JAUNUMI

Lauksaimnieki, kuru saimniecisko darbību vasarā un rudens sākumā ietekmēja nepārvaramas varas apstākļi un kuriem līdz šim bija grūtības veikt kārtējos nodokļu maksājumus laikus un pilnā apmērā, var saņemt atbalstu parāda samaksai, informē Valsts ieņēmumu dienests (VID).Lai mazinātu sekas, ko lauksaimniecībai radījuši 2026. gada vasarā un rudens sākumā ilgstošie un intensīvie nokrišņi un to izraisītais pārmitrums, kā arī nodrošinātu tiesiskus risinājumus situācijās, kad nelabvēlīgo meteoroloģisko apstākļu dēļ nav iespējams pilnvērtīgi novākt ražu un veikt citus sezonālos lauksaimniecības darbus, valdība ir izsludinājusi ārkārtējo situāciju lauksaimniecībā visā Latvijas teritorijā līdz 2027. gada 10. janvārim.Ārkārtējā situācija lauksaimniecībā ir atzīstama par nepārvaramas varas apstākli ("force majeure"). Tas nozīmē, ka lauksaimnieki, kuru saimniecisko darbību ietekmēja nepārvaramas varas apstākļi un kuriem līdz šim bija grūtības veikt kārtējos nodokļu maksājumus laikus un pilnā apmērā, var saņemt atbalstu parāda samaksai.VID skaidro, ka nokavēto nodokļu samaksai var lūgt termiņa pagarinājumu līdz 12 mēnešiem saskaņā ar likumu "Par nodokļiem un nodevām", un maksājumu...

Pie lasītājiem dodas žurnāla BILANCE oktobra numurs. Ieskatieties tā saturā!REDAKTORES SLEJAVita Zariņa: Pārmaiņas sākas ar spēju orientētiesRudens tradicionāli ir laiks, kad atgriežamies pie darba ritma ar jaunu enerģiju, taču šogad profesionālajā ikdienā īpaši jūtams vēl kas — nepieciešamība arvien ātrāk orientēties pārmaiņās. Tās skar nodokļus, grāmatvedību, sociālo jomu, uzņēmējdarbības uzsākšanu un arī ierastos darba procesus. Šā numura raksti ir ļoti dažādi, tomēr tos vieno doma: aiz katras normas, aprēķina un procedūras ir praktisks lēmums, kas jāpieņem cilvēkam — uzņēmējam, grāmatvedim, organizācijas vadītājam vai pašam nodokļu maksātājam. Par to īpaši atgādina grāmatvedības ārpakalpojuma uzņēmumu pārstāvju viedokļi par nepieciešamajām zināšanās un prasmēm jaunajiem grāmatvedības speciālistiem, kuri uzsāk darba gaitas vai ierodas mācību praksē.INTERVIJAInese Helmane: Profesionāla grāmatveža loma tikai palielināsiesLai gan Latvija ir Eiropas Savienības dalībvalsts, tā nav pārņēmusi ES valstu labāko praksi, kurās grāmatvežu profesija ir reglamentēta un minimālās prasības ir bakalaura līmeņa izglītība, akcentē Ruta Šneidere, Latvijas Republikas Grāmatvežu asociācijas (LRGA) valdes locekle,...

