JAUNUMI

Ministru prezidente Evika Siliņa 14. maijā paziņoja par demisiju, līdz ar to ir kritusi arī viņas vadītā valdība. Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs 15. maijā plāno tikties ar pārstāvjiem no visām Saeimas frakcijām, lai konsultētos par pašreizējo politisko situāciju. Valsts prezidenta ieskatā, neskatoties uz to, ka līdz Saeimas vēlēšanām ir atlikuši pieci mēneši, ir nepieciešama lemtspējīga valdība ar atbalstu Saeimā.Situāciju vēl nestabilāku padarījis fakts, ka tā dēvētās kokrūpnieku lietas izmeklēšanas ietvaros Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) uz procesuālo darbību veikšanas laiku aizturēja zemkopības ministru Armandu Krauzi un bijušo Zemkopības ministrijas (ZM) valsts sekretāru, tagadējo Valsts kanceleja vadītāju Raivi Kronbergu. E. Siliņa pirms demisionēšanas atbrīvoja A. Krauzi no amata, jo nevarot "tolerēt nekādu aizdomu ēnu pār ministriem". Tāpat viņa uz laiku atstādinājusi R. Kronbergu.Investīciju piesaisti Latvijai pašreizējā politiskā krīze, visticamāk, investoru attieksmi būtiski neietekmēs, norāda banku ekonomisti, komentējot valdības krišanu."Galvenie investori Latvijā ir uzņēmumi no demokrātiskām valstīm. Domāju, ka mēs vēlamies to saglabāt...

Konkurences padome (KP) aicina ikvienu mazumtirgotāju ziņot par gadījumiem, kad vairumtirgotāji vai preču piegādātāji nosaka cenas, par kādām tālāk būtu jāpārdod preces gala klientiem. Ziņot par pārkāpumu iespējams, izmantojot anonīmo ziņošanas formu KP tīmekļa vietnē vai izmantojot trauksmes cēlēju mehānismu un saņemot par to pienācīgu tiesisko aizsardzību, vai arī izmantojot oficiālos kanālus – rakstot iesniegumus, izmantojot e-pakalpojumus un citus. Savukārt, ja uzņēmums ir iesaistījies aizliegtā vienošanās, KP aicina ziņot par pārkāpumu Iecietības programmas ietvaros, saņemot pilnīgu atbrīvojumu no soda. Ziņot par pārkāpumiem iespējams šeit. KP aicina uzņēmumus aizpildīt anketu par to pieredzi saistībā ar vertikāliem konkurences ierobežojumiem, lai KP varētu apkopot uzņēmēju pieredzi un identificētu praksē sastopamās problēmsituācijas.Gadiem uzturēts vienots cenu līmenisĪpaši pievērst uzmanību vertikālās konkurences ierobežojumiem KP iesaka, ņemot vērā KP 02.04.2026. pieņemto lēmumu par JURA kafijas automātu cenu fiksēšanu izplatītājiem Latvijā, kā rezultātā par aizliegtu vienošanos tālākpārdošanas cenu noteikšanā un uzturēšanā Latvijas tirgū KP sodījusi JURA kafijas automātu ekskluzīvo izplatītāju...

