JAUNUMI

Nodokļu maksātāji nereti saskaras ar situācijām, kurās, piemērojot noteiktiem izdevumiem vai dividendēm uzņēmumu ienākuma nodokli (UIN), rodas jautājumi arī par iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) piemērošanu, tostarp arī par UIN 15% un IIN 6% likmes piemērošanu dividendēm, sākot no 2026. gada.UIN piemērošanu ar saimniecisko darbību nesaistītiem izdevumiem, kā arī darba devēja apmaksātiem darbinieka izdevumiem, kas izriet no noslēgtā koplīguma, kā arī par UIN piemērošanu situācijās, kad tiek palielināts vai samazināts uzņēmuma pamatkapitāls, skaidroja Diāna Kudraveca, Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Nodokļu pārvaldes Nodokļu un nodevu grāmatvedības metodikas daļas galvenā nodokļu inspektore, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras rīkotajā vebinārā «UIN un IIN praksē: nodokļu piemērošana dividendēm, labumiem un pamatkapitāla izmaiņām».UIN pamatlikme 20%Uzņēmuma ienākuma nodokļa likums kopš 2018. gada nosaka, ka UIN pamatlikme Latvijā ir 20% no apliekamās bāzes. Nodoklis jāmaksā tikai tad, kad peļņa tiek sadalīta (piemēram, dividendēs) vai tiek uzskatīta par nosacīti sadalītu (ar saimniecisko darbību nesaistīti izdevumi u.c.).Ja peļņu uzņēmumā nesadala, bet reinvestē...

Vidējā bruto darba samaksa valstī šā gada 1. ceturksnī bija 1 831 eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) provizoriskie dati. Salīdzinot ar 2025. gada 1. ceturksni, mēneša vidējais atalgojums palielinājās par 73 eiro jeb 4,2%. Savukārt samaksa par vienu nostrādāto stundu pirms nodokļu nomaksas pieauga līdz 11,87 eiro jeb par 2,3%. Vienas stundas darbaspēka izmaksas, kas ietver gan darba samaksu, gan citus ar darbaspēku saistītos darba devēja izdevumus, gada laikā pieauga līdz 14,95 eiro jeb par 2,1%.No 2026. gada 1. janvāra Latvijā minimālā mēneša darba alga tika paaugstināta no 740 līdz 780 eiro, savukārt neapliekamais minimums tika noteikts 550 eiro mēnesī.Vidējā neto darba samaksa 2026. gada 1. ceturksnī bija 1 364 eiro jeb 75,0% no bruto algas. Gada laikā tā pieauga par 4,5%, apsteidzot gan patēriņa, gan atalgojuma pirms nodokļu nomaksas (bruto) kāpumu. Reālais neto algas pieaugums, ņemot vērā inflāciju, bija 1,6%. Mēneša darba samaksas mediāna – 1 457 eiroBruto darba samaksas...

Lielākā daļa gada pārskatu sagatavoti, grāmatveži var uzelpot un izbaudīt vasaras sākumu. Tas ir tik skaisti — sēdēt ziedošā dārzā ar žurnālu Bilance rokās un lasīt par jaunumiem nozarē un profesionāli noderīgām lietām, vai ne? Tāpēc mēs turpinām piedāvāt interesantas tēmas. Vispirms jau, protams, par atvaļinājumiem: kad un cik ilgi tie pienākas. Bez atvaļinājumiem mums ir arī svarīga sakārtota grāmatvedības sistēma, kura sniedz stabilitāti, ritmu un pārliecību uzņēmumam. Vadītājiem ir nozīmīgi apzināties un justies droši, ka izstrādātā sistēma ir ilgtspējīga, normatīvajiem aktiem atbilstoša un pietiekami kvalitatīva finansiāla rakstura lēmumu pieņemšanai. Toties profesionālam grāmatvedim veiksmīgi izveidota struktūra ir ne tikai ikdienas darbu atvieglojošs rīks, bet arī gandarījums par profesijas prestiža veicināšanu. Savukārt zvērinātu revidentu darba rezultātā valstī kļūst caurskatāmāka uzņēmējdarbības vide, pieejami uzticamāki finanšu dati, mazinās krāpšanas risks un veidojas stabilāka nodokļu disciplīna.Esam pievērsušies arī diskusiju rosinošam tematam par ārpakalpojuma grāmatvežu darba samaksu — kāpēc vieni prasa vairāk, bet citi — mazāk? Vai...