Rudens tradicionāli ir laiks, kad atgriežamies pie darba ritma ar jaunu enerģiju, taču šogad profesionālajā ikdienā īpaši jūtams vēl kas — nepieciešamība arvien ātrāk orientēties pārmaiņās. Tās skar nodokļus, grāmatvedību, sociālo jomu, uzņēmējdarbības uzsākšanu un arī ierastos darba procesus. Šā numura raksti ir ļoti dažādi, tomēr tos vieno doma: aiz katras normas, aprēķina un procedūras ir praktisks lēmums, kas jāpieņem cilvēkam — uzņēmējam, grāmatvedim, organizācijas vadītājam vai pašam nodokļu maksātājam.Par to īpaši atgādina grāmatvedības ārpakalpojuma uzņēmumu pārstāvju viedokļi par nepieciešamajām zināšanās un prasmēm jaunajiem grāmatvedības speciālistiem, kuri uzsāk darba gaitas vai ierodas mācību praksē.Arī inventarizācijas procesa modernizācija ved prom no priekšstata, ka laba grāmatvedība obligāti nozīmē arvien vairāk formālu procedūru. Taču ir būtiska nianse: mazāk detalizēts regulējums nenozīmē mazāku atbildību.Savukārt raksts par PVN piemērošanu būvniecības uzņēmumos atgādina, cik bīstami nodokļu jautājumos paļauties uz vienu universālu risinājumu. Izšķiroša ir darījuma būtības un līguma satura analīze. Grāmatvedim nepietiek tikai pareizi iegrāmatot saņemto rēķinu —...

Vai jaunievēlētā Saeima ko varētu mainīt nodokļu regulējumā? Kas jauns tapis Finanšu ministrijas kabinetos - vai gaidāmi kādi pavērsieni grāmatvedības prasībās? Kādi būs turpmākie tehnoloģiskie izaicinājumi? Gada nogale ikvienam grāmatvedības un finanšu jomas speciālistam saistās ar atbildīgu jautājumu: kam īsti gatavoties? Iegūt skaidras atbildes no valsts amatpersonām un vadošajiem ekspertiem pirms citiem varēsit ikgadējā žurnāla BILANCE rīkotajā konferenci "Kam gatavoties grāmatvedim 2027. gadā?", kas norisināsies 2026. gada 27. novembrī gan klātienē (Hestia Hotel Draugi, Vecrīgā), gan tiešraidē! Jau zināmi konferences lektori - eksperti, kuri palīdzēs ieviest zināmu skaidrību par nākamā gada izaicinājumiem grāmatvedības nozarē:Baiba Šmite–Roķe Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektore; Ilmārs Šņucins, Finanšu ministrijas valsts sekretāres vietnieks nodokļu, muitas un grāmatvedības jautājumosAstra Kaļāne, Finanšu ministrijas Tiešo nodokļu departamenta direktore;Dainis Gašpuitis, SEB bankas ekonomists;Inguna Leibus, Dr. oec., Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes profesore Ieva Liepiņa, Mag. oec., sertificēta nodokļu konsultante, zvērināta revidente, SIA “Ievas Liepiņas birojs” valdes locekleAldis Maldups, zvērināts advokāts un datu aizsardzības...

Finanšu darījumos, piemēram, aizdevumos, procentu likme bieži tiek noteikta kā bāzes likme, piemēram, EURIBOR, kam pieskaita noteiktu pievienoto likmi. Valsts ieņēmumu dienests (VID) savās vadlīnijās skaidro, kā šādos gadījumos aizpildīt kontrolēto darījumu pārskata laukus par tirgus cenas intervālu un piemēroto tirgus cenas rādītāju.Kā norādīt EURIBOR un pievienoto likmi?Ja aizdevuma procentu likme noteikta kā EURIBOR plus pievienotā likme, kontrolēto darījumu pārskatā tirgus cenas intervālā var norādīt kopējo faktiski piemēroto procentu likmi.Tas nozīmē, ka tiek ņemta vērā gan bāzes likme, piemēram, EURIBOR, gan aizdevumam piemērotā pievienotā likme. VID norāda, ka EURIBOR šādā gadījumā nosakāms uz darījuma sākuma datumu.Piemēram, ja aizdevuma nosacījumi paredz procentu likmi EURIBOR plus 2%, pārskatā tirgus cenas intervāla atspoguļošanai var izmantot kopējo procentu likmi, ko veido attiecīgajā datumā noteiktais EURIBOR un 2% pievienotā likme.Tādējādi pārskatā nav jānorāda tikai pievienotā likme, atstājot ārpusē bāzes likmi. VID skaidrojums paredz iespēju atspoguļot faktiski piemēroto kopējo procentu likmi.Ko darīt, ja vienā grupā ir dažādas procentu...

