JAUNUMI

Tieslietu ministrija izstrādājusi Maksātnespējas kontroles dienesta (MKD) reformai nepieciešamos dokumentus, lai no 2026. gada 1. oktobra MKD funkcijas integrētu Tieslietu ministrijā un Tiesu administrācijā. Izstrādātie normatīvo aktu projekti vēl jāapstiprina Ministru kabinetam.Aizvadīto gadu laikā būtiski stiprināta maksātnespējas procesa administratoru profesija un modernizēta maksātnespējas uzraudzības sistēma. Administratoriem ir piešķirts valsts amatpersonas statuss, pilnveidota administratoru eksaminācijas kārtība, izveidots disciplināratbildības institūts, attīstīta Elektroniskā maksātnespējas uzskaites sistēma (EMUS), un stiprināta MKD kapacitāte. MKD ieviesa riskos balstītu uzraudzības sistēmu un mērķtiecīgi un efektīvi izmantoja iestādei pieejamos uzraudzības instrumentus. Ieviesto risinājumu un MKD darbības rezultātā ir samazinājies gan pārkāpumu, gan sūdzību skaits.Reformas gaitā Tieslietu ministrija pārņems ar administratoru amata darbību saistītās funkcijas un administratoru un tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošo personu uzraudzību, tajā skaitā arī sūdzību izskatīšanu. Plānots, ka administratora eksāmenu un kvalifikācijas eksāmenu organizēs un disciplinārlietas saistībā ar profesionālās ētikas pārkāpumiem ierosinās biedrība "Latvijas Maksātnespējas procesa administratoru asociācija", stiprinot nozares pašregulāciju.No šī gada 1. oktobra Tiesu administrācija administrēs...

Lauksaimniecības produktu ražotājiem un pārtikas apritē iesaistītiem pārstrādes uzņēmumiem būs pieejams atbalsts dalībai pārtikas kvalitātes shēmās 2,452 miljonu eiro apmērā, liecina Lauku atbalsta dienesta (LAD) paziņojums.Atbalsts bus pieejams Eiropas Savienības Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai Kopējās lauksaimniecības politikas stratēģiskā plāna 2023.-2027. gadam intervencē "Pārtikas kvalitātes shēmas" trešajā kārtā. Projektu iesniegumu pieņemšana notiks no 9. marta līdz 9. aprīlim.Atbalsta mērķis ir veicināt lauksaimniecības produktu ražotāja un pārtikas apritē iesaistīta pārstrādes uzņēmuma iesaistīšanos pārtikas kvalitātes shēmās, tādējādi sekmējot kvalitatīvu pārtikas produktu ražošanu, apstrādi un pārstrādi un to nokļūšanu mazumtirdzniecībā.Pretendentiem uz atbalstu ir jābūt iesaistītiem bioloģiskās lauksaimniecības shēmā, nacionālajā pārtikas kvalitātes shēmā, aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un aizsargātu cilmes vietas nosaukumu shēmā vai arī garantēto tradicionālo īpatnību shēmā.Tāpat atbalsta pretendenta saimnieciskajai darbībai jābūt reģistrētai Valsts ieņēmumu dienestā vai Uzņēmumu reģistrā, tam ne agrāk kā 2023. gada 1. janvārī jābūt noslēgtam apakšlicences līgumam par nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas norādes lietošanas tiesībām, kā arī ne agrāk kā...

