JAUNUMI

Saeima pirmajā lasījumā atbalstījusi grozījumus Uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) likumā, kas nepieciešami, lai Latvijā varētu saglabāt tonnāžas nodokļa režīmu arī pēc 2027. gada. Ja grozījumi stāsies spēkā, režīms būs pieejams līdz 2031. gada 31. decembrim, taču uzņēmumiem būs jāievēro jauni nosacījumi.Izmaiņas nepieciešamas, lai Latvijas tonnāžas nodokļa režīmu saskaņotu ar Eiropas Savienības (ES) prasībām. Eiropas Komisija (EK) norādījusi, ka pašreizējais regulējums vairs neatbilst valsts atbalsta nosacījumiem. Ja regulējums netiktu mainīts, no 2027. gada 1. janvāra režīms būtu uzskatāms par neatļautu valsts atbalstu, un no uzņēmumiem varētu nākties atgūt saņemto atbalstu.Mainīs tonnāžas nodokļa aprēķinuBūtiskākās izmaiņas skars tonnāžas nodokļa aprēķinu. Pašlaik nodokli aprēķina, ņemot vērā arī to dienu skaitu, kurās kuģis attiecīgajā gadā faktiski bijis ekspluatācijā. Turpmāk šāda pieeja nebūs pieļaujama – tonnāžas nodoklis būs jāmaksā neatkarīgi no tā, cik dienu kuģis gada laikā izmantots.Vienlaikus paredzēts palielināt nodokļa aprēķinam piemērojamos koeficientus. Tonnāžai līdz 1000 tilpības vienībām koeficients pieaugs no 0,0022 līdz 0,005, tonnāžai no 1001...

Strādājošajiem vecuma un I un II invaliditātes grupas pensionāriem (darba ņēmējiem un pašnodarbinātajiem) pastāv tiesības palielināt savas pensijas apmēru. Minētās strādājošās personas maksā darbaspēka nodokļus (šeit galvenās ir valsts sociālās apdrošināšanas obligātās — VSAOI), tādējādi uzkrājot papildu pensijas kapitālu, kuru būs iespējams izmantot, pārrēķinot esošo pensiju (bet neņemot vērā piemaksu par stāžu līdz 1995. gada 31. decembrim).Vairākus gadus nodarbinātajiem pensionāriem bija jāvēršas Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) jebkurā nodaļā ar iesniegumu precizēt jauno pensijas summu, ja pēdējo divpadsmit mēnešu laikā (vai ilgākā periodā) vismaz vienā mēnesī tika maksātas VSAOI. Diemžēl vairāki pensionāri dažādu iemeslu dēļ šo iespēju nebija izmantojuši vai izmantoja periodiski.Tā kā visa pārrēķināšanai vajadzīgā informācija ir uzkrāta zem viena jumta (VSAA), tika veikti grozījumi likumā «Par valsts pensijām», kas noteica, ka, sākot ar 2026. gada 1. aprīli pensijas tiks pārrēķinātas automātiski (nejauciet ar pensiju indeksāciju, ko parasti sagaidām oktobrī) un Ministru kabineta (MK) 2016. gada 5. jūlija noteikumos Nr. 427...

