ar Darba likuma grozījumiem, kas stāsies spēkā 1. janvārī, tiek pagarināts 6 mēnešu termiņš līdz 12 mēnešiem. Citiem vārdiem sakot, darba devējs būs tiesīgs izteikt darbiniekam piezīmi vai rājienu ne vēlāk kā viena mēneša laikā no pārkāpuma...

Jautājums: Kādos gadījumos darba devējs ir tiesīgs uzteikt darba līgumu, pamatojoties uz Darba likuma 101. panta pirmās daļas 6. punktu – „darbiniekam nav pietiekamu profesionālo spēju nolīgtā darba veikšanai”? Atbildi sagatavojusi zvērināta advokāte Gita Oškāja. Profesionālās spējas attiecīgās normas izpratnē ir gan teorētiskās zināšanas, gan praktiskās iemaņas. Darba devējam, pieņemot darbinieku darbā, pirmkārt, vajadzētu pārbaudīt, vai darbiniekam ir attiecīgās spējas, zināšanas, iemaņas konkrētā darba veikšanai, kas izpaužas, nosakot darbiniekam pārbaudes laiku, un pieprasīt uzrādīt darbinieka spēju, zināšanu apliecinošus dokumentus, ja tādi ir. Darba devēja interesēs ir pieprasīt attiecīgo dokumentu kopijas, ko arīdzan varēs izmantot, piemēram, veicot priekšrocību vērtēšanu pirms darbinieku skaita samazināšanas. Darba devējam ir pienākums iepazīstināt darbiniekus ar to pienākumiem, kas norādīti darba līgumā un amata aprakstā; vēlāk darba devējs ir tiesīgs precizēt darbinieka pienākumus, pamatojoties uz rīkojumiem. Darba devējam ir jāseko līdzi un attiecīgi jāfiksē, piemēram, sastādot aktus, pieprasot paskaidrojumus, kādus tieši pienākumus darbinieks nespēj veikt profesionāli. Piemēram, regulāras kļūdu...

Jautājums: Vai var palielināt pamatkapitālu no iepriekšējo gadu nesadalītās peļņas? Kā vēl var palielināt pamatkapitālu, neskaitot apmaksu? Atbildi sagatavojusi Kristīne Markus, zvērinātu advokātu biroja Deloitte Legal juriste. Pamatkapitāla palielināšanas kārtību un tās veidus kapitālsabiedrībās (gan sabiedrībās ar ierobežotu atbildību, gan arī akciju sabiedrībās) regulē Komerclikums. Ņemot vērā, ka jautājumā nav iekļauta informācija par kapitālsabiedrības veidu, atbildē iekļauts īss apraksts gan par sabiedrībām ar ierobežotu atbildību, gan akciju sabiedrībām. Komerclikums kopumā nosaka četrus pamatkapitāla palielināšanas veidus: 1) ar naudas ieguldījumu; 2) ar mantas ieguldījumu; 3) palielinot esošo daļu nominālvērtību vai izlaižot jaunas daļas, daļēji vai pilnībā ieskaitot pozitīvo starpību starp pašu kapitālu un summu, ko veido pamatkapitāls un rezerves; 4) palielinot esošo daļu nominālvērtību vai izlaižot jaunas daļas, daļēji vai pilnībā pamatkapitālā ieskaitot obligāto rezervi . SIA, kā arī akciju sabiedrība, kurai ir tikai viens akcionārs, var palielināt pamatkapitālu, izmantojot iepriekšējo gadu nesadalīto peļņu. Likumdevējs ir paredzējis salīdzinoši lielu rīcības brīvību darbībai ar...

Vai ilgtermiņa ieguldījumu pārvērtēšanas rezerve jānorāda par pamatlīdzekļiem vai pamatlīdzekļu grupām? Atbildes sniedz Arta Priede, maģistrs ekonomikā, Finanšu ministrijas Metodoloģijas un grāmatvedības politikas nodaļas vadītājas vietniece: Pārvērtētā rezerve būtu jānorāda par pārvērtētajām pamatlīdzekļu grupām, nevis objektiem. Patlaban tas ir ieteikums, taču Ministru kabineta noteikumos Nr. 775 "Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma piemērošanas noteikumi" ir plānoti grozījumi, kuros tiks noteikts, kas ir pamatlīdzekļu grupas kopums. Piemēram, tie var būt zemes gabali, ēkas, inženierbūves, ilggadīgie stādījumi, dzelzceļa ritošais sastāvs, jūras un upju flotes transportlīdzekļi, gaisa kuģi, tehnoloģiskas iekārtas, mēbeles... Noteikumos būs arī noteikts, ka, pārvērtējot kādu pamatlīdzekli, būs jāpārvērtē arī visa šī pamatlīdzekļa grupa un informācija par to jānorāda postenī "Ilgtermiņa ieguldījumu pārvērtēšanas rezerve". Likumā noteikts, ka gada pārskata pielikumā jāuzrāda arī pamatlīdzekļu grupas vērtība, kāda tā būtu tad, ja grupa netiktu pārvērtēta. Kā grāmatvedis varēs sistēmā uzskaitīt divas amortizācijas - vienu veco, vienu jauno? Kur viņš iegūs tās pamatlīdzekļu grupas...