JAUNUMI

Lai pilnveidotu un padarītu caurskatāmāku atbalsta sniegšanu Ukrainas sabiedrībai, 7. martā stājās spēkā būtiski grozījumi Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā, par ko Valsts ieņēmumu dienests sagatavojis informatīvo materiālu. Izmaiņas skar publisko personu kapitālsabiedrību ziedošanas griestus, kā arī nosaka īpašus izņēmumus kritiskās infrastruktūras dāvinājumiem. Jaunā regulējuma galvenais mērķis ir precizēt publisko kapitālsabiedrību ziedojumu apmērus, nodrošinot, ka sniegtais atbalsts ir samērīgs ar uzņēmumu finanšu rādītājiem.Noteikti stingrāki griesti, bet paredzēti izņēmumiSaskaņā ar jaunajiem grozījumiem, publiskas personas kapitālsabiedrību kopējais ziedojumu apmērs Ukrainas sabiedrības atbalstam turpmāk nedrīkstēs pārsniegt 1,5 procentus no iepriekšējā pārskata gada peļņas. Šajā summā tiek ietverti arī tie ziedojumi, kas veikti saskaņā ar Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likumu.Tomēr likumdevējs ir paredzējis būtisku izņēmumu situācijām, kad nepieciešama tūlītēja rīcība. Ierobežojumi netiks piemēroti gadījumos, kad kapitālsabiedrība sniedz neatliekamu palīdzību, ziedojot kritiskās infrastruktūras elementus un iekārtas. Lai izmantotu šo izņēmumu, ziedojumam ir jāsaņem Ministru kabineta atbalsts.Izmaiņas nodokļu piemērošanā un datu sinhronizācijaGrozījumi ievieš skaidrību arī...

Latvijas Mazo un vidējo uzņēmumu asociācija aicina Saeimu labot Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likumu attiecībā uz pārrobežu platformu pakalpojumu izmantošanu, lai mazinātu birokrātisko slogu mazajiem uzņēmējiem un maksātnespēju risku.Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā 10. martā tiks skatīts jautājums par īpašo PVN režīmu un situāciju, kas radusies saistībā ar nodokļu nomaksas kārtību.Īpašā PVN reģistrācijas kārtība mazajiem uzņēmējiem, kas ir spēkā no 2025. gada 1. jūlija, paredz, ka PVN jāmaksā tikai par no Eiropas Savienības (ES) valstu platformu saņemtajiem pakalpojumiem vai precēm, nevis par pārdošanu. Taču pēc šīs jaunās kārtības stāšanās spēkā, tā rezultējusies ar pārlieku lielu birokrātisko slogu uzņēmējiem un ar nodokļa aprēķināšanu par visu apgrozījumu par pēdējiem trīs gadiem, norāda asociācija.Latvijas Mazo un vidējo uzņēmumu asociācijas valdes locekle Tamāra Rubene uzskata, ka izveidojusies situācija apdraud tūkstošiem mazo uzņēmēju.Rubene skaidro, ka ļoti daudzi mazie uzņēmēji strādā tiešsaistē un saņem interneta platformu pakalpojumus - pārdošanas platformas, reklāmas, e-pastu pakalpojumus. "Ar atpakaļejošu datumu aprēķinātie...

Mākslīgais intelekts (AI) grāmatvežu darbā un nodokļu jautājumu risināšanā kalpo kā praktisks asistents, kas palīdz automatizēt rutīnas uzdevumus un analizēt sarežģītu informāciju. Tas var sniegt būtisku atbalstu ikdienas darbībās, pārvēršot laikietilpīgus uzdevumus ātri izpildāmos procesos. Bilances Akadēmija piedāvā noskatīties e-semināra "AI izmantošana grāmatvedībā un ikdienā" videoierakstu. E-semināru vada Pauls Bite, zvērināts revidents un sertificēts nodokļu konsultants, kurš dalās pieredzē par to, kā AI var kļūt par efektīvu palīgu grāmatvežu ikdienas darbā.E-seminārā galvenā uzmanība veltīta reālām situācijām, ar kurām saskaras grāmatveži un citi profesionāļi: darbam ar Excel, nodokļu jautājumiem, dokumentu apstrādi un klientu komunikāciju. Daļa piemēru veltīti arī sadzīviskām situācijām. Semināra programmā iekļautās tēmas:GPT pamati, kas tiešām strādā: praktiska pieeja atmiņas funkcijai, projektiem un efektīvai uzvedņu sagatavošanai;grāmatvedības specifika: nodokļu jautājumu risināšana, paskaidrojumu sagatavošana, līgumu kopsavilkumi un finanšu analīze;Excel efektivitāte: formulas un VBA (Visual Basic for Applications) kodu izmantošana darba atvieglošanai; dokumentu apstrāde: darbs ar skenētiem PDF failiem, tabulām, līgumiem un tulkošanu;inovatīvi rīki un...

