VISI RAKSTI

Saeimas 3. decembra ārkārtas sēdē deputāti galīgajā lasījumā skatīja un pieņēma 2026. gada budžeta plānu pavadošos 45 likumprojektus. Darbs pie likumprojektiem turpināsies arī 4. decembra sēdē. Deputātiem citastarp vēl jālemj par grozījumiem akcīzes nodokļa regulējumā un grozījumiem Dabas resursu nodokļa likumā. Tāpat parlamentāriešus gaida darbs pie likumprojekta par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam, kuram kopumā iesniegti 290 priekšlikumi. Atbalsts ģimenēm ar bērniem Saeimas deputāti 3. decembrī pieņēma vairākus grozījumus likumos, kas paredz no nākamā gada palielināt atbalstu ģimenēm ar bērniem. Pieņemtie grozījumi Valsts sociālo pabalstu likumā paredz, ka turpmāk bērna kopšanas pabalstu izmaksās līdz bērna 1,5 gadu vecumam līdzšinējo divu gadu vietā. Vienlaikus pabalsta apmēru palielinās no 171 eiro mēnesī līdz 298 eiro mēnesī. Par bērniem, kuri būs dzimuši līdz 2026. gada 2. novembrim, pabalstu turpinās maksāt arī no bērna pusotra līdz divu gadu vecuma sasniegšanai, un tas būs 42,69 eiro apmērā - kā tas...

Saeima 3. decembrī otrajā steidzamajā lasījumā atbalstīja grozījumus likumā "Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru", kas paredz sašaurināt Uzņēmumu reģistra (UR) valsts notāra kompetenci attiecībā uz statūtos ietvertiem noteikumiem par dažādu daļu kategoriju tiesībām, kā arī paplašināt uz atvērtajiem datiem nododamo informāciju par patiesajiem labuma guvējiem. Grozījumi risinās identificētu problēmu saistībā ar UR kompetenci, pārbaudot kapitālsabiedrības statūtos ietvertos noteikumus par tiesībām, kas izriet no katras daļu kategorijas. Tiks sašaurināta UR valsts notāra kompetence, proti, notārs, izskatot statūtu noteikumus par daļu kategorijām, turpmāk vērtēs tikai iekļautās ziņas par katras kategorijas daļu skaitu un nominālvērtību. Saskaņā ar Komerclikuma 134. panta pirmo daļu kapitālsabiedrības pamatkapitāls sastāv no pamatkapitāla daļu vai akciju nominālvērtību kopsummas. Ņemot vērā, ka komercreģistrā tiek reģistrētas ziņas gan par kapitālsabiedrības pamatkapitāla apmēru, gan par daļu skaitu un nominālvērtību, UR valsts notāram minētās ziņas jāpārbauda, lai novērstu statūtos ietvertās pretrunas ziņās, kas tālāk tiks reģistrētas komercreģistrā. Grozījumi arī paredz, ka UR atvērto datu veidā...

Saeimas Sociālo un darba lietu komisija 25. novembrī izskatīja likumprojektu "Grozījumi Darba likumā" un nodeva to tālāk pirmajam lasījumam. Priekšlikumu iesniegšanai uz otro lasījumu termiņš ir 2026. gada 30. janvāris. Darba devēju organizācijas ir nosūtījušas komisijai vēstules, kā arī komisijas sēdes laikā pauda viedokli, aicinot veikt grozījumus likumprojektā, lai būtiski pasliktinātu darbinieku tiesisko un materiālo stāvokli. Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) norāda, ka likumprojekta izstrādē ir ieguldīts milzīgs darbs, veiktas ilgstošas un smagas pārrunas, lai nonāktu līdz saprātīgam un sabalansētam kompromisam likumprojektā, kas arī tika panākts kopīgā darbā ar Labklājības ministriju. Par Darba likuma 110. pantu LBAS norāda, ka šobrīd Darba likuma 110. pantā ietvertais regulējums pēc būtības ir sava veida pirmstiesas procedūra, kurā tiek izvērtēts uzteikuma pirmšķietamais tiesiskums, un daudzos gadījumos, pateicoties šim regulējumam arodbiedrības biedri ir bijuši pasargāti no prettiesiskas atlaišanas. Tāpēc LBAS aicina deputātus Darba likuma 110. pantu saglabāt negrozītu. LBAS vairākkārt ir piedāvājusi izveidot darba tiesām līdzīgu institūtu,...