Pie lasītājiem dodas žurnāla BILANCE jūnija numurs. Ieskatieties tā saturā!REDAKTORES SLEJAVita Zariņa: Atvaļinājumu laiks ir sācies!Lielākā daļa gada pārskatu sagatavoti, grāmatveži var uzelpot un izbaudīt vasaras sākumu. Tas ir tik skaisti — sēdēt ziedošā dārzā ar žurnālu Bilance rokās un lasīt par jaunumiem nozarē un profesionāli noderīgām lietām, vai ne? Tāpēc mēs turpinām piedāvāt interesantas tēmas. Vispirms jau, protams, par atvaļinājumiem: kad un cik ilgi tie pienākas. Bez atvaļinājumiem mums ir arī svarīga sakārtota grāmatvedības sistēma, kura sniedz stabilitāti, ritmu un pārliecību uzņēmumam. Vadītājiem ir nozīmīgi apzināties un justies droši, ka izstrādātā sistēma ir ilgtspējīga, normatīvajiem aktiem atbilstoša un pietiekami kvalitatīva finansiāla rakstura lēmumu pieņemšanai.INTERVIJAInese Helmane: Mazajiem uzņēmumiem varētu atvieglot prasības, nevis atcelt finanšu pārskatu revīzijuBirokrātijas mazināšanas ietvaros patlaban ir novērojams spiediens pārskatīt revidējamo uzņēmumu loku. Šo prasību uztur pārtikas mazumtirdzniecības nozare kopā ar Ekonomikas ministriju. Mazajiem uzņēmumiem, iespējams, varētu atvieglot noteiktas ziņošanas prasības, nevis vispār atcelt finanšu pārskatu revīzijas, uzskata Lolita...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) aktualizējis vairākus metodiskos materiālus, kas skaidro pievienotās vērtības nodokļa (PVN) piemērošanu un deklarēšanu. Izmaiņas bija nepieciešamas, jo mainījies PVN regulējums.Metodiskajā materiālā "Par reģistrācijas iesniegumu VID PVN maksātāju reģistrā aizpildīšanu" uzskatāmi skaidrota kārtība, kādā VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS) aizpildāms un iesniedzams iesniegumus reģistrācijai VID PVN maksātāju reģistrā vispārīgajā reģistrācijas kārtībā un īpašajā reģistrācijas kārtībā saskaņā ar Pievienotās vērtības nodokļa likuma (PVN likums)139.2 pantu.Metodiskajā materiālā "Par pievienotās vērtības nodokļa piemērošanu pakalpojumiem" 1. nodaļa papildināta ar jaunu 1.5. apakšnodaļu “Īpašā (atvieglotā) PVN reģistrācijas kārtība mazajiem uzņēmumiem”, jo saskaņā ar grozījumiem PVN likumā ieviesta atvieglota reģistrācijas kārtība PVN maksātāju reģistrā mazajiem uzņēmējiem un saimnieciskās darbības veicējiem, papildinot likumu ar jaunu 139.2 pantu.Ņemot vērā iepriekšminētās PVN likuma izmaiņas un to, ka publiskās personas (kā juridiskas personas), kā arī privātpersonas, kas pilda deleģētus valsts pārvaldes uzdevumus, noteiktos gadījumos var tikt uzskatītas par nodokļa maksātājiem, metodiskajā materiālā "Pievienotās vērtības nodokļa piemērošana publisku personu un...

