JAUNUMI

Valsts ieņēmumu dienests (VID) aktualizējis informatīvo materiālu “Kā iesniegt iesniegumu un reģistrēt paziņoto saimniecisko darbību”, sniedzot praktisku skaidrojumu par iesnieguma aizpildīšanu VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS), līgumu reģistrēšanu, datu izmaiņu veikšanu un paziņotās saimnieciskās darbības pārtraukšanu. Materiāls pēdējo reizi aktualizēts 2026. gada 9. septembrī.Iesniegums jāiesniedz piecu darbdienu laikāVID atgādina, ka par līguma noslēgšanu jāinformē dienests piecu darbdienu laikā. EDS iesniegums atrodams sadaļā “Iesniegumi”, izvēloties “Paziņotās saimnieciskās darbības reģistrācija, datu maiņa vai izslēgšana”. Svarīga nianse – laukā “Darbības periods” sākuma datumu “no” nevar norādīt vairāk nekā piecas darbdienas atpakaļ.Vienlaikus VID skaidro, ka lauks “līdz” nav paredzēts līguma termiņa beigu datuma norādīšanai. Tas ir paziņotās saimnieciskās darbības faktiskās veikšanas beigu datums, tādēļ reģistrācijas brīdī to neaizpilda. Beigu datumu norāda tad, kad paziņotā saimnieciskā darbība tiek pārtraukta.Līguma kopija ir obligātaIesnieguma sadaļā “Līgumi” jāievada nepieciešamā informācija un jāpievieno līguma kopija. Ja nepieciešams, var pievienot arī papildu dokumentus, piemēram, pielikumus vai vienošanās.VID īpaši vērš uzmanību uz gadījumiem,...

Ēnu ekonomikas ierobežošanas pasākumu vadības un koordinēšanas sanāksmē 10. septembrī diskutēja par plāna pasākumu izpildes progresu, aktuālajiem nozaru jautājumiem, kā arī pārrunāja turpmāk veicamos darbus. Sanāksmē piedalījās nozaru ministriju pārstāvji, kā arī sociālie un sadarbības partneri. Kā informē Finanšu ministrija (FM), līdzšinējā darba rezultātā Ēnu ekonomikas ierobežošanas plāna 2024.-2027. gadam ietvaros izpildīti vairāk nekā 30 pasākumi, savukārt vēl 15 pasākumu īstenošana aktīvi turpinās atbilstoši noteiktajiem termiņiem. Starp izpildītajiem pasākumiem ir nodokļu maksātāju reitinga sistēmas integrēšana publiskajos iepirkumos, kā arī vairāki pasākumi veselības aprūpes un skaistumkopšanas jomā. Nodokļu maksātāju reitings integrēts publisko iepirkumu sistēmāPublisko iepirkumu reformas ietvaros 2026. gada 14. maijā Saeima pieņēma grozījumus Publisko iepirkumu likumā un grozījumus Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likumā, paredzot, ka "A" reitinga nodokļu maksātāji netiek izslēgti no iepirkumiem gadījumos, kad tiem saskaņā ar likumu "Par nodokļiem un nodevām" ir konstatētas neizpildītas saistības nodokļu jomā. Vienlaikus šī pieeja tiek attiecināta arī uz visām saistītajām personām, tādējādi stiprinot godprātīgu...