Ikdienā avansa maksājumi uzņēmējdarbībā tiek bieži lietoti, jo tas ir veids, kā preču pārdevējs vai pakalpojumu sniedzējs var gūt finanšu resursus preču saražošanai vai arī pārliecību, ka klientam ir nopietni nodomi attiecībā uz savstarpējo darījumu. Avansa maksājums būtībā ir priekšapmaksas veids. Priekšapmaksa jeb samaksāt iepriekš nozīmē, ka samaksa pirms preces vai pakalpojuma saņemšanas tiek veikta pilnā apmērā. Savukārt avansa maksājums var nebūt pilnā apmērā, tas var būt tādā apmērā, kas daļēji nosedz preces vai pakalpojuma vērtību. No nodokļu skatpunkta, likumdevējs izmaksātajos avansos no uzņēmuma ir saskatījis slēptas peļņas izņemšanas iespējas un tādējādi uz laiku atlikt uzņēmumu ienākuma nodokļa (turpmāk — UIN) nomaksu. Saskaņā ar Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumu (turpmāk — UIN likums) pie izdevumiem, kas nav saistīti ar saimniecisko darbību, pieskaita visus izdevumus, kas tieši nav saistīti ar nodokļa maksātāja saimniecisko darbību, tai skaitā peļņas, apgrozījuma vai citas bāzes lieluma samazinājumu, kuru nodokļa maksātājs veic pēc savas iniciatīvas...

Uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) maksātājiem ir pieejams svarīgs mehānisms nodokļu bāzes samazināšanai, kas attiecas uz atgūtiem aizdevumiem. Taksācijas perioda ar UIN apliekamo bāzi var samazināt par atmaksātā aizdevuma summu. Nosacījumi bāzes samazināšanai Lai uzņēmums varētu izmantot šo samazinājumu, ir jāizpildās vienam no diviem galvenajiem nosacījumiem: Aizdevuma summa kādā no pirmstaksācijas periodiem bija iekļauta ar UIN apliekamajā bāzē. Aizdevums bija aplikts ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) saskaņā ar likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" 8.¹ pantu (Ienākumam pielīdzināmi aizdevumi). Šīs tiesības ir nostiprinātas UIN likuma 11. panta 5. daļā. Praktiskais piemērs: UIN bāzē iekļauts aizdevums Apliekamās bāzes samazināšanas mehānismu labi ilustrē šāds piemērs: Sabiedrība A 2021. gada 1. septembrī izsniedza saistītam uzņēmumam aizdevumu 5000 eiro apmērā. Lai gan līgumā bija noteikts atmaksas termiņš 2022. gada 31. augusts, aizdevums netika atmaksāts līdz 31.12.2022. Tāpēc 5000 eiro summa veidoja ar UIN apliekamo bāzi, tika iekļauta 2022. gada decembra deklarācijas 6.4. rindā un par to tika aprēķināts...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sagatavojis pārskatu par nodokļu normatīvajiem aktiem, kas publicēti “Latvijas Vēstnesī” 2025. gada novembrī. Stājušies spēkā grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”, kā arī pieņemti Ministru kabineta 2025. gada 4. novembra noteikumi Nr. 651 “Noteikumi par uzņēmējdarbības riska valsts nodevu 2026. gadā”, Ministru kabineta 2025. gada 11. novembra noteikumi Nr. 660 “Grozījumi Ministru kabineta 2018. gada 13. februāra noteikumos Nr. 86 “Muitas maksājumu parāda galvojumu un avansa iemaksu administrēšanas noteikumi”” un vēl vairāki citi normatīvie akti. Normatīvā akta nosaukums Komentārs/skaidrojums Pieņemšanas datums Spēkā stāšanās datums Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām” Grozījumi veikti, lai veicinātu nodokļu nomaksu, ieviešot starptautisko automātisko informācijas apmaiņu par darījumiem ar kriptoaktīviem. Likumā veiktas izmaiņas saistībā ar grozījumiem Globālajā standartā par automātisko informācijas apmaiņu par finanšu kontiem, kuru mērķis ir paplašināt ziņojamās informācijas tvērumu, un precizēti automātiskās informācijas apmaiņas ietvaros saņemtās informācijas izmantošanas mērķi. 06.11.2025. 01.01.2026. Ministru kabineta 2025. gada 4. novembra noteikumi Nr....