Valsts digitālās attīstības aģentūras (VDAA) veiktie portāla Latvija.gov.lv uzlabojumi piedāvā uzņēmējiem pārskatāmāku un efektīvāku strukturēto elektronisko rēķinu (e-rēķinu) apriti, informē Valsts ieņēmumu dienests (VID), un atgādina, ka no 2026. gada e-rēķini obligāti ir jānosūta uz VID. Viens no populārākajiem e-rēķina izrakstīšanas un nosūtīšanas kanāliem ir E-adrese, jo tajā veidoti strukturētie e-rēķini automātiski tiek nosūtīti uz VID. Dienests arī atgādinām, ka Latvijā strukturētu e‑rēķinu ieviešana notiek pakāpeniski – no 2025. gada tie obligāti ir jālieto norēķinos ar valsts un pašvaldību iestādēm.Portālā Latvija.gov.lv e‑rēķinu risinājums tagad ir nodalīts no e‑adreses saziņas funkcionalitātes, izveidojot patstāvīgu un lietotājiem draudzīgu vidi e‑rēķinu izrakstīšanai un pārvaldībai. Ieviestas vairākas jaunas funkcionalitātes, kas būtiski vienkāršo uzņēmēju ikdienu un mazina administratīvo slogu:paplašināti e‑rēķinu tipi un elastīgākas sagatavošanas iespējas;ir iespēja kopēt e‑rēķinus un atkārtoti izmantot jau aizpildītas rēķinu rindas;var pievienot pielikumus un papildu informācijas laukus;ieviesta automātiska e‑rēķinu saglabāšana;var veidot e‑rēķinu šablonus, tā saglabājot un izmantojot biežāk lietotos rēķinus.Veikti uzlabojumi e-rēķinu XML shēmās...

Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) 2026. gada pirmajā ceturksnī salīdzināmajās cenās, pēc sezonāli un kalendāri nekoriģētajiem datiem, pieaudzis par 2,5%, salīdzinot ar 2025. gada attiecīgo periodu, informē Centrālajā statistikas pārvaldē. Arī pēc sezonāli un kalendāri koriģētajiem datiem Latvijas IKP gada pirmajā ceturksnī, salīdzinot ar 2025. gada attiecīgo periodu, palielinājies par 2,5% un faktiskajās cenās bija 9,856 miljardi eiro.Salīdzinoši - Igaunijas IKP šā gada pirmajā ceturksnī salīdzinājumā ar aizvadītā gada pirmo ceturksni pieaudzis par 2,4%, un IKP pašreizējās cenās janvārī-martā bija 10,2 miljardi eiro. Vislielākā negatīvā ietekme uz Igaunijas ekonomikas izaugsmi bija informācijas un komunikāciju nozarei, kuras pievienotā vērtība samazinājās par 10,9%. Latvijā pievienotā vērtība ražojošajās nozarēs pieauga kopumā par par 4,1%, bet pakalpojumu nozarēs - par 1,4%. Lielāko ieguldījumu izaugsmē deva ne tikai elektroenerģijas, gāzes apgādes, siltumapgādes un gaisa kondicionēšanas nozare, bet arī tirdzniecība un operācijas ar nekustamo īpašumu. Samazinājums bija transporta un uzglabāšanas nozarē, kā arī lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības nozarē. 2026....