Finanšu ministrijas (FM) darba grupa, kas Ministru prezidenta noteiktā moratorija ietvaros vērtē valsts pārvaldes informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) iepirkumus, sniegusi jaunākos datus par pieteikumu izskatīšanu un budžeta līdzekļu ietaupījumu.Līdz šā gada 4. septembrim FM saņēmusi 46 pieteikumus izņēmuma piemērošanai par kopējo plānoto summu 180,7 miljoni eiro.Iepirkumu izvērtēšanas statussPieteikumu skaitsKopējā summa (EUR)Pieteikti izņēmuma piemērošanai46180 703 869Ieteikti saskaņošanai finanšu ministram1427 188 423Novērstie valsts budžeta izdevumi–21 200 000 Lai gan darba grupa nav sniegusi nevienu oficiālu negatīvu atzinumu, izdevumu ietaupījums panākts netiešā veidā: saņemot papildu informācijas pieprasījumus no FM, vairākas iestādes savus pieteikumus atsauca, atlika vai apturēja.Finanšu ministrs Māris Kučinskis norāda:“Ja ir iestādes, kas, saņemot FM darba grupas jautājumus, nolemj iepirkumu nemaz neveikt, ir skaidrs, ka runa ir bijusi par nelietderīgiem izdevumiem, kas šobrīd tiek novērsti.”Darba grupa turpina vērtēt iesniegumus arī pēc moratorija pagarināšanas. Izņēmumi tiek pieļauti tikai gadījumos, ja IKT iepirkums ir nepieciešams:kritisku valsts funkciju nodrošināšanai;kiberdrošības stiprināšanai;Ministru kabineta saskaņotu Eiropas Savienības fondu IKT...

Finanšu ministrija sadarbībā ar Valsts ieņēmumu dienestu (VID) sagatavojusi grozījumus likumā "Par nodokļiem un nodevām", kuru galvenais mērķis ir sakārtot vispārējo nodokļu administrēšanas regulējumu, atvieglot atsevišķas administratīvās prasības un atbrīvoties no tiesību normām, kas gadu gaitā zaudējušas savu aktualitāti. Likumprojekts iesniegts Valsts kancelejā un tiks skatīts valdībā un pēc tam Saeimā.Algas nodokļa grāmatiņa kļūst par brīvprātīgu instrumentuLīdz šim likumā bija saglabājies vēl no 1995. gada nākušais normatīvais pienākums fiziskajai personai obligāti izņemt un iesniegt algas nodokļa grāmatiņu savā galvenajā darbavietā. Likumprojekts šo punktu no pienākumu saraksta izslēdz.Ar grozījumiem tiek nostiprināta atziņa, ka nodokļu grāmatiņas izņemšana un iesniegšana pēc savas būtības ir paša nodokļu maksātāja tiesības un instruments, lai saņemtu paredzētos atvieglojumus un neapliekamo minimumu, nevis ar likumu uzlikts piespiedu pienākums.Parādnieku datubāze un termiņu pagarinājumiPraksē daudziem uzņēmējiem rūpju pilns bija jautājums par nokļūšanu VID nodokļu parādnieku sarakstā laikā, kad parādam faktiski jau ir lūgts samaksas termiņa pagarinājums. Līdz šim veidojās nepatīkama situācija –...

Lai mazinātu administratīvo birokrātiju un ieviestu jaunas Eiropas Savienības direktīvu prasības. Finanšu ministrija ir sagatavojusi un līdz 11. septembrim starpinstitūciju saskaņošanai nodevusi grozījumus Revīzijas pakalpojumu likumā, Plānotās izmaiņas skars revidentu nevainojamas reputācijas izvērtēšanu, atvieglots pārejas periodu trešo valstu revidentiem ilgtspējas jomā un pilnveidos revidentu ziņojumu saturu. Likumprojekts izstrādāts, lai pārņemtu Omnibus I direktīvas prasības par korporatīvās ilgtspējas ziņu sniegšanu un pienācīgas rūpības pienākumiem, kā arī precizētu ESAP direktīvas (32023L2864) normas saistībā ar Eiropas vienoto piekļuves punktu. Atbilstoši valdības rīcības plānam likumprojekta iesniegšana Ministru kabinetā paredzēta līdz šī gada 30. septembrim. Pecizētas nevainojamas reputācijas prasībasUzticamība un nevainojama reputācija ir revīzijas profesijas pamatakmens. Skaidrs un nepārprotams tiesiskais regulējums šajā jautājumā ir būtisks, lai stiprinātu tiesisko paļāvību starp revidentiem un uzraugošo institūciju – Latvijas Zvērinātu revidentu asociāciju (LZRA). Jaunie grozījumi precizē 8. panta pirmās daļas 5. punktu, skaidri definējot, ka par personu ar nevainojamu reputāciju uzskatāma tāda, uz kuru neattiecas 9. panta pirmajā daļā minētie...

