JAUTĀJUMI UN ATBILDES

Ko darīt uzņēmuma īpašniekam, ja grāmatvedis neiesniedz atskaites laikā vai iesniedz ar kļūdām? Kam jānes atbildība, kādam jābūt darba līgumam tieši ar grāmatvedi? Atbildi sagatavoja ELĪNA GIRNE, advokātu biroja Girne & Partneri zvērināta advokāte Atbildība un no tās izrietošie sodi par savlaicīgi neiesniegtajām atskaitēm primāri gulsies uz paša uzņēmuma pleciem. Savukārt darba devēja un darbinieka attiecības ir balstītas uz Darba likuma normām, kas cita starpā nosaka arī darbinieka atbildību. Proti, ja darbinieks bez attaisnojoša iemesla neveic darbu vai arī veic to nepienācīgi vai citādas prettiesiskas, vainojamas rīcības dēļ ir nodarījis zaudējumus darba devējam, darbiniekam ir pienākums atlīdzināt darba devējam radušos zaudējumus. Taču, lai darba devējs veiktu ieturējumus šādu darbinieka radīto zaudējumu atlīdzināšanai, darba devējam ir jāsaņem darbinieka rakstveida piekrišana. Līdz ar to darbinieka atbildības formulējums darba līgumā ne vienmēr praktiski atrisinās situācijas, ar ko darba devējs saskarsies. Darbinieka piekrišanu ieturējumiem no darba algas ir nepieciešams saņemt katru reizi, kad darba devējs šādus...

Jautājums. Vai pārskata gada nesadalīto peļņu var sadalīt dividendēs daļēji: šogad vienu daļu, nākamgad otru?   Atbildi sagatavoja zvērinātu advokātu biroja „SORAINEN” vecākā nodokļu menedžere Ina Spridzāne. Komerclikuma 161. pantā noteikts, ka dividendes nosaka ar dalībnieku sapulces lēmumu un izmaksā dalībniekam proporcionāli viņam piederošo daļu nominālvērtību summai. Šī panta piektajā daļā ir noteikts, ka dividendes ir nosakāmas un aprēķināmas reizi gadā. Dividendes ir izmaksājamas tikai naudā, pamatojoties uz lēmumu par peļņas sadali. Komerclikums neaizliedz pieņemt lēmumu par daļu pārskata gada nesadalītās peļņas sadalīšanu dividendēs, un nākamajā gadā pieņemt lēmumu par atlikušās nesadalītās peļņas daļas sadalīšanu dividendēs.  

Jautājums. Vai fiziskai personai, kura dabasgāzes piegādi izmanto tikai apkurei un karstā ūdens uzsildīšanai, ir jāmaksā par dzīvoklī patērēto siltumenerģiju pievienotās vērtības nodoklis 21 procenta apmērā? Valsts ieņēmumu dienests sniedzis šādu uzziņu. Iesniedzējs norāda, ka AS „Latvijas Gāze” piestāda rēķinu SIA „N”, reģistrācijas Nr.(…), par dabasgāzes piegādi, kas tiek izmantota daudzdzīvokļu mājas siltumenerģijas piegādei iedzīvotājiem ar pievienotās vērtības nodokļa (turpmāk – PVN) 21 procenta likmi. 2012.gada 26.septembrī SIA „N” izrakstījusi Iesniedzējai kā fiziskai personai rēķinu par komunālajiem pakalpojumiem augustā, t.sk. ūdens uzsildīšanai un cirkulācijai karstā ūdens un apkures sistēmā, un piemēro 21 procenta likmi, bet Iesniedzējas ieskatā būtu jāpiemēro 12 procentus, jo dabasgāze tiek izmantota tikai daudzdzīvokļu mājas apkures un karstā ūdens uzsildīšanai nodrošināšanai. Periodā no 2012.gada februāra mēneša līdz jūlija mēnesim tika piemērota pievienotās vērtības nodokļa likme 12 procenti. Iesniedzēja norāda, ka atbilstoši likumam „Par pievienotās vērtības nodokli” siltumenerģijas piegādēm iedzīvotājiem tiek piemērota samazinātā likme, tas ir 12 procenti. VID vērš...