Februāra sākumā Latvijā kopējie nodokļu parādi, ieskaitot aktuālos, apturētos parādus un atmaksas termiņa pagarinājumus, bija 830,763 miljonu eiro apmērā, kas ir par 1,8% vairāk nekā mēnesi iepriekš, liecina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) dati.Tostarp parādi valsts pamatbudžetam 2026. gada 1. februārī bija 352,481 miljona eiro apmērā, kas ir par 4,7% vairāk nekā mēnesi iepriekš, parādi pašvaldību budžetiem veidoja 294,066 miljonus eiro, kas ir par 0,6% mazāk nekā mēnesi iepriekš, bet sociālās apdrošināšanas iemaksu parādi bija 184,216 miljonu eiro apmērā, kas ir pieaugums par 0,5%.Aktuālie parādi, kuriem tiek aprēķināta nokavējuma nauda, 1. februārī veidoja 65,2% no kopējās parādu summas jeb 541,466 miljonus eiro.Tāpat VID dati liecina, ka par nepiedzenamiem 1. februārī bija atzīti parādi 2,116 miljonu eiro apmērā - šie parādi izveidojušies likvidējamiem uzņēmumiem līdz likvidācijas procedūras pabeigšanai.Savukārt atbilstoši normatīviem par piedzenamiem februāra sākumā bija atzīti parādi 539,35 miljonu eiro apmērā, tostarp par reāli piedzenamiem atzīti parādi 244,391 miljona eiro apmērā, bet par reāli...

Satversmes tiesa (ST) 2026. gada 12. februārī pasludināja spriedumu lietā Nr. 2024-27-0103, atzīstot pašlaik spēkā esošo kārtību obligātā iepirkuma valsts atbalsta kontrolē par atbilstošu Satversmei. Šis lēmums nostiprina būtiskus principus attiecībā uz pierādīšanas pienākumu un finanšu līdzekļu atmaksas riskiem.Pierādīšanas nasta gulstas uz komersantuViena no strīdīgākajām normām šajā lietā bija Elektroenerģijas tirgus likuma 31.2 panta trešā daļa, kas uzliek ražotājam pienākumu pierādīt, ka tas ir ievērojis visas prasības atbalsta saņemšanai. ST atzina, ka šāds "apgrieztās pierādīšanas" princips administratīvajā procesā ir pamatots.Tiesa uzsvēra, ka:informācija par elektrostacijas darbību un saražotajiem rādītājiem primāri atrodas paša ražotāja rīcībā;saņemot valsts atbalstu, komersantam ir jārīkojas kā krietnam un rūpīgam saimniekam, jānodrošina dokumentu glabāšana un aktīvi jāpamato sava tiesība uz atbalstu;pierādīšanas pienākums nav neierobežots – tas attiecas uz periodu, kurā komersantam saskaņā ar normatīvajiem aktiem ir pienākums glabāt attiecīgos dokumentus (parasti 10 gadi).Kad valsts atbalsts ir jāatmaksā?Tiesa atzina par Satversmei atbilstošiem arī Ministru kabineta noteikumus, kas paredz obligātā iepirkuma tiesību...

Rakstā minētais ir balstīts uz konkrētu dzīves situāciju, uzņēmuma nosaukumi, protams, mainīti. SIA Zemnieks iegādājas no privātpersonas, kas nav reģistrēta kā saimnieciskās darbības veicēja, siena ruļļus. Tas ir darījums starp uzņēmumu un fizisko personu. Kā pareizi rīkoties? Kādas atskaites jāsniedz Valsts ieņēmumu dienestam (VID) un vai ir jāietur nodokļi no privātpersonas?Lauksaimnieki samērā bieži savas saimnieciskās darbības nodrošināšanai iegādājas kādu produkciju no citiem ražotājiem. Apskatīsim šo jautājumu gan no pircēja, gan no pārdevēja viedokļa.Vispirms sāksim ar pārdevēju. Jautājumā norādītajā gadījumā — par fizisko personu, kas pārdod siena ruļļus.Likuma «Par iedzīvotāju ienākuma nodokli» 11. panta trīspadsmitā daļa nosaka, ka maksātājs, kas gūst ienākumu no piemājas saimniecības vai personīgās palīgsaimniecības, ja minētie ienākumi nepārsniedz 3000 EUR gadā, var nereģistrēties kā saimnieciskās darbības veicējs. Likumā ir lietota diezgan interesanta terminoloģija — piemājas saimniecība vai personiskā palīgsaimniecība. Likumā «Par zemes reformu Latvijas Republikas lauku apvidos» ir skaidrots sekojošais:par piemājas saimniecībām uzskatāmas lauku saimniecības, kuru zemes lietotāja (īpašnieka)...