Ja Latvijā tiek pārstrādātas gan no trešās valsts, gan no Eiropas Savienības ievestas izejvielas, ar ražošanas procesu vien nepietiek, lai gala precei piešķirtu Latvijas izcelsmi. Valsts ieņēmumu dienests (VID) skaidrojis, ka būtiska nozīme ir tam, kur iegūta materiālu lielākā daļa, un šajā gadījumā to nosaka pēc svara.VID uzziņā vērtēta situācija, kurā uzņēmums plāno Latvijā pārstrādāt kristālisko amonija sulfātu. Daļa izejvielas tiek ievesta no Ķīnas, bet otra daļa iegādāta Beļģijā un ir ar Eiropas Savienības (ES) preces statusu. Abas izejvielas Latvijā paredzēts mehāniski un termiski apstrādāt un granulēt, iegūstot granulētu amonija sulfātu.Svarīgi, ka pēc pārstrādes gala precei saglabājas tas pats Kombinētās nomenklatūras (KN) kods – 3102210000.Kad precei mainās izcelsmes valsts?Saskaņā ar Savienības Muitas kodeksu precēm, kuru ražošanā iesaistīta vairāk nekā viena valsts vai teritorija, izcelsmes valsts ir tā, kurā veikta pēdējā būtiskā, ekonomiski pamatotā pārstrāde vai apstrāde, kas beidzas ar jauna produkta saražošanu vai ir svarīga tā ražošanas stadija.Tomēr konkrētajā gadījumā VID secināja,...

Pārdodot nekustamo īpašumu, var rasties jautājums, kad darījumam ir jāpiemēro pievienotās vērtības nodoklis (PVN). Kā skaidro Valsts ieņēmumu dienests, PVN piemērošana darījumiem ar nekustamo īpašumu Latvijā ir atkarīga no nekustamā īpašuma veida.Pievienotās vērtības nodokļa likuma (turpmāk — PVN likums) 52. panta pirmās daļas 24. punkts nosaka, ka ar PVN neapliek nekustamā īpašuma pārdošanu, izņemot nelietota nekustamā īpašuma pārdošanu un apbūves zemes pārdošanu. Lai reģistrēts nodokļa maksātājs noteiktu, vai nekustamā īpašuma pārdošanas darījumam ir jāpiemēro PVN, ir jānosaka, vai nekustamais īpašums ir uzskatāms par nelietotu vai lietotu nekustamo īpašumu, vai zemei ir apbūves zemes statuss, ņemot vērā PVN likuma 1. panta 1. punktā un 12. punktā noteikto.Kas ir nelietots nekustamais īpašumsPVN likuma 1. panta 12. punkts nosaka, kas ir nelietots nekustamais īpašums. Tā ir:jaunuzcelta ēka vai būve (arī tajā iemontētās stacionārās iekārtas), vai tās daļa, ja to pēc pieņemšanas ekspluatācijā neizmanto, un ar to saistīta zemes vienība vai zemes vienības daļa;jaunuzcelta ēka vai...

Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas deputāti 9. septembrī atbalstīja grozījumus Uzturlīdzekļu garantiju fonda likumā, kas paredz, ka Uzturlīdzekļu garantiju fonds (UGF) no kredītinformācijas birojiem saņems informāciju arī par kreditora nosaukumu un numuru.Minētie grozījumi bija jāskata komisijā otrajā lasījumā, tomēr pēc Saeimas Juridiskā biroja ieteikuma tika sagatavots atsevišķs komisijas likumprojekts, kuru nākamajā parlamenta sēdē komisija lūgs apstiprināt steidzamības kārtā gan pirmajā, gan otrajā lasījumā.Tas saistīts ar vairākiem iepriekš izteiktiem deputātu priekšlikumiem, kuru galvenā būtība bija paredzēt, ka UGF bērnam izmaksā tādu pašu minimālo summu mēnesī, kāda ir noteikta bērna vecākam. Proti, šobrīd UGF bērnam, par kuru uzturlīdzekļus nemaksā kāds no vecākiem, var izmaksāt minimālo summu, kas ir mazāka, nekā būtu jāmaksā tam vecākam, kas pilda savas saistības. Taču komisijas vadītāja Inese Lībiņa-Egnere norādīja, ka, lai arī patlaban nav izdomāts, kur tam ņemt līdzekļus. Pēc Tieslietu ministrijas aplēsēm tie būtu aptuveni 20 miljoni eiro gadā.Grozījumi, ar kuriem komisijas deputāti nolēma virzīties tālāk, tiek...

Paredzams, ka diskusijas par imigrācijas noteikumu stingrāku vēršanu un darbaspēka trūkumu Latvijā tik drīz nenorims. Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs ir izsludinājis jauno Imigrācijas likumu, un tas stāsies spēkā 2026. gada 15. septembrī. Tomēr valsts vēlme visu stingrāk kontrolēt sastapusies ar pamatīgu biznesa vides pretestību - uzņēmēji atklāti brīdina, ka pārmērīgi ierobežojumi nodarīs pāri valsts ekonomikai.Gan Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK), gan Ārvalstu investoru padome Latvijā (FICIL) uzsver: nošķirt drošību no valsts attīstības vajadzībām ir pareizi, taču cīņa ar nelegālo migrāciju nedrīkst nozīmēt koka nociršanu kopā ar sausajiem zariem. LDDK ģenerāldirektors Kaspars Gorkšs norāda, ka pašreizējie risinājumi nevis novērš Iekšlietu ministrijas pašas identificētās problēmas - vājo kontroli un sadrumstalotos valsts datus -, bet gan tikai uzliek papildu finansiālo un administratīvo slogu godīgiem uzņēmumiem.Situācija kļūst vēl saspringtāka, ja paskatās uz skaitļiem. Eiropas Komisija prognozē, ka līdz 2100. gadam Latvijas iedzīvotāju skaits varētu sarukt par vairāk nekā trešdaļu. Šādā demogrāfiskajā bedrē kvalificētu specālistu un investīciju...

Lasot dažādas publikācijas, kā arī autores profesionālā darbība ļauj izdarīt pieņēmumu, ka par pašnodarbināto iedzīvotāji izvēlas kļūt galvenokārt trīs iemeslu dēļ: lai uzsāktu savu biznesu, lai piepelnītos un retākos gadījumos — darba devēju mudināti. Bet, neatkarīgi no iemesla, kļūstot par pašnodarbināto, līdz ar to nāk arī atbildība par nodokļu, tostarp valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI), veikšanu. Lai gan visbiežāk pašnodarbinātie apzinās un ir gatavi maksāt nodokļus, tomēr šķiet, ka biežāk tas ir saistīts ar pienākumu pret valsti, ne sevis pasargāšanu situācijās, kad nav iespējams pelnīt.Lai iegūtu plašāku skatu uz reālo situāciju, autore 2026. gada pavasarī sociālajos medijos izplatīja aptauju, kurā aicināja pašnodarbinātos dalīties gan ar pieredzi, gan zināšanām un attieksmi pret sociālajām iemaksām. Nedēļas laikā atsaucās 61 respondents, kuru viedoklis apkopots šajā rakstā.Ne mazāk svarīgi ir aplūkot kopējo situāciju ar pašnodarbināto skaita dinamiku pēdējo gadu laikā. Šim nolūkam 1. tabulā apkopota Valsts ieņēmumu dienesta (VID) statistika par pašnodarbināto personu skaitu, kas...

