JAUNUMI

Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) informē, ka no 2026. gada 1. aprīļa stājas spēkā grozījumi “Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumā”, kas nosaka, ka tiesības atrasties bezdarbnieka statusā un tiesības saņemt bezdarbnieka pabalstu ir tikai tad, ja netiek gūti ienākumi, no kuriem jāveic valsts sociālās apdrošināšanas obligātās (VSAOI) iemaksas. Šis nosacījums attiecas uz visiem nodokļu maksāšanas režīmiem, arī autoratlīdzību saņēmējiem.Bezdarbnieks, kurš ir reģistrējies Valsts ieņēmumu dienestā (VID) kā pašnodarbinātais, ne ilgāk kā līdz 2026. gada 31. martam var vienlaikus gūt ienākumus un saglabāt bezdarbnieka statusu, ja mēneša ienākumi nesasniedz valstī noteikto minimālo algu un tiek veiktas VSAOI 10% iemaksas pensijai.Ja bezdarbnieka statusa laikā persona gūst ienākumus kā darba ņēmējs vai pašnodarbinātais, arī kā autoratlīdzības saņēmējs, par to vienas darba dienas laikā jāinformē Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA).Ja par nodarbinātību nepaziņo un zaudē bezdarbnieka statusu, bezdarbnieka pabalsta izmaksu VSAA pārtrauks, bet jau izmaksātais pabalsts par nodarbinātības periodu būs jāatmaksā valsts budžetam.Kādi ienākumi ir atļauti...

Kārtību, kādā tiks piešķirts atbalsts un noteikti sasniedzamie rezultāti organizācijām, kuru darbības veicina jaunuzņēmumu dibināšanu, esošo attīstību, konkurētspēju, investīciju piesaisti un eksporta paplašināšano, turpmāk noteiks Ekonomikas ministrijas (EM) izstrādātie Ministru kabineta 2026. gada 3. marta noteikumi Nr. 108 “Kārtība, kādā īstenojami atbalstāmie pasākumi jaunuzņēmumu komercdarbības vides pilnveidošanai”, kas stājušies spēkā 10. martā. Noteikumi tapuši saskaņā ar Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likumā noteikto – paredzēt atbalstāmos pasākumus jaunuzņēmumu komercdarbības vides pilnveidošanai, to izpildes nosacījumus un īstenošanas kārtību, jaunuzņēmumus pārstāvošo organizāciju kvalifikācijas nosacījumus, komercdarbības atbalsta piešķiršanas nosacījumus un atbalstāmo pasākumu īstenošanai pieejamo valsts finansējuma apmēru. 2026. gadā jaunuzņēmumu atbalstam ir paredzēts valsts budžeta finansējums 400 000 EUR apmērā. Atbalsta intensitāte noteikta 100% apmērā, atbalsts līdz 100 tūkst. EUR.“Mūsu mērķis ir veidot Latviju par vietu, kur drosmīgas idejas pārtop globālos uzņēmumos. Jaunuzņēmumi nav tikai atsevišķs ekonomikas segments - tie ir inovāciju, produktivitātes un augstas pievienotās vērtības dzinējspēks. Tie rada labi apmaksātas darba vietas, piesaista ārvalstu investīcijas...