Ja uzņēmums, saimnieciskās darbības veicējs vai individuālais komersants saimniecisko darbību veic ārpus savas reģistrētās adreses, šo vietu sauc par struktūrvienību. Tā ir reģistrējama Valsts ieņēmumu dienestā. Kādos gadījumos saimnieciskās darbības veicējs ir izveidojis struktūrvienību un kā tā ir reģistrējama, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras rīkotajā vebinārā «Par struktūrvienību reģistrāciju Valsts ieņēmumu dienestā» skaidroja Oksana Hvaleja, Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Nodokļu pārvaldes Nodokļu un nodevu grāmatvedības metodikas daļas galvenā nodokļu inspektore.Regulē divi normatīvie aktiStruktūrvienības regulē likuma «Par nodokļiem un nodevām» 1. panta 24. punkts un Ministru kabineta (MK) 2015. gada 22. septembra noteikumi Nr. 537 «Noteikumi par nodokļu maksātāju un nodokļu maksātāju struktūrvienību reģistrāciju Valsts ieņēmumu dienestā».Likums nosaka, ka struktūrvienība ir juridiskās personas vai uz līguma vai norunas pamata izveidotu fizisko un juridisko personu grupu vai to pārstāvju (citas personas) teritoriāli nošķirta saimnieciska vienība, kuras atrašanās vietā tiek veikta saimnieciskā darbība Latvijas Republikā vai ārpus tās.Par struktūrvienību uzskata arī tīmekļvietni vai mobilo lietotni,...

Otrā pensiju līmeņa padarīšana par brīvprātīgu vai iespējas radīšana priekšlaicīgi izņemt uzkrātos līdzekļus neatbilst pensiju sistēmas ilgtermiņa mērķiem, norāda Finanšu ministrija (FM), komentējot sabiedrības iniciatīvu platformā "Manabalss.lv" savāktos parakstus aicinājumam noteikt pensiju otro līmeni par brīvprātīgu.FM uzsver, ka valsts fondēto pensiju jeb otrais pensiju līmenis ir būtiska Latvijas pensiju sistēmas sastāvdaļa, kuras mērķis ir nodrošināt iedzīvotājiem papildu ienākumus vecumdienās un mazināt nākotnes nabadzības risku. Otrais pensiju līmenis ir veidots kā ilgtermiņa uzkrājuma mehānisms, kurā daļa no sociālās apdrošināšanas iemaksām tiek ieguldīta finanšu tirgos, lai kapitāls laika gaitā pieaugtu.Tāpat FM norāda, ka Igaunijas pieredze rāda, ka lēmums ļaut priekšlaicīgi izņemt otrā pensiju līmeņa uzkrājumus jau tiek vērtēts kritiski, jo daļai iedzīvotāju tas nākotnē var radīt būtisku pensijas ienākumu samazinājumu un palielināt sociālās nodrošināšanas riskus.Sabiedrības iniciatīvu platformā "Manabalss.lv" savākti nepieciešamie 10 000 parakstu aicinājumam noteikt pensiju otro līmeni par brīvprātīgu. Iniciatīvā norādīts, ka patlaban visiem pēc 1971. gada dzimušajiem obligāti tiek ieturēti 6% no...

