JAUNUMI

Lietā skatīts jautājums, vai prēmija tiek ņemta vērā vidējās apdrošināšanas iemaksu algas aprēķinā ja tā ir izmaksāta laikā, kad persona ir bijusi grūtniecības atvaļinājumā un saņēmusi maternitātes pabalstu.Senāta administratīvo lietu departamenta 10.12.2025. spriedums lietā Nr. A420254522, SKA–250/2025Pieteicēja 2022. gada 8. jūnijā vērsās Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā (turpmāk — aģentūra) ar iesniegumu par vecāku pabalsta piešķiršanu.Ar aģentūras 2022. gada 9. jūnija lēmumu pieteicējai tika piešķirts vecāku pabalsts, aprēķinot vidējo apdrošināšanas iemaksu algu, taču aprēķinā netika iekļauti darba devēja 2022. gada aprīlī izmaksātie ienākumi — prēmija 4230 eiro apmērā, jo šajā laikā pieteicēja atradās grūtniecības atvaļinājumā un saņēma maternitātes pabalstu.Pieteicēja nepiekrita šādam aprēķinam un apstrīdēja lēmumu, uzskatot, ka prēmija ir jāņem vērā, jo tā ir daļa no viņas ienākumiem. Ar aģentūras lēmumu sākotnējais lēmums tika atstāts negrozīts. Pieteicēja vērsās tiesā, lūdzot izdot viņai labvēlīgāku administratīvo aktu un pārrēķināt vecāku pabalstu. Administratīvā apgabaltiesa ar 2024. gada 6. jūnija spriedumu pieteikumu noraidīja, atzīstot, ka prēmija, kas...

Uzņēmuma darbības izbeigšana un tam sekojošais likvidācijas process ir sarežģīts posms, kurā īpaša vērība jāvelta nodokļu saistību precīzai izpildei, it īpaši attiecībā uz likvidācijas kvotas aplikšanu ar uzņēmumu ienākuma nodokli (UIN). Likvidācijas kvota pēc savas būtības ir uzskatāma par nosacīti sadalīto peļņu, ko veido pozitīva starpība starp likvidējamā nodokļu maksātāja pašu kapitāla vērtību un dalībnieka sākotnēji ieguldīto summu. Aprēķinot šo vērtību, ir svarīgi ņemt vērā ne tikai uzkrātos līdzekļus, bet arī tādu vērtības pieaugumu, kas radies, ja kāds kreditors ir atteicies no savām prasībām pret uzņēmumu. Šāda kapitāla pieauguma pielīdzināšana peļņas sadalei nozīmē, ka izmaksājamās summas, neatkarīgi no tā, vai tās saņem fiziskas vai juridiskas personas, kļūst par UIN objektu.Viens no komplicētākajiem aspektiem šajā procesā ir "vecās" peļņas apstrāde, proti, tās peļņas daļas, kas uzņēmuma bilancē fiksēta līdz 2017. gada 31. decembrim. Lai gan vispārējie normatīvie akti tiešā veidā nesniedz skaidrojumu par šīs vēsturiskās peļņas iekļaušanu ar nodokli apliekamajā bāzē, Valsts ieņēmumu...

Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumā noteikts, ka gada pārskatu sabiedrība iesniedz ne vēlāk kā mēnesi pēc gada pārskata apstiprināšanas un ne vēlāk kā piecus mēnešus pēc pārskata gada beigām. Vidēja sabiedrība, liela sabiedrība un koncerna mātes sabiedrība, kura sagatavo konsolidēto gada pārskatu, ne vēlāk kā septiņus mēnešus pēc pārskata gada beigām.Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma subjekti gada pārskatus iesniedz tikai elektroniski, tas nozīmē, ka gada pārskata atvasinājumu elektroniskā formā (elektronisku norakstu) iesniedz, izmantojot elektroniskā noraksta formas Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Elektroniskajā deklarēšanas sistēmā (EDS). Elektroniskā noraksta formas noteiktas Ministru kabineta 2016. gada 21. jūnija noteikumos Nr. 399 “Noteikumi par sabiedrību sagatavoto finanšu pārskatu vai konsolidēto finanšu pārskatu elektroniskā noraksta formu”. • Bilances elektroniskā noraksta forma atbilst Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma 1. pielikuma shēmas "Bilances shēma" bilances posteņiem. • Peļņas vai zaudējumu aprēķina elektroniskā noraksta forma atbilst Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma 2. pielikuma...