Jautājums. Par naudas izdevumu apliecinošu dokumentu var arī izmantot tādu kases čeku, kas izsniegts (saņemts) no specializētas ierīces vai iekārtas bez kasiera operatora līdzdalības un kurā nav ietverts preču vai pakalpojumu saņēmēja nosaukums, juridiskā adrese un reģistrācijas numurs, ja kases čeks izsniegts par darījumu, kura vērtība bez pievienotās vērtības nodokļa ir mazāka par 20 latiem. Cik noprotu, visiem pārējiem rekvizītiem ir jābūt, tajā skaitā arī saskaņā ar likumu "Par grāmatvedību" 7.panta 10 punktu jābūt darījuma aprakstam, mērītājam (daudzumam un summai). Ja skatāmies čekus no "automātiem" - tajos nav uzrādīts mērītājs. Tas nozīmē, ka šie čeki neder? Atbildi sagatavojis Valsts ieņēmumu dienests. Likuma „Par grāmatvedību” 7.pantā noteikts, ka grāmatvedības reģistros izdara ierakstus, kas pamatoti ar attaisnojuma dokumentiem. Attaisnojuma dokuments ir dokuments, kurš apliecina uzņēmuma saimnieciskā darījuma esamību un kurā ietverti šajā pantā minētie rekvizīti un informācija par saimniecisko darījumu. Norādām, ka kases aparāta čeks ir samaksu apliecinošs dokuments, nevis dokuments, uz kura pamata...

Jautājums. Plānojam iesaistīties Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) līdzfinansētā projektā, kurā šogad jāiegulda savus līdzekļus pilnā apmēra, bet LIAA pēc tā pabeigšanas (pēc līguma pa posmiem) atmaksās līdz 60% mūsu ieguldītās naudas kā līdzfinansējumu 3-6 mēnešu laikā. Kā iegrāmatot mūsu iemaksu par pakalpojumiem? Kā iegrāmatot saņemto līdzfinansējumu no LIAA? Tā kā līdzfinansējums ,visticamāk, netiks saņemts šogad, tad arī veiktos maksājumus nevares iekļaut šā gada izmaksās. Līgumā ir paredzēts , ka LIAA ir tiesības veikt projekta īstenošanas pārbaudi vēl 5 gadu laikā pēc pēdējā maksājuma. Vai tās nozīme, kā gan iemaksu, gan saņemto līdzfinansējumu ir jāsadala proporcionāli šiem 5 gadiem? Atbildi sniedz Valsts ieņēmumu dienests. Kā saprotam no situācijas izklāsta, tad neskaidrības radušās par projekta ietvaros veiktajām pakalpojumu izmaksām un saņemtā līdzfinansējuma uzrādīšanu grāmatvedības reģistros. Gada pārskatu likuma 4.panta trešā daļa nosaka, ka gada pārskatam ir jāsniedz patiess un skaidrs priekšstats par sabiedrības līdzekļiem, saistībām, finansiālo stāvokli un peļņu vai zaudējumiem un...

Jautājums. Par skaidras naudas darījumiem ar fiziskajām personām: kādas deklarācijas Valsts ieņēmumu dienestam (VID) ir jāiesniedz un cik ilgā laikā? Kad var iesniegt par gadu un kad ir jāiesniedz par mēnesi? Piemēram, iepirkts pamatlīdzeklis par Ls 600 no fiziskās personas (skaidras naudas deklarāciju neiesniedz, bet par izmaksām fiziskajai personai – gada beigās?); zemes nomas maksa Ls 200 – vai var deklarēt gada beigās, ja jāmaksā iedzīvotāju ienākuma nodoklis 10%? Nopirktas metāla caurules no fiziskās personas par Ls 5000 (skaidras naudas deklarācija plus izmaksāts fiziskajai personai uzreiz mēneša beigās? Vai SIA drīkst Ls 5000 uzreiz izmaksāt fiziskajai personai? Atbildi sagatavoja zvērinātu advokātu biroja Dace Everte, zvērinātu advokātu biroja SORAINEN nodokļu menedžere. 1. Kādas deklarācijas ir jāiesniedz VID par skaidras naudas darījumiem, cik bieži un kādos termiņos? VID iesniedzamo deklarāciju paraugus nosaka Ministru kabineta 2007. gada 10. aprīļa noteikumi Nr. 237 "Skaidrā naudā veikto darījumu deklarēšanas noteikumi". Deklarācijas ir jāiesniedz par katru mēnesi, kurā...

