JAUNUMI

Reaģējot uz Latvijas Tirgotāju asociācijas (LTA) publiskoto statistiku par zvērinātu revidentu nozares nesamērīgi augsto 22% rentabilitāti un lobēšanu pret mazo uzņēmumu atbrīvošanu no obligātajiem auditiem, Latvijas Zvērinātu revidentu asociācija (LZRA) ir nosūtījusi 7 dienu ultimātu LTA prezidentam Henrikam Danusēvičam, pieprasot atsaukt publiskotos datus un draudot ar tiesvedību par "profesijas reputācijas aizskaršanu", informē LTA. Strīds radies, jo LZRA viedoklis ir, ka mazākiem uzņēmumiem, iespējams, varētu atvieglot noteiktas ziņošanas prasības, nevis vispār atcelt finanšu pārskatu revīzijas.Atbildot uz ultimātu, LTA ir iesniegusi jaunu oficiālu iesniegumu Konkurences padomei , pieprasot uzsākt padziļinātu tirgus izpēti par koordinētu cenu uzturēšanu un iespējamu pārkāpuma recidīvu nozarē (iesnieguma teksts).LTA prezidents norāda, ka dati ir tieši aprēķināti no Uzņēmumu reģistra un Lursoft finanšu rādītājiem – revidentu nozares tīrās peļņas rentabilitāte Latvijā tiešām ir virs 20%, kamēr parastajā komercpakalpojumu tirgū un ikdienas grāmatvedībā tā asā brīvā tirgus konkurencē ir vien 5% līdz 7%. Revidentu milzīgā peļņa pastāv tikai tāpēc, ka viņus sargā...

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija 15. jūlija sēdē ir atbalstījusi virzīšanai 1. lasījumā likumprojektu “Grozījums Valsts ieņēmumu dienesta likumā” (Nr.1421/Lp14). Grozījums paredz izteikt likuma 13. pantu "Automatizētu individuālu lēmumu pieņemšana un personas datu profilēšana Valsts ieņēmumu dienesta informācijas sistēmās" jaunā redakcijā. Grozījums skar iedzīvotāju datu apstrādi, profilēšanu nodokļu risku analīzei un to, kā valsts pārvaldē tiek pieņemti automatizēti lēmumi.Kāpēc nepieciešamas izmaiņas? Finanšu ministrijas (FM) pārstāvji un Valsts ieņēmumu dienests (VID) norāda, ka pašreizējā Valsts ieņēmumu dienesta likuma 13. panta redakcija ir pārāk vispārīga. Jaunais likumprojekts izstrādāts, lai nacionālajā regulējumā skaidri un precīzi noteiktu mērķus, kādēļ drīkst veikt personu profilēšanu un pieņemt automatizētus lēmumus. Tas palīdzēs VID daudz lietderīgāk izmantot administratīvos resursus, padarot dienesta darbu efektīvāku un vienlaikus nodrošinot sabiedrībai lielāku izpratni par dienesta darbību.Kā norādīja VID pārstāvji, fizisko personu riska analīze pēc iekšējiem parametriem notiek jau šobrīd, taču jaunais likums šo procesu juridiski nostiprinās, tādējādi sniedzot personām skaidrākas un aizsargātākas tiesības....