Aizvadītajā gadā pieaudzis pasludināto tiesiskās aizsardzības procesu (TAP) skaits, bet samazinājies ierosināto maksātnespējas procesu skaits, liecina Maksātnespējas kontroles dienesta (MKD) apkopotie dati.2025. gadā ierosināti 127 TAP, kas ir par 7% mazāk nekā 2024. gadā, taču būtiski pieaudzis pasludināto TAP skaits - 37 procesi, kas ir par 32% vairāk nekā gadu iepriekš. Proporcija starp ierosinātajiem un pasludinātajiem TAP sasniedza 29%, kas ir par deviņiem procentpunktiem vairāk nekā 2024. gadā. Tāpat par 4% palielinājās pasludināto TAP īpatsvars pret pasludinātajiem personu maksātnespējas procesiem.Pērn par 6% samazinājās ierosināto juridisko personu maksātnespējas lietu skaits un par 5% - pasludināto juridisko personu maksātnespējas procesu skaits.Fizisko personu maksātnespējas procesu skaits pagājušajā gadā samazinājās par 23%. Šī lejupslīde novērojama kopš 2021. gada, norāda MKD.Kā skaidro MKD, šī tendence, visticamāk, saistāma ar valstī noteiktās minimālās algas pieaugumu, līdz ar ko palielinājusies arī fiziskās personas maksātnespējas procesa depozīta iemaksa.MKD statistika rāda, ka vidējais maksātnespējas procesa ilgums pērn pieaudzis līdz diviem gadiem. To...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) informē, ka 11. martā oficiālajā izdevumā Latvijas Vēstnesis Nr. 49 (2026/49.08) ir publicēts aktuālais zemu nodokļu vai beznodokļu valstu un teritoriju saraksts (turpmāk – aktuālais saraksts), kas piemērojams, sākot no 2026. gada 1. aprīļa.Zemu nodokļu vai beznodokļu valstis un teritorijas ir jurisdikcijas, kas iekļautas ar Eiropas Savienības (ES) Padomes 2026. gada 17. februāra secinājumiem pārskatītajā ES sarakstā par jurisdikcijām, kas nodokļu nolūkos nesadarbojas, apstiprinātajā I pielikumā.No 2026. gada 1. aprīļa aktuālajā sarakstā ir iekļautas šādas zemu nodokļu vai beznodokļu valstis un teritorijas:Angiljas teritorija;ASV Guamas teritorija;ASV Samoa teritorija;ASV Virdžīnu salu teritorija;Krievijas Federācija;Palau Republika;Panamas Republika;Tērksas un Kaikosas salu teritorija;Vanuatu;Vjetnamas Sociālistiskā Republika.Aktuālajā sarakstā no jauna ir iekļauta Tērksas un Kaikosas salu teritorija un Vjetnamas Sociālistiskā Republika, bet ir izslēgta Fidži Republika, Trinidādas un Tobāgo Republika un Samoa Neatkarīgā Valsts.

Ministru kabinets apstiprinājis izmaiņas kārtībā, kas regulē samazinātās akcīzes nodokļa likmes piemērošanu marķētai dīzeļdegvielai lauksaimniecības vajadzībām. Izmaiņas paredz ieviest elastīgāku pieeju minimālo ieņēmumu kritērija piemērošanai lauksaimniekiem, kuri piesakās marķētās dīzeļdegvielas saņemšanai 2026./2027. saimnieciskajā gadā. Ministru kabineta 2026. gada 10. martā noteikumi Nr. 126 "Grozījumi Ministru kabineta 2015. gada 14. aprīļa noteikumos Nr. 194 "Kārtība, kādā piemēro samazināto akcīzes nodokļa likmi iezīmētai (marķētai) dīzeļdegvielai (gāzeļļai), ko izmanto lauksaimniecības produkcijas ražošanai, lauksaimniecības zemes apstrādei un meža vai purva zemes apstrādei, kurā kultivē dzērvenes vai mellenes, kā arī zemes apstrādei zem zivju dīķiem" izstrādāti, ņemot vērā pēdējo gadu nelabvēlīgos klimatiskos apstākļus, kas būtiski ietekmējuši lauksaimniecības ražošanu un saimniecību ieņēmumus. Pēdējos gados nozare piedzīvojusi gan salnas, sausumu, vētras un krusu, gan ilgstošas lietavas un plūdus, kas daudzviet būtiski samazināja ražas apjomu un kvalitāti. Ņemot vērā šos apstākļus, daļai saimniecību lauksaimnieciskās ražošanas ieņēmumi kādā no gadiem nesasniedza noteikto slieksni, kas nepieciešams, lai Lauku atbalsta dienests (LAD) piešķirtu...

Latvijas Banka informē, ka Latvijā normatīvo aktu prasības kontu atvēršanai ir samērīgas, un aicina fiziskās un juridiskās personas zināt savas tiesības, kā arī vērsties Latvijas Bankā situācijās, kad nepieciešamo finanšu pakalpojumu saņemšana Latvijas kredītiestādēs nav iespējama. Konta atvēršana un finanšu pakalpojumi juridiskajām personāmJuridiskās personas maksājumu konta atvēršana ir kredītiestādes un tās klienta civiltiesisks darījums. Atverot maksājumu kontu, kredītiestādēm jāievēro vairāku normatīvo aktu prasības, tostarp Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma ( NILLTPFN likums) prasības. Kredītiestādēm likumā ir noteikts pienākums noskaidrot, novērtēt, izprast un pārvaldīt savai darbībai un klientiem piemītošos noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un sankciju apiešanas riskus. Neviens normatīvais akts vai Latvijas Bankas vadlīnijas nenosaka, ka, piemēram, atverot kontu juridiskajai personai, vienmēr jāiegūst dokumenti par visiem klienta sadarbības partneriem. Gluži pretēji, šādu dokumentu pieprasīšana visos gadījumos un nevērtējot riskus, nav uzskatāma par riskos balstītu klientu izpēti. Latvijas Banka ir konstatējusi, ka klientu izpētes laikā kredītiestādēs tiek izmantotas...