Fiziskajai personai, kura nav reģistrējusi saimniecisko darbību, var rasties pienākums reģistrēties Valsts ieņēmumu dienesta (VID) pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksātāju reģistrā, ja tā pārdod paša izstrādātā meža kokmateriālus. VID metodiskajā materiālā skaidro, ka saimnieciskās darbības pazīmju vērtēšanai būtiski ir ne tikai darījuma līguma nosacījumi, bet arī tas, kā darījums faktiski tiek nodrošināts.PVN piemērošanai fiziskās personas darbību vērtē atbilstoši Pievienotās vērtības nodokļa likuma nosacījumiem. Tādēļ arī persona, kurai nav reģistrēta saimnieciskā darbība, konkrētos apstākļos var tikt uzskatīta par saimnieciskās darbības veicēju PVN izpratnē. VID metodiskajā materiālā kā viena no šādām situācijām minēta vienreizēja kokmateriālu piegāde, ja kokmateriāli iegūti, izstrādājot fiziskās personas mežu vai tos sagatavojot.Meža izstrāde var nozīmēt saimniecisko darbībuVID aplūkotajā piemērā fiziskajai personai nav reģistrētas saimnieciskās darbības. Tā 2026. gada maijā noslēdz līgumu ar juridisku personu par kokmateriālu piegādi par 70 000 eiro.Lai nodrošinātu darījumu, jūnijā fiziskā persona pati veic augoša meža izstrādi, bet jūlijā kokmateriālus piegādā juridiskajai personai.Šādā situācijā fiziskā persona...

Situācijas, kad no trešajām valstīm piesaistītiem darbiniekiem par tādu pašu vai vienādas vērtības darbu maksā vairāk nekā vietējiem darbiniekiem, var rasties, norādījušas darba devēju organizācijas. Tomēr darba devēji uzsver, ka šādas atalgojuma atšķirības nav automātiski uzskatāmas par diskrimināciju.Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) aicina izstrādāt skaidru mehānismu, lai vietējo darbinieku atalgojums par tādu pašu vai vienādas vērtības darbu nebūtu mazāks par to, ko saņem no trešajām valstīm piesaistītie darbinieki.Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) savukārt norāda, ka vietējo darbinieku algas nevajadzētu sasaistīt ar īpašo atalgojuma slieksni, kas noteikts ārvalstu darbaspēka piesaistei. Šis slieksnis neesot konkrētā amata algas standarts, bet viens no nosacījumiem trešo valstu pilsoņu nodarbināšanai.Ārvalstu darbinieka piesaistei vispirms pārbauda vietējo darba tirguPar šo jautājumu pēc LBAS iniciatīvas 17. septembrī diskutēts Darba lietu trīspusējās sadarbības apakšpadomes sēdē. LDDK norāda, ka vietējā darbaspēka prioritāte jau ir iestrādāta darba tirgus testā.Pirms darba devējs var saņemt Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) atzinumu par trešās valsts pilsoņa piesaisti, vakance...

Saeimas Sociālo un darba lietu komisijā 29. septembrī diskutēts par Ekonomikas ministrijas (EM) priekšlikumu nepiemērot minimālās valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI) darba devējiem, kuri nepilna laika un īslaicīgi nodarbināto darba stundas uzskaitītu elektroniskā sistēmā. Diskusijā izskanēja aicinājums EM un Labklājības ministrijai (LM) vienoties par risinājumu un virzīt to izskatīšanai valdībā.Minimālo iemaksu regulējums kļuvis sarežģītsLM parlamentārais sekretārs Krists Bergans-Berģis komisijas sēdē norādīja, ka minimālo VSAOI regulējums daudzo izņēmumu dēļ ir kļuvis sarežģīti administrējams.Viņš vērsa uzmanību arī uz iespējamo ietekmi uz nodarbinātību. Piemaksu par minimālajām sociālajām iemaksām dēļ darba devēji varētu atteikties no cilvēku ar nelieliem ienākumiem oficiālas nodarbināšanas. Tā rezultātā daļa darbu varētu netikt piedāvāta, tikt automatizēta vai arī cilvēki varētu tikt nodarbināti neoficiāli.Elektroniska darba laika uzskaite kā priekšnoteikumsEM parlamentārais sekretārs Jurģis Miezainis skaidroja, ka ministrijas iecere paredz nepiemērot ceturkšņa minimālās VSAOI tiem darba devējiem, kuri nepilna laika un īslaicīgā darba stundas uzskaitītu elektroniski.Tomēr likumprojekta virzība ir apstājusies, jo ministrijām nav izdevies...