Latvijas Republikas Senāta 2025. gada 25. augusta spriedums lietā Nr. SKA–130/2025 sniedz būtisku skaidrojumu par to, kā aprēķināms iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN), ja tiek atsavināts nekustamais īpašums, kas saimnieciskajā darbībā izmantots tikai daļēji. Latvijas Republikas Senāta Administratīvo lietu departaments izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta, pamatojoties uz pieteicējas pieteikumu par Valsts ieņēmumu dienesta (VID) lēmuma atcelšanu un pārmaksātā IIN atmaksāšanu, kas saistīts ar nekustamā īpašuma atsavināšanas darījumu. Senāts, izskatot VID kasācijas sūdzību, atstāja negrozītu Administratīvās apgabaltiesas 2023. gada 6. decembra spriedumu un noraidīja VID sūdzību.Strīdus pamatā — apliekamā ienākuma noteikšanas metodeSenāta skatītais strīds radās pēc tam, kad VID veica IIN auditu un koriģēja pieteicējas deklarēto nodokli par nekustamā īpašuma (daudzdzīvokļu nama) atsavināšanu.Pieteicēja dzīvesvietu bija deklarējusi vienā no nama dzīvokļiem — dzīvoklī Nr. 3. Tā kā šis dzīvoklis piederēja pieteicējai vairāk nekā 60 mēnešus, tiesa atzina, ka ienākums, kas gūts no dzīvokļa Nr. 3 atsavināšanas, nav apliekams ar IIN saskaņā ar likuma «Par iedzīvotāju...

Saeimā 16. aprīlī pieņemti grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu” , kas paredz vairākas izmaiņas sociālās apdrošināšanas kārtībā.Viena no izmaiņām attiecas uz kalendāra dienām taksācijas gadā, par kurām darba ņēmējam proporcionāli nepiemēro minimālo obligāto iemaksu objektu (trīs minimālās algas ceturksnī). Papildus līdzšinējiem izņēmumiem likums tagad paredz, ka minimālais iemaksu objekts netiek piemērots arī šādos gadījumos:ja darba ņēmējs atrodas dīkstāvē paša vainas dēļ;ja viņš ir atstādināts no darba bez darba algas saglabāšanas;ja viņam piešķirts atvaļinājums bez darba algas saglabāšanas, lai aprūpētu tuvu personu.Par tuvu personu šajā gadījumā uzskata laulāto, partneri, vecāku, bērnu vai citu ģimenes locekli, kā arī personu, kas dzīvo vienā mājsaimniecībā un kurai nopietna medicīniska iemesla dēļ nepieciešama būtiska aprūpe vai atbalsts (aprūpētāja atvaļinājums).Tāpat grozījumi nosaka, ka turpmāk minimālās obligātās iemaksas varēs neveikt par visām personām ar invaliditāti, t.i., arī par personām ar 3. grupas invaliditāti (līdz šim bija noteikts, ka no iemaksām atbrīvotas personas ar 1. un 2. grupas invaliditāti).Izmaiņas...

Datu valsts inspekcijā bieži vien vēršas uzņēmumu pārstāvji, paužot neizpratni par to, ka viņu vārdi, uzvārdi un pat personas kodi ir publiski pieejami Uzņēmumu reģistrā. Viņus uztrauc arī tas, ka šos datus savām vajadzībām apkopo un tālāk izplata citi komersanti, sniedzot ziņas par uzņēmumu amatpersonām jebkuram interesentam kā daļu no informācijas par uzņēmumu.Inspekcija jau iepriekš ir sniegusi viedokli par personas datu publisku pieejamību Uzņēmumu reģistrā, skaidrojot, ka šādu personas datu apstrādi nosaka normatīvais regulējums. Tas paredz, ka Uzņēmumu reģistram ir pienākums padarīt uzņēmumu pārstāvēttiesīgo personu datus publiski pieejamus.Attiecībā uz šādu publiski pieejamu datu izmantošanu privātu organizāciju komerciālos nolūkos, jāzina, ka normatīvie akti pieļauj arī šādu datu atkalizmantošanu - iestādes rīcībā esošas un iestādes radītas vispārpieejamas informācijas izmantošanu komerciālam vai nekomerciālam mērķim, kas nav šīs informācijas radīšanas sākotnējais mērķis, ja to dara privātpersona, kura iestādes rīcībā esošo informāciju izmanto, neveicot valsts pārvaldes uzdevumus.Lai arī šāda apstrāde tiek pieļauta normatīvajā regulējumā, organizācijai kā pārzinim...