Lai palīdzētu saimnieciskās darbības veicējiem, individuālajiem komersantiem un zemnieku saimniecību īpašniekiem veiksmīgi uzsākt jauno taksācijas gadu, 10. martā norisinājās BILANCES AKADĒMIJAS tiešsaistes seminārs "Svarīgi par nodokļiem 2026". Tiem, kuri nepaspēja noskatīties tiešraidi, pieejams semināra videoierakstsSemināru vada Dr. oec. Inguna Leibus, Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes (LBTU) Ekonomikas un finanšu institūta profesore. I. Leibus ilggadējā pieredze un spēja sarežģītas normas izskaidrot vienkāršā valodā ir augstu novērtēta mazo uzņēmēju vidū, profesere ir arī patstāvīga žurnāla BILANCE autore."2026. gads nes vairākus jauninājumus, kas tieši ietekmē mazo uzņēmēju maciņus un ikdienas grāmatvedību. Mūsu mērķis ir sniegt skaidru "ceļa karti", lai uzņēmēji varētu koncentrēties uz attīstību, nevis baidīties no nodokļu aprēķinu kļūdām," norāda semināra organizatori. Semināra galvenie fokusa punktiIIN un VSAOI jaunumi: būtiskas izmaiņas Iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) normās un pašnodarbināto sociālajās iemaksās, ņemot vērā likums "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli", Ministru kabineta noteikumu Nr. 899 “Likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" normu piemērošanas kārtība” normas.MUN izvēle: skaidrosim, vai...

Neatkarīgi no tā, vai darījumu partneris ir juridiskā vai fiziskā persona, ir aizliegts veikt skaidrā naudā darījumus, kuru summa pārsniedz 7200 eiro. Skaidras naudas lietošanas ierobežojumi un deklarēšanas prasības ir noteiktas likuma «Par nodokļiem un nodevām» 30. pantā. Tā pirmajā daļā ir noteikti skaidras naudas ierobežojumi juridiskajām personām un fiziskajām personām, kas veic saimniecisko darbību, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras rīkotajā vebinārā «Skaidras naudas ierobežojumi» skaidroja Oksana Hvaleja, Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Nodokļu pārvaldes Nodokļu un nodevu grāmatvedības metodikas daļas galvenā nodokļu inspektore.Regulējums nosaka, ka nodokļu maksātāji, izņemot fiziskās personas, kuras nav individuālie komersanti, katru mēnesi līdz 15. datumam Ministru kabineta (MK) noteiktajā kārtībā deklarē visus iepriekšējā mēneša laikā savstarpēji skaidrā naudā veiktos darījumus (neatkarīgi no tā, vai darījums notiek vienā operācijā vai vairākās operācijās), kuru summa pārsniedz 1500 eiro. Nodokļu maksātājiem, izņemot fiziskās personas, kuras nav individuālie komersanti, nav atļauts veikt skaidrā naudā darījumus, kuru summa pārsniedz 7200 eiro (neatkarīgi no...

Biznesa strīdu ar katru gadu rodas arvien vairāk, darījumu partneru starpā samilzušās konfliktsituācijas nereti nonāk risināšanai tiesās. Lai līdz šādai situācijai nenonāktu, uzņēmējiem ir svarīgi sagatavoties un veiksmīgi pārvaldīt strīdus dažādos to posmos. Strīdi biznesā un sekojošā tiesāšanās nav pašmērķis, tam ir jābūt racionālam un pragmatiskam lēmumam, kurā izsvērti visi apstākļi un tikai tad tiek apsvērts lēmums, vai ir vērts vērsties tiesā. Vadoties no ZAB Sorainen juristu pieredzes, visbiežākie strīdu cēloņi uzņēmumu starpā ir ikdienas komercdarījumi, kurus puses slēdz par dažādu preču vai pakalpojumu pirkšanu un pārdošanu, kā arī dažādi citi civiltiesiski darījumi. Darījumu partneru starpā var iestāties dažādi riski, piemēram:maksājumu kavējumi, termiņu neievērošana;preču/pakalpojumu kvalitātes neatbilstība;neparedzēti apstākļi, neskaidrs risku sadalījums.Iespējamie strīdu cēloņiKā laikus sagatavoties potenciālajiem strīdiem, lai nostādītu uzņēmumu veiksmīgākā pozīcijā, vebinārā «Biznesa strīdu vadība: no konflikta līdz risinājumam» skaidroja Elvis Grinbergs, ZAB Sorainen zvērināta advokāta palīgs.Bieži kāds no sadarbības partneriem nav laikus samaksājis par piegādāto preci vai pakalpojumu, vai tieši pretēji...