Valdība 29. septembra sēdē apstiprināja Finanšu ministrijas sagatavoto likumprojektu “Grozījumi Ilgtspējas informācijas atklāšanas likumā”, kas paredz vienkāršot ilgtspējas ziņu sniegšanas regulējumu, Latvijas tiesību aktos pārņemot Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2026/470 prasības. Likumprojekta mērķis ir samazināt administratīvo slogu uzņēmumiem, vienlaikus paredzot, ka ilgtspējas ziņošanas prasības turpmāk attieksies tikai uz ļoti lieliem uzņēmumiem.Likumprojekts paredz būtiski sašaurināt to uzņēmumu loku, kuriem būs pienākums sagatavot ilgtspējas ziņojumu. Turpmāk šī prasība attieksies uz komercsabiedrībām un koncernu mātes sabiedrībām, kuru neto apgrozījums pārsniedz 450 miljonus eiro un kuru vidējais darbinieku skaits pārsniedz 1000. Prasības būs piemērojamas, sākot ar 2027. pārskata gadu.Vienlaikus obligātais pienākums sagatavot ilgtspējas ziņojumu vairs netiks attiecināts uz mazajām un vidējām sabiedrībām, kuru vērtspapīri ir iekļauti regulētajā tirgū.Lai mazinātu administratīvo slogu mazākiem uzņēmumiem, kuri ir sadarbības partneri ziņojošai sabiedrībai, likumprojektā paredzēts ieviest arī vērtību ķēdes aizsardzības mehānismu ("value chain cap"). Tas noteiks, ka uzņēmumi, kuriem ir pienākums sagatavot ilgtspējas ziņojumu, no vērtību ķēdes uzņēmumiem...

Satversmes tiesa 30. septembrī pieņēma spriedumu lietā Nr. 2025-23-01, ar kuru par neatbilstošām Satversmes 105. panta pirmajiem trim teikumiem atzina Fiziskās personas atbrīvošanas no parādsaistībām likuma atsevišķas normas. Tiesa secināja, ka regulējums nenodrošina, lai no parādsaistībām tiktu atbrīvotas vienīgi tādas personas, kam nav iespēju nokārtot parādsaistības, kurām iestājies izpildes pienākums.Apstrīdētās normas nosaka personas ienākumu līmeņa un statusa kritērijus, kā arī maksimālo parādsaistību apmēru, kuru nepārsniedzot personai var piemērot atbrīvošanu no parādsaistībām. Atgādinām, ka šis likums piemērojams, ja parādniekam visu parādsaistību pamatparāda un blakus saistību kopējais apmērs nepārsniedz 5000 eiro.Lieta ierosināta pēc licencētas parādu atgūšanas pakalpojuma sniedzējas pieteikuma. Pieteikuma iesniedzēja uzskatīja, ka apstrīdētās normas būtiski paplašina to personu un gadījumu loku, kad iespējama atbrīvošana no parādsaistībām, tādējādi samazinot pieteikuma iesniedzējas parādu portfeļa vērtību.Tiesa secināja, ka apstrīdētās normas ierobežo kreditoru tiesības uz īpašumu, jo, atbrīvojot parādnieku no parādsaistībām, kreditors zaudē savas prasījuma tiesības. Vienlaikus šāds ierobežojums ir vērsts uz mērķi palīdzēt personām, kurām to...

