JAUTĀJUMI UN ATBILDES

Jautājums: Kā jaunais gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likums paredz rīkoties ar atliktā nodokļa saistībām? Atbildes sniedz Arta Priede, maģistrs ekonomikā, FM Metodoloģijas un grāmatvedības politikas nodaļas vadītājas vietniece: Ir divas iespējas - turpināt atliktā nodokļa saistības vai vairs nē. Tagad tas ir atstāts katra uzņēmuma brīvas izvēles ziņā. Svarīgi atcerēties, ka tas jānosaka grāmatvedības politikā, ņemot vērā uzņēmuma specifiku - cik tajā būtiski ir atzīt atlikto nodokli. Gadījumā, ja uzņēmums uzskata, ka nav nepieciešams veidot atliktā nodokļa saistības, tad tās pārklasificē par iepriekšējo gadu nesadalīto peļņu un norāda bilances postenī "Iepriekšējo gadu nesadalītā peļņa un nesegtie zaudējumi". Jautājums: Vai pārskata pielikumā jānorāda, ka uzņēmums tā rīkojas saskaņā ar grāmatvedības politikas maiņu, to nosaka likums vai kā citādi? Pielikumā var norādīt, ka, ņemot vērā, ka atliktā nodokļa veidošana vairs nav obligāta prasība un normatīvie akti to vairs neparedz, tiek pārtraukta šī posteņa atzīšana. Tā ir grāmatvedības politikas maiņa, pamatojoties uz normatīvā...

Jautājums: Kā SIA uzskaitīt un norakstīt iegādātu datorprogrammas licenci, ja to paredzēts lietot neierobežotu laiku, no tās gūstot ekonomisko labumu (piedalās pakalpojuma sniegšanā) un to ir iespējams pārdot pēc lietošanas beigām? Lai sniegtu atbildi uz šo jautājumu, būtu jāredz konkrētās datorprogrammas licences līgums, jo tas var saturēt noteiktus nosacījumus datorprogrammas izmantošanā. Taču vispārīgu ieskatu datorprogrammu licenču iegrāmatošanā sniegusi Sanita Meijere, Datorprogrammas autortiesību apvienības valdes locekle. Viņas rakstā aplūkoti principi, pēc kuriem vieglāk orientēties datorprogrammu licenču atbilstošā atspoguļošanā uzņēmuma grāmatvedībā. Sniedzam ieskatu raksta fragmentos. Katrai organizācijā lietotajai materiālajai vai nemateriālajai vērtībai ir jābūt uzskaitītai organizācijas grāmatvedībā. Šis noteikums attiecas arī uz datorprogrammu licencēm. Turklāt, kamēr kāda organizācijas manta vai vērtība tiek lietota, organizācijā ir jābūt pieejamiem šīs mantas vai vērtības izcelsmes dokumentiem. Praksē nereti nākas saskarties ar situāciju, kad organizācija, atsaucoties uz vispārīgo prasību par dokumentu glabāšanas ilgumu – pieci gadi, vairs nespēj uzrādīt datorprogrammas licences izcelsmi apliecinošus dokumentus, kaut gan konkrētā datorprogramma...

Jautājums: Mūsu uzņēmums veic būvniecības pakalpojumus uz Norvēģiju. Procesu iesākam Latvijā, sagataves (karkasa mājām) tiek iegādātas šeit un tālāk nogādātas Norvēģijā, kur tiek veikta to montāža. Par šīm sagatavēm noformējam eksporta deklarāciju, bet Norvēģijas uzņēmumam pēc viņu vēlēšanās tiek izrakstīts vienīgi kopējais rēķins - gan par mūsu veiktajiem darbiem, gan visiem materiāliem. Kā šos darījumus pareizi jāatspoguļo PVN deklarācijā? Pašlaik darījumus atspoguļoju PVN deklarācijas 48.2 rindā, bet līdz ar to iznāk, ka PVN deklarācija nesakrīt ar muitas deklarāciju... Atbildi sniedz Marina Kuzenko, SIA "Ernst & Young Baltic" netiešo nodokļu projektu vadītāja: Ja sagataves vērtība tiek pārdota atsevišķi, neiekļaujot tajā pēc tam sniegtos uzstādīšanas pakalpojumus, tad PVN deklarācijā ir jānorāda divi atsevišķi darījumi - pirmais ir preču eksporta darījums, kas jānorāda deklarācijas 48.1 rindā un kas saskanēs ar norādīto muitas deklarācijā. Otrais darījums ir par sniegto pakalpojumu trešās valsts teritorijā, kas jānorāda PVN deklarācijas 48.2 rindā. Teorētiski, ja piegāde notiek ar montēšanu un...