Lai mazinātu administratīvo slogu un paātrinātu nolēmumu izpildi, Tieslietu ministrija sadarbībā ar Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomi turpina pilnveidot tiesu nolēmumu izpildes sistēmu. Patlaban ir sagatavoti grozījumus Civilprocesa likumā, kas vienkāršos tiesas nolēmumu izpildi un padarīs piedziņas procesu efektīvāku gan iedzīvotājiem, gan uzņēmumiem. Grozījumi paredz: ja uzņēmums, kuram tiesa ir atzinusi tiesības atgūt parādu, piedziņas procesa laikā tiek reorganizēts, tā tiesību pārņēmējs varēs turpināt parāda piedziņu bez nepieciešamības saņemt vēl vienu tiesas lēmumu. Tas samazinās birokrātiju, ietaupīs laiku un paātrinās nolēmumu izpildi.Vēl viens būtisks priekšnoteikums ātrākai un efektīvākai tiesu nolēmumu izpildei ir plašāka e-adreses izmantošana. Šobrīd ievērojama daļa dokumentu joprojām tiek nosūtīta pa pastu, kas pagarina procesu un palielina izmaksas. Vidēji vienas ierakstītas korespondences nosūtīšana izmaksā aptuveni 5 eiro, un šīs izmaksas veido daļu no kopējām sprieduma izpildes izmaksām. Turklāt, ja adresātu neizdodas sasniegt, process ieilgst vēl vairāk. Plašāka e-adreses izmantošana ļautu būtiski paātrināt informācijas apriti, samazināt administratīvo slogu un mazināt izmaksas...

Latvijas darba tirgus tuvākajās desmitgadēs piedzīvos būtiskas strukturālas pārmaiņas. Ekonomikas ministrijas darba tirgus prognozes, kas apkopotas informatīvajā ziņojumā "PAR DARBA TIRGUS VIDĒJA UN ILGTERMIŅA PROGNOZĒM LĪDZ 2040. GADAM", iezīmē ainu, kurā ekonomikas izaugsmi arvien vairāk diktēs produktivitātes kāpums un tehnoloģiju, tostarp mākslīgā intelekta (MI), attīstība, kamēr darbaspēka pieejamību ierobežos sabiedrības novecošanās.Darba tirgus attīstības scenārijs uzsver nepieciešamību strauji celt profesionālās izglītības pievilcību un kvalitāti, kā arī mērķtiecīgi virzīt jauniešus un pārkvalificēt pieaugušos darbam STEM un inženierzinātņu jomās, kur nākotnē slēpsies lielākais tautsaimniecības izaugsmes potenciāls. Nozaru dalījumā vislielākais jauno darbavietu pieaugums vidējā termiņā gaidāms būvniecības un komercpakalpojumu nozarēs.Būtiski, ka lielākā daļa darba iespēju nākotnē veidosies nevis jaunu darbavietu radīšanas dēļ, bet gan kā aizvietojošais pieprasījums. Esošajam darbaspēkam pensionējoties vai atstājot darba tirgu, līdz 2040. gadam var atbrīvoties aptuveni 243,5 tūkstoši darbavietu.Savukārt līdz 2030. gadam darbaspēka piedāvājums saglabāsies stabils, jo demogrāfijas negatīvo ietekmi pagaidām vēl spēs kompensēt iedzīvotāju ekonomiskās aktivitātes pieaugums darba tirgū. Tomēr pēc...

Ar šo rakstu pabeidzam apskatīt 2025. gada tiesu prakses atziņas darba strīdos. Ierobežotā apjoma dēļ šajā publikācijā netiek apskatīti lietu faktiskie apstākļi, bet tikai Senāta nolēmumu svarīgākās atziņas tēžu veidā.1. Vai darba aizsardzības pakalpojuma sniedzējs var apstrīdēt VDI secinājumus?Senāta Administratīvo lietu departamenta 29.01.2025. rīcības sēdes lēmums lietā Nr. 670016224, SKA–386/2025Darba aizsardzības pakalpojuma sniedzējs nevar pārsūdzēt Valsts darba inspekcijas (VDI) secinājumus par nelaimes gadījumu darbā tikai tāpēc, ka tie var ietekmēt viņa reputāciju, sertifikāciju vai privāttiesiskās attiecības ar klientu.Darba devējam noteiktos gadījumos ir pienākums piesaistīt kompetentu institūciju darba vides iekšējai uzraudzībai, tomēr minētais nav pamats secināt, ka tādējādi šai piesaistītajai institūcijai ir tiesības pārsūdzēt VDI aktu par nelaimes gadījumu darbā.Darba aizsardzības likums (DAL) skaidri noteic, ka darba devējs ir atbildīgs par nodarbināto drošību un veselību darbā (DAL 9. pants) un šo atbildību neierobežo nodarbināto un kompetentu institūciju vai kompetentu speciālistu pienākumi darba aizsardzības jomā (DAL 27. panta pirmā un otrā daļa). Līdzīgi Ministru...