No 15. septembra stājies spēkā jaunais 20. augustā Saeimā otrajā caurlūkošanā atkārtoti pieņemtais un Valsts prezidenta 1. septembrī izsludinātais Imigrācijas likums, kurā saglabāta iespēja ārvalstniekiem saņemt termiņuzturēšanās atļauju (TUA) Latvijā apmaiņā pret investīcijām.Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP) informē, ka jaunajā likumā pamatā saglabāti iepriekšējā regulējuma principi, taču likums paredz arī vairākas būtiskas atšķirības.Vīzu un uzturēšanās atļauju pieprasītājiem turpmāk jāņem vērā stingrākas prasības attiecībā uz to, kādās valodās var iesniegt dokumentus. Pieprasot vīzu un pirmreizēju termiņuzturēšanās atļauju, dokumentus var iesniegt latviešu vai angļu valodā, savukārt atkārtotu termiņuzturēšanās atļauju vai pastāvīgās uzturēšanās atļauju pieprasījumiem, kā arī dokumentiem, ko iesniedz uzaicinātāji, pievienojot ielūguma vai izsaukuma pieteikumam, ir jābūt latviešu valodā.Kamēr ilgtermiņa vīzas pieprasīšanas kārtība nemainās, uzturēšanās atļauju pretendentus skars būtiskas izmaiņas. Likums paredz mainīt termiņuzturēšanās atļauju piešķiršanas termiņus, vairākos gadījumos nosakot divu gadu termiņu, bet vienlaikus atceļot ikgadēju reģistrēšanas pienākumu. Vienlaikus likums vairs neparedz termiņuzturēšanās atļauju piešķiršanas iespēju nekustamā īpašuma pircējiem vai ieguldītājiem kredītiestāžu...

Lai gan Eiropas Savienības (ES) Mākslīgā intelekta akts1 stājās spēkā 2024. gada 1. augustā, tā prasības un ierobežojumi uzņēmumiem un iestādēm ir jāievieš pakāpeniski vairākos posmos laikā no 2025. gada līdz 2030. gadam.ES Mākslīgā intelekta (MI) akts pakāpeniski kļūst saistošs arvien plašākam uzņēmumu lokam, nosakot jaunus pienākumus tiem, kas izmanto, ievieš vai izstrādā MI risinājumus. Zvērinātu advokātu biroja PwC Legal un kiberdrošības uzņēmuma Cyberfort rīkotajā vebinārā «Atbilstība MI aktam: prasības, pienākumi, izaicinājumi un risinājumi» tika apskatītas būtiskākās MI akta prasības un praktiskie soļi atbilstības nodrošināšanai.Pirmais visaptverošais MI regulējums pasaulēMI akts ir pirmais visaptverošais MI regulējums pasaulē, kura mērķis ir uzlabot ES iekšējā tirgus darbību, nosakot vienotu tiesisko regulējumu MI sistēmu izstrādei, laišanai tirgū un lietošanai atbilstoši ES vērtībām. Regula ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs, tostarp arī Latvijā. Tātad uzņēmumiem nav jāgaida, ka nacionālajā līmenī tiks izveidots jauns regulējums, lai saprastu, vai šis jautājums jau ir darba kārtībā.Praksē lielākais risks ir tad, ja...

Saeima izskatīšanai Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā nodevusi deputātu sagatavotos grozījumus likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli", kas paredz paplašināt ieguldījumu konta režīmu, tajā iekļaujot arī kriptoaktīvus.Grozījumi paredz noteikt, ka ieguldījumu kontā līdztekus naudas līdzekļiem un finanšu instrumentiem varēs turēt arī kriptoaktīvus, kā arī veikt darījumus ar tiem. Tāpat ieguldījumu konta pakalpojumus varēs sniegt Eiropas Savienībā licencēti kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēji.Likumprojekta autori anotācijā norāda, ka pašlaik kriptoaktīvu ieguldītāji nevar izmantot ieguldījumu konta režīmu, jo kriptoaktīvi normatīvajā regulējumā nav uzskatāmi par finanšu instrumentiem. Tādējādi viņiem nav pieejamas tādas pašas nodokļu piemērošanas priekšrocības kā investoriem, kuri iegulda akcijās vai obligācijās.Vienlaikus grozījumi paredz ieviest brīvprātīgas kriptoaktīvu deklarēšanas mehānismu. Iekšzemes nodokļu maksātāji varētu deklarēt sev piederošos kriptoaktīvus uz 2026. gada 31. decembri un samaksāt iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) 10% apmērā no to tirgus vērtības. Pēc nodokļa nomaksas deklarētā vērtība tiktu uzskatīta par aktīvu sākotnējo iegādes vērtību turpmākiem nodokļu aprēķiniem.Anotācijā pausts, ka šāds risinājums veicinātu iepriekš nedeklarētu kriptoaktīvu...