Nodokļu audits uzņēmumā netiek uzsākts nejauši. Tas ir mērķēts instruments, ko Valsts ieņēmumu dienests (VID) izmanto gadījumos, kad ir konstatēti būtiski un sistemātiski nodokļu nemaksāšanas riski. Pirms audita VID parasti veic vairākas darbības — konsultēšanu, informēšanu, datu analīzu un kontroles pasākumus. Inese Laumane, VID Nodokļu nomaksas veicināšanas pārvaldes Procesu metodikas un atbalsta daļas Algas nodokļu un pievienotās vērtības nodokļa nodaļas vadītāja, atbild uz jautājumiem un skaidro, kā VID nonāk līdz auditam, ko praksē nozīmē «konsultē vispirms» princips un kur uzņēmumi visbiežāk kļūdās, domājot, ka «viss ir kārtībā».Kas noved uzņēmumu zem VID iespējamā audita «lupas», un kādas darbības VID veic līdz nodokļu auditam?VID nodokļu administrēšanas darbības plāno un veic nodokļu maksātājiem ar visaugstāko nodokļu nenomaksāšanas risku. Uzsākot darbu ar nodokļu maksātāju, VID, ievērojot principu «konsultē vispirms», vispirms veicina labprātīgu nodokļu saistību izpildi, t.i., nodokļu maksātāju informē par konstatētajām neatbilstībām, aicina sniegt informāciju un neatbilstības labprātīgi novērst. Ja nodokļu maksātājs nenovērš neatbilstības, VID, ja...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) savā jaunākajā uzziņā ir sniedzis svarīgu skaidrojumu nekustamo īpašumu kopīpašniekiem, norādot, ka vienreizēja kompensācija par atteikšanos no autostāvvietas lietošanas tiesībām ir apliekama ar pievienotās vērtības nodokli (PVN).Darījuma būtība svarīgāka par formuSituācija, par kuru VID sniedza skaidrojumu, skāra kādu uzņēmumu, kas ir dzīvojamās mājas un zemesgabala kopīpašnieks. Starp kopīpašniekiem tika panākta vienošanās: viens no viņiem pastāvīgi atsakās no savām lietošanas tiesībām uz konkrētu pagalma autostāvvietu, bet otrs šīs tiesības pārņem, par to samaksājot vienreizēju kompensāciju 5 000 eiro apmērā.Lai gan iesniedzējs uzskatīja, ka šis darījums nav pakalpojums, jo netiek atsavinātas īpašuma domājamās daļas un netiek nodibinātas īres vai nomas attiecības, VID uzsvēra, ka nodokļu piemērošanā izšķirošais ir darījuma ekonomiskais saturs un būtība, nevis tikai juridiskā forma.Kāpēc tas ir pakalpojums?VID skaidro, ka saskaņā ar Pievienotās vērtības nodokļa likumu par pakalpojuma sniegšanu uzskata arī saistības atturēties no kādas darbības vai rīcības, vai pieļaut to. Konkrētajā gadījumā kopīpašnieks, kurš saņem naudu, apņemas...

Šā gada janvārī nodokļu ieņēmumi Latvijā sasniedza 1,443 miljardus eiro, pārsniedzot plānoto par 1,6%, liecina Finanšu ministrijas dati. Valsts budžetā nodokļu ieņēmumi veidoja 1,204 miljardus eiro, kas ir par 8,3% vairāk nekā prognozēts, savukārt pašvaldību budžetā ieņēmumi bija 172,9 miljoni eiro, mazāk nekā plānots.Vienlaikus nodokļu ieņēmumi 2026. gada janvārī bija par septiņiem miljoniem eiro jeb 0,5% lielāki nekā 2025. gada janvārī.Valsts kopbudžetā nodokļu ieņēmumi šogad janvārī veidoja 1,377 miljardus eiro, kas ir par 18,6 miljoniem eiro jeb 1,4% vairāk, nekā plānots.Tostarp valsts budžetā nodokļu ieņēmumi veidoja 1,204 miljardus eiro, kas ir par 92,1 miljonu eiro jeb 8,3% vairāk, nekā plānots, bet pašvaldību budžetā nodokļu ieņēmumi bija 172,9 miljonu eiro apmērā, kas ir par 73,5 miljoniem eiro jeb 29,8% mazāk, nekā plānots.Savukārt valsts fondēto pensiju shēmā ieņēmumi šogad janvārī bija 65,8 miljonu eiro apmērā, kas ir par 4,7 miljoniem eiro jeb 7,7% vairāk, nekā plānots.Šogad janvārī visvairāk iekasēts sociālās apdrošināšanas iemaksās - 524...