Valsts kancelejā pēc saskaņošanas nonācis jauns Finanšu ministrijas izstrādātais likumprojekts "Grozījumi likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli"" (25-TA-157), kas plāno ieviest vairākus būtiskus jauninājumus, kas skar gan darba ņēmējus un bērnu vecākus, gan saimnieciskās darbības veicējus un investorus.Viena no pamanāmākajām izmaiņām skartu ikdienas pirkumus un lojalitātes programmas. Tiks skaidri definēts, ka tā dēvētās naudas atmaksas jeb "cashback", ko pircēji saņem savos kontos lojalitātes programmu ietvaros, vairs netiks uzskatītas par apliekamu ienākumu, ja vien tās nav saistītas ar saimniecisko darbību. Tomēr valsts saglabā stingru pozīciju attiecībā uz azartspēlēm – šādas atmaksas no azartspēļu organizētājiem joprojām būs apliekamas, lai neveicinātu atkarību rašanos un ierobežotu ēnu ekonomiku.Būtiski paplašināts arī to personu loks, no kurām saņemtie dāvinājumi netiek aplikti ar nodokli. Turpmāk pie neapliekamajiem dāvinājumiem būtu pieskaitāmi arī tie, kas saņemti no laulātā pirmās pakāpes radiniekiem (piemēram, vīramātes vai sievastēva) vai paša pirmās pakāpes radinieka laulātā (piemēram, znota vai vedeklas). Šis solis novērš līdzšinējo absurdu, kad ciešu...

Mūsdienu tehnoloģijas arvien straujāk ienāk sabiedriskās ēdināšanas nozarē, mainot ierastos apkalpošanas modeļus un radot nepieciešamību pēc precīza tiesiskā regulējuma interpretācijas. Valsts ieņēmumu dienests (VID) nesen izdotajā uzziņā ir skaidrojis jautājumu par alkoholisko dzērienu pārdošanu restorānos, izmantojot digitālus pasūtījumu rīkus un mobilās lietotnes. Šis skaidrojums ir būtisks uzņēmējiem, kuri vēlas ieviest modernus risinājumus, nebaidoties no pārlieku smagnējas birokrātijas vai neatbilstošu ierobežojumu piemērošanas.Situācijā, kad klients restorāna telpās noskenē uz galda izvietotu QR kodu, veic pasūtījumu mobilajā lietotnē un turpat apmaksā rēķinu, rodas jautājums, vai šāds process nav uzskatāms par distances tirdzniecību. Alkoholisko dzērienu aprites likums attiecībā uz distances līgumiem paredz vairākas prasības, tostarp obligātu pircēja identitātes pārbaudi pirms pasūtījuma veikšanas un aizliegumu izsniegt dzērienus agrāk kā sešas stundas pēc pasūtīšanas. Tomēr VID, konsultējoties ar Patērētāju tiesību aizsardzības centru, ir secinājis, ka šāds modernizēts apkalpošanas veids nav klasificējams kā distances līgums.Galvenais arguments šādam atzinumam ir fakts, ka klients pasūtījuma veikšanas brīdī fiziski atrodas pakalpojuma sniegšanas...