Šā gada pirmajā ceturksnī kopbudžeta ieņēmumi bija 6,2 miljardi eiro un pieauga par 14% salīdzinājumā ar atbilstošo periodu pērn, ziņo Finanšu ministrija. Šā gada četros mēnešos tie pieauga par 7% salīdzinājumā ar atbilstošo periodu gadu iepriekš, sasniedzot 4,7 miljardus eiro. Ieņēmumu četru mēnešu plāns tika izpildīts 99,3% apmērā jeb par 35,8 miljoniem eiro mazāk nekā plānots.Darbaspēka nodokļu ieņēmumus kopumā turpina ietekmēt 2025. gadā veiktā nodokļu reforma – gan 1 procentpunkta valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu (VSAOI) pārdale no pensiju 2. līmeņa uz 1. līmeni, gan tālākā iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) atvieglojumu palielināšana. Kamēr valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas kopbudžetā (neiekļaujot iemaksas valsts fondēto pensiju shēmā) bija 1,7 miljardi eiro un pieauga par 7,7%, tikmēr IIN ieņēmumi šā gada četros mēnešos pieauga par 3%, salīdzinot ar janvāri-aprīli pērn. Pēc Valsts ieņēmumu dienesta (VID) datiem IIN atmaksas šā gada četros mēnešos bija mazākas nekā 2025. gada atbilstošajā periodā. Atmaksu kritumu ietekmēja fiksēta ar IIN neapliekamā minimuma...

Saeimā 28. maijā apstiprinot jauno Ministru kabinetu, finanšu ministra amatā stājas Māris Kučinskis, nomainot līdzšinējo finanšu ministru Arvilu Ašeradenu, kurš šai amatā strādāja kopš 2022. gada decembra. M. Kučinska prioritāte būs nodrošināt Latvijas nodokļu maksātāju līdzekļu un Eiropas Savienības fondu finansējuma atbildīgu, efektīvu un mērķtiecīgu izlietojumu, īpašu uzmanību pievēršot tam, lai valsts finansējums sniegtu reālu ieguldījumu Latvijas drošībā, ekonomikas attīstībā un iedzīvotāju dzīves kvalitātē. Savukārt Finanšu ministrijas (FM) parlamentārais sekretārs turpmāk būs Edgars Putra.Kas sagaidāms finanšu nozarēFinanšu ministrs, stājoties amatā, uzsvēra, ka, pārskatot valsts budžeta prioritātes, primāri jānodrošina finansējums drošībai, izglītībai un veselības aprūpei kā valsts attīstības un sabiedrības drošības pamatiem. Vienlaikus būtiski ir izstrādāt jaunu pašvaldību finanšu izlīdzināšanas modeli, kas nodrošinātu taisnīgu un līdzsvarotu attīstību visos Latvijas reģionos, stiprinātu pašvaldību fiskālo atbildību un radītu stabilu vidi kvalitatīvu pakalpojumu pieejamībai iedzīvotājiem. Tāpat nepieciešams stiprināt Latvijas pozīcijas sarunās par nākamo Eiropas Savienības daudzgadu budžetu, lai piesaistītu investīcijas konkurētspējas stiprināšanai, uzņēmējdarbības attīstībai un drošībai....

Saeimas ārkārtas sēdē 28. maijā tika apstiprināta jauna Andra Kulberga vadītā valdība jeb 43. Ministru kabinets, kurš strādās līdz brīdim, kad pēc 2026. gada 3. oktobrī paredzētajām 15. Saeimas vēlēšanām tiks sastādīts jauns Ministru kabinets. Jaunā valdība apņēmusies koncentrēties uz darbiem, ko var paveikt 14. Saeimas laikā, partneriem vienojoties par konkrētu prioritāri darāmo darbu sarakstu. Par valdības prioritātēm noteikta valsts drošība, tostarp arī drošas vēlēšanu norises nodrošināšana, cīņa pret korupciju un karteļiem, valsts budžeta stabilitāte un efektīva pārvaldība, Latvijas ekonomikas attīstība un konkurētspēja. Tāpat īpaša uzmanība tiks veltīta aktuālajiem jautājumiem veselības, labklājības, demogrāfijas un citās nozarēs. Valdības deklarācija pieejama Ministru kabineta mājaslapā. Tur pieejams arī partiju sadarbības līgums. Aizsardzībai tiks novirzīti 5% no iekšzemes kopprodukta (IKP), mērķtiecīgi attīstot pašmāju militāro industriju un tehnoloģijas kopā ar tuvākajiem sabiedrotajiem. Ministru kabinets turpinās strādāt pie tā, lai paplašinātu NATO sabiedroto klātbūtni Latvijā, kā arī izvērtēs papildu Eiropas Savienības finansējuma novirzīšanu aizsardzībai. Tāpat valdība apņemas arī...