Latvijā 2025. gadā reģistrēts lielākais jaundibināto uzņēmumu un komersantu skaits pēdējo sešu gadu laikā. Saskaņā ar Uzņēmumu reģistra datiem kopumā dibināti 10 445 jauni uzņēmumi un komersanti, kas ir par 12,07% vairāk nekā 2024. gadā, pirmo reizi kopš 2019. gada pārsniedzot 10 000 robežu.Kopējā statistika par 2025. gadu ir šāda:Latvijā reģistrēti 183 991 aktīvi uzņēmumi un komersanti; populārākā uzņēmējdarbības forma ir sabiedrība ar ierobežotu atbildību (SIA), kas veido vairāk nekā pusi no visiem aktīvajiem uzņēmumiem;turpina pieaugt mazkapitāla SIA popularitāte – šī forma veido 22,51% no kopējā uzņēmumu un komersantu skaita; 2025. gadā aktīvo mazkapitāla SIA skaits pieauga par 7,31% jeb 2820 vienībām.Visbiežāk jaunie uzņēmēji darbojas vairumtirdzniecībā un mazumtirdzniecībā, transporta un uzglabāšanas nozarē, kā arī būvniecībā – kopumā šīs trīs nozares pārstāv 4% no visiem jaundibinātajiem uzņēmumiem.Bankas novērojumi liecina, ka jaunajiem uzņēmumiem būtiskākie finanšu pakalpojumi ir ikdienas maksājumu nodrošināšana, norēķinu kartes un POS termināļi, īpaši mazumtirdzniecības segmentā strādājošajiem uzņēmumiem.“Ņemot vērā uzņēmējdarbības aktivitātes pieaugumu,...

Marta nogalē un aprīļa sākumā publiskajā apspriešanā bija nodots Labklājības ministrijas sagatavotais Darba samaksas pārredzamības likuma projekts, kura pamatmērķis ir nodrošināt tiesības uz vienlīdzīgu darba samaksu par vienādu vai vienādas vērtības darbu, vienlaikus mazinot samaksas atšķirības starp dzimumiem un stiprinot nodarbināto tiesību aizsardzības mehānismus. Šo pavērsienu darba tiesiskajās attiecībās un uzņēmumu iekšējā kultūrā iezīmē 2023. gada maijā pieņemtā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2023/970 par darba samaksas pārredzamību1.Kas turpmāk tiks uzskatīts par «nodarbināto», kādi jauni informēšanas pienākumi gulsies uz darba devēju pleciem un kādas sekas var radīt pat šķietami neliela, nepamatota atalgojuma atšķirība, analizēja ZAB Sorainen eksperti: Edgars Riņķis, vecākais jurists, un Andis Burkevics, zvērināts advokāts un vadošais speciālists tiesību aizsardzības un strīdu risināšanas procesos, šim aktuālajam tematam veltītajā vebinārā. Runātāji detalizēti iztirzāja likumprojekta struktūru, kas balstās uz diviem pīlāriem — darba devēja pienākumu nodrošināt caurskatāmu samaksas sistēmu un nodarbinātā tiesībām šo informāciju saņemt, kā arī, ja nepieciešams, aizstāvēt savas intereses...

Latvijas Darba devēju konfederācijas aicinājums valdībai vērsties Eiropas Komisijā (EK) par darba samaksas pārredzamības prasību ieviešanas atlikšanu, izrādās, nebūtu unikāla situācija Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs. Daļa valstu plāno ieviest direktīvas prasības laikā, taču citās valda atšķirīgs noskaņojums un ieviešanas gatavības pakāpe. Tikmēr EK pagaidām neizrāda gatavību piekāpties. ES Darba samaksas pārredzamības direktīvas ieviešanas process pašlaik atrodas kritiskā fāzē, jo, tuvojoties 2026. gada 7. jūnija termiņam, dalībvalstu rīcība kļūst arvien atšķirīgāka, radot sarežģītu un fragmentētu tiesisko vidi. Kamēr lielākā daļa valstu vēl tikai izstrādā savus noteikumus, Slovākija ir kļuvusi par pārliecinošu līderi, 2026. gada 15. aprīlī kā pirmā pieņemot visaptverošu likumu, kas ievieš direktīvas prasības. Slovākijas modelis paredz ļoti specifiskus pienākumus, piemēram, darba devējiem jau pirms darba intervijas būs jāiepazīstina kandidāti ar paredzamo atalgojumu vai tā diapazonu, savukārt līdz 2026. gada jūlija beigām uzņēmumiem jābūt izstrādātām skaidrām struktūrām, kas definē, ko nozīmē "vienādas vērtības darbs". Šī valsts ir izvēlējusies pakāpenisku pieeju, nosakot, ka...