Satversmes tiesas (ST) 1. kolēģija 2026. gada 16. janvārī pieņēma lēmumu (pieteikums Nr. 225/2025) atteikties ierosināt lietu pēc kādas sabiedrības ar ierobežotu atbildību (SIA) pieteikuma, kurā tika apstrīdēta likuma “Par nodokļiem un nodevām” normu atbilstība Latvijas Republikas Satversmei. Strīda pamatā bija Valsts ieņēmumu dienesta (VID) lēmums piedzīt cita komersanta nodokļu parādu no pieteikuma iesniedzējas, konstatējot uzņēmuma pārejas faktu.Nodokļu parāda piedziņa no pārņēmējaLieta aizsākās, kad VID nosūtīja brīdinājumu pieteikuma iesniedzējai, konstatējot, ka pie tās ir notikusi cita komersanta (nodokļu parādnieka) uzņēmuma pāreja. Pamatojoties uz likuma “Par nodokļiem un nodevām” 26. panta pirmo daļu, VID pieņēma lēmumu uzsākt nokavēto nodokļu maksājumu parāda piedziņu bezstrīdus kārtībā.Pieteikuma iesniedzēja nepiekrita uzņēmuma pārejas faktam un pārsūdzēja VID lēmumus gan VID ģenerāldirektoram, gan administratīvajā tiesā, taču sūdzība tika noraidīta un tiesas lēmums kļuva nepārsūdzams.Apstrīdētās normasPieteikuma iesniedzēja vērsās Satversmes tiesā, lūdzot atzīt par Satversmei neatbilstošām divas likuma “Par nodokļiem un nodevām” normas:26. panta pirmo daļu, kas paredz nodokļu administrācijas tiesības...

Latvijas uzņēmēji aicināti iepazīties ar Eiropas Savienības (ES) Inovāciju fonda sniegtajām finansējuma iespējām un aktuālajiem projektu konkursiem. Kopējais Inovāciju fonda ietvaros pieejamais finansējums šogad sasniedz 5,2 miljardus eiro.Inovāciju fonds ir viens no pasaulē lielākajiem finanšu instrumentiem inovatīvu bezemisiju tehnoloģiju ieviešanai. Līdz šim Inovāciju fonda ietvaros visā Eiropā atbalstīti vairāk nekā 270 projektu, to īstenošanai kopā piešķirot finansējumu 15,6 miljardu eiro apmērā.Fonds atbalsta projektus tādās jomās kā energoietilpīga rūpniecība, atjaunīgo energoresursu ražošana un uzglabāšana, ūdeņraža tehnoloģijas, mobilitāte, ēku sektors, kā arī CO₂ uztveršana un uzglabāšana. Finansējums tiek piešķirts projektiem ar augstu inovācijas potenciālu un būtisku ieguldījumu siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanā.“Inovāciju fonds ir iespēja ne tikai radīt nākotnes tehnoloģijas, bet arī stiprināt Latvijas lomu Eiropas inovāciju kartē. Pasaules mēroga pārmaiņas prasa drosmīgus risinājumus, un Latvijas uzņēmumi var tos piedāvāt. Aicinu uzņēmējus izmantot šobrīd pieejamo atbalstu, lai idejas pārvērstu eksportspējīgos produktos,” uzsver Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras direktore Ieva Jāgere.Inovāciju fondā iesniedzamo projektu mērogs ir...

Publisko iepirkumu sistēmas reforma piedāvātajā redakcijā būtiski samazinās atklātību un konkurenci, radot pamatotas bažas par godīgu un efektīvu publisko līdzekļu izlietošanu, vienotā paziņojumā pauž Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK), Konkurences padomes (KP), Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB), biedrības "Sabiedrība par atklātību - Delna"" ("Delna") un Latvijas Drošības un aizsardzības industrijas federācijas ("DAIF Latvija") pārstāvji.Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija 11. februārī turpināja skatīt likumprojektu "Grozījumi Publisko iepirkumu likumā", kurš tiek virzīts uz 2. lasījumu.Reforma samazinās konkurenci iepirkumosOrganizācijas norāda, ka reforma paredz desmitkāršot summas, par kurām valsts un pašvaldības varēs iegādāties preces, pakalpojumus un veikt būvdarbus bez atklātas iepirkuma procedūras un pat sludinājuma par to. Preču un pakalpojumu iepirkumos sliekšņi pieaugtu 14 reizes, bet būvdarbos 270 reižu, kas nozīmē, ka līdz 555 miljoniem eiro katru gadu tiktu izlietoti bez publiskas paziņošanas tirgum un bez reālām iespējām uzņēmumiem savlaicīgi iesniegt piedāvājumus.Tāpat LTRK, KP, KNAB, "Delna" un "DAIF Latvija" informē, ka reforma varētu...