Jautājums: Darbinieks strādās pusi no normālā darba laika par pusi no cietās algas, bet pārējo normālo darba laiku - saskaņā ar slīdošo grafiku. Kā viņam veidosies darba alga? Atbildi sniedz MAIJA GREBENKO, žurnāla BILANCE galvenā redaktore, praktiskās grāmatvedības speciāliste un konsultante, ISO sertificēto grāmatvežu asociācijas valdes locekle. Kā jau parasti: lai atbildēt uz ''sāda veida jautājumu, jānodarbojas ar zīlēšanu par situācijas patiesajiem apstākļiem. Piemēram, par "slodzi" bija noteikta alga 400 eiro mēnesī, bet saskaņā ar "slīdošo" grafiku - 2,50 eiro stundā. Visa informācija uzrādāma darba līgumā vai pielikumā pie jau esošā darba līguma, kur varētu būt minēti dažādi varianti. Var pusi no normālā darba laika strādāt par 200 eiro, bet saskaņā ar slīdošo grafiku - strādāt otru pusi no normālā darba laika un saņemt apmaksu par faktiski nostrādāto laiku. Domāju, ka šeit varētu rasties problēmas ar darba laika uzskaiti. Var izgudrot arī citu variantu, bet, nezinot situācijas apstākļus, neko precīzāk nevaru teikt.

Marina Kuzenko, SIA "Ernst & Young Baltic" netiešo nodokļu projektu vadītāja, skaidro, kas jāņem vērā, izrakstot un uzglabājot pievienotās vērtības nodokļa rēķinus elektroniskā formātā. Pievienotās vērtības nodokļa rēķinu var izrakstīt arī elektroniski - ar nosacījumu, ka rēķina saņēmējs piekrīt šādai rēķina saņemšanas kārtībai. Šāda vienošanās, saskaņā ar Civillikumu, var būt arī mutiska, bet gadījumiem, ja vēlāk rodas kādas domstarpības, labāk piekrišanu elektroniskam rēķinam būtu saņemt rakstiski. Elektroniskajā nodokļa rēķinā jāizmanto tāds formāts, kas saglabā informācijas autentiskumu (nodokļa rēķina izsniedzēja identitātes apliecinājumu) un nemainīgu saturu. Rēķini (gan izrakstītie, gan saņemtie) kopumā jāsaglabā piecus gadus, atsevišķos gadījumos ilgāk. Piemēram, gadījumos, kad nodokļa maksātājam ir pienākums veikt priekšnodokļa korekciju darījumos ar nekustamo īpašumu, nodokļa rēķins ir jāglabā līdz priekšnodokļa korekcijas laika beigām, kas praksē parasti ir desmit ar pus gadu. Nodokļu rēķinus var glabāt elektroniskā veidā, ar nosacījumu, ka nodokļu administrācijai jānodrošina piekļuve šiem rēķiniem. Vai elektronisku rēķinu izsniegšana notiek arī par būvniecības pakalpojumiem? Būvniecības...

Jautājums: Kā pareizi veikt kompensāciju klientam par nesaņemto pakalpojumu, ja nesaņemtā pakalpojuma faktu izraisījusi ārkārtas situācija (iekārtu, kas nodrošina pakalpojumu, iziešana no ekspluatācijas ), un klientam jāgaida kāds laiks, līdz tas varēs saņemt atpakaļ apģērbu. Piemēram: klients iegādājies 3 stundu biļeti uz SPA kompleksu, pēc 1 stundas no pakalpojuma saņemšanas brīža tiek izsludināta ārkārtas situācija un cilvēki atstāj SPA, viņiem atļauj atgriezties pēc 1,5 stundas un turpināt saņemt pakalpojumu. Bet neviens negrib turpināt, bet gan saņemt kompensāciju. Kā pareizi veikt kompensāciju, vai par 2 stundām nesaņemtā pakalpojuma, vai kā būtu pareizi? Saskaņā ar likumu kā pareizi rīkoties? Atbildi sniedz Vineta Ore, Patērētāju tiesību aizsardzības centra Patērētāju informēšanas un komunikāciju daļa Saskaņā ar Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 29.pantu (Patērētāja tiesības, ja sniegts līguma noteikumiem neatbilstošs pakalpojums): Patērētājs, kuram sniegts līguma noteikumiem neatbilstošs pakalpojums, vispirms ir tiesīgs pieprasīt, lai pakalpojuma sniedzējs bez atlīdzības novērš sniegtā pakalpojuma neatbilstību līguma noteikumiem. Ja tas nav iespējams, patērētājs...