Ministru kabinets 29. septembra sēdē nolēmis līdz 2027. gada 10. janvārim izsludināt ārkārtējo situāciju visā Latvijas teritorijā saistībā ar 2026. gada ilgstošo lietavu un plūdu radītajām sekām lauksaimniecībā. Valdības apstiprinātais rīkojums paredz arī pasākumus, lai lauksaimnieki nelabvēlīgo laikapstākļu dēļ nezaudētu tiesības uz atbalstu un varētu risināt ar saistību izpildi saistītos jautājumus.Zemkopības ministrija koordinēs situācijas risināšanuPar darbību koordināciju ārkārtējās situācijas laikā noteikta Zemkopības ministrija (ZM). Tās uzdevums būs apkopot informāciju par nelabvēlīgo meteoroloģisko apstākļu skartajām platībām un saimniecībām, kā arī lauksaimniecības nozarei nodarītajiem zaudējumiem.Rīkojuma mērķis ir mazināt ilgstošo un intensīvo nokrišņu un to izraisītā augsnes pārmitruma sekas. Nelabvēlīgie laikapstākļi vairākās vietās būtiski apgrūtina vai padara neiespējamu ražas novākšanu, ziemāju sēju un citus sezonālos lauksaimniecības darbus.ZM norāda, ka meteoroloģisko apstākļu ietekme nav vienāda visā Latvijā. Īpaši izteiktas sekas konstatētas Latvijas rietumu daļā, jo īpaši Kurzemē, taču vasaras beigās un rudens sākumā bagātīgi nokrišņi bija vērojami visā valstī. Atsevišķās teritorijās nelabvēlīgie apstākļi veidojušies kumulatīvi –...

Finanšu izlūkošanas dienests (FID) publicējis 2026. gada Nacionālo noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas (NILLTPF) risku novērtējumu (NRA), kā ietvaros veikta analīze par periodu no 2023. līdz 2025. gadam. NRA izstrādē iesaistītas 22 valsts un nozaru institūcijas. Ziņojums apliecina, ka Latvijas valsts riska profils ir būtiski mainījies - vēsturiskie draudi, kas bija saistīti ar Latviju kā reģionālo finanšu centru un ārvalstu nerezidentu līdzekļu plūsmām, turpina mazināties. Pašlaik būtiskāko apdraudējumu rada tieši nacionālie predikatīvie noziedzīgie nodarījumi (it īpaši krāpšana un izvairīšanās no nodokļu nomaksas) un ar tiem saistītās legalizācijas shēmas.NRA ir praktisks instruments riskos balstītas pieejas īstenošanai. Tas ļauj valsts institūcijām un privātajam sektoram mērķtiecīgi novirzīt uzmanību un resursus jomām ar augstāko riska līmeni, vienlaikus piemērojot samērīgus pasākumus jomās, kur identificētais risks ir zemāks. Šāda pieeja veicina mērķtiecīgu un efektīvu finanšu noziegumu novēršanas un apkarošanas sistēmas darbību. Šis virziens sasaucas arī ar MONEYVAL 6. kārtas novērtējumā uzsvērto nepieciešamību saglabāt jau...

Partiju priekšvēlēšanu ekonomikas programmu padziļināta analīze parāda, ka uz 15. Saeimu pretendējošās desmit populārākās partijas (kuras jaunākajos SKDS reitingos pārvar 2%) vieno izpratne par valsts atpalicības un zemas produktivitātes problēmām, tomēr piedāvātie ceļi to risināšanai ir krasā pretstatā. Šajā pārskatā apkopoti galvenie secinājumi par biežākajiem solījumiem, kopīgo un atšķirīgo partiju programmās, kā arī ekonomiskās ideoloģijas orientāciju un to tuvību starp partijām.Kopīgie politikas virzieni un biežākie solījumiRūpīgi izvērtējot partiju piedāvājumus, atklājas viens temats, kas ir ietverts absolūti visu desmit politisko spēku programmās. Tā ir birokrātijas un administratīvā sloga mazināšana, ko partijas plāno sasniegt gan ar procesu automatizāciju un mākslīgā intelekta ieviešanu, gan administratīvā sloga noņemšanu vai pat krasu ministriju un ierēdņu skaita cirpšanu.Deviņas partijas savos pieteikumos skar nodokļu politiku, lai gan pieejas variē no krasas nodokļu likmju samazināšanas līdz pilnīgai sistēmas stabilitātei un prognozējamībai.Tāpat gandrīz visas (9) partijas uzsver pētniecību, inovāciju, augstas pievienotās vērtības lomu ekonomikā, tam seko automatizācijas un mākslīgā intelekta attīstība...