Latvijas Republikas Senāts atcēlis Administratīvās apgabaltiesas lēmumu un piemērojis pagaidu aizsardzību SIA “SS”, apturot Konkurences padomes (KP) noteikto pienākumu trīs mēnešu laikā pārstrādāt tiešsaistes sludinājumu platformas ss.lv lietošanas noteikumus. Senāts atzina, ka uzņēmumam noteiktā pienākuma tūlītēja izpilde var radīt būtisku kaitējumu, turklāt KP lēmumā nav pietiekami pamatots, kāpēc tieši šādi pasākumi konkrētajā gadījumā ir nepieciešami un samērīgi.Senāta lēmums ir būtisks ne tikai konkrētajam strīdam, bet arī konkurences tiesību piemērošanai. No tā izriet, ka, uzliekot uzņēmumam tiesisku pienākumu pēc konkurences tiesību pārkāpuma konstatēšanas, iestādei jāspēj pamatot ne tikai ko uzņēmumam jādara, bet arī kāpēc tieši šāds pienākums ir nepieciešams konkrētajā situācijā.Īpaši nozīmīgi tas ir gadījumos, kad pienākuma izpilde prasa būtiskas izmaiņas uzņēmuma iekšējos procesos, informācijas sistēmās vai darbības modelī. Šādās situācijās jāvērtē ne tikai izpildes izmaksas, bet arī iespējamās ilgtermiņa un grūti atgriezeniskās sekas.Strīds par platformas lietošanas noteikumiemKP 2026. gada 5. martā konstatēja SIA “SS” dominējošā stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, kas izpaudās kā sludinājumu...

Sākot ar 2027. gada 1. janvāri, stāsies spēkā jaunie Ministru kabineta noteikumi par uzņēmējdarbības riska valsts nodevu, saglabājot līdzšinējo nodevas likmi un maksāšanas kārtību, kā arī nosakot saņemto līdzekļu sadali starp darbinieku aizsardzību un valsts budžetu.Nemainīga likme un atvieglojumi lauksaimniekiemSaskaņā ar izstrādāto noteikumu projektu uzņēmējdarbības riska valsts nodevas (URVN) apmērs 2027. gadā paliks nemainīgs — 0,36 eiro mēnesī par katru darbinieku, ar kuru nodibinātas darba tiesiskās attiecības. Lai mazinātu administratīvo slogu, darba devējiem aprēķinātā nodeva par pārskata mēnesi vienotajā nodokļu kontā būs jāiemaksā līdz nākamā mēneša 23. datumam.Noteikumos saglabāts arī izņēmums: par darbiniekiem, par kuriem tiek maksāts sezonas laukstrādnieku ienākuma nodoklis, nodeva nav jāmaksā. Šis nosacījums paredzēts, lai nepalielinātu nodokļu slogu lauksaimniekiem un stimulētu jauniešu līdz 18 gadu vecumam nodarbināšanu vasaras brīvdienās un sezonas darbos.Plānotie ieņēmumi un līdzekļu sadalījumsKopējie URVN ieņēmumi 2027. gadā tiek plānoti 3 122 362 euro apmērā. Iekasētie līdzekļi tiks sadalīti šādi:63,51 % jeb 1 983 014 eiro tiks...