Vai darba devējs drīkst izteikt otru patstāvīgu darba līguma uzteikumu, ja pirmā uzteikuma termiņa laikā rodas jauni darba līguma uzteikšanas apstākļi? Vai šādā situācijā darba devējam pirms otrā uzteikuma obligāti jāatsauc vai jāgroza iepriekš izteiktais uzteikums?Senāta Civillietu departamenta 09.04.2026. spriedums lietā Nr. C770989424, SKC–53/2026Faktisko apstākļu izklāstsDarba devējs 15.06.2023. uzteica prasītājai darba līgumu sakarā ar darbinieku skaita samazināšanu un piedāvāja turpināt darbu citā amatā. Prasītāja piedāvātajiem grozījumiem nepiekrita un uzteikumu neapstrīdēja.Prasītājai 11.07.2023. iestājās darbnespēja, un viņa lūdza darbnespējas laiku neieskaitīt uzteikuma termiņā. Darbnespēja turpinājās nepārtraukti ilgāk par sešiem mēnešiem.Darba devējs 08.02.2024. izsniedza otru darba līguma uzteikumu, pamatojoties uz Darba likuma 101. panta pirmās daļas 11. punktu, jo prasītāja ilgstošas darbnespējas dēļ neveica darbu vairāk nekā sešus mēnešus.Prasītāja vērsās tiesā, lūdzot atzīt otro uzteikumu par spēkā neesošu, atjaunot viņu darbā un noteikt, ka darba tiesiskās attiecības izbeidzamas saskaņā ar pirmo uzteikumu. Viņa norādīja, ka darba devējs ar otro uzteikumu faktiski atsaucis pirmo uzteikumu bez...

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) pieredze rāda, ka, pārejot uz digitālo grāmatvedību, uzņēmumi joprojām pieļauj būtiskas kļūdas dokumentu pārvaldībā un uzglabāšanā. Šeit ir apkopotas biežākās konstatētās kļūdas un trūkumi, kā arī izveidots kontrolsaraksts, kas palīdzēs novērtēt uzņēmuma gatavību pārejai uz digitātu un e-rēķiniem piemērotu grāmatvedību.Dokumentu glabāšanas un drošības pārkāpumiGlabāšana tikai e-pastā. Ienākošie rēķini bieži tiek atstāti tikai e-pastā, nevis arhivēti sistēmā. Šāda prakse rada risku dokumentus pazaudēt vai nespēt tos savlaicīgi uzrādīt pārbaudes laikā.E-paraksta un oriģināla nesaglabāšana. Netiek nodrošināta elektroniskā dokumenta oriģināla saglabāšana kopā ar drošu elektronisko parakstu. Tāpat mēdz būt situācijas, kad nav iespējams pārliecināties par e-paraksta derīgumu un autentiskumu. Praksē VID dažkārt tiek iesniegtas tikai dokumentu izdrukas vai kopijas ar norādi, ka dokuments parakstīts elektroniski, taču netiek iesniegts pats elektroniskais dokuments (oriģinālā datne).Arhivēšanas problēmas sistēmu maiņas laikā. Mainot grāmatvedības programmas vai datu uzglabāšanas risinājumus, netiek nodrošināta sistemātiska dokumentu arhivēšana un regulāra datu aktualitātes pārbaude, kā dēļ daļa dokumentu tiek pazaudēta vai...