Jautājums: vai pensionārei, kura nav saimnieciska darba veicēja, ir jāmaksā Valsts kasē IIN par mūzikas instrumentu iznomāšanu NVO biedrībai uz projekta laiku (apm. 3 mēneši). Viens darījums 2016. gadā, summa 80 EUR. Ja ir, kādā apmērā? Te daļa no nomas līguma: 1. Līguma priekšmets 1.1. IZNOMĀTĀJS iznomā mūzikas instrumentus NOMNIEKAM atbilstoši šajā līgumā minētajiem nosacījumiem. 1.2. Mūzikas instrumentu lietošana paredzēta biedrības "X" darbībai LR Kultūras ministrijas finansētajā projektā "X" aktivitāšu ieviešanai Zemgales plānošanas reģionā. 1.3. IZNOMĀTAIS priekšmets (līguma priekšmets) ir akustiska ģitāra un mandolīna. 1.4. Maksa par akustiskas ģitāras un mandolīnas nomu no līguma noslēgšanas dienas līdz 2016. gada 19.decembrim ir 80.00 EUR (astoņdesmit euro 00 eurocenti). NOMNIEKS veic maksājumu pilnā apmērā 20 darba dienu laikā pēc mūzikas instrumentu saņemšanas. Atbildi sagatavojusi portāla plz.lv redakcija Valsts ieņēmumu dienests (VID) ir norādījis,ka par fiziskās personas saimniecisko darbību uzskata jebkuru darbību, kas vērsta uz preču ražošanu, darbu izpildi, tirdzniecību un pakalpojumu sniegšanu par...

Jautājums: cik lielai jābūt naudas nesakritībai kasē, lai kasierim par to sastādītu aktu? Vai kasieris drīkst strādāt sešas stundas bez pārtraukuma pie kases aparāta monitora? Atbildi sniedz Austris Kalniņš, jurists, Latvijas Tirgotāju asociācijas padomnieks Atbildot uz Jūsu uzdotajiem jautājumiem, ziņoju, ka naudas nesakritības apmērs kases aparātos nav noteikts kā kvalificējoša pazīme nevienā normatīvā aktā. Par šāda veida pārkāpumu var sodīt pārdevēju pēc Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (LAPK) 156.1 panta "Nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu lietošanas kārtības neievērošana, šo ierīču un iekārtu lietotāju un apkalpojošo dienestu pienākumu nepildīšana", taču viss atkarīgs no konkrētās Valsts ieņēmumu dienesta amatpersonas gribas un likuma izpratnes, tāpat no situācijas. Ja starpība ir maza, tad vēl varētu izmantot LAPK 21.pantu, tas ir, aprobežoties ar mutvārdu aizrādījumu pārkāpējam. Par pārtraukumiem darbā kasierim-operatoram ieteicams vērsties Valsts darba inspekcijā vai Stradiņa universitātes Darba drošības un vides veselības institūtā. Redakcija piebilst, ka vērā ņemams arī Ministru kabineta 2014.gada 11.februāra...

Jautājums: Pakalpojums citas ES dalībvalsts uzņēmumam tika sniegts martā, rēķins saņemts aprīlī. Iznāk, ka šis rēķins ir jāiegrāmato gan aprīlī, kad tas ir izrakstīts, jo saskaņā ar normatīvajiem aktiem mums jāpielīdzina grāmatvedība otrai darījuma pusei, gan arī martā, lai to atspoguļotu PVN deklarācijā par periodu, kad noticis darījums. Turklāt rēķins ir zviedru kronās, kas prasa katram darījumam konvertēt darījuma summas, lai tās ierakstītu PVN deklarācijā martā. Mūsu uzņēmumā grāmatvedības politika ir atspoguļot darījumu tā, lai tas sakrīt ar darījuma partnera rēķina datumu (šajā gadījumā - aprīlī). Vai tā var darīt? Atbild Marina Kuzenko, SIA "Ernst & Young Baltic" netiešo nodokļu projektu vadītāja Tā rīkoties ir riskanti, jo, ja Valsts ieņēmumu dienests veiks auditu par martu un konstatēs, ka reversais PVN par darījumu nav aprēķināts, par to draud sods līdz 10% no nodokļa kopējās summas. Kas attiecas uz valūtas kursu, deklarācijā darījuma summas jāatspoguļo pēc tā kursa, kas bija darījuma dienā. ...