Vairākas izmaiņas, kuras ietekmēs finanšu sektoru, kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējus un citus likuma subjektus noteic Grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas (NILLTPFN) likumā, kuri stājās spēkā 6. martā.Zemāks klienta izpētes slieksnis valūtas maiņas darījumosValūtas maiņas darījumos uzņēmumi turpmāk varēs noteikt zemāku klienta izpētes slieksni par līdzšinējiem 1500 eiro, ja tas būs pamatots ar risku novērtējumu.Tas ļaus efektīvāk identificēt situācijas, kad darījumi tiek sadalīti vairākos mazākos maksājumos, lai izvairītos no klienta identifikācijas.Kriptoaktīvu sektora regulējuma pilnveidošanaGrozījumi precizē kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēju regulējumu, nostiprinot to pienākumus AML jomā, tostarp prasības attiecībā uz iekšējās kontroles sistēmu un atbildīgo personu noteikšanu.Plašāka piekļuve patieso labuma guvēju informācijaiGrozījumi precizē regulējumu patieso labuma guvēju informācijas pieejamībai, nosakot, ka ikvienai personai ir tiesības tieši un nekavējoties saņemt informāciju par patiesajiem labuma guvējiem no Valsts ieņēmumu dienesta un tiešsaistē­­ – no Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra.Šāds regulējums veicina lielāku uzņēmumu caurskatāmību un nodrošina nepieciešamās informācijas pieejamību, tostarp starptautisko un nacionālo...

Lai nodrošinātu Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas (IAUI) pievienošanu Valsts ieņēmumu dienestam (VID) no 2026. gada 1. aprīļa, valdībā apstiprināti Finanšu ministrijas (FM) sagatavotie grozījumi vairākos ar azartspēļu un izložu nozari saistītos Ministru kabineta (MK) noteikumos, Grozījumi bija nepieciešami, lai normatīvajā regulējumā IAUI kā uzraudzības iestādi aizstātu ar VID un nodrošinātu nepārtrauktu funkciju īstenošanu pēc reorganizācijas.Izmaiņas skar regulējumus, kas nosaka azartspēļu un izložu organizēšanas uzraudzību, licencēšanu, grāmatvedības uzskaiti, ziņojumu iesniegšanas kārtību, datu apmaiņu, interaktīvo azartspēļu un izložu organizēšanas sistēmu darbību, pašatteikušos personu reģistra uzturēšanu, kā arī elektronisko sakaru komersantu noslodzes datu nodošanu.Plānotie grozījumi pēc būtības nemaina nozares regulējuma saturu, prasības azartspēļu un izložu organizētājiem vai sabiedrības tiesību aizsardzības mehānismus, skaidro FM. Grozījumu mērķis ir nodrošināt, ka visas līdzšinējās IAUI funkcijas azartspēļu un izložu jomā no šī gada 1. aprīļa pāriet VID kompetencē.Komersantiem un citām iesaistītajām pusēm tas nozīmēs, ka līdzšinējā saziņa un pienākumu izpilde turpmāk notiks ar VID kā kompetento iestādi.FM skaidro,...

Mūsdienu uzņēmējdarbības vidē precīza debitoru parādu uzskaite un ieņēmumu atzīšana ir kritiski svarīga finanšu stabilitātes nodrošināšanai. Pircēju un pasūtītāju parādi veidojas brīdī, kad uzņēmums izraksta rēķinu par pārdotajām precēm vai sniegtajiem pakalpojumiem, taču grāmatvedības standartu ievērošana prasa rūpīgu darījumu izvērtēšanu.Četri pīlāri ieņēmumu atzīšanaiLai ieņēmumus no preču pārdošanas uzskatītu par pamatotiem, ir jāizpildās visiem četriem pamatnosacījumiem:Risku un ieguvumu nodošana: Pircējam ir jānodod visas īpašuma tiesības uz precēm, tostarp riski par bojāšanos vai bojāeju, kā arī visi iespējamie ieguvumi (piemēram, ienākumi un vērtības pieaugums).Ticams novērtējums: Uzņēmumam ir jāspēj skaidri un ticami novērtēt gaidāmos ieņēmumus.Saimnieciskais labums: Jābūt pamatotai pārliecībai, ka uzņēmums tiešām saņems ar darījumu saistītos naudas līdzekļus vai citus labumus.Izdevumu kontrole: Uzņēmumam jāspēj ticami aplēst izdevumus, kas radušies saistībā ar konkrēto pārdošanas darījumu.Pakalpojumu sniegšana un ilgtermiņa līgumiAtšķirībā no preču pārdošanas, ieņēmumus no pakalpojumu sniegšanas atzīst tajā pārskata periodā, kurā tie ir sniegti. Ja pārskata gada beigās pakalpojums nav pabeigts, bet tā iznākumu var ticami...