Nereti esam liecinieki, ka birojos, tirdzniecības centros vai dažādu iestāžu uzgaidāmajās telpās varam aplūkot tur izvietotos mākslas darbus. Kāds šos darbus rada, kāds nopērk un kāds arī ar tiem tirgojas. Rakstā apskatīsim nodokļu piemērošanu darbībās ar mākslas darbiem gan no pircēja, gan pārdevēja puses. Vispirms nodefinēsim, ko šī raksta ietvaros, uzskatīsim par mākslas darbu, autoru, mākslas darba pārdevēju un patērētāju.Nodokļu piemērošanai (piemēram, īpašajam pievienotās vērtības nodokļa (PVN) režīmam darījumiem ar lietotām mantām un mākslas darbiem) jēdziens ir stingri materiāli klasificēts. Atbilstoši tiesību aktiem par mākslas darbiem uzskata šādas preces:Gleznas, kolāžas, zīmējumi un pasteļi, ko pilnībā ar roku darinājuši mākslinieki (izņemot rūpnieciski apgleznotus priekšmetus).Oriģinālie tēlniecības (skulptūru) darbi un statujas no jebkura materiāla, ko pilnībā veidojis pats mākslinieks.Mākslinieka veidoti lējumi (skulptūrām), kuru skaits ir ierobežots (parasti ne vairāk kā 8 kopijas) un kuru tapšanu uzraudzījis pats autors vai viņa tiesību pārņēmēji.Oriģinālie estampi, novilkumi un litogrāfijas, ko autors parakstījis un numurējis ierobežotā tirāžā tieši no...

Masu pasākumos arvien biežāk dzērienu pasniegšanai izmanto daudzkārt lietojamas glāzes, par kurām apmeklētājs papildus dzēriena cenai samaksā depozītu. Kā šādas summas uzskaitīt grāmatvedībā un kad tām piemērojams PVN?Skaidro Edgars Bisenieks, jurists PVN jomā.Ja apmeklētājs glāzi pēc pasākuma atgriež, par to samaksātā summa uzskatāma par drošības naudu, un PVN tai nav jāpiemēro. Šādā gadījumā uzņēmums saņem depozītu ar nosacījumu, ka tas tiks atmaksāts, ja glāze tiks nodota atpakaļ.Citādi ir tad, ja glāze netiek atgriezta. Šādā gadījumā uzskatāms, ka glāze ir pārdota, līdz ar to noticis preču piegādes darījums, kam piemērojams 21% PVN.Tādēļ grāmatvedībā būtiska ir precīza glāžu kustības uzskaite. Uzņēmumam jāspēj noteikt, cik glāžu izsniegtas, cik atgrieztas un cik nav atgrieztas. Tieši par neatgrieztajām glāzēm saņemtās summas kļūst par ar PVN apliekamu darījumu.Piemēram, ja pasākuma laikā apmeklētājiem izsniegtas 1000 glāzes, bet pēc pasākuma atgrieztas 900, tad 100 glāzes uzskatāmas par pārdotām. Par šīm glāzēm saņemtā summa jāuzrāda kā ar PVN apliekams darījums.Tātad depozīta...

Valdības 8. septembra sēdes darba kārtībā ir Labklājības ministrijas (LM) sagatavotais informatīvais ziņojums par ieceri no 2027. gada pakāpeniski ieviest bāzes pensiju.LM piedāvā no 2027. gada 1. janvāra sākt bāzes pensijas ieviešanu Latvijā dzīvojošajiem vecuma pensijas saņēmējiem, kuri sasnieguši vismaz 85 gadu vecumu. Iecerēts palielināt piemaksu par apdrošināšanas stāžu, kas uzkrāts līdz 1995. gada beigām, kā arī ieviest jaunu piemaksu par stāžu no 1996. gada 1. janvāra.Pēc tam bāzes pensijas saņēmēju loku paredzēts paplašināt ik pēc trim gadiem pa piecu gadu vecuma grupām. No 2030. gada to saņemtu pensionāri no 80 gadu vecuma, no 2033. gada - no 75 gadu vecuma, no 2036. gada - no 70 gadu vecuma, savukārt no 2039. gada - visi vecuma pensijas saņēmēji no 65 gadu vecuma.Lai īstenotu piedāvājumu, nepieciešami grozījumi likumā "Par valsts pensijām", kā arī vairākos citos likumos, tai skaitā izdienas pensiju regulējošajos normatīvajos aktos.Ministrijas piedāvājums paredz bāzes pensijas ieviešanu sākt no 2027. gada 1....