Valdība otrdien atbalstīja Tieslietu ministrijas (TM) izstrādātos grozījumus Zemes likumiskās lietošanas maksas kompensācijas likumā, kas paredz nodrošināt zemes likumiskās lietošanas tiesiskajās attiecībās esošajiem zemes īpašniekiem tiesības saņemt kompensāciju no valsts par tiesību aizskārumu.Likumprojekts izstrādāts, lai izpildītu Satversmes tiesas (ST) spriedumu, ar kuru secināts, ka atsevišķos piespiedu dalītā īpašuma gadījumos zemes īpašnieku tiesības uz īpašumu ir nepamatoti aizskartas.TM likumprojekta anotācijā skaidrojusi, ka problēma radusies pēc tam, kad no 2025. gada 1. janvāra ieviestas divas atšķirīgas kadastrālās vērtības - fiskālā un universālā.Kā skaidroja TM, nekustamā īpašuma nodokli aprēķina no fiskālās kadastrālās vērtības, savukārt maksu par zemes likumisko lietošanu - no universālās kadastrālās vērtības. Atsevišķos gadījumos universālā kadastrālā vērtība ir zemāka, līdz ar to zemes īpašnieku saņemtā maksa nesedz pat nekustamā īpašuma nodokļa izmaksas.Likumprojekts paredz, ka zemes īpašnieki varēs pieprasīt kompensāciju no valsts, ja likumiskās lietošanas maksa būs mazāka par nekustamā īpašuma nodokļa maksājumu par attiecīgo zemi.Kompensāciju administrēs Valsts zemes dienests, kurā zemes īpašniekiem būs...

Transfertcenu noteikšana un to periodiska koriģēšana starp saistītiem uzņēmumiem ir ierasta starptautiskā biznesa prakse, tomēr tā bieži rada jautājumus par precīzu nodokļu piemērošanu un darījumu atspoguļošanu finanšu pārskatos. Valsts ieņēmumu dienests (VID) savā nesenajā uzziņā ir sniedzis būtisku skaidrojumu par to, kādos gadījumos transfertcenu korekciju rezultātā gūtie ieņēmumi ir vai nav apliekami ar pievienotās vērtības nodokli (PVN) un kurā peļņas vai zaudējumu aprēķina postenī tie ierakstāmi.Konkrētajā gadījumā uzņēmums, kas nodarbojas ar gāzes atsperu ražošanu, veica transfertcenu korekcijas saviem saistītajiem uzņēmumiem Zviedrijā, Dānijā un Lielbritānijā, pamatojoties uz darījumu tīrās peļņas metodi. Uzņēmums izrakstīja rēķinus par kopējo summu 144 000 eiro apmērā, lai saskaņā ar grupas transfertcenu politiku sasniegtu plānoto operatīvās peļņas normu. Būtiski, ka šie rēķini netika izrakstīti par kādu konkrētu papildu preču piegādi vai pakalpojumu sniegšanu, bet gan kā finanšu korekcija peļņas rādītāju izlīdzināšanai.Analizējot situāciju no PVN piemērošanas aspekta, VID norādīja, ka ar nodokli apliekami darījumi ir preču piegāde vai pakalpojumu sniegšana...

Latvijas Republikas Senāts nesenā spriedumā sniedzis būtiskus skaidrojumus par tiesisko darījumu klasifikāciju, uzsverot, ka līguma nosaukums vien nevar noteikt tā juridisko dabu, ja saturs liecina par pretējo. Izskatītajā lietā galvenais strīds bija par to, vai dokuments, kas nosaukts par dzīvokļa īres līgumu, bet neparedz īres maksu, ir uzskatāms par īres vai patapinājuma līgumu. Senāts atzina, ka gadījumos, kad nekustamais īpašums nodots lietošanā bez maksas, darījums kvalificējams kā patapinājums pat tad, ja puses to nodēvējušas par īres līgumu. Šādam nošķīrumam ir izšķiroša nozīme, jo patapinājuma līgums, atšķirībā no likumā noteiktos gadījumos reģistrēta īres līguma, jaunajam īpašniekam parasti nav saistošs.Tiesas ieskatā viena no īres līguma būtiskākajām sastāvdaļām ir tieši īres maksa, kam jābūt patiesai atlīdzībai par lietas lietošanu. Būtiski uzsvērt, ka lietotāja pienākums segt komunālos maksājumus un citus ar dzīvokļa uzturēšanu saistītos izdevumus nepiešķir darījumam atlīdzības raksturu un nepadara to par īres līgumu. Senāts norādīja, ka komunālo pakalpojumu apmaksa primāri sniedz labumu pašam lietotājam,...