Jautājums: Uzņēmums, PVN maksātājs, saņem no Igaunijas uzņēmuma pildspalvas ar pasūtītāja logo un šīs pildspalvas uzņēmums plāno pārdot klientiem par simboliksu maksu, kā reklāmas materiālu. Kā pareizi aprēķināt PVN par šādu preču iegādi ES un kā uzrādīt PVN deklarācijā? Atbildi sagatavoja Antra Baļčūne, sertificēta grāmatvede, SIA RB Kantoris. Jautājumā nav pietiekami daudz informācijas par darījumu, tāpēc savā atbildē pieņemšu, ka abas darījumu puses ir PVN maksātājas, un runa ir par tā saucamo „reverso PVN”. Ja abas darījuma puses ir PVN maksātāji, tad Igaunijas uzņēmums savā pavadzīmē norāda tikai darījuma vērtību (piemēram 100Ls), neiekļaujot PVN summu. Saņemot šādu pavadzīmi, Latvijas uzņēmumam ir jāaprēķina PVN vērtība atbilstoši Latvijā spēkā esošajai likumdošanai, tātad 100Ls * 21% = 21Ls. PVN deklarācijā saistībā ar šo darījumu jāaizpilda sekojošas rindas: 1) 50.rinda – 100Ls (no ES dalībvalstīm saņemto preču vērtība), 2) 55.rinda – 21Ls (nodokļa summa par preču iegādi ES teritorijā), 3) 64.rinda – 21Ls (priekšnodokļa summa par...

Jautājums. Uzņēmuma īpašnieks kā fiziska persona (ne saimnieciskās darbības veicējs) aizdod naudu uzņēmumam. Fiziska persona – aizdevējs, aizdevuma summu, kas viņam ir skaidrā naudā, iemaksā uzreiz uzņēmuma bankā, kā pamatojumu uzraksta, ka tas ir aizdevums. Vai, aizdodot naudu un skaidru naudu iemaksājot uzņēmuma kontā, tas skaitās uzņēmumam skaidras naudas darījums, vai tas ir bezskaidras naudas norēķins un nepiemēro likuma „Par nodokļiem un nodevām” 30.pantu? Atbildi uzziņā sagatavojis Valsts ieņēmumu dienests. Saskaņā ar likuma „Par nodokļiem un nodevām” 30.panta pirmo daļu nodokļu maksātāji, izņemot fiziskās personas, kuras nav individuālie komersanti, katru mēnesi līdz 15.datumam Ministru kabineta noteiktajā kārtībā deklarē visus iepriekšējā mēneša laikā savstarpēji skaidrā naudā veiktos darījumus (neatkarīgi no tā, vai darījums notiek vienā operācijā vai vairākās operācijās), kuru summa pārsniedz 3000 latu. Nodokļu maksātājiem, izņemot fiziskās personas, kuras nav individuālie komersanti, nav atļauts veikt skaidrā naudā darījumus, kuru summa pārsniedz 10 000 latu (neatkarīgi no tā, vai darījums notiek vienā operācijā...

Jautājums. Uzņēmumā strādā darbinieks - ES dalībvalsts pilsonis ar A1 sertifikātu, bet šī sertifikāta darbības termiņš drīz beigsies. Līdz ar to darbiniekam ir "jāpievienojas" Latvijas sociālās apdrošināšanas sistēmai. Kā tas ir izdarāms - vai ir jākārto kādi dokumenti, vai arī pietiek darba devējam ziņot VID par to, ka darbinieks turpmāk būs sociāli apdrošināts un maksās sociālo nodokli šeit Latvijā? Vai ārzmniekam, kurš maksā sociālo nodokli šeit, ir tiesības uz visiem apdrošināšanas veidiem, kas ir pieejami Latvijas pilsonim? Vai ir noteikts minimālais sociālā nodokļa iemaksas termiņš, pēc kura viņam būs tiesības saņemt Latvijas sociālās sistēmas apdrošināšanu (piemēram, bezdarbnieku pabalstu)? Vai tiks izsniegts kāds sociālās apdrošināšanas sertifikāts, kuru iesniegt dzīvesvietas dalībvalstī, lai apliecinātu, ka darbinieks ir bijis nodarbināts un sociāli apdrošināts? Atbildi sagatavoja Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras pabalstu metodiskās vadības daļas vecākās ekspertes Rasma Kalniņa un Anita Jakseboga. Sociālās apdrošināšanas vispārīgos principus Latvijā, kā arī sociāli apdrošināto personu loku un apdrošināšanas veidus nosaka likums...