Jautājums: uzņēmums ir Latvijas filiāle, kas Latvijā reģistrējusies 05.05.2016. Šai filiālei piešķirts īpašais nodokļa režīms 20.05.2016. No Ķīnas ievesta prece jau ar šo īpašo nodokļu režīmu, bet preces darījums un apmaksa par preci tika veikta pirms Latvijas filiāles atvēršanas no ārvalstu filiāles līdzekļiem. Kā šo situāciju var labāk nokārtot, lai viss būtu korekti? Atbildi sagatavoja Ņina Podvinska, Price Waterhouse Coopers SIA menedžere, Latvijas Nodokļu konsultantu asociācijas valdes locekle Kā saprotu, darījums ir preču imports no Ķīnas. To veic ārvalstu uzņēmuma filiāle, kas reģistrējusies Latvijā kā nodokļu maksātājs (arī PVN nolūkiem) un ir saņēmusi VID atļauju preču importam piemērot īpašo PVN aprēķināšanas un maksāšanas kārtību. Par preču importu rēķinu ir saņēmis un apmaksājis ārvalstu uzņēmums, bet prece fiziski ienāk Latvijā no Ķīnas laikā, kad uzņēmumam Latvijā jau ir nodibināta filiāle, kas reģistrēta arī īpašam PVN maksāšanas režīmam. Šajā gadījumā jāņem vērā, ka importa darījumos preču imports ir noticis tad, kad preces ir izlaistas...

Jautājums: Sabiedrība, pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksātāja, ir saņēmusi rēķinu par dalības maksu konferencē Maskavā. Rēķins izrakstīts ar PVN likmi (summa + PVN). Vai darījums ir jāiekļauj PVN deklarācijā? Kurās ailēs būtu jānorāda PVN un no kādas summas to aprēķina? Atbildi sagatavojusi Ņina Podvinska, Price Waterhouse Coopers SIA menedžere, Latvijas Nodokļu konsultantu asociācijas valdes locekle Saskaņā ar Pievienotās vērtības nodokļa likuma 89.panta 2.daļu par pakalpojumiem, kas minēti šā likuma 20.panta pirmajā daļā un kuri saņemti no trešās valsts vai trešās teritorijas nodokļa maksātāja, kas neveic saimniecisko darbību iekšzemē, nodokli aprēķina un maksā valsts budžetā pakalpojumu saņēmējs, ja tas ir reģistrēts nodokļa maksātājs gadījumos, ja to sniegšanas vieta saskaņā ar šo likumu ir iekšzeme. Savukārt 20.panta 1.daļa nosaka, ka tāda pakalpojuma un papildpakalpojuma sniegšanas vieta, kurš saistīts ar biļešu iegādi kultūras, mākslas, sporta, zinātnes, izglītības, izklaides vai citiem līdzīga rakstura pasākumiem (piemēram, gadatirgi, izstādes), ja to sniedz nodokļa maksātājam, ir attiecīgo...

Marina Kuzenko, SIA "Ernst & Young Baltic" netiešo nodokļu projektu vadītāja, skaidro, kad un kā iespējams izmantot īpašo PVN piemērošanas režīmu preču importa darījumos. Īpašo PVN režīmu iespējams piemērot divos gadījumos: bez Valsts ieņēmumu dienesta atļaujas, ja tiek importēti pamatlīdzekļi, kurus paredzēts pilnībā vai daļēji izmantot apliekamo darījumu nodrošināšanai vismaz 12 mēnešu laikā no pamatlīdzekļa ievešanas brīža, pie tam to vērtība sasniedz vai pārsniedz 710 eiro un ja apliekamajai personai nav PVN parāda. Importētājam šajā gadījumā nodoklis jāatspoguļo PVN deklarācijā tajā taksācijas periodā, kad imports noticis (deklarācijas 52. un 61. rindā; ja pamatlīdzekli izmanto daļēji, tad neatskaitāmā priekšnodokļa daļa ir norādāma 66. rindā). Deklarācijas pielikuma PVN 1 pārskata 1. daļā informācija par darījumu tiek uzrādīta, ja pamatlīdzekļa vērtība pārsniedz 1430 eiro, tad darījums tiek atšifrēts atsevišķi - jāuzrāda darījuma partneri, no kura pamatlīdzeklis iegādāts un kā attaisnojuma dokumentu jāuzrāda muitas deklarācijas dati (numurs un datums). Attiecībā uz vieglajām automašīnām īpašo...

