JAUNUMI

Raksta mērķis ir saprotamā valodā sniegt ieteikumus gan vadītājiem, gan grāmatvežiem, kas ikdienā biežāk vai retāk sastopas ar maksājumiem skaidrā naudā vai ar uzņēmuma karti. Noskaidrosim, kāds ir pašlaik aktuālais tiesiskais regulējums un prasības šādu dokumentu noformēšanai pirkuma brīdī un pēc tam, pieņemot to kā attasinojuma dokumentu grāmatvedības uzskaitei. Regulējums attiecas uz visiem, kas kārto grāmatvedību gan vienkāršā, gan divkāršā ieraksta sistēmā:Latvijas Republikā reģistrētajām komercsabiedrībām, kooperatīvajām sabiedrībām, ārvalstu komersantu filiālēm un nerezidentu (ārvalstu komersantu) pastāvīgajām pārstāvniecībām, biedrībām, nodibinājumiem, arodbiedrībām un to apvienībām, politiskajām organizācijām (partijām) un to apvienībām, reliģiskajām organizācijām un to iestādēm;Latvijas Republikā reģistrētajām Eiropas ekonomisko interešu grupām, Eiropas kooperatīvajām sabiedrībām,Eiropas komercsabiedrībām, Eiropas politiskajām partijām un Eiropas politiskajiem fondiem;budžeta iestādēm;individuālajiem komersantiem, individuālajiem uzņēmumiem, zemnieku un zvejnieku saimniecībām, citām fiziskajām personām, kas veic saimniecisko darbību, un to apvienībām.Ar šajā likumā lietoto terminu «uzņēmums» saprot visus šā panta pirmajā daļā minētos likuma subjektus.Tabulā apkopotas prasības čeka attiecināšanai uz izdevumiem, noformējot avansa norēķinu atskaitiKārtību,...

Sākot ar 2026. gadu, Latvijas uzņēmējdarbības vidē stājušās spēkā nozīmīgas izmaiņas uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) piemērošanā. Uzņēmumi, kuru dalībnieki ir tikai fiziskas personas, turpmāk varēs patstāvīgi izvēlēties dividendēm piemērot alternatīvu 15% UIN likmi. Valsts ieņēmumu dienests (VID) laidis klajā skaidrojumu, kā aizpildāma UIN deklarācija, izvēloties piemērot alternatīvo likmi.Kāpēc ieviesta alternatīvā likme?Šāds solis sperts, lai stiprinātu Latvijas konkurētspēju ārvalstu investīciju piesaistē. Salīdzinājumā ar tādām valstīm kā Lietuva, Īrija vai Bulgārija, kur ir zemas UIN likmes, Latvijas līdzšinējā sistēma varēja būt mazāk pievilcīga ārvalstu investoriem – fiziskām personām. Tas skaidrojams ar to, ka ārvalstu investoru rezidences valstīs bieži vien var ņemt vērā tikai Latvijā samaksāto iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN), kas līdz šim dividendēm netika piemērots.Izvēloties alternatīvo režīmu, papildus 15% UIN likmei šādam dividenžu ienākumam tiks piemērota 6% IIN likme, ko ietur un valsts budžetā iemaksā dividenžu izmaksātājs.Svarīgākie nosacījumi izvēles izdarīšanaiUzņēmējiem, apsverot jauno kārtību, jāņem vērā vairāki būtiski aspekti:Vienota likme taksācijas periodā. Ja tiek izvēlēta...