Eiropas Savienības Tiesa 2026. gada 12. martā sagatavoja spriedumu lietā Nr. C150/25 BX pret État belge1, kurā tika skatīts nodokļu tiesību piemērotājiem būtisks jautājums par citā dalībvalstī gūtiem ienākumiem no profesionālās darbības un to aplikšanu ar nodokli, iespējamu diskrimināciju un noteiktu ar darba ņēmēja personīgo un ģimenes stāvokli saistītu nodokļu priekšrocību zaudēšanu.Lietā strīds nacionālajā tiesā skāra starp Beļģiju un Franciju 1964. gada 10. martā noslēgto Konvenciju2 par nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanu un abpusējas administratīvās un juridiskās palīdzības noteikumiem ienākumu nodokļu jomā (turpmāk tekstā — «Beļģijas un Francijas nodokļu konvencija»). Tādējādi EST, sagatavojot spriedumu, ir pievērsusies arī EST kompetences izvērtējumam, uzsverot: «Tiesas kompetencē nav lemt par to, vai dalībvalsts, iespējams, ir pārkāpusi ar vienu vai vairākām citām dalībvalstīm noslēgtas konvencijas normas, kuru mērķis ir novērst vai mazināt no valstu nodokļu sistēmu līdzāspastāvēšanas izrietošās negatīvās sekas. Tās kompetencē nav arī aplūkot saikni starp valsts pasākumu un tādas konvencijas par nodokļu dubultas uzlikšanas novēršanu noteikumiem...

Saeimas 16. aprīlī trešajā lasījumā pieņemtās izmaiņas likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu” paredz būtisku pavērsienu pašnodarbināto, mikrouzņēmumu nodokļa (MUN) maksātāju un intelektuālā īpašuma ienākumu saņēmēju nodokļu režīmā, atceļot pienākumu veikt minimālās valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (MVSAOI) tajos ceturkšņos, kad ienākumi vidēji mēnesī nesasniedz valstī noteikto minimālo algu. Turpmāk sociālās iemaksas jāveic tikai no faktiskajiem ienākumiem.Minimālo iemaksu aprēķina un maksāšanas atcelšanaLīdz šim spēkā esošā kārtība noteica, ka, ja pašnodarbinātā ienākumi nesasniedza minimālo algu (trīs minimālās algas ceturksnī), personai bija pienākums veikt minimālās iemaksas pensiju apdrošināšanai 10% apmērā no starpības starp faktiskajiem ienākumiem un minimālo iemaksu objektu (papildus 10% iemaksām no faktiskajiem ienākumiem), ja pašnodarbinātais nebija iesniedzis apliecinājumu par plānotajiem ienākumiem, ka tie nesasniegs obligāto iemaksu objekta minimālo apmēru.Jaunā kārtība paredz atbrīvošanu no šīm MVSAOI. Likuma 20.4 pants papildināts ar nosacījumu, ka minimālo obligāto iemaksu objektu nepiemēro pašnodarbinātajam, mikrouzņēmumu nodokļa maksātājam un ienākuma no intelektuālā īpašuma saņēmējam. Tāpat no likuma tiek izslēgta 20.4...

Iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) attaisnoto izdevumu jautājums tiks skatīts nākamajā nodokļu politikas pārskatīšanas ciklā, vērtējot to kopsakarībā ar kopējo IIN politiku, kā arī valsts un pašvaldību budžetu iespējām, pauž Finanšu ministrija (FM), komentējot Veselības ministrijas (VM) plānu IIN atmaksas sistēmu papildināt ar izmaksām par medicīniskajām ierīcēm diabēta pacientiem.FM vērsa uzmanību, ka līdz šim valdības īstenotā nodokļu un sociālā politika pēdējos gados ir bijusi mērķtiecīgi vērsta uz ienākumu nevienlīdzības mazināšanu un iedzīvotāju rīcībā esošo ienākumu palielināšanu, īpašu uzmanību pievēršot cilvēkiem ar zemiem un vidējiem ienākumiem, pensionāriem un ģimenēm ar bērniem.Pēdējās būtiskās nodokļu izmaiņas, kas stājās spēkā 2025. gadā, tika konceptuāli atbalstītas 2024. gada 6. septembrī Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes sēdē, kurā uz paritātes pamatiem ir pārstāvēta valdība, Latvijas Darba devēju konfederācija un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība. Atbilstoši šajā sēdē atbalstītajam nodokļu politikas pārskatīšanas scenārijam FM 2024. gada 19. septembrī Ministru kabinets iesniedza informatīvo ziņojumu "Par valsts budžeta ieņēmumu un nodokļu politikas pārskatīšanu 2025.-2027....