Jautājums: Darbiniekam noteikts nepilnais darba laiks ar summētā darba laika uzskaiti. Kā aprēķināt kompensāciju par neizmantoto atvaļinājumu šādā gadījumā? Jautājums saistīts ar to, grāmatveža aprēķini atšķiras no tiem, ko “rāda” programma. Atbildi sniedz MAIJA GREBENKO, žurnāla BILANCE galvenā redaktore, praktiskās grāmatvedības speciāliste un konsultante, ISO sertificēto grāmatvežu asociācijas valdes locekle. Darbiniekam ir noteikts nepilnais darba laiks, turklāt nevis konkrētās dienās un ar vienādu darba dienas ilgumu, bet gan dienu (nedēļā) un stundu (dienā) skaits ir dažāds. Šādos gadījumos nav prātīgi aprēķinos meklēt dienas vidējo izpeļņu, dalot darba samak­su ar nostrādāto dienu skaitu. Šāda vidējā dienas izpeļņa neder turpmākajiem aprēķi­niem. Strādājot katra diena ir “īpaša”, un šo dienu jebkurā periodā ir vairāk vai mazāk. Savukārt, apmaksājot atvaļinājuma vai kompensējamās dienas, jautātājs šo dienas vidējo piemēro parastajām darba dienām, tātad vienādā summā vienādām darba dienām nedēļas laikā . Jūsu gadījumā tas būtu par daudz. Dienas vidējā izpeļņa jautājumā minētajā situācijā nosakāma saskaņā ar Darba...

Jautājums: Kuras tiesiskā regulējuma normas skaidro, kuru no PVN numuriem jāpiemēro starptautisko transporta pārvadājumu uzņēmumam, ja tas reģistrēts kā PVN maksātājs vairākās valstīs? Atbild Marina Kuzenko, SIA "Ernst & Young Baltic" netiešo nodokļu projektu vadītāja Atbilde: Ir jāskatās, kur notiek katrs konkrētais ar PVN apliekamais darījums. Kopš 2010. gada ir mainījies regulējums, un tagad tas paredz, ka pakalpojuma sniegšanas vietu nosaka pēc saņēmēja saimnieciskās darbības mītnes vietas. Ja pakalpojums ir transporta pārvadājumi, tad pakalpojuma sniegšanas vieta nosakāma pēc PVN likuma 19. panta 1. daļas, un izmantot citu PVN maksātāja numuru nav nekāda pamata. To varētu darīt tikai gadījumā, ja uzņēmumam šajā valstī būtu reģistrēta pastāvīgā pārstāvniecība, kas nodrošinātu šo darījumu. Cita situācija ir tad, ja pasūtītājs ir citas Eiropas Savienības dalībvalsts persona, kas nav PVN maksātājs. Šajā gadījumā pakalpojuma sniegšanas vieta ir nosakāma pēc PVN likuma 22. panta 2. daļas, kas paredz: "Vieta, kur sniedz preču transporta pakalpojumu Eiropas Savienības teritorijā, ja...

Jautājums: Kā aprēķina vidējo izpeļņu darbiniekam, kam noteikts summētais darba laiks, kas pieņemts darbā 29. jūlijā, nostrādāja jūlijā 3 dienas un 21 stundu (minimālā stundu tarifa likme), augustā atbrīvots no darba? Atbildi sagatavoja MAIJA GREBENKO, žurnāla BILANCE galvenā redaktore, praktiskās grāmatvedības speciāliste un konsultante, ISO sertificēto grāmatvežu asociācijas valdes locekle. Atbildei ir informatīvs raksturs. Darba likums (DL) nenosaka minimālo nodarbinātības periodu, sākot ar kuru laikus neizmantotais apmaksātais atvaļinājums būtu jākompensē naudā. DL 149. panta 5. daļa (redakcija, kas stājās spēkā 2015. gada 1. janvārī): Ikgadējā apmaksātā atvaļinājuma atlīdzināšana naudā nav pieļaujama, izņemot gadījumus, kad darba tiesiskās attiecības tiek izbeigtas un darbinieks ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu nav izmantojis. Darba devējam ir pienākums izmaksāt atlīdzību par visu periodu, par kuru darbinieks nav izmantojis ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu. Tātad darbinieks atradās darba attiecībās, bet, šķiroties no darba devēja, atvaļinājumu nav izmantojis, un par šo periodu ir jānosaka kompensācijas summa.Visbiežāk šī norma tiek nepareizi interpretēta saistībā ar citu...