Latvijas ekonomika atrodas izšķirošu pārmaiņu priekšā, kur ambiciozie izaugsmes mērķi sastopas ar skaudro demogrāfisko realitāti. Ekonomikas ministrijas sagatavotais "Informatīvais ziņojums par darba tirgus vidēja un ilgtermiņa prognozēm līdz 2040. gadam" iezīmē stratēģisku ceļakarti, kuras mērķis ir līdz 2035. gadam panākt valsts iekšzemes kopprodukta (IKP) dubultošanos, sasniedzot 83 miljardu eiro atzīmi.Pēc vairāku gadu stagnācijas Latvijas ekonomika 2025. gadā beidzot ir atgriezusies pie izaugsmes, uzrādot iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugumu par 2,1 procentu. Šis atkopšanās posms kalpo par pamatu Ekonomikas ministrijas ambiciozajam mērķim – līdz 2035. gadam dubultot Latvijas ekonomikas apjomu, sasniedzot 83 miljardu eiro robežu. Tomēr ceļā uz šādu izrāvienu Latvija saskaras ar nopietniem izaicinājumiem darba tirgū, kur noteicošie faktori ir sabiedrības novecošanās, darbaspēka skaita sarukums un prasmju neatbilstība nākotnes vajadzībām.Demogrāfiskās prognozes iezīmē skarbu ainu, jo iedzīvotāju skaits Latvijā turpinās samazināties un līdz 2040. gadam varētu sarukt līdz 1,75 miljoniem. Īpaši satraucoša ir tendence darbspējas vecuma grupā no 15 līdz 64 gadiem, kuras skaitliskais...

Šī gada 14. maijā Saeima gala lasījumā pieņēma likumprojektu «Grozījumi Publisko iepirkumu likumā», kas stājās spēkā 9. jūnijā. Minētie grozījumi ir saistīti ar publisko iepirkumu reformas ieviešanu. Saeimas 3. lasījumā pieņemtais likumprojekts daudzos tiesiskā regulējuma aspektos atšķiras no Ministru kabineta akceptētajiem reformas uzdevumiem un arī Saeimas 2. lasījumā pieņemtā likumprojekta, taču vienlaikus šie grozījumi atbilst reformas galvenajiem virzieniem — efektivitāte un atklātums. Tie paredz noteiktu normatīvo regulējumu, kas rada tiesisko vidi abu minēto principu iedzīvināšanai, taču būtiskākais un vienlaikus sarežģītākais uzdevums ir publisko iepirkumu reformas ieviešana praksē. Tas nozīmē gan līdzšinējās prakses maiņu, gan dažādus pielāgojumus katra pasūtītāja iepirkumu vadībā un arī valsts informācijas tehnoloģiju sistēmās. Raksta mērķis ir apskatīt būtiskākās Publisko iepirkumu likuma izmaiņas.Ko paredz jaunie grozījumi un kad tie stāsies spēkāGrozījumi Publisko iepirkumu likumā stājas spēkā trīs etapos. Uzreiz jeb šī gada 9. jūnijā stājās spēkā grozījumi, kuriem nav nepieciešami pielāgojumi un pārejas periods. Turklāt arī attiecībā uz šiem grozījumiem...

Transportlīdzekļa iegāde uzņēmuma vajadzībām ir process, kas prasa ne tikai finansiālu ieguldījumu, bet arī precīzu un pārdomātu grāmatvedības uzskaiti, jo katrs darījuma veids ietver specifiskus noteikumus un nodokļu piemērošanas kārtību.1. Iegāde no fiziskās personas un skaidras naudas ierobežojumiIegādājoties transportlīdzekli no fiziskās personas, darījumu grāmatošanai izmanto iekšēju attaisnojuma dokumentu — grāmatvedības izziņu. Tās pamatā ir pirkšanas-pārdošanas līgums vai īpaša izziņa par personīgā īpašuma pārdošanu.Svarīgākās nodokļu un ziņošanas nianses:iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN). Ja fiziskā persona iesniedz apliecinājumu, ka pārdod savu personīgo mantu, uzņēmumam IIN nav jāietur. Tomēr, ja šādas izziņas nav, uzņēmumam ir pienākums ieturēt nodokli izmaksas brīdī;ziņošana Valsts ieņēmumu dienestam (VID). Pat ja IIN nav jāietur, uzņēmumam līdz nākamā gada 1. februārim ir jāiesniedz paziņojums par fiziskajai personai izmaksātajām summām, izmantojot kodu 3005;skaidras naudas griesti. Likums "Par nodokļiem un nodevām" stingri aizliedz skaidrā naudā veikt darījumus, kas pārsniedz 7200 eiro, neatkarīgi no tā, vai maksājums notiek vienā vai vairākos piegājienos;deklarēšana. Ja skaidras naudas...