Saeima 16. aprīlī otrajā lasījumā atbalstīja grozījumus Civilprocesa likumā (CPL), kas paredz ieviest pilnībā automatizētu saistību piespiedu izpildes pieteikumu procesu Tiesu informatīvajā sistēmā (TIS).Iecerēts, ka izmaiņas likumā palīdzēs samazināt tiesu noslodzi un administratīvo slogu.Plānotās izmaiņas paredz saistību piespiedu izpildes brīdinājuma kārtības (SPIBK) pilnīgu automatizāciju TIS bezstrīdus lietās, kurās parādnieks atzīst parādu un netiek izšķirts tiesību strīds pēc būtības.Sistēma nodrošinās pieteikumu pieņemšanu, formālo datu pārbaudi un paziņojumu nosūtīšanu, balstoties uz likumā noteiktiem kritērijiem. Šādos gadījumos netiek vērtēta parāda pamatotība, pierādījumi vai pušu argumenti, un procesa rezultāts ir atkarīgs no noteikto kritēriju izpildes un parādnieka reakcijas.Automatizācija ļaušot tiesām vairāk resursu veltīt lietām, kurās pastāv reāls strīds. Lēmumi tiks ģenerēti tiešsaistē un apliecināti ar kvalificētu elektronisko zīmogu, paredz grozījumu projekts.Plānots, ka jaunais automatizētais risinājums sāks darboties šogad. Tas paātrinās parādu piedziņas procesu, vienlaikus neietekmējot personām pieejamo tiesību un pienākumu apjomu, jo nemainīs SPIBK procesu pēc būtības. Izmaiņas mazinās birokrātisko slogu un izmaksas, nodrošinot sabiedrībai skaidrāku...

Lai gan tiek uzskatīts, ka atvaļinājumu laiks ir vasara, tomēr jautājumos par šo tematu nākas konsultēt grāmatvežus neatkarīgi no gadalaika. Tāpēc šajā rakstā apskatīti visi atvaļinājuma veidi, kādus noteic Darba likums, un kādi aprēķini grāmatvedim jāveic.Atvaļinājumu veidiDarba likums definē septiņus atvaļinājuma veidus:ikgadējais apmaksātais atvaļinājums;papildatvaļinājums;atvaļinājums bez darba samaksas saglabāšanas;grūtniecības un dzemdību atvaļinājums;atvaļinājums bērna tēvam, adoptētājiem vai citai personai;bērna kopšanas atvaļinājums;mācību atvaļinājums.Ikgadējais apmaksātais atvaļinājumsDarba likuma 149. pants noteic, ka ikvienam darbiniekam ir tiesības uz ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu un tas nedrīkst būt īsāks par četrām kalendāra nedēļām, neskaitot svētku dienas. Tas nozīmē, ja atvaļinājuma laikā iekrīt svētku dienas, tad par tām jāpagarina atvaļinājuma laiks, proti, ja 28 kalendāra dienu laikā, kuras noteiktas kā atvaļinājums, ir viena svētku diena, tad darbiniekam atvaļinājuma periods būs 29 kalendāra dienas, un apmaksātas šajā periodā būs darba dienas.Personām, kuras ir jaunākas par 18 gadiem, piešķir vienu mēnesi ilgu ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu.Ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu kārtējā gadā var piešķirt pa daļām, taču...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) ir publicējis aktuālāko metodiskā materiāla versiju par nodokļiem no nekustamā īpašuma izīrēšanas un iznomāšanas, kurā iestrādātas būtiskas izmaiņas, kas stājušas spēkā līdz ar 2026. gada aprīli. Salīdzinājumā ar iepriekšējo materiālu, kas tika aktualizēts 2025. gada novembrī, jaunākajā dokumentā ir veiktas vairākas svarīgas korekcijas, kas ietekmē gan pašnodarbināto maksājumus, gan ienākumu deklarēšanas kārtību.Būtiskākās izmaiņas saistībā ar minimālās algas pieaugumuGalvenais iemesls materiāla aktualizācijai ir minimālās mēneša darba algas palielināšanās. Ja 2025. gadā minimālā alga bija 740 eiro, tad no 2026. gada tā ir pieaugusi līdz 780 eiro. Tā kā valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) objekts ir tieši saistīts ar minimālās algas apmēru, jaunajā materiālā ir:precizēts VSAOI iemaksu apmērs pašnodarbinātajiem – nekustamā īpašuma apsaimniekotājiem. Tagad, ja ienākumi mēnesī sasniedz 780 eiro, VSAOI 26,59 % apmērā jāveic vismaz no šīs summas (iepriekš – no 740 eiro);atjaunoti aprēķinu piemēri, kuros iestrādāta jaunā 780 eiro likme, palīdzot nodokļu maksātājiem precīzāk izprast savas saistības...