Gandrīz visās pasaules valstīs ir viena augstākā revīzijas iestāde. Latvijā tā ir Valsts kontrole. Lai gan tā strādā jau vairāk nekā simts gadus, ne visi zina, ko tā dara un kāda ir revidentu loma. Nereti Valsts kontrole tiek jaukta ar Valsts ieņēmumu dienestu vai Valsts kasi. Tāpat par revidentu darbu valda ne mazums mītu — revidenti tikai meklē vainīgos un kritizē, viņu darbs ir tehnisks un vienveidīgs, viņi ir šaura profila speciālisti. Tomēr aiz šiem mītiem slēpjas pavisam cita realitāte. Revidentu ikdiena ir daudz dinamiskāka, atbildīgāka un sabiedrībai nozīmīgāka, nekā bieži šķiet no malas.Ko dara Valsts kontrole?Valsts kontroles darbības mērķis ir noskaidrot, vai rīcība ar publiskas personas finanšu līdzekļiem un mantu ir tiesiska, pareiza, lietderīga un atbilst sabiedrības interesēm, kā arī sniegt ieteikumus atklāto trūkumu novēršanai. Valsts kontrole veic finanšu, atbilstības un lietderības revīzijas. Šī raksta fokuss ir tieši finanšu revīzijas.Valsts kontrole veic lielāko finanšu revīziju valstī — par konsolidēto saimnieciskā gada...

Latvijas Republikas Senāta Civillietu departaments rīcības sēdē ir izskatījis būtisku strīdu ( 2026. gada 2. februāra lēmuma lietā Nr. SKC-123/2026.) starp elektroenerģijas tirgotāju un dzīvojamo māju pārvaldnieku, kas rīkojās dzīvokļu īpašnieku kopības vārdā. Senāta sniegtie skaidrojumi ievieš skaidrību jautājumos par to, kas ir uzskatāms par elektroenerģijas lietotāju un kādos gadījumos pakalpojumu sniedzējam ir pienākums samazināt parādsaistības.Pārvaldnieks ir tikai pārstāvis, nevis pakalpojuma lietotājsViens no galvenajiem strīda punktiem bija jautājums par to, kam jābūt norādītam elektroenerģijas tirdzniecības līgumā kā lietotājam. Senāts uzsvēra, ka Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likums ierobežo līgumu slēgšanas brīvību – līgumu par komunālo pakalpojumu sniegšanu slēdz dzīvojamās mājas īpašnieks (kopība) un pakalpojuma sniedzējs.Senāts norādījis, ka pārvaldnieks, slēdzot līgumus par komunālajiem pakalpojumiem (tostarp elektroenerģiju koplietošanas vajadzībām), rīkojas tikai kā dzīvokļu īpašnieku kopības pilnvarotā persona. Savukārt ar lietotāju ir saprotama persona, kas faktiski izmanto elektroenerģiju, nevis pārvaldnieks. Pat ja līgumā kā lietotājs norādīts pārvaldnieks, tas neatbilst likuma mērķim, jo elektroenerģiju faktiski lieto dzīvokļu īpašnieki....

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) pēc sākotnējās iepazīšanās ar starptautiskās pretkorupcijas organizācijas “Transparency International” veidotā Korupcijas uztveres indeksa (KUI) 2025. gada rezultātiem norāda uz Latvijas stabilo izaugsmi ilgtermiņā. Vienlaikus KNAB uzsver visu publiskā sektora institūciju un politikas veidotāju lomu pretkorupcijas pasākumu efektīvā īstenošanā un Latvijas pozīciju KUI uzlabošanā. Arī banku ekonomisti atzīst, ka korupcijas mazināšanas jomā nav būtisku panākumu un korupcijas risku mazināšanā vēl jādara daudz.2025. gadā Latvija KUI ieguva 60 punktus, kas ir par vienu punktu vairāk nekā gadu iepriekš. Šajā indeksā Latvija ierindojas 37. vietā no 180 valstīm. Igaunija saglabā 76 punktus, ieņemot 12. vietu. Savukārt Lietuva, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, ir pakāpusies par diviem punktiem, sasniedzot 65 punktus un 28. vietu.Latvijas KUI veido desmit avoti. Avotos, kuros vērtējums sasniedz vai pārsniedz 60 punktus, tiek aptaujāti dažādu jomu eksperti. Savukārt avotos, kuros ir zemāks punktu skaits, tiek aptaujāti privātā sektora pārstāvji. Tādējādi KNAB secina, ka ekspertiem ir daudz pozitīvāks...

Lai atvieglotu tiešo maksājumu nosacījumus lauksaimniekiem un atbalsta administrēšanu, kā arī veiktu precizējumus un ieviestu grozījumus Kopējās lauksaimniecības politikas stratēģiskajā plānā 2023.–2027. gadam, valdības 10. februāra sēdē apstiprinātas izmaiņas tiešo maksājumu piešķiršanas kārtībā lauksaimniekiem, ko noteiks jauni grozījumi Ministru kabineta 2023. gada 18. aprīļa noteikumos Nr. 198 “Tiešo maksājumu piešķiršanas kārtība lauksaimniekiem”.Noteikumu grozījumi skar vairāku laba lauksaimniecības un vides stāvokļa standartu prasības, ekoshēmu atbalsta un saistītā atbalsta par dārzeņiem saņemšanas nosacījumus, un samazināts uz vietas saimniecībās īstenojamo kontroļu daudzums.Izmaiņas veiktas atsevišķu laba lauksaimniecības un vides stāvokļa (LLVS) standarta piemērošanā, augu maiņas (LLVS 7) nosacījumos ir pievienota iespēja LLVS 7 prasības izpildīt, īstenojot kultūraugu dažādošanu, atšķirīgu un viengadīgu kultūraugu sarakstu papildinot ar jauniem kultūraugu apakšsugas augiem, u.c.Grozīti vairāku ekoshēmu nosacījumi, piemēram, ekoshēmā EKO2 nektāraugiem dzēsta prasība tos nopļaut, izņemta prasība starpkultūras sēt tikai pēc galvenā kultūrauga ražas novākšanas un vienkāršoti nosacījumi zaļmēslojuma augu papuvēm par audzējamiem kultūraugiem. Ekoshēmā par zālāju saglabāšanas veicināšanu EKO6...

Latvijā 2025. gadā pieaudzis rūpnieciskā īpašuma objektu reģistrācijas pieteikumu skaits, īpaši preču zīmju un patentu jomā, informē Patentu valde (PV). Tas apliecina gan uzņēmēju, gan pētniecības institūciju pieaugošo izpratni par intelektuālā īpašuma nozīmi konkurētspējas nodrošināšanā, kā arī Patentu valdes ieguldītos resursus šīs sistēmas stiprināšanā. Pieaugumu konstatē visos veidosNacionālajā procedūrā pērn saņemti 1407 preču zīmju reģistrācijas pieteikumi, kas ir par 18% vairāk nekā 2024. gadā. Reģistrētas 1006 preču zīmes, kas ir par 14% vairāk nekā gadu iepriekš. Populārākās 2025. gadā bija figurālās preču zīmes - 56% no visiem pieteikumiem.Pieaugums turpinājies dizainparaugu jomā. Pērn saņemti 33 pieteikumi par 58 dizainparaugiem, kas ir par 9% vairāk nekā iepriekšējā gadā, bet pieteikumos ietverto dizainparaugu skaits palielinājās par 11%. Kopā reģistrēti 27 dizainparaugi.Savukārt patentu jomā PV saņēma 118 nacionālo patentu pieteikumus, kas ir par 25% vairāk nekā 2024. gadā. No tiem 111 iesniedza Latvijas pieteicēji, bet septiņi saņemti no ārvalstu pieteicējiem. Gada laikā piešķirti 95 nacionālie patenti.Visvairāk...