«Mani pieņēma darbā par pašnodarbināto, tagad saņemšu krietni lielāku atalgojumu. Tiesa, būšot kaut kādas atskaites jāiesniedz, bet tas esot pavisam vienkārši, un nodokļu maksājumi arī nelieli,» — aptuveni šādi konsultācijā situāciju mēdz aprakstīt daži nupat piereģistrējušies saimnieciskās darbības veicēji. Skaidrojumu viņi gaida ar cerību, ka viss tiešām būs vienkārši un personīgais maciņš būs krietni vien pilnāks nekā parastam algotam darbiniekam tai pašā jomā. Vai tiešām tā ir?Diemžēl nākas atbildēt: nebūs vienkārši un nebūs viegli. Pozitīvi, ja informācija tiek meklēta savlaicīgi, uzreiz pēc reģistrācijas, kaut vēlams būtu jau pirms reģistrācijas.Jāņem vērā, ka katrai lietai, katrai darbībai ir divas puses, ir savi plusi un mīnusi. Nav nekā slikta, ja fiziskā persona ir izvēlējusies kļūt par mazo uzņēmēju — saimnieciskās darbības veicēju, taču jāatceras, ka ir ne tikai tiesības — izvēlēties savu pakalpojumu jomu, izvēlēties, ar ko slēgt pakalpojumu līgumu, noteikt pakalpojuma cenas, plānot savu darba režīmu. Ir arī pienākumi — kārtot grāmatvedības uzskaiti, noteiktajos...

Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas deputāti otrdien pirms Darba likuma grozījumu otrā lasījuma tomēr atbalstīja to, ka darbinieks, kas veic darbu svētku dienā, saņem piemaksu ne mazāk kā 100% apmērā no viņam noteiktās stundas vai dienas algas likmes.Vēl pagājušajā nedēļā Saeimas Sociālo un darba lietu komisija atbalstīja grozījumus, kas paredz 50% piemaksu par virsstundām un 75% par virsstundām svētku dienās, balsojot par Ingrīdas Circenes (JV) priekšlikumu.Toreiz pēc balsojuma Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) pārstāvis norādīja, ka deputāti ir nobalsojuši par to, ka, ja darbinieks veic darbu svētku dienā, kas nav virsstunda, tad viņš piemaksu nesaņem. Viņš atzīmēja, ka deputāti paši nav sapratuši, par ko ir nobalsojuši.Komisijas priekšsēdētājs Andris Bērziņš (ZZS) lūdza Saeimas Juridisko biroju nobalsoto noformulēt juridiski pareizi un skaidrot, ko deputāti ir palaiduši garām.Pēc LBAS aprēķiniem, Latvijā darbinieks, kurš saņem vidējo darba samaksu, pēc virsstundu piemaksas samazināšanas uz pusi vidēji par katru virsstundu bruto saņemtu par 7,55 eiro mazāk. "Ja...

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija otrdien nolēma rakstīt vēstuli Ministru kabinetam, aicinot iesaistīties risinājuma meklēšanā Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likuma piemērošanā attiecībā uz pārrobežu platformu pakalpojumu izmantošanu, īpašo PVN režīmu un situāciju, kas radusies saistībā ar nodokļu nomaksas kārtību.Budžeta komisijas Ēnu ekonomikas apkarošanas apakškomisijas priekšsēdētāja Linda Matisone (AS) sēdē uzsvēra, ka patlaban tā ir daudzu uzņēmēju problēma. Saistībā ar jaunā PVN regulējuma un īpašā PVN maksāšanas režīma ieviešanu, kas stājās spēkā no 2025. gada 1. jūlija, uzņēmējus, kuri tajā reģistrējās, Valsts ieņēmumu dienests (VID) aicina par trīs gadiem samaksāt nokavēto PVN no visa apgrozījuma."Neviens vairs negrib reģistrēties īpašajā PVN režīmā, jo saprot, ka tiks sodīti par iepriekšējo periodu," sacīja Matisone. Viņa informēja, ka saņemts Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) priekšlikums noteikt vienreizīgu pārejas risinājumu.Savukārt VID ģenerāldirektore Baiba Šmite-Roķe komisijas sēdē uzsvēra, ka jau no 2010. gada 1. janvāra PVN likumā tika ieviesta prasību reģistrēties PVN reģistrā pilnīgi visiem, kas veic...