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija 15. aprīlī pirms Publisko iepirkumu likuma grozījumu skatīšanas trešajā lasījumā Saeimā samazināja sākotnēji publisko iepirkumu reformā plānotos iepirkumu sliekšņus jeb robežvērtības, kā arī noteica jauno sliekšņu spēkā stāšanos no 2028. gada.Vienlaikus komisija nolēma, ka galīgais balsojums par likumprojektu trešajam lasījumam notiks pēc nedēļas, 21. aprīlī, pamatojot šo lēmumu ar nepieciešamību vēl precizēt dažus likumprojekta pantus un pārejas noteikumus.Saeimā iepriekš divos lasījumos atbalstītā publisko iepirkumu reforma ar grozījumiem Publisko iepirkumu likumā paredzēja atteikšanos no nacionālā līmeņa mazajiem iepirkumiem, saglabājot tikai Eiropas Savienības (ES) līmenī noteiktos publisko iepirkumu sliekšņus - 143 000 eiro precēm un pakalpojumiem un 5,538 miljoni eiro būvdarbiem. Attiecīgi preču un pakalpojumu iepirkumos slieksni bija paredzēts celt no pašreizējiem 10 000 eiro līdz 143 000 eiro, bet būvdarbu iepirkumos - no 20 000 eiro līdz 5,538 miljoniem eiro.Tomēr pēc vairāk nekā mēnesi ilgušajām diskusijām darba grupās ar iesaistītajām organizācijām pirms skatīšanas trešajā lasījumā nolemts vienoties...

Nepaspējot uzklausīt visas iesaistītās puses, Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija 15. aprīlī nolēma nākamajā sēdē turpināt skatīt Iekšlietu ministrijas (IeM) likumprojektu, kas paredz ieviest obligātu priekšapmaksas SIM karšu lietotāju reģistrāciju no šā gada 1. oktobra, vienlaikus paredzot izņēmumu līgumiem, kas noslēgti līdz šim datumam.Komisijas sēdē deputāti galvenokārt pauda atbalstu likumprojekta mērķim mazināt telefonkrāpniecības riskus, tomēr deputāti izteica arī šaubas, vai SIM karšu obligāta reģistrācija šos riskus mazinās.Tāpat nozares pārstāvošās organizācijas ir paudušas bažas par papildu administratīvo slogu elektronisko sakaru operatoriem un aicināja veikt padziļinātu citu Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu pieredzes analīzi, vai līdzīgs regulējums faktiski ir samazinājis krāpniecību un organizēto noziedzību.Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) vēstulē komisijai teikts, ka LDDK atbalsta krāpniecības mazināšanas iniciatīvas, taču LDDK ieskatā šāds risinājums ir sasteigts un uzliek nesamērīgu slogu elektronisko sakaru operatoriem, kuriem jāparedz gan būtiskas izmaksas sistēmu straujai izveidei un pielāgošanai, gan jaunu klientu identifikācijas mehānismu ieviešanai un citi aspekti.Tādējādi LDDK aicināja...

Līdz mazo sabiedrību gada pārskata iesniegšanas termiņam laika nav vairs palicis daudz. BILANCES AKADĒMIJA piedāvā detalizēta un praktiska kursa videoierakstu par gada pārskata sagatavošanas prasībām — no sabiedrību kategorijām un posteņu norādīšanas līdz bilances, PZA un finanšu pārskata pielikuma sagatavošanai. Īpaša uzmanība pievērsta vadības aplēsēm, krājumu novērtēšanai, kļūdu labojumiem, periodizācijai un notikumiem pēc bilances datuma. Šis kurss būs noderīgs gan pieredzējušiem grāmatvežiem, gan tiem, kas vēlas pārliecināties, ka pārskats sagatavots korekti un atbilstoši normatīvajām prasībām.Gada pārskats 2025. Mazas sabiedrības gada pārskata sagatavošanas pamatprincipiLektore Laila Kelmere, Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes un EKA vieslektore, GFK docente, praktizējoša grāmatvede, SIA «L.Kelmeres birojs» valdes locekle. Kursu ieraksts veikts 2026. gada 23. un 24. februārī. 2 nodarbību videoieraksta ilgums ~ 6 h.Ja pietrūkst laika skatīties kursu videoierakstu, iesakām noderīgas zināšanas atkārtot, noskatoties laika ziņā īsāku un koncentrētāku e-semināra videoierakstu:Gada pārskats. 2025. gada pārskata sagatavošanas praktikums Lektore Ieva Liepiņa, Mag. oec., Sertificēta nodokļu konsultante, zvērināta revidente, SIA...