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Ēnu ekonomikas apkarošanas apakškomisija 10. februārī vienojās sākt gatavot izmaiņas Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likumā, lai atrisinātu jautājumu par PVN piemērošanu īstermiņa izīrētājiem pārrobežu pakalpojumiem izmitināšanas biznesā, kuri izmanto platformas "Booking" un "Airbnb".Apakškomisijas vadītāja Linda Matisone (AS) uzsvēra, ka, lai samazinātu ēnu ekonomiku, nepieciešamas likuma izmaiņas, lai mazie uzņēmēji nebaidītos reģistrēties jaunajā īpašā režīma PVN maksāšanas režīmā, kas ir spēkā no 2025. gada 1. jūlija."Strādāsim pie likuma grozījumu virzīšanas, jo tas nav jautājums par PVN, tas ir jautājums par attieksmi pret uzņēmējdarbību kā tādu. Neizbrīna, ka esam, tur kur esam. Finanšu ministrijas (FM) un Valsts ieņēmumu dienesta (VID) spītīgā pozīcija situāciju tikai pasliktinās un mēs iesim arvien dziļāk ēnu ekonomikā," teica Matisone.Par pamatu likuma grozījumiem Saeimas apakškomisija varētu ņemt Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) ierosinājumu.LTRK uzskata, ka būtu nepieciešams izveidot vienreizēju pārejas kārtību, kas ļautu nodokļu maksātājiem, kuri atbilst īpašā režīma nosacījumiem, sakārtot nodokļu saistības...

Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas deputāti 10. februārī otrajā lasījumā atbalstīja rosinājumu Patērētāju tiesību aizsardzības likumā noteikt, ka komunikācija ar patērētājiem notiek valsts valodā.Cita starpā opozīcijā esošās Nacionālās apvienības deputāta Naura Puntuļa priekšlikums paredz papildināt likumu ar pantu "Komunikācijas valoda", kas noteiktu, ka patērētājam komunikācija ar pārdevēju vai pakalpojuma sniedzēju - informācijas sniegšana, apkalpošana un līguma noslēgšana - notiek valsts valodā.Priekšlikums paredz noteikt, ka pakalpojuma sniedzējs nodrošina, ka pakalpojumu sniegšanai sagatavotie dokumenti, izmantotās digitālā satura saskarnes, kā arī valodas izvēles iespēja tādos tehniskos risinājumos kā lietotne, tīmekļvietne, zvanu centrs vai klātienes apkalpošanas infrastruktūra ir latviešu valodā vai, ja klients piekrīt un pārdevējs vai pakalpojuma sniedzējs var nodrošināt, dalībvalsts vai Eiropas Savienības kandidātvalsts oficiālajā valodā.Ekonomikas ministrijas (EM) parlamentārais sekretārs Jurģis Miezainis deputātiem skaidroja, ka prasību sniegt pakalpojumus valsts valodā jau nosaka "jumta likums" jeb Valsts valodas likums, tāpēc neesot vajadzīgs šādu prasību atsevišķi iekļaut nozari regulējošā likumā.Viņš arī uzsvēra, ka...

Darbinieki arvien biežāk sūdzas par situācijām, kad darba devējs piekļuvis viņu e-pasta kastēm bez iepriekšējas informēšanas vai atļaujas. Viņi uzsver, ka darba e-pasts bieži satur arī personisku informāciju un privātus dokumentus, un bažas par konfidencialitātes pārkāpumiem nereti aktualizējas pat pēc darba attiecību izbeigšanās. Datu valsts inspekcija (DVI) sagatavojusi skaidrojumu par to, vai darba devējam ir tiesības aplūkot darbinieka darba e-pastus.Jāņem vērā, ka arī darba e-pasta kastītē var atrasties personas dati. Līdz ar to darba devējam jāievēro datu aizsardzības prasības tiktāl, cik tas var veikt datu, kas atrodami e-pasta sarakstēs, apstrādi. Vienkāršākiem vārdiem - darba devējam jāapzinās, ka arī, ja tā rīcībā nonākusi darbinieku privāta sarakste, tās apstrādei var būt piemērojams personas datu aizsardzības prasības, līdz ar to šos datus nedrīkst publicēt tīmeklī vai pārsūtīt citiem darbiniekiem, kuriem nav pamata apstrādāt šos datus. Apstrādei jāatbilst personas datu aizsardzības principiem.Tā kā par e-pasta kastītes tehnisku uzturēšanu pārsvarā atbild darba devējs, bet par informācijas atbilstošu...