Satversmes tiesā 20. jūlijā ierosināta lieta Lieta Nr. 2026-11-03 “Par Ministru kabineta 2020. gada 17. decembra noteikumu Nr. 786 “Noteikumi par valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu likmes sadalījumu pa valsts sociālās apdrošināšanas veidiem” 18.2. apakšpunkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 64. un 109. pantam un likuma “Par valsts sociālo apdrošināšanu” 18. panta otrajai daļai”.Apstrīdētā norma nosaka, ka pensiju apdrošināšanai noteikto valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu sadalījumu.Pieteikuma iesniedzējs bija vērsies Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā ar lūgumu izdot administratīvo aktu, ar kuru tiktu nodrošināta viņa valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu uzskaite atbilstoši viņa ieskatam un veikta to indeksācija. Iestāde atteicās izdot šādu administratīvo aktu, un administratīvā tiesa pieteikumu noraidīja.Pieteikuma iesniedzējs norāda, ka apstrīdētā norma paredz tikai daļas no pensiju apdrošināšanai novirzītajām iemaksām ieskaitīšanu valsts pensijas kapitālā un fondēto pensiju shēmā. Līdz ar to tā, viņaprāt, ierobežo viņa tiesības veidot pensijas kapitāla uzkrājumu no veiktajām valsts sociālās apdrošināšanas iemaksām un aizskar viņam Satversmes 109. pantā ietvertās tiesības uz sociālo...

Nodokļu maksātājiem joprojām dažādas neskaidrības sagādā pievienotās vērtības nodokļa (PVN) piemērošana darījumiem tiešsaistes platformās. Pat pieredzējuši grāmatveži un uzņēmēji mēdz apjukt starp terminiem, sliekšņiem un dažādajiem speciālajiem režīmiem, ko piedāvā Eiropas Savienības (ES) tiesiskais rāmis attiecībā uz PVN piemērošanu tiešsaistes platformās. Zemgales reģiona kompetenču attīstības centrs organizēja tiešsaistes vebināru, kurā Daina Kumata, Valsts ieņēmumu dienesta (VID) PVN daļas Metodikas nodaļas galvenā nodokļu inspektore, skaidroja kopējo regulējumu un atsevišķas specifiskas situācijas. Viena no būtiskākajām atziņām, pie kuras nākas atgriezties atkal un atkal, ir pašas saimnieciskās darbības definīcija Pievienotād vērtības nodokļa likuma (PVN likums) izpratnē. Daudzi mazie tirgotāji maldīgi uzskata, ka viņu darbība nav «pietiekami liela», lai par to interesētos nodokļu administrācija. Tomēr PVN likuma izpratnē saimnieciskā darbība ir jebkura patstāvīga, sistemātiska darbība par atlīdzību, turklāt sistemātiskums iestājas jau no otrā darījuma. Tiklīdz amatnieks regulāri pārdod savus izstrādājumus platformā Etsy vai grafiskais dizaineris piedāvā pakalpojumus ārvalstu klientiem, viņš kļūst par personu, kas veic saimniecisko...