Valdība 2. decembrī apstiprinājusi grozījumus Grāmatvedības likumā, kuru galvenais mērķis ir nodrošināt valsts tiesību aktu atbilstību jaunajām Eiropas Savienības prasībām, kas paredz informācijas pieejamību Eiropas vienotajā piekļuves punktā (ESAP). Vienlaikus tiek precizēts arī likuma subjektu loks, iekļaujot tajā Latvijas Banku un dzīvokļu īpašnieku kopības, kas veic saimniecisko darbību. ESAP ieviešana - centralizēta piekļuve informācijai Likumprojekts "Grozījumi Grāmatvedības likumā" izstrādāts, lai pārņemtu prasības, kas izriet no Eiropas Parlamenta un Padomes 2023. gada 13. decembra Direktīvas (ES) 2023/2864, kura groza direktīvu 2013/34/ES. Šie grozījumi paredz jauna panta – 18.1. pants "Informācijas nodošana Eiropas vienotajam piekļuves punktam" – iekļaušanu Grāmatvedības likumā. Eiropas vienotais piekļuves punkts (ESAP) tiek izveidots saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 2023/2859 un tas nodrošinās centralizētu un vieglu piekļuvi publiski pieejamai informācijai, kas saistīta ar finanšu pakalpojumiem, kapitāla tirgiem un ilgtspēju. Šāda centralizēta datu pieejamība ir svarīga lēmumu pieņēmējiem, lai veicinātu tirgus efektīvu darbību un atbalstītu MVU izaugsmi. Prasības par informācijas nodošanu ESAP...

Klāt šī gada pēdējais Bilances numurs, un tajā atskatāmies uz grāmatvežu ikdienā aktuāliem tematiem. Kopš 2023. gada 1. jūlija visiem ārpakalpojuma grāmatvežiem, lai viņi varētu sniegt savus pakalpojumus, ir jābūt licencētiem. Kāda tad patlaban ir situācija grāmatvedības nozarē? Valsts ieņēmumu dienesta (VID) dati rāda, ka starp profesiju grupām, kurās ir novērots, ka darba līgumi noslēgti ar vairākām darbavietām, ir arī grāmatveži. Šī profesija uzrādās arī starp tiem darba ņēmējiem, kuriem darba līgumi noslēgti ar vairāk nekā desmit darbavietām. Vai tas ir veids, kā apiet licencēšanu? Vai grāmatvežiem, kuri nodarbināti uz darba līguma pamata, un ārpakalpojuma grāmatvežiem būtu jābūt izvirzītām vienādām prasībām par licencēšanu? Rakstu lasiet šeit! Ikdienā avansa maksājumi uzņēmējdarbībā tiek bieži lietoti, jo tas ir veids kā preču pārdevējs vai pakalpojumu sniedzējs var gūt finanšu resursus preču saražošanai vai arī pārliecību, ka klientam ir nopietni nodomi attiecībā uz savstarpējo darījumu. Vai šie darījumi ietver slēptas peļņas iespējas? Lasiet...

REDAKTORES SLEJA Vita Zariņa: Vai grāmatveži apiet licencēšanu? Klāt šī gada pēdējais Bilances numurs, un tajā atskatāmies uz grāmatvežu ikdienā aktuāliem tematiem. Kopš 2023. gada 1. jūlija visiem ārpakalpojuma grāmatvežiem, lai viņi varētu sniegt savus pakalpojumus, ir jābūt licencētiem. Kāda tad patlaban ir situācija grāmatvedības nozarē? Valsts ieņēmumu dienesta dati rāda, ka starp profesiju grupām, kurās ir novērots, ka darba līgumi noslēgti ar vairākām darbavietām, ir arī grāmatveži. Šī profesija uzrādās arī starp tiem darba ņēmējiem, kuriem darba līgumi noslēgti ar vairāk nekā desmit darbavietām. Vai tas ir veids, kā apiet licencēšanu? Vai grāmatvežiem, kuri nodarbināti uz darba līguma pamata, un ārpakalpojuma grāmatvežiem būtu jābūt izvirzītām vienādām prasībām par licencēšanu? GRĀMATVEDĪBA Inese Helmane: Vai, strādājot vairākās darbavietās, grāmatveži apiet licencēšanu? Kopš 2023. gada 1. jūlija visiem ārpakalpojuma grāmatvežiem, lai viņi varētu sniegt savus pakalpojumus, ir jābūt licencētiem. Valsts ieņēmumu dienesta dati rāda, ka starp profesiju grupām, kurās ir novērots, ka...