Latvijas uzņēmējdarbības vidē patlaban norisinās unikāls process. Uzņēmumi, kas tika dibināti tūlīt pēc neatkarības atjaunošanas un 90. gadu juku laikos, ir sasnieguši briedumu, bet to dibinātāji — cienījamu vecumu. Kā norāda Artūrs Petrovs, KPMG Baltics finanšu un darījumu konsultāciju departamenta vadītājs, šis ir brīdis, kad «stafetes kociņa» nodošana kļūst par aktuālu tematu uzņēmēju dienaskārtībā. Kopā ar kolēģēm — M&A konsultāciju pakalpojumu vadītāju Kristīnu Jansoni un zvērinātu advokāti Ievu Tilleri–Tilneri — eksperti vebinārā «No uzņēmuma dibinātāja līdz pārdevējam» ieskicēja ceļa karti ikvienam, kurš vēlas savu biznesu veiksmīgi pārdot vai nodot nākamajām paaudzēm.Latvijas uzņēmējdarbības «pusaudža gadi» beidzasMēs esam agrīnā attīstības posmā, ja salīdzinām Latviju ar Vāciju vai Šveici, kur biznesa pēctecības tradīcijas ir koptas paaudzēm ilgi. K. Jansone uzsver, ka lielākā daļa mūsu uzņēmumu joprojām atrodas savā pirmajā dzīves ciklā. Tieši tāpēc pēctecības plānošana bieži tiek uztverta emocionāli — kā neērta vai pat nepieklājīga tēma, jo tā liek domāt par dzīves posma noslēgumu. Tomēr...

Sagatavojot uzņēmuma gada pārskatu, pamatlīdzekļu sadaļa bieži vien kļūst par vietu, kurā pieļautās kļūdas var būtiski ietekmēt finanšu ainu. Pastāv vairāki kritiskie punkti, kuriem grāmatvežiem un uzņēmuma vadībai būtu jāpievērš pastiprināta uzmanība.Datu nesakritība un nepamatoti termiņiViena no izplatītākajām kļūdām ir valsts reģistru (piemēram, CSDD) datu nesakritība ar grāmatvedības datiem, jo netiek veikta regulāra to salīdzināšana. Tāpat problēmas rada lietderīgās lietošanas laika noteikšana, kas mēdz būt pārāk agresīva vai nepamatoti gara, turklāt bieži šis lēmums tiek pieņemts, nekonsultējoties ar nozares speciālistiem vai ekspertiem. Dažkārt uzņēmumi kļūdaini piesaista nolietojuma periodu tikai līdzfinansētāja noteiktajam uzraudzības termiņam.Pārvērtēšanas slazdiPamatlīdzekļu pārvērtēšana bieži tiek izmantota kā rīks, lai mākslīgi "uzlabotu" pašu kapitālu. Tāpat šajā procesā tiek pieļautas metodiskas kļūdas. Piemēram, netiek ievērots princips, ka ir jāpārvērtē visa aktīvu kategorija kopumā, nevis tikai viens atsevišķs objekts. Tāpat uzņēmumi grēko ar regularitāti, neveicot atkārtotu pārvērtēšanu pietiekami bieži. Kļūda ir arī kontroles trūkums – ja netiek pārbaudīts, kā grāmatvedības sistēma veic aprēķinus...