Digitālās prasmes mūsdienās vairs nav nākotnes ambīcija vai papildu priekšrocība – tās ir ikdienas nepieciešamība ikvienam uzņēmumam, kas vēlas augt, noturēt konkurences latiņu un strādāt efektīvi mainīgā tirgus apstākļos. Daugavpils Universitāte (DU) Eiropas Savienības (ES) Atveseļošanas fonda finansēta projekta “Digitālās inovācijas un uzņēmējdarbības digitālo prasmju attīstība komersantiem” ietvaros piedāvā praktiskas uzņēmumu vajadzībām pielāgotas digitālo prasmju bezmaksas apmācības.Projekts radīts ar mērķi palīdzēt uzņēmējiem apgūt digitālos rīkus, kas ļauj strādāt gudrāk, samazināt izmaksas, uzlabot darba organizāciju un sasniegt jaunus klientus gan Latvijā, gan ārvalstīs. Projekts veidots kā valsts mēroga atbalsta instruments, nodrošinot vienlīdzīgas iespējas uzņēmējiem visā Latvijā neatkarīgi no to atrašanās vietas, taču Īpašs uzsvars likts uz reģionu mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU). Apmācības notiek attālināti, ļaujot uzņēmējiem tās apvienot ar ikdienas darbu, savukārt finansējums no ES Atveseļošanas fonda nozīmē, ka dalība programmā uzņēmumiem ir bez maksas un tiek nodrošināta kā de minimis atbalsts.Programma paredzēta gan uzņēmumu vadītājiem, gan darbiniekiem, kuri ikdienā strādā ar...

Plānotā publisko iepirkumu reforma Latvijā neparedz atteikties no zaļā iepirkuma principiem, bet gan mainīt pieeju to īstenošanai, skaidro Finanšu ministrija (FM). Ministrijā uzsver, ka arī pēc reformas publiskie iepirkumi būs jāīsteno, ievērojot ilgtspējas principus, taču regulējums paredz pāriet uz elastīgāku sistēmu, kas pasūtītājiem ļautu izvēlēties konkrētajai situācijai piemērotākos vides risinājumus.Vienlaikus FM vērš uzmanību, ka ilgtspējas prasības daudzās jomās jau ir noteiktas Eiropas Savienības līmenī nozaru tiesību aktos, un tās arī turpmāk būs jāievēro, veicot attiecīgos iepirkumus.Reforma paredz arī iespēju veidot kompetences centrus atsevišķās nozarēs, kā arī, ja nepieciešams, noteikt prasības ilgtspējīgu iepirkumu īstenošanai konkrētās jomās, skaidro FM. Papildus tam nozaru ministrijām, ja nepieciešams, būs jāizstrādā vadlīnijas par zaļā iepirkuma prasību piemērošanu.FM ieskatā šāda pieeja ļaus efektīvāk pārskatīt un novērst nepilnības esošo Ministru kabineta noteikumu regulējumā, jo katrā nozarē zaļā publiskā iepirkuma prasības pēc būtības ir atšķirīgas un arī mainīgas. FM norāda, ka ātra un elastīga zaļā publiskā iepirkuma prasību pārskatīšana ir būtisks...

Cilvēkam, kura dati ir apstrādāti, ir tiesības saņemt no organizācijas informāciju par saņēmējiem vai saņēmēju kategorijām, kam tie ir izpausti. Tomēr organizācijas darbinieki nav uzskatāmi par saņēmējiem, kad viņi apstrādā personas datus attiecīgās organizācijas pakļautībā un atbilstoši tās norādījumiem. Proti, veicot apstrādi organizācijas uzdevumā, darbinieki uzskatāmi par daļu no tās un to veiktā apstrāde ir vērsta uz organizācijas noteikto datu apstrādes mērķu īstenošanu. Līdz ar to - gadījumos, kad darbinieks nav pārkāpis tam dotās pilnvaras un nav izmantojis datus citiem mērķiem, organizācijai nav jāizsniedz informācija par konkrētu darbinieku identitāti, skaidro Datu valsts inspekcija.Tiesu praksē ir vērtētas situācijas, kad informācijas saņemšana par darbiniekiem, kas apstrādājuši datus, var būt nepieciešama, lai cilvēks, īstenojot piekļuves tiesības, varētu pārliecināties par savu datu apstrādes likumīgumu. Vērtējot cilvēka tiesības saņemt informāciju no organizācijas žurnalēšanas datnēm (auditācijas pierakstiem) par savu datu apstrādi, tiesa ir atzinusi, ka šāda informācija var būt nozīmīga. Tas attiecas arī uz ziņām par to, konkrēti...