Latvijas Republikas Senāts nesenā spriedumā lietā SKA-160/2026 ir ieviesis nozīmīgu pavērsienu tiesu praksē, nosakot stingras robežas tiesas kontrolei gadījumos, kad uzņēmums tiek izslēgts no komercreģistra bez likvidācijas. Šis lēmums kalpo kā nopietns brīdinājums uzņēmējiem, kuri nolaidīgi izturas pret likumā noteiktajiem pienākumiem, jo turpmāk pēc ieraksta izdarīšanas komercreģistrā par sabiedrības izslēgšanu šo procesu vairs nebūs iespējams vērst atpakaļ.Sabiedrības izslēgšana bez likvidācijas ir divu posmu process, kurā: pirmajā fāzē Uzņēmumu reģistrs pieņem lēmumu par darbības izbeigšanu. Ja šis lēmums netiek apstrīdēts viena mēneša laikā, tas kļūst neapstrīdams un tiesiskās stabilitātes vārdā vairs nav pārskatāms;otrajā posmā, ja neviens neizrāda interesi par likvidatora iecelšanu, seko lēmums par izslēgšanu no reģistra, kas tiek izpildīts nekavējoties tajā pašā dienā. Strīda pamatā bieži ir pienākums atklāt uzņēmuma patiesos labuma guvējus, kas ir ieviests visas sabiedrības drošības un caurskatāmības vārdā. Senāts skaidri norāda, ka uzņēmuma dalībnieka statuss nav automātiski pielīdzināms patiesajam labuma guvēja statusam, un uzņēmējiem ir pienākums sniegt šo...

Darba ikdiena ne vienmēr rit pēc stingri noteikta grafika, un mēdz rasties situācijas, kad darbiniekam nākas pamest savu darba vietu objektīvu, no viņa neatkarīgu iemeslu dēļ. Lai gan ierasts uzskatīt, ka samaksa pienākas tikai par faktiski nostrādātajām stundām, Darba likuma 74. pants skaidri nosaka darba devēja pienākumu izmaksāt atlīdzību arī tad, ja darbinieks neveic darbu attaisnojošu iemeslu dēļ, atgādina Mg.oec. Inga Pumpure, grāmatvede, konsultante grāmatvedības un nodokļu jomā, kursu un semināru lektore. Šis regulējums ir būtisks sociālo garantiju mehānisms, kas nodrošina darbinieka ienākumu stabilitāti brīžos, kad dzīves nepieciešamības saskaras ar darba pienākumiem.Viens no biežākajiem gadījumiem, kad darbiniekam jāsaglabā darba samaksa, ir saistīts ar veselības aprūpi un profesionālo pilnveidi. Ja darba devējs izdod rīkojumu veikt veselības pārbaudi ārstniecības iestādē vai darba laikā nosūta darbinieku uz profesionālo apmācību un kvalifikācijas paaugstināšanu, šis laiks ir pilnībā apmaksājams. Tāpat likumdevējs ir paredzējis atbalstu darbiniekiem, kuri veic sabiedriski nozīmīgas darbības, piemēram, nodod asinis vai asins komponentus, ja...

Mākslīgā intelekta (MI) rīki var palīdzēt organizāciju darbiniekiem efektīvāk veikt ikdienas uzdevumus, tomēr tie jāizmanto pārdomāti. Pirms personas datu, īpaši sensitīvu, ievades vienmēr jāizvērtē, vai tas ir nepieciešams konkrētā uzdevuma izpildei un jāizmanto anonimizēta vai vispārīga informācija, atgādina Datu valsts inspekcija (DVI).Datu aizsardzības principi attiecas uz visu veidu MI rīkiem – ne tikai sarunbotiem (kā ChatGPT, Copilot, Google Gemini u.c.), bet arī tulkošanas, teksta apkopošanas, attēlu, audio, video un citiem ģeneratīvā MI risinājumiem. Datu aizsardzības principi attiecas ne tikai uz savu personas datu, bet arī citu cilvēku (klientu, pacientu u.c.) datu apstrādi!Kas organizācijai jāņem vērā? Sākotnēji organizācijai ir jānovērtē, kādus MI risinājumus tā plāno izmantot savā darbībā. Organizācija var izmantot gan publiski pieejamus MI risinājumus, piemēram, ChatGPT, Claude, Gemini un citus, gan arī organizācijas vajadzībām individuāli izstrādātus vai pielāgotus MI risinājumus konkrētu uzdevumu izpildei. Organizācijai ir nepieciešams veikt novērtējumu par to, kādu informāciju tā ir gatava uzticēt MI rīkiem abos gadījumos. Ir...