Ja pacients rakstiski piekrīt, viņa e-kvīts dati tiek nodoti Valsts ieņēmumu dienestam (VID), un cilvēkam, aizpildot gada ienākumu deklarāciju, kvītis par šiem izdevumiem vairs nav jāpievieno – tās automātiski pievienotas deklarācijai. Latvijā šo iespēju saviem pacientiem piedāvā 753 ārstniecības iestādes, aizstājot papīra kases čeku un kvīšu izsniegšanu ar elektroniskajām kvītīm.Elektroniski sagatavota VID reģistrēta kvīts ir līdzvērtīgs maksājuma apliecinājums kases čekam un papīra kvītij.Iedzīvotājiem e-kvīts vienkāršo un paātrina gada ienākumu deklarācijas aizpildīšanu, jo dati par konkrētajiem ārstniecības izdevumiem ir nosūtīti VID un automātiski parādās deklarācijā – cilvēkam pašam tie vairs nav jāievada. Atšķirībā no papīra čekiem e-kvītis neizbalo un nepazūd.Lai ārstniecības iestāde E-kvīti drīkstētu automātiski nosūtīt VID, pacientam saskaņā ar Vispārīgās datu aizsardzības regulas prasībām ir ārstniecības iestādei rakstiski jāapliecina savu piekrišanu par e-kvītī iekļauto datu nosūtīšanu VID.Ja ārstniecības iestāde izmanto e-kvīti, pacientam tiek izsniegta tās izdruka vai informācija tiek nosūtīta uz e-pastu. Šie dokumenti jāsaglabā. Tāpat tie noder gadījumos, kad plānots iesniegt...

Gatavojoties Eiropas vienotās datu telpas ieviešanai, Grāmatvedības likumā steidzamības kārtā otrajā lasījumā Saeimā 5. februārī pieņemti būtiski grozījumi, lai nodrošinātu caurspīdīgumu, digitalizāciju un tiesisko skaidrību. Šīs izmaiņas skar gan lielos starptautiskos spēlētājus, gan vietējos tiesību subjektus, piemēram, dzīvokļu īpašnieku kopības.Juridiskā precizitāteLikumprojekts novērš tiesiskas nepilnības, kas radās pēc iepriekšējām likuma izmaiņām.Latvijas Bankas statuss. Tā kā Latvijas Banka ir patstāvīga atvasināta publiska persona, kas nav institucionāli padota valsts iestādēm, tā vairs nebija tieši definēta kā likuma subjekts pēc 2025. gada 1. janvāra. Grozījumi to skaidri iekļauj subjektu lokā, tuvinot likuma redakciju tai, kas bija spēkā līdz 2024. gada beigām."Uzņēmuma vadītāja" definīcija. Līdz ar jaunu publisko personu un iestāžu iekļaušanu tiek paplašināts arī termina "uzņēmuma vadītājs" skaidrojums. Turpmāk par tādu tiks uzskatīta arī amatpersona, kas īsteno attiecīgās publiskās personas vai patstāvīgās iestādes vispārējo administratīvo vadību.Saimnieciski aktīvās dzīvokļu īpašnieku kopībasGrozījumi skar dzīvokļu īpašnieku kopības, kuras veic saimniecisko darbību, piemēram, iznomā kopīpašuma telpas. Šādām kopībām ir pienākums...

Datu valsts inspekcija (DVI) nereti novērojusi sīkdatņu politikas neesamību un to satura nepilnības organizāciju tīmekļvietnēs. Tāpēc DVI skaidro sīkdatņu politikas nozīmi un tai izvirzāmās prasības.Sīkdatņu politika ir dokuments, kas jāpublicē tīmekļvietnē, lai lietotājam saprotamā veidā izskaidrotu:kādas sīkdatnes mājaslapa izmanto;kādam nolūkam tās tiek lietotas;kas ir to saņēmēji.Sīkdatņu politika arī sniedz lietotājam skaidru informāciju par to, kā sīkdatņu izmantošanas laikā tiek apstrādāti viņa dati.Inspekcija novērojusi, ka bieži sīkdatņu politika tiek jaukta ar privātuma politiku (piemēram, informāciju par sīkdatnēm īsi iekļaujot starp privātuma politikā aprakstīto, vai zem nosaukuma “privātuma politika” sniedzot informāciju tikai par sīkdatņu izmantošanu), tomēr pārskatāmības nodrošināšanai informācija par datu apstrādi lietotājiem jāniedz atsevišķi - divos dokumentos vai vismaz skaidri nodalītos informācijas "blokos". Privātuma politika ir plašāks dokuments, kas apraksta visus gadījumus, kā organizācija apstrādā personas datus - piemēram, klientu kontaktinformāciju, pasūtījumu datus, darbinieku datus vai saziņu ar klientu atbalstu. Savukārt sīkdatņu politika koncentrējas tieši uz sīkdatņu izmantošanu un to izmantošanas gaitā veikto...