Kamēr Eiropā kopumā ārvalstu tiešo investīciju (ĀTI) projektu skaits noslīdējis līdz desmitgades zemākajam līmenim, Baltijas reģions demonstrē pārsteidzošu noturību. Saskaņā ar jaunāko „EY Baltic Attractiveness Survey 2026” pētījumu, 2025. gadā Baltijas valstis kopā piesaistīja 65 ĀTI projektus, tādējādi virzoties pretēji vispārējai Eiropas lejupslīdes tendencei.Starptautisko investoru uzticība Baltijai sasniegusi rekordaugstu līmeni: 69% aptaujāto uzņēmumu vadītāju sagaida reģiona pievilcības pieaugumu nākamo trīs gadu laikā, bet 64% plāno paplašināt vai uzsākt darbību Baltijā jau tuvākā gada laikā.Tradicionālie līderi zaudē pozīcijasSavukārt jaunākais „EY European Attractiveness Survey 2026” pētījums liecina, ka 2025. gadā 47 Eiropas valstīs tika īstenoti 5 026 ĀTI projekti, kas ir par 7% mazāk nekā gadu iepriekš. Līdz ar projektu skaita samazināšanos par 25% krities arī radīto darba vietu skaits. Šādu lejupslīdi veicinājusi lēnāka ekonomikas izaugsme, svārstīgās enerģijas cenas, tirdzniecības spriedze ar ASV, kā arī karš Ukrainā un konflikti Tuvajos Austrumos. Neraugoties uz šiem izaicinājumiem, 60% aptaujāto uzņēmumu vadītāju sagaida, ka Eiropas pievilcība pieaugs...

Latvijas Banka sadarbībā ar kritisko pakalpojumu sniedzējiem un tirgotājiem ir ieviesusi karšu maksājumus bezsaistē – risinājumu, lai tad, kad karšu maksājumi ierastajā veidā nav iespējami interneta vai mobilo sakaru traucējumu dēļ, būtu iespējams iegādāties pirmās nepieciešamības preces – pārtiku, degvielu un medikamentus.Ne visiem cilvēkiem makā ir skaidrā nauda, jo ikdienā ierasts norēķināties ar karti. Karšu maksājumi bezsaistē paredz, ka apstākļos, kad nav pieejams internets, fiziskās personas, kuras ir kritisko finanšu pakalpojumu sniedzēju klienti, pie noteiktiem pārtikas, degvielas un medikamentu tirgotājiem var iegādāties preces par kopējo summu līdz 200 eiro ar katru karti. Šādu risinājumu ir iespējams izmantot, tikai fiziski ievietojot karti maksājumu karšu terminālī un ievadot kartes PIN kodu. Pašlaik bezsaistes risinājumu nevar izmantot, maksājumam lietojot viedierīci. Vienlaikus jāņem vērā, ka risinājums nedarbojas, ja attiecīgajam tirgotājam nav pieejama elektrība.Pašlaik risinājums darbojas 10 tirgotāju tirdzniecības vietās:trīs pārtikas un pirmās nepieciešamības preču tirgotāju veikalu tīklos – Rimi, Maxima un Lidl;četru degvielas tirgotāju degvielas uzpildes...

Labklājības ministrija ir izstrādājusi grozījumus Ministru kabineta (MK) 2018. gada 27. marta noteikumos Nr. 173 "Noteikumi par sociālās atstumtības riskam pakļauto iedzīvotāju grupām un sociālā uzņēmuma statusa piešķiršanas, reģistrēšanas un uzraudzības kārtību". Tie saskaņoti ar grozījumiem Sociālā uzņēmuma likumā, ko Saeima pieņēma 2026. gada 26. martā. Šo grozījumu mērķis ir pilnveidot sociālā uzņēmuma statusa piešķiršanas un uzraudzības kārtību, vienlaikus mazinot administratīvo slogu gan uzņēmējiem, gan uzraudzības iestādēm. Sociālo uzņēmumu vadītājiem un grāmatvežiem un ir svarīgi savlaicīgi iepazīties ar gaidāmajām izmaiņām, kas skar peļņas sadali, ikgadējo darbības pārskatu sagatavošanu un reģistrācijas procedūras.Daļēja peļņas sadale dividendēs no 2027. gada 1. janvāraLīdz šim spēkā esošais regulējums sociālajiem uzņēmumiem liedza sadalīt peļņu dividendēs, nosakot pienākumu visu peļņu novirzīt saimnieciskās darbības nodrošināšanai un sociālā mērķa sasniegšanai. Grozījumi likumā un noteikumu projektā ievieš būtisku pavērsienu: sociālajiem uzņēmumiem tiks atļauta daļēja peļņas sadale dividendēs līdz 50% no pārskata gada peļņas.Šo izmaiņu mērķis ir veicināt privātā investoru kapitāla piesaisti sociālajai...