Jautājums. 2012.gada 18.novembris ir svētdienā, līdz ar to tas tiek pārcelts uz 2012.gada 19.novembri, kad ir piešķirama apmaksājama brīvdiena. Taču jautājumi rodas, mēģinot to ieviest praksē pie citiem darba laika organizācijas veidiem: Darbiniekam ir nepilns summētais darba laiks (32 h nedēļā) ar maiņas grafiku: pēc maiņas grafika iekrīt strādāt 19. novembrī - vai par darbu "pārceltā" svētku dienā pienākas kāda papildus samaksa vai citi labumi? Darbiniekam ir summētais ("pilns") darba laiks ar maiņas grafiku: pēc maiņas grafika darbiniekam iekrīt strādāt gan 18.novembrī, gan 19.novembrī - vai šajā gadījumā darbinieks saņem piemaksu par darbu svētku dienā 18.11. un piemaksu par virsstundām par darbu 19.11., jo strādājot 5 dienas nedēļā 4 vietā veidosies virsstundas. Likumā "Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām" ir noteikts, ka par brīvdienu nosakāma nākošā brīvdiena - ja maiņas grafikā darbinieka pirmā darba diena pēc svētku dienas ir otrdiena (vai jebkura cita nedēļas diena) - vai tā nosakāma par brīvdienu?

Jautājums. Fiziska persona (pasūtītājs) noslēdz līgumu ar SIA, PVN nemaksātāju, par objekta (dzīvojamās mājas) celtniecību. SIA nodrošina gan materiālu iegādi, gan būvniecības pakalpojumus, daļēji pieaicina apakšuzņēmējus. Būvniecības uzņēmums saņem avansu 100% apmērā. Ja uzņēmums būtu PVN nodokļa maksātājs, tad attiecīgi vajadzētu aprēķināt PVN un iemaksāt budžetā no pasūtītāja saņemtās avansa summas, bet ja uzņēmums nav PVN maksātājs, tad PVN arī netiks aprēķināts? Būvlīguma nosacījumos noteikta darbu pieņemšanas kārtība. Darbus pieņem ar darbus apliecinošiem aktiem - darbu pieņemšanas - nodošanas aktu, kas būtu arī pamats SIA grāmatvedim iegrāmatot ieņēmumus projekta beigās, pie objekta nodošanas. Būvniecības procesā SIA ir sasniedzis apliekamo darījumu Ls 35000 vērtībā, kad SIA ir pienākums reģistrēties par PVN maksātāju. Vai SIA varēs atskaitīt priekšnodoklī summas par materiāliem, kas paredzētas objekta celšanai? Vai par būvniecības pakalpojumiem būs jāizmanto reversais PVN? Vai būs nepieciešams izrakstīt gala rēķinu Pasūtītājam par objektu (vai paliks bez PVN), vai ar pieņemšanas-nodošanas aktu, kadvisi darbi būs pieņemti?...

Saskaņā ar Komerclikuma 406.pantu, no komercdarījuma izrietošie prasījumi noilgst triju gadu laikā un, saskaņā ar Komerclikuma Pārejas noteikumu 15. un 16. punktu, ja prasījums radies līdz 2010. gada 1. janvārim, noilgums iestāsies 2013. gada 1. janvārī. Zvērinātu advokātu birojs Sorainen jau portālam sniedza skaidrojumu par iespējām atgūt parādus pēc tā noilguma no juridiskā viedokļa ( skat.: /?p=19192), bet par to, ko ar šādiem noilgušiem parādiem iesākt grāmatvedim skaidro Antra Baļčūne, sertificēta grāmatvede, SIA RB Kantoris. Gada pārskatu likuma 37.pants noteic, ka debitoru parādiem, kuru saņemšana tiek apšaubīta, apšaubāmās summas apmērā veido uzkrājumus nedrošiem parādiem. Savukārt, ja parāds uzskatāms par bezcerīgu (zaudētu bez cerībām to kādreiz atgūt), tas attiecīgi jānoraksta no nedrošiem parādiem izveidotajiem uzkrājumiem vai jāiekļauj zaudējumos. Likums šajos gadījumos nenosaka matemātiskus kritērijus debiotru parādu atdzīšanai par šaubīgiem vai bezcerīgiem, šo vērtējumu atstājot uzņēmuma vadības ziņā. Uzņēmuma vadības kompetencē ir noteikt, vai pastāv iespējamība, ka debitoru parāds, kuram 2013.gada 1.janvārī iestāsies noilgums,...