Saimnieciskajā darbībā darījuma vietu ir svarīgi noteikt galvenokārt tādēļ, lai saprastu, kuras valsts budžetā par konkrēto darījumu ir jāmaksā pievienotās vērtības nodoklis (PVN). Tas ir īpaši būtiski pārrobežu darījumos, kā arī izmantojot tiešsaistes platformas, jo darījuma vieta nosaka, kurai valstij šis PVN "pienākas". Piemēram, ja darījuma vieta ir iekšzeme (Latvijas Republika), tad darījumam ir piemērojams Latvijas PVN. Turklāt, tiklīdz ir noteikts, ka darījuma vieta ir iekšzeme, būtisks kļūst preču veids, lai aprēķinātu korektu PVN likmi vai piemērotu atbrīvojumu no PVN.Preču piegādes darījumiPreču piegādes darījuma vietu nosaka, izvērtējot šādus kritērijus:preču fiziskā kustība - no kurienes un uz kurieni preces tiek reāli pārvietotas vai transportētas;pircēja statuss un valsts - būtiski noskaidrot, vai pircējs ir nodokļa maksātājs (piemēram, cits uzņēmums, kas veic saimniecisko darbību) vai arī persona, kura nav nodokļa maksātājs (piemēram, fiziskā persona jeb galapatērētājs), un to, no kuras valsts ir šis pircējs.Būtiski ir atcerēties, ka pats preces veids neietekmē preču darījuma vietas noteikšanu....

Pensiju 2. līmeņa uzkrājums tiek veidots un ir obligāts ekonomiski aktīvajai iedzīvotāju daļai Latvijā, un jau vairākus gadus to ir iespējams arī atstāt mantojumā. Patlaban iesniegumu par uzkrātā valsts fondētās pensijas kapitāla izmantošanu nāves gadījumā pirms pensijas vecuma ir iesnieguši 43% pensijas sistēmas dalībnieku, liecina jaunākie Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras dati (VSAA). Tas nozīmē, ka arvien lielākā daļa iedzīvotāju savu izvēli par šo uzkrāto līdzekļu likteni vēl nav norādījuši.Līdz šī gada aprīlim valsts fondēto pensiju shēmā jeb pensiju 2. līmenī bija 1,31 miljons dalībnieku. No tiem 562,4 tūkstoši jeb 43% bija iesnieguši iesniegumu par pensiju 2. līmenī uzkrātā kapitāla izmantošanu dalībnieka nāves gadījumā pirms pensijas vecuma sasniegšanas. Lielākā daļa jeb 82% no tiem, kuri savu izvēli ir izdarījuši, norādījuši, ka vēlas uzkrāto kapitālu nodot mantošanai Civillikumā noteiktajā kārtībā. Savukārt 16% izvēlējušies to pievienot konkrēti norādītas personas valsts fondētās pensijas kapitālam, bet tikai 1% – ieskaitīt valsts pensiju speciālajā budžetā.Pensiju 2. līmenis ir...