Saeima 27. novembrī apstiprināja Klimata un enerģētikas ministrijas (KEM) izstrādāto likumu “Ekonomiskās ilgtspējas likums”. Likuma mērķis ir veicināt valsts ekonomikas ilgtspēju, sekmējot konkurētspēju un valsts, kā arī pašvaldību spēju pielāgoties klimata pārmaiņām. Latvijā katru gadu piedzīvojam būtisku ekstrēmu vai Latvijai netipisku laikapstākļu ietekmi uz infrastruktūru, mājokļiem, uzņēmējdarbību un lauksaimniecību. 2023. gada vētras rezultātā Latvijā tika piedzīvots līdz šim augstākais apdrošināšanas apjoms. Tāpat līdzekļi pašvaldībām tika piešķirti no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem. Kopumā vienas vētras radītie zaudējumi valstij bija vairāku desmitu miljonu apmērā. Šogad tika noteikta ārkārtas situācija lauksaimniecības jomā ļoti mitrās vasaras dēļ. Arī šeit aplēstie zaudējumi sasniedza pat 60 miljoni eiro. Latvijā līdz šim nav bijis vienots tiesiskais regulējums, kas sistemātiski sasaista valsts ekonomikas ilgtspēju un konkurētspēju ar virzību uz klimatneitralitāti un klimatnoturību. Likums nosaka nozaru ministriju atbildību par tautsaimniecības sektoru noturības stiprināšanu, kā arī pašvaldību, plānošanas reģionu un uzņēmumu iesaisti, lai kopīgi mazinātu klimata pārmaiņas un to radītās...

Uzņēmums plāno prasīt saviem klientiem piekrišanu komerciālu paziņojumu, jaunumu, īpašo piedāvājumu saņemšanai, kad tie piesakās lojalitātes programmai. Tā kā gan uzņēmuma privātuma politikā, gan iekšējos datu apstrādes noteikumos ir jānorāda, cik ilgi dati (piekrišana) tiek glabāti, uzņēmuma galvenajiem datu jautājumu speciālistiem nebija īsti skaidrs – vai šādai piekrišanai ir derīguma termiņš? Vai, saņemot klienta piekrišanu jaunumu sūtīšanai, tādus e-pastus var sūtīt tik ilgi, kamēr pastāv uzņēmums? Jautājumu skaidro Datu Valsts inspekcija. Normatīvajos aktos par datiem, kas sniegti uz piekrišanas pamata, vien teikts, ka tie ir glabājami tik ilgi, kamēr klients (datu subjekts) piekrišanu nav atsaucis, un tik ilgi, kamēr aktuāls ir mērķis, kādēļ piekrišana sākotnēji prasīta. Tādējādi paša komersanta ziņā ir nolemt to, cik ilgi šāda piekrišana būs aktuāla un kad datu apstrādes mērķis – sasniegts. Vispirms šeit jāpievērš uzmanība nolūka ierobežojuma principam, kas noteic, ka datus neglabā ilgāk, nekā tas nepieciešams mērķa sasniegšanai. Tādēļ, ja mērķis ir, piemēram, informēt klientus...

Ikgadējā žurnāla "Bilance" konference “Kam gatavoties grāmatvedim 2026. gadā?” 27. novembrī pulcēja plašu grāmatvežu, finanšu speciālistu un uzņēmumu vadītāju auditoriju gan klātienē Hestia Hotel Draugi konferenču zālē, gan tiešsaistē. Pasākumu vadīja žurnālists un RSU asociētais profesors Edijs Bošs, kurš konferences laikā izcēla svarīgākos jautājumus un rosināja diskusijas ar nozares ekspertiem. Konference tika atklāta ar "Bilances" redaktores Vitas Zariņas ievadvārdiem. Tam sekoja vairāki nozaru vadītāju un ekspertu priekšlasījumi. Finanšu ministrijas (FM) valsts sekretāres vietnieks Ilmārs Šņucins iepazīstināja ar aktuālajām nodokļu politikas izmaiņām un priekšlikumiem, savukārt FM Tiešo nodokļu departamenta direktore Astra Kaļāne skaidroja, ko tiešo nodokļu jomā var sagaidīt jau 2026. gadā. Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektore Baiba Šmite-Roķe informēja par VID aktualitātēm, tostarp digitalizācijas risinājumiem un ēnu ekonomikas mazināšanas pasākumiem. Pasākuma pirmo daļu noslēdza SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis ar ekonomikas attīstības un labklājības prognozēm nākamajam gadam. Pēc pusdienām, kas tradicionāli notika viesnīcas...