Veicot videonovērošanu, organizācijas ne tikai ieraksta un saglabā video materiālus, apskatot tos nepieciešamības gadījumā, bet arī izvēlas skatīt kameru fiksēto reāllaikā. Šādu pienākumu izpilde tiek uzticēta, piemēram, apsardzes darbiniekiem vai dežurantiem. Tas ir efektīvs drošības līdzeklis, jo ļauj nekavējoties reaģēt uz dažādiem incidentiem novērotajā teritorijā, norāda Datu valsts inspekcija (DVI).Gadījumos, kad kameras pietiekamā izšķirtspējā fiksē cilvēku un šis attēls tiek pārraidīts uz monitoru, kur to vēro darbinieks, tiek veikta personas datu apstrāde. Nav būtiski, vai šis attēls tiek uzglabāts ilgāku laika periodu. Pietiek ar to, ka darbinieks, izmantojot automatizētus līdzekļus, tos aplūko un interpretē. Šāda apstrāde ir likumīga tikai tad, ja tai ir atbilstošs pamats. Parasti tas ir organizācijas leģitīmās intereses, proti, aizsargāt īpašumu un rūpēties par klientu un darbinieku drošību, savlaicīgi reaģējot uz riskiem vai problēmām.Papildus jāizvērtē, vai šāda novērošana ir samērīga un vai to pašu mērķi nevar sasniegt ar līdzekļiem, kas mazāk iejaucas cilvēku privātumā. Šādas apstrādes piemērotība jāvērtē kopā...

Raksts ir turpinājums apskatam par aktuālajiem Senāta nolēmumiem publisko iepirkumu lietās. Izslēgšana no dalības iepirkumā neizpildītu nodokļu saistību dēļPublisko iepirkumu likuma 42. panta otrās daļas 2. punkts paredz pretendentu izslēgšanas noteikumu, ja pretendentam piedāvājumu iesniegšanas termiņa pēdējā dienā vai dienā, kad pieņemts lēmums par iespējamu iepirkuma līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu, Latvijā saskaņā ar likumu «Par nodokļiem un nodevām» ir neizpildītas saistības nodokļu jomā. Savukārt atbilstoši likumam «Par nodokļiem un nodevām» nodokļu maksātājam ir neizpildītas saistības nodokļu jomā šādos gadījumos:nodokļu maksātājs nav iesniedzis nodokļu deklarācijas un nodokļu normatīvajos aktos noteiktais nodokļu deklarācijas iesniegšanas termiņš ir pārkāpts vairāk nekā par 15 dienām;nodokļu maksātājam ir Valsts ieņēmumu dienesta administrēto nodokļu (nodevu) parāds un pašvaldības administrēto nodokļu parāds, kura summa atsevišķi vai kopā pārsniedz 150 eiro, izņemot nodokļu maksājumus, kuru maksāšanas termiņš ir pagarināts, sadalīts termiņos, atlikts vai atkārtoti sadalīts termiņos vai attiecībā uz kuriem ir noslēgts vienošanās līgums.Minētais izslēgšanas iemesls saistībā ar neizpildītām nodokļu saistībām...