Saeima 5. februārī skatīšanai Juridiskajā komisijā nodeva grozījumus Civilprocesa likumā, kas paredz būtiskas izmaiņas parādu piedziņas kārtībā Latvijā. Jaunie noteikumi ieviesīs pilnībā automatizētu saistību piespiedu izpildes pieteikumu procesu Tiesu informatīvajā sistēmā, padarot parādu piedziņu ātrāku, vienkāršāku un mazāk birokrātisku gan kreditoriem, gan tiesām. Plānotās izmaiņas paredz saistību piespiedu izpildes brīdinājuma kārtības (SPIBK) pilnīgu automatizāciju TIS bezstrīdus lietās, kurās parādnieks atzīst parādu un netiek izšķirts tiesību strīds pēc būtības.Sistēma nodrošinās pieteikumu pieņemšanu, formālo datu pārbaudi un paziņojumu nosūtīšanu, balstoties uz likumā noteiktiem kritērijiem. Šādos gadījumos netiek vērtēta parāda pamatotība, pierādījumi vai pušu argumenti, un procesa rezultāts ir atkarīgs no noteikto kritēriju izpildes un parādnieka reakcijas.Automatizācija ļaušot tiesām vairāk resursu veltīt lietām, kurās pastāv reāls strīds. Lēmumi tiks ģenerēti tiešsaistē un apliecināti ar kvalificētu elektronisko zīmogu, paredz grozījumu projekts.Plānots, ka jaunais automatizētais risinājums sāks darboties 2026. gadā. Tas paātrinās parādu piedziņas procesu, vienlaikus neietekmējot personām pieejamo tiesību un pienākumu apjomu, jo nemainīs SPIBK procesu...

Valsts ieņēmumu dienests papildinājis metodisko materiālu "Elektromobilis uzņēmumā – elektroenerģijas uzskaite un dokumentācija" ar informāciju par to, kā korekti izmantot jauno iespēju kompensēt izdevumus par uzņēmuma elektromobiļa uzlādi darbinieka dzīvesvietā, nepiemērojot algas nodokli. Šis atvieglojums ir būtisks atbalsts uzņēmumiem, kas savā autoparkā ievieš videi draudzīgus risinājumus, taču tā piemērošanai ir jāievēro konkrēti un stingri nosacījumi.Kādiem auto un kādos apjomos pienākas kompensācija?Pirmkārt, svarīgi uzsvērt, ka šie noteikumi attiecas tikai uz pilnībā elektriskiem transportlīdzekļiem, nevis hibrīdiem. Nodokļu atbrīvojumu var piemērot neatkarīgi no tā, vai auto tiek izmantots tikai saimnieciskajā darbībā, ja vien par to tiek maksāts uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodoklis (UVTN) vai arī transportlīdzeklis ir no tā atbrīvots saskaņā ar likumdošanu.Kompensācijas apmēru aprēķina, balstoties uz:Faktiski nobraukto kilometru skaitu attiecīgajā mēnesī.Transportlīdzekļa ražotāja atbilstības sertifikātā (“EC Certificate of Conformity”) norādīto augstāko elektroenerģijas patēriņa normu, kuru nedrīkst pārsniegt vairāk par 20 procentiem.Būtiskākie nosacījumi nodokļu atbrīvojumamLai uzņēmums drīkstētu neaplikt kompensāciju ar algas nodokli, ir jāizpilda vairāki priekšnoteikumi, kas...