Latvijā, ieviešot Eiropas Savienības (ES) Platformu darba direktīvu, nevajadzētu cilvēkiem uzspiest nodarbinātības formu, kas neatbilst viņu situācijai un vajadzībām, pauž Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) valdes loceklis Jānis Lielpēteris. Viņš minēja, ka šobrīd darba tirgū notiek plašāka transformācija, kur arvien lielāku nozīmi iegūst elastīgums. "Šī iemesla dēļ regulējumam nevajadzētu cilvēkiem uzspiest nodarbinātības formu, kas neatbilst viņu situācijai un vajadzībām. Tā vietā būtu jārada uzticēšanās, jāveicina caurspīdīgums un jāveido ekosistēma, kas darbojas visu iesaistīto labā," minēja Lielpēteris. Viņš atzīmē, ka līdz 2026. gada decembrim visām ES dalībvalstīm ir jāievieš jaunā Platformu darba direktīva. Latvijā platformu darbs daudziem iedzīvotājiem ir kļuvis par nozīmīgu ienākumu avotu ar iespēju pašiem izvēlēties, kad un cik daudz strādāt. Lielpēteris norāda, ka platformas ir arī svarīgs biznesa kanāls vietējiem uzņēmumiem, īpaši maziem un vidējiem. Tāpēc būtiski, lai direktīva tiktu ieviesta atbilstoši Latvijas ekonomikas interesēm, jo tās ilgtermiņa ietekme būs plaša un nozīmīga. Direktīva skars gan iedzīvotājus, gan uzņēmējus...

Saeima 27. novembrī galīgajā lasījumā pieņēma Ekonomikas ministrijas (EM) sagatavotos grozījumus Apdrošināšanas līguma likumā un Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas izplatīšanas likumā, lai uzlabotu apdrošināšanas pakalpojumu kvalitāti un nodrošinātu augstāku patērētāju tiesību aizsardzības līmeni. Ar grozījumiem pilnveidos apdrošināšanas pakalpojumu sniegšanu, uzlabojot apdrošinājuma ņēmēju, īpaši fizisko personu, izpratni par apdrošināšanas līgumiem, to saturu un piemērošanu. Pamats šīm izmaiņām ir 2024. gada jūlija plūdi, kad vairāki apdrošināšanas pakalpojumu sniedzēji atteicās izmaksāt kompensācijas, pamatojoties uz normatīvu interpretāciju. Minētais precedents izgaismoja nepieciešamību pēc skaidrāka un caurskatāmāka tiesiskā regulējuma, kas nodrošinātu augstāku patērētāju interešu aizsardzību un viennozīmīgu prasību piemērošanu apdrošināšanas pakalpojumu sniegšanā, uzskata izmaiņu autori. Likumu grozījumi paredz vairākas būtiskus izmaiņas, norādījusi EM. Pirmkārt, likumā noteikts, ka apdrošināšanas līguma noteikumiem, kas paredzēti fiziskām personām, jābūt sagatavotiem vienkāršajā valodā, ievērojot to, ka noteikumos ietveramā informācija ir saprotama personām, kurām nav speciālu zināšanu tieslietās vai finanšu pakalpojumos. Tekstā terminiem jābūt skaidri definētiem, tekstam jābūt loģiski strukturētam, teikumiem jābūt vienkāršiem, kā arī...

No 1. decembra spēkā stājas amatniecības un rūpniecības ražojumu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistrācijas kārtība, lai izpildītu Eiropas Padomes regulu par ražojumu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzību. 2023. gada 18. oktobrī tika pieņemta regula, kura nosaka, ka no šī gada decembra Eiropas Savienības (ES) līmenī darbosies vienota ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzība. Noteikumu projekts paredz, ka reģistrācijas pieteikumu varēs iesniegt ražotāju grupa, neatkarīgi no tās juridiskās formas, kuru galvenokārt veido viena un tā paša ražojuma ražotāji. Tā kā atsevišķos ģeogrāfiskos apgabalos var būt tikai viens ražotājs, kas vēlas iesniegt ģeogrāfiskās izcelsmes norādes reģistrācijas pieteikumu, atbilstoši regulā noteiktajam noteikumu projekts paredz, ka atsevišķs ražotājs var iesniegt reģistrācijas pieteikumu tikai ar nosacījumu, ja tas atbilst regulā minētajiem kritērijiem un iesniedz Īstenošanas regulas noteiktos pierādījumus. Lai amatniecības vai rūpniecības ražojuma nosaukums kvalificētos aizsardzībai kā ģeogrāfiskās izcelsmes norāde, ražojumam jāatbilst vairākām prasībām, piemēram, ražojuma izcelsmei jābūt konkrētā vietā, reģionā vai valstī. Tāpat jābūt ražojuma konkrētai kvalitātei, reputācijai vai citai...