Mūsdienu uzņēmējdarbības vidē precīza grāmatvedības uzskaite ir ne tikai likuma prasība, bet arī būtisks instruments saimnieciskās darbības analīzei, kur viena no svarīgākajām pozīcijām ir pamatlīdzekļu atzīšana. Galvenais kritērijs, lai objektu klasificētu kā pamatlīdzekli, ir no tā izmantošanas nākotnē sagaidāmais saimnieciskais labums uzņēmumam. Būtiski ņemt vērā, ka šāda aktīva lietderīgās lietošanas laikam ir jābūt ilgākam par vienu parasto darbības ciklu, kas ir periods starp izejmateriālu iegādi un gala preces realizāciju vai pakalpojuma sniegšanu. Tāpat obligāts nosacījums ir iespēja ticami novērtēt objekta iegādes vai izveides izmaksas.Pamatlīdzekļa oficiālā atzīšana uzņēmuma bilancē notiek brīdī, kad tas pārņem visus ar īpašuma tiesībām vai finanšu nomas līgumu saistītos riskus, kā arī iegūst tiesības uz visiem varbūtējiem ieguvumiem, ko šis objekts var sniegt. Interesanti, ka attiecībā uz nekustamo īpašumu normatīvais regulējums pieļauj elastību, ļaujot to atzīt par pamatlīdzekli vēl pirms oficiālas ierakstīšanas zemesgrāmatā, ja vien ir iespējams precīzi noteikt tā sākotnējo vērtību.Katrai sabiedrībai ir tiesības savā grāmatvedības politikā patstāvīgi...

Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) aicina valdību vērsties Eiropas Komisijā (EK) par darba samaksas pārredzamības prasību ieviešanas atlikšanu, informē LDDK.Konfederācijā norāda, ka trešdien, 6. maijā, LDDK padome apstiprināja LDDK nostāju par Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvas par darba samaksas pārredzamību ieviešanu Latvijā. Izvērtējot Labklājības ministrijas (LM) sagatavoto likumprojektu "Darba samaksas pārredzamības likums", LDDK nolēma to nesaskaņot un aicina valdību nekavējoties informēt EK par to, ka Latvija nav gatava pilnvērtīgi ieviest direktīvas prasības noteiktajos termiņos.LDDK ieskatā direktīvas mērķis mazināt nepamatotas darba samaksas atšķirības ir atbalstāms, taču pašreizējais ieviešanas modelis rada nesamērīgu administratīvo, juridisko un finanšu slogu, kura ietekme uz uzņēmējdarbību, darba tirgu un valsts budžetu nav pilnvērtīgi izvērtēta.Tāpat LDDK atzīmē, ka nopietnas neskaidrības saglabājas attiecībā uz darba samaksas datu ziņošanas prasībām. Darba devējiem būs jāievieš jaunas datu uzskaites un analītikas sistēmas, jāpielāgo informācijas tehnoloģiju risinājumi un regulāri jāapkopo detalizēta informācija par atalgojumu. Vienlaikus nav skaidrs, kādā apmērā dati būs jāsniedz, kā praksē nodrošināt...

Finanšu ministrija ir apstiprinājusi Valsts ieņēmumu dienesta (VID) sniegto maksas pakalpojumu cenrādi, kas nosaka VID publisko maksas pakalpojumu veidus, cenas un samaksas kārtību. Lēmums attiecas uz pakalpojumu saņēmējiem, tostarp kases aparātu apkalpojošajiem dienestiem, azartspēļu organizētājiem, nodokļu maksātājiem un citām personām, kuras izmanto VID sniegtos maksas pakalpojumus.Cenrādī iekļauti šādi pakalpojumi:kases aparātu un citu nodokļu maksājumu reģistrēšanas iekārtu plombu realizācija (no 0,16 līdz 0,25 eiro);azartspēļu automātu un iekārtu identifikācijas numura izsniegšana (20,11 eiro);preču muitošana ārpus muitas iestādes darba laika vai atrašanās vietas (izņemot svētku dienas - 88,30 eiro, svētku dienās - 122,74 eiro);atzinuma par iezīmēto (marķēto) naftas produktu atbilstību normatīvo aktu prasībām sagatavošana (68,15 eiro);telpu apakšnoma muitas kontroles punktos Tax Free čeku apstiprināšanas pašapkalpošanās kiosku izvietošanai (15,43 eiro).Noteikts, ka samaksa par pakalpojumiem veicama pirms to saņemšanas atbilstoši VID izsniegtajam rēķinam. Ja persona atsakās no pakalpojuma, naudas atmaksa tiek veikta normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, ņemot vērā, vai pakalpojuma izpilde jau ir uzsākta. Atsevišķi pakalpojumi tiek...