Saeima 5. februārī galīgajā lasījumā pieņēma Finanšu ministrijas grozījumus Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā, kas valūtu tirdzniecības uzņēmumiem ļaus noteikt zemāku klienta izpētes darījuma slieksni par līdzšinējiem 1500 eiro. Jaunā regulācija sniedz uzņēmumiem iespēju elastīgi pielāgot klientu izpēti, balstoties uz darījuma riskiem, tādējādi uzlabojot finanšu izlūkošanas efektivitāti un mazinot noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas riskus.Paredzēts, ka likumā noteiktais klienta izpētes slieksnis paliks nemainīgs 1500 eiro apmērā, bet, ja valūtas tirdzniecības uzņēmums darījumā saskatīs kādus riskus, tas varēs pats samazināt slieksni, no kura var prasīt personas identifikāciju.Grozījumu mērķis ir uzlabot finanšu izlūkošanas un uzraudzības efektivitāti, kā arī mazināt kriptoaktīvu un valūtas tirdzniecības uzņēmumu darījumu sektoros pastāvošos riskus, skaidro FM.Lai mazinātu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas riskus valūtu tirdzniecības darījumos, klientu izpētes slieksnis tiks noteikts, balstoties uz valūtas tirdzniecības uzņēmuma darbības risku novērtējumu. Attiecīgā pieeja ļaušot elastīgāk reaģēt uz riskiem, īstenojot uz risku balstītu pieeju klientu izpētē, skaidro FM.Grozījumi paredz...

Tieslietu ministrija piedāvā padarīt ceļu satiksmes sodu samaksu vienkāršāku un izdevīgāku, ieviešot principu – savlaicīgi samaksāts ceļu satiksmes sods būs mazāks sods. Reformas mērķis ir veicināt ātrāku un brīvprātīgu sodu nomaksu, kā arī mazināt administratīvo slogu Valsts policijai un citām iestādēm. Grozījumus Administratīvās atbildības likumā plānots virzīt izskatīšanai Saeimā.Jaunā kārtība automātiski piedāvātu iespēju maksāt 75% no piemērotā soda par ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumu, ja apmaksa tiek veikta uzreiz 15 dienu laikā. Šāda iespēja netiks attiecināta uz smagiem pārkāpumiem (piemēram, dzērājšoferiem, gadījumiem ar cietušajiem) un pārkāpumiem, kurus konstatē ar fotoradariem.Lai atbalstītu iedzīvotājus, kuri objektīvu iemeslu dēļ nespēj samaksāt naudas sodu noteiktajā termiņā, Tieslietu ministrija piedāvās arī papildu mehānismus soda izpildes atvieglošanai, piemēram, atlikt naudas soda samaksu līdz sešiem mēnešiem (pašlaik — viens mēnesis) un sadalīt naudas soda samaksu daļās līdz vienam gadam (pašlaik — līdz sešiem mēnešiem).Zvērinātam tiesu izpildītājam lieta netiks nodota nekavējoties, kā tas ir šobrīd, novēršot gadījumus, kad laikus nepamanīts paziņojums...

Gada pārskats ir uzņēmuma oficiāls, vienots dokuments, kas sniedz pilnīgu priekšstatu par tā finanšu stāvokli, saistībām, naudas plūsmu un darbības rezultātiem.Par to, kam ir jāiesniedz gada pārskati, kādi normatīvie akti to regulē, kādas ir gada pārskata sastāvdaļās, sagatavošanas nosacījumi un noformēšana, kā arī — kad ir jāveic zvērināta revidenta pārbaude, informēja Marina Nuka, Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Nodokļu pārvaldes Nodokļu un nodevu grāmatvedības metodikas daļas galvenā nodokļu inspektore Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras rīkotajā vebinārā «Gada pārskatu sagatavošana». Normatīvie akti, kas reglamentē gada pārskata sagatavošanu:Grāmatvedības likums;Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu (GPKGP) likums;Ilgtspējas informācijas atklāšanas likums;Ministru kabineta (MK) 2015. gada 22. decembra noteikumi Nr. 775 «Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma piemērošanas noteikumi»; MK 2016. gada 21. jūnija noteikumi Nr. 399 «Noteikumi par sabiedrību sagatavoto finanšu pārskatu vai konsolidēto finanšu pārskatu elektroniskā noraksta formu»;Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 19. jūlija regula (EK) Nr. 1606/2002 par starptautisko grāmatvedības standartu piemērošanu;MK 2021....