Eiropas Centrālā banka (ECB) 10. septembrī paaugstināja visas trīs galvenās procentu likmes par 0,25 procentpunktiem. Līdz ar to ECB noguldījumu iespējas likme sasniedza 2,50%. Lēmums bija vienprātīgs, taču ECB nesniedza solījumu par nākamajiem soļiem un uzsvēra, ka arī turpmāk lēmumi tiks pieņemti katrā sanāksmē atsevišķi, vērtējot jaunākos ekonomikas datus.Lai gan inflācija pēdējos mēnešos bijusi nedaudz zemāka par gaidīto, eiro zonas ekonomika saglabājusies noturīga. Vienlaikus ECB prognozē, ka enerģijas cenu ietekmē inflācija virs 2% mērķa līmeņa saglabāsies ilgāk, nekā iepriekš paredzēts. Tāpēc centrālā banka izvēlējusies rīkoties jau tagad, lai nepieļautu plašāku un noturīgāku cenu kāpumu.Kāpēc enerģijas cenas liek ECB paaugstināt likmes?Naftas un dabasgāzes cenu kāpumu iedzīvotāji vispirms izjūt degvielas, elektrības un apkures izmaksās. Taču enerģija ir nepieciešama gandrīz visās nozarēs, tāpēc ilgstoši augstas cenas palielina uzņēmumu izmaksas un ar laiku var sadārdzināt arī citas preces un pakalpojumus.ECB pagaidām neredz izteiktu enerģijas cenu ietekmi uz plašāku cenu loku, tomēr uzskata, ka tā var kļūt...

Lai palīdzētu grāmatvežiem un finanšu speciālistiem praktiski apgūt mākslīgā intelekta (MI) sniegtās iespējas, 25. septembrī laikā no plkst. 10.00 līdz14.00 norisināsies RMS Forum rīkotais tiešsaistes praktiskais seminārs "Mākslīgais intelekts grāmatveža darbā: no dokumentiem līdz finanšu analīzei".Lektore PhD Renāte Indrika, ekonomiste, biznesa vadības un finanšu analīzes praktiķe ar vairāk nekā 25 gadu pieredzi grāmatvedības, finanšu un audita jomā pastāstīs par praktisku MI rīku lietojumu grāmatvežu ikdienas darba procesā. Uzmanība tiks pievērsta komunikācijai ar valsts iestādēm: oficiālo atbilžu sagatavošana Valsts ieņēmumu dienestam, Uzņēmumu reģistram u.c. iestādēm, kā arī sarežģītu normatīvo prasību skaidrojumam saprotamā valodā.Tāpat semināra laikā tiks apskatīta finanšu datu analīze - finanšu pārskatu interpretēšana, noviržu un risku identificēšana, secinājumu un rekomendāciju sagatavošana uzņēmuma vadībai. Noderīgi būs arī uzzināt, kā ar MI palīdzību izveidot un papildināt grāmatvedības politiku, izstrādāt iekšējās kontroles sistēmu un AML procedūras un tās aktualizēt.MI var noderēt normatīvo aktu un AML uzraudzībai - monitorēt izmaiņām grāmatvedības, nodokļu un AML regulējumā, kā...