Digitālā transformācija ir kļuvusi par mūsu ikdienas neatņemamu sastāvdaļu, kurā katra viedierīce — sākot no viedpulksteņa līdz industriālam robotam rūpnīcā — nepārtraukti ģenerē informācijas plūsmas. Līdz šim šie dati bieži vien palika ražotāju «slēgtajās ekosistēmās», taču Eiropas Savienība (ES) ir nolēmusi šo kārtību fundamentāli mainīt. 2025. gada 12. septembrī stājās spēkā Eiropas Parlamenta un Padomes regula (ES) 2023/2854 (2023. gada 13. decembris) par saskaņotiem noteikumiem par taisnīgu piekļuvi datiem un to lietošanu (turpmāk — Datu akts), kuras mērķis ir veicināt inovācijas, pārvēršot datu ekonomiku no ražotāju diktāta uz lietotāju tiesību telpu. Ar svarīgāko informāciju, kas jāzina par Datu akta būtību un tā noteiktajiem pienākumiem uzņēmumiem — datu ražotājiem, iepazīstināja ZAB COBALT rīkotajā vebinārā «Jaunais ES Datu akts: ko tas nozīmē uzņēmumiem».Atšķirībā no Vispārīgās datu aizsardzības regulas (GDPR), kas koncentrējas uz privātumu un fizisko personu aizsardzību, Datu akts aptver daudz plašāku spektru, regulējot gan personas datus, gan datus, kas nav personas dati. Par...

Uzņēmējdarbības vidē neizbēgami rodas situācijas, kad klienti vai sadarbības partneri paliek parādā. Tomēr uzņēmējiem ir svarīgi zināt, ka pastāv tiesiski ceļi, kā šādus bezcerīgus debitoru parādus izslēgt no grāmatvedības uzskaites, nemaksājot papildu uzņēmumu ienākuma nodokli (UIN).Priekšnoteikums – izpildīts "mājas darbs" Lai parādu norakstīšana neradītu papildu nodokļu saistības, uzņēmumam vispirms ir jāpierāda, ka ir veiktas visas atbilstošās parādu piedziņas un atgūšanas darbības. Tāpat būtiski, lai debitors būtu Latvijas, citas ES/EEZ valsts rezidents vai tādas valsts rezidents, ar kuru Latvijai ir spēkā esoša nodokļu konvencija. Nodokļu atvieglojumi attiecas arī uz valsts vai pašvaldību kapitālsabiedrību parādiem.Mazie parādi un lietderības apsvērumi Likumdošana paredz atvieglotu kārtību nelielu summu norakstīšanai:Ja parāda summa nepārsniedz 20 eiro un tā ir mazāka par iespējamajiem atgūšanas izdevumiem, to var norakstīt bez papildu nodokļiem.Parādiem virs 20 eiro, bet ne vairāk kā 500 eiro apmērā, norakstīšana ir pieļaujama, ja summa nepārsniedz 0,2% no uzņēmuma neto apgrozījuma. Šajā gadījumā jābūt izvērtētam, ka tiesvedība nav lietderīga,...

Saeima 5. martā nodeva vērtēšanai Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā opozīcijā esošās Nacionālās apvienības (NA) ieceri ieviest 30% nodokļa likmi precēm, kuru izcelsme ir augsta riska valstis, pirmkārt, Krievija, vai kuras Latvijā nonāk pa riskantām piegādes ķēdēm.Kā aģentūru LETA iepriekš informēja NA, politiskais spēks aicina ieviest "ekonomiskās drošības nodokli", lai mazinātu Latvijas ekonomisko atkarību no Krievijas un vienlaikus nodrošinātu papildu finansējumu valsts drošībai.Lai ieviestu šo nodokli, NA izstrādājusi jaunu likumu - Ekonomiskās drošības nodokļa likumu, kā arī atbilstošus grozījumus Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā un likumā "Par nodokļiem un nodevām". Pret šīm iecerēm šodien balsoja "Latvija pirmajā vietā" un bijušie un esošie "Stabilitātei" deputāti.NA rosinātais "ekonomiskās drošības nodoklis" paredz piemērot paaugstinātu - 30% nodokļa likmi precēm, kuru izcelsme ir augsta riska valstis, pirmkārt Krievija, vai kuras Latvijā nonāk pa riskantām piegādes ķēdēm. Iecerēts, ka nodoklis attiektos uz vairākām preču grupām, tostarp pārtikas izejvielām, minerālproduktiem, lopbarību, metāla, ķīmijas un tekstila izstrādājumiem.NA norāda, ka, neraugoties...