Izgudrotāja ekskluzīvās tiesības uz savu izgudrojumu apliecina patents. Ar patenta palīdzību tā īpašnieks iegūst tiesības citiem aizliegt izmantot, pārdot vai izgatavot izgudrojumu attiecīgajā valstī. Iespējams arī slēgt līgumus ar trešajām pusēm, nebaidoties, ka izgudrojuma vērtība tiks zaudēta. Patents nav tikai juridisks, bet arī komerciāls instruments.Par to, kādi ir galvenie patentspējas kritēriji, kāda ir pagaidu aizsardzība un kādas ir patentu pieteikumu veidu atšķirības, stāstīja Anna Timofejeva, Mg. sc. ing, AAA Law Latvia patentpilnvarniece, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības rīkotajā seminārā «Komercnoslēpuma un izgudrojumu (patentu) aizsardzības iespējas uzņēmējiem».Galvenie patentspējas kritērijiPatenta iegūšanas, uzturēšanas un citu ar patentiem saistīto jautājumu risināšanas kārtību Latvijā nosaka Patentu likums un Ministru kabineta (MK) 2008. gada 1. aprīļa noteikumi Nr. 224 «Patentu un patentu pieteikumu noteikumi». Savukārt galvenie patentspējas kritēriji ir noteikti Patentu likumā, un tie ir:novitāte;izgudrojuma līmenis;rūpnieciski izmantojams.Ko saprot ar vārdu «novitāte»? Izgudrojumu uzskata par jaunu, ja tas neietver jebkādas zināšanas, kas ir publiski pieejamas rakstveidā vai mutvārdos, ir publiski...

Senāta Civilietu departamenta 03.12.2025. rīcības sēdes lēmums lietā Nr. C771090124, SKC–397/2025Prasītājs vērsās tiesā pret augstskolu, lūdzot atzīt par spēkā neesošiem darba devējas rīkojumu par atstādināšanu no darba un darba līguma uzteikumu, atjaunot viņu darbā un piedzīt vidējo izpeļņu par darba piespiedu kavējuma laiku.Ar Rīgas apgabaltiesas 2025. gada 13. janvāra spriedumu prasība tika apmierināta daļēji — darba līguma uzteikums atzīts par spēkā neesošu, prasītājs atjaunots darbā un viņa labā piedzīta vidējā izpeļņa par darba piespiedu kavējuma laiku. Savukārt prasība daļā par atstādināšanas atzīšanu par spēkā neesošu un papildu izpeļņas piedziņu tika noraidīta.Par šo spriedumu atbildētāja iesniedza kasācijas sūdzību daļā, kur prasība apmierināta, bet prasītājs iesniedza pretsūdzību daļā, kur prasība noraidīta.Senāta atziņasSenāts atteica ierosināt kasācijas tiesvedību. Senāts norādīja, ka apgabaltiesa, vispusīgi izvērtējot lietas apstākļus, noskaidrojusi, ka 2024. gada 9. aprīļa darba līguma uzteikumā prasītājam pārmestie pārkāpumi, uz kuriem norādīts trauksmes cēlēju ziņojumos, izdarīti vairākus gadus pirms uzteikuma izsniegšanas, proti, laikā no 2013.–2019. gadam. Līdz...

Finanšu ministrija (FM) līdz gada beigām analizēs iespēju pārskatīt iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) regulējumu attiecībā uz kapitāla pieaugumu ilgtermiņa uzkrājumu veicināšanai, 26. maijā nolēma valdība pēc FM informatīvā ziņojuma par priekšlikumiem kapitāla tirgus attīstībai un valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībām, kas virzāmas sākotnējam publiskam piedāvājumam, uzklausīšanas.FM ziņojumā teikts, ka būtiskākais pensiju produktu mērķis ir sasniegt maksimālu ienākumu aizvietojamību vecumdienās, un svarīgākais elements šī mērķa sasniegšanā ir atbilstošs ienesīgums jeb kapitāla pieaugums. Ieguldījumiem, kas veikti 20-30 gadu periodā, lielāko daļu kopējā uzkrājuma veidos kapitāla pieaugums.Vienlaikus FM norāda, ka Latvijā kopš 2025. gada 1. janvāra ir būtiski palielināts IIN kapitāla pieaugumam, kas šobrīd ir 25,5%. FM ziņojumā atzīmē, ka pasaules praksē pensiju produktos kapitāla pieaugums netiek aplikts ar kapitāla pieauguma nodokli, ņemot vērā to, ka kapitāla pieaugums ir svarīgs elements, lai ilgtermiņā kompensētu inflācijas ietekmi uz naudas pirktspējas kritumu. Šobrīd no 42 Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) valstīm astoņās valstis piemēro nodokli kapitāla pieaugumam...