Valsts kontrole arī šogad ir sagatavojusi un nosūtījusi Saeimai, Ministru prezidentam un finanšu ministram apkopojumu par revīzijās sniegtajiem un vēl neieviestajiem ieteikumiem vai citiem revīziju konstatējumiem un atziņām, kas varētu pozitīvi ietekmēt valsts budžetu, samazinot izdevumus vai palielinot ieņēmumus. Valsts kontroles ieskatā joprojām aktuāli ir ieteikumi, ko tā sniedza 2019. gada revīzijā par to, vai nodokļu atlaides un atvieglojumi sasniedz tiem noteiktos mērķus. Revīzijā konstatēts, ka Latvijā piemēro vairāk nekā 200 dažādus nodokļu atvieglojumus, kā rezultātā valsts budžetā netiek ieskaitīts liels naudas apmērs, kas ir salīdzināms vismaz ar 40% no ikgadējā valsts budžeta nodokļu ieņēmumiem. 2017. gadā valsts, piemērojot nodokļu atvieglojumus, neieguva vismaz 2,5 mljrd. eiro nodokļu ieņēmumos. Nodokļu atvieglojumiem, tāpat kā valsts budžeta izdevumiem, ir jābūt pārdomātiem, pamatotiem un vērstiem uz konkrētiem valsts mērķiem un prioritātēm (izglītības, veselības, drošības u. c. budžeta finansētās jomās). Finanšu ministrija 2025. gadā bija sagatavojusi informatīvo ziņojumu "Spēkā esošo nodokļu atvieglojumu mērķi un sasnieguma rādītāji"...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sagatavojis pārskatu par nodokļu normatīvajiem aktiem 2026. gada augustā -kas pieņemti un/vai stājušies spēkā šai mēnesī. Pārskatā iekļauti gan noteikumi, kas regulē VID informācijas sistēmu izmantošanu, gan attiecas uz komandējumu apmaksu un videi kaitīgo preču uzskaiti, gan arī noteic ierobežojumus preču ievešanai no agresorvalstīm arī tad, ja tās Latvijā importē citas ārvalstis.Normatīvā akta nosaukumsKomentārs/skaidrojumsPieņemtsStājas spēkāMinistru kabineta 2026. gada 28. jūlija noteikumi Nr. 428 “Valsts ieņēmumu dienesta valsts informāciju sistēmu noteikumi”Noteikumi nosaka: valsts informācijas sistēmas, kuru pārzinis ir VID, un attiecībā uz katru no tām – funkcijas, uzdevumus un izmantošanas mērķus, kuru sasniegšanai nepieciešamās informācijas apriti nodrošina konkrētā valsts informācijas sistēma, katrā valsts informācijas sistēmā iekļaujamo informāciju un tās apjomu, glabāšanas termiņus, piekļuves noteikumus, kā arī auditācijas pierakstu uzglabāšanas, atklāšanas un izsniegšanas nosacījumus un kārtību; fizisko personu datu apstrādes noteikumus VID valsts informācijas sistēmās; kārtību, kādā VID elektroniskās deklarēšanas sistēmā identificē personas, kas iesniedz elektroniskos dokumentus.Spēku zaudē Ministru...

Kā analizēt finanšu informāciju, kādi ir populārākie finanšu rādītāji un kā tie palīdz iegūt pirmo pilnīgāko iespaidu par uzņēmuma finanšu situāciju - to divu dienu kursu "Finanšu analīze" ietvaros skaidroja Vita Zariņa, Dr. oec., profesore, finanšu konsultante, žurnāla BILANCE galvenā redaktore. Kāpēc nepieciešama finanšu analīze, kādi finanšu pārskati tiek izmantoti, kā lasīt pārskatus un kā pielietot horizontālo un vertikālo analīzi, par šiem jautājumiem lektore vairāk pievērsās pirmajās dienas nodarbībā. Otrajā nodarbībā galvenā uzmanība tika pievērsta finanšu koeficientiem, īpaši likviditātes, aprites, finanšu cikla un rentabilitātes rādītājiem. Nodarbībās tika izmantoti arī praktiski piemēri, analizēti reālu uzņēmumu finanšu pārskatI, salīdzināti uzņēmumi un apskatīti nozares vidējie rādītāji. Tas ļāva paskatīties uz uzņēmumiem ne tikai teorētiski, bet arī no praktiska patērētāja skatpunkta: kādas ir uzcenojuma likmes, kāda ir peļņa un ko finanšu dati rāda par uzņēmumu darbību. Finanšu analīze ir vajadzīga, lai iegūtu objektīvu vērtējumu par uzņēmuma situāciju. Katram var būt subjektīvs viedoklis par savu vai cita...