Jautājums: Mūsu uzņēmums, reģistrēts Latvijā kā PVN maksātājs, izraksta rēķinu par precēm ES reģistrētam PVN maksātājam, kuru vērtība, piemēram, ir Ls 1000 par precēm. Rēķinā tiek piestādītas arī transporta izmaksas Ls 100 un palešu Ls 30 . Transporta pārvadājumus veic cits uzņēmums, kuru rēķinus mēs apmaksājam. Kā mūsu izrakstītais rēķins ir jānorāda PVN deklarācijā? Visa summa 1000+100+30= Ls 1130 jāuzrāda 45.rindiņā, jo kopsumma tiek uzskatīta par preču pasūtījumu vērtību? Vai 45. rindiņā norāda tikai preču vērtību Ls 1000 un pārējo summu Ls 130 norāda 48.2 rindiņā? Vai kurās citās rindiņās ir jānorāda šīs summas? Uz jautājumu atbild Antra Baļčūne, sertificēta grāmatvede, SIA RB Kantoris. MK noteikumu Nr.1640 „Noteikumi par pievienotās vērtības nodokļa deklarāciju” 5.6.punkts nosaka, ka PVN deklarācijas 45.rindā jānorāda uz citu Eiropas Savienības dalībvalsti piegādāto preču vērtību, ja preču saņēmējs ir citas dalībvalsts apliekamā persona (preču piegādes Eiropas Savienības teritorijā vērtību). Tātad atliek noskaidrot, ko ietver jēdziens „piegādāto preču vērtība”? Līdzīgs...

Jautājums. Ja pievienotās vērtības nodokļa (PVN) nemaksātājs saņēmis preci no Polijas uzņēmuma, PVN maksātāja, vai par šo darījumu ir jādod ziņas Valsts ieņēmumu dienstam? Atbildi sagatavojis Valsts ieņēmumu dienests. Saskaņā ar likuma „Par pievienotās vērtības nodokli” 18.panta pirmās daļas 1.punktu ar pievienotās vērtības nodokli apliekami darījumi ir saimnieciskās darbības ietvaros iekšzemē veiktie šā likuma 2.panta otrajā daļā minētie darījumi (preču piegāde un pakalpojumu sniegšana par atlīdzību, arī pašpatēriņš) un preču iegāde Eiropas Savienības teritorijā. Preču iegāde Eiropas Savienības teritorijā saskaņā ar likuma „Par pievienotās vērtības nodokli” 1.panta 34.punktu ir preču saņemšana iekšzemē no citas dalībvalsts, ja preču nosūtīšanu vai transportēšanu no citas dalībvalsts nodrošina preču piegādātājs vai preču saņēmējs, vai trešā persona preču piegādātāja vai preču saņēmēja vārdā. Likuma „Par pievienotās vērtības nodokli” 30.panta pirmā daļa nosaka, ja apliekamā persona saņem preces no citas dalībvalsts apliekamās personas, tad tā aprēķina un maksā valsts budžetā nodokli, piemērojot šim darījumam atbilstošo nodokļa likmi saskaņā...

Jautājums. Mūsu firma noslēdza līgumu ar firmu B par iekārtu izgatavošanu. Līgums noslēgts 05.05.2012. par summu 100000.00+PVN 22% 22000.00, kopā par 122000.00 LVL. Līgums sastāv no divām pozīcijām: Kārbu marķēšanas iekārta par cenu 45000.00+PVN22%9900.00 Autoklāvu vadības sistēma 55000.00+PVN22% 12100.00 Līguma apmaksas nosacījumi ir sekojoši: Pirmā iemaksa -40% avanss no kopējas līguma summas(40000.00+22%8800.00) līdz 15.05.2012. Otrais maksājums - 50% avanss 50000.00+22% 11000.00 līdz 15.08.2012. Trešais maksājums 10% pēc iekārtas izgatavošanas-10000.00+22%2200.00 līdz 30.08.2012. Firma B veic maksājumus pēc mūsu izrakstītiem faktūrrēķiniem (priekšapmaksas) - 40%; 50%; 10%. Kad projekts tiks pabeigts, tad uzrakstīsim nodokļu rēķinu (pavadzīmi) par kopējo līguma summu. Pirmā iemaksa tika saņemta 14.05.2012. ar nodokļa likmi 22%. Tagad jāraksta otro avansa rēķinu (projekts nav pabeigts) par neto summu 50000.00+PVN. Kādu PVN likmi piemērot: 21% vai 22%? Gadījumā, ja PVN būs 21%, kādā veidā man rakstīt dokumentu par kopējo summu pēc projekta realizācijas? Ar 21% un 22%? Bet proporcionāli sadalīt starp līguma pozīcijām nav...