Mūsdienu pasaulē, kuru raksturo pieaugoša nestabilitāte, ģeopolitiskā nenoteiktība, tehnoloģiskās pārmaiņas un strauji mainīgi tirgus apstākļi, daudzas sistēmas un biznesa modeļi, kas gadu desmitiem šķita stabili, zaudē savu uzticamību. Tradicionālās konkurences priekšrocības vairs nav pietiekamas, lai nodrošinātu ilgtspējīgu attīstību ilgtermiņā. Patlaban uzņēmējdarbības noturība arvien vairāk balstās ne tikai finanšu rezultātos, bet arī spējā pielāgoties, sadarboties un radīt vērtību savstarpēji saistītos tīklos vienā ekosistēmā, vai mezo līmenī.Šādā mainīgā vidē koplietošanas ekonomikas principi (Sharing economy principles, Eng.) kļūst īpaši nozīmīgi, tai skaitā sieviešu uzņēmējdarbībā. Piekļuve kopīgām zināšanām, profesionālajiem tīkliem, platformām, kompetencēm un sadarbības partnerībām rada daudz lielāku pielāgošanās spēju nekā izolētas izaugsmes stratēģijas. Noturīgi uzņēmumi vairs netiek veidoti tikai uz īpašumtiesību vai mēroga pamata, bet gan uz uzticēšanos, elastību un spēju mobilizēt kopīgus resursus, reaģējot uz nenoteiktību.Inovācijas kļūst par vienu no būtiskākajiem noturības avotiem. Tomēr inovācijas reti sākas tikai ar tehnoloģijām — tās rodas no izaicinājumiem, kurus uzņēmēji vēlas risināt. Jaunas idejas bieži veidojas no...

Publisko iepirkumu regulējuma mērķis ir nodrošināt iepirkumu atklātumu, piegādātāju brīvu konkurenci, vienlīdzīgu un taisnīgu attieksmi pret tiem, kā arī pasūtītāja līdzekļu efektīvu izmantošanu. Lai šo mērķi sasniegtu, pretendentu iesniegtajiem piedāvājumiem jābūt precīziem un savstarpēji salīdzināmiem.Tādēļ pasūtītāji izstrādā iepirkumu nolikumus, izvirza pretendentiem noteiktas prasības, kā arī piedāvā īpaši sagatavotas formas, kas izmantojamas iesniedzamo piedāvājumu izstrādē. Visu piedāvājumu iesniegšana vienā veidā un formā nodrošina iespēju iesniegtos piedāvājumus kvalitatīvi novērtēt, tos savstarpēji salīdzinot.Attiecībā uz finanšu piedāvājumu dažādos iepirkumos prasības un formas var ļoti būtiski atšķirties. Ir situācijas un iepirkumi, kuros tiek prasīta tikai viena kopējā summa, par kādu pretendents ir gatavs izpildīt pasūtītājam nepieciešamo. Ir iepirkumi, kuros tiek prasīta stundas likme vai cita veida vienības cena. Taču ir arī iepirkumi, kuros piedāvājuma sagatavošana nozīmē detalizētas un plašas tāmes izstrādi, norādot simtiem pozīciju un veicot dažādus aprēķinus. Tieši šajos gadījumos pastāv vislielākais kļūdu risks, turklāt tieši šādos gadījumos kļūdām ir visaugstākā cena, jo izvērstu, detalizētu un...