Lai iedzīvotāji varētu vienkāršāk iegūt pilnīgu priekšstatu par savām finanšu saistībām un kredītspēju, Saeima 5. martā otrajā lasījumā atbalstīja grozījumus likumā “Par nodokļiem un nodevām”.Grozījumi paredz, ka turpmāk ikviens iedzīvotājs kredītinformācijas birojā varēs vienkopus saņemt plašāku informāciju par sevi. Papildus datiem par kredītsaistībām būs pieejama arī informācija par personas ienākumiem un apgādībā esošajām personām, ko kredītinformācijas birojs saņems no Valsts ieņēmumu dienesta.Šī informācija palīdzēs iedzīvotājiem labāk izprast savu finanšu situāciju un pieņemt pārdomātākus lēmumus, piemēram, pirms jaunu kredītsaistību uzņemšanās. Tā var būt noderīga arī gadījumos, kad cilvēks saskaras ar finansiālām grūtībām un meklē risinājumus parādu pārvaldībai, piemēram, konsultējoties ar speciālistiem par iespējām sakārtot savas saistības.Likumprojekts Saeimā iesniegts kā daļa no plašākas likumprojektu paketes, kuras mērķis ir uzlabot patērētāju aizsardzību kreditēšanas jomā un stiprināt parādu konsultāciju sistēmu.Lai grozījumi stātos spēkā, tie vēl jāizskata Saeimā galīgajā lasījumā.

Saeima 5. martā noraidīja opozīcijas partijas “Latvija pirmajā vietā” (LPV) rosinājumu ļaut iedzīvotājiem pirms pensionēšanās pilnībā vai daļēji izņemt otrā pensiju līmeņa jeb fondēto pensiju shēmas uzkrājumus.LPV piedāvāja paplašināt iedzīvotāju iespējas rīkoties ar uzkrāto pensiju kapitālu, tostarp ļaujot to saņemt pirms vecuma pensijas pieprasīšanas. Vienlaikus tika rosināts noteikt pienākumu Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai pirms šāda lēmuma informēt cilvēkus par iespējamajām sociālajām un fiskālajām sekām.LPV klāstīja, ka viņu piedāvājums paplašināšot cilvēku iespējas rīkoties ar uzkrāto fondētās pensijas kapitālu, paredzot vairākas alternatīvas tā izmantošanai, tostarp iespēju saņemt fondētās pensijas kapitālu pilnībā vai daļēji pirms vecuma pensijas pieprasīšanas.LPV arī vēlējās noteikt pienākumu Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai informēt cilvēkus par iespējamām sociālajām un fiskālajām sekām pirms fondētās pensijas kapitāla pilnīgas vai daļējas izmaksas.Balsojumos par abiem likumprojektiem tika savāktas nedaudz vairāk kā 20 balsis, LPV ieceri atbalstot arī bijušajiem un esošajiem "Stabilitātei" deputātiem un vairākiem Zaļo un zemnieku savienības politiķiem.Lai arī līdzīgus soļus jau iepriekš veikuši Igaunijas...

Rakstā turpinām ciklu «Iekšējās kontroles sistēma praksē», kura mērķis ir soli pa solim parādīt, kā Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas (NILLTPFN) likuma subjekti — īpaši ārpakalpojuma grāmatveži un nodokļu konsultanti — var izveidot un uzturēt iekšējās kontroles sistēmas (IKS) tā, lai tā strādātu praksē, nevis tikai «eksistētu mapē».Pirmajā rakstā, kas publicēts žurnāla Bilance 2025. gada decembra numurā (Nr. 12 (528)), fokusējāmies uz savu risku novērtējumu kā IKS sākumpunktu — tas palīdz saprast, kādi riski izriet no paša subjekta darbības modeļa: sniegtajiem pakalpojumiem, darījumu plūsmas, klientu loka, darba organizācijas un ģeogrāfijas. Taču ar šo soli vien nepietiek, jo reālie riski praksē visbiežāk materializējas tieši klienta attiecībās. Tāpēc nākamais loģiskais posms IKS ieviešanā ir pāreja no «kopējās bildes» uz klienta līmeni — uz to, kā konkrēts klients (un tā darījumi, struktūra, iesaistītās personas un darbības vide) var ietekmēt subjekta kopējo risku. Šeit arī sāk darboties uz risku balstītas pieejas...