Turpmāk par negodīgu komercpraksi uzskatīs arī tādu informāciju uz preces vai produkta par vidi, kas nebūs pamatota ar izmērāmiem rādītājiem. To noteic 27. septembrī spēkā stājušies grozījumi Negodīgas komercprakses aizlieguma likumā, kas paredz izskaust nepamatotus marķējumus uz precēm un produktiem saistībā ar to dabiskumu, vides draudzīgumu un ilgtspēju. Vairs nedrīkst reklamēt nebūtiskus ieguvumus, kas nekādā veidā nav saistīti ar kādu no preces, pakalpojuma vai komercprakses īstenotāja iezīmēm.Uzņēmējs vai ražotājs arī nedrīkstēs izvietot nepatiesu informāciju par preces ilgizturību vai attiecībā uz tās intensitāti. Piemēram, veļas žāvētājam norādot, ka atbilstoši lietošanas instrukcijai tas ir paredzēts 1000 žāvēšanas reizēm, lai gan realitātē tā izmantošanas laikā pierādās, ka tā nav patiesība, skaidro likumprojekta autori.Par maldinošu uzskatīs arī ilgtspējas marķējumu, ja tas nebūs balstīts uz sertifikācijas shēmu vai nespēs pierādīt atzītu izcilu vides sniegumu. Tāpat nedrīkst raksturot preci kā tādu, kuru ir iespējams remontēt, lai gan remonts faktiski nav iespējams. Nedrīkst norādīt kādas īpašas iezīmes precei, ja...

Eiropas Centrālā banka (ECB) un eirozonas nacionālās centrālās bankas, tostarp Latvijas Banka, aicina e-komercijas un mobilo komerciju (m-commerce) pakalpojumu sniedzējus pieteikties dalībai digitālā eiro pilotprojektā. Šis ir būtisks praktiskais posms, kas ļaus uzņēmējiem klātienē un reāllaika vidē testēt topošās ECB digitālās valūtas (CBDC) integrāciju maksājumu sistēmās.Pilotprojekta mērķis ir sniegt e-komercijas tirgotājiem praktisku pieredzi un laikus sagatavoties gaidāmajām pārmaiņām tirgū. Testēšanas laikā dalībniekiem būs iespēja:pārbaudīt klienta maksājuma ceļu un novērtēt, kā digitālo eiro visefektīvāk integrēt jau esošajos pirkumu noformēšanas un apstrādes procesos;sniegt tiešu atgriezenisko saiti Eirosistēmas izstrādātājiem par maksājumu izpildes ātrumu, tirgotāju specifiskajām vajadzībām, tehniskās integrācijas izaicinājumiem un gala lietotāju pieredzi.Gūtie secinājumi kalpos par pamatu galīgās maksājumu infrastruktūras slīpēšanai pirms digitālā eiro oficiālās palaišanas.Kā noritēs atlase un pieteikšanās?Dalībnieku izvērtēšanu veiks ECB. Pieteikumi tiks vērtēti pēc precīziem atbilstības prasību un svērtajiem kritērijiem, kuros tiks analizēts:uzņēmuma tirgus pārklājums;tehniskā un operacionālā gatavība;vispārējā piemērotība dalībai izmēģinājumu projekta ietvaros.Būtiski datumi un termiņi tirgotājiem:NotikumsDatums un laiksRīcībaInformatīvā